Kalendārs

Lembergs: koalīcijas noturību sekmē sponsoru vienošanās

Par negaidītajām izmaiņām tiesas sastāvā un tiesas gaitu kopumā, politiskās dienas kārtības niansēm un valdības stabilitāti Latvijā Guntars Gūte sarunājas ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu

Nupat jūsu tiesvedības procesā notikušas izmaiņas – slimības dēļ to vairs neturpinās vadīt tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Boriss Geimans. Šis bija visai negaidīts pavērsiens notikumu ķēdē, kas aizsākās ar jūsu advokāta Raimonda Krastiņa atstādināšanos no jūsu aizstāvības tiesā, kurš ir arī apturējis savu darbību advokatūrā.

Katram neitrālam šī procesa vērotājam skaidri redzams, ka valsts caur prokuratūru un tiesu dara visu iespējamo, lai nepieļautu man realizēt tiesības uz aizstāvību. Tās bija arī manas galvenās bažas, ko izteicu pirms tiesu debašu uzsākšanas, un šobrīd tas pilnā mērā apstiprinās ar faktiem.

Konkrēti – līdz šim prokurori ir 18 reižu pārtraukuši un absolūti nelikumīgi, pretēji Kriminālprocesa likumā noteiktajam, traucējuši manu advokātu uzstāšanos tiesu debatēs. Tiesa advokātus ir pārtraukusi 21 reizi. Gan tiesa, gan prokurori ir norādījuši aizstāvībai, par ko drīkst un par ko nedrīkst runāt.

Šāda rīcība taču tiek kaut kādā veidā pamatota?

Viņi saka, ka tas (aizstāvības runātais – red.) neattiecas uz lietu, bet prasa, lai runā tikai par to, par ko ir runājuši prokurori.

Citiem vārdiem – maniem aizstāvjiem nedrīkst būt citu faktu un notikumu minēšanas un interpretācijas.

Viņiem netiek dotas tiesības paust un pamatot savu viedokli, un viņi nedrīkst arī debatēs norādīt par meliem un faktu sagrozīšanu prokuroru apsūdzības runā. Kā advokāti par to sāk runāt, tā uzreiz iejaucas, pirmkārt, jau prokurori.

Kurš tad vada tiesu?

Prokurors Juris Juriss, un šobrīd arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Divi cilvēki, bet pēc būtības kopumā Jaunā Konservatīvā partija (JKP).

Manuprāt, to apliecina arī paša Bordāna publiski nesen paustais, ka: «lūzums notiks arī tiesās. Tiesas nevarēja mainīties tik ilgi, kamēr nenotika izmaiņas politiskā līmenī ».

Savukārt morālais terors, kas tika īstenots pret manu pastāvīgo aizstāvi tiesā Raimondu Krastiņu, tik būtiski iedragāja viņa veselību, ka viņš veselības stāvokļa dēļ vairs nespēja tālāk piedalīties tiesu debatēs un ir arī apturējis savu darbību advokatūrā.

Man tika dots viens mēnesis, lai atrastu citu aizstāvi, turklāt prokurors Juriss izvirzīja nosacījumu, ko pēc tam tiesa akceptēja, – ka drīkstu ņemt tikai tādu aizstāvi, kurš nav aizņemts šogad un nākamgad citos kriminālprocesos katru nedēļu no pirmdienas līdz ceturtdienai ieskaitot.

Tādu advokātu neesmu atradis, jo visiem praktizējošiem advokātiem ir gana daudz klientu, ieplānotu tiesas sēžu un citu darbu, un viņi nav tik brīvi laika ziņā. Viņi nav sēdējuši mājās un gaidījuši, kad Raimonds Krastiņš saslims. Tā ka noslēdzu līgumu ar advokātu Aivaru Leimani, bet viņa tiesu kalendārā jau bija noteikti konkrēti datumi, kad viņam jābūt tiesā citās krimināllietās, tiesa man aizliedza saglabāt ar viņu līgumu un biju spiests šo līgumu lauzt.

Uzskatāt, ka tiesa jums aizliedza šo līgumu slēgt?

Tiesa skaidri norādīja, ka es ar šādu advokātu nedrīkstu slēgt līgumu. Turklāt pirmais šo aizliegumu rosināja prokurors.

