Kalendārs

Intervija Radio Baltkom raidījumā “Tiešā runa” (29.05.2014.)

Abiks Elkins, raidījuma vadītājs: “Jā! Labdien, cienījamie radio klausītāji! Mēs sākam darbu tiešajā ēterā un pie mums viesos ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuram īpaša iepazīstināšana nav nepieciešams. Protams, kad mēs plānojām aicināt Jūs uz ēteru, nezinājām, ka tā sakritīs vairāki notikumi. Nupat ir palikuši 3 gadi kopš Valda Zatlera slavenā rīkojuma Nr.2. Es zinu, ka Jūs arī šodien ar masu medijiem jau dalījāties ar saviem secinājumiem. Varbūt dažus vārdus mūsu radio klausītājiem par to, ko patiesībā politikā devis vai nedevis šis rīkojums Nr.2?”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Jā, labdien! Nu, vispirms jāatceras, ka šis rīkojums Nr.2 bija Zatlera reakcija uz to, ka pēkšņi uz Latvijas prezidenta amatu tika izvirzīta alternatīva kandidatūra, tā bija Andra Bērziņa kunga kandidatūra. Viņš to uzzināja un tas kļuva par iemeslu, kāpēc viņš izdeva šo rīkojumu Nr.2 dažus mēnešus pirms viņa prezidenta pilnvaru termiņa beigām. Jo viņš bija ļoti nikns, ka viņu, spriežot pēc visa, nepārvēlēs. Un pareizi viņš prognozēja, jo viņu tiešām nepārvēlēja. Jāsaka, ka tobrīd daudzi, kas bija viņam politikā tuvi cilvēki, ļoti slikti izteicās par viņa kompetenci, par viņa domāšanu, rīcībspēju un ļoti daudziem nepatika, ka viņš solīja, bet nepildīja savus solījumus Tātad atriebties. Un galvenais cilvēks, kam viņš gribēja atriebties ir Lembergs, jo es viņam it kā nenodrošināju zaļo zemnieku balsis.”

A.Elkins: “Tātad tā bija vienkārši atriebība?”

A.Lembergs: “Jā, tīri atriebība. Lūk! Viņš rēķinājās, ka neapmierinātība ar parlamenta darbu, protams, ir liela, bija dziļa krīze, visiem viss apgriezts, daudzi bija spiesti zaudēt īpašumus un tā tālāk, un, protams, viņš cerēja, ka atlaidīs parlamentu, izveidos savu partiju un iegūs kontrolpaketi Saeimā, un tiks ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju, pēc tam jau pēc 4 gadiem atkārtoti tiks ievēlēts par Latvijas prezidentu. Nekas no tā nesanāca. Rezultātā viņš kā žurka aizbēga no savas partijas, šobrīd arī visi viņa pavadoņi ir aizbēguši uz “Vienotību”. Jāsaka, ka 3 gadus viņi mēģināja man atriebties, nu, Jūs ziniet, visa tā Sprūdža epopeja pret mani un viss bija tā nodomāts, likumi pret mani, lai mani nostumtu malā.”

A.Elkins: “Kriminālprocess prioritārā kārtībā..”

A.Lembergs: “Jā, jā! Vēl šodien to pieņēma, jā.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Un vēl virkne citu. Lūk! Protams, kad kaut ko vajadzēja darīt, visiem kļuva skaidrs, ka Zatlers ir nulle – nulle kā prezidents, nulle kā politiķis, nulle kā savas partijas vadītājs. Bet ko – dzīvokli viņš saņēma, mašīna ir, par deputātu kļuva, 3 gados uzņēma savus apgriezienus politikā – lūk, viss rezultāts.”

A.Elkins: “Citus rezultātus Jūs tur neredzat, ja?”

A.Lembergs: “Nē, nu, tikai negatīvus. Atnāca pamuļķis (atvainojiet par tādu vārdu, ja) Sprūdžs Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministrijā, visu tur izpostīja. Tur tagad viss būtībā ir apstājies..”

A.Elkins: “Kļuva par ministru un principā nezināja, no kura gala iet klāt, ja?”

A.Lembergs: “Nē.. jā. Un, kad pēc Sprūdža amatā atgriezās valsts sekretārs Puķītis, viņu sagaidīja viss ministrijas aparāts..”

A.Elkins: “Jā, es redzēju to fotogrāfiju – burtiski ar asarām acīs.”

A.Lembergs: “Jā, jā, jā, jā! Un tur ļoti daudzus speciālistus padzina, viņiem šobrīd nav pilnvaru, lai strādātu un sasniegtu rezultātus. Nu labi, Jūs teiksiet, ka Lembergs tagad apvainojies uz Sprūdžu. Neapvainojos, jo dzīvē esmu daudz pamuļķu redzējis, uz viņiem nav ko apvainoties. Nu, piemēram, pēc likuma līdz pagājušā gada beigām katrai pašvaldībai bija jāpieņem sava attīstības programma līdz 2020.gadam, bet, lai to izstrādātu, Sprūdžam bija jādod metodiskie norādījumi. 13.gads pagāja? Pagāja. Metodiskie norādījumi joprojām nav izdoti.”

