Kalendārs

Par politiskām un sociālekonomiskām aktualitātēm intervijā Radio Baltkom (26.08.2019.)

Abiks Elkins, raidījuma vadītājs: “Labdien, cienījamie radio klausītāji, kā ziņojām, pie mums visiem labi zināmais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Labdien!”
Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas mērs: “Labdien!”
A.Elkins: “Sen neesat bijis pie mums, bet nesen notikušie jaunumi Ventspilī, manuprāt, ir vienkārši brīnišķīgi, tā ir jaunās koncertzāles “Latvija” atklāšana. Es zinu, ka tie rīdzinieki, kuri tur bija, visiem balta skaudība un saka, ka, jā, mums vēl ilgi jāgaida kaut ko tik grandiozu. Nu lūk, saistībā ar koncertzāli, kā jūs tomēr nonācāt pie šāda secinājuma, ka vajag, nu vajag?”
A.Lembergs: “Nu mēs gandrīz pirms 20 gadiem veicām šādu analīzi – kādiem kultūras pasākumiem vajadzētu būt, tas ir, tādiem koncertiem, kādām izrādēm, operām un, kas mums no infrastruktūras ir pieejams, kas atbilst, daļēji atbilst vai mums tā nav, un šī analīze mums parādīja noteiktu baltu pleķi, tostarp, ka mums nav akustiskās koncertzāles.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Pēc tam mēs sākām pie šī projekta strādāt, tas bija 2005. gadā.”
A.Elkins: “Vēl, ja? Cik gadu jau ir pagājis.”
A.Lembergs: “Jā, jā, jā. Un vispār mēs projektu uzsākām, Kultūras ministrija pieprasīja, lai ir 1200 vietas, un projekts bija aprēķināts uz 7000 kvadrātmetriem. Bet, kad es paskatījos, cik tas viss izmaksā un ka tā ir tikai koncertzāle, tad tas, protams, mums nebija pa kabatai, un mēs šo projektu… projektam bija izvirzīts šāds mērķis, projektētājiem, arhitektiem, tātad jums, mums, arhitektiem, ir jāpiekļaujas 6500 kvadrātmetros, bet tur ir jāiekļauj koncertzāle, Lielā zāle, Mazā zāle, Mūzikas vidusskola, Mūzikas skola, bibliotēka un arī estrāde zem klajām debesīm, kad atveras sienas, un koncerts..”
A.Elkins: “Tieši uz ielas?”
A.Lembergs: “..tieši uz ielas un ierakstu studija, mūzikas. Un lūk, mēs mazākos kvadrātmetros, par 300 kvadrātmetriem mazāk, visu šo ielikām, un mums šobrīd sanāk tā, ka no visas šī ēkas platības tikai vienu ceturto daļu aizņem koncertzāle, bet pārējais viss ir tas, kas darbojas katru dienu, katru dienu, tas ir daudz efektīvāk. Mēs, es uzreiz teicu, ka mums nevajag 1200 vietas, mums 600 ir vairāk nekā vajag, kopā ar balkoniem, ja, un dzīve to pierādīs, un, protams, ja runājam par koncertzāli – koncertzāle tas ir instruments, instruments, pie tam muzikāls. Mūzikas instruments ir instruments tikai tad, kad tas skan. Ja tas neskan, tad tas nav instruments. Tad tās nav klavieres, bet koks, ja. Un, lūk, kā, es līdz pēdējam neko neteicu par koncertzāli, jo es teicu, kad saņēmu oficiālu vienošanos ar vāciešiem, un es vēl ieguvu somu slēdzienu, starptautisko ekspertu, viņi deva slēdzienu. Pēc tam mūsu labākie izpildītāji, komponisti, tādi kā Raimonds Pauls, Sirmais un citi, teica, ka tā ir lieliska zāle, lūk. Jā, un mūsu instruments taču ir ērģeles, akustiskās.”
A.Elkins: “Vienas no labākajām šāda veida, ja?”
A.Lembergs: “Nu, Apkalnes kundze, kura ir pasaules līmeņa izpildītāja, viņa teica, ka pēc sabalansētības, pēc skanējuma šī zāle ir kā instruments šim balansam, ka tā ir pilnīga pasaules klase. Pilnīga pasaules klase! Viņa pat teica, ka ir jaunas koncertzāles, kuras mēs pārspējam nevis izmēru ziņā, bet pēc skanējuma kvalitātes, ja? Un ziniet, man vispār nav muzikālās dzirdes, bet, kad tu sēdi un tev uz klavierēm piesit viens… Kā krieviski ir “taustiņi”?”
A.Elkins: “Jā, saprotams. Taustiņi.”
A.Lembergs: “Un skan ne, ne instruments, bet skan visa apkārtējā telpa, tu nedzirdi, no kurienes nāk skaņa, tu vienkārši dzirdi..”
A.Elkins: “Tas ir kaut kas grandiozs.”
A.Lembergs: “..visu kopumā. Jā, un es tikko biju Vīnē, lūk, vakar vakarā atlidoju un biju akustiskajā koncertā pilī, tur ir augsti griesti un arī tāda kamerzāle, kādas 400, 500 vietas, kā man likās. Tur neskanēja.”
A.Elkins: “Bet šeit skan.”
A.Lembergs: “Bet mums skan, tā kā.. bet tas, tas tiešām ir panākums, jo, ja nav.. ja tas muzikālais instruments neskan, tad, es teicu, tas ir vēl viens, basketbola, dārgs ļoti, basketbola laukums.”
A.Elkins: “Jā. Nu es tā saprotu, ka būs koncerti un būs skatītāji, ja?”
A.Lembergs: “Jā, jā.”
A.Elkins: “Tas ir, viss jau ir izplānots, ja?”
A.Lembergs: “Nu es zinu, ka koncerti, kuri ir paredzēti oktobrī, novembrī, jau ir izpārdoti, lielākā daļa.”
A.Elkins: “Jau faktiski uz vēlu rudeni?”
A.Lembergs: “Jā, jā.”
