Kalendārs

Par politiskām un sociālekonomiskām aktualitātēm manā intervijā Radio Baltkom (16.04.2018.)

 
Abiks Elkins, raidījuma vadītājs: “Labdien, cienījamie radio klausītāji! Kā jau mēs ziņojām, šodien pie mums ciemos ir Ventspils mērs Aivars Lembergs. Jūs sen pie mums neesat bijis, lai gan saprotams, ka kādus no jūsu izteikumiem mūsu ziņās lasa. Bet nu, lūk, varbūt tāds jautājums, kas uztrauc daudzus radio klausītājus, par kuru arī jūs esat izteicies, tas, protams, ir, lūk, kas notiks banku sfērā. Mēs zinām, ka bankām tika uzdots uzdevums faktiski atbrīvoties no lielākās nerezidentu daļas, bet nauda aiziet. Cik tas ir labi Latvijas ekonomikai? Mums daudzi politiķi saka, ka, lūk, Latvijai ir nepieciešams attīrīties, ir jāuzlabo sava reputācija, tāpēc, lūk, nepareizai naudai no valsts ir jāaiziet.”
Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Jā. Ceļš uz elli… kā.. klāts…”
A.Elkins: “Jā. Labiem nodomiem.”
A.Lembergs: “Labiem nodomiem, jā. Nu tā ir tāda tīra voluntārisma ieviešana ekonomikā, tirgus ekonomikā. Ja tā pieiet, tad ir jāatgriežas pie padomju ekonomikas, kad ir viena vai pat vairākas valsts bankas, nav privātīpašuma.”
A.Elkins: “Jā, glabājiet naudu…”
A.Lembergs: “Jā, jā, jā. Nu tā ir milzīga muļķība, tā vienkāršoti sakot. Tika nosaukti tie 5% nerezidentu…”
A.Elkins: “Par plānu.”
A.Lembergs: “Jā, kā plāns. Kāpēc pieci un ne seši, vai ne četri? Un kam tad vispār viņi ir vajadzīgi? Lai klausītāji saprastu, tātad, tātad rezidenti ir visi tie, kas ir nodo… nodokļu maksātāji un Latvijas patstāvīgi iedzīvotāji.”
A.Elkins: “Latvijas.”
A.Lembergs: “Latvijas, jā. Tātad lietuvietis, igaunis, amerikānis, indietis…”
A.Elkins: “Nav svarīgi.”
A.Lembergs: “…ķīnietis, nav svarīgi, kas viņi ir, visa pārējā pasaule, bet tas ir aptuveni septiņi miljardi, lūk, viņi visi ir nerezidenti. Nerezidentu nauda ir tad, kad atbrauc tūrists, viņam kabatā ir 100 eiro, tā arī ir nerezidenta nauda.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Nu, lūk, un, un tātad Lat… Latvijas pieeja tagad ir tāda, ka jebkura nerezidentu nauda ir nauda, kas iegūta noziedzīgā ceļā, ir tieši saistīta ar terorismu, tieši iegūta un atrodas tātad naudas atmazgāšanas procesā, kas iegūta narkotiku pārdošanas, zādzības un tā tālāk rezultātā. Lūk, tāda pieeja. Un katram no mu… no, no nerezidentiem ir jāpierāda, ka viņš šo naudu nav nozadzis, ka viņš nav terorists, nefinansē Ziemeļkorejā to viņu kodol vai ķīmisko ieroču programmu.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Tagad jau vajadzēs pierādīt, ka kareivji nelieto ķīmiskos ieročus un tā tālāk. Tātad darbojas vainas prezumpcijas princips, ka katrs ir vainīgs. Tātad, nu tāds – jūs… jūs šodien esat Rīgā, bijāt naktī, bet naktī kādu nogalināja. Un jūs aiztur uz ielas, un jums saka – pierādi, ka tu neesi slepkava. Rīgā biji? Biji. Tātad, tātad esi aizdomās turamais par slepkavību. Pierādi, ka tu neesi slepkavojis kādu. Vai arī apzaga veikalu, pierādi, ka tu neapzagi, ja.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Un tā tālāk. Nu, lūk, tāda pieeja…”
A.Elkins: “Tā nauda vienkārši aizies no Latvijas.”
A.Lembergs: “Nu, protams. Un visnejēdzīgākais, lūk, kad Latvijas vadība tātad visiem pierāda, ka, lūk, banku slēgšana ir it kā laba.”
A.Elkins: “Ļoti labi, jā.”
A.Lembergs: “Ļoti labi un viena ir maz, vajag desmit slēgt.”
A.Elkins: “Un cilvēkus.”
A.Lembergs: “Un cilvēkus. Nu vismaz bankā apmēram strādā 1000 cilvēku. It kā tāda masveida atlaišana tas ir labi. Nu, bet pats, pats… lūk, tikko bija tās Latvijas investīciju aģentūras seminārs, organizēja tādu investoru konferenci Vidusāzijas republikām, tagad valstīm. Lūk, viņi visi ir nerezidenti, un viņi nevarēs atvērt saviem uzņēmumiem Latvijā kontus. Tāpēc, ka…”
A.Elkins: “Bet viņiem saka – investējiet šeit.”
A.Lembergs: “Nu, kā investējiet, ka kontu nevari atvērt, vai ne. Tātad viņiem būs jāatver citā valstī konti. Nu, grūti strādāt, kad valstī ir tur reāla rūpnīca vai kaut kas tādā garā, tad ir ļoti grūti strādāt, ja. Ja tā ir vienkārši tirdzniecības kompānija, lūk, tur, tur ir vienkāršāk, bet tādam reālam biznesam tas ir ļoti slikti.”