A.Elkins: “Bet ir jau 14.gads.”

A.Lembergs: “Ir jau 14.gads. Pirmais gads paies, bet joprojām nav metodisko norādījumu, kā izstrādāt šo programmu. Tiesa, mums programma jau ir izveidota, bet tikai tagad tiks izdoti metodiskie norādījumi, mums to visu būs jāpārstrādā, bet Latvija tūlīt jau saņems 4 miljardus eiro tērēšanai, bet mēs nevarēsim tērēt, jo nebūs apstiprināta atbilstošā programmu izstrādes metodika.”

A.Elkins: “Lūk, tas liecina par darba rezultātiem!”

A.Lembergs: “Lūk, Jums konkrēts piemērs, kas ietekmē visas Latvijas attīstību. Izglītības ministrijā Ķīlis, ja, vienkārši visu iznīcināja ar lielu muldēšanu par reformām, un tagad tur tā ir aizkavējušās visas lietas, piemēram, Latvija nevar saņemt 4 miljardus, jo līdz decembrim nebija izstrādāti galvenie virzieni augstākās izglītības attīstībā līdz 20.gadam, ja.”

A.Elkins: “Tagad viņi kaut kā steidzami mēģina.”

A.Lembergs: “Jā, nupat pirms nedēļas tos pieņēma, bet par pusgadu nokavēja. Un tā visos jautājumos. Nu, tas vienkārši..”

A.Elkins: “Viss tur bija palaidies, ja?”

A.Lembergs: “Jā, jā, jā! Un cilvēki vienkārši.. Atnāca un teica, ka vajag piespiest ostas.”

A.Elkins: “Ā, jā, es piemirsu.”

A.Lembergs: “Jā. Ostas vajag..”

A.Elkins: “Jā, citādi tās pārāk labi strādā.”

A.Lembergs: “Jā, un mērķis ir tikai izdarīt ko sliktu. Un viņi prasīja konsultāciju Pasaules banka, bet tā nerekomendēja ieviest tādu ostu nodokli, taču viņi neieklausījās un tik un tā ieviesa, kaut bija skaidrs, ka tas samazina Latvijas ostu konkurētspēju. Un, paskatieties, kas notika koalīcijā! Tur bija 3 partijas – viņi taču nevarēja strādāt, tā vispār bija paralizēta, tāpēc Dombrovskis pat atkāpās. It kā atkāpšanās iemesls bija Zolitūdes traģēdija, bet praktiski koalīcija vienkārši nevarēja strādāt.”

A.Elkins: “Tā nebija darbaspējīga.”

A.Lembergs: “Jā. Kad atnāca zaļie zemnieki, situācija normalizējās, jo mēs visi tomēr esam ieinteresēti, lai valdība strādātu. Ja tā vispār nestrādā, tas, protams, ir slikti, ir lietas, kas vienkārši ir jādara.”

A.Elkins: “Mhm. Lūk, Jūs sākāt runāt par koalīciju, situāciju valdībā, bet mēs zinām, tas nav nekāds noslēpums, ka ir domstarpības nacionālās drošības jautājumos, tas arī atklāti tika atzīts, par to, kā organizēt mūsu drošību. Mēs zinām, ka bija dažādi viedokļi, neatstāstīsim to visu, mūsu radio klausītāji seko līdzi politiskajai situācijai. Ko Jūs par to sakāt? Vai nepareiza ir pati stratēģija, mēs nepareizi esam novērtējuši draudus vai mēs esam sev izrakstījuši nepareizas zāles? Varbūt, es nezinu, nevajag iepirkt tās kaujas mašīnas, mūsu drošību vajag kaut kā citādi stiprināt.”

A.Lembergs: “Jā, pirmkārt, šobrīd koalīcijā ir, es tā teikšu, es tā vērtēju, spēcīgas pretrunas jautājumā par NATO lomu Latvijas drošībā. Saskaņā ar NATO līguma 5.pantu uzbrukums kādai no NATO valstīm ir uzbrukums visām NATO valstīm.”

A.Elkins: “Visām valstīm, jā.”

A.Lembergs: “Lūk! Tā kā juridiski NATO ir Latvijas drošības garants. Tas tiešām tā ir un es zem tā parakstos, saskaņā ar līgumu tieši tā arī ir un nekā citādi. Bet viens no nacionāļu līderiem Roberts Zīle savā priekšvēlēšanu reklāmā teica, ka 5.pants ir fufelis.”

A.Elkins: “Viņš to teica, ja?”

A.Lembergs: “Jā, pats. Reklāmā. Tas ir fufelis, uz to nevar paļauties. Zaļie zemnieki saka, ka NATO un 5.līguma punkts ir garantija, bet nacionāļi un viņu līderis saka, ka tā nav. Un, kad jautājums tika pacelts koalīcijā, pirms 1,5 nedēļas, iepriekšējā pirmdienā, tad visi brīnījās, bet neviens nekādu vērtējumu nedeva ne nacionāļu pozīcijai.. Tātad “Vienotība” un Reformu partija tam piekrīt. Tad sanāk, ka zaļie zemnieki runā saskaņā ar līgumu, ar to, kas rakstīts līgumā par iestāšanos NATO, bet citi saka, ka tas viss ir fufelis.”