Šo situāciju veikli izmantoja valsts – Bordāns kopā ar prokuroru Jurisu – un uzaicināja valsts aizstāvi. Tātad šobrīd ir valsts tiesa, valsts prokurors un valsts aizstāvis. Bet interesantākais, ka arī advokātam Genādijam Ivankinam ir citi klienti, un arī viņš ir aizņemts – viņam nav visas dienas (no pirmdienas līdz ceturtdienai) brīvas. Piemēram, viņa grafikā ir ap 10 dienām, kad viņš šogad nevar būt tiesas zālē manā lietā, jo jābūt citās tiesu sēdēs, kas iepriekš jau ir saskaņotas.

Turklāt Leimanis šajā lietā jau ir bijis aizstāvis 2008., 2009. un 2010. gadā, un viņam šī lieta nav pilnīgi sveša atšķirībā no Ivankina. Tiesa divās absolūti vienādās situācijās lemj par labu tam advokātam, kurš lietu nepārzina, kuru es nepazīstu un par kuru man nav pārliecības, ka viņš spēs kvalitatīvi veikt manu aizstāvību.

Vai tas uzlabo vai pasliktina manu pozīciju? Neapšaubāmi pasliktina, jo faktiski liedz tiesības uz aizstāvību.

Ivankina kungs lūdza iepazīties ar 260 lietas sējumiem, 600 tiesas dienu sēžu protokoliem (kas ir audio ieraksta formā) un ar 82 dienu prokuroru tiesu debatēm, kas ir aptuveni 320 stundu garumā.

Viņš lūdza termiņu līdz maijam, bet pagaidām tāds laiks nav dots. Pat vairāk – viņš bijis spiests jau piedalīties tiesu debatēs un klausīties, ko tajās saka citu apsūdzēto aizstāvji, pilnīgi nezinot lietu.

Tāpēc uzsveru – man ir liegtas tiesības, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību pamatbrīvību harta, Latvijas Republikas Satversme, Kriminālprocesa likums un likums Par tiesu varu.

Jūs neatbildējāt – kā vērtējat tiesneša Geimana pēkšņo atstādināšanu no šīs lietas izskatīšanas? Vai tas neradīs kādas konsekvences lietas izskatīšanā?

Kopš krimināllietas ierosināšanas ir pagājuši 20 gadi, un būtībā arī lietas materiāliem ir tikpat ilgs laiks. Tiesā lietu skata no 2008. gada, un šis ir jau trešais tiesas sastāvs. Sākotnēji bija Geimans ar tiesas piesēdētājiem, tad tiesas piesēdētāju vietā bija noteikti divi tiesneši, bet tagad šī lieta tālāk tiks skatīta jau bez Geimana. Lieta tiesā ir jau 11 gadu, un neviens no mums jaunāks nekļūst. Taču dīvains ir kas cits – Geimans slimo bez pārtraukuma tikai trīs nedēļas, un šāds apstāklis citos tiesas procesos nav bijis iemesls tiesnesi noņemt no trases. Tādēļ, manuprāt, tam ir kāds mērķis, kam nav nekāda sakara ar tiesiskumu.

Kaut ko precīzāk par šo situāciju būtu jāprasa Bordānam.

Ja viņš komentēs…

Nu ko viņš runās… Viņš taču neteiks: jā, es visu vadu, visu nosaku, un manas attieksmes maiņa maksā tik un tik.

Jo viņu jau finansē «Ostaps Benders» – Rūdolfs Meroni, tā ka viss ir saprotams, kur ir pasūtījums.

Kāpēc domājat, ka Bordāns kaut kādā mērā ir ieinteresēts šajā procesā?

Te ir jāskatās dziļāk. Bordāns jau neskaitāmas reizes savās intervijās ir viennozīmīgi izteicies gan par mani, gan tiesas procesu un arī maniem radiniekiem. Otrkārt, Bordāna un arī viņa partijas (JKP – red.) galvenais sponsors ir Rūdolfs Meroni, kurš ir nelikumīgi, bet ar prokuratūras un tiesas svētību sagrābis svešu mantu.

No kuras daļa tiek piedēvēta jums.