A.Elkins: “Un kā tad mēs piesaistīsim investorus tādā situācijā?”
A.Lembergs: “Tas ir ļoti liels trieciens investoriem. Tas… un mēs Ventspilī, lūk, mums pēc programmas…. Mēs ce… mēs projektējam trīs jaunas ražošanas ēkas apstrādes rūpniecībai.”
A.Elkins: “Tātad jums attīstīties apstrādes rūpniecība?”
A.Lembergs: “Apmēram vidēji katra 5000 kvadrātmetru, tur darba vietas apmēram nu tur 70 līdz 100 darba vietas. Nu, protams, ka galvenokārt aprēķins uz ne… nerezidentu investoriem, cik tad mums te vietējie – viens, divi un viss. Un visi it kā noziedznieki. Lūk, nu tas ir grūti. Lūk, mums bija noruna ar kazahiem par 70 miljonu investīcijām. Tātad naftas ķīmijas apstrāde. Nu, lūk, pēc kā viņi uzzināja “AB.LV” paziņojumu, kad vienkārši ar administratīvo lēmumu tika slēgta banka, tā, tad viņi teica, ziniet, kā viņi teica, viņi saka – jums, jums desmitkārt labāk kā pie Vladimira Vladimiroviča. Jā, tur arī var būt tāds… administratīvā tāda…”
A.Elkins: “Slēgšana.”
A.Lembergs: “Jā, jā.”
A.Elkins: “Bet jūs tomēr pārspļāvāt?”
A.Lembergs: “Nu, mēs pārspļāvām visus un visu. Varbūt, nezinu, tur Kimu Čenunu vai kādu vēl spicāku. Bet viņš ir tālu no mums.”
A.Elkins: “Tātad kazahi teica, nē, puiši, paldies…”
A.Lembergs: “Nē, viņi teica, jūs ko? Mēs… jūs ko? Un tā metam mieru un uz redzēšanos, mēs uz šejieni pat nebrauksim, ja. Mums ir, kur savu naudu ieguldīt. ja. Tā kā tas ir ļoti slikts signāls, lūk. Es lasīju Šveices bankas prognozi iekšzemes kopprodukts samazinājies šogad par 4,2% līdz trim. Tiesa, tur nesakrīt dažādās bankās dažādi, bet zviedri dod tādu prognozi dod.”
A.Elkins: “Tātad sanāk, ka mēs paši pret sevi ieviesām kaut kādu sankciju, vai ne?”
A.Lembergs: “Jā, mēs ieviesām mežonīgu sankciju, lūk. Nu un galvenais, ka mēs, mēs esam tie, kas zaudēja un visi pārējie uzvarēja, pats smieklīgākais, pats smieklīgākais.”
A.Elkins: “Tāpēc, ka Luksemburga, neko, lūk, Igaunija neko, neslēdza bankas. Es neesmu dzirdējis, ka…”
A.Lembergs: “Nu, igauņi arī tur diezgan spici, jā. Nu Luksemburga, lūk, visas tās vecās rietumu…”
A.Elkins: “Lielbritānija.”
A.Lembergs: “Lielbritānija. Tur, piemēram, ne Vācija. Es zinu daudzus paziņas, kuri Vecajā Eiropā tagad atver kontus, viņi, par cik ir internets drošs, tad visus norēķinus var tur veikt, ja, nevajag izņemt skaidru naudu, nu izmaksāt algu tur kādam ar reālu naudu, ja tur nevajag nodot naudu, banka savāc kaut kam, ja, lūk, tad var vispār iztikt bez Latvijas banku pakalpojumiem.”
A.Elkins: “Lūk, jūs pieminējāt apstrādes rūpniecību. Tā noteikti ir senāka stratēģija, ja, lūk, Ventspilī orientēties ne tikai uz tranzītu un loģistiku, bet mēģināt radīt ražotnes uz vietas, ja?”
A.Lembergs: “Jā, jā. Mēs, mēs 2000.gadā pieņēmām tādu lēmumu.”
A.Elkins: “Lūk, visus šos 18 gadus…”
A.Lembergs: “18 gadus mēs, mēs, lūk, aptuveni 20 jaunas rūpnīcas mums ir, lūk, un strādājošo skaits Ventspils brīvostas termināļos samazinājies par 1700 cilvēkiem.”
A.Elkins: “Vispār tas ir daudz.”
A.Lembergs: “Tas… Jā, tas pie tam…”
A.Elkins: “Ja nebūtu šo uzņēmu, tad cilvēki…”
A.Lembergs: “Jā. Un, un nedaudz vairāk kā 1000… 1700 cilvēku, jaunas darba vietas tika radītas apstrādes rūpniecībā, ja. Tātad tas, tas ir ļoti būtiski. Agrāk bija īpatsvars 40… vairāk kā 40% tranzīts sastādīja, termināli. Tagad 22%. Arī ļoti un svarīga… bet, lūk, bet nav vienpusīga Ventspils ekonomika, lūk, tiesa, lūk, tādas muļķības mums ļoti, ļoti kaitē.”
A.Elkins: “Bet principā vienalga, lūk, jūs uzskatāt, ka apstrādes rūpniecība Ventspilī attīstīsies?”
A.Lembergs: “Nu, redziet, es izeju no sekojošā, ja. Nu baltkrievu eksports, tas ir vairāk pie Lietuvas. Lūk, Krievija, skaidra lieta, tā arvien mazāk un mazāk izmantos Baltijas valstu pakalpojumus, tai skaitā ostu un tranzīta sistēma.”