A.Elkins: “Varam paši aizstāvēties, ja?”

A.Lembergs: “Jā, jā. Ja tā, tad vai tad līgums nav spēkā? Par šo jautājumu tad arī šodien ir lielas domstarpības. Bet, kas attiecas uz mani personīgi, Jūs taču zināt, es vadu pilsētu, es tai dzīvoju, es taču nestrādāju naudas dēļ, tas ir skaidrs, ja. Tas man ir.. jebkuras negācijas..”

A.Elkins: “Dzīvesveids, ja?”

A.Lembergs: “Jā, tas ir mans dzīvesveids, tā ir mana pilsēta. Kad atbrauc sveši cilvēki, piedzeras, piedodiet, čurā kur pagadās, guļ kur pagadās, vemj, mums tā nav pieņemts, plūc ziedus no apstādījumiem, nu, mums tā nav pieņemt.”

A.Elkins: “Bet Rīgā saka, ka viss kārtībā.”

A.Lembergs: “Un rīdzinieki saka, ka viss kārtībā. Nu, es sāku interesēties, man saka, ka Vecrīgā tas ir normāli, bet Ventspilī tas nav normāli, saprotiet? Es to uztveru ļoti personīgi, jo vairāk, ja tie ir ārzemnieki, ja tie ir karavīri, kuriem it kā ir mūs jāsargā.”

A.Elkins: “Bet viņi vispār ir tādā stāvoklī.”

A.Lembergs: “Pēc tam piedzērušies iet uz kara kuģi, piedzērušies. Piedzērušies karavīri – tas taču vispār ir drauds visiem.”

A.Elkins: “Tātad tā principā nav drošība, tā ir..”

A.Lembergs: “Tas taču diskreditē NATO, tas diskreditē Latviju kā NATO valsti un, manuprāt, es iestājos par savas pilsētas un valsts godu. Kā man uzbruka! Kādas man ir tiesības tā runāt!? Ka to visu vajadzēja slēpt. Ka es diskreditēju, nevis viņi ar savu uzvedību, bet es diskreditēju, ka es uzrakstīju vēstuli tam..”

A.Elkins: “Ģenerālsekretāram.”

A.Lembergs: “..NATO ģenerālsekretāram Rasmusenam.”

A.Elkins: “Bet uz kurieni tad Jums vajadzēja rakstīt?”

A.Lembergs: “Es saku, kam man vajadzēja rakstīt? Kādreiz es rakstīju Gorbačovam. tas bija sen, viņa taču nav.”

A.Elkins: “Tiešām bija tā, ka par Gorbačovam rakstījāt?”

A.Lembergs: “Jā, protams! Jā, tā bija, tas bija 88.gads. Lūk! Bet šobrīd man rakstīt Putinam un sūdzēties par NATO? Taču nē! Rakstīt Straujumai? Viņa taču viņus nekomandē. Es rakstīju NATO ģenerālsekretāram, viņš ir atbildīgā persona. Kas tur tāds? Kāpēc tas ir noziegums, ka es NATO esmu uzrakstījis sūdzību? Un kā es varēju rakstīt tādu frāzi, ka viņi uzvedas kā okupanti? Es taču nesaku, ka viņi ir okupanti. Bet, ja atbrauc karavīri un uzvedas cūciski, neievēro mūsu likumus un noteikumus, tas taču ir nepieļaujami. Un, saprotiet, šie Nīderlandes jūrnieki, tiesa, viņi pēc tam cieta, viņi ieiet kafejnīcā, iedomājieties, ka Jūs tajā kafejnīcā sēžat.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Ienāk, ja? Piedzērušies, uzmācas sievietēm, tur viss. Un ko viņi dara? Viņi novelk bikses, rāda savas ģenitālijas, labumus..”

A.Elkins: “Locekļus, jā.”

A.Lembergs: “Ar visām olām, ja?”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Un kaili sāk dejot. Cits stringos.”

A.Elkins: “NATO karavīri.”

A.Lembergs: “Jā. Tas taču.. pie mums nav seksa vai porno kafejnīcas, kur tā uzvesties, saprotiet, Ventspilī tādas vispār nav. Vietējie viņiem pateica.. ko pateica? Nu, skaidrs, ko pateica.”

A.Elkins: “Jā. Ka tā nav labi.”

A.Lembergs: “Savāc savas olas un ej prom. Saprotiet? Un tā vārdu pa vārdam sākās, apsardze lūdza visiem iet ārā. Ja?”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Izgāja un tur vietējie uzreiz pretī. Viens karatists tā iesita, ka tur lūzums, tur lūzums.”

A.Elkins: “Izrādījās, ka vietējie iedzīvotāji ir gatavi šādi tikties.”

A.Lembergs: “Viņi nezināja, kas viņi ir. Viņi atnāca civilajā apģērbā.”

A.Elkins: “Bet principā, kā mēs redzam, ventspilnieki ir gatavi sevi aizstāvēt.”

A.Lembergs: “Jā, nu, jā, jā. Un mūsu policija taču viņiem uzlika sodus – 5 eiro, 10 eiro, piedzērušos savāca, aizveda uz kuģi. Aizved, pieved..”

