Kalendārs

Dalība LTV1 raidījumā “Sastrēgumstunda” (23.04.2014.)

Ilze Nagla, raidījuma vadītāja: “Labvakar, cienījamie televīzijas skatītāji! Pēdējo mēnešu notikumi Ukrainā un Krievijā ir izmainījuši pasauli, kādā mēs dzīvojam, tai skaitā arī mūsu budžeta vajadzības un mūsu ekonomiskas.. ekonomikas izaugsmes prognozes, tāpēc jautājums ir aktuāls: kur valstī dabūt naudu? Vai celsim nodokļus? Vai ir arī citi veidi, kā pelnīt? Un par to mēs arī šovakar “Sastrēgumstundā” diskutēsim ar finanšu ministru Andri Vilku, labvakar!”

Andris Vilks, finanšu ministrs (“Vienotība”): “Labvakar!”

I.Nagla: “Ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Labvakar!”

Laimdota Straujuma, Ministru prezidente (“Vienotība”): “Labvakar!”

I.Nagla: “Mums ir studijā arī 2 pašvaldību pārstāvji – no Rēzeknes un Ventspils. Abās pilsētās pēc būtības ir speciālā ekonomiskā zona, bet finansējuma apjoms pēc.. ko ir izdevies piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem, kas gan, protams, nav tiešās investīcijas, uz vienu iedzīvotāju atšķiras tieši 2 reizes. Rēzeknē tas ir uz pusi mazāks nekā Ventspilī. Un mums studijā šovakar ir Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Barteševičs. Labvakar!”

Aleksandrs Barteševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs (SC): “Labvakar!”

I.Nagla: “Un no Ventspils Aivars Lembergs. Labvakar!”

Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs (“Latvijai un Ventspilij”): “Labvakar!”

I.Nagla: “Diskusijā mums šovakar piedalās arī “PricewaterhouseCoopers” vadošā partnere Latvijā un Ārvalstu investoru padomes valdes locekle Zlata Elksniņa – Zašķirinska, Labvakar!”

Zlata Elksniņa – Zašķirinska, Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētāja vietniece: “Labvakar!”

I.Nagla: “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Labvakar!”

Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors: “Labvakar!”

I.Nagla: “Un uzņēmēja, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune. Labvakar!”

Lienīte Caune, uzņēmēja, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente: “Labvakar!”

I.Nagla: “Tuvākajās dienās paies 100 dienas kopš mums ir jauna valdība. Tāpēc šovakar jums, skatītāji, jautājums: Vai Straujumas valdības pirmās 100 dienas ir bijušas veiksmīgas? Straujumas kundze, tad, kad Jūs janvārī stājāties amatā, visticamāk, Jūs nezinājāt, uz kādām grūtībām, uz kādu sarežģītu situāciju Jūs parakstāties, bet toreiz Jūs teicāt, ka budžeta grozījumi šogad nav gaidāmi un ka budžets netiks atdots saplosīšanai. Vakar Finanšu ministrija paziņoja, ka ekonomikas prognozes, tātad IKP prognoze ir samazināta, šī prognoze samazināta no 4,3% uz 4%, un tas pat ir īsti nerēķinot iespējamās sankcijas pret Krieviju. Kā šajos jaunajos apstākļos valdība cer nodrošināt ekonomikas izaugsmi?”

L.Straujuma: “Tātad patiešām – tad, kad es sāku vadīt valdību, 22.janvārī, pasaule bija savādāka. Šobrīd pasaule ir saspringusi un ierauta pagaidām vēl tikai novērošanā, tas, kas notiek austrumos. Un tad, kad es sāku, jā, es uzņēmos valdības vadīšanu, un svarīgi bija nodrošināt valstī stabilitāti un prognozējamību. Un joprojām es uzskatu, ka šobrīd budžets ir stabils, un valdība budžetu mainīt nav plānojusi. Es esmu teikusi, ka mēs varam mainīt tikai tad, ja sākas kādi absolūti neparedzēti notikumi austrumos, ko šobrīd, es ļoti ceru, ka tas nenotiks. Tā kā šajos 3 mēnešos, nu, gandrīz 3 mēnešos, 100 dienas būs maija sākumā, tie darbi, kas ir izdarīti, tas ir pensiju indeksācija, ko mēs apzināmies, ka tas nākošgad budžetā 10 miljoni maksā, bet to valdība pieņēma, visām politiskajām partijām apzinoties šo. Protams, fondi, kas arī ļoti svarīgi investīcijai. Latvija ir pirmā, kas ir iesniegusi darbības programmas Eiropas Komisijā, un šobrīd viss ir labi.”

I.Nagla: “Bet tie ir visi jau paredzami darbi, kas bija jāizdara.”