A.Elkins: “Tas, jūs domājat, ir neizbēgams process?”
A.Lembergs: “Tas ir neaizbēgams process. Lai uz šejieni atbrauktu krava no Indijas, bet it īpaši no Ķīnas, tai tomēr ir jābrauc caur Krievijas teritoriju, Krievija nosūtīs Ķīnas kravas uz, uz savām ostām. Tātad tranzīts ir izmirstoša nozare Latvijā, lūk.”
A.Elkins: “Pat tā?”
A.Lembergs: “Neteiksim, ka tā mirst, to es nesaku, bet, bet tas pavisam… cits strādājošo skaits, tur samazināsies. Un, lūk, tāpēc, es, lūk, es piemetu, ka Ventspilī vajag vēl aptuveni 1000 darba vietas apstrādājošajā rūpniecībā, bet viena darba vietas… vieta maksā aptuveni, nu atkarībā no tā, cik mūsdienīga ir ražotne, minimums 100 tūkstošus eiro, minimums 100 tūkstošus eiro… Bet, ja tūkstoši, tad jūs pats saprotat, 100 miljonu investīcijas, ja. Bet, bet alternatīvas mums nav. Ja mēs, lūk, tādu politiku, kad visi tā kā priecājās par dzīvi, neuzsāktu, mums Ventspilī būtu milzīga sociālekonomiska krīze un neviens mums nepalīdzētu – ne tēvocis Sems, ne tēvocis Vasja.”
A.Elkins: “Saistībā ar tēvoci Semu, mēs zinām, ka nesen Latvijas prezidents Vējonis bija Savienotajās valstīs, un Tramps teica, kā es saku saviem amerikāņu biznesmeņiem, šeit nepieciešams investēt. Nu atnāks investīcijas kādreiz?”
A.Lembergs: “Tās, tās… Investīcijas Savienotajās valstīs ir ļoti zemas, nekādas tādas valsts atbalsta programmas nav, lai gan, piemēram, Eiropas Savienības valstis mūs atbalsta, Norvēģija, Šveice atbalsta. Amerikāņi… Nu tur kaut kādas kapeikas atmet, jā. Lūk, un nav nekādas atbalsta programmas ne izglītībai, ne zinātnei, ne militārās rūpniecības kompleksa, lai tas… Tas padomju laikā veidoja 7% ekonomikas, bet tagad tur tuvu nullei, vai ne. Un tad mēs bijām labi integrēti Varšavas militārajā līgumā. Tagad iestājāmies NATO, bet mūs neintegrē tajā NATO valstu militārās rūpniecības kompleksā.”
A.Elkins: “Tātad latvieši tur praktiski nepiedalās.”
A.Lembergs: “Nu, praktiski nepiedalās. Tādos sīkumos. Un Tramps pareizi saka. Viņš, viņš pieprasa, lai visi vairāk tērētu bruņojumam, aizsardzībai. Un galvenais bruņojuma ražotājs, protams, ir Amerikas Savienotās valstis.”
A.Elkins: “Nejauša sakritība.”
A.Lembergs: “Tā ka viņš, viņš visu pareizi dara, un, protams, mēs arī kaut ko pirksim no viņiem. Bet, ja mēs pērkam Izraēlā, no Izraēlas, tad tur tomēr ir arī liels amerikāņu bizness, jā. Tā kā tur nav robežu. Nu kopumā, diemžēl no Amerikas Savienotajām valstīm neko neatveda. To, ka tur tā kā pārliecināja par atbalstu un tā tālāk. Es domāju, ka… Es vairāk spriežu pēc tā, ko Tramps teica pirms vēlēšanām. Viņš teica, ka nevienu neaizstāvēsim, vai ne, mums ir savas intereses, nu, lūk.”
A.Elkins: “Bizness visupirms.”
A.Lembergs: “Nu un mums ir reāla cerība par to, ka tādu jautājumu nepacels reāli, vai ne. Lūk, tas ir vis, vislabākais. Lai gan šobrīd situācija pasaulē ir tik ļoti saasināta. Lūk, mēs burtiski bijām, šajās dienās bijām ļoti tuvu trešajam pasaules karam.”
A.Elkins: “Jūs arī tā uzskatāt?”
A.Lembergs: “Jā, jā, protams, jā. Bet tomēr amerikāņi varēja sarunāt ar Krieviju, lai viens otru nebumbotu, paldies Dievam. Nu šodien vienojās, rīt var nevienoties. Lūk, nu…”
A.Elkins: “Tātad jūs domājat, ka, ja sabumbotu Krievijas bāzi, tad varētu būt arī karš?”
A.Lembergs: “Jā, protams. Nu kā bez… bez atbildes. Vladimirs Vladimirovičs nevar neatbildēt. Viņš, protams, ne… neatbildētu par Londonu vai Parīzi, vai ne, vai Vašingtonu, bet par kreiseri vai par to… tādu pašu bāzi, neapšaubāmi. Jautājums, ar kādiem ieročiem un tā tālāk, bet, lūk, atbildēt vajag obligāti. Bet kā savādāk? Tad tevi visu, visu dzīvi bumbos.”
A.Elkins: “Bez apstājas, jā.”
A.Lembergs: “Bez apstājas, jā, jā. Nu, paldies Dievam, jā. Bet situācija ir ļoti slikta un tā, tā arvien vairāk attīstās virzienā, virzienā…”
A.Elkins: “Eskalācijas.”
A.Lembergs: “Eskalācijas virzienā un karsta konflikta virzienā. Vai reģionāla, vai pasaules, to neviens nezina, kad sākas kautiņš, ar ko tas beigsies, to jau neviens, neviens nezina. Tā kā situācija ir ļoti slikta.”
