Kalendārs

Intervija laikrakstam “Dienas Bizness” (30.07.2014.)

Ventspils mērs Aivars Lembergs atklāj, ka šobrīd svarīgs jautājums, kas jārisina pašvaldībām, ir Eiropas struktūrfondu līdzekļu sadales programma turpmākajiem gadiem. No tā, kāda programma tiks saskaņota ar Eiropas Komisiju, lielā mērā būs atkarīga arī pašvaldību attīstība un iedzīvotāju dzīves kvalitāte nākamajos gados. Šobrīd aizvien strauji atpaliekam no vecās Eiropas, taču vajag to iedzīt, vairāk aizstāvot nacionālās intereses, ir pārliecināts Ventspils mērs. Tādēļ pašvaldība aktīvi sadarbojas ar valsts pārvaldi, lai gatavotu kvalitatīvu pamatu tālākai izaugsmei.

Pirms gada teicāt, ka tas, vai izdosies pildīt ventspilniekiem dotos solījumus, nav atkarīgs tikai no pašvaldības darba, jo Ventspils «nav vientuļa sala.» Ko varat teikt gadu pēc vēlēšanām, kā veicas?

– Šobrīd Latvijas valsts ir ļoti nozīmīgu sarunu beigu fāzē ar Eiropas Komisiju par struktūrfondu līdzekļu izmantošanas darbības programmu līdz 2020. gadam. Mums bija iespēja šajā procesā pieslēgties tikai tad, kad darbības programmas teksts jau bija gatavs, t.i. pagājušā gada decembrī. Programmā, kas uz to brīdi bija jau skaņota ar komisiju, pašvaldību vērtējumā bija ļoti būtiski trūkumi.

Kas jūs neapmierināja plānotajos Eiropas naudas tēriņos?

– Šī programma neatbilda ne Latvijas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam, ne Latvijas Nacionālajam attīstības plānam, tādēļ, iesaistoties, mēģinājām veikt kļūdu labojumus vairākos virzienos. Pirmkārt, vērsām uzmanību uz to, lai programma atbilstu valsts plānošanas dokumentiem, otrkārt – palīdzam ministrijām, līdzdarbojoties gan kā pašvaldība, gan kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas dalībnieki, gan kā koalīcijas pārstāvji fondu darba grupā. Es personīgi, kā Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas vadītājs, sekoju izvērstākas argumentācijas izstrādei Latvijas pozīcijas aizstāvēšanai Eiropas Komisijā.

Vai iespējams vēl ko mainīt?

– Jā, ir. Šis darbs nav beidzies, un kopš decembra ir notikušas pozitīvas izmaiņas. Varu ilustrēt vairākus piemērus. Sākotnēji nebija paredzēts, ka Eiropas naudu varēs izmantot tikai Latvijas galveno autoceļu atjaunošanai un būvēšanai, tika automātiski akceptēta komisijas pozīcija pārējos autoceļos ieguldīt tikai valsts naudu. Taču tas skar Latvijas tranzītbiznesa nozari, kas ir būtiska vietējā tautsaimniecībā, un ir pilnīgā pretrunā ar Nacionālo attīstības plānu. Tāpat bija pieņemts lēmums neieguldīt ostu infrastruktūru attīstībā, bet tikai vides jautājumu risināšanā. Šie Latvijai nelabvēlīgie nosacījumi nu ir laboti. Eiropas nauda būs pieejama arī ceļiem un publiskās infrastruktūras attīstībai ostās. Jāpiebilst, ka Ventspilī arī šovasar, izmantojot vēl iepriekšējā plānošanas periodā Ventspils brīvostas pārvaldes piesaistīto finansējumu, notiek vērienīgi ielu rekonstrukcijas un būvniecības darbi, noslēdzot ostas pievadceļu projektu. Labā ziņa tāda, ka ielas un ceļus par Eiropas naudu varēs būvēt arī turpmāk.

Uz kādiem uzlabojumiem pašvaldībā vēl var cerēt nākamajā Eiropas fondu apguves periodā?