L.Straujuma: “Jā. Bet ir..”

I.Nagla: “Bet IKP prognoze krīt.”

L.Straujuma: “IKP prognoze par dažiem,..”

I.Nagla: “Un.. un ko darīt?”

L.Straujuma: “..nulle komats procentiem..”

I.Nagla: “Kā valsti iedrošināt?”

L.Straujuma: “Tātad šobrīd es neredzu šīs krišanas prognozēšanas daļā, ka būtu jāmaina budžets un ka tiktu nefinansētas kādas no tām vajadzībām, kas ir jau saplānotas. Šobrīd papildus finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir šobrīd pietiekami. Mēs jau esam gandrīz miljonu aizsardzībai paredzējuši, zemessargiem, un Vējoņa kungs nāks vēl, tātad aizsardzības..”

I.Nagla: “Viņš nāks vēl ar vajadzībām,..”

L.Straujuma: “Protams!”

I.Nagla: “..prasībām, protams!”

L.Straujuma: “Un.. un šobrīd tas, kas mums ir neparedzētos gadījumos ieplānots pagājušā gada budžetā, ir pietiekami, lai mēs varētu apmierināt tās vajadzības, kas būs aizsardzībai šai gadā nepieciešamas.”

I.Nagla: “Vilka kungs, bet šajā te prognozē iespējamās problēmas ar Krieviju vēl nav īsti ņemtas vērā. Jūs vasarā izstrādāsiet jaunu IKP prognozi. Vai Jūs prognozējat, ka cipari varētu būt sliktāki?”

A.Vilks: “Neapšaubāmi. Uz šo brīdi tas neatspoguļojas, jo 1.ceturksnis, liekas, Latvijai būs labs, varbūt pat labāks nekā pagājušā gada pēdējais ceturksnis, bet tālāk jāskatās, jo, nu, es domāju, uz vasaras vidu jau būs pilnīgi skaidras Putina ambīcijas. Viņš jau negulēs ilgāk – vai nu ies uz visu banku, visticamāk, mēs redzēsim tās sekas iespējamās, jeb arī otrādāk – viņš tiks nomierināts. Nu, tā kā grūti pateikt, bet katrā ziņā galvenais budžeta lemšanas laiks vai tie rādītāji būs vasaras vidus, ne tagad.”

I.Nagla: “Un kas varētu būt pesimistiskākā situācija?”

A.Vilks: “Pesimistiskākā situācija ir, nu,… es domāju, ļoti liela tāda cenšanās, tāda pretimstāvēšana Krievijai ir rietumu pasaule. Nu, kur varētu būt dažāda veida sankcijas. Nu, Latvija, Baltijas valstis ir ļoti, kā teikt, piesardzīgas attiecībā pret masīvām, visaptverošām sankcijām, jo tas ir ļoti būtiski ietekmēs Baltijas valstu ekonomiku.”

I.Nagla: “Bet pesimistiskā prognoze mūsu IKP pieaugumam?”

A.Vilks: “To nav progn.. tas nav.. tas.. šis konflikts nav īsti saprotams. Tā nav normāla karadarbība, tur nevar neko prognozēt.”

I.Nagla: “Bet mūsu ekonomika ir saprotama un.. varbūt ne prognozējama.”

A.Vilks: “Nu, nev.. nevar.. Es ko tikai saprotu, ka Krievija bez resursu eksporta nav spējīga sevi paēdināt un savu armiju, kā teikt, uzturēt. Krievijai vajag nepārtraukti sūtīt savas preces ārpusē. Tā kā, es domāju, ka loģistika turpinās strādāt Latvijā un ostas. Savukārt ar pārējām lietām ir grūtāk tā pateikt. Galvenais ir loģistika un transports. Šī nozare ļoti jūtīga ir, mazāk ir eksports un pārējās nozares. Tā kā..”

I.Nagla: “Labi.”

A.Vilks: “..to nevar pateikt, tas ir tik grūti prognozējams jautājums.”

I.Nagla: “Bet pat Jūsu pašreizējās prognozēs fiskālā telpa, tas tāds mistisks termins, bet tātad 2015.gadam, tātad nākamajam gadam pēc būtības ir nulle, kas nozīmē, ka nekādi izdevumi, kas šobrīd nav plānoti, nevar nākt klāt. Nu, visticamāk, vajadzēs vēl kaut kādus izdevumus klāt. Ko darīt? Celsim nodokļus?”

