Kalendārs

Intervija LTV raidījumā “Rīta Panorāma” (19.10.2015.)

Dāvis Valdnieks, raidījuma vadītājs: “Kā ierasts, “Rīta panorāmā” par aktuāliem jautājumiem runājam ar Latvijas pašvaldību vadītājiem, un šorīt mums studijā pievienojies Ventspils mērs Aivars Lembergs. Labrīt!”
Linda Krūmiņa, raidījuma vadītāja: “Labrīt!”
Aivars Lembergs, Ventspils mērs (“Latvijai un Ventspilij”): “Labrīt!”
L.Krūmiņa: “Paldies, ka šorīt esat pie mums! Un sāksim arī ar pašvaldību aktualitātēm. Nākamā gada budžeta projektā pašvaldībām papildus paredzēti 90 miljoni eiro. Vai tas nostāda pašvaldības tādās labākās pozīcijās nekā līdz šim? Jo daudzus gadus iepriekš ticis prasīts, lai vietvarām atvēl lielāku daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.”
A.Lembergs: “Nu, es to cipar.. tas cipars nav pareizs. 90 miljoni nekas papildus nav. Vienkārši šeit tika bezatbildīgi samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekompensējot pašvaldībām negūtos ieņēmumus. Ja būtu turpināts samazināt, katrs procentpunkta samazinājums pašvaldībām mīnusā 50 miljonu, tai skaitā Ventspils pilsētas pašvaldībai 1 miljons. Tā kā faktiski nav izdarīts, es teiktu, savā ziņā, nu, noziegums, ja, jo pašvaldībām ir autonomās funkcijas un, ja tām atņem naudu labu mērķu labā, bet nekompensē no valsts budžeta, tad pašvaldības nevar efektīvi veikt tos pienākumus, kas uzlikti ar likumu.”
D.Valdnieks: “Tad šobrīd tā situācija ir tāda, ka arī nākamgad pašvaldības turpinās cīnīties par citādāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali?”
A.Lembergs: “Nē, nā.. uz nākošgadu tāda pamata nav, jo netika samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 1 procentpunktu, līdz ar to no pašvaldībām netika izņemti 50 miljoni. Līdz ar to tā situācija pir.. pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā katastrofāli nepasliktinās.”
L.Krūmiņa: “Vēl arī, runājot par nākamā gada budžetu, tātad ir paredzēts celt minimālo algu, neapliekamo minimumu, pieaugs arī akcīzes nodoklis, vēl dažādām precēm ieviesīs arī tā saukto solidaritātes nodokli. Kā tas viss kopumā varētu ietekmēt Ventspili?”
A.Lembergs: “Tas neko būtiski neietekmē. Galvenais bija iedzīvotāju ienākuma nodoklis, līdz ar to gan Ventspils, gan arī pārējo pašvaldību budžeti uz nākamo gadu ir stabili, prognozējami. Bet slikti ir tas, ka katru gadu, gaidot nākošā gada valsts budžetu, mēs nezinām, kā tad mainīsies nodokļu politika, tai skaitā attiecībā uz pašvaldībām. Bet pašvaldībām ir autonomas funkcijas, kas noteiktas ar likumu, kas jāpilda jebkurā gadījumā, pašvaldībām visām vairāk vai mazāk ira, teiksim, aizņēmumi, kas ir obligāti jāatdod, ja, ir citāda veida saistības, pieņemsim, sociālie maksājumi un tā tālāk, un, ja jūs dzīvi varat plānot uz 1 gadu, ja, nu, tad tā.. tas ir tālu no demokrātijas, jo ievēl jau pašvaldības vismaz uz 4 gadiem.”
D.Valdnieks: “Uzņēmēji ļoti kritiski par tā dēvēto solidaritātes nodokli. Kā Jums šķiet, vai tas ir ceļš uz nodokļu progresivitāti Latvijā?”