Nu, ja man, tad kā viņš var paņemt manu mantu? Ja tā būtu mana manta, tad es to pārvaldītu un, ja man tur attiecīgi būtu lemšanas tiesības, tad es viņu (R. Meroni – red.) noņemtu. Bet es to nez kādēļ neesmu izdarījis 11 gadu laikā, ja jau es it kā esmu tik ļoti lemt spējīgs. Te ir skaidri zināma, normāla parādība – kāds pasūta mūziku.

Mūziku pasūta Meroni Bordānam, bet Bordāns tālāk caur sistēmu nodrošina attiecīgas darbības. Un, ja jums kaut kas nav saprotams loģikā, tad padomājiet – ja aiz tā stāv nauda, tad visa loģika nostājas savā vietā. Un mērķis šobrīd ir nedot man tiesības uz aizstāvību. Piemēram, tāds konkrēts fakts: cietušais, kas pārstāv tiesā SIA Mantess, sāka debašu runu ar to, ka kategoriski norādīja, ka Mantess nekad nav piederējušas tās SIA LatTransNafta daļas, par kurām apsūdzībā tiek definēts, ka es esmu tās izspiedis vai atņēmis Mantess.

Viņiem nekad tas nav piederējis, nav bijis uzņēmuma bilancē. Bet viņam (Mantess pārstāvim – red.) neļāva tālāk runāt, jo viņš būtībā runāja par to, ka lieta ir safabricēta un ka viņi tur (tiesvedībā – red.) atrodas kā cietušie, lai gan tādi nemaz nav. Tas ir tāpat kā jūs atzītu par cietušo, pasakot, ka jums ir nozagta govs, bet jūs sakāt – man nekad nav bijusi govs. Bet jums paziņo – mēs zinām labāk!

Un jūs paliekat muļķa lomā, atkārtojot, ka jums nav bijusi govs. Jums liek apklust, jo jūsu teiktais neatbilst apsūdzībai.

Un šādā situācijā katram neitrālam cilvēkam ir skaidrs, par ko ir runa, – te iet kopā nauda un politika.

Ņemot vērā jūsu pausto, ar ko rēķināties – vai tiesas spriedums varētu būt jums nelabvēlīgs?

Tam jābūt pilnā mērā gatavam.

Es būtu ļoti naivs, ja tam negatavotos. Katrā ziņā tas, kā man un maniem advokātiem traucē teikt tiesu debašu runu… Piemēram, mums netika iedots laiks sagatavoties tiesu debatēm.

Prokurori, kuri gatavojās tiesu debatēm būtībā 18 gadu, saņēma divu mēnešu laiku sagatavoties. Savukārt maniem advokātiem tika noteikts trīs nedēļu termiņš, turklāt pēc prokuroru apsūdzības runas 82 dienu garumā.

Līdz ar to advokātiem nācās sākt debašu runu, pilnībā neapstrādājot prokuroru debašu runu.

Šī ir pirmā instance. Abām pusēm vēl būs iespēja šīs tiesas spriedumu pārsūdzēt.

Vai saredzat loģisku termiņu, kad process pilnībā noslēgsies?

Ja es dzīvošu vēl gadus 15, tad, iespējams, līdz kaut kādam rezultātam nonāks. Bet, tā padomājot, drīzāk ir sajūta, ka manas dzīves laikā šis process nenoslēgsies. Te jau ir svarīgs process. Meroni turpinās saimniekot un izsaimniekot, finansēt politiku.

Dzirdētas gan runas, ka nauda sākot izbeigties…

Nē, nē, nē… Tur bija gana lieli aktīvi. Protams, tur ir milzīgi apjomi zaudēti, taču vienalga tur naudas pietiek. Viņš (Meroni – red.) turpinās finansēt valdošo koalīciju, līdz ar to viņiem tur, tā teikt, viss ir labi. Un man varēs turpināt karināt birku – smagos noziegumos apsūdzētais, nepieliekot klāt piebildi, ka es esmu daudzos smagos noziegumos attaisnotais. Tas process un tā ilgums faktiski ir galvenais mērķis.

Uzskatāt, ka nevienam nav svarīgs gala rezultāts?

Procesa mērķis ir, tā teikt, jūs čakarēt?