A.Vilks: “Var nākt klāt, jo, ja mēs atskatāmies, kā mēs veidojām 14.gadu.. 14.gada budžetu un 15.gada budžeta, tad jau es un arī premjerministre pagājušā gadā beigās bieži uzsvēra, ka mēs jau arī.. mēs esam tālu iegājuši 15.gada tā saucamajā fiskālā telpā. Mēs tagad taisām budžetu 3 gadiem uz priekšu. Līdz ar to tika piešķirti apmēram 400 miljoni eiro jau arī 14.. 15.gada kontekstā. Tā sadalāmā summa, kas ir tā kā novirzīta resoriem, ir aptuveni 130 miljoni. Ja reiz ir tāda situācija, kad ekonomiskās prognozes mainās, acīmredzot, jebkurš resors var pārskatīt šos 130 miljonus.”

I.Nagla: “Bet, citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka pēc Saeimas vēlēšanām nākamajai valdībai īsti nebūs nauda, ko vēl papildus dalīt tam, kas jau ir sadalīts.”

A.Vilks: “Nu..”

I.Nagla: “Ja šobrīd ekonomika neiet strauji uz augšu.”

A.Vilks: “Jā, pilnīg.. pilnīgi iespējams, pilnīgi iespējams. Mēs šajā brīdī runājam, kad ir jābūt, nu, ja.. ja ir tāda situācija ārpusē, ārpus Baltijas teritorijas.”

I.Nagla: “Labi. Tad ir jautājums: ko darīt? Kā tikt pie vēl naudas? Celsiet nodokļus? Ir izskanējis kuluāros, ka Jūs domājat par PVN celšanu.”

A.Vilks: “Es domāju, ka primārais ir paskatīties uz tiem 130 miljoniem eiro un pārdalīt viņus tiešām tajās jomās, kur nu akūti ir vajadzīgs. Tas ir viens variants. Otrs variants ir atlikt tātad šo.. šo.. šos dažādas izdevumu pozīcijas, jo mēs redzam, ka 16. un it sevišķi 17.gadā ir ļoti liela fiskālā telpa pie tādām prognozēm, kādas mēs lab.. labi redzam. Tas ir viens. Pie nodokļiem varētu ķerties tikai ārkārtas situācijā. Es nedomāju, ka tas būtu jādara. Un šī valdība to nedarīs. Šī valdība nodokļus ne..”

I.Nagla: “Šī valdība nodokļus nemainīs.”

A.Vilks: “Nē, tas nav vajadzīgs.”

I.Nagla: “Par nākamo valdību Jūs, protams, to nevarat solīt.”

A.Vilks: “Par nākamo grūti pateikt. Ir.. ir viens jautājums neatrisināts Latvijai, ko darīt ar krītošo nodokļu slogu, kurā mēs drīz aiziesim garām gan Lietuvai, gan Rumānijai, Bulgārijai, būsim valsts, kur vismazākais nodokļu slogs pret ekonomiku.”

I.Nagla: “Tas arī nozīmē, ka arī..”

A.Vilks: “Tas arī ir jautājums.”

I.Nagla: “..izdevumi ir jāsamazina vai kas jādara?”

A.Vilks: “Es domāju, ka..”

I.Nagla: “Vai vēl papildus jāmeklē jauni nodokļu maksātāji.”

A.Vilks: “Tas.. tur ir dažādi jautājumi. Nodokļu iekasēšana, paskatīties nodokļu bāzi, bet tas ir jautājums, kas ir jāvērš plašākā diskusijā sabiedrībā, ar uzņēmējiem. Mans privā.. teiksim, primārais skatījums ir, teiksim, paskatīties uz esošo fiskālo telpu, uz šiem nesadalītajiem miljoniem un tajās jomās, kur vajadzīgs, pārdalīt, nevis palielināt lielāku budžetu vai celt nodokļus.”

I.Nagla: “Bet pārdalīt. Bet mēs runājam par to, vai valdībai ir plāns, kā tikt vēl pie naudas klāt. Vilka kungs saka – pārdalīt šo te esošo. Labi.”

L.Straujuma: “Tur ir 130 miljoni, kas faktiski ir.. nav.. ir sadalīti prognozēs. Principā, kā jau Vilka kungs teica, tos var prioritāri sakārtot.”

I.Nagla: “Bet, vai nebūtu jādomā kā vēl..”

L.Straujuma: “Un..”

I.Nagla: “..pelnīt?”

L.Straujuma: “Jā. Es domāju, ka investīcijas ir ļoti svarīgas, ārzemju investīcijas, mūsu pašu investīcijas, uzņēmējdarbība, tāpēc.. tāpēc mēs ļoti strādājam pie tā, lai fondi jau šovasar būtu atsevišķās nozarēs, ja mēs nepaspēsim programmu apstiprināt darbības Eiropā, tad lai atsevišķās nozarēs jau šīs Eiropas investīcijas ienāktu, tas ir ļoti svarīgi. Tad, protams, nodokļu iekasēšana, kas.. ko mēs esam ar Finanšu ministriju runājuši papildus, kas ir arī svarīgi. Tā kā ir.. ir citi mehāniski bez nodokļu celšanas, kā mēs varam dabūt papildus līdzekļus.”

