Kalendārs

Intervija “Radio Baltkom” (05.04.2017.)

Abiks Elkins, raidījuma vadītājs: “Jā, lūk, labrīt, labdien, cienījamie radio klausītāji! Turpinām darbu tiešajā ēterā. Lūk, tā mēs aktīvi diskutējām ar mūsu šodienas viesi arī pirms ētera. Ventspils mērs, Aivars Lembergs pie mums studijā. Labvakar!”
Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labvakar!”
A.Elkins: “Jā, labdien un labvakar! Lūk, es zinu, ka Ventspils ļoti aktīvi piesaista investorus, kas noteikti šobrīd ir ļoti svarīgi, jo, ja mēs paskatāmies kopīgos skaitļus, diemžēl mēs redzam, ka investīciju apjoms Latvijā pēdējā gada laikā ir samazinājies, bet tomēr Ventspilij ir izdevies, lūk, saglabāt investoru interesi pret Ventspili. Kāpēc un kur, lūk, šobrīd iet investoru līdzekļi?”
A.Lembergs: “Jā. Nu, mēs mērķtiecīgi piesaistām investorus. Jebkurus, kā nacionālos, tā arī ārvalstu, pie tam mēs nešķirojam no kādām valstīm. Un galvenais virziens, kur mēs īpaši strādājam, tas ir investīciju piesaiste apstrādes rūpniecībai. Kāpēc? Mēs tādu politiku aizsākam no 2002.gada tāpēc, ka šajā gadā, tajā gadā, 2002. Krievija pieņēma lēmumu par to, ka viņa pakāpeniski arvien vairāk izmantos savas ostas eksporta un importa operācijām. Tur pat bija, ka līdz 2010.gadam 95 procenti visu kravu tiks apstrādātas Krievijas ostās. Nu un par cik Krievijas ekonomika attīstījās apmēram astoņi procenti gadā, tad kravu apjoma pieauguma tempi gāja ātrāk nekā attīstījās ostas. Un tāpēc nebija tāda krituma. Bet, lūk, vēl pagājušajā gadā tāds lēmums tika pieņemts atkārtoti. Un, lūk, tāpēc mēs jau kopš 2002.gada īstenojam industrializācijas politiku. Un mums, ja skatāmies 15 gadus atpakaļ, tad mums lielais vairums strādājošo strādāja transporta sektorā. Tagad, tagad strādā vairāk apstrādes rūpniecībā kā transporta sektorā. Tas nenozīmē, ka mēs kaut kā, kā kā atteicāmies no pakalp…, ka nepiedāvājam Ventspils ostas un tās termināļu pakalpojumus, nekādā gadījumā ne. Bet mēs lieliski saprotam, ka, ja Krievija tādu lēmumu ir pieņēmusi, pie tam, pieļaujot, ka pirmās aizies naftas lemjamkravas, naftas produkti un tā pa drusciņai citu veidu kravas un šeit var palikt tikai kaut kādi izņēmumi. Un, lūk, pa šo laiku mums brīvostā no jauna izveidoti uzņēmumi, ir izveidoti 22 jauni uzņēmumi, kur tagad strādā vairāk cilvēku, kā summējot visos termināļos Ventspils brīvostā. Un mēs it kā esam kļuvuši mazāk atkarīgi no tranzīta nekā tas bija 15, desmit un pat piecus gadus atpakaļ. Un es saku, ka to nevajag saprast, ka mēs kaut atsakāmies no, no mūsu objektīvās specializācijas, kura ir loģiska”
A.Elkins: “Protams, jā”
A.Lembergs: “Bet mēs, mēs saprotam, ka Krievija pieņem lēmumu un to pildīs un tur vajag savlaicīgi gatavoties šīm pārmaiņām, kas tagad notiek”
A.Elkins: “Jā, lūk, daudzi uzņēmēji, vismaz Rīgā tā ir ļoti liela problēma, žēlojas par darbaspēka trūkumu, runā, ka vajag atvieglot, ievedot valstī viesstrādniekus, kas Ventspilī? Lūk, jūs sakāt, ka tomēr uzņēmumi tiek atvērti, kā jums, kā Ventspils uzņēmējiem izdodas, lūk, piesaistīt darbaspēku?”
A.Lembergs: “Nu, kā jūs saprotat, mums ir brīva pieeja darbaspēka tirgum”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Tie var būt ventspilnieki, tie var būt ķīnieši, nosacīti, ja”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Ja saņem atļauju, vēl jo vairāk Eiropas Savienības iedzīvotāji, jebkurš var strādāt jebkurā vietā. Lūk, lai arī ir sešu procentu bezdarbs, tas ir pietiekami zems”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Līmenis”
A.Elkins: “Tas ir pietiekami zems, viens no zemākajiem”
A.Lembergs: “Viens no zemākajiem, jā. Nu, Rīgā zemāks”
A.Elkins: “Pieci ar kaut ko, nu nav būtiski”
A.Lembergs: “Jā, jā. Lūk, Rīgā pieci, mums seši. Un tik pat aptuveni Valmierā, tik pat Valmierā, Jelgavā, Jūrmalā un Ventspilī, jā. Lūk, bet, kad tiek atvērti jauni uzņēmumi, tad, protams, ja ir vajadzīgs kvalificētāks darbaspēks, tas rada noteiktas problēmas, bet mēs daudz pūļu veltām, lai Ventspils tehnikums būtu radikāli modernizēts, tas notika pirms diviem gadiem. Un tagad tas ir ļoti labā līmenī tehniskā aprīkojuma, pasniedzēju sastāva ziņā. Tas pats attiecas arī uz Ventspils, Ventspils Augstskolu. Mums ir izveidotas speciālas programmas kvalitātes uzlabošanai apmācībai vispārizglītojošajās skolās. Tādas programmas nekur nav, mēs tur esam ieguldījuši lielu naudu. Tai skaitā arī speciālai skolotāju apmācībai digitālās tehnikas izmantošanai apmācību procesā, jo vairums pedagogu nav mācījušies, viņiem nebija tādas iespējas mācīties, kā izmantot digitālo tehniku laikā, kad nebija digitālās tehnikas. Viņus vajag nevis bārt, bet viņiem vajag palīdzēt. Un mēs ieviesām tādu programmu. Bez tam mums ir digitālās tehnikas izmantošanas apmācības programma skolēniem, sākot ar to, kā strādāt ar kinokameru un beidzot, tagad, lūk, divi jauni pulciņi ir atvērti Digitālajā centrā – dronu vadīšanas apmācība. Droni, ja, lai bērni iemācītos vadīt dronus, tādi būs arī pieaugušajiem, jā”
A.Elkins: “Tas ir tā… Jūs ejat kopā ar laiku”
A.Lembergs: “Nu, jā. Tā ir realitāte, vajag kaut kur cilvēkus apmācīt, lai viņi varētu pareizi izmantot. Nu, lūk. Pēc tam mums ir īpaša programma darbam ar talantīgiem bērniem. Lūk, lai nesanāk tā, ka strādā ar vidējo, vidējo cilvēku, ja. Ja viņš ir talantīgs, ar viņu ir jāstrādā. Un tātad speciāla dabaszinātņu apmācības programma skolās. Un jāsaka, ka, lūk, kamēr darbojas šī programma, pēdējo piecu, piecu gadu laikā, tie, kas pabeidz vidusskolu un aiziet augstskolās mācīties inženieru specialitātes un informātiku, šajos virzienos, mums ir palielinājies no 22 procentiem, līdz vairāk kā par 53 procentiem tagad aiziet. Tātad vairāk kā puse aiziet uz tādām specialitātēm, tātad nekādām humanitārajām. Kā?”