– Patiesībā ir plānota ļoti liela līdzekļu koncentrācija Rīgā, taču Latvijas Nacionālais attīstības plāns un stratēģija neko tādu neparedz, tieši pretēji, tas nosaka uzdevumu īstenot policentrisku attīstību. Tomēr darbības programma Eiropas struktūrfondu apguvei, par ko šobrīd runājam, nepietiekami respektē policentrisku attīstību. Turklāt jāpiebilst, ka, lai noslēgtu sarunu procesu par darbības programmu ar Eiropas Komisiju, jābūt arī visu nozaru attīstības dokumentiem. Diemžēl enerģētikas, veselības un viedās specializācijas stratēģijas nav pieņemtas, kaut tām vajadzēja būt izstrādātām jau pagājušajā gadā. Tādēļ pagaidām arī pašvaldībām ir grūti ko plānot. Jāsaka gan, kopš Straujuma vada valdību, dialogs ar ir kļuvis konstruktīvāks.

Dialogs ar pašvaldībām?

– Ne tikai ar pašvaldībām. Es teiktu, ka ar visiem tiem, kas izrāda aktivitāti un iniciatīvu jautājumos par valsts attīstību.

Kāds procentuāli ir finansējuma sadalījums Rīgai attiecībā pret pārējo Latviju?

– Darbības programma, ko izstrādāja decembrī, paredzēja, ka Rīgai no Eiropas finansējums, neņemot vērā to, kā tiks sadalīts finansējums pa nozarēm, dažādām aktivitātēm, kurām nav teritoriālās piesaistes. Savukārt pārējai Latvijas teritorijai bija paredzēts 6 reizes mazāk naudas. Lai pārējo pašvaldību iedzīvotājiem būtu tikpat liels finansējums kā Rīgā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, līdzekļu deficīts bija divi miljardi eiro. Šādu pieeju finanšu un ekonomikas, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izpildījumā mēs ieraudzījām decembrī. To nekādi nevar nosaukt par Latvijas policentriskas attīstības veicināšanu, bet tieši pretēji – tie ir centieni panākt, lai pārējā Latvija paliek vien kā sēņošanas un ogošanas poligons. Taču mēs ārpus Rīgas dzīvojošie negribam tikai sēņot, bet arī dzīvot un attīstīties.

Ja sēžas pie sarunu galda un liek galvas kopā, viss notiek!

– Tomēr virknē gadījumu pozīcija, kādu Latvija šobrīd ir aizstāvējusi, mūs līdz galam neapmierina. Vispirms jāmin veselības aizsardzība, kurā nav paredzēts finansējums reģionālajām slimnīcām. Eiropas Komisijas argumentācija bija tāda, ka Latvijā līdz 2020. gadam cilvēku skaits ārpus Rīgas būs tik niecīgs, ka šādu slimnīcu eksistence nebūs vajadzīga.

Principā tiek pateikts – gribat dzīvot, dodieties uz Rīgu? Dzīvosiet ārpusē, maksāsiet trīskārši, jo ārsts Rīgā ventspilniekam nozīmē kavētu darba laiku un ceļa izdevumus!

– Būtībā tiek pateikts, ka ārpus Lielrīgas nebūs iedzīvotāju, tāpēc slimnīcas nav vajadzīgas. Veselības aprūpe pārējo Latvijas reģionu iedzīvotājiem nebūs pieejama, jo cilvēki nav maksātspējīgi. Šobrīd darbības programma paredz, ka lielie specializētie centri saņems naudu attīstībai, bet reģiona slimnīcas nesaņems. Ventspils pašvaldība turpina ieguldīt slimnīcas attīstībā arī šobrīd. Par veselības nozari atbild valsts. Tai jānodrošina pakalpojumu apmaksa, kā arī medicīnas personāla atalgojums. Vienlaicīgi, pateicoties pašvaldības atbalstam, tiek rekonstruētas traumatoloģijas un ķirurģijas nodaļas, kuras pabeigs rudenī, savukārt šogad rekonstruētā uzņemšanas nodaļa jau ir atklāta. Tuvāko mēnešu laikā tiks atklāta Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles jaunā ēka, kas tapusi, pateicoties ventspilnieku piesaistītajam Eiropas fondu finansējumam. Tāpat jāpiemin hemodialīzes nodaļas rekonstrukcija, kuru izmanto pacienti ne vien no visas Kurzemes, bet arī no Rīgas.

Ir, kur ārstēties, bet nav, kas ārstē?