I.Nagla: “Caunes kundze, tātad tika pieminēti citi mehānismi, kā valstij tikt pie naudas. Valdības plāns kā tikt pie naudas izklausās reāls?”

L.Caune: “Es par plāniem gribētu jau uzzināt tā kā laicīgi, jo, nu, godīgi sakot, jā, mēs visu laiku gaidām, ka kāda no valdībām mums, vismaz uzņēmējiem parādīs, lai kāda būtu, bet nodokļu politiku. Par to mēs esam visu laiku runājuši, kādi mēs būsim, valsts, uz kuru pusi mēs ejam, ja, un kāds būs nodokļu slogs. Tagad mēs redzam, ka mums tas nodokļu slogs būs vismazākais.”

I.Nagla: “Tas ir labi.”

L.Caune: “Bet.. Tas ir labi. Pēc loģikas vajadzētu būt šeit plaukstošai ekonomikai, jo, nu, katrs bizness meklē tur, kur ir mazāks nodokļu slogs.”

I.Nagla: “Un kāpēc tad nav mums plaukstoša ekonomika?”

L.Caune: “Tāpēc, kad, nu, ir ļoti negodīga attieksme pret visiem uzņēmējiem, jo mēs katru gadu taisām konferenci par ēnu ekonomiku, un stāstām, kad, nu, faktiski iek.. iekasējam.. problēma jau ir nevis nodokļu slogā, bet iekasējamība. Un ir tādi neaizskaramie, un vesel.. vesela rinda uzņēmēji, kurus faktiski neviens neaiztiek, neviens nebauda, ja, un..”

I.Nagla: “Jums ir pārmetumi Valsts ieņēmumu dienestam.”

L.Caune: “Tas nav pārmetums Valsts ieņēmumu dienestam. Man liekas, ka tā.. tā ēnu ekonomika ir tik milzīga, ka tas Valsts ieņēmumu dienests nemaz viens galā nevar tikt. Tur ir jābūt politiskai gribai un kaut kādiem mehānismiem apkarot viņu kopumā, ja, jo, ja mēs ēnu ekonomiku konferencēs dzirdam, piemēram, LBBK aprēķinus, kad gadā vien uz kontrabandu garām valsts budžetam aiziet 800 miljoni, tad par ko mēs runājam, ja? Tad jautājums ir par to. Mēs diendienā saskaramies ar to, kad Valsts ieņēmumu dienests, jā, tajā situācijā, kad viņiem ir uzlikts plāns, viņi iet tur, kur viņus vieglāk ir iekasēt, uz.. pie tiem uzņēmējiem, kas ir atrodami, kur.. kurus var sodīt un kuri.. kuri ir spējīgi samaksāt. Tad jautājums ir par to, kad.. kur valdība parādīs to politisko gribu, to spēju cīnīties ar tiem nodokļu nemaksātājiem, ja? To mēs sagaidām.”

I.Nagla: “Straujumas kundze, Jūsu valdība var parādīt šo politisko gribu?”

L.Straujuma: “Es uzskatu, ka jā, jo.. jo.. jo.. Jā!”

A.Vilks: “Nē, nu, ir viennozīmīgi Valsts ieņēmumu dienesta aktivitāte ir būtiski pieaugusi pēdējā laikā, un.. un tiešām mēs vairāk griežamies pie tiem nemaksātājiem, tiem uzņēmējiem, iedzīvotājiem, kas nemaksā. Tās aktivitātes var novērot, Jūs arī redzat pietiekami daudz paziņojumu..”

I.Nagla: “Nu, bet, kā jau teica uzņēmēja, ne uz visiem,..”

A.Vilks: “..un arī likumdošanas izmaiņas.”

I.Nagla: “..ir daži izredzētie, kas tomēr i.. izsprūk cauri šim te sietam.”

A.Vilks: “To, es domāju, kad, nu, es nevaru to komentēt, kurš.. kurā valstī nav tādu izredzēto, vai kādā veidā tas notiek, man grūtāk pateikt, bet attiecīgi par ēnu ekonomiku, mēs redzam, kādā situācijā mēs bijām dažus gadus atpakaļ, un tas uzlabojums ir būtisks, un ir arī pētījumi, kuros Latvija nemaz nav valsts ar augstāko ēnu ekonomiku Baltijas valstīs. Tā kā šeit ir uzlabojumi, bet, protams, daudz ir vēl ko darīt, bet katrā ziņā nevajag bremzēt tās iniciatīvas, kas nāk no Valsts ieņēmumu dienesta puses, sodīt tos, kas nemaksā. Mēs ne vienmēr sask.. saskaramies ar atbalstu no Saeimas, arī no, es domāju, lielāku atbalstu vajadzētu no uzņēmēju organizācijām. Ir bailes aiztikt, ir bailes.. ir bailes mainīt, jā.”