A.Elkins: “Inteliģenti.”

A.Lembergs: “Bet tie saka, ka viņiem viņš nav vajadzīgs.”

A.Elkins: “Viņi tā saka?”

A.Lembergs: “Lieciet, kur gribat! Viņš ir piedzēries, viss novēmies..”

A.Elkins: “Lieliski!”

A.Lembergs: “Smird un tā. Visi ventspilnieki taču to redzēja, tas taču nav nekāds valsts noslēpums.”

A.Elkins: “Jums laikam vajadzēja teikt, ka viss ir labi, turpinām.”

A.Lembergs: “Man bija jāsaka: malači, paldies, brauciet vēl! Jā, jā! Es jau ieteicu, lai ārlietu ministrs Rinkevičs, kurš viņus tik ļoti aizstāv, lai viņš uzaicina viņus ciemos. Ja pie viņa ciemiņi dabiskās vajadzības nokārto nevis tualetē, bet viesistabā, tad es tur negribu būt.”

A.Elkins: “Jā. Jūsuprāt, vai tas var iespaidot valdības vai koalīcijas stabilitāti jeb tās vienkārši ir parastas domu apmaiņas diskusijas?”

A.Lembergs: “Nē. Viņi no manis tur gribēja uztaisīt, ka es nemīlu Latviju, ka es, tā teikt, diskreditēju Latviju, ka es kritizēju, ka es nemīlu NATO, tātad es esmu pret Latvijas drošību, no manis iztaisīja tādu.. ā, jā, es esmu Kremļa aģents un, ka es, nevis piedzērušies jūrnieki raisa starptautisko kritiku. Saprotiet, viss nāca pār manu galvu. Bet nu tas ir norimis. Es ceru, ka turpmāk visi NATO spēki zinās, ka Ventspilī..”

A.Elkins: “Tā nedrīkst darīt.”

A.Lembergs: “Tā var darīt Vecrīgā, Parīzē, Vašingtonā, kā es saprotu..”

A.Elkins: “Tur visur viņiem ir bāzes, ja?”

A.Lembergs: “Kopenhāgenā. Pie mums tā nevar darīt.”

A.Elkins: “Jebkurā gadījumā jautājums ir par to, kā mums vispār rūpēties par savu drošību, vai iepirkt kaut kādas kaujas mašīnas, ierīkot bāzes? Spriežot pēc visa, šādā veidā problēma netiek risināta.”

A.Lembergs: “Jā. Redziet, Latvija, protams, ir NATO un tur pastāvīgi notiek dažādi manevri un tajos piedalās dažādu valstu karavīri, bet, pirmkārt, ir jāuzvedas pieklājīgi. Šajos manevros starp citu piedalījās ne tikai NATO, te bija arī zviedri un somi, līdz šim piedalījās arī Krievija. Ja? Tā kā tur nav tikai tīri NATO.”

A.Elkins: “Protams, jā.”

A.Lembergs: “Lūk! Saprotiet, ka Ukrainā nekas tāds nebūtu noticis, ja nesāktos iekšējās sadursmes starp oligarhiem..”

A.Elkins: “Kā mēs šobrīd redzam, jā.”

A.Lembergs: “..Janukovičs ar savu grupu no vienas puses, bet citi oligarhi no otras. Kurš kuru. Janukovičs zaudēja, tiesa, viņš uzvedās muļķīgi, tas ir skaidrs. Labi. Bet attiecības starp krieviem un ukraiņiem izrādījās tik saspringtas, ka pārauga tiešās sadursmēs. Nu, protams, kad ir tādas problēmas, valsts ir nestabila. Es domāju, ka mums galvenais ir rūpēties, lai tie, kas šeit dzīvo, šeit justos kā mājās. Un, es domāju, ja tagad sarīkotu referendumu, 90% teiktu, ka grib neatkarīgu Latviju kā patstāvīgu valsti.”

A.Elkins: “Man arī tā liekas. Nevaru Jums nepajautāt – tikko beidzās Eiroparlamenta vēlēšanas, es zinu, ka arī Jūs prognozējāt, kā viss būs, izskatās, ka uzminējāt, taču – kā Jūs vērtējat šos rezultātus? Cik liela ir iespēja, ka “Vienotība” savus panākumus, ieguva 4 mandātus, varētu atkārtot Saeimas vēlēšanās? Kā Jūs vispār vērtējat šīs vēlēšanas partijām?”

A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, ir jāsaprot, ka Latvijai ir aptuveni 1% no vietām parlamentā, pie tam šie mūsu cilvēki ir sadalīti pa dažādām frakcijām, tā kā var uzskatīt, ka tā ir nulle. Nulle, ja?”

A.Elkins: “Bet kaut kāda ietekme..”