– 2010. gadā finansējums veselības nozarei bija 3,8% no IKP. Šogad ir tikai 2,9%. Iepriekšējā koalīcija Valda Dombrovska vadībā vidēja termiņa budžetā uz 2016. gadu paredzējusi 2,5%. Tas nozīmē lēmumu vēl straujāk pāriet uz maksas medicīnu, bet nav jau maksātspējīgu pacientu. Līdz ar to tas rada katastrofālu situāciju. Tas attiecas arī uz medicīnas personālu. Pietrūkst ārstu, īpaši ārpus Lielrīgas, kur slimnīcām ir grūtības piesaistīt speciālistus, un ir vairākas jomas, kur speciālisti pieejami tikai Rīgā. Tās ir politiskas bezatbildības, neizdarības sekas, kas novedušas pie tā, ka ik gadu no Latvijas aizbrauc ap 200 ārstu. Nav tālu laiks, kad ne tikai ārpus Rīgas trūks ārstu. Tad būsim spiesti pirkt ārstus, piemēram, no Zviedrijas un maksāt 10 reizes vairāk nekā tagad. Tas ir klajā pretrunā ar to, ka Ventspilī ir pilnībā sakārtota, aprīkota slimnīca. To ir izdarījusi pašvaldība, bet diemžēl cilvēkresursus mēs nevaram noturēt, jo valstī ir sadalītas funkcijas. Daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) paliek valsts rīcībā tām funkcijām, kas ir centrālās varas pārziņā. Tai skaitā ārstu atalgojums ir valsts kompetence, bet finansējums veselības nozarei no valsts puses tiek samazināts. Veselības aizsardzības koncepcijā ir pateikts, ka veselības aizsardzībai jāatvēl 4,5% no IKP, bet vidēja termiņa budžetā, ko pagājušā gada nogalē apstiprināja, paredzēti tikai 2,5%.

Tiek ieturēts kurss iztukšotas sēņu zemes virzienā, neieguldot cilvēkresursos?

– Ja runājam par Latvijas valsts attīstību, kopš tā ir pievienojusies Eiropas Savienībai, tad manā skatījumā uzdevums ir vienkāršs – Latvijai jālīdzinās attīstītākajām valstīm, tādām kā Zviedrija. Mērķis nevar būt, kaut kur iestāties, pievienoties, integrēties un sabiedroties. Tautai šāds mērķis neko nenozīmē. Cilvēkiem, turklāt visās vecuma grupās, interesē ar katru dienu, katru mēnesi, katru gadu, dzīvot labāk.

Vai Jums ir nojausma, kur atrodamies salīdzinājumā ar Zviedriju šobrīd?

– Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju 10 gadu laikā, salīdzinot 2004. un 2014.gadu datus, faktiskajās cenās ir palielinājies par 7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju. Tajā pat laikā Zviedrijā tas pieaudzis par 12 tūkstošiem eiro. Citiem vārdiem – Latvija ir nevis pietuvinājusies Zviedrijas līmenim, bet gan vēl vairāk atpalikusi. Līdz ar to vietā ir jautājums par Eiropas Savienības Kohēzijas un citu fondu efektivitāti.

Jums ir arī atbilde?

– Paskatāmies, kas notiek ar iedzīvotāju skaita izmaiņām, kopš iestājāmies Eiropas Savienībā! Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Lietuvā – par 13%, tai seko Latvija ar 11 %. Igaunijā iedzīvotāju skaits samazinājies vien par 3%. Zviedrijā turpretī iedzīvotāju skaits pieaudzis par 6%. Vispārējais valdības parāda pieaugums, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, ja salīdzina 2013. ar 2004. gadu – ir palielinājies 5,3 reizes, un tas ir lielākais Eiropas Savienībā. Vācijā parāda pieauguma dinamika savukārt ir 10 reizes mazāka, Zviedrijā – 5 reizes mazāka. Kā mēs dzīvojam, kā mēs strādājam!

Atpaliekam. Bez cerības iedzīt.

– Latvijā iedzīvotāji, kuri pakļauti nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai, ir 35%, savukārt Zviedrijā – 16%. Tātad jāsaka, ka uz šī fona, lai arī vēl ir daudzi citi dati, skaidri redzams, ka Latvijas dalība ES, kurai vajadzēja nodrošināt strauju iedzīvotāju dzīves līmeņa augšupeju un rezultātā arī cilvēkresursu saglabāšanu, faktiski ir novedusi pie katastrofālām sekām. Ja šis ir veiksmes stāsts, tad arī mēra epidēmija ir veiksmes stāsts.