A.Elkins: “Pie mums studijā Ventspils mērs Aivars Lembergs. Es redzu, ka ir zvani, otrajā daļā turpināsim mūsu sarunu. Nepārslēdzieties!”
[..]
A.Elkins: “Vēlreiz labdien, cienījamie radio klausītāji! Ventspils mērs Aivars Lembergs mums studijā. Lūk, mēs pirmajā daļā runājām par tādām, lūk, globālām pasaules problēmām, bet atgriežoties tomēr Latvijā, kā jums šķiet, lūk, kas notiks oktobrī gaidāmo vēlēšanu gaismā? Mēs zinām, ka tāda tradīcija, uz katrām vēlēšanām parādās kaut kāda misija, kāda jauna partija, kura runā par to, ka mēs tūlīt visus izglābsim, tur ar tiem cīnīsimies, tur iepriekšējo reizi cīnījās ar oligarhiem, nezinu, ar ko tagad cīnīsies, bet šoreiz ir parādījušās uzreiz vairākas nu nosacīti jaunas partijas. Lūk, šī te kustība “Par!”, kustība “Par!”, lūk, jaunie konservatīvie parādījās, lūk, Strīķes kundze, Jurašs, Bordāns, kuri arī kliedz, ka mēs cīnīsimies ar korupciju, visus iesēdināsim, jā. Lūk, viņi tur Rīgas domē draudēja visus pārsēdināt, jā, lūk, acīmredzot tagad tādā vispārīgā līmenī. Kā jūs domājat, lūk, tāda politika vēl ir pieprasīta principā sabiedrībā?”
A.Lembergs: “Nu, redziet, lūk, paņemsim tā. Tātad cīņa ar Lembergu bija kā prioritāte tādām partijām kā “Jaunais laiks”, “Pirmā partija”, “Jaunā partija”.”
A.Elkins: “”Latvijas ceļš”.”
A.Lembergs: “”Tautas partija”.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Pēc tam, lūk, tagad Zatlera, “Pilsoniskā savienība”, pēc tam, lūk, tagad šie konservatīvie, kustība “Par!”, tātad nu jau, lūk, desmit, desmit tādas partijas bija, kuras veidojās, un viņām galvenais bija, kā pazudināt Lembergu. Lūk. No tā pagaidām nekas nav izdevies. Un kāpēc? Tāpēc ka tautai no tā, ka Lembergs būs aukstāks par ledu, dzīve neuzlabosies. Normāls cilvēks dzīvo ar citām problēmām, pareizi? Un tagad, lūk, tie, kas iet uz vēlēšanām, viņi pagaidām neko jaunu pateikt nevarēja. Strīķe pret Lembergu, kustība “Par!” pret Lembergu. Tas, nu, “Jaunais laiks” tas ir pret Lembergu. Kas tur vēl mums palika?”
A.Elkins: “”Vienotība”.”
A.Lembergs: “”Vienotība” pret Lembergu, nu tas nav vērā ņemami, “Jaunais laiks” vai “Vienotība” tas ir viens un tas pats, jā. Tā ka nu, lūk, tāds lozungs, kuram ir varena perspektīva. Nu tā. Bet viņi neko daudz prātīgāku izdomāt nevar, viņiem ir divi virzieni – pret Lembergu un kā klausīties svešus mājienus. Un precīzi tos izpildīt ar tādu centību, ka visi aplaudēja un vienlaicīgi ar smīnu pasmaidīja un teica – kādi šie kretīni, kas ir tik centīgi, ka sev salauza visu, ko var salauzt.”
A.Elkins: “Lūk, interesanti, kad bija kongress pirms nedēļas, nē, jau vairāk, ne šajā sestdienā, bet iepriekšējā, tad ze… zaļo pārstāvis teica, ka… izteica tādu prognozi, tas, manuprāt, bija Silenieka kungs, viņš teica, ka spriežot pēc visa, lūk, politiskā situācija ir tik ļoti sarežģīta, tagad izskatās, ka pēc vēlēšanām būs ļoti grūti noformēt, lūk, šo koalīciju valdībā. Jūs tam piekrītat, ka situācija ir galīgi sarežģīta?”
A.Lembergs: “Es neko tādu sarežģītu neredzu. Tātad skaidra lieta, ka ar normālu rezultātu, tas ir aptuveni 20 vietas, tie ir zaļie un zemnieki.”
A.Elkins: “Lai gan viņi teica, ka vairāk par 30 ir viņu mērķis.”
A.Lembergs: “Nu teikt, mēle tā visu atļauj. 30 nebūs, lūk. Tātad na… nacionāļi arī būs, 15 aptuveni būs, varbūt vairāk, varbūt nedaudz mazāk. “Vienotība” būs, pārvarēs piecus procentus.”
A.Elkins: “Tomēr domājat, ka pārvarēs?”
A.Lembergs: “Jā, jā. Nu tur redziet, par kādu “Vienotību” iet runa. Tur ir šie kustības “Par!”, kuri aiz… aizgāja un pēc tam atgriezās atpakaļ.”
A.Elkins: “Jā!”
A.Lembergs: “Lai nezaudētu…”
A.Elkins: “Nu tas vispār ir kaut kas jocīgs.”
A.Lembergs: “…kabinetus, mašīnas un naudu parlamentā, jā. Lūk, viss viņu princips ir tas, tur Čigāne, tur Loskutovs.”
A.Elkins: “Judins.”
A.Lembergs: “Tur Judins, jā. Lai nezaudētu tūkstoš eiro mēnesī, viņi aizgāja tātad uz citu partiju, pēc tam ātri atbēga atpakaļ.”