I.Nagla: “Lūk, Jums ir uzņēmēju organizācijas – Ārvalstu investoru padome, Tirdzniecības un rūpniecības kamera! Jūs nesaņemiet no viņiem nekādu atbalstu?”

A.Vilks: “Saņemam atbalstu, bet droši vien, ka vajadzētu vairāk un brīžiem varbūt atsevišķas lietas nebloķēt. Mēs redzam, kāpēc nodokļi netiek iekasēti.”

I.Nagla: “Nu, Caunes kundze, tad Jūs slikti strādājat.”

L.Caune: “Nu, acīmredzot, jā.”

I.Nagla: “Nepiedāvājat valdībai pietiekamu atbalstu.”

L.Caune: “Acīmredzot. Ja mēs jau gan esam gan konsultatīvās padomēs, gan visās iespējamās darba grupās un visur tur ir pārstāvēta vismaz mūsu organizācija. Tā kā mēs nezinām, ko mēs vēl varētu vairāk darīt. Sākt, nu, ķert tos, kas nemaksā paši? Nu, tad jautājums, vai tiešām mums ir vajadzīgs tas Valsts ieņēmumu dienests?”

A.Vilks: “Jo.. Ja.. Saskar.. Teiksim, PVN shēmas, šajā laikā viņas ļoti daudz ir pārtrauktas, bet arī bija pietiekami liela pretestība bijusi, arī no pašiem uzņēmējiem. Tāpat arī konkrēti lietas, kas ir saistītas ar PVN izma.. izvairīšanos, zinot to, ka pietiekami daudz uzņēmumos kases aparāti vienkārši fiktīvi strādāja, tikko kaut kādas izmaiņas tiek piedāvātas, uzreiz tiek.. saņemam ļoti lielu sitienu, kad.. kad tas atkal apgrūtinās uzņēmēju darbību. Tā kā šeit ir.. ir jomas, kurām mēs nākam pretī, redzam, bet tajā pašā laikā es arī saprotu – uzņēmēji zināmā mērā grib piesargāties.. pasargāt savus potenciālos ieņēmumus.”

I.Nagla: “Nu, bet jautājums par valdības plānu, ko darīt. Tātad budžetu neplosīsim, izdevumus.. budžeta izdevumus samazināt nesamazināsim, nodokļus, kā izskanēja tagad necelsim. Esam gatavi piesaistīt investīcijas, vai ne?”

L.Straujuma: “Investīcijas, fondi un arī, runājot par godīgu nodokļu nomaksāšanu, es tiešām pilnīgi varu apliecināt, ka nekādu politisku uzstādījumu par tādu vai citu uzņēmumu, kuriem būtu kādas atlaides nodokļu nemaksāšanā, es nezinu. Ja ir tādi uzstādījumi, tad es labprāt dzirdētu konkrēti.. konkrēti.”

A.Vilks: “Kuri uzņēmumi, kādas ķēdes, pie kādiem cilvēkiem? Lai mēs zinātu.”

L.Straujuma: “Kādi uzņēmumi, kuri ir.. kuri ir. Bet..”

I.Nagla: “Pie tiem tad arī aiziesiet, ja?”

A.Vilks: “Nu, tad.. nu, dodiet, lūdzu!”

L.Straujuma: “Tad godīgi sakām, ja ir tādi uzņēmumi, bet patiešām Valsts ieņēmumu dienests strādā, un es saņemu šo informāciju katru nedēļu, jāsaka, katru nedēļu es redzu to informāciju, finanšu ministrs varbūt zin.. redz vēl biežāk, par tiem pasākumiem, kuri tiek veikti, jo valdības deklarācijā ir.. ne tikai deklarācijā, bet rīcības plānā ir tiešām šīs aplokšņu algu izskaušana un arī..”

I.Nagla: “Bet labi, tātad rīcības plānā, protams, nebija paredzēta arī Ukrainas un Krievijas krīze.”

L.Straujuma: “Bet, protams! Protams!”

I.Nagla: “Bet, ja mēs tagad runājam, kā tikt valstij pie naudas, nu, tad izskanēja tas, ka viens variants ir investīciju piesaiste.”

L.Straujuma: “Un nodokļu iekasēšana.”

I.Nagla: “Un nodokļu iekasēšana.”

