Foto: F64
Kā no citas pasaules nākuši izskatās tie politiķi, kuri nekavējās pasteigties apsveikt pašreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša „uzprasīšanos uz amatu”.
Tas neesmu es, tas ir Maizītis pats, kurš par savām darbībām saka – „uzprasījos uz amatu”, – tādējādi faktiski atklājot būtisku niansi šajā spēlē ar ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanu, ko mēs šobrīd redzam.
Neskatoties uz to, ka spēle ir acīmredzama, iepriekšminētie politiķi, kuri cita starpā pārsvarā ir starptautiskās finanšu oligarhijas redzamākā pārstāvja Džordža Sorosa stipendiāti, vairākos masu saziņas līdzekļos paziņoja – Maizītis esot labākais kandidāts, jo ir „politiski neitrāls”, viņš „nelobē kādu politisko spēku”, „Maizīša kunga popularitāte tautā ir augsta” u.tml.
Es izmantotu iespēju paklusēt, ja Maizīša atbalstītāji teiktu, ka viņš, piemēram, ir „sirsnīgs, simpātisks, omulīgs, pieklājīgs, diplomātisks” un tādā garā. Bet ja kāds saka, ka Maizītis ir „politiski neitrāls”, tad šis cilvēks, kā tautā saka, pilnīgi noteikti nav draugos ar loģiku. Turklāt viņš pilnīgi noteikti izliekas nezinām pēdējo gadu notikumus Latvijā. Viņš skatās uz realitāti nevis tieši, bet gan caur Sorosa ideju pārņemtu mediju greizajiem spoguļiem.
Publicēts lapā: 13.01.2010
Foto:Raitis Plauks/f64
Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša paziņojums par savas kandidatūras atkārtotu izvirzīšanu ģenerālprokurora amatam vērtējams kā rupjš likuma „Par tiesu varu” pārkāpums un savu dienesta pilnvaru pārsniegums.
Likums neparedz tiesības ģenerālprokuroram izvirzīt ģenerālprokurora kandidātus. Likums paredz, ka ģenerālprokurora amata kandidātus izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi ģenerālprokurors Jānis Maizītis kā amatpersona izdara rupju spiedienu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju, izvirzot viņam kā pienākumu izvērtēt Maizīša kandidatūru. Citādi šī Maizīša aktivitāte būtu vērtējama, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs būtu aicinājis pieteikties pretendentus ģenerālprokurora amatam līdz 2010.gada 10.janvārim. Bet nav dzirdēts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs šādu aicinājumu būtu izteicis.
Šī paziņojuma kontekstā aktuāls ir vēl viens aspekts. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir viena no tām augstajām amatpersonām, kura 10 gadu darbības laikā ne reizi nav sniegusi sabiedrībai, tai skaitā parlamentam, atskaiti par savu darbu. 10 gadu darbības laikā sabiedrībai nav bijusi iespēja izvērtēt, kā augstā amatpersona ir pildījusi savus pienākumus. Protams, var atrunāties, ka likums to neprasa, bet demokrātiskā valstī jebkura iecelta amatpersona atskaitās sabiedrībai par savu darbu.
Publicēts lapā: 8.01.2010
Foto: Juris Ģigulis / Ventas Balss
Latvijā iestājusies skaista ziema. Tiesa, bargāka nekā citus pēdējos gadus. Bieza sniega kārta pārklājusi mežus, pakalnus, pļavas. Dziļais sniegs un zemā gaisa temperatūra radījusi grūtus izdzīvošanas apstākļus meža zvēriem, jo īpaši to mazuļiem.
Šādos kritiskos apstākļos meža zvēri nāk tuvāk dzīvojamām mājām, meklēdami barību. Tieši tagad dzīvnieku piebarošana būtu ļoti vēlama, kas nodrošinātu barības rezerves dzīvniekiem kritiskajos apstākļos. Taču ļoti svarīgi ir izvairīties no dzīvnieku piebarošanas māju tuvumā, kas var izraisīt pieradumu meklēt barību pie cilvēkiem regulāri.