A.Elkins: “Paskatījās reitingus, un saka – nē, tomēr kļūdījās.”
A.Lembergs: “Jā, jā. Nu, lūk, ja viņi veidos vairākumu, tad, protams, tā būs cita partija.”
A.Elkins: “Bet tas ir kaut kāds nonsenss pat, lūk, no Eiropas viedokļa, ka vienkārši politiķi skraida prom atpakaļ. Tas taču ir kaut kas vispār neticams, jā. Lūk, jūs varat iedomāties, ka viņš Vācijā šodien sociāldemokrāts, rīt viņš, lūk, ir kristīgais demokrāts, pēc tam komunists.”
A.Lembergs: “Jā.”
A.Elkins: “Pēc tam alternatīvais [nesaprotams teksts], un katrs, lūk, tā.”
A.Lembergs: “Turklāt tā skraidīšana, tur mazāk par pusgadu pagāja, saprotiet.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Nu gadās tur desmit gadus atpakaļ, tur jaunībā, jā, tur dažādi…”
A.Elkins: “Dažādi.”
A.Lembergs: “…cilvēks var skatīties, jā. Viena lieta 20 gadi, cita droši vien 50.”
A.Elkins: “Nu šeit droši vien jaunības nav.”
A.Lembergs: “Bet šeit, bet šeit it kā pāris pusdienas, pāris brokastis, un vienu filmu noskatījās un viss. Atskrēja atpakaļ un teica – nē, nē, mēs it kā esam jūsējie. Bet viņi tur, protams, ne, ne… viņi domā tikai par savu personīgo labumu, tā ka visas šīs tādas… meklē, meklē, kur vairāk, kur būs piesātinātāki ar varu. Nu, lūk, nu lai kā tur nebūtu, viņi, lūk, šī “Vienotība” pārvarēs, es par to esmu pārliecināts. Es domāju, šie jaunboļševiki, jaunboļševiki, tā, lūk, Strīķe, lūk, tas Jurašs, jā, tur tas Bordāns, tie ir jaunboļševiki. Viņiem kā reiz ir vieta 18.gadā izķert ielās visus, kas staigā kažokos, jā. Un apšaut, jo kažokos strādājošie nestaigā, pareizi?”
A.Elkins: “Nestaigā.”
A.Lembergs: “Viņa tātad ir buržujs.”
A.Elkins: “Kapitālists.”
A.Lembergs: “Ja buržujs, tātad kapitālists. Bet tātad sūc, tātad, proletariāta asinis un tāpēc ir jāiznīcina pie sienas, ja. Un tātad viss, pēc kažoka nogalina, jā. Nu un normāli, toties sev būs kažoks, tikai nedrīkst ģērbt, jo kaimiņš nogalinās kažoka dēļ, jā. Nē, tik tiešām viņi ir tādi, lūk, jaunboļševiki tādi.”
A.Elkins: “Tātad jūs domājat viņi bruņoti ar revolucionāru pašapziņu.”
A.Lembergs: “Viņi, viņi… viņiem ir revolucionāra pārliecība, jā. Piemēram, Lembergs tas, tas ir nelietis, un viņu vajag iznīcināt, un viss. Un tur neko nevar izdarīt.”
A.Elkins: “Nevajag nekādu tiesu, neko nevajag.”
A.Lembergs: “Tak kādu tie… kādu tiesu! Kādu tiesu, jā. Protams, nē! Nu, lūk, nu viņi… jā, viņi var arī pārvarēt, bet viņi nebūs pozīcijā, jā.”
A.Elkins: “Domājat, ka viņi var palikt opozīcijā pat?”
A.Lembergs: “Es domāju – jā. Jā. Nu kas ar viņiem gribēs strādāt? Nu atkal jau, ko ievēlēs, kas par cilvēkiem, ļoti individuāli. Atceraties, Zatlers, ja.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Izveidoja partiju, saņēmu lielu…”
A.Elkins: “Reformu partija, jā.”
A.Lembergs: “…lielu pārstāvniecību parlamentā, pēc tam tā visa izklīda, izjuka. Un viņš kā kapteinis pirmais aizbēga no sava kuģa, pameta savu partiju. Un tagad gudri komentē notikumus.”
A.Elkins: “Starptautiskus notikumus.”
A.Lembergs: “Starptautiskus notikumus, jā. Nu, lūk, lūk, arī tāda, tāda politiskā prostitūcija, var teikt, jā. Tā ka es lielas problēmas neredzu. Protams, daudz tādu, kuras neatrisināja, 25 – 30 procenti. Lūk. Tā ka tas, tas, viņi var kaut kur kustēties.”
A.Elkins: “Lūk, tomēr jūs bieži dzirdat uz savu pusi, ka nu Lembergs tur tāds ietekmīgs, viņš principā visus komandē, visu izlemj. Bet spriežot pēc atsevišķām valdības rīcībām, ne vienmēr viņi ieklausās jūsu padomos, ja?”
A.Lembergs: “Redziet, kad bija tātad tur Dombrovska valdība vai, vai Straujumas, nav svarīgi, kaut Šķēles, kaut tur Krištopāna vai vēl kāda, tā bija kā tāda, it kā nu… lielākā vai mazākā mērā sveša. Sveša. Lūk, un finanšu ministrs bija, bija cit… no citas partijas un tā tālāk. Tagad, kad premjers ir no zaļajiem un zemniekiem, finanšu ministrs no zaļajiem un zemniekiem, es viņiem izsaku savus viedokļus, bet es nekā neiejaucos šajā lēmumu pieņemšanas procesā. Kāpēc? Tāpēc ka nevar būt divi premjeri, nevar būt divi finanšu ministri.”