L.Straujuma: “Jā.”

I.Nagla: “Tad.. tad ēnu ekonomikas apkarošana.”

L.Straujuma: “Nu, kopumā, jā.”

I.Nagla: “Bet, ja mēs šobrīd kopumā skatāmies nevis uz iekšējiem resursiem, bet mazliet no tā, ko mēs varam dar.. dabūt no āra, tātad no..”

L.Straujuma: “Tās ir investīcijas.”

I.Nagla: “..šī te investoru.. investīciju piesaiste.”

A.Vilks: “Es uzskatu, primārais ira.. ir, lai būtu stabilitāte daudzās jomās, fundamentāla stabilitāte, prognozējamība jebkurā jomā.”

I.Nagla: “Jūs domājat, ja būs stabilitāte, tad nāks vairāk investīcijas?”

A.Vilks: “Tas ir svarīgi. Tas ir svarīgi – prognozējamība un stabilitāte, augsti reitingi un lai mēs uzlabotu visās tajās pozīcijās reitingus,..”

I.Nagla: “Vilka kungs,..”

A.Vilks: “..kur mums..”

I.Nagla: “Pēdējos 3 gados ārvalstu tiešās investīcijas, Latvijas Bankas dati, kopš 2011.gada ir samazinājušās par 40%. Nebija pēdējos 3 gados ne Krievijas – Ukrainas konflikts, ne kas. Mēs.. mums bija ekonomikas veiksmes stāsts, mēs tikām ārā no krīzes, bet ārvalstu tiešās investīcijas samazinās. Kā?”

A.Vilks: “Jūs zināt kāpēc? Es Jums atbildēšu. Pirmkārt, 11.-12.gads skaitījās joprojām, ka Latvija ir krīzē, mums īsti neticēja. Jūs tak paši zināt! Domājat ticēja, ka Dombrovskis izvilks?”

I.Nagla: “Un 13.gadā?”

A.Vilks: “13.gads. Jūs stādāties priekšā, kāda bija situācija eirozonā? Jūs paskatāties arī citas valstis! Igauniju un daudzas citas valstis. Kāpēc eirozonā, Eiropā bija maz investīciju? Tāpēc, ka Eiropā bija kritums. Un liela daļa investīciju, kas vispār gāja no Eiropas investīcijām reģioniem. Tā kā tur nevajag pārmest Latviju. Latvijai ir ļoti grūti nodrošināt veiksmes stāstu.”

I.Nagla: “Labi, Vilka kungs, paskatāmies vēl plašāk! 2012.gada martā Dombrovskis ar uzņēmēju delegāciju – 43 uzņēmēji, – aizbrauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Un ko rāda cipari? Ārvalstu tiešās investīcijas no Saūda Arābijas, no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, no.. no Kataras ir tieši nulle.”

A.Vilks: “Mani tas nepārsteidz. Es to Jums arī varēju pateikt pirms aizbraukšanas.”

I.Nagla: “Pirms aizbraukšanas.”

A.Vilks: “No arābu valstīm lai dabūtu investīcijas, jāpaiet ilgam laikam ir. Tā nav valsts. Ja viņš būtu aizbraucis uz kaut kādu saprotamu valsti, tad varētu brīnīties. Šī nav lieta ko salīdzināt. Arābu valstīm, Āzijas valstīm vajag laiku, tur nekas tā nenāks. Latvija viņiem ir totāli nezināma nulle. Tas.. vajadzīgs ir laiks, lai saprastu. Mums vajag vairākus gadus pēc kārtas, lai būtu stabilitāte nodrošināta. Tad varētu arī ienākt.”

I.Nagla: “Labi.”

A.Vilks: “Tā kā tur nav.. tas nav salīdzināms.”

I.Nagla: “Ko saka ārvalstu investori? Jūs droši vien esat par šo tēmu runājuši. Kāpēc tad nenāk tie ārvalstu investori? Mēs braucam pie viņiem, taisām visus routšovus, Ozola kungs arī, visticamāk, aktīvi strādā. Kāpēc nenāk ārvalstu investori pie mums?”

Z.Elksniņa-Zaščirinska: “Šajā gadījumā es gribētu piekrist īstenībā Vilka kungam. Kas ir svarīgi ārvalstu investoriem? Viņiem ir svarīgi paredzama, uzticama, prognozējama vide. Un..”

I.Nagla: “Un tā mums te nav.”