Visgrūtāk bargas ziemas apstākļos klājas stirnām, jo tās cieš ne tikai no blīvā sniega un sērsnas, bet arī no klaiņojošiem suņiem. Tālab aicinu:
- māju saimniekus nepieļaut savu suņu brīvu klaiņošanu;
- autovadītājus būt uzmanīgiem un modriem uz ceļiem, jo dzīvniekus pievilina kaisāmmateriālam pievienotā sāls;
- saimniecību īpašniekus sienu, dārzeņus, augļus, kādu graudu spaini izlikt mežā vai tā tiešā tuvumā;
- cilvēkus domāt arī par putniem, izvietojot pie mājām vai dārzos putnu barotavas.
Publicēts lapā: 8.01.2010
Bilde: AFI / Inga Kundziņa
Politiķu propagandas kampaņa, kāda ir izvērsta pret cilvēkiem, kas strādā valsts pārvaldē un pašvaldībās, ir netālredzīga un demotivējoša. Sabiedrība nevar iztikt bez profesionālas pārvaldes. Cilvēki, kas strādā pārvaldē, nav problēma. Problēma ir pārvaldes izveidotajās sistēmās, kurās viņi strādā. Valsts pārvaldi nevar realizēt tikai augstas tehnoloģijas, kompjūteri, faksi, to var realizēt tikai un vienīgi profesionāli valsts pārvaldes darbinieki.
Valsts pārvalde ir nepārtraukti jāreformē, tādējādi elastīgi reaģējot uz sabiedrības vajadzībām un pieprasījumu.
Valsts pārvaldē strādājošos demotivē arī mehāniski radītā darba samaksas sistēma, kurā netiek pieļauti nekādi motivēšanas instrumenti. Tādā veidā mēs paši veidojam tādu valsts pārvaldes modeli, kurā pārvaldes darbinieks būs tikai tehniska „skrūvīte” lielajā sistēmas zobratā – bez atalgojuma par sasniegtiem rezultātiem, bet ar soda sankcijām par neveiksmēm.
Publicēts lapā: 11.12.2009
Foto: F64
Pēc Eiropas statistikas datiem Latvijā bezdarbs ir sasniedzis 20%, tā atrodas pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc šī rādītāja. Manuprāt, tas ir absolūti loģisks rezultāts tagadējās valdības realizētajai ekonomiskajai politikai, ko tā īsteno atbilstoši vienošanām, kādas noslēgtas starp Godmaņa un Dombrovska valdību vadītājiem no vienas puses un starptautisko finanšu oligarhiju, es domāju, starptautiskos aizdevējus, no otras puses.
Tie pasākumi un ekonomiskā politika, kāda iekļauta 2010.gada valsts budžeta projektā 2.lasījumam Saeimā, ir virzīta uz bezdarba tālāku pieaugumu, saimnieciskās aktivitātes samazināšanos, ieņēmumu samazināšanos un tālāku sociālekonomiskās krīzes padziļināšanos. Ja tāds ir valdības un starptautiskās finanšu oligarhijas vienošanās mērķis, tad tas arī sekmīgi tiks sasniegts. Vai tas atbilst Latvijas interesēm? Es domāju, ka nē.
Publicēts lapā: 25.11.2009
Kasparam Berķim, Ilzei Freimanei, Jānim Neimanim,
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības
valdes locekļiem
Ivaram Bičkovičam,
LR Augstākās tiesas priekšsēdētājam
Veronikai Krūmiņai,
LR Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājai
Zitai Kupcei,
LR Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājai
Aivara Lemberga,
atklāta vēstule.
2009.gada 23.novembrī
Foto: Raitis Plauks/f64
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība 2009.gada 22.oktobrī izplatīja paziņojumu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 2009.gada 22.oktobra lēmumu par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Vīganta neapstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, ar kuru varēja iepazīties plašsaziņas līdzekļos, kā arī LR Augstākās tiesas interneta vietnē www.at.gov.lv un Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv. Par šo tēmu izteicies arī LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns laikrakstā „Dienas Bizness” 2009.gada 20.novembrī.
Šajā sakarā vēlos paust arī savu viedokli.
Publicēts lapā: 25.11.2009
Bilde: AFI / Nora Krevneva
Ja es būtu nonācis tādā situācijā, kādā atradās koalīcijas frakciju vadītāji šī gada jūlijā, kad viņi bija izvēles priekšā – parakstīt vai neparakstīt nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu, es nebūtu to parakstījis.