A.Elkins: “Jaunatne tomēr saprot, ka tagad tas ir svarīgi?”
A.Lembergs: “Jā, lūk, šajā programmā bija izskaidrojums viņiem, skol…, vecākiem, pēc tam visas matemātiskās bāzes apmācība pedagogiem, ja. Lūk, viss šis kompleksais pasākums deva tādu pat negaidītu, pozitīvu rezultātu. Un, es domāju, ka tie, kas kļūs par inženieriem, viņiem nākotne ir nodrošināta, protams, ja viņi paaugstinās kvalifikāciju. Bet jaunajās ražotnēs aptuveni, aptuveni viena piektā daļa ir ne no Ventspils un Ventspils rajona. Tātad uz Ventspili pietiekami daudzi brauc strādāt tur no Talsiem, Kuldīgas, Saldus, Liepājas, pat no Daugavpils brauc strādāt, jā. Ir pat tādi fakti”
A.Elkins: “Jā, mēs vēl varbūt pie šīs tēmas mazliet vēlāk atgriezīsimies. Es domāju, ka jūs zināt, ka šodien veselības ministre prezentēja savu vīziju par, lūk, veselības aprūpes programmas attīstību. Vēlējos jums pajautāt kā Ventspilī, es zinu, ka Ventspilī ir daudzprofilu slimnīca, kā jūs tiekat galā ar šo situāciju? Mēs zinām, ka naudas nozarē katastrofāli nepietiek. Lūk, tur tagad Čakšas kundze cenšas iedalīt slimnīcas dažādos līmeņos, dažādās pakāpēs. Lūk, kā jūs uz to visu skatāties?”
A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, es teikšu tā, es zinu, ka mēs arī esam saņēmuši dokumentu. Reforma…”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Tātad Latvijas veselības aprūpes. Un, lūk, pēdējo gadu laikā tas ir pirmo reizi, kad var izlasīt dokumentu, kur tekstuāli tiek piedāvāta kaut kāda reforma gan ar diagrammām, gan ar tabulām”
A.Elkins: “Vismaz kaut kāda”
A.Lembergs: “Parasti, parasti nav uzrakstīta darba, ir tikai slaidi, prezentācija. Paša darba nav. Lūk, man jautā par reformu…”
A.Elkins: “Nodokļu”
A.Lembergs: “Nodokļu. Bet es saku, iedodiet man šo romānu izlasīt un es jums sniegšu atbildi. Romāns nav uzrakstīts, bet slaidi ir. Prezentācija ir. Tas ir vispirms prezentācija, bet paša darba nav. Lūk, reformai…”
A.Elkins: “Veselības ir arī darbs”
A.Lembergs: “Pirmo reizi. Lūk, citas reformas, kas tika piedāvātas, it kā piedāvātas pēdējo gadu laikā, piemēram, izglītības, tā arī nav nekas uzrakstīts”
A.Elkins: “Nav”
A.Lembergs: “Nav, ja jūs gribat izlasīt, nav tāda darba. Tagad saistībā ar nodokļu arī nav, ja”
A.Elkins: “Lūk, beidzot veselības ir parādījies”
A.Lembergs: “Parādījusies, jā. Tagad mēs iedevām apstrādāt šo materiālu mūsu speciālistiem. Tā kā es šobrīd nevaru sniegt komentārus, par cik es vēl neesmu iepazinies un mūsu speciālisti nav devuši slēdzienu. Bet, bet jūs tā tīri padomājiet, Latvijā bija 2,6 miljoni iedzīvotāju, pareizi?”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Tagad, nu tā noapaļojot, viens un deviņi. Tātad…”
A.Elkins: “Bet varbūt de facto arī mazāk”
A.Lembergs: “Varbūt arī de facto mazāk. Tātad par 700 tūkstošiem cilvēku mazāk. Dienu skaits, kuras ir nepieciešamas slimnīcai ārstēšanai tad bija aptuveni, pirms kādiem 25 gadiem, aptuveni 13 dienas, 14 dienas, tagad piecas dienas. Kā jūs domājat. Vai ir vajadzība pēc tik pat daudzām slimnīcām, tikpat vietas slimnīcās?”
A.Elkins: “Nu, atbilde ir skaidra”
A.Lembergs: “Vai vajag mazāk?”
A.Elkins: “Atbilde ir acīmredzama. Mazāk, protams, jā”
A.Lembergs: “Mazāk. Lūk, bet katra, katra pašvaldība cīnās par savu slimnīcu, par tās saglabāšanu. Vai viņiem par to var pārmest?”