A.Lembergs: “Nu, kāda ietekme? Tur vispār nav nekādas ietekmes, vienkārši nav nekādas ietekmes. Ja kāds tur ar kādu sadraudzējas, varbūt var sev izsist kādu vietu, tas ir labi. Vispār es domāju, ka Eiroparlamentam ir jābūt divpalātu un augstākajā palātā no katras valsts jābūt pārstāvētam vienādam deputātu skaitam, nevis tā kā tagad – no Latvijas 8, bet no Vācijas gandrīz 100, ja. Vajadzētu, piemēram, 10 deputātus no Latvijas, 10 no Vācijas, 10 no Lielbritānijas – tā ir augstākā palāta, es to tā iedomājos. Apakšpalāta proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tā vajadzētu izveidot, tā palielinātos katras valsts vēlētāju loma.”

A.Elkins: “Šobrīd tie 8 cilvēki tur vienkārši ir nemanāmi.”

A.Lembergs: “Viņu ietekme ir tikpat liela, kā vienai balsij mūsu parlamentā. Nu ko var izdarīt 1 no 100? Neko nevar izdarīt.”

A.Elkins: “Neko.”

A.Lembergs: “Jā. Ja nav vismaz 30 balsu, un pat ar tām ir kaut ko grūti izdarīt. “Saskaņas centram” ir ap 30 un ko viņi var izdarīt? Neko. Nu, lūk! Tā kā rezultāti.. pats vēlētājs, protams, saprot, ka no tā visa ir maza jēga un tam nevajag pievērst uzmanību. Ja runājam par 30% vēlētāju, kuri piedalījās vēlēšanās, tad, pirmkārt, 10-15% sarakstos esošo ir mirušās dvēseles, jo tur ir daudz cilvēku, kuri jau sen ir aizbraukuši un nedzīvo tur, kur it kā ir deklarēti. Ja? Tur ir ļoti veci dati. Tas ir viens. Otrs, protams, ir tas, ka vēlēt var tikai konkrētā iecirknī, nu, cilvēki šobrīd ir mobili, jo īpaši tagad, kad bija silts laiks. Nu un, protams, “Vienotība” izmantoja ļoti lielus administratīvos resursus, viņi kontrolē gan valsts televīziju, gan valsts radio, tie strādā viņu interesēs, tātad ziņu raidījumi un sabiedriski politiskie raidījumi. Aptuveni 50% raidlaika aizņem “Vienotības” cilvēki vai viņu viedokļi. Man ir tāda analīze par martu un aprīli – aptuveni tāda ir proporcija. Tā kā Reformu partija arī pārgāja..”

A.Elkins: “Uz “Vienotību”. ”

A.Lembergs: “Jā. Tad viņus arī var tur skaitīt klāt, tātad tur ir jau 60% raidlaika aizņem “Vienotības” personas vai “Vienotības” viedoklis.”

A.Elkins: “Nejauša sakritība.”

A.Lembergs: “Saprotiet? Pārējām partijām un Latvijas sabiedrībai paliek maza, maza daļa, lai izteiktu savu viedokli. Un, tā kā pēdējo mēnesi televīzijā nedrīkst reklamēties, tad viņi turpina reklamēties bez maksas, bet jūs pat nevarat nopirkt reklāmas laiku, lai izteiktu savas domas. Tā kā..”

A.Elkins: “Bet citus tad vienkārši neaicina.”

A.Lembergs: “Jā, viņus vienkārši neaicina. Piemēram, mani uz Radio 1 neaicina, viņi baidās, ka nevarēs man pārgriezt trubiņu, tāpēc neaicina. Demokrātija, ja?”

A.Elkins: “Cilvēka nav un viss.”

A.Lembergs: “Jā, cilvēka nav, nav viņa viedokļa, bet viņam aiz mugura var runāt, ko vien vēlas. Kad es viņiem rakstu, ka viņi mani tur ir aprunājuši, lai ļauj man arī izteikties.. Tad, kad bija jautājums par “Baltkom”… nē! PBK, Pirmo Baltijas kanālu.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Viņiem uzbruka, ka viņi devuši tikai vienu redzējumu. Pareizi? Atceraties?”

A.Elkins: “Jā, bija tā.”

A.Lembergs: “Valsts radio un valsts televīzija dara to pašu – dod vienu viedokli par mani un, kad es prasu, lai dod vārdu arī man, es gribu pateikt kaut ko alternatīvu, man atbild nē, ka tas nav paredzēts, jo tas ir tikai viedoklis. Kad Pirmajā Baltijas kanālā žurnālists runā savu viedokli un nedod alternatīvu, to ir jāslēdz.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Bet, kad attiecībā uz Lembergu to pašu dara valsts radio un televīzija, vairāk radio, tad viss ir normāli, tā ir demokrātija, vārda brīvība. Lūk, tāda pieeja!”

A.Elkins: “Kas attiecas uz zaļajiem zemniekiem, jūs tomēr esat partneru partija, es saprotu, ka viens mandāts – tas nav slikti, jo iepriekš zaļie zemnieki Eiroparlamentā vispār nebija pārstāvēti, ja?”

A.Lembergs: “Tam ir nozīme tikai priekš tā cilvēka, kurš tika ievēlēts.”

A.Elkins: “Tātad nav nozīmes, cik tur mandātu.”

A.Lembergs: “Pilnībā. Es taču teicu.”

A.Elkins: “Bet, kas attiecas uz “Saskaņu”, daudzi negaidīja, ka tik liela partija, bet arī viens mandāts.”