A.Elkins: “Ja mēs runājam par valsts lietām, par to nevar nerunāt arī sakarā ar to, ka šobrīd tiek apspriests budžets nākamajam gadam. Mēs redzam, kādas mocības valdošās koalīcijas iekšienē, tur daudz kas tika apsolīts pirms vēlēšanām, bet pagaidām neizdodas. Kā jūs vispār vērtējat visu šo sagatavošanu, jo tas, ko mēs dzirdam publiski, ka no vienas puses mums saka, ka ziniet – bija ekonomiskā izaugsme, budžets būs lielāks, no vienas puses. No otras puses saka, ka mums samazinās šī fiskālā telpa un naudas tomēr nav, nu kā ieturēt līdzsvaru? Un saistībā ar to, kas būs ar pašvaldību finansējumu, vispār nav nekādas informācijas.”
A.Lembergs: “Nu potenciāli situācija, protams, ir slikta, jo tika īstenota nodokļu reforma, tā no valsts un pašvaldību ienākumiem paņēma apmēram 600 miljonus eiro.”
A.Elkins: “600 miljonus?”
A.Lembergs: “Jā, mīnusā, un tādu apjomu kompensēt..”
A.Elkins: “Tas ir, jūs principā jau paredzējāt, ka viss pie tā novedīs?”
A.Lembergs: “Jā, es to paredzēju, un to, ka, tā saucamā, fiskālā..”
A.Elkins: “Telpa?”
A.Lembergs: “..nu brīvās naudas papildus gandrīz nemaz nebūs, un tā tas tagad arī sanāk, bet tur nevar teikt, ka vainīga tikai Kučinska kunga valdība. Tas, protams, par to balsoja arī “Vienotība”.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Un par to balsoja arī “Nacionālā apvienība”. Tā kā viņi par to ir vienlīdz atbildīgi. Tā ir lietas pirmā puse. Otrā lietas puse ir, ka solījumi pirms vēlēšanām bija, nu, lielu, milzīgu melu kategorijā. Piemēram, “Konservatīvā partija”, Bordāns, Strīķe, viņi solīja, solījumi bija finansiālā izteiksmē uzreiz uz gadu paredzēja izdevumu palielināšanos valsts gada budžetā, kopējā valsts budžetā par 1,3 miljardi eiro.”
A.Elkins: “Tā taču ir neiespējama summa vispār.”
A.Lembergs: “Nu tie ir pilnīgi meli, lai tikai nobalsotu vēlēšanās. Nu atgādināsim, ka minēja pensiju 215 eiro, tagad ir 99 eiro, 215. Ja jums ir minimālā pensija, teiksim tur 65, jums piesola 215, vai jūs balsosiet? Ja jūs esat pensionārs?”
A.Elkins: “Bez jautājumiem, protams.”
A.Lembergs: “Kādi jautājumi? Lūk, viņi ir ievēlēti..”
A.Elkins: “Un nekā..”
A.Lembergs: “..un protams nekā, ja? Nu lūk, un tā lūk arī viņu solījumi par neapliekamajām pensijām līdz 500 eiro, tas arī prasa naudu, kā arī atlaide par apgādājamo līdz 500 eiro, tas ir uzreiz 500 miljoni.”
A.Elkins: “Nu, lūk, tādas summas.”
A.Lembergs: “Tā vienkārši, zini. Nu vispār sasolīja un izpildīt, es domāju, viņi netaisās, jo vienkārši, vienkārši bez seguma. Vai nu nezina neko, tad nedrīkst viņus vēlēt, vai arī vienkārši meļi. Es domāju, tas ir viens un tas pats, viens un tas pats.”
A.Elkins: “Nu, lūk, vēl bija viens lozungs, ar kuru gāja “Jaunie konservatīvie”, bezkompromisa tiesiskums. Nu, varbūt kaut vai šajā ziņā ir panākumi, ar bezkompromisa tiesiskumu?”
A.Lembergs: “Nu, ziniet, kad kāds skaļi bļauj, ka viņi ir vis, vis..”
A.Elkins: “Pareizākie?”
A.Lembergs: “..pareizākie, ja, tad tā acīmredzami ir vieglas uzvedības meitene, jo normālai sievietei nevajag bļaut, ka es esmu tāda kā, nu tikumīga. Lūk, bet viņi protams, pēc.. tas ir pilnīgs farss, “Jaunā konservatīvā” partija, viņa, tās uzdevums stratēģiskais – ieiet valdībā un iegūt kontroli pār KNAB, dienestu.. Drošības policiju, policiju, īpaši finanšu policiju, ekonomisko policiju, finanšu policiju un ekonomisko noziegumu apkarošanas policiju un SAB, tātad, visas struktūras”.
A.Elkins: “Tātad visas nozīmīgās struktūras iegūt savā kontrolē.”
A.Lembergs: “Tas arī bija viņu galvenais uzdevums, un tāpēc arī bija tāda bļaustīšanās, kad iecēla drošības policijas priekšnieku, neņemot vērā viņu viedokli, kad viņu pagarināja vēl uz vienu termiņu, kas, protams, viņiem ir liela, liela neveiksme. Tāpēc viņi tur veselu mēnesi runāja, kādi viņi ir pareizie un cik citi nepareizi, ja?”
A.Elkins: “Bet ostu sagrābšana? Arī taču tika plānota..”
A.Lembergs: “Jā un tā viņiem no dienas kārtības vēl nav noņemta. Ar ostu sagrābšanu jāsaprot tas, ka tiek veikta visu Latvijas ostu infrastruktūru privatizēšana.”
A.Elkins: “Vai tiešām tas ir iespējams?”
A.Lembergs: “Kāpēc ne? Pieņem likumu un viss. Jā, tur divi etapi. Pirmais, izveidot akciju sabiedrību un pēc tam šīs akcijas pārdot un viss. Un privatizācija notikusi. Tās, protams, nopirks kāds, kas ir saistīts ar mūsu konkurentiem, lai paaugstinātu ostu tarifus un ar to Latvijas ostas var slēgt. Toties varēs strādāt mūsu konkurenti – poļi, lietuvieši, igauņi, krievi.”