A.Elkins: “Cilvēcīgi nē”
A.Lembergs: “Cilvēcīgi nē. Vai to visu var uzturēt, vai tam ir līdzekļi, ja nav slimo? Nē. Tehnoloģijas neapšaubāmi, neapšaubāmi ir kļuvušas mūsdienīgākas, neapšaubāmi ne lētākas. Strādāt, nav jāstrādā vienu stundu dienā vai astoņas stundas vai desmit dienas, desmit stundas dienā. Protams, ka ne stunda, bet desmit stundas, jo tas viss ir dārgs, ja. Un ar to, ar to ir lieli sarežģījumi. Protams, ka tālāk ir tāda problēma, ka privātie, privātā veselības aprūpe, viņi sniedz daudzus pakalpojumus ekonomiski izdevīgāk, bet, lūk, neatliekamā, neatliekamā palīdzība, ja, tur tas, kas nav izdevīgi, bet dārgi, bieži paliek uz pašvaldības un valsts pleciem. Un loģiski. Bet ko jūs varat pārmest privātajam sektoram? Neko!”
A.Elkins: ” Viņi nedara to, kas viņiem nav izdevīgi. Pareizi!”
A.Lembergs: “Protams”
A.Elkins: “Viņi saka, lūk, neatliekamā palīdzība, sarežģītas operācijas, tas viss jums, valstij, jā”
A.Lembergs: “Jā, jā, jā. Bet, lūk, pēc tam jau tā kā zobus labot, tas pie mums”
A.Elkins: “Plastiskā ķirurģija, tas pie mums”
A.Lembergs: “Jā, jā. Bet es domāju, ka veselības aprūpē ir daudz neefektīva, it īpaši slimnīcās, kas pieder nu ne tikai valstij. Daudz neefektīva. Nu, piemēram, mēs, mums Ventspilī bija trīs slimnīcas. A.Elkins: “Kad?”
A.Lembergs: “Padomju laikā”
A.Elkins: “Trīs slimnīcas?”
A.Lembergs: “Trīs slimnīcas. Tātad divas no tām slēdza, pie tam, lūk, tās telpas, kurās šobrīd atrodas Ventspils Augstskola, kur ir 1000 studentu, kur kopmītnes uz 650 vietām, lūk, auditorijas un viss, viss, tā ir ēka, kurā bija slimnīca. Mēs samazinājām arī mūsējo uz pusi. Un ar to mēs sākām šo reformu. Tāpēc, ka kamēr mums ir lieki kvadrātmetri, tie neko, nevienu neārstē. Tas, tas, tas sadedzina naudu, kas ir nepieciešama veselības aprūpei”
A.Elkins: “Jo mēs taču varam iztēloties, cik maksā apkure, elektrība, uzturēšana”
A.Lembergs: “Bet kur tur veselības aprūpe? Pareizi?”
A.Elkins: “Jā, miljoni aiziet tikai uzturēšanai”
A.Lembergs: “Absolūti, jā. Absolūti, jā. Un, lūk, paskatieties tagad, kad, lūk, iepriekšējā periodā Eiropas Savienības nauda, un, lūk, tagad, bet tagad pamainīja to situāciju, bet tik un tā. Rīgā, Stradiņos. Lūk, jauno ēku uzcēla, principā administratīvo”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Kāda velna pēc?”
A.Elkins: “Administratīvo”
A.Lembergs: “Kāda velna pēc tādas…”
A.Elkins: “Tur nebūs slimnieku palātu?”
A.Lembergs: “Nē, nē, nē”
A.Elkins: “Administratīvā ēka”
A.Lembergs: “Tagad atkal būs jauna ēka. Bet ēkas neārstē, saprotiet? Var taču, pēc iespējām var uztaisīt kapitālremontu, renovāciju. Nu, tas, tas maksā vēl…”
A.Elkins: “Bet desmitiem miljoni ir iztērēti. Jautāsim kāpēc?”
A.Lembergs: “Simtiem”
A.Elkins: “Simtiem jau, jā. Bet kāpēc?”
A.Lembergs: “Es pateikšu tādu piemēru, lūk, Ventspils slimnīcai bija pievienota Talsu slimnīca”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Un tur 2007.gadā tika izstrādāts jaunās Talsu slimnīcas celtniecības projekts. Un tur bija paredzēti 24000 kvadrātmetru. 24000 kvadrātmetru! Šausmas!”
A.Elkins: “Talsos?”
A.Lembergs: “Mēs uzbūvējām Talsu slimnīcu, kā Ventspils filiāli”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Mēs uzbūvējām uz 5000 kvadrātmetru. Četriem”
A.Elkins: “Četriem”
A.Lembergs: “Četriem. 24 un četri”
A.Elkins: “Starpība ievērojama, jā”
A.Lembergs: “Bet, ja būtu uzbūvējuši 24? Pietiktu naudas uzturēšanai?”
A.Elkins: “Nē, protams, tas taču ir saprotams”
A.Lembergs: “Nu, varbūt uzturēšanai pietiktu, bet ārstēšanai jau, atvainojiet, viss. Tā visa ir veselības aprūpes nauda. Nu, lūk, tas, as tur daudz sakrājās tādas inerces un… Nu, Čakšai grūts uzdevums, sarežģīta problēma”
A.Elkins: “Lūk, jūsuprāt, laiku pa laikam premjers un Reģionālās attīstības ministrija runā par to, ka, lūk, vajadzētu padomāt, varbūt radīt kādu jaunu, ieviest reģionālo reformu, kādus reģionālos centrus tā paša iemesla dēļ, ko jūs teicāt – iedzīvotāju skaits samazinās, lūk, mazos pagastos diemžēl paliek vēl mazāk cilvēku, un valsts vienkārši nav spējīga to visu uzturēt. Kāda ir izeja, jūsuprāt? Palielināt. Lūk, šos te reģionālos centrus?”