A.Lembergs: “Jā. Redzat, ir.. ir.. ir.. ir.. bija tādi boļševiki, ja, un tai lietai var pieiet tā.. boļševiku pieeja bija tāda: visiem, kam ir daudz, atņemt, ja. Nu, paskatāmies Jūrmalā lielas ēkas, cik tur varētu ierīkot bērnudārzus, pareizi, atņemot. Katrai ne vairāk, pieņemsim, kā 15 kvadrātmetrus uz ģimenes locekli dzīvojamo platību, visu pārējo atņemt, pareizi? Priekš kam cilvēkam vajadzīgas 100 govis? Pietiek ar 2, kā kolhoza laikā, pareizi?”
D.Valdnieks: “Es jūtu, ka neatbalstāt.”
A.Lembergs: “Tātad.. Nē. Nu, ZZS viņu principā, viņu iedeva, faktiski bija grūti runāt tāpēc, kad uzreiz tiktu apvainots, kad atbalsta tur tos bagātos, bet faktiski jau jārūpējas ir par to nevis, ka ira kādam vairāk, bet jārūpējas par to, kad ir ļoti daudzi, kam ir maz. Tāda tā lieta. Jo no tā, ka jūs kādam atņemat, ja, no tā neviens tam, kam ir maz, bagātāks nekļūst. Šobrīd pārņēmusi tāda zināma burkšķevizācija Latvijas politisko vadību, finansu vadību un, es domāju, ka tas nekad ne pie kā laba nav novedis, jo ļoti daudzi strādā, kas Latvijā, viņi strādā starptautiskā darba tirgū un.. un, ja viņi.. ja viņi te nesaņem attiecīgu atalgojumu, viņi var aiziet uz citu valsti un tur saņemt, un viņa vietā nebūs, kas.. nebūs, ko.. ko paņemt, vienkārši jo viņiem liel.. lieli nodokļi jāmaksā. Bet, nu, šajā gadījumā tāds lēmums ir pieņemts, es domāju, ka varbūt viņš varētu būt uz gadu vai diviem, nu, viņam vajadzētu būt pārejoša.. pārejošs raksturs, jā. Bet ZZS šo lietu netorpedēs, atbalstīs, nu, tā teikt, boļševiki ir miruši, lai dzīvo boļševiki!”
D.Valdnieks: “Bet kāpēc tad atbalstīs?”
A.Lembergs: “Nu, tāpēc, kad, nu, budžets ir sal.. salikts un tagad tur šo te atcelt, tas nozīmē veidojas robs budžetā, un tad budžetu nevar pieņemt, ja nevar pieņemt budžetu, nu, tad ir.. tad ir krīze. Nu, Latvijai šobrīd krīze nav vajadzīga.”
L.Krūmiņa: “Tātad premjere Laimdota Straujuma var rēķināties ar Zaļo, zemnieku savienības atbalstu budžeta jautājumā?”
A.Lembergs: “Nav nekāda pamata nerēķināties.”
D.Valdnieks: “Un, runājot vēl par Ventspili, kas šobrīd notiek ar kravu apjomiem Ventspils ostā?”
A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, Ventspils brīvosta nevienu kravu nepārkrauj, to pārkrauj privātie termināli, uz kuriem komercdarbībā.. viņu komercdarbībā brīvostas pārvalde vai brīvostas valde nekādu ietekmi nevar atstāt. Nu, katastrofāli slikti strādā viens menedžeris, ko iecēlusi kā galveno menedžeru Latvijas Ģenerālprokuratūra, tas ir Rūdolfs Meroni, kas vada 4 terminālus pēc būtības. Jo, nu, piemēram, “Kālija parks” – kādreiz, pirms šo termināli vadīja.. sāka vadīt Rūdolfs Meroni, Ģenerālprokuratūras super uzticības persona, viņi pārkrāva tuvu pie 5 miljoni tonnas kālija sāls. Šobrīd viņi pārkrāvuši ir 9 mēnešos 140 000 tonnas. Tātad viņi ir pārkrāvuši apmēram 30.. 33-35 reizes mazāk nekā būtu normāli.”