A.Elkins: “Tātad mēs viņiem palīdzam?”
A.Lembergs: “Jā, jā, un pie viena, īpašā kārtībā tiks izvēlēts pareizais pircējs, kurš spēs pareizi un solīdi pateikties.”
A.Elkins: “Aha.”
A.Lembergs: “Bet kā tad bez tā?”
A.Elkins: “Redzams, ka arī ar bankām notiek līdzīgs process, pakāpeniski, ja?”
A.Lembergs: “Nu, bankas ar apbrīnojamu regularitāti bankrotē, ja?”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Pārtrauc savu darbību.”
A.Elkins: “Nu premjers sacīja, ka viss ir stabili.”
A.Lembergs: “Reizi trijos gados, tagad pat biežāk, viena banka it kā likvidējas. Visiem ir atļaujas, visi tiek novēroti, viss it kā ir droši.”
A.Elkins: “Pat Eiropas Centrālā banka novēroja “PNB”.”
A.Lembergs: “Jā, turklāt mums un jums noteikti visi norēķini jāveic caur banku… ar skaidru naudu jau arvien mazāk un mazāk…”
A.Elkins: “Jā, nav atļauts, tikai caur banku.”
A.Lembergs: “Tikai caur banku…”
A.Elkins: “Un pēc tam pensionāri beidzas nost tajās rindās, gaidot uz kompensāciju.”
A.Lembergs: “Jā, jā, un kas par to atbild?”
A.Elkins: “Nu premjers teica, ka viss tiek kontrolēts un situācija ir stabila.”
A.Lembergs: “Nē, bet kurš atbild? Lūk, Krājbanka.. kurš par to atbildēja? No amatpersonām?”
A.Elkins: “Neviens!”
A.Lembergs: “Neviens, bet tā… AB.LV?”
A.Elkins: “Neviens.”
A.Lembergs: “Neviens, tagad šī banka…”
A.Elkins: ““PNB”.”
A.Lembergs: ““PNB”.. Kurš par to atbild? Atbild klients! Mazs vai liels, visi klienti par to atbild. Vai varat iedomāties? Pilsētas domei ir 10 miljoni brīvās naudas. Kā mēs to glabājam? Zelta stieņos, vai bankā?”
A.Elkins: “Bankā.”
A.Lembergs: “Jā, bankā. Un kurā lai glabā? Kura būs nākošā, kas beigs pastāvēt? Un mums pēc tam atdos 70 000 no miljona.. Kā? Kur glabāt 10 miljonus, pasakiet man? Tā ir sabiedrības nauda. Ja jūs, piemēram, pajautāsiet, jums teiks, ka visas bankas ir drošas.”
A.Elkins: “Drošas, kā tad!”
A.Lembergs: “Eiropas Centrālā banka, visas bankas ir drošas.”
A.Elkins: “Un vēl drošākas!”
A.Lembergs: “FKTK, visi, kas tur to kontrolē.. viss droši! Neviens tak neteiks, ka mums ir nedrošas bankas?”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Jo tad tos izsauks Drošības policija un pateiks, ka tiek grauts Latvijas valsts ekonomiskais godavārds.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Bet galu galā, zaudējumus un neērtības cieš klients.”
A.Elkins: “Pats interesantākais, ka bijušais FKTK vadītāji laicīgi, protams, aizgāja, būtu, vēl dabūjuši noteikto kompensāciju. Šo es līdz galam nesaprotu.. šo Saeimas lēmumu izmaksāt kompensācijas tiem, kas aiziet. Tas ir haoss.”
A.Lembergs: “Tas norāda uz to, ka ekonomiski ir ļoti izdevīgi kontrolēt banku finansiālo darbību. Tas arī viss. Jūs varat salīdzināt. Jautājums, kādas tur ir ekonomiskās attiecības? Teiksim tā.”
A.Elkins: “Tātad, politisko atbildību, es tā saprotu, par notiekošo neviens neuzņemas.”
A.Lembergs: “Nē, neuzņemas. Nu, nosauciet, par kādām banku problēmām ir uzņēmusies atbildību kāda no amatpersonām, kas ir atbildīga par banku darbību? Neviena Finanšu ministrija, neviena uzraugošā iestāde, FKTK.. tā saucamie, ja? Kādreiz, kad banka par to.. Neviens nav uzņēmies atbildību un arī neuzņemsies. Atbildēs klienti.. lieli, mazi, bet tie būs klienti. Diemžēl.”
A.Elkins: “Jā, nu tomēr grauj uzticību, faktiski.. cilvēki sāk domāt, ka varbūt tiešām stikla burkā?”
A.Lembergs: “Bet jūs saprotat.. braucat uz kuģa, tur saka, ka tas ir stabils un tā tālāk, bet tas nogrimst, ja? Nu, vai lidmašīna.. nu, ko tur var.”
A.Elkins: “Kā situācijas ķīlnieki…”
A.Elkins: “Jā, ķīlnieki. Jūs ejat pa gājēju pāreju pārliecībā, ka tur neviens nebrauks, pēkšņi kāds tomēr uzbrauc. Tāpēc nu tā ir, ko darīt? Risks pastāv vienmēr, bet varbūt mani šoreiz neskars. Tā lode nav mana.”
A.Elkins: “Jā, diemžēl. Un kā jums šķiet, valdība, ņemot vērā visas šīs budžeta nesaskaņas, kas ir? Jo tie paši jaunie “Konservatīvie” tak redz, ka pagaidām viņu solījumi netiek realizēti, vai arī es atceros.. nomainīt ģenerālprokuroru.”
A.Lembergs: “Jā, jā, es pat nepieminu ģenerālprokuroru.”
A.Elkins: “Jā, pagaidām viņiem tur viss ir noštopējies, bet viņiem taču kaut kas ir jādara.”
A.Lembergs: “Nu jā, viņi vēl cer. Jo tiks mainīts ģenerālprokurors, ja viņi tur ieliks savu cilvēku, nu, būs viņiem liels.”
A.Elkins: “Augstākā tiesa arī viņus interesē..”