A.Lembergs: “Kad beidzās baronu laiks”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Un notika reforma, reforma, un tika atcelta dzimtbūšana, tas ir pirms cik gadiem?”
A.Elkins: “Jā, ļoti sen, jā”
A.Lembergs: “Ļoti sen. Tad izveidojās to baronu saimniecību vietās, kur cilvēki dzīvoja”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Izveidojās administratīvās vienības – tie apriņķi. Kā tas krieviski?”
A.Elkins: “Apriņķi, varam tā teikt”
A.Lembergs: “Nu, jā, apriņķi, padomju laikā tie rajoni. Un tā viņi eksistēja visos laikos 100, vairāk kā 150 gadus, izņemot, izņemot, izņemot cara laikā, neatkarīgās Latvijas laikā, vācu, krievu laikā, visu laikā, izņemot Hruščovs 60.gadā izveidoja reformu, bet 67.to atcēla, nu kā…”
A.Elkins: “Kā tas bieži notiek”
A.Lembergs: “Nu, izdomāja, un tā arī izdarīja”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Un aptuveni otru tādu izveidoja 1990, manuprāt, sestajā gadā”
A.Elkins: “Tātad aizgāja Hruščova pēdās? Aptuveni tā, jā”
A.Lembergs: “Un sliktāk”
A.Elkins: “Vēl sliktāk?”
A.Lembergs: “Sliktāk. Jā, kāpēc sliktāk? Nu, tad bija rajons, un bija it kā padomes, pa jaunam kā pagasti, kā pagasti?”
A.Elkins: “Pagasti”
A.Lembergs: “Pagasti”
A.Elkins: “Jā, pagastu padomes, jā”
A.Lembergs: “Bet rajona padomes, pašvaldības, tās bija “Zemnieku savienības” kontrolē. Un tad pie varas bija “Latvijas ceļš”, lai…”
A.Elkins: “Paņemtu”
A.Lembergs: “Paņemtu, tātad iznīcinātu, lūk, šo te konkurējošās partijas politisko bāzi, viņi aizliedza pēc būtības, pēc būtības, pēc satura šos rajonus un tika izveidoti gandrīz 600 pašvaldības. Un tā tas bija līdz, līdz, līdz kaut kur 2000., manuprāt, kaut kur aptuveni devītajam gadam. Nu, lūk, bet tagad 119. Un tas, ka tagad it kā tiek veidotas sadarbības teritorijas, tam nav vajadzīgs neko veidot. Mēs sadarbojamies ar jebkuru, kur mums ir kaut kādas kopējās intereses”
A.Elkins: “Lūk, arī viss”
A.Lembergs: “Mēs sadarbojamies ar Ventspils rajonu, mēs ar Jēkabpils pilsētu sadarbojamies, Liepāju, mēs sadarbojamies ar Rīgu”
A.Elkins: “Bez nekāda dokumenta”
A.Lembergs: “Mums nevajag neko. Mēs sadarbojamies ar pilsētām Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Francijā”
A.Elkins: “Un viss ir kārtībā, jā”
A.Lembergs: “Mums nevajag apvienoties zem viena administratīvā spārna. Bet, protams, ka paplašināties pašvaldībām. 119 tas nav normāli”
A.Elkins: “Nav normāli”
A.Lembergs: “Un es piedāvāju, nu it kā palieku viens jau daudzu gadu garumā, gadus 20, vajag uz, lūk, šiem te rajoniem vai arī, lūk, šiem te apriņķiem, kā to teici?”
A.Elkins: “Nu apriņķiem”
A.Lembergs: “Apriņķiem”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Apriņķos, kur, lūk, dzīvo aptuveni, nu aptuveni tur 30,40, 50 tūkstoši iedzīvotāju ir centrs, kā mēs saucām, rajona centrs, kā, lūk, centrs – Talsi, Saldus, tur Dobele, Kuldīga…”
A.Elkins: “Un tā tālāk”
A.Lembergs: “Un tā tālāk, jā”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Nu, tā ir mana vīzija. Jā, tā ir mana vīzija. Es domāju, ka to var izdarīt bez lielām asarām”
A.Elkins: “Tas, starp citu, pamato, ka pagaidām viens, tie apgāž visus stereotipus, kas saka, ka Lembergs visu lemj, tā ir viņa valdība. Kā viņš teiks, tā arī būs. Tomēr ne vienmēr”
A.Lembergs: “Nu tas, nē, nē. Es, es, saprotiet, es, lūk, speciāli nejaucos premjera Kučinska darīšanās, jo tā ir viņa valdība un nevar būt divi vadītāji, nevar būt. Es varbūt reiz pa reizei pa kādam atsevišķam jautājumam, kad man jautā, jautā, ko es domāju, es saku, ko es domāju. Pie tam es tiešām saku, ko es domāju. Un jāsaka, ka mani bieži nedzird. Nu, un man sirdsapziņa ir tīra, es pateicu un viss. Tagad es pateicu par vairākiem jautājumiem, kas skar reformu, nodokļu reformu”
A.Elkins: “Jā, izdzirdēs vai nē…”
A.Lembergs: “Izdzirdēs vai neizdzirdēs, nezinu. Paskatīsimies, pagaidīsim, ja. Un, lūk, par veselības aprūpi mēs noteikti kaut ko pateiksim. Vai mūs ņems galvā vai neņems, tā ir cita lieta. Un pie tam mēs savu pozīciju noformēsim caur Lielo pilsētu asociāciju, kurā ietilpst gan Rīga, gan Daugavpils”
A.Elkins: “Rīga, Jūrmala, jā”
A.Lembergs: “Tāpēc, ka mēs neuzstājamies vieni. Tā kā es arī ministram Gerhardam esmu teicis par savu vīziju, kā es uzskatu, kā vajadzētu reformēt Latviju teritoriāli. Nu, pagaidām, pagaidām es esmu lepnā vientulībā”
A.Elkins: “Ventspils mērs Aivars Lembergs pie mums studijā. Es redzu, ka ir arī zvani, otrajā daļā tos pieņemsim. Nepārslēdziet, īsa pauze ziņām un reklāmai.”