D.Valdnieks: “Esat teicis, ka varētu pat bankrotēt “Kālija parks”.”
A.Lembergs: “Jā, tā izskatās, tas pat būtu – jo ātrāk, jo labāk, jo tad būtu kāds cits.. bankrotētu, kāds cits nopirktu, tad Meroni vairs nebūtu, Ģenerālprokuratūra nevadītu absolūti bezatbildīgi, idiotiski tranzīta biznesu Ventspils ostā, un Ģenerālprokuratūrai ar to nevajadzētu nodarboties, bet visa mana kritika, kas ir vērsta Ģenerālprokuratūras virzienā šai jautājumā, kā pīlei ūdens, nu, es nez.. tas ir apbrīnojami.”
D.Valdnieks: “Bet tur citiem arī neiet ļoti spīdoši. “Ventspils naftai” arī, man liekas, kritums par 13.. vairāk procentiem, vai ne?”
A.Lembergs: “Jā, viņiem ir kritums, protams, viņiem ir kritums, bet tas saistīts ar to, kad dīzeļcaurulē mazāk ir dīzel.. dīzelis nekā bija citus gadus, jā. Nu un, redzat, “Vitols” jau kā, viņi tirgo šo kompāniju, viņi spēlē uz tirgu, ir.. ir brīži, kad viņi uzkrāj apjomus, un viņiem.. viņi pelna nevis uz pārdošanu, bet viņi pelna uz tirdzniecību, un līdz ar to viņi skatās, kā viņiem labāk strādāt tirgū, nevis uz pārdošanas apjomiem. Viņiem ir cita filozofija.”
L.Krūmiņa: “Runājot par Ventspils naftu, izskanējis arī, ka tās akcijas ir pārdotas par krietni zemāku cenu nekā ir norādījis FKTK un vai tas nerada aizdomas par kādām pretlikumīgām shēmām šajā darījumā?”
A.Lembergs: “Jā, šai shēmā piedalās, atkal man jāmin diemžēl, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, un es aicinātu Kalnmeiera kungu tomēr, nu, prasties un.. un, tā teikt, pievērst tam uzmanību. Galvenais lietu kārtotājs tur ir tāds prokurors Juris Juriss, sevišķi svarīgu lietu prokuratūras prokurors. Tā darījuma cena zem normālās tirgus cenas ir apmēram 80-90 miljoni eiro, ir nozagti. 80-90 miljoni. Nu, tā ir liela summa vai maza summa? – Man jautājums ģenerālprokuroram. Liela summa. Daudz, daudz mazākām summām sēdina cilvēkus cietumu. Te nozog visu priekšā tādu summu un atkal – kā pīlei ūdens. Vienkārši apbrīnojama valsts.”
D.Valdnieks: “Esat.. esat ļoti skarbs. Tas prokurors nav iesaistīts arī tajā lietā, kas ir pret Jums?”
A.Lembergs: “Jā, jā, protams! Viņš jau spēlē kopā ar Rūdolfu Meroni, viņš viņu piesedz. Nu, pie tādiem darījumiem, pie tik milzīgiem, nelikumīgiem darījumiem, lai cilvēks nesaņemtu, es nerunāšu kukuli, bet nesaņemtu komisiju kā brokeris, teiksim, ja, 3%, bet pie riskantiem darījumiem 10%, nu, tas būtu apbrīnojami. Tā kā mūsu.. mūsu vidū dzīvo ļoti bagāti prokurori.”
D.Valdnieks: “Parunāsim arī par nodarbinātību Ventspilī. Ir ziņas, ka “Ventspils Zivju konservu kombināts” oktobra beigās varētu atsākt darbu, vismaz minimālā apjomā. Vai ir skaidrs šobrīd, ka tas plāns nemainīsies un vai ir kombinātam ir izdevies atrast jaunus noieta tirgus?”