Vēstules pielikumā nebija nekādu aprēķinu, ko šādas saistības nozīmē Latvijas sabiedrībai, uzņēmējdarbībai, ražošanai utt. Ventspils pilsētas domē lēmumi, kas var radīt sociāli ekonomiskas sekas, nekad netiek pieņemti bez risku izvērtēšanas un prognozēm. Lēmumu pieņemšana bez detalizētiem aprēķiniem ir kā maldīšanās mežā ar aizvērtām acīm – iespēja uzskriet kokam ir praktiski simtprocentīga.
Jau pagājušā gada nogalē paudu viedokli, ka, pakļaujoties starptautisko aizdevēju prasībām, Latvija savā ziņā zaudēs savu neatkarību, nonākot SVF ierēdņu pakļautībā. Ja Eiropas komisāri ir publiskas amatpersonas, par kurām mēs zinām, kas viņi ir, tad par Starptautiskā Valūtas fonda ierēdņiem mēs nezinām absolūti neko. (more…)
Publicēts lapā: 19.10.2009
Foto: f64 / Mārtiņš Zilgalvis
Ventspils pilsētas dome rūpīgi seko līdzi diskusijām par izmaiņām nodokļu politikā valstī. Strikti iestājamies par pozīciju, ka šobrīd nodokļus paaugstināt nedrīkst ne iedzīvotājiem, ne uzņēmējiem.
Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam vēlos uzsvērt, ka Ventspils pašvaldības vadība neatbalsta dzīvojamās platības aplikšanu ar nodokli. Gadījumā, ja valdība pieņems šādu lēmumu, tad atbalstīsim pozīciju, ka uz katru cilvēku, kuram ir deklarētā dzīvesvieta kādā mājoklī, tiktu attiecināts noteikts kvadrātmetru skaits, kas ar nodokli netiktu aplikts. Piemēram, uz vienu deklarētu personu dzīvoklī tie varētu būt 25-50 kvadrātmetri un dzīvojamā mājā apmēram 100 kvadrātmetri ar nodokli neapliekamā platība.
Ja šāds nodoklis tiks ieviests, tad to vajadzētu maksāt tikai tiem iedzīvotājiem, kam pieder ļoti lieli dzīvokļi vai dzīvojamās mājas. (more…)
Publicēts lapā: 6.10.2009
Foto: AFI / Nora Krevneva
Ventspils pilsētas domes Ekonomikas un budžeta komisijas sēdē jautājumā par Ventspils slimnīcas un Talsu slimnīcas apvienības veidošanu komisija secinājusi, ka pašlaik pilnīgi nepamatoti, izšķērdīgi un ar politisku mērķi valstī tiek veidots vienotais neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests, kas ir sadomāta, nevajadzīga lieta. (more…)
Publicēts lapā: 22.09.2009
Foto: f64 / Inga Kundziņa
Esmu iepazinies ar Valsts kontroles sniegto informāciju par to, ka vairākās valsts pārvaldes iestādēs strādājošo darba algu fonds nav samazināts. Šis fakts mani ļoti pārsteidz, jo valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku atlīdzību reglamentē likums – 2008.gada 23.decembrī tika pieņemtais likums „Par valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”, kuram sekoja likuma grozījumi 2009.gada 29.jūnijā. Likumā skaidri nodefinētas prasības gan attiecībā uz valsts pārvaldi, gan pašvaldībām. Ventspils pilsētas dome likuma prasības stingri ievēro. Ar nepacietību gaidīšu izskaidrojumu no valdības vadītāja, kā šāda rīcība ir pamatojama.
Paralēli strādājošo skaita samazinājumam adekvāti būtu samazināms arī administratīvajai pārvaldei atvēlēto telpu kvadrātmetru apjoms. Piemēram, ja par 20% samazinās pārvaldē strādājošo skaits, tas nozīmē, ka par 20% jāsamazina arī izmantojamo telpu platība.