[…]
A.Elkins: “Jā, vēlreiz labdien, cienījamie radio klausītāji. Pie mums studijā Ventspils mērs Aivars Lembergs, atgādināšu. Un, lūk, mēs pirmajā daļā nedaudz parunājām par investīcijām. Es tiešām aizmirsu jums pajautāt. Esmu dzirdējis, ka Ventspils ir atzīta par visdraudzīgāko pašvaldību attiecībā pret investoriem. Kāpēc un ko investori iegūst, nezinu, tādu, ko viņi nevar iegūt par savu naudu citās Latvijas pilsētās?”
A.Lembergs: “Jā, bija tāds konkurss. To organizēja sabiedriskā organizācija tātad kopā ar Vides ministriju un mēs, pašvaldības, es neredzēju, lūk, kā, kā sanāca, ka mēs izrādījāmies labākie Latvijā, bet, lūk, piemēram, zeme, kas tiek izīrēta rūpniecības, rūpniecības ēku celtniecībai un rūpniecības izmantošanai, tur nodoklis ir 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, ja. Pavisam mazs. Lūk, mēs ceļam pilnībā visu infrastruktūru investoriem, pilnībā visu infrastruktūru. Tie, tie ir ceļi, ūdens, kanalizācija, elektrība, lietus ūdeņu savākšanas sistēmu, apgaismojums, stāvvietas, lai strādājošie varētu atstāt savas mašīnas. Būvējam ēkas, tās tiek izīrētas ar pazeminātu vērtību, lūk. Nu un, protams, mēs, īpaši tas attiecas uz ārvalstu investoriem, viņiem ir ļoti grūti ko un kā Latvijā vajag darīt, lai nonāktu pie rūpnīcas. Nu, pie gatavas ražošanas. Un mēs, mēs viņiem esam ceļveži. Mēs tā kā ņemam aiz rokas un sakām, lūk, šo vajag darīt, lūk, šo, tā, tā, tā. Un, lūk, šī te pēdējā rūpnīca, jaunā “Immer Digital”, tā ir iesaiņojamā materiāla poligrāfija. Tātad ir…”
A.Elkins: “Iepakojumu”
A.Lembergs: “Iepakojumu materiāls. Tur mēdz būt līdz 13 slāņiem, viņi var veikt poligrāfiju starp slāņiem, ja, lūk, tāds strādā, tas ir pirmais posms, tur šobrīd strādā aptuveni 30 cilvēki”
A.Elkins: “Ir pieprasījums tādai produkcijai?”
A.Lembergs: “Jā. Ziemeļ, Ziemeļrietumeiropā nevienas tādas ražotnes nav. Un tagad mēs būvējam jaunu, sākam būvēt jaunu 6000 kvadrātmetru ēku. Viņi taisīs vēl modernāku, modernāku rūpnīcu, ja. Lūk, un viņi, lūk, izvēlējās Ventspili. Un no sarunas ar mani līdz ražotnes atvēršanai, pie tam ar ēkas celtniecību, piebraucamajiem ceļiem un visu, tas ir no nulles, lūk, zaļš lauks, kā mēs tagad sēžam sarunājamies, pagāja gads un ražotne bija atvērta. Plus vēl viņi saņēma Eiropas Savienības naudu”
A.Elkins: Tas ir ļoti ātri”
A.Lembergs: “Un ēka arī tika uzcelta daļēji par Eiropas Savienības naudu. Nu, es domāju, ka tas ir ļoti ātri”
A.Elkins: “Tātad faktiski sanāk, ka, ja atnāk kaut kāds investors X, ja, uz Ventspils pašvaldību, saka, ka es, lūk, gribu investēt, lūk, ražošanā, ar ko jūs varat palīdzēt? Un es tā saprotu, ka uzreiz pašvaldības darbinieki pastāsta, ko pilsēta var izdarīt”
A.Lembergs: “Jā, pirmkārt, ir jānoskaidro, kas ir vajadzīgs, kas tā ir par rūpnīcu, kādas prasības tur – siltums, ūdens, elektroenerģija, piebraucamie ceļi, pieeja transporta sistēmai, dzelzceļš ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs, kādas jaudas, ja, un tā tālāk”
A.Elkins: “Bet principā var nodrošināt arī pieeju dzelzceļam, ja?”
A.Lembergs: “Arī, jā. Mums ir zeme daudzās vietās, kur var būvēt, atkarībā no tā, kādas vajadzības, kādas vajadzības ir investoram”
A.Elkins: “Tātad investoru jūs prom nedzenat?”
A.Lembergs: “Pie tam, saprotiet, vienam ir vajadzīgs pushektārs, otram hektārs, kādam vajadzīgi desmit hektāri. Mums ir rezervēti divi laukumi, kur var būt vieta lielai rūpnīcai – līdz 100 hektāriem”
A.Elkins: “Pat tā?”
A.Lembergs: “Līdz 100 hektāriem, jā. Un sākumā tas ir mūsu īpašumā. Tas nav privātais”
A.Elkins: “Tātad jūs negrasāties…”
A.Lembergs: “Bet tad atnāks un teiks, mums vajag 70 hektārus, mēs teiksim, lūk, tur ražošanas zona ir, bet jūs sarunājat ar 30 dalībniekiem, ja”
A.Elkins: “Ar 30 dalībniekiem”
A.Lembergs: “Nu kuriem pieci ir aizbraukuši uz Īriju, viens ir aizbraucis uz Krieviju, vēl viens ir Ukrainā, kurus nevar atrast. Un investors jums ir pazudis”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Jo nav ar ko runāt”
A.Elkins: “Tātad principā jūs investorus neaizbiedējat, tieši otrādi, sakiet – nāciet, visu risināsim?”