Z.Elksniņa-Zaščirinska: “..un.. Jā! Un.. un diemžēl ar tādu palepoties mēs dotajā brīdī nevaram, jo viņa mainās, vide mainās un, pieņemsim, ja mēs paskatāmies uz citām valstīm un citu valstu pieredzi, pieņemsim, Luksemburgai, lai kļūstu par stabilu valsti, viņai 10 gadi ir pagājuši, pat vairāki gadi, ja. Līdz ar to mums jārada piemēru, mums.. mums jārada ar savu politiku, ar savu prognozējamo vidi tas, kā investors šeit ir sagaidīts, un, protams, ir jāpalīdz arī investoram orientēties mūsu apstākļos.”

I.Nagla: “Bet.. bet šajā te jaunajā ģeopolitiskajā situācijā, kad mēs esam tieši blakus Krievijai, kur mēs nezinām, kā situācija attīstīsies, tad ārvalstu investoram tā nemaz viņu netrauc? Tas ir viņam varbūt stimuls nākt jeb drīzāk tas var atbaidīt? Jo, Jūs teicāt, stabilitāte. Nu, mēs esam tagad nestabilitātes priekšvakarā.”

Z.Elksniņa-Zaščirinska: “Nu, es domāju, ka jebkurš ārvalstu investors, viņš uz jebkuru valsti – vai investēt, vai neinvestēt – skatās no vairāku pozīciju viedokļa. Viens: vai viņam ir noieta tirgi. Otrais: vai viņam ir visi nepieciešamie resursi, vai viņiem ir laba transporta, elektrības, vai viņiem ir pieejama citiem resursiem, visiem, kas ir vajadzīgi. Un, protams, tas resursu lētums šajā gadījumā ir svarīgs, ja. Līdz ar to nodokļi, es gribētu pateikt, ir tikai pakārtota lieta investoru ienākšanai. Visticamāk, investors nāks, ieraugot biznesa interesi. Un, lai sagādātu šo te biznesa interesi, tad tāpēc mums ir jāveido vidi, kuru varētu.. kurā varētu ieguldīt.”

I.Nagla: “Ozola kungs, Investīciju un attīstības aģentūra tieši ar šo it kā strādā.”

A.Ozols: “Jā.”

I.Nagla: “Vai tas, ko Latvijas valdība ir izdarījusi, lai palīdzētu piesaistīt investoru, nu, ir pietiekami?”

A.Ozols: “Nekad jau nebūs pietiekami, bet ir arī, nu, labi skaitļi. Proti, pērn 609 miljoni eiro ir ieguldīti ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas tautsaimniecībā. Vairāk nekā 100 miljoni tieši ražošanā. Proti, ja mēra kopējo saldo, bankas ņem savu naudu daļēji ārā, LIAA nestrādā.. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra mazāk strādā ar bankām, ar nekustamā īpašuma spekulantiem vispār nestrādā, tātad tikai ar industriālo nekustamo īpašumu un ar ražojošām vienībām. Un, nu, te jāsaka..”

I.Nagla: “Bet, skatoties uz priekšu, uz to, ka mums mainās šī te ek.. ģeopolitiskā situācija, mums va.. iespējams, palielinās riski. Vai tas..”

A.Ozols: “Nu, nenoliedzami!”

I.Nagla: “..ko nozīmē investīciju piesaistē?”

A.Ozols: “Sarežģītāka aina, divos vārdos, no Ukrainas papildu pieplūdums dēļ nestabilās situācijas Ukrainā – ieguldījumi 2 viesnīcās vairāk nekā 30 miljonu eiro, piemēram, Latvijā. Tā kā, nu, kā saka, ir katrā nelaimē daļēji..”

I.Nagla: “Tātad viņi izved savu kapitālu no Ukrainas?”

A.Ozols: “Nu, dīvainā kārtā no Kipras, bet Ukrainas lēmums.”

I.Nagla: “Nu, tad caur Kipru, visticamāk, tā ir Krievijas vai Ukrainas nauda.”

A.Ozols: “Jo.. Nu, tās ir Ukrainas, nenoliedzami zināmas Ukrainas investīcijas, nevis krievu, bet tas nebija varbūt labs un veiksmīgs piemērs. Ar to es gribēju teikt, ka nevar visu padarīt par baltu vai melnu, ir neprognozējam situācija, arī Krievijā līdzīgi, ir uzņēmēji, kuri par Latviju papildus interesējas investīciju griezumā, patreiz nogaida, bet viņiem tā jezga, kas ir starp Ukrainu un Krieviju izveidojusies, liek pārdomāt par sava kapitāla, par uzkrātā kapitāla izvietošanu kādā no Baltijas valstīm un tur Latvija varētu iegūt.”

I.Nagla: “Labi. Rēzeknē jums ir speciālā ekonomiskā zona, kas ir tieši ar mērķi, lai piesaistītu gan ražojošus uzņēmumus, gan arī ārvalstu investorus. Ir tas tā veiksmīgi izdevies jums, šī te speciālā ekonomiskā zona ir veicinājusi šo te ārvalstu investoru plūsmu, piemēram, un vai pašreizējie notikumi Jūs jūtat, ka kaut kādam liek pārdomāt varbūt par investīcijām Latvijā?”