Publicēts lapā: 7.09.2009
Foto: f64 / Lauris Vīksne
Kāpēc Latvijai vajadzīga Aizsardzības ministrija? Domāju, to var apvienot ar Iekšlietu ministriju. Nebūs vajadzīgas divas flotes – robežsargiem un armijai. Kamdēļ vajadzīgas divas flotes? Lai būtu vairāk admirāļu. Kāpēc uzturēt nez kādu armiju nez kādiem kariem?
Tā vietā primārā uzmanība būtu jāvelta iekšējai drošībai. Šobrīd ārējā drošība netiek nodrošināta tā, kā tas bija 1930. gadā vai pat 1946. gadā. Šobrīd pasaule ir mainījusies. Un mums vispirms vajadzētu sev un pasaulei apliecināt, ka protam dzīvot, nevis mācīt pasaulei, kā dzīvot, ar to domājot Latvijas dalību starptautiskajās militārajās misijās.
Vienlaikus, pārceļot Aizsardzības ministriju uz lielajām Iekšlietu ministrijas telpām, varētu ietaupīt arī uz telpu īres apmaksu. Jo, loģiski, ja valsts pārvaldē strādājošo skaits samazinās par 20%, tad par tādiem pat procentiem var samazināt arī atlikušo darbinieku darbam nepieciešamo kvadrātmetru skaitu.
Publicēts lapā: 4.09.2009
Foto: f64 / Mārtiņš Zilgalvis
Likumprojekts, kas noteiks kārtību, kādā pašvaldības uz laiku var atteikties no atsevišķu funkciju, uzdevumu un pienākumu pildīšanas, pēc manām domām, ir absurda un tā pieņemšanas gadījumā radīs haosu valsts pārvaldē.
Ja pašvaldībai ir noteiktas funkcijas, tad tās ir jāpilda. Ja pašvaldībai tam nav naudas, tad jādomā, ko ar tādu pašvaldību darīt. Nedrīkst tā strādāt, ka jāizmanto iespēja atteikties no funkciju pildīšanas. Tad jau tikpat labi var ieviest iespēju atteikties no nodokļu maksāšanas.
Publicēts lapā: 28.08.2009
Foto: AFI
Uzskatu, ka pašreizējais veselības aizsardzības finansēšanas modelis ir sevi izsmēlis un nav dzīvotspējīgs.
Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka esošais veselības aizsardzības finansēšanas modelis nav dzīvotspējīgs, tas ir miris. Tad ir jāpāriet uz citu modeli. Iespējams, tas varētu būt tāmes modelis. Manuprāt, ļoti liela nauda pazūd neracionālā pārvaldē un farmācijas biznesā.
Valsts finansējums Ventspils slimnīcai samazināts par 63%, un līdzīga situācija ir arī citās slimnīcās. Tas ir absolūti nepietekami, lai slimnīca varētu sniegt kaut vai tikai un vienīgi neatliekamo palīdzību. Ventspils slimnīcai, notērējot savus uzkrājumus, samazinot izdevumus un štatus, oktobris ir tā robežšķirtne, kad, ja finansējums no valsts paliek tāds pats, slimnīca vairāk nevar pildīt savas funkcijas – nemaz un nekādas.
Mēs to jautājumu “pacēlām” Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdē. Šo jautājumu nevar skatīties tikai caur Veselības ministres atbildības prizmu vai Tautas partijas atbildības prizmu – tas skar visu Latviju, visus Latvijas iedzīvotājus un apmeklētājus. Nevar būt tāda situācija, ka kāds Latvijas iedzīvotājs vai apmeklētājs var nesaņemt neatliekamo palīdzību. Tādas situācijas nav pat kara laikā. (more…)
Publicēts lapā: 27.08.2009
Foto: f64 / Inga Kundziņa
Ventspils, 21.aug., LETA. Ventspils mērs Aivars Lembergs kritiski vērtē Finanšu ministrijas priekšlikumu nekustamā īpašuma nodokli piemērot dzīvokļiem no 50 kvadrātmetru, bet mājām – no 100 kvadrātmetru platības.
Kā preses konferencē uzsvēra Lembergs, nosakot ar nodokli apliekamās platības, vajadzētu ņemt vērā cilvēku skaitu, kuri reģistrēti konkrētajā dzīvoklī vai mājā.