A.Lembergs: “Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ja ieliks savu cilvēku.. un ja būs arī jautājums ne tik sen, par to, Maizīti no SAB… Tā arī ir tāda pretizlūkošana. Tā kā viņiem ir.. Valsts ieņēmumu dienests, tur ir sava policija.. Bet tur priekšā stāv “Vienotība” un diez vai viņus tur laidīs. Nu, viņi cīnīsies par šiem amatiem un nu, mēģinās kaut ko iegūt budžetā, bet nu, redziet, es domāju.. eee…ja viņi aizies opozīcijā, viņi zaudēs ministru posteņus, trīs ministri.. Viņi zaudēs pastāvīgās Saeimas komisijas, šo komisiju vietniekus. Viņi izvieto savus cilvēkus valsts struktūrās un kapit.. tātad uzņēmumos, nu un, protams, viņiem jāatpelna sava nauda Rūdolfam Meroni, Ostapam Benderam, ja? Viņš taču ir viņu politiskais pasūtītājs.”
A.Elkins: “Tad viņš tomēr?”
A.Lembergs: “Jā, nu praktiskā politika. Vai jūs zināt, kas tas ir?”
A.Elkins: “Jā, praktiskā politika.”
A.Lembergs: “Tā to tagad sauc.”
A.Elkins: “Jā, jā… tā kā viņiem ir jāatstrādā! Viņam nav izdevīgi, ka viņi aiziet.”
A.Elkins: “Tad viņi sēdēs līdz pēdējam?”
A.Lembergs: “Viņiem ir ļoti svarīgi, tātad, visas nozares, tieši vai pastarpināti.. Viņi tak.. pat ja viņi tieši nekontrolē kādu nozari, nu, piemēram, Bordāns. Tā ir pilnīga kontrole pār tiesām. Viņam vēl, viņš vēl nav visu pārņēmis, bet, piemēram, mana tiesa, apgabaltiesā, viņš skaidri jau.. viņa roka ir it kā redzama un uzstādījumi arī redzami.”
A.Elkins: “Tad jūs sakāt, ka viņš devis uzstādījumus?”
A.Lembergs: “Protams, tas ir zināms, tajā nekā jauna nav. Un attiecībā uz mani, nedodot iespēju realizēt tiesības uz aizstāvību. Un, vienkāršojot, neļaujot maniem advokātiem teikt aizstāvības runu.”
A.Elkins: “Bet tiesa apgalvo, nu, vismaz publiskajā telpā, ak jūs vilcināties ar advokāta izvēli, pēc tam, kad iepriekšējais advokāts ir aizgājis. Kā ir īstenībā?”
A.Lembergs: “Nu kā, ja es mēnesi meklēju jaunu advokātu lietai, kas ilgst 20 gadus, kurā tiesas sēdes ir noteiktas četras reizes nedēļā šajā un nākamajā gadā. Kurā ir 240 sējumu, 600 sēžu un kurā prokurori 13 mēnešus ir teikuši savu runu.”
A.Elkins: “13 mēnešus?”
A.Lembergs: “13 mēnešus! Tad sakiet, kā lai atrod advokātu, kas varētu uzņemties šo lietu? Turklāt man ir noteikts, ka es varu ņemt tikai tādu advokātu, kurš var.. kurš ir brīvs un nav aizņemts no pirmdienas līdz ceturtdienai šogad un nākamgad. Tātad, bezdarbnieks. Nu, es tādu neesmu atradis.”
A.Elkins: “Tātad vajag acīmredzot, doties uz darba biržu.”
A.Lembergs: “Nu jā. Tagad ir izvēlējušies vienu valsts advokātu, es šodien viņu pirmo reizi redzēju un viņš teica, ka viņam šogad ir diezgan daudz aizņemtu dienu. Tātad viņš šo prasību nevar izpildīt.”
A.Elkins: “Tad jau, izrādās, viņš arī nav bezdarbnieks.”
A.Lembergs: “Tātad valsts pati arī neatrada. Viņš arī, izrādās, nav bezdarbnieks.”
A.Elkins: “Studijā Ventspils mērs, nedaudz pārtrauksim, reklāmas pauze. Labdien vēlreiz, pie mums Aivars Lembergs, Ventspils mērs. Mēs apstājāmies tādā svarīgā brīdī, runājot par jūsu aizstāvības nodrošināšanu tiesā. Nu labi, ka lai atrisina šo problēmu? Vai tiesa var panākt pretī, apzinoties, ka šāda prasība ir absurda? Ka ir šis advokāts, kas šēž un gaida, kamēr Lemberga kungs viņam piezvanīs un piedāvās darbu.”
A.Lembergs: “Var būt.”
A.Elkins: “Var būt?”
A.Lembergs: “Kad saslims viņa vienīgais advokāts, kas strādā tiesā, tātad, aizstāvot manas intereses. Tas, protams, ir pilnīgs absurds, bet tiesa ir paudusi savu pieeju, ka man ir tiesības nolīgt tikai tādu advokātu, kurš ir brīvs turpmāko pusotru gadu, no pirmdienas līdz ceturtdienai, katru nedēļu, katru mēnesi, pusotra gada garumā. Bet es tādus neesmu atradis. Un to, ko uzaicināja.. tiesa pieaicināja valsts aizstāvi, viņš man parādīja savu kalendāru… viņam arī nav viss brīvs. Tāpēc sanāk, ka tās prasības, kuras ir uzstādījis Bordāns, Latvijas advokatūra izpildīt nevar. Nu tātad…”
A.Elkins: “Bet tas ir dīvaini, jo Bordāna kungs pats ir bijis advokāts. Viņam principā būtu jāsaprot aizstāvja darba specifika.”
A.Lembergs: “Nu, es domāju, ka gan viņam, gan Strīķei un Jurašam.. viņiem vairāk piestāv NKVD.. pilnībā, pēc tās viņu domu gaitas.”
A.Elkins: “Tas ir kaut kā bez advokātiem.”