Manuprāt, jā. Redziet – ir daudz veidu, kā mani var apzīmēt – balsojis par Latvijas neatkarību, domes priekšsēdētājs, Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas prezidents utt.

Bet pārsvarā tiek izmantots tikai viens – smagos noziegumos apsūdzētais. Tā ir tāda birka, lai pilinātu vēlētājiem – tur kaut kas ir, un nevar būt, ka nav. 30% sabiedrības tam tic, vēl kādi 30% šaubās un pārējie netic.

Paudāt pieļāvumu, ka Meroni finansē JKP un arī valdošo koalīciju. Nekur gan oficiāli nav redzēts, ka Šveices pilsonis Meroni ziedotu partijām. Tad no jūsu teiktā var secināt, ka finansējums nav likumīgs?

Protams, tā runā informētākās žagatas Rīgā un Ventspilī.

Un tam ir gana daudz tiešu un netiešu norāžu. Bet, protams, tur neviens nav traks, lai kaut vienu centu parādītu kā oficiālu maksājumu.

Esat daudzkārt paudis, ka nesaprotat apsūdzības būtību.

Tad par ko jūs īsti šobrīd atrodaties uz apsūdzēto sola?

Es tieku tiesāts safabricētā lietā par darbībām, kas nekad nav notikušas un notikt nevarēja.

No šā secināms, ka, jūsuprāt, apsūdzība var tikt noraidīta?

Jau pirms debašu sākšanas tiesas procesā uzsvēru – ja maniem advokātiem ļaus teikt aizstāvības runu tā, kā viņi to uzskata par pareizu, tad no apsūdzības nepaliks akmens uz akmens. Bet tādā gadījumā jūsu aizstāvība savus argumentus taču var atklāt arī ārpus tiesas.

Šajā gadījumā ārpus tiesas tam nav nozīmes, jo argumentiem jābūt fiksētiem lietas materiālos, tiesas protokolā.

Ja tiesvedības laikā savus argumentus neesat paudis tiesā, tad apelācijas instance vienkārši pajautās – kur tad jūs ar šiem argumentiem bijāt iepriekšējā instancē?

Pieminējāt valdošo koalīciju.

Jūsuprāt, cik stabila šī koalīcija, valdība pašreiz ir?

Vai tā noturēsies visu šīs Saeimas sasaukumu?

Šī ir neoboļševiku, populistu valdība, kuri pirms vēlēšanām ir devuši absolūti neizpildāmus solījumus, bet ir ieguvuši tās pozīcijas, kādas šo partiju sponsori ir vēlējušies.

Līdz ar to viņiem sponsori, naudas maisi nedos iespēju nolēkt no valdības, lai kā arī viņi nepildītu tos (priekšvēlēšanu – red.) solījumus un lai cik skaļi nekliegtu, ka tos pildīs. Meroni neļaus nolēkt Bordānam, tāpat kā (sponsori – red.) neļaus Attīstībai/ Par, Jaunajai Vienotībai, Artusam Kaimiņam (KPV LV – red.) tas pats Meroni, un tāpat arī Nacionālajai apvienībai.

Vienkārši viņiem ir aizliegums nolēkt, un tas aizliegums netiks noņemts.

Tad jau šī sanāk viena no stabilākajām valdībām.

Protams! Turklāt – ja parasti bija tā, ka katrai partijai ir savi (sponsori – red.), un tad tur ir konkurence, tad tagad raksturīgi tas, ka viņi (sponsori – red.) lielā mērā pārklājas. Piemēram, kā stāsta Ventspils un Rīgas informētākās žagatas, arī Jaunās Vienotības finanšu problēmas Meroni ir risinājis. Viņš tur kontrolpaketi.

No jūsu teiktā sanāk, ka izteikti asās domstarpības, pārmetumi starp koalīcijas partneriem – tas ir tāds teātris?

Cilvēks jau ir emocionāla būtne un kādreiz aizmirst par naudas maisu, sponsoru, ja viņš jūtas personīgi aizvainots.

Bet tad viņš pārnāk mājās, un viņam saka – klausies, nu izteica asākus vārdus, nu aizmirsti, notraus putekļus un ej tālāk.