Kohēzijas politikas nepilnības jeb Latvijas izpildījums pie vainas?

– Gan viens, gan otrs. Pirmkārt, jau kreiss populisms, kas bijis daudzus gadus, otrs – Latvija pieļāva nekustamā īpašuma burbuli. Trešais – Eiropas nauda tiek tērēta ne tādiem mērķiem, kas vairo Latvijas attīstību. Minēšu vienu piemēru. Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmeši. Mums jāņem vērā, ka esam vienīgā valsts Eiropā, kas absorbē CO2 vairāk nekā rada. Turklāt salīdzinājumā ar 1990. gadu Latvija ir samazinājusi izmešus par 240%. Ja mums ir tik izcili rezultāti, vai mums vēl ir nepieciešams tērēt naudu izmešu samazināšanai, vai arī tā ir jātērē tiem, kuri tos rada vairāk nekā piesaista?

Plānojam tērēt daudz?

– Jaunajā plānošanas periodā līdz 2020. gadam Latvijas valdība ir piekritusi, ka gandrīz katru ceturto eiro no fondu naudas tērēs tieši izmešu samazināšanai, kaut mums nevajadzētu tērēt tam ne centa. Tad mēs šo ievērojamo naudas summu varētu novirzīt uzņēmējdarbības attīstībai, demogrāfiskajiem jautājumiem un tikai tad 2020. gadā mēs varētu cerēt uz labākiem rezultātiem. Taču, ja prioritāte ir izmešu samazināšana, nevis ekonomikas attīstība, tad neceriet, ka mēs panāksim Zviedriju. Otrkārt, Latvija ir ārkārtīgi centīga pildīt ļoti augstos savienības standartus, ko nevaram atļauties, jo esam pārāk nabagi. Mums ir neiespējami izdarīt to, ko var Zviedrija, Vācija. Tas ir tāpat, kā visām sievietēm pēc trīsdesmit gadu vecuma prasīt, lai viņas 2 reizes dienā lieto dārgu pretcelulīta krēmu. Nu labi, būs labāks izskats! Tomēr daudzām sievietēm prioritāte ir vispirms normāli pabarot savus bērnus.

Bet ir arī teiciens, naudu nevajag apēst, labāk vispirms ieguldīt.

– Nav šaubu, bet jāiegulda tā, lai tā nes atdevi. Tūliņ būs piecpadsmit gadi, kopš Ventspilī izvirzījām stratēģisku uzdevumu būtiski palielināt apstrādājošās rūpniecības īpatsvaru pilsētas kopproduktā, tai skaitā nodarbināto struktūrā. Jāsaka, ka šis uzdevums bija ļoti grūts, bet šobrīd jau ir vērojamas būtiskas strukturālas izmaiņas. Ja Ventspilī pirms 10 gadiem apstrādājošajā rūpniecībā strādāja apmēram 7% nodarbināto, tad desmit gadu laikā šis īpatsvars ir palielinājies līdz 14%. Esam izvirzījuši par uzdevumu līdz 2020.gadam sasniegt 20%. Ģenialitāte esot spēja turēties pie vīzijas, kamēr tā kļūst par realitāti. Tiešām ticat? Arī kosmosa tehnoloģijas, elektronika Ventspilī vairs nav svešvārdi.

Ambiciozi!

– Elektronikas nozare attīstās, pērn līdzās Ventspils elektronikas fabrikai (VEF) brīvostas industriālajā zonā darbu sāka arī SIA EuroLCDs – uzņēmums, kas ražo trīsdimensiju šķidro kristālu iekārtas. Šobrīd tiek būvētas vēl divas ražošanas ēkas elektronikas un tehnoloģiju nozarei. Tāpat mašīnbūves nozare attīstījusies tikpat kā no nulles. No vecās Eiropas uz Ventspilī ražošanu pārcēlušas vairākas rūpnīcas. Viens no piemēriem komunālo ielu tīrāmo mašīnu ražotājs Bucher Schoerling Baltic, kas darbu Ventspilī sāka pirms 10 gadiem, bet, vairākkārtīgi paplašinoties, darbība no Vācijas pilnībā pārcelta uz Ventspili. Šogad vien darbinieku skaits uzņēmumā pieauga līdz 250 nodarbinātajiem. Līdz ar šo uzņēmumu uz Ventspili pārcēlušies arī mazāki detaļu piegādātāji. Līdzīgi ar Malmar Sheet Metal, kas ražo detaļas tādiem mašīnbūves grandiem kā Caterpillar un Volvo. Arī šis uzņēmums šogad plāno investīcijas 1, 5 miljonu eiro apmērā un paplašināšanos.