A.Lembergs: “Jūs redzat, nu, pašvaldība nenodarbojas ar komercdarbību un arī zivju konservu kombināts mums ir svarīgs, jo tur strādāja 450 cilvēku. Ja viņi normāli turpinātu strādāt, mums būtu būtiski zemāks bezdarbs. Viņš ir pagājušā gada līmenī, bet viņš būtu krietni, nu, krities. Diemžēl Eiropas Savienības sankcijas un Krievijas pretsankcijas būtiski negatīvi ietekmējušas visu zivju pārstrādes rūpniecību Latvijā, tai skaitā arī Ventspilī, bet, jāsaka, arī zivju konservu kombināts nav bez grēka, jo tur tas benzopirēns ir virs normas un jebkurā brīdī, kad viņu pārbauda, viņš būs virs normas, kamēr būs tāda tehnoloģija, ar kādu apstrādā. Savukārt tam.. ja sāks apstrādāt zivi ar citu tehnoloģiju, tad nebūs tā smarža, nebūs tā garša.”
L.Krūmiņa: “Bet par zivju konservu kombinātu arī jautājam tieši tādēļ, ka interesējamies par šo te kopējo situāciju, kāda ir ar bezdarbu Ventspilī.”
A.Lembergs: “Bezdarbs ir 7,4%, es saku, nu, nebūtu tie 450 cilvēki bez darba, tad tā situācija būtu daudz, daudz labāka. No tiem gan puse apmēram ir ventspilnieku, pārējiem no.. no citām apdzīvotiem rajoniem, apmēram 100 kilometru rādiusā ap Ventspili. Zivju apstrādes rūpniecībā Latvijā ir krīze, diemžēl no Eiropas Savienības mēs solidaritāti nejūtam. Kad vajag bēgļiem viņiem palīdzēt, tad mēs solidarizējamies, kad mums vajag palīdzēt, viņi mums pagriež.. kā sauca to vietu aizmugures?”
L.Krūmiņa: “Jā, starp citu, runājot par bēgļiem, vai Ventspils būtu gatava izmitināt patvēruma meklētājus?”
A.Lembergs: “Redzat, mēs jau neesam valsts, ja, mēs nevaram ieviest vīzu režīmu. Ja pā.. patvēruma saņēmējs Latvijā ir.. tiesības dzīvot Latvijā un viņam nav jāuzturas konkrētā vietā, tad viņš var dzīvot Ventspilī kā jebkurš.. jebkurš legāli.. cilvēks, kurš legāli atrodas Latvijā. Pašvaldībai nav ne mazāko tiesību ierobežot viņa atrašanos Ventspilī. Patīk tas man vai nepatīk.”
D.Valdnieks: “Bet esat gatavi.. bet esat gatavi piedāvāt kaut kādas izmitināšanas iespējas?”
A.Lembergs: “Nē, nē, nē. Tā nav pašvaldības funkcijas. Bēgļu uzņemšana ir valsts funkcijas, viņi lemj, jo uzņemt, kur uzņemt, kur izmitināt, kā izmitināt, kādus pabalstus maksāt. Mani tikai izbrīna tas, ka, piemēram, pansionātā 1 iemītnieka izmitināšana izmaksā divreiz lētāk nekā.. nekā šo te iebraucēju, ar ko.. ko viņi vairāk ēd vai.. vai kas tur pa lietu, es nezinu, jo izvērstu tāmju nav, bet mēs paskatījāmies – nu, man nepatīk, ka mūsējie divreiz lētāki nekā tie.. tie.. tie.. tie iebraucēji.”
L.Krūmiņa: “Lemberga kungs, 16 miljoni – aprēķinājuši mūsu ierēdņi, ka tā ir tā summa, kas nepieciešama patvēruma meklētāju uzņemšanai. Jūsuprāt, cik adekvāta ir šī summa?”