A.Elkins: “Viņi nes atbildību.”
A.Lembergs: “Viņi nes atbildību, tāpēc ka, ja es tur uzstāšu un it kā kaut ko panākšu, citus piegājienus nekā man to vēl, tad gala rezultātā iznāks, ka es, es esmu vainīgs, ja. Tātad, kad – kas vainīgs? Tad es būšu vainīgs. Bet, kad būs veiksme, tad tā būs viņu veiksme. Nu lai ir viņu veikme, bet, bet diemžēl, lūk, es neredzu tādu, es… tātad iemeslu, lai skaļi aplaudētu. Nu kaut vai sāksim ar banku sektoru, tā ir absolūti…”
A.Elkins: “Nepareiza politika.”
A.Lembergs: “Nepareiza politika, jā. Kas attiecas, piemēram, uz nodokļiem, tika izsludināts, ka notiks darbaspēka nodokļu samazinājums, bet, kas attiecas uz pašvaldībām, tai daļai samazināja ienākumu. Bet tai, kur sociālais nodoklis aiziet valsts budžetā, to par procentu, procentpunktu palielināja, ja. Nu tā ka tas, nu tas…”
A.Elkins: “Katrā ziņā, cik es saprotu, tomēr izdevās tiem pašiem zaļajiem zemniekiem apturēt kārtējo reģionālo reformu, lūk, kura bija padomā. Es tā saprotu, ka… runāja, ka tur kaut kādas sadarbības teritorijas būs un tā tālāk. Bet ka tik tas viss nenoved pie tā, ka vispār faktiski paliks Rīga un piepilsēta tādas reformas rezultātā.”
A.Lembergs: “Nu, tur, tur es piedāvāju pavisam savādāk. Un kad “Tautas partija” to visu veica dzīvē ar “Vienotību”.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Un tagad es piedāvāju nacionāļiem, es piedāvāju izveidot tātad it kā, nu kā rajoni vai…”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Apriņķi – kā tas pa krieviski?”
A.Elkins: “Nu apgabali vai novadi, kaut kas…”
A.Lembergs: “Apriņķi, droši vien apriņķi, apriņķi, jā. Lūk, kuros ietilpst, lūk, tur viņš ir daudz lielāka teritorija it kā veco rajonu ietvaros, un, un, un tas otrais pašvaldību līmenis, jo tad neviens neko nezaudē, un, un Latvijā būtu, nu, kaut kur aptuveni 30 – 35 pašvaldības, jā, 119 vietā. Nu… viņi saka, sadarbības teritorijas, nu kas tas tāds ir sadarbības teritorijas. Mēs sadarbojamies ar ķīniešiem, mūsu sadarbības teritorija. Mēs ar vāciešiem, mēs ar zviedriem. Mēs sadarbojamies, lūk, gan ar Valmieru, gan ar Cēsīm, gan ar Daugavpili. Mums nevajag kaut kādas teritoriālās apvienības, lai mēs ar kādu sadarbotos, ja. Runa iet par administratīvi teritoriālo dalījumu, neiet runa vienkārši par sadarbību. Lūk, piemēram, mums Ziemeļkurzemes centrālā izgāztuve, nu, mēs tur apkalpojam vairākas pašvaldības. Nu vai mums tāpēc būtu jāapvienojas, protams, ka nē.”
A.Elkins: “Jā, mums ir arī zvani. Tagad arī, cik paspēsim, viņus pieņemsim. Labdien, klausāmies jūs, lūdzu!”
Zvanītāja: “Lemberga kungs! Tomēr gribētos no jums personīgi dzirdēt, kāpēc tādi amerikāņu priekšnoteikumi attiecībā uz Latvijas bankām, atšķirībā no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Lūk, varbūt jūs varētu tā paskaidrot. Varbūt tur tomēr ne tāda atkarība no tādiem, lūk, necaurspīdīgiem finanšu darījumiem lietuviešiem un igauņiem? Viņiem tomēr kaut kāda patstāvība ekonomikas jomā, un viņi kaut kā var pieaudzēt savu valūtu neskarot tādus, es pat teiktu tēlaini, tumšos stūrus. Paldies!”
A.Lembergs: “Jā, paldies! Nu tā, protams, ir ļoti ietilpīga tēma, bet daži tādi uzsvērumi. Pirmais. Šis ziņojums, tā amerikāņu finanšu ministrijas dienesta, viņš, viņš saturēja… pēdējais teikums ir šāds, ka “ABLV” banka, tātad viņi lūdz to divu mēnešu laikā komentēt savas piezīmes un secinājumus.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Jā. Divi mēneši. Viņiem, viņiem, viņiem deva pārdomā dažas dienas reāli, ja. Tātad amerikāņi it kā savādāk formulēja, ja. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, ir klientu izsekošanas sistēma, naudas kustības izsekošana. Tā, tā šobrīd ir elektroniska, tā ir pasaules mēroga. Un naudas kustība, tā ir redzama. Tie taču ne… tie taču ir naudas pārskaitījumi. Visi, visi tie ir zināmi un caurspīdīgi, ja.”
A.Elkins: “Jā, protams, no kurienes, uz kurieni, viss ir saprotams.”
A.Lembergs: “Un iedomājieties, ja tas… angļiem ir BVI, ja, British Virgin Islands, tur ir kolosāls daudzums kompāniju, tai skaitā šo, nu, kā viņi sauc šīs, šīs…”
A.Elkins: “Čaulas.”