Pieļauju, ka arī Biznesa inkubatoru programmas pēctecība būtu svarīga, jo tā irsavā ziņā donors IKT nozarei, kas arī attīstās?

– Jā, attīstības virziens, ko arī cenšamies realizēt, ir informācijas sabiedrības un IKT nozares kompleksa attīstība. Kad vērsām Ekonomikas ministrijas uzmanību uz to, ka no šī gada 1. jūlija beidzas finansējums inkubatora programmai, izpratnes nebija. Taču tā ir būtiska ne tikai Ventspilij, bet visa mazā un vidējā biznesa attīstībai Latvijā. Kad sākām darbu koalīcijā, līdz ar Straujumas valdības izveidi, 3 reizes virzījām šo jautājumu. Tā pieeja, ar kādu pret to attiecās ministrijas ierēdņi, atgādināja teju sabotāžu, tomēr rezultāts un finansējums beigu beigās ir. Taču būtiski ir aptvert visus līmeņus, tostarp visus izglītības līmeņus, lai nodrošinātu cilvēkresursu attīstību arī citām nozarēm, ne tikai IKT. Jāatzīmē, ka Eiropas struktūrfondu programma par maz paredz finansējumu cilvēkresursiem, un būs jāpiedomā kā palielināt konkurētspēju.

Infrastruktūra ir, šobrīd strauji top arī modernais Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centrs, bet sāpīgais jautājams ir, vai būs laikmetīgi pedagogi un iekārtas, uz kurām mācīties?

– Cilvēkresursi šobrīd ir galvenā problēma. Profesionālās izglītības reforma, kāda tā šobrīd Latvijā noris, ir, pateicoties tam, ka mēs, ventspilnieki, savulaik būdami koalīcijā, sākām šī procesa virzību. Tie 11 Latvijas kompetences centri, kas tagad attīstās, ir mūsu iniciatīva. Sākotnēji tika plānots, ka katrai profskolai iedos miljonu. Tad katra arī paliktu aizvēsturiskā līmenī, un par konkurētspējīga darbaspēka atražošanu tādā gadījumā varētu aizmirst. Lai arī Ķīlis uz gadu reformu apturēja, loģiskais saprāts uzvarēja, un šobrīd notiek modernizācijas darbi tehnikumos. Taču te jāņem vērā, ka iekārtas, kas tagad tiek iepirktas, līdz 2020. gadam jau būs novecojušas un neatbildīs darba tirgus prasībām. Tādā tehnoloģiju laikmetā dzīvojam! Tādēļ jāparedz resursi, lai pēc 5 gadiem veiktu nepieciešamās izmaiņas. Pedagogiem kā augstas klases profesionāļiem savā jomā jādod iespēja regulāri paaugstināt kvalifikāciju, kā arī jāsaņem tāda samaksa, kas būtu 70% apmērā no tā, ko saņem Vācijā. Nākamā aktualitāte – kur tad šie tehnikuma absolventi strādās? Būtiski jāmobilizējas ražošanas attīstībai, citādi ražojam darbaspēku Vācijai, Zviedrijai un citām, bagātajām valstīm. Faktiski jau šobrīd mums vajadzētu saņemt kompensāciju par katru sagatavoto un izbraukušo speciālistu, lai nebūtu tā, ka mēs par Latvijas iedzīvotāju naudu gatavojam darbiniekus vecajai Eiropai.

Ventspilī tuvojas svētku nedēļa. Kādas Jums ir sajūtas, to sagaidot, un ko kā pilsētas saimnieks varat vēlēt pilsētniekiem un tās viesiem?

Dari ko darīdams atceries nacionālās intereses. Tad panāksim Zviedriju dažu paaudžu laikā.

Publicēts lapā: 30.07.2014