A.Lembergs: “Tas ir jaunais neoboļševisms, tur mauzeru vietā kaut kas cits, es domāju”
A.Elkins: “Āaa.. tur iztika bez advokātiem, cik es atceros.”
A.Lembergs: “Kādi advokāti? Protams.. bez, bez, bez pušu klātbūtnes tas saucas, ja?”
A.Elkins: “Ja?”
A.Lembergs: “Jā, bez advokāta, ātri nolemt.. trijnieks, trijnieks, tā, tur.. Vainīgs, pagrabā, “blaukš” un tā nākamais un nākamais, un nākamais.. Tā ir tiesiska valsts, Latvijas Republika, kā to redz Bordāns, Strīķe un tā.. Pirmais solis ir atņemt man iespēju aizstāvēties. Normāli!”
A.Elkins: “Bet principā, es saprotu, kas šis process vēl kādu laiku turpināsies, līdz kaut kādam lēmumam vēl tālu.”
A.Lembergs: “Nu, es jau nezinu, varbūt ieradīsies kāds valsts aizstāvis, kurš debatēs, nebūdams iepazinies ar lietu.. es it kā nakti izgulēju, visu sapratu.. un teiks, viedoklis – Lembergs ir vainīgs, pilnīgi piekrītu prokuroram, sodīt! Un viss, redzat, cik ātri tā lieta kārtojas?”
A.Elkins: “Ā.. nu tad jau jā.”
A.Lembergs: “Un kāpēc gan ne?”
A.Elkins: “Jā. Un tāds jautājums, ko es nevaru jums neuzdot. Jūs pēc Saeimas vēlēšanām, kad redzējāt šos rezultātus, teicāt, ka “Zaļo un zemnieku savienībai” būs nopietni jāmainās, ja? Lai atgūtu vēlētāju uzticību. Kā jums šķiet, vai šīs izmaiņas notiek? Vai “Zaļo un zemnieku savienībai” izdodas izturēt šo pārbaudījumu šajā pozīcijā? Kā redzams, dažiem deputātiem tas nav izdevies, būt opozīcijā. Kā mēs zinām, Čakšas kundze no “Zaļās partijas” aiziet. Kā jums tas izskatās, kas jādara partijai.. apvienoties, veikt izmaiņas, reformas un tamlīdzīgi.”
A.Lembergs: “Es teikšu tā, ka cilvēkam, nu.. vīrietim jātiek pārbaudītam ar sievietēm, naudu, varu, slavu.. Nu, ne visiem ir šāda iespēja, viņi it kā no tā.. liktenis viņus sargā. Bet ir tādi, kuriem tas notiek.. Ja cilvēks ir ministrs, tad viņam rodas noteikta, nu varbūt ne īsti slava, bet vismaz.. daudzi cilvēki kļūst pret viņiem tādi pieglaudīgāki, kaut ko vajag no ministra. Un viņam ir vara, ja? Un ir cilvēki, kas it kā nestāv vairs uz zemes un pārējos sāk uzlūkot it kā no augšas, it kā tie būt kādas otrās, trešās šķiras. Es tādus cilvēkus pazīstu, kur cilvēku ir sabojājusi slava, zvaigžņu slimība.”
A.Elkins: “Bet jūs centāties…”
A.Lembergs: “Un tā mēdz būt māksliniekiem, sportistiem, un politiķiem..”
A.Elkins: “..un politiķiem.”
A.Lembergs: “…un politiķiem tas ir tas pats, kas nāve.”
A.Elkins: “Jūs esat centies.. jums tomēr ir tik liela politiskā pieredze, sevī šo vēlēšanos būt par zvaigzni esat, tā sacīt, uzveicis, kaut kā..”
A.Lembergs: “Es nekad neesmu uzskatījis, ka ar kaut ko atšķirtos.. es atšķiros ar to, ka man ir vairāk jābūt atbildīgam, nekā vidēji cilvēkiem..”
A.Elkins: “Tad, kad uz ielas pie jums pienāk, jūs runājaties?”
A.Lembergs: “Nu vai tad tā nav? Protams, protams.. es gan ilgi pļāpāt nevaru, jo man visu laiku, man jāskatās uz pulksteni, bet tā.”
A.Elkins: “Bet, ja pilsētā pienāk, kāds ventspilnieks ar kādu jautājumu, jūs nesakāt viņiem nē, nē..”
A.Lembergs: “Protams, protams!”
A.Elkins: “Nē, nē, tas nav pie manis.”
A.Lembergs: “Nē, es tā nesaku, bet visvairāk vēlas fotografēties.. pilsētā, Ventspilī, Rīgā, Latvijā. Paldies dievam, ārpus valsts robežām mazāk, bet mēdz būt arī tā. Nu, lūk, un es redzu, ka cilvēki nav izturējuši, tie, kuri nesen ir ienākuši politikā.. pēkšņi, netīšām, nevilšus.. Nu un viņi lūzt zem šī narciskā, narciskā.. visus pārbauda, tai skaitā ar naudu, iespējām, nu, zvaigžņu slimību. Un tā ir, ir liela problēma, un, ja starp viņiem ir ne viens vien līderis, jā.. Bet, ja kāds uzskata, ka tu slikti spēlē šahu un tāpēc tu esi otršķirīgs cilvēks.”
A.Elkins: “Nu ja.”
A.Lembergs: “Nu nav labi, kaut kā..”
A.Elkins: “Nu principā, tad es domāju, partijai tik un tā būs apvienošanās.”
A.Lembergs: “Protams, protams.. Nu mums Čakša atnāca politikā, viņa uzreiz kļuva par ministri un tikai pēc tam par “Zaļās partijas” biedru. Vispirms krēsli un naudu pēc tam, ja?”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Un, lūk, tikko viņa zaudēja šo amatu piecu mēnešu laikā, tā apgriezās un aizgāja uz pozīciju pie Kariņa, ja? Lai vēlētājs izvērtē, vai tas ir pareizi, labi, slikti. Es domāju, ka tas ir neglīti, lūk. Bet vienlaikus, nosodīt par to, ka zivs peld tur, kur ir barība un cilvēks arī..”
