Kalendārs

Intervija PBK raidījumam “Latvijas laiks” (02.06.2014.)

Jūlija Pīlēna, raidījuma vadītāja:”Labvakar! Pirmā Baltijas kanāla studijā ir Aivars Lembergs, Ventspils mērs. Sveicināts, Lemberga kungs!”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labvakar!”

J.Pīlēma: “Nu, vispirms ļaujiet man painteresēties par Ventspils domes deputāta Aivja Landmaņa vēstules likteni, kurš vērsās pie reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa ar prasību atbrīvot Jūs no Ventspils mēra amata? Ko Jūs par to zināt?”

A.Lembergs: “Es jau 25 gadus strādāju, viņam taču arī vajag kaut kā sev pievērst uzmanību. Tā kā, nu, viss.. Neko nezinu, teikšu godīgi.”

J.Pīlēna: “Tā kā ministrs nav interesējies.”

A.Lembergs: “Nezinu.”

J.Pīlēna: “Landmanis šajā vēstulē starp citu rakstīja, ka tajā skaitā nav apmierināts ar Jūsu izteikumiem par NATO karavīriem. Bet saistībā ar NATO man ir nedaudz cits, droši vien globālāks jautājums: gan te, gan tur dzirdami izteikumi, ka Krievija rīkojas agresīvi attiecībā uz Baltijas valstīm un arī Latviju – kurš vai var saskaitīt, cik reizes viņu lidmašīnas šķērsojušas mūsu robežu! – šodien parādījās informācija, ka notiks novērošanas lidojumi. Kā Jūs attiecaties pret šādiem paziņojumiem? Tas ir reāls apdraudējums?”

A.Lembergs: “Nu, sāksim ar 1991.gadu, Jūs zināt, bez Jeļcina vārda būtu problemātiski panākt, ka Latviju atzītu par neatkarīgu valsti Savienotās valstis vai jebkura cita rietumvalsts, principā viņš deva šo brīvlaišanu, Jeļcins. Tālāk. Krievija ieveda savu karaspēku, Jūs atceraties, 90.gadu sākumā, ja, un līdz 2004.gadam Latvija nebija NATO, ja, bet par drošību tolaik runāja mazāk, kaut mūs it kā neviens neaizsargāja, nekā tagad. Tā ir retorika, protams, tā ir saistīta ar notikumiem Ukrainā, tas ir skaidrs, bet, no otras puses, viss ir saistīts ar jaunu budžeta gadu, amerikāņi ir ļoti neapmierināti, ka visa Eiropa, tajā skaitā Latvija netērē kaut vai šos 2%..”

J.Pīlēna: “Aizsardzībai, ja?”

A.Lembergs: “Aizsardzībai, jā. Militārajiem vienmēr vajag, lai dod vairāk naudas, ja. Tā kā tas, ka lido lidmašīnas, nu, katrai valstij, kurai ir lidmašīnas, tās ir lidmašīnas tikai tad, ja lido. Es tur neredzu.. tā ir normāla.. no vienas puses lido lidmašīnas, no otras puses lido, tas, protams, ir uzticēšanās jautājums. Nu, ziniet, tur patriarhu neuzaicināja, bet tagad Briselē tiekas NATO un Krievija – it kā nesadarbojas, bet tomēr sanāk, ka sadarbojas. Es domāju, redziet, uz lietām jāskatās no ģeopolitiskā viedokļa. Mēs tur neesam spēlētāji, mēs diemžēl esam tikai maiņas monēta, un Latvijai ir jābūt ļoti uzmanīgai gan savos izteikumos, gan.. gan tad, kad tā it kā biedē sevi. Lūk! Es domāju, ka Latvijas nacionālā drošība ir mūsu pašu rokās, bet ne tanku skaitā, bet tajā, cik lielā mērā Latvijas Republikas sabiedrība ir saliedēta un orientēta uz kopīgām vērtībām, un mīl šo valsti, kurā mēs dzīvojam. Un es, piemēram, šodien esmu ļoti pārliecināts, ka šobrīd ļoti maz cilvēku ir pret to, ka Latvija ir neatkarīga. Par to es esmu ļoti pārliecināts.”

J.Pīlēna: “Starp citu turpināsim šo tēmu un par kaut kādām sankcijām no Eiropas Savienības puses, mēs attiecīgi tajās atkal piedalīsimies, kā Jūs attiecaties – vai Eiropas Savienībai ir vērts izvirzīt kaut kādas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju?”