A.Lembergs: “Čaulas, ja. Nu tās taču ir angļu, tās ne, ne, ne, ne Ziemeļkorejas. Lūk, tur viss, tur ir arī novērošanas sistēma aiz tā. Tur visi, un viņiem ir rēķini bankās, jā. Tās, nu teiksim tā, tās ir angļu bankas, jā. Bet ar viņām viņi taču savā starpā sadarbojas. Es domāju, ka šeit daudz kas nav līdz galam saprotams, bet saprotams ir viens, ka Latvijas valdība reaģēja absolūti neadekvāti, pat ne tā, kā amerikāņi to uzstādīja, un kā uzstādīja Eiropas Centrālā banka.”
A.Elkins: “Tātad mēs gribējām vēl labāk izpildīt norādījumus jā?”
A.Lembergs: “Nu mēs it kā ne, ne labāk, bet mēs gribējām 100 reizes labāk izpildīt, un, un, un es domāju tā galvenā problēma, ka tā ir neizglītotība. Lūk, es, es kaut kā… tāda muļķīga raušanās un cenšanās, viņa, lūk, vienmēr ir bijusi tāda raksturīga. Un atcerieties, Hruščovs aizbrauca uz Ameriku, ieraudzīja tur kukurūzu divi ar pusi metri, ja.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Un aiziet visi, lūk, audzēsim kukurūzu, tai skaitā Latvijā, jā. Bet mums taču… atvainojiet, tā nav banka, es, lūk, redzu, muļķība, viņa vienmēr it kā ir neārstējama. Un muļķība, tā ir no neizglītotības, jā. Nu kā, nu… cilvēkiem nav speciālās izglītības, nav priekš sevis tātad labu konsultantu. Nu tu pats vari būt neizglītots šajā lietā.”
A.Elkins: “Bet kaut lai tev kāds iesaka.”
A.Lembergs: “Nu kaut lai tev kāds ir, kas tev ir spēcīgs šajā lietā, kurš saprot pasaules, pasauli saprot. Lūk, es redzu, ka tā ir galvenā problēma. Varbūt es kļūdos, bet man tas viss izskatās galīgi mežonīgi, galīgi mežonīgi.”
A.Elkins: “Lūk, atgriežoties pie ekonomikas jautājumiem, vai jums ir sajūta, ka tie, kuri atrodas valstī pie varas, viņi principā zina, kā valsts attīstīsies, uz kā rēķina? Jo jūs jau teicāt, ka – jā, ar tranzītu būs problēmas, tranzīta apjomi samazināsies. Mēs redzam, ka bankas, praktiski paši visu šo biznesu cenšamies nožņaugt. Bet kas tālāk? Kā mēs izdzīvosim… dzīvosim pēc 2020.gada? Tagad visi uzdod šo jautājumu. Nu, lūk, skaidrs, ka pilnībā eirofondi droši vien nebeigsies, kaut kāda nauda būs, bet ne vairs tajā apjomā. Uz kā rēķina mēs izdzīvosim?”
A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, ir tāds Nacionālais attīstības plāns.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Līdz 20.gadam, un pēc tam ir līdz 30.gadam. Lūk, līdz 20.gadam tātad valdības struktūra tādu ziņojumu izveidoja. Viņš tāds apjomīgs, kaut kur 100 lapas vai vairāk.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Lūk, un mūsu ekonomikas nodaļa izanalizēja secinājumus, kas tur uzrakstīti, un sanāk, ka no šī Nacionālā attīstības plāna neizpildās, nav izpildīti izvirzītie mērķi uz, lūk, uz 17.gadu kaut kur uz nepilniem 50 procentiem, nav izpildīti.”
A.Elkins: “Nu tas ir ļoti daudz.”
A.Lembergs: “Jā. Daļēji izpildīti kaut kur, kaut kur aptuveni 20, viena ceturtdaļa, un tikai, tikai aptuveni 20 procenti, 25 var uzskatīt par izpildītiem. Nu lūk, tā ka viens sanāk – plāni atsevišķi, reālie darba rezultāti ir citi. Un, protams, man jums šobrīd vajadzētu atbildēt – nu, kā mums ir attīstības plāns, un pēc tā vajag skatīties. Bet diemžēl daudzos jautājumos tas netiek ievērots. Un tā, tā ir liela nelaime. Protams, tam dokumentam ir pastāvīgi jāpilnveidojas, jo dzīve mainās, jā. Ja jūs piecus gadus atpakaļ kaut ko plānojāt, diez vai jums viss būs tā, kā piecus gadus atpakaļ plānojāt. Nu, lūk, tā ir tāda… ikdienas dzīvē tā nenotiek. Un es teikšu tā, mani aizskar ļoti daudz populisms, ļoti daudz komunisms, ļoti daudz sociāldemokrātija. Ļoti bieži pieeja ir tāda, ka bezmaksas palīdzēt, kāda vietā kaut ko darīt, lūk, tātad mēs… bet mums ta’ resursu, resursu nav. Lūk, tagad daudz runā par veselības aprūpes reformu. Es, kad jautājums bija, bet kur un kā tērēt naudu, es teicu – nu tikai nenovirziet visu naudu farmācijas nozarei. Saprotiet? Tāpēc ka farmaceiti jums izrakstīs zāles visiem dzīves gadījumiem, un jūs pārtiksiet tikai no tabletēm.”
A.Elkins: “Jā! Un visa nauda aizies tikai tur.”