“Ja skatāmies no nodokļu administrēšanas viedokļa, tad ir saprotams, ka tā patiešām ir vienkāršāk,” Finanšu ministrijas ieceri komentēja Lembergs. “Tomēr tas nav īsti pareizi, jo vienam cilvēkam var būt pieci dzīvokļi. Katrā dzīvoklī būtu nodokļa atlaide 50 kvadrātmetriem, kopējā atlaide būtu 250 kvadrātmetriem. Savukārt vienai piecu cilvēku ģimenei, kas dzīvo vienā dzīvoklī, nodokļa atlaide būtu 50 kvadrātmetriem jeb, rēķinot uz vienu cilvēku, 10 kvadrātmetriem. Tātad, iznāk, ka bagātajam būs nodokļa atlaidums 250 kvadrātmetriem, bet trūcīgajam – tikai 10 kvadrātmetriem. Drīzāk vajadzētu būt otrādi vai vismaz vienādi.” (more…)
Publicēts lapā: 21.08.2009
Foto: AFI
Otrdien, 2.jūnijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” rakstā „Blumbergs cīnās par valsts galvojumu peldbaseiniem”, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, Radio SWH, izskanējuši asi pārmetumi Saeimas deputātam Guntim Blumbergam par viņa centieniem pārliecināt Latvijas valdību, ka nepieciešams piešķirt līdzekļus baseina un rehabilitācijas centra projekta pabeigšanai Ventspilī, pilnīgi nepamatoti saistot šo jautājumu ar skolotāju algām.
Uzskatu, ka ventspilnieki, tai skaitā bērni, grūtnieces, invalīdi un pensionāri, ir pelnījuši, lai viņiem būtu iespēja apmeklēt kvalitatīvu uzbūvētu baseinu un rehabilitācijas centru, un tam nav nekāda sakara ar skolotāju algām, kā arī ar līdzekļiem, kas tiek prasīti Zemgales vai Daugavpils olimpiskajiem centriem. (more…)
Publicēts lapā: 3.06.2009
Foto: Raitis Plauks/f64
Divus gadus pēc Otrā pasaules kara – 1947. gadā – Amerikas Savienotās Valstis piedāvāja Rietumeiropai plānu, kas ērtības dēļ saīsināti tiek saukts par Māršala plānu. Zinātniskā literatūrā minēts arī pilns šā plāna nosaukums – Eiropas atgūšanās programma.
Iespēja piedalīties Māršala plānā tika piedāvāta arī toreizējai PSRS, tomēr tās politiskā vadība šo iespēju nepieņēma. Tādējādi iespēja piedalīties Māršala plāna īstenošanā tika liegta arī visiem PSRS satelītiem, nemaz jau nerunājot par toreizējās PSRS sastāvdaļām – Baltijas republikām. Sākās Aukstais karš. (more…)
Publicēts lapā: 6.05.2009
Foto: AFI
Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs
Laikraksta „Diena” 30. janvāra publikācijā „Nemiera osta” es tieku vainots Ventspils ostas attīstības kavēšanā, jo es esot „saimnieks”, bet viens „saimnieks”-tas ir slikti, skaidro Diena. Tā kā šādu viedokli jau vairākus gadus izplata tie, kurus Diena sauc par oponentiem, bet es par šakāļiem, tad nav ne mazāko šaubu par to, no kurienes Dienai nākusi informācija šāda viedokļa „pamatošanai”.
Pret mani organizētās aktivitātes īsi pirms kārtējā tiesas procesa, kas sāksies 16. februārī, ir saprotamas. Viena lieta ir liecību sniegšana labvēlīgā gaisotnē, sarunā pie glāzes restorānā pietuvinātam prokuroram, kurš nemaz nevēlas neko pajautāt par nepatīkamām tēmām. Pavisam cita – tiesas priekšā, kur jautājumus uzdos ne tikai savs prokurors, bet arī advokāti, tiesnesis, galu galā arī pats, vēl nesenā pagātnē esošais, biznesa partneris. Šāda perspektīva ir maz rožaina, tā padara vienu otru personāžu nervozu, kamēr manī nostiprina mieru un pārliecību – es jau tam visam vienreiz esmu izgājis cauri. (more…)
Publicēts lapā: 15.02.2009