A.Lembergs: “Nu, Jūs droši vien redzat, ka tur arī ir ļoti lielas domstarpības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību. Eiropas Savienībā, īpaši tādās it kā domājošās valstīs ar domājošu vadību kā, piemēram, Vācijā, viņi ir ļoti uzmanīgi pret tādiem vārdiem kā “sankcijas”, “ekonomiskās sankcijas”. Protams, ir atsevišķi politiķi, kuri skraida un izsauc uz sevi uguni – ieviesīsim sankcijas pret Krieviju. Tās lielā mērā būtu sankcijas arī pret Latviju. Latviešu politiķu vidū viens no pirmajiem tādiem bija Rinkeviča kungs, viņš ir cilvēks, kurš strādā Amerikas Savienoto Valstu interesēs, tā kā viņa pozīcija šeit ir skaidra, bet visi zinošie, kas orientējas ekonomikā un saprot sekas, šos vārdus izmanto ļoti uzmanīgi. Es personīgi esmu pārliecināts, ka situācija tādā starptautiskā mērogā Ukrainā nepasliktināsies. Tas, ka situācija Ukrainā tik vienkārši nenormalizēsies, ir skaidrs, jo šodien tā Ukrainas daļa, kas atrodas austrumos, sarunu procesos neiesaistās. Manuprāt, tā ir ļoti liela kļūda. Galvenais ir, lai notiek sarunas un lai ir vienošanās, jo neviens cits ukraiņu nācijas vietā šo problēmu neatrisinās. Bez sarunām lēmuma nebūs. Pašreiz notiekošās sarunas neaptver visu valsti, visu teritoriju, bet, vienkārši nobombardējot citādi domājošos, problēma kļūs tikai dziļāka. Es redzu, ka Krievija, kā man paskaidroja Krievijas vēstnieks Latvijā, ka Krievijas pozīcija ir par Ukrainas problēmu risināšanu bez Krievijas iejaukšanās Ukrainas iekšējās lietās. Es redzu, ka šī iniciatīva, kas nāca no Vācijas, no ārlietu ministra, tā it kā pamazām attīstās, bet, protams, daudz kas ir atkarīgs no jaunā Ukrainas prezidenta.”

J.Pīlēna: “Lemberga kungs, nevaru nepajautāt par vēl vienu vēstuli – tam pašam Rasmusena kungam, NATO, pastāstiet, ko tad tieši viņam uzrakstījāt!?”

A.Lembergs: “Jā, jā. Man tā visi metās virsū, reti kurš aizstāvēja. Saprotiet, ja kāds apvaino Ventspili, es to uztveru ļoti personīgi, kaut vai kādu bērnu, apstādījumus, kalnu, kokus, nav būtiski ko, ļoti personīgi. Strādāju jau 25 gadus un man, protams, man ir sāpīgi, ka kaut kādi ienāk, piedzeras, atvainojiet, teikšu vienkārši, čurā un dzer sabiedriskās vietās, guļ autobusu pieturās, plūc ziedus un dala tos pa labi, pa kreisi, ja, tas mani aizskar personīgi. Ja kāds tos plūktu pie manas mājas, es to neuztvertu tā, jo tas ir mans, bet šeit it kā mūsu kopīgais. Mēs tik ilgi esam strādājuši, lai Ventspils būtu skaista, te atbrauc, piedzeras. Es uzrakstīju vēstuli. Bet kam man rakstīt? Tie taču nav Latvijas Republikas pakļautie, ja? Kādreiz rakstīju Gorbačovam, tagad Putins tur ir kā nav pie vainas nu un nodomāju, ka uzrakstīšu Rasmusenam. Kāds vilnis uznāca! Ārprāts! Es gandrīz noslīku šajā cunami, kas man uznāca. Bet es uzskatu, ka man ir taisnība, jo tie ir kara jūrnieki, viņiem ir jāuzvedas, jārāda piemērs, kā uzvesties labi. Ja viņiem ļaujam tik slikti uzvesties, tad ko teiksim skolēniem, pusaudžiem? Viņi teiks, kāpēc tie var, bet mēs ne? Ar ko mēs atšķiramies? Tāpēc mana reakcija, manuprāt, bija pilnīgi normāla. Nu, būtu Rasmusens atvainojies par karavīru uzvedību un pateicis, ka citreiz viņiem neļaus tā uzvesties, un viss būtu kārtībā. Viņi taču grauj NATO tēlu, Latvijas kā NATO dalībvalsts tēlu, bet te man metās virsū – gan valdības vadītāja, gan ārlietu ministrs, gan aizsardzības ministrs, gan koalīcijas – šausmas, šausmas, jā. Es, paldies Dievam, šajā cunami paliku dzīvs.”

J.Pīlēna: “Bet Jūs to vēstuli jau nosūtījāt?”