A.Lembergs: “Es redzēju, kāda viņiem bija priekšvēlēšanu kampaņa, kas tajā piedalījās, kādi akcenti, kādas sejas, un es domāju, ka viņi tam vispār nepievērš uzmanību. Tā kā nevajag steigties ar viedokļiem.”

A.Elkins: “Tātad Saeimas vēlēšanās var būt pavisam citādi.”

A.Lembergs: “Nē, protams! Pilnīgi.”

A.Elkins: “Mhm. Mums ir daudz zvanu. Uzlieciet austiņas! Mēģināsim kādu uzklausīt. Labdien! Klausāmies Jūs!”

A.Lembergs: “Labi! Labdien!”

A.Elkins: “Tā. Kaut kā nav skaņas. Tā. Vēl viens mēģinājums. Klausāmies Jūs! Kas tad te? Tā, mēģināsim pieņemt vēl vienu zvanu. Labdien! Klausāmies Jūs! Jā. Klausāmies Jūs! 67212939, kaut kas ar sakariem. Tagad var būt vēl viens mēģinājums. Labdien! Jā. Nu, nav skaņas. Mēģiniet sazvanīt vēlreiz. Galu galā mums darbojas arī video čats, pamēģiniet video čatā. Kamēr mēs gaidām, daudzi šobrīd runā, ka mums politikā ir problēmas ar līderiem, nav ko virzīt premjera amatam, daudzi saka, ka atsakās. Vai nebūs tā, ka būs tikai viena kandidāte Straujuma uz visiem?”

A.Lembergs: “Pagaidām tā izskatās. Nu, kā – “Saskaņas centram” nav, pareizi?”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Nacionāļiem nezinu, arī pagaidām nav, zaļajiem zemniekiem arī nav, “Vienotībai” ir kandidatūra tikai līdz vēlēšanām, vēl nav nosaukta, bet es domāju, ka tur būs Straujumas kundze visdrīzāk.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Lūk, lūk arī pagaidām viss! Tā kā ir jāsaprot, ka premjers ir īpašs cilvēks, tas ir ļoti sarežģīts amats, īpaši sarežģīts amats. Un tādi cilvēki, kas tādu darbu var darīt, ir nācijas zelta fonds. Jā. Un, ja tāds cilvēks ir, tad viņš ir jāsargā un..”

A.Elkins: “Pie tam nākamais gads būs svarīgs, Latvija būs ES prezidējošā valsts, arī tāpēc ir jāizlemj, kādas būs mūsu prioritātes.”

A.Lembergs: “Prezidēšana, kā lai to maigāk pasaka, ir fufelis, nē, ne tufelis, tam nav nekādas nozīmes, tas ir atavisms. Jūs zināt, kas ir atavisms?”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Tas, kas nav vajadzīgs. Tieši tāds atavisms ir šī prezidēšana, jo tur nevar ne pieņemt kādus lēmumus, ne ko.”

A.Elkins: “Bet kā būs tālāk? Kā mērs virzīsim šo austrumu partnerību?”

A.Lembergs: “Nu, kāda austrumu partnerība, nu ko Jūs? Tik un tā jautājumus pieņems lielie, nevis mazie. Ja mēs kā mazie vēl varētu par sevi pastāvēt, ja mums būtu savi argumenti un mēs skaidri zinātu savas nacionālās intereses.. Bet mūsu līderi diemžēl ir tādi, kas skatās mutē Merkeles kundzei un citiem lieliem Eiropas vadītājiem, un it kā kopē. Dombrovskis kopēja, kopēja un tagad ir labs eirokomisāra kandidāts. Kā izpildītājs varbūt arī nav slikts, bet eirokomisārs taču ir cilvēks, kurš veido politiku, rad Eiropas attīstības nosacījumus, saprotat, kāda kolosāla atbildība?”

A.Elkins: “Šodien Juridiskās komisijas pārstāve.. oi! Saeimas Eiropas lietu komisijas, starp citu arī Reformu partijas pārstāve Lukašēvica teica, ka mēs “Eiropai atdodam pašu labāko – Valdi Dombrobski” – precīzi viņas vārdi. Atdodam pašu labāko. Jā.”

A.Lembergs: “Kā gan es varu komentēt sievietes izvēli?”

A.Elkins: “Jā, tiešām. Mēģināsim tomēr pieņemt zvanus! Labdien! Klausāmies Jūs! Jā! Labdien! Klausāmies Jūs! Nu, nezinu, mums šodien kaut kas ir ar sakariem, nav nekāda signāla.”

A.Lembergs: “Pirmo reizi kas tāds.”

A.Elkins: “Jā, jā. Kaut kas nesaprotams. Ir ļoti daudz zvanu, bet kaut kā..”

A.Lembergs: “Bet Jūs pasakiet, ka es neesmu vainīgs!”

A.Elkins: “Jā! Labdien! Klausāmies Jūs! Jā. Nu, nav signāla. Kaut gan ir daudz zvanu. Nezinu, kaut kas ar sakariem. Varbūt mēģiniet caur video čatu! Interesanti, šobrīd ierunājās finanšu ministrs, ir ļoti daudz satraukuma par nodokļiem. Andris Vilks to pamatoja tā, ka valsts prasības aug, mediķi grib vairāk, skolotāji, ministrijas grib labāk dzīvot, vajag palielināt nodokļu bāzi, jo tā ir ļoti maza. Kā Jums liekas?”