A.Elkins: “Meklē kur labāk.”
A.Lembergs: “..pārvācas uz turieni, kur ir barība. Ko tu viņam vari pārmest? Tiesa, viņš nav bezdarbnieks, saņem pieklājīgu algu, bet tas jau ir it kā.. vērtēšana notiek dažādi, ja?”
A.Elkins: “Vēl viena svarīga tēma ir administratīvi teritoriālā reforma. Kā jūs uz to skatāties? Vieni saka, nu jūs saprotat, 119 pašvaldības, tas ir daudz priekš šāda iedzīvotāju skaita, no vienas puses. Es pagaidām neesmu dzirdējis tādus argumentus, kas kardināli mainīsies, ja mēs pārstrukturizēsimies, apvienosim.. Kas, investīcijas, ceļi uzlabosies? Nu, kā jums tas izskatās?”
A.Lembergs: “Nu, tā ir vispār tēma atsevišķam raidījumam, jo par to vienā tiekumā atbildēt ir grūti.”
A.Elkins: “Bet nu kopējos vilcienos.”
A.Lembergs: “Labi, tātad, pirmkārt, neiet runa par nekādu administratīvi teritoriālo reformu.”
A.Elkins: “Kā tā?”
A.Lembergs: “Nē, runa ir par pašvaldību robežu pārmaiņu. Tā nav administratīvi teritoriālā reforma. Lai runātu par administratīvi teritoriālo reformu, ne tikai pašvaldībai ir teritoriālas robežas, bet visa valsts pārvaldes sistēma. Nu, piemēram, Kurzemē ir vienota policija visai Kurzemei.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Vides dienestam ir.. tam ir..”
A.Elkins: “Atsevišķa struktūra.”
A.Lembergs: “Jā, un transporta dienestiem ir cita struktūra, un tā tālāk un tā joprojām. Katrai ir sava struktūra, kas šobrīd nekā netiek pārskatīta. Tā kā, nav nekādas administratīvi teritoriālās reformas, ir robežu maiņa. Un galvenais arguments, ka, piemēram, lai apvienotu Ventspils pilsētu un novadu. Jo, ja pilsētu atstāj vienu, bez novada, tad, tātad, dzimstība nepalielināsies.”
A.Elkins: “Ak tad tā?”
A.Lembergs: “Jā, mirstība nesamazināsies, un cilvēki vairāk turpinās aizbraukt nekā atbraukt. Tātad, citiem vārdiem runājot, tad, kad pilsētas robeža būs tā pati, kur tagad ir novada robeža, visas sievietes aktīvi dzemdēs, jo viņas tikai to vien gaida, lai tiktu mainītas pašvaldību robežas.”
A.Elkins: “Tad lūk, kur ir problēma!”
A.Lembergs: “Jā. Tas ir galvenais šķērslis tam, lai sievietes dzemdētu vairāk bērnu.”
A.Elkins: “Un beidzot cilvēki beigs mirt.. pēc tam.”
A.Lembergs: “Un, un, mirs daudz mazāk, kas nozīmē – ilgāk dzīvos. Tātad tagad vidēji dzīvo 75 gadus
Kā nomainīs robežas- 76.”
A.Elkins: “Nē, 85!”
A.Elkins: “Ā, 85?”
A.Lembergs: “Jā, notiekot dabiskajam iedzīvotāju skaita pieaugumam, ja? Tātad, dzimst vairāk, nekā mirst, tad ar pozitīvu tendenci. Goda vārds, tā tur ir rakstīts! Jūs domājat, ka es muļķojos?”
A.Elkins: “Tas taču pelna pietiekšanos Nobela prēmijai!”
A.Lembergs: “Paprasiet savām sievām, viņas jums tā arī atbildēs: “problēma, nedzemdēju, jo robežas nav pareizās, jāmaina robežas!”. Un īpaši jāuzsver, ko tikko pateica, ka attīstības centrs…”
A.Elkins: “Tā…”
A.Lembergs: “…būs Ulbroka.”
A.Elkins: “Tas tak ir visums.. pats visuma centrs – Ulbroka!”
A.Lembergs: “Jā! Jaunā pašvaldība ar centru Ulbrokā, trīs tūkstoši cilvēku, pusotra kilometra attālumā no Rīgas. Un, ka Ulbroka ir tāds pat attīstības centrs, kā Rīga.”
A.Elkins: “Ulbroka kā Rīga?”
A.Lembergs: “Jā. Vienāds līmenis.”
A.Elkins: “Tas taču ir ģeniāli!”
A.Lembergs: “Vienkārši ģeniāli! Es jums atsūtīšu papīru, izlasiet, tur tā arī ir rakstīts. Jūs domājat, ka es te ākstos?”
A.Elkins: “Kā, nevaru iedomāties, ka tā var būt!”
A.Lembergs: “Tad kāds ir mērķis?”
A.Elkins: “Jā, galu galā visai šai reformai, vai kā to nosaukt, es nezinu.”
A.Lembergs: “Es domāju, ka tā ir cerība tādā veidā pieveikt savus konkurentus, tas ir viens!”
A.Elkins: “Aizvācot pašvaldības?”
A.Lembergs: “Nu, pašvaldības tur, būs jaunas struktūras, jauni cilvēki varbūt parādīsies. Viņi tagad ir pie varas, kur ir vara? Izmērā, ja? “Vienotība”, kur ir pie varas? “Attīstībai/Par”, nekur, “Konservatīvie” praktiski nekur, tie, tie “Nacionālie” tur Ogrē un viss. Tā?”
A.Elkins: “Nu tur Ogrē arī ir radušās problēmas.”
A.Lembergs: “Tas jau ir cits jautājums. Un, un, Kaimiņš nav nekur. Bet viņi cer, ka tad, kad tusiņš pamainīsies, viņi kaut kur tur vadīs pašvaldības. Tas ir viens, un otrs – ambīcijas, es tā nolēmu un es to izdarīšu, jo man ir tiesības balsot. Bet nekādu pierādījumu, ka tas patiešām kaut ko uzlabos, nav un nevar būt. Piemēram, Norvēģijā, zināt, kura ir pati mazākā pašvaldība? Norvēģijā, un viņi tur nav idioti – 200 cilvēku. Nevis 2000, bet 200, uz vienas salas. Un šī sala nav pievienota kaut kādai teritorijai, tā ir atsevišķi, pati par sevi un ar savu pašvaldību.”