A.Lembergs: “Bez, bez gaļas, bez, bez maizes un tā tālāk, un jūs… Un tik tiešām ļoti liela nauda aizgāja no papildus, kuru dev… iedeva veselības aprūpei, aizgāja farmācijas nozarēm, kuras, nu, ir triljonu nozare, mēs to nespēsim pabarot uz valsts budžeta rēķina, ja. Nu un tas pats, protams, ļoti liela nauda tiek tērēta ārkārtīgi dārgiem un ļoti sarežģītiem kaut kādiem medicīnas virzieniem, bet, lūk, ikdienas dzīvei, vidējam masas cilvēkam naudas jau paliek ļoti maz, un tas pielikums pie ārstu algas, kurš tika solīts tur 35 procenti, manuprāt.”
A.Elkins: “Jā.”
A.Lembergs: “Tas nenotika, lūk. Pēc mūsu aprēķiniem notika par 17 procentiem. Pie tam naudas nākamajiem gadam nav. Ja mēs arvien mazāk paliekam ar ārstiem, kāpēc? Tāpēc ka tagad, kurš pabeidz augstskolu, viņi brīnišķīgi zina svešvalodu.”
A.Elkins: “Un viņi ātri…”
A.Lembergs: “Bet viņiem diploms ir Eiropas, un viņus nekas netur šeit, lai pa… pabeidzot mācības par ārstu aizbrauktu uz jebkuru veco Rietumeiropas valsti, ja, piemēram, uz to pašu Vāciju. Un viņi tur saņems reizes piecas vairāk nekā, nekā Latvijā.”
A.Elkins: “Lai gan Ventspilī tomēr izdevās saglabāt, ja, lūk, mediķus?”
A.Lembergs: “Nē, mēs, mēs ļoti, ļoti smagi strādājam. Mēs, mēs pierunājam, mēs piesaistām no citām Latvijas teritorijām, ja.”
A.Elkins: “Pat, ja?”
A.Lembergs: “Jā, jā! Mēs dodam dzīvokļus, mums ir speciāli…”
A.Elkins: “Tātad principā Ventspils iedzīvotāji tomēr nepieciešamās konsultācijas var saņemt pie speciālistiem?”
A.Lembergs: “Mums ir, manuprāt, 25 jauni ārsti. Jā, un…”
A.Elkins: “Tas ir labi mūsu laikos”
A.Lembergs: “Un tur, kur mums nav, mums ir vienošanās, ka šaura profila speciālisti atbrauc regulāri uz, uz konsultācijām vai veic…”
A.Elkins: “Pieņemšanas.”
A.Lembergs: “Pieņemšanas, jā. Lūk, bet situācija ar ārstiem ir ārkārtīgi smaga, tas pats vidēji attiecas arī uz medmāsām, ja. Un, un diemžēl tā nauda netika novirzīta pietiekamā apjomā medicīnas personālam, un tas liek zem ļoti liela jautājuma medicīnu. Piemēram, lūk, jūs nopirkāt elektromagnētisko rezonansi, tā maksā miljonu.”
A.Elkins: “Jā, tur cenas fantastiskas.”
A.Lembergs: “Bet nav, kam strādāt 12 stundas.”
A.Elkins: “Un viņa stāv vienkārši.”
A.Lembergs: “Un tā strādā astoņas stundas. Bet gribētāji par savu naudu, lai, lūk, veiktu šo izmeklējumu, ir, bet viņiem veidojas rinda. Tātad viņu, viņu naudu nav, kam…”
A.Elkins: “Apgūt.”
A.Lembergs: “Apgūt, jā.”
A.Elkins: “Jo speciālistu nav.”
A.Lembergs: “Tāpēc ka nav speciālistu, pilnīgi pareizi. Un mēs ļoti stingri nostādījām slimnīcas vadībai – tas mūs neinteresē, ņemiet, no kurienes gribat, bet nekādas rindas uz maksas pakalpojumiem nedrīkst būt. Tas par valsts kvotu var būt.”
A.Elkins: “Tas vēl var būt.”
A.Lembergs: “Jā.”
A.Elkins: “Jo vienkārši tā ir ierobežota.”
A.Lembergs: “Jā, jā. Bet tas, bet kad cilvēkam ir jāgaida mēnesi uz izmeklējumu par savu naudu, tas nu, tas, kur tālāk? Bet man saka – nav, nav speciālistu. Bet es saku – bet Ķīnā ta’ ir, vai Šveicē, vai Vācijā. Mūs neinteresē. Tātad cilvēkam ir jābūt tiesībām vismaz par savu naudu saņemt nepieciešamos izmeklējumus. Jo šis izmeklējums uzreiz dod iespēju daudz precīzāk…”
A.Elkins: “Uzstādīt diagnozi.”
A.Lembergs: “Uzstādīt diagnozi un atbilstoši ārstēt, nevis mēnesi vēl gaidīt rindā.”
A.Elkins: “Tātad jūs strādājat, lūk, ar Ventspils slimnīcu.”
A.Lembergs: “Mēs ļoti skaidri pieprasām, mēs dodam viņiem papildus naudu no sava budžeta. Bez ārstiem nav medicīnas. Bez medmāsas nav medicīnas. Bez sanitārītes arī nav medicīnas.”
A.Elkins: “Nav medicīnas.”
A.Lembergs: “Jā. Un viss pārējais, tā ir ēka, tā ir, tā ir dzelzs, un programmatūra, nu, ar kuru kādam vajag strādāt. Turklāt kvalitatīvi izglītotam, ar pieredzi, kurš pastāvīgi paaugstina savu kvalifikāciju.”
A.Elkins: “Nu ko, novēlēsim panākumus Ventspilij. Aivars Lembergs mums bija studijā. Liels paldies!”
A.Lembergs: “Paldies! Uz redzēšanos!”

Publicēts lapā: 16.04.2018