Šī valdība aktīvi virza daudzu kritizētas pārmaiņas virknē nozaru – administratīvi teritoriālo reformu, reformu izglītībā, citās jomās.

Vai rezultāts beigās būs pozitīvs?

Saprātīga cilvēka darbība ir loģiska un pamatota. Tas, ko šobrīd piedāvā par pašvaldību robežu maiņu, vairākumā gadījumu nav ne loģiski, ne pamatoti. Piemēram, atbilstoši stratēģijai «Latvija 20– 30» Rīga ir Eiropas metropole, bet tagad tā no 2021. gada kļūs par republikas pilsētu, kas faktiski nozīmē Eiropas metropoles statusa zaudēšanu.

Savukārt Ventspils, Liepāja un Daugavpils no Baltijas reģiona pilsētām tiek pielīdzinātas pagasta statusam.

Turklāt atbilstoši jaunajam administratīvā iedalījuma likumam novads var pilsētu robežas brīvi mainīt. Piemēram, Liepājā domes administrācijas ēku atstāt pilsētā, bet visu pārējo pilsētu pievienot kādam novadam.

Uzskatāt, ka tā ir kādu ambīciju apmierināšana?

Tie ir politiski mērķi. Un galvenais no tiem ir vājināt ZZS lomu un vietu uz Latvijas politiskās kartes, jo ZZS dominē pašvaldību vadībā. Šā iemesla dēļ tika īstenotas 1998. gada un 2009. gada reformas, un arī tiek īstenota pašreizējā reforma. Šis būs trešais piegājiens, bet, domāju, nekas tur prātīgs nesanāks.

Vai ZZS jau pati nav izlaidusi no rokām savu ietekmi – Saeimā tā otro reizi atrodas opozīcijā.

ZZS ir līderu problēmas, kas varētu uzrunāt plašu sabiedrības daļu, definēt politiskus mērķus, uzdevumus un rīcību, un to arī pietiekami konsekventi realizēt situācijās, kad to iespējams darīt. Tā šobrīd kopā ar čempionu sindromu ir ZZS lielā problēma, un pēdējos trijos gados – to parādīja arī Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas – šī problēma ir ļoti aktuāla, un pagaidām es neredzu tai risinājumu.

Jūs jau varat uz papīra būt līderis, ieņemt pirmo pozīciju partijā, bet tas nenozīmē, ka sabiedrības acīs esat līderis.

Un prakse pierāda, ka tas nav nemaz tik vienkārši. Pierādījums ir pavisam vienkāršs – ja nedēļu pirms vēlēšanām partijas atbalstītāju apjoms ir 9%, bet vēlēšanās tā iegūst 20%, tas nozīmē, ka partijai ir līderis, kas ir spējīgs uzrunāt svārstīgo vēlētāju.

Bet, ja bija 9% un ieguvāt 10%, tas nozīmē, ka jums nav šāda līdera un jums arī nekad nebūs 20 vietu parlamentā, turklāt ir liela varbūtība, ka būsiet opozīcijā. Tas tikai nozīmē, ka jums nav līdera, lai gan šobrīd ZZS ir tik daudz līderu, kā nav bijis nekad.

Taču svarīgs ir sabiedrības viedoklis. Jūs jau pats sevi varat ārkārtīgi augstu vērtēt, bet, ja sabiedrības acīs tāds nebūsiet, tad arī rezultāts būs attiecīgs.

Varbūt tad šādai organizācijai vienkārši nav nākotnes.

Jātaisa tā bodīte ciet un jāiet mājās…

Nekādā gadījumā! ZZS ir pietiekami stabils atbalsts ap 8–9%, kas Latvijas politiskajā vidē ir ļoti cienījama priekšvēlēšanu starta pozīcija.

Bet šobrīd, arī secinot no jūsu paustā, nav nekādu apstākļu, lai ZZS vismaz šīs Saeimas laikā atgrieztos valdošajā koalīcijā.

Es tā neteicu. Es piebildu, ka cilvēks ir emocionāla būtne.