A.Elkins: “Un dzimstību neietekmē?”
A.Lembergs: “Ziniet, neesmu interesējies!”
A.Elkins: “Bet tas parāda, ka ne jau iedzīvotāju skaits pašvaldībā nosaka ekonomisko attīstību.”
A.Lembergs: “Protams, protams. Jāsaka, ka ir arī Eiropas Padomes un Ministru kabineta ieteikumi, kuros kā reizi, ziniet, kādi kritēriji ir? Pirmais, jāizvērtē, vai iedzīvotāji ir apmierināti ar savu pašvaldību un tās robežām. Tas ir pirmais, kas jānoskaidro.”
A.Elkins: “Tas, manuprāt, netika noskaidrots.”
A.Lembergs: “Netika noskaidrots un arī aizliedza noskaidrot.”
A.Elkins: “Ā, jā.”
A.Lembergs: “Aizliedza, atceraties, ja? Aizliedza. Bet tur, tā ir teikts, un tā ir Eiropas Padome, tas nav kaut kāds Lembergs..”
A.Elkins: “Kurš kaut ko sadomājis.”
A.Lembergs: “..sadomājis, jā. Eiropas Padome, no kuras Krieviju uz kādu brīdi izslēdza, atceraties?”
A.Elkins: “Ja, jā.”
A.Lembergs: “Tas ir tas pats ieteikums un rekomendācija. Tālāk, viņi saka ziniet, ko? Ka, samazinot pašvaldību skaitu, ne vienmēr tiek veicināta demokrātija, jo ir mazāka pārstāvniecība un pastāv risks, ka palielināsies birokrātija. Un tas ir jāizvērtē. Bet viņi saka, ka mērķi jāsaskaņo ar tiem, kurus tas skar. Bet mērķi nav saskaņoti. Un, ja šādi izskata visus Eiropas Padomes ieteikumus, daļā, kas attiecas uz pašvaldību robežu maiņu, neviens ieteikums nav izpildīts.”
A.Elkins: “Neviens?”
A.Lembergs: “Neviens! Neviens! Bet mēs visu laiku runājam, jāpilda tur tādi ieteikumi, atceraties, ja, tur OBSJ….”
A.Elkins: “OCD.”
A.Lembergs: “OCD, tur Eiropas Savienība un tālāk. Bet šeit, ja skar aiz pašvaldības robežām, izrādās var par visu to nospļauties un, un darīt pēc sava prāta.”
A.Elkins: “Bet vispār nav tādu bažu, ka, lūk, visas budžeta problēmas tagad mēģinās pārlikt uz pašvaldībām, tāpēc, ka virmo tādas baumas, ka valdība neplāno finansēt bezmaksas pusdienas skolniekiem no 1.- 4. klasei, jau pabrīdināja pašvaldību, ka pašas pašvaldības, lai pašas finansē.”
A.Lembergs: “Jā, par to es nebūšu pārsteigts. Lai gan ir uzrakstīts, ka no visiem kopējiem budžeta ienākumiem, pašvald… pašvaldību budžeti, pašvaldību budžetu ienākumiem jāsastāda 90,6%, jau šogad 94%. Uz 20, gadu dotācijai ir jābūt, ja pareizi atceros, 270 miljoniem, tāpēc, ka samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokli, uztaisīja visas šīs atlaides, samazināja nodokļa likmi, tas uzreiz, uzreiz, trieciens pašvaldībai.”
A.Elkins: ““Par ko jūs brīdinājāt, starp citu.”
A.Lembergs: “Par ko es brīdināju. Un, ja to visu, neapliekamo minimumu, tātad palīdzība, atlaide uz, uz to, nodoklis par apgādājamiem, tie ir 500 miljoni mīnusā, no tiem 400 miljoni no pašvaldības, tas ir pilnīgs bankrots.”
A.Elkins: “Tās taču ir kaut kādas šausmas!”
A.Lembergs: “Kādas gan viņiem problēmas? Kādas gan viņiem problēmas? Vai tad Bordānam no tā ir problēmas? Nu un tad, ka nav naudas? Tas būs pēc tam.”
A.Elkins: “Tātad, kā es to saprotu, ka tāds kopējs secinājums, ka tagad, lūk, politikā mazāk un mazāk atbildības. Jā, mēs visu laiku runājām, ka, lūk, agrāk daudzi baidījās ņemt uz sevi politisko atbildību, tā tālāk, bet tagad, manuprāt, vispār pilnīga, tāda, ja…”
A.Lembergs: “Es jums teikšu tā, tātad, es, atvainojiet, iespējams es, tas izskanēs kaut kā tā, nu, augstprātīgi, iespējams no kaut kādas, bet, lūk, tāda sajūta, ka pajoliņi. Un ziniet, kā tas izpaužas? Tev var būt dažādas idejas, tas ir normāli, no ideju kaudzes iespējams 99 ir neizpildāmas vai utopiskas, bet tev jātiek skaidrībā un dari pats vai, piesaistot ekspertus, droši vien, ne jau pats, bet cēloņsakarību izpētes mērķis – saskatīt, kādi būs iespējamie secinājumi un pieņēmumi? Bet pie mums Latvijā jau ir kļuvusi par tādu kā sistēmu, ka nekādus aprēķinus negatavo. Gribiet piemēru? Lūk, pagājušā gada 11. septembris, valdība pieņem vidējās izglītības kvalitātes kritērijus kaut kur, kad, un kurām vidusskolām ir tiesības pastāvēt.”
A.Elkins: “Jā!”
A.Lembergs: “Un tur ir kritē…”
A.Elkins: “10., 11., 12. klase, jā.”