A.Lembergs: “Nosūtīju. Nu, aizsardzības ministrs man atvainojās, Vējoņa kungs. ārlietu ministrs neko neatbildēja, Rasmusens pagaidām arī nē. Viņiem ir mēnesis laika, vēl mēnesis nav pagājis. Ja viņi neatbildēs, domāsim, kā atgādināt par Ventspili.”

J.Pīlēna: “Nomainīsim tēmu! Par lielo Eiropu, nesenajām Eiroparlamenta vēlēšanām. Zaļie zemnieki, runāsim atklāti, būtībā izgāzās Ventspilī pēc iegūto balsu skaita, bet Jūs kaut kā interesanti izteicāties un kaut kādu iemeslu dēļ šajā situācijā vainojat “Vienotību”.”

A.Lembergs: “Es analizēju vēlēšanu rezultātus un tos nedrīkst skatīties atrauti no citiem procesiem, to skaitā no masu informācijas līdzekļiem. Un monitoringa analīze par martu, aprīli, maiju apliecina, ka valsts televīzijā un valsts radio “Vienotības” politiķiem dod vārdu un iespēju kaut ko komentēt aptuveni 40-50% no kopējā ētera laika. Tie ir raidījumi..”

J.Pīlēna: “Jūs domājat priekšvēlēšanu laiku, ja?”

A.Lembergs: “Nē, tas ir no visiem ziņu raidījumiem un sabiedriski politiskajiem raidījumiem, tātad, ja tur izteicās, piemēram, 100 politiķi, tad 50% no tiem bija no “Vienotības”. Visiem pārējiem politiķiem, kuri ir koalīcijā, opozīcijā, vispār nevienā partijā paliek 50%. Lai tie pārējie varētu izteikt viedokli, piemēram, es, mums raidlaiks ir jāpērk par naudu, bet “Vienotība” šo iespēju uzstāties saņem bez maksas, un tās nevar būt godīgas vēlēšanas, kad valsts televīzija, valsts radio nostājas viena politiskā spēka pusē, viena partija it kā privatizē ētera laiku valsts televīzijā, valsts radio. Un PBK, piemēram, uzlika sodu, bet tur, piemēram, ja mani kāds nokritizē, man netiek dot iespēja atbildēt, ja, bet jums pārmeta, ka jums ir jāsniedz alternatīvs viedoklis. Saprotiet? Starp citu es uzrakstīju, ja jums pārmet, tad lai arī man dod vārdu valsts televīzijā, radio. Viņi teica, ka man nepienākas. Jā, jā! Tātad likums.. likuma interpretācija ir ļoti atšķirīga – ja tas ir PBK, tad ir jāievēro, ja valsts televīzija, valsts radio, viņi var neievērot. Tad kāda vispār var būt runa par godīgām, demokrātiskām vēlēšanām mūsu valstī, kamēr ir tāda valsts televīzijas, valsts radio monopolizācija?”

J.Pīlēna: “Bet tuvojas taču nākamās vēlēšanas, parlamenta, droši vien svarīgākas mums, iedzīvotājiem.”

A.Lembergs: “Jā, protams! Un, saprotiet, viņi mēnesi pirms vēlēšanām politisko reklāmu ir aizlieguši pat par naudu, bet “Vienotība” turpinās sevi reklamēt bez maksas. Saprotiet? Viņi saņem bez maksas, bet citi pat nevar nopirkt. Lūk, Jums viss godīgums!”

J.Pīlēna: “Lemberga kungs, es gribētu painteresēties par cilvēku, kurš tomēr iekļuva Eiroparlamentā, tā ir Grigules kundze, viņas fenomens. Kāpēc visi viņu dēvē par virtuālo Griguli? Jūs ar viņu esat pazīstami, kāpēc viņa kategoriski neiet uz kontaktu ar žurnālistiem? Jums kaut kas ir zināms?”

A.Lembergs: “Ziniet, es absolūti nezinu viņas priekšvēlēšanu kampaņu, es nekādi tajā neesmu piedalījies, gribu no tā norobežoties. Tā ir tīri viņas aktivitāte. Es nekad tā nedarītu, es vienmēr pirms vēlēšanām esmu teicis, politiķim gan vispār nevajag daudz runāt, ka politiķu paveikto ir jāvērtē vēlētājiem, bet, paskatieties, viņa ar savu kampaņu ieguva sev labu, siltu vietu, un mēs, pārējie varam teikt ko gribam, bet viņa ir parlamentā. Bet es tajā nekādi neesmu piedalījies, ne ar naudu, ne ko.”

J.Pīlēna: “Nu, ko, paldies Jums par interviju! Veiksmīgu darbu Jūsu pilsētā!”

A.Lembergs: “Paldies, jā!”

J.Pīlēna: “Uz redzēšanos!”

A.Lembergs: “Uz redzēšanos!”

Publicēts lapā: 2.06.2014