Cilvēks arī ģimenē emociju dēļ sastrīdas, izšķiras, bet pēc mēneša pat īsti vairs nevar atcerēties iemeslus. Un šī emocionālā puse, kad jums ir darīšana ar cilvēkiem, kuri pēc savas būtības ir psihiski nelīdzsvaroti, tad viņu psihiskā vide telpā un laikā var pēkšņi tā uzliesmot, ka cilvēks kļūst neadekvāts. Tāda nianse arī ir būtiska, un tad visi sponsori un viņu viedoklis kļūst vienaldzīgs. Vai pie šāda politiskā salikuma varam pozitīvi raudzīties uz stabilu tautsaimniecības attīstību?

Pirmkārt, aizvien vairāk jutīsim piedzīvotās nodokļu reformas negatīvās sekas, un tas jau šobrīd ir diezgan skaidri redzams. Un to ļoti jūt (Krišjāņa) Kariņa valdība.

Turklāt atcerēsimies – arī pati Vienotība iepriekšējā valdībā atbalstīja nodokļu reformu.

Otrkārt, aizvadītajos gados, kad bija stabila ekonomikas attīstība pasaulē, bija pieejami ES fondu līdzekļi, Latvija neradīja rezerves attīstībai.

Tūlīt lielā mērā beigsies ES līdzfinansējums, bet šo naudu nav ar ko aizstāt.

Arī mūsu tautsaimniecība kopumā ir neefektīva, un darba ražīgums sasniedz tikai pusi no vecās Eiropas līmeņa.

Taču dzīvot gribam tāpat kā viņi un vēl labāk. Bet, ja nav darba ražīguma, tad tas nekādi nav iespējams. Šī nianse ir palikusi aizmugurējā plānā. Nenoliedzami negatīvu efektu nekustamā īpašuma tirgū un ārvalstu investīciju piesaistē radīs arī notikumi banku sektorā. Diemžēl Latvijā joprojām arī interese par partiju izdevīgumu aizvien dominē pār valsts kopējām ilgtermiņa interesēm.

Runājot par izdevīgumu – nupat Anda Čakša no ZZS pārgāja uz Jauno Vienotību.

Vai viņai varētu būt sekotāji?

Dzirdētas dažādas runas…

Redziet, ja zivju dīķa vienā galā ir švaki ar barību, bet otrā galā kāds šo barību ieber, vai tad nav loģiski, ka zivis peldēs turp, kur ir barība?

Tātad nevar izslēgt, ka var būt sekotāji?

Protams, nevar izslēgt. Jautājums – vai kāds viņus ņems vai ne. Var būt, ka paņem, tāpat kā Čakšu. Bet var arī kādu nepaņemt. Taču pozīcija vienmēr vēlas vāju opozīciju, tas nozīmē, ka uz kādu no koalīcijas partijām varētu pāriet vēl kāds ZZS pārstāvis.

Bet šādi iespējami scenāriji nenozīmē būtiskas pārmaiņas ZZS, domāju, ka kopumā ZZS šo situāciju pārdzīvos, taču viņiem vajadzīgs līderis un nopietnas pārmaiņas.

Vai nākamajās pašvaldību vēlēšanās plānojat kandidēt?

Vispirms jāredz, ar ko beigsies administratīvi teritoriālā reforma. Ja Ventspils pilsētu apvienos ar novadu… Šādā scenārijā man pēc diviem gadiem var rasties sajūta, it kā būtu atgriezies 1988. gads.

Šaubos… Beigu beigās kaut kad taču vajag arī mazliet padzīvot sev.

Aivars Lembergs

Dzimis 1953. gadā. Jēkabpilī

1977. gadā pabeidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista kvalifikāciju

No 1988. gada ir Ventspils pašvaldības vadītājs

Partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs

1990. gada 4. maijā balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Kopš 2008. gada Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīta krimināllieta, kurā Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, kukuļa izspiešanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā

Avots: Diena

Šī ir populistu valdība, kuri pirms vēlēšanām ir devuši absolūti neizpildāmus solījumus, bet ir ieguvuši tās pozīcijas, kādas šo partiju sponsori ir vēlējušies. Līdz ar to viņiem sponsori, naudas maisi nedos iespēju nolēkt no valdības, uzskata Aivars Lembergs.

Publicēts laikrakstā “Diena”, 23.09.2019.
Autors: Guntars Gūte

Publicēts lapā: 23.09.2019