A.Lembergs: “Viņu grūti izvērtēt tāpēc, ka summa nav izvērtēta. Vajadzīga pilna tāme, koalīcijas partneri to nav redzējuši, pilna tāme ir vajadzīga, sākot ar, tā teikt, pildspalvām, ja. Un tad mēs varam vērtēt – pamatoti, nepamatoti un tā tālāk. Nu, tā ātrumā teikt, ka tas ir daudz, jā, tas ir neapšaubāmi daudz, bet tas ir tikai sākums, mīļie. Tas ir tikai sākums.”
D.Valdnieks: “Starp citu jāparunā arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerēto jauno administratīvi teritoriālo reformu. Daudz, dažādu viedokļu. Kā kurzemnieki skatās uz to? Vai.. vai tas ir kaut kas tāds, ko varētu atbalstīt?”
A.Lembergs: “Redzat, kopš dzimtbūšanas atcelšanas 19.gadsimtā bija teritoriālais iedalījums, pārvaldes pēc muižu iedalījuma. Bija apriņķi. Tas bija pamata vienība. Un tad tā sistēma pēc tam saucās par rajoniem padomju laikā, bet tas neko pēc būtības nemainīja. Šo sistēmu at.. es teikšu tādu vārdu, sačakarēja 2 reizes. Pirmo reizi Ņikita Sergejevičs Hruščovs, tas ir 60.gadi, tāds viņš bija tāds.. nu, tāds. Un tad diemžēl neatkarīgā Latvijā 20 gadus tā.. tā teritoriālā pārdale ir galīgi sabojāta, diemžēl tāpēc, ka tas ir saistīts ar politisko cīņu, nevis ar kaut kādām valsts interesēm. Pēc manām domām, jābūt ir pilnasinīgiem apriņķiem Latvijā, tie varētu būt 26-28, republikas pilsētas, pēc manām domām, 7 nevis 9 kā tagad, bet, nu, lai būtu 9, tas neko būtiski nevai.. nemaina, un tad ira.. tā būtu otrā līmeņa pašvaldība. Pirmā līmeņa pašvaldība, nu, tas varētu būt tie paši novadi. Ir.. ir novadi, kuri ir tikpat lieli kā apriņķi, piemēram, Ventspils apriņķis būtu.. novads būtu viens un tas pats, būtu vienā pašvaldībā pirmais un otrais līmenis tāpat kā republikas pilsētās. Es to piedāvāju Tautas partijai 2005.gadā, man liekas, vai 2006., vēl, kad to varēja izdarīt. Nu, diemžēl viņi šo manu priekšlikumu neatbalstīja un.. un tagad arī to var izdarīt. Var izdarīt ļoti vienkārši – izveidojam apriņķus, pieņemsim, Liepājas apriņķī un.. tur ietilpst, piemēram, man liekas, ka tur ir 8 novadi, un apriņķis ir otrais līmenis, novads ir pirmais līmenis, attiecīgi pārdala nedaudz funkcijas, attiecīgi pārdala naudu ar likumu. To var izdarīt, nu, pusgada laikā, var normāli izdarīt. Novada deputāti nepazaudē naudu, nepazaudē amatus, priekšnieki nepazaudē amatus, visiem ir kabineti, mašīnas un tā tālāk, līdz ar to politikā nav nekāda cīņa, un.. un tā lieta ir sakārtota. Pēc tam jau apriņķis lemj, cik novadi tur viņa tur vajadzīgs aprīņķī, un.. un tā lieta aiziet tādā normālā virzienā. Tas, ka sāktas ir diskusijas, tas ir labi, bet pagaidām tas ir tikai tāds izmests, lai varētu tur cīkstēties.”
L.Krūmiņa: “Jā, Lemberga kungs, pirms mirkļa arī apvainojāt, iespējams, kukuļņemšanā prokuratūru, bet šajā te Oligarhu lietā daļa.. daļa lietas ir izbeigta virzība.. daļā šīs lietas, un at.. apsūdzība tātad.. tā ir atgriezta atpakaļ pie izmeklētājiem tālākai izmeklēšanai.”