A.Lembergs: “Nu, mums, saprotiet, investors ir kā jaunava pieredzējuša vīrieša rokās”
A.Elkins: “Lūk, tā, ja? Nu, ko tas ir lieliski. Nevaru jums nepajautāt, droši vien, ka jūs sekojat līdzi arī tam, kas notiek galvaspilsētā. Mēs zinām, ka Rīgā būs tāda ļoti spraiga cīņa Rīgas domes vēlēšanās. Tur 12 partijas jau ir izziņotas, es domāju, ka vēl izziņos veselu virkni. Bet es tā redzu, ka arī Ventspilī šogad būs karsti. Ko jūs saskatāt, kāpēc tāda interese pēkšņi radusies pret Ventspili?”
A.Lembergs: “Nu, kas, kas attiecas uz Rīgu, tad es domāju, ka manam kolēģim Nilam Ušakovam konkurences nav”
A.Elkins: “Kā tad? Tik daudz…”
A.Lembergs: “Konkurence neslēpjas sarakstos, bet personībās. Es tur neredzu personības, kuras…”
A.Elkins: “Mārtiņš Bondars teica, ka aizvāks Ušakovu kā Ļeņina pieminekli”
A.Lembergs: “Viņš pirms tam bija basketbolists, jā. Nu, lai cīnās, bet tur izredžu nav. Jautājums tikai tajā, nu tā kā…”
A.Elkins: “Vietas laikam”
A.Lembergs: “Jā, vietās, bet ne konkurencē. Tā kā es Nilu jau apsveicu vēlēšanās. Kas attiecas uz Ventspili, tur, protams, ir ļoti liela nauda. Tā, aptuveni tā, kā saka, tirgū ir aptuveni divi miljoni. Mūsu partijas tur var tērēt pret mani aptuveni divus miljonus, mūsu partijai ir tiesības tērēt 5000”
A.Elkins: “Kas sanāk? Tātad divi miljoni izmet vēlēšanās pret jums?”
A.Lembergs: “Jā, jā, jā. Pret mani, jā”
A.Elkins: “Nu, tā Ventspilij taču ir fantastiska nauda”
A.Lembergs: “Jā, tā ir liela nauda pat Amerikas Savienotajām valstīm. Piemēram, tas Soross, Džordžs Soross, pret Trampu izmeta septiņus miljonus dolārus, tas ir aptuveni tikpat. Tā kā, protams, ka tā ir nopietna nauda. Un ir uzrakstītas divas grāmatas, kurās slavina manu oponentu, un ir uzrakstīta viena grāmata, kur es esmu parādīts kā tāds ļoti, ļoti, ļoti tumšs”
A.Elkins: “Ļoti slikts, ja?”
A.Lembergs: “Ļoti slikts, protams. Nu kopumā telekanāli, avīzes, žurnāli, nu tas viss…”
A.Elkins: “Par diviem miljoniem taču var!”
A.Lembergs: “Var”
A.Elkins: “Var drukāt”
A.Lembergs: “Nu, ja nauda paliek Latvijas ekonomikā, tā tā kā silda ekonomiku it kā, neskatoties uz…”
A.Elkins: “Pat tādā veidā”
A.Lembergs: “Pat tādā veidā, jā, jā”
A.Elkins: “Daudz zvanu. Labdien, klausāmies jūs!”
Radio klausītājs: “Labdien!”
A.Elkins: “Jā”
Radio klausītājs: “Lemberga kungs, es uzdevu jums jautājumu, vai negribēs oligarhi, nu, ja jūs šis vārds neaizvaino”
A.Lembergs: “Neaizvaino”
Radio klausītājs: “Nekas nemainīsies? Jā, jūs atbildējāt, jūs kaut ko atbildējāt, pieņemsim, ka mani neapmierināja. Nu, kas es un kas jūs? Nu tāds jautājums, nedaudz ar humoru. Jūs teicāt – viens vadītājs – Kučinskis. Mums ir viens prezidents – Vējonis. Bet principā tas ir tas, kas bija Kārlis Ulmanis savā laikā – gan premjerministrs, gan prezidents. Ne tas Kārlis, ne tas Ulmanis, kurš no komunistiskās partijas”
A.Elkins: “Guntis”
Radio klausītājs: “Bet tas galvenais, ja. Jebkurā gadījumā attieksme pret viņu – tā ir personība. Lūk, es gribēju uzdot tādu jautājumu, kā teicāt, Kučinskis, Vējonis ir vadītāji. Un, lūk, cik procentus no tā Ulmaņa var likt uz šiem? Pēc ievērojamības, pēc ietekmības. Es saprotu, ka jautājums nav korekts, bet jūs esat cilvēks ar humoru, varat kaut kā atbildēt?”
A.Elkins: “Liels paldies! Kaut kas tajā ir interesants”
A.Lembergs: “Es domāju, ka par šo, par šo atbildi var sniegt tikai tauta vēlēšanās. Cita varianta nav. Diemžēl Latvijas republikas prezidentu neizvēlas tauta. Vairums parlamentāriešu baidās to ļaut izlemt tautai. Es uzskatu, ka tautai ir jāizvēlas prezidents. Bet, kas attiecas uz Kučinski, tad viņš droši vien pēc pusotra gada būs deputāta kandidāts, tad arī vēlētāji varēs pateikt savu vārdu. Es atturēšos no vērtējuma”
A.Elkins: “Lūk, mūsu radioklausītājs atgādināja šo vārdu “oligarhs”. Lūk, kaut kā cīnījās, cīnījās pret oligarhiem, bija vesela kampaņa, kliedza. Oligarhi tur…”
A.Lembergs: “Pieveica, sadedzināja 11.gadā”
A.Elkins: “Jā. Kā kaut kādu putnu biedēkli”
A.Lembergs: “Jā”
A.Elkins: “Pēc tam bija vesela Krimināllieta, kura, kā es saprotu, pilnībā izgāzās, nesen paziņoja”
A.Lembergs: “Nē, ne nesen. Attiecībā uz mani 15.gadā izbeidza”
A.Elkins: “Jā, nu viņi vēl tur izkratīja…”
A.Lembergs: “Šleseru pārmeklēja, jā. Trampam azotē”
A.Elkins: “Trampam?”
A.Lembergs: “Trampam, jā”
A.Elkins: “Bet kāpēc šo oligarhu tēmu vairs necilā?”