A.Lembergs: “Nu, es, protams, esmu pret nodokļu paaugstināšanu. Jāatzīst, ka pēdējos gados nodokļi tika samērā stipri samazināti pēc to celšanas 2009.gadā, un tas tika izdarīts ar tādu politisku nostāju. Visi, protams, atbalsta, es, protams, kā nodokļu maksātājs arī esmu par mazākiem nodokļiem, bet.. bet es domāju, ka tos vajag iesaldēt. Nodokļu stabilitāte mums visiem ir ļoti svarīgs nosacījums – pašvaldībai, valstij, katram personīgi, bet šobrīd ir tā, ka, piemēram, pašvaldībām ir jāveido 15.gada budžets, bet mēs nezinām, kāda būs nodokļu bāze. Kā var strādāt, ja.. mēs taču plānojam darbu 10 gadiem uz priekšu! Jebkura domājoša ģimene arī plāno uz priekšu.”

A.Elkins: “Jā, viņi laikam grib apmānīt, paies vēlēšanas un tad Vilks atnāks un teiks: “Tagad mēs paaugstināsim nodokļus!””

A.Lembergs: “Es nebūšu pārsteigts. Viņš godīgi pateica, ja viņš būs finanšu ministrs, nodokļi tiks celti. Tas nav pareizi. No otras puses, vienmēr, kad tu.. populismam valsts politikā vispār nav vietas, tā ir muldēšana. Un, kad Tu palielini nodokļus, pretī ir izdevumu daļa, ir jāsabalansē. Ģimenē tieši tas pats – tev ir ienākumi no algas un tev ir izdevumi, bet, ja tu ej strādāt mazāk apmaksātu darbu, tev ir jāsaprot, ka ir jāsamazina arī izdevumi, ja tu tā esi nolēmis.”

A.Elkins: “Lūk, tev ģimenes budžets!”

A.Lembergs: “Jā, kāda atšķirība? Bet te populisms, ka samazinās, bet beigās nevar savilkt kopā galus.”

A.Elkins: “Tā. Nu, vēl viens mēģinājums. Droši vien pēdējais. Labdien! Klausāmies Jūs!”

Radio klausītājs: “Labdien!”

A.Elkins: “Labdien!”

A.Lembergs: “Labdien!”

Radio klausītājs: “Esiet tik laipni, Jūs skatījāties Konstitucionālo likumu par Latvijas Republiku, kurš tika pieņemts 91.gada 21.augustā, es nevaru saprast, tur ir: “Apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, 1991.gada 3.marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 9.punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu..”..”

A.Elkins: “Nu, skaidrs! Es, godīgi sakot.. nu, mēs nevaram tik ilgi. Droši vien mēs atgriežamies pie jautājuma par nepilsoņiem, acīmredzot, agri vai vēlu šo problēmu būs jārisina, ir ievilcies šī jautājuma risinājums. Mēs taču šobrīd redzam, ka aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās bija ļoti zema, atnāca 1/3 balsstiesīgo, kādai daļai vēl nav balsstiesību, rodas jautājums, kura daļa ievēlēja šos cilvēkus uz Briseli, arī tāds jautājums droši vienmēr rodas.”

A.Lembergs: “Jā, protams, rodas, jo vairāk, ka šobrīd tie valstu pilsoņi, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, viņi var balsot vietējos iecirkņos, bet cilvēks, kurš šeit dzīvo un varbūt šeit ir dzimis, ir pilngadīgs, viņam nav tiesību balsot vietējās vēlēšanās. Tur, manuprāt, protams, ir kaut kāds disbalanss. No otras puses, jaunieši jau tagad latviešu valodu zin, tas jau..”

A.Elkins: “Jā, viņiem jau ar šo nav problēmu.”

A.Lembergs: “Nav problēmu, jā. Tā kā es domāju, ka laiks ārstē, galvenais, lai tagad kāds neņemtu beigtus kaķus, nemestu uz galda un pēc tam visi nešausminātos, cik nepatīkami smird, ja.”

A.Elkins: “Jā, jā! Apmēram tā. Nu, ko, pieņemsim vēl vienu zvanu! Labdien! Klausāmies Jūs!”

Radio klausītāja: “Labdien!”

A.Lembergs: “Labdien!”

A.Elkins: “Labdien!”

Radio klausītāja: “Lūk.. tas ir “Baltkom”?”

A.Elkins: “Jā, jā, lūdzu, klausāmies Jūs!”

Radio klausītāja: “Bet kāpēc es..”

A.Elkins: “Tā, vēl viens zvans. Labdien! Klausāmies Jūs!”

Radio klausītājs: “Labdien! Jūs..”

A.Lembergs: “Labdien!”

A.Elkins: “Tā. Vēl viens zvans. Labdien! Klausāmies Jūs!”

Radio klausītājs: “Labdien!”

A.Elkins: “Jā, labdien!”