A.Lembergs: “Nē! Nē! Pēc 12. klases eksāmenu rezultātiem, 12. klases! Un ko, ka tiesības pastāvēt ir tikai tādām vidusskolām, kur eksāmenus 12. klasē, trīs eksāmeni – latviešu, angļu un matemātika, pats vājākais priekšmets, tas parasti ir matemātika, vidējais, vidējais procents eksāmenā saņemtais, tie ir ne mazāk kā 60%, ne mazāk kā 60%.”
A.Elkins: “Tā.”
A.Lembergs: “Kad es palūdzu man paskaitīt, cik tad tādu vidusskolu, kur tas procents ir augstāks par 60%, nu no simta. Vairāk nekā 60%.”
A.Elkins: “Tā.”
A.Lembergs: “Izrādījās pēc pagājušā gada eksāmeniem, no 326, 300… 332…300, nē, 336 vidusskolām..”
A.Elkins: “Tā, valstī.”
A.Lembergs: “Nu, uzminiet, cik, vairāk nekā 60% no 336?”
A.Elkins: “Nu varbūt 10 skolas būs.”
A.Lembergs: “Precīzi uzminējāt.”
A.Elkins: “Nu labi!”
A.Lembergs: “Jā. 10 skolas! Piecas paliek Rīgā, piecas vidusskolas, vairāk vidusskolu Rīgā nav.”
A.Elkins: “Nav.”
A.Lembergs: “Un vēl kur ir piecas? Neuzminēsiet.”
A.Elkins: “Nu, es pat iedomāties nevaru.”
A.Lembergs: “Nu, kur Latvijas teritorijā?”
A.Elkins: “Nu, kaut kur Rīgas rajonā kādā.”
A.Lembergs: “Nē, šo neuzminējāt. Tas ir Latgalē, piecas skolas.”
A.Elkins: “Piecas skolas.”
A.Lembergs: “Vidzemē neviena.”
A.Elkins: “Kurzemē neviena.”
A.Lembergs: “Kurzemē neviena. Zemgalē neviena. Rīgas apkārtnē neviena.”
A.Elkins: “Pagaidiet, bet kā tad Ulbroka? Tā jaunā.”
A.Lembergs: “Ulbrokā nav vidusskolu. Tur vājāks eksāmens.”
A.Elkins: “Aa, skaidrs.”
A.Lembergs: “Un šogad vēl sliktāki rezultāti, man pateica. Tātad, saprotiet, bērni masveidā pabeigs 9. klasi, un pie tā arī viss. Nebūs kam iestāties augstskolā. Tie ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi pagājušā gada 11. septembrī. Ja kāds netic, paņemiet un paskatieties.”
A.Elkins: “Tās taču ir kaut kādas šausmas.”
A.Lembergs: “Kvalitātes kritēriji…”
A.Elkins: “Kaut kādas šausmas. Par sekām kāds ir aizdomājies?”
A.Lembergs: “Es jau saku, neviens nepaskaitīja, es prasīju premjeram, nu, jūs vismaz karti apskatījāties, kādas skolas paliek. Kāda karte? Tur vismaz tuvumā kāda skola ir? Nezinu, 50 kilometru rādiusā. Izrādījās, ka ir tādas, kur 100 kilometru rādiusā nevienas skolas nav. Nu, Kurzemē nevienas, Zemgalē nevienas, tuvākās, tās ir 1., 2., 3. ģimnāzijas Rīgā, tehniskās, tehniskā universitāte un vēl kaut kāda viena. Viss.”
A.Elkins: “Tas taču ir absurds!”
A.Lembergs: “Lūk, tādi arī pīrāgi. Tā saskaita. Lūk, runā par izglītības reformu, pareizi? Bet jūs painteresējaties, kur tas ir uzrakstīts, kā, kas tā ir par reformu. Nu, aprak…, tagadējā situācija būs, nu…”
A.Elkins: “Izanalizēta.”
A.Lembergs: “Izanalizēta.”
A.Elkins: “Piedāvāts, kādas būs reformas un kādi rezultāti sagaidāmi. Tāda dokumenta nav. Nav tāda dokumenta. Dabā nepastāv.”
A.Lembergs: “Nepastāv. Ir tikai kaut kādi slaidi. Tātad, doktora.. maģistra darba nav. Ir tikai daži slaidi. Vai tas ir iespējams? Aizstāvēt maģistra darbu?”
A.Elkins: “Tie tak ir divnieku karaļi.”
A.Lembergs: “Nu. Tās ir vienkārši šausmas! Un, kad tu saki, ka tā taču nedrīkst, bez aprēķiniem, uz mani skatās, kā uz idiotu. Un es nesaprotu, viņiem ir taisnība, vai tomēr man? Goda vārds! Un tas tā turpinās gadu desmitiem. Un viss kļūst sliktāk, sliktāk, sliktāk, sliktāk.. Tā lūk! Tāpēc, kad jums stāsta par reformu, jūs uzreiz pajautājiet: “Kur es varu izlasīt šo dokumentu?” Nu, vienkārši tā, izrādiet ziņkāri.”
A.Elkins: “Ziņkāri, jā.”
A.Lembergs: “Un atrodiet dokumentu par nodokļu reformu Latvijā. Atrodiet šādu dokumentu! Nodokļi reforma kop, kop, kopējā Latvijas nodokļu sistēmas reforma, atrodiet šādu dokumentu!”
A.Elkins: “Izglītības, piemēram.”
A.Lembergs: “Veselības aizsardzības reforma, atrodiet tādu dokumentu! Ja atradīsiet, dodu..”
A.Elkins: “Balvu!”
A.Lembergs: “…balvu!”
A.Elkins: “Jā, lūk uzdevums mūsu radio klausītājiem.”
A.Lembergs: “Jā. Ja konjaku dzerat, uzsaukšu jums Luisu.”
A.Elkins: “Tātad mēs studijā uzdodam mūsu radio klausītājiem atrast neeksistējošus dokumentus. Domāju, ka šis konjaks paliks jums pašam. Paldies!”
A.Lembergs: “Paldies, visu labu, uz redzēšanos.”

Publicēts lapā: 27.08.2019