A.Lembergs: “Nē, pret mani viss ir pabeigts. Pret Aināru Šleseru nav pabeigts, ja. Un, jāsaka, kad es paskatījos pirms raidījuma, domāju, varbūt man uzstādīs tādu jautājumu, papīrus. 2011.gada. Un mani ir priekšā Korupcijas novēršanas biroja, re kur, vēstule Saeimai par kratīšanas izdarīšanu, un es paskatījos, ir tāds vārds “marazms”, ir saprotams viņa nozīme. Pieņemsim, te ir.. te ir rakstīts, ka.. kad Šleseram vajadzēja Ameriku par brīvosta valdes priekšsēdētāju, lai viņš pieņemtu lēmumus, bet valdes priekšsēdētājs nepieņem nevienu lēmumu, pieņem valdes loceklis. Tālāk – te ir teikts, ka Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs var pieņemt polit.. var pieņemt lēmumus kā amatpersona Rīgas pilsētā. Kā jūs domājat, tas ir kā – pie vesela saprāta?”
D.Valdnieks: “Starp citu vēl arī nesen parādījušās publiski tās telefonsarunas, kas notikušas Jūsu un Šlesera kunga vidū, un Jūs esat teicis, ka speciāli esat safleitējis, jo esat zinājis, ka no.. Jūs noklausās. Vai Jūs varat izstāstīt, kāpēc Jūs esat gatavs speciāli fleitēt un tas Jums pašam var pēc problēmas radīt taču?”
A.Lembergs: “Es varu runāt pa telefonu, ko es gribu.”
D.Valdnieks: “Bet, ja Jūs zināt, ka Jūs noklausās..”
A.Lembergs: “Nu, protams!”
D.Valdnieks: “..un Jūs fleitējat, tad pašam pēc tam problēmas no tās fleitēšanas. Ne tā?”
A.Lembergs: “Nu, saprotat, varbūt, jā. Šai gadījumā no.. bet nē, nu nebija faktiski nekādas man lielas problēmas. Es uzstādīju jautājumu, ka Loginovu vaig.. lai.. lai manu atbalsts būtu, kaut gan no mana atbalsta nekas neno.. nu, nekas nav atkarīgs, lai mans atbalsts būtu, kad ievēl Ameriku, vajag noņemt Loginovu. Saprotat? Viņi to manu noteikumu neizpildīja, bet Ameriku ievēlēja. Nu, it kā nebija pie ko man piesieties, jo mans noteikums netika izpildīts. Es no tā neguvu labumu, bet vienalga lietu ierosināja. Un, iedomājies, viņi ierosināja, pat nosauca vēl, kad Silenieks Rīgas brīvostas valdē kā valdes loceklis pārstāv Zaļo, zemnieku savienību. Ja viņi būtu paņēmuši likumu par ostām, tur ir rakstīts, kad valdes loceklis Rīgas brīvostā, arī Ventspils, pārstāv ministru, nevis politisko partiju apvienību, ja. Viņi pat, gatavojot tādu dokumentu uz Saeimu, nevīžo atvērt likumu par ostām un izlasīt, kas virza un kas pieņem lēmumu par valdes locekļa iecelšanu Rīgas brīvostā. Tāda mums ir tiesiskā valsts. Un jūs domājat, ka kāds atbildēs par to? Nē!”
D.Valdnieks: “Lemerg.. Lemberga kun… Lemberga kungs, liels paldies, ka bija laiks Jums atbraukt no nemaz ne tik tuvās Ventspils šajā rītā pie mums un lai Jums veicas ar, es domāju, tieši noteikti gaidāms saistībā ar, piemēram, zivju konservu kombinātu, ceram, ka cilvēki atkal varēs atgriezties darbā un pilsētā bezdarba līmenis kritīsies.”
L.Krūmiņa: “Paldies par sarunu!”
A.Lembergs: “Jā, es patiešām ceru! Paldies! Uz redzi!”
D.Valdnieks: “Paldies!”

Publicēts lapā: 19.10.2015