Radio klausītājs: “Par to, kas ir pats labākais, piedodiet, man ir cits viedoklis. Ir labs ukraiņu sakāmvārds [..]. Tagad vēl gribētos pateikt par bijušā prezidenta partiju. Ziniet, kāda lieta? Labāk kā Ījaba kungs es nevaru pateikt. Ījaba kungam pieder frāze, ka tas ir “apjomīgs ambiciozu šarlatānu iesaukums”. Tad šie šarlatāni arī pēdējos 3 gadus ir vadījuši mūsu valsti un, pēc manām domām, šie cilvēki pārkāpa visu, ko var pārkāpt vēlēšanu sistēmā. Rodas jautājums, kāda mums ir vēlēšanu sistēma, ja pie varas var nākt pilnīgi nejauši un nekompetenti cilvēki. Ar to ir jātiek skaidrībā, citādi mēs tā, kā dzīvojām, arī dzīvosim.”

A.Elkins: “Jā, tas bija, acīmredzot, par Reformu partiju.”

A.Lembergs: “Jā, Zatlera. Tā tiešām tika dibināta pirms 3 gadiem, jūlijā un, atcerieties, viņiem taču bija premjera kandidāts Sprūdža kungs.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Un, ja viņi nebūtu ieguvuši 22, bet aptuveni 24-25, tad viņi nosauktu premjeru, tad Sprūdžs būtu premjers. Jūs iedomājaties? Tās būtu kaut kādas šausmas!”

A.Elkins: “Katastrofa.”

A.Lembergs: “Jā, viņš varēja kļūt gan Hitlera prototips, gan Staļina prototips vai vienkārši jukušā no vietējās slimnīcas prototips.”

A.Elkins: “Jā, tā, ja? Mans pēdējais jautājums, tāda prognoze. Kāda ir Jūsu sajūta, vai izdosies izvairīties no kaut kādām militārām sankcijām? Atcerieties, kad Jūs pagājušo reizi bijāt pie mums, vairāk nekā pirms mēneša, mēs runājām par to, vai sāksies ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, pēc tam Krievija atbildēs, mēs cietīsim, un sāksies viss tas process.”

A.Lembergs: “Jā. Nu, mēs redzam, kā jau es prognozēju, Krievija nejauksies dienvidaustrumu Ukrainas jautājumos. Manuprāt, Ukraina zaudē laiku iekšējā dialogā. Nav pareizi, ka uz šīm sarunām neaicina dienvidaustrumu rajonu pārstāvjus, labāk sliktas sarunas, nekā labs karš. Lūk! Krievija, manuprāt, ir pietiekami ieturēta. Es ļoti slavēju Vāciju, ārlietu ministrs ļoti cenšas.”

A.Elkins: “Šteinmeiers.”

A.Lembergs: “Šteinmeiers, jā. Starp citu, viņš rosināja izbeigt operācijas pret tiem, kuri vēlas neatkarību. Ir jāsēžas pie saruna galvas un jāveic vietējo pārvalžu reformas, jādod viņiem vairāk tiesību, vairāk tiesību vēlēt, lemt, ja, un tā var..”

A.Elkins: “Kaut kā nomierināt.”

A.Lembergs: “..nomierināt sabiedrību, un, galvenais, mazināt spriedzi starp ukraiņiem un krieviem. Tas ir uzdevums numur viens, bet to nevar izdarīt ar dekrētu, bet to var izdarīt ar uzticību, bet, lai uzticētos, ir vajadzīgs laiks. Es domāju, ka situācija sakārtosies. Bet es piekrītu ģenerālsekretāram, ka ir jāizbeidz šīs militārās operācijas, jo katra operācija palielina šo..”

A.Elkins: “Šķelšanos.”

A.Lembergs: “..šķelšanos, uzticību. Tā atkal ir slikta bāze. Tā kā es vēlu jaunajam prezidentam, pieredzējušam un bagātam cilvēkam, oligarham..”

A.Elkins: “Jā, tur arī oligarhi.”

A.Lembergs: “Jā, tur viņi attīstās, pie mums it kā visus vajag likt cietumos, bet tur tieši pretēji.”

A.Elkins: “Tur gan prezidents, gan gubernators – visi oligarhi.”

A.Lembergs: “Nu, jā. Bet es Ukrainas tautai vēlu mieru un saskaņu, jā! Es redzu, ka Krievija izrāda kaut kādu pretimnākšanu, ceru, ka tā arī turpinās, tad nekādu sankciju, protams, nebūs. Es domāju, ka amerikāņiem tas ir izdevīgi, ka tur ir tādi apstākļi, ir izdevīgi, ka Eiropā būtu tāds mazs karš, viņi ar to varētu labi nopelnīt. Mēs nevaram atbalstīt Ameriku, bet es personīgi saprotu. Amerikāņiem galvenais ir nauda, bizness, dolāri. Viņi nekā citādi neredz.”

A.Elkins: “Tā tiešām ir. Liels paldies! Ventspils mērs Aivars Lembergs bija mūsu studijā. Paldies!”

A.Lembergs: “Jā, paldies! Uz redzēšanos!”

Publicēts lapā: 29.05.2014