A.Lembergs: “Jā, žēl. Vajadzēja izsaukt Trampu uz nopratināšanu Latvijā. Lūk, atbrauktu, atlidotu Amerikas Savienoto valstu prezidents ar visu apsardzi. Atnāktu uz KNAB, Strīķe nopratinātu, nu varbūt arī sistu, ja viņš neatzīstas. Nu, tomēr lieta svarīga – pret oligarhiem”
A.Elkins: “Nu, es tā saprotu, ka viss, ja? Beidzās tā kampaņa pret oligarhiem. Acīmredzot saprata, ka tas iedzīvotājiem nav aktuāli”
A.Lembergs: “Nu, redziet, es vispār esmu apvainojies. Līdz 20.maijam Latvijā bija viens oligarhs, pēc tam izrādījās, ka trīs. Pēc tam atkal izrādījos nu tikai es”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Es pret to attiecos nu tā kā… Nu, kādam vajag kaut ko panākt, atsaukties uz policistu, kādam vajag meklēt vēl kaut kādus ienaidniekus vai arī tur sliktus cilvēkus. Ja kādam ir nepieciešami oligarhi, tad, lūdzu, esmu pieejams jums pakalpojumiem. Variet mani apmētāt ar akmeņiem un ar ko vien gribat. Tiesa, iesākumā padomājiet, vai jūs paši esat svēti”
A.Elkins: “Jā, tā ir tāda laba varbūt piezīme visiem. Lūk, vēl jo vairāk, atgriežoties varbūt pie pilsētas lietām un Ventspils attīstības. Lūk, kā jūs uzskatāt, ja tā var teikt, tā nākotnē ielūkoties, kas tālāk būs ar Ventspili? Vai jums izdosies noturēt iedzīvotājus? Jo mēs zinām, ka kopējā Latvija tendence, nav labvēlīga. Mēs redzam, ka kā iepriekš mist vairāk kā dzimst, ja mēs ņemam valstī kopumā. Un diemžēl katru gadu izbrauc pietiekami liels cilvēku skaits”
A.Lembergs: “Nu, Ventspils nav vientuļa sala okeānā, ir Latvijas republikas sastāvā un visi sociālie procesi, demogrāfiskie, tie, protams, attiecas arī uz Ventspili. Valsts policisti Ventspilī saņem tikpat, cik Kuldīgā un ārsts Ventspilī saņem tikpat, cik ārsts Saldū, un skolotāji tāpat, un daudzi, daudzi, daudzi citi tāpat. Tātad mēs neesam atrauti”
A.Elkins: “Lai gan pašvaldība kaut ko piemaksā skolotājiem”
A.Lembergs: “Mēs apdrošinām”
A.Elkins: “Apdrošināt”
A.Lembergs: “Mēs apmaksājam apdrošināšanu. Tiesa, Ventspilī ir pati lielākā alga no sociālajiem maksājumiem pēc 15.gada rezultātiem, par 16.vēl nezinu. Lūk, visaugstākās pensijas. Kad gāja pensijā 16.gadā, vidējā pensija Ventspilī bija pati augstākā starp republikas nozīmes pilsētām – 483 eiro”
A.Elkins: “Nu, tas jā”
A.Lembergs: “483. Latvijā vidējā, manuprāt, bija 320. Tātad Ventspils pensionārs vidēji saņēma par 163 eiro vairāk mēnesī kā vidēji Latvijā. Nu, tas, protams, neapgalvo, ka visi pensionāri tur Ventspilī ir bagāti, tas absolūti nav tā. Vienkārši mazāks skaits nabadzīgo un lielāks skaits labāk nodrošinātu, bet nu ne kaut kā tur īpaši. Lūk, un protams, ka iedzīvotāju problēma kā Latvijai, tā arī Ventspilij ir ļoti, ļoti svarīga un vispār nozīmīga, jo visas cīņas pasaulē ir par resursiem. Finanšu resursiem, enerģētikas resursiem un cilvēkresursiem. Mēs dažkārt nesaprotam, ka cilvēkresursi arī ir resursi. Vēl jo vairāk, baltais cilvēks, izglītots cilvēks, kulturāls cilvēks, cilvēks, kurš, ja pārvāksies dzīvot uz Berlīni, pēc pusgada jūs viņu neatšķirsiet no vietējā, ja, un tāpēc visi visa Eiropas vecā pasaule, viņi cīnās par to, lai no, lūk, tādām jaunām Eiropas Savienības valstīm kā Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, lai pie viņiem atbrauktu dzīvot un strādāt un nekļūtu par starpniekiem tādam reti lētam, dārgam un retam resursam kā iedzīvotājiem, vēl vairāk, ja tie ir darba resursi darba…”
A.Elkins: “Baltais cilvēks, jā”
A.Lembergs: “Ar izglītību. Jā, jā, jā. Un mēs to piegādājam, saprotiet, bez maksas, bez maksas”
A.Elkins: “Bez maksas”
A.Lembergs: “Un Eiropas Savienības būtība pēc bagātu valstu viedokļa, pirmkārt, Vācijas, tātad ir, viņiem vajag ievest cilvēkresursus, darba resursus. Jautājums – no kurienes? Viņiem ir izvēle – jaunā, jaunās Eiropas Savienības valstis vai Sīrija, Lībija…”
A.Elkins: “Eritreja, kādu tik valstu tur nav, no kurām…”
A.Lembergs: “Jā”
A,Elkins: “Pie mums arī atbrauc”
A.Lembergs: “Kā jūs domājat, vidējam vācietim”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Kas būs pievilcīgāks?”
A.Elkins: “Atbilde jau ir redzama, ir skaidrs, jā”
A.Lembergs: “No Latvijas!”
A.Elkins: “Nu, protams. Nu tagad mums Briselē saka, ka vispār būs vairāku ātrumu Eiropa. Un Latvija brauks ne tajā vagonā, kur visi pārējie”
A.Lembergs: “Pareizi, lai pēc iespējas ātrāk pamestu šo zemi, lai te paliktu… Kā plaušas, kā plaušas, kas pārstrādā CO, CO2, ko radījusi vecā Eiropa. Jā”
A.Elkins: “Tātad tā ir mērķtiecīga politika?”
A.Lembergs: “Tā ir absolūti mērķtiecīga politika. Tāpēc, ka viņi ļoti negrib, lai mēs tērējam Eiropas Savienības naudu apstrādes rūpniecības attīstībai, vispār attīstībai, industrijai”
A.Elkins: “Un mēs sakām, ka neiedeva naudu ceļiem, nē, nevajag, paši būvējiet ceļus!”
A.Lembergs: “Jā. Nē, viņi dod tikai lieliem ceļiem, tas viņiem ir vajadzīgs ceļš. Saprotiet, no Ventspils līdz Maskavai ceļš ir vajadzīgs?”
A.Elkins: “Vajadzīgs”
A,Lembergs: “Tā, no, no Ventspils līdz Minskai?”
A.Elkins: “Vajadzīgs”
A.Lembergs: “Vajadzīgs”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Jā, bet no Ventspils līdz Piltenei?”
A.Elkins: “Pilnībā nav vajadzīgs”
A.Lembergs: “Pareizi”
A.Elkins: “Nu un pareizi, ka nedod”
A.Lembergs: “Jā, jā”
A.Elkins: “Tātad viss ir pārdomāts šajā ziņā”
A.Lembergs: “Nu, bet ko mēs? Tās ir viņu intereses, tās ir viņu intereses. Un tur tāpēc,. Nu tomēr mums ir valsts, neatkarīga valsts un tikai mums ir jādomā kā no tiem spēles noteikumiem mūsu valsts dzīvotspējai, kā mēs varam no tās situācijas, kurā mēs, nu arī paši sevi esam nostādījuši, un kurā mūs citi ir nostādījuši, lai mēs izdzīvotu. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, tas nav viegls uzdevums”
A.Elkins: “Jā. Paspēsim pieņemt pēdējo zvanu. Labvakar! Klausāmies jūs”
Radio klausītājs: “Jā. Labvakar!”
A.Lembergs: “Labvakar!”
Radio klausītājs: “Sakiet, Lemberga kungs, visu 25 gadu laikā es ne reizi neesmu dzirdējis, ka kāds runātu par Latvijas valsts ekonomiskās attīstības programmu. Visas runas ir par to, kā atņemt, iekasēt vairāk nodokļos un sadalīt. Kā jūs domājat, vai tuvākajā nākotnē parādīsies normāla valdība, kas piedāvās Latvijas ekonomisko plānu? Paldies!”
A.Elkins: “Liels paldies! Jā, nu bija mums nacionālās attīstības plāns tieši līdz 2020.gadam un tas vēl it ka darbojas. Manuprāt, par to jau visi ir aizmirsuši, man ir tāda sajūta”
A.Lembergs: “Tāds plāns tiešām ir – Latvija 2020, es neteiktu, ka tas ir slikts, jautājums, kādi instrumenti tiek izmantoti, lai sasniegtu tos uzdevumus, kuri tur ir uzstādīti. Un tas viss sastāv no vairuma konkrētu nianšu, kuri kopumā rada rezultātu. Tātad es jau teicu, pirmais, tie ir resursi – cilvēku, finanšu, finanšu. Nu, lūk, jūs sakāt par politiku. Lūk, ieviesa šo te speciāli divas reizes dārgāku elektrību, kuru ražo tajās vēja un bioloģiskajās…”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Un tā tālāk. Ar gāzi, lūk. Mēs par to maksājam. Pareizi?”
A.Elkins: “Pareizi, OIK, tā saucamais”
A.Lembergs: “OIK”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Visi maksā. Ventspils pašvaldība gadā maksā pusmiljonu. Pusmiljonu”
A.Elkins: “Pusmiljonu?”
A.Lembergs: “Jā, pusmiljonu mēs maksājam. Kāpēc? Kam? Bet pakalpojuma pašizmaksa produktā ietilpst? Ietilpst. Konkurētspēju palielina? Nepalielina”
A.Elkins: “Nepalielina”
A.Lembergs: “Lūk, jums, lūk, jums ļoti mazs piemērs. Gribat vēl vienu piemēru?”
A.Elkins: “Jā, noslēgumā”
A.Lembergs: “Noslēgumā. Eiropas Savienības naudu vajag, mēs to plānojam ieguldīt Ziemeļu, Dienvidu molos”
A.Elkins: “Jā”
A.Lembergs: “Bet, lai mēs to iegūtu, mums ir jānodrošina, lai dienu skaits, kad Ventspilī ir stiprs vējš, tiktu samazināts”
A.Elkins: “Jā, jā. Ā!”
A.Lembergs: “Kā?”
A.Elkins: “Un ja nu nē, ja jūs nesarunāsiet?”
A.Lembergs: “Tad naudu nedos”
A.Elkins: “Ar dabu, ja jūs nesarunāsiet, tad nedos?”
A.Lembergs: “Jā, jā”
A.Elkins: “Tas, manuprāt, ir spoži”
A.Lembergs: “Augstākā pilotāža. Mēs divus gadus cīnījāmies, lai šo nieku atceltu. Ir tāda prasība”
A.Elkins: “Un izdevās?”
A.Lembergs: “Jā”
A.Elkins: “Tomēr viņi noticēja, ka jūs vēju…”
A.Lembergs: “Burtiski pirms mēneša”
A.Elkins: “Ka tomēr vēju jūs nevarat atcelt, viņi to secināja”
A.Lembergs: “Jā, mēs pierādījām, ka Lembergs nevar regulēt vēju Ventspils ostā. Tam viņi piekrita. Divus gadus mēs cīnījāmies. Kāda ekonomiskā politika?”
A.Elkins: “Par ko mēs runājam, jā”
A.Lembergs: “Par ko jūs runājat?”
A.Elkins: “Aivars Lembergs, Ventspils mērs bija šodien pie mums studijā. Liels paldies!”

Publicēts lapā: 5.04.2017