A.Bartaševičs: “Nē, nu, pati par sevi tā zonas eksistēšana negarantē investīcijas nevienā vietā, ja. Bet mēs varam konstatēt, ka mūsu gadījumā, kad noteiktas piepūles ir pieliktas, lai.. lai.. lai to investoru dabūtu, tas ir iespējams. Un.. un arī varam konstatēt, ka noteiktas.. noteikts investīciju daudzums ienāca Rēzeknē tieši caur.. caur to speciālo ekonomisko zonu, un zona veicina, reāli var veicināt investīciju pieplūdi. Ja mēs runājam par to, kā ietekmē esošo situāciju uz investoru lēmumiem palikt Rēzeknē vai ienākt Rēzeknē, tad noteikti ir gadījumi, pieņemsim, pēdējais gadījums, kad.. kad tiešām mēs runājām ļoti nopietni ar investoru un viņš plānoja pat martā pieņemt lēmumu piereģistrēt speciālajā ekonomiskajā zonā, viņš atlika šo savu lēmumu tieši tāpēc, ka, nu, tāda saspringta situācija un neprognozējama situācija, bet es tomēr nedomāju, ka šis lēmums ir galīgs, un.. un mēs neturpināsim ar viņu sadarboties, jo.. jo arī no pašvaldības puses šajā gadījumā nāca noteiktas darbības, lai.. lai sekmētu investoram strādāt tomēr mūsu.. mūsu pilsētā. Tur gāzes vadu mēs gribējām.. plānojām vilkt šogad, lai tiešām piesaistītu..”

I.Nagla: “Un? Būs tas gāzes vads?”

A.Bartaševičs: “Jā, noteikti. Mēs to.. mēs to neatmetīsim, jo tur, tajā zonā, kur mēs pievilkām gāzes vadu, nav vienīgais investors un mūsu plāni neaprobežojas tikai ar vienu..”

I.Nagla: “Tad investoram ir svarīgi.. investoram ir svarīgs tas gāzes vads.”

A.Bartaševičs: “Protams!”

I.Nagla: “Ventspilī arī nav gāzes vada. Kāpēc jūs par saviem investoriem nerūpējaties?”

A.Lembergs: “Jā. Uzprasiet, kāpēc padomju laikā neuzbūvēja!”

I.Nagla: “Nu, Rēzeknē gatavojas būvēt tagad.”

A.Lembergs: “Es biju Maskavā sarunājis 89.gadā, ka no 91. gada līdz 95.uzbūvēs. Bet tie solītāji nomira.”

I.Nagla: “Labi. Bet.. bet..”

A.Lembergs: “Diemžēl.”

I.Nagla: “..vai Jums ir redzējums, kā tad šos investorus..”

A.Lembergs: “Vai paldies Dievam.”

I.Nagla: “..piesaistīt šobrīd?”

A.Lembergs: “Jā. Redzat, tātad ir vairākas lietas. Pirmais ir.. varu teikt dažādā kārtībā, pirmais ir resursi. Kur ņemt resursus, tai skaitā papildus resursus? Otrais jautājums: kā tērēt resursus? Trešais: cik efektīvi tērēt? Ja? Nu, tagad ļoti tā shematiski..”

I.Nagla: “Labi, tas ir skaidrs, jā.”

A.Lembergs: “Tas ir tā vienkārši, ja? Tad.. tad kur ņemt papildus resursus? Vienkārša lieta. Latvija ir iesaistījusies ģeopolitiskajā kaujā, kur visu spēli, tā teikt, vada amerikāņi, bet kāda īpatnība ir – norvēģi nav mūsu stratēģiskie partneri, viņi palīdz.. tieši sniedz ekonomisko palīdzību ar speciāliem fondiem naudu Latvijai. Ja katrs amerikānis tikpat sniegtu palīdzību Latvijai kā.. kā katrs norvēģis pēdējos 5 gados, tad Amerika dotu mums katru gadu 822 miljoni eiro. Ja mums būtu 822 miljoni eiro no amerikāņiem kā palīdzība, nu, tad mēs varētu attīstīt tai skaitā militārrūpniecisko kompleksu, ieguldītu naudu zinātnē un ražošanā.”

I.Nagla: “Labi. Bet tā ir.. tā ir.. tā ir sapņošana, Lemberga kungs, atzīstat!”

A.Lembergs: “Bet, pagaidat, norvēģi mums dod, bet amerikāņi, stratēģiskais partneris – nedod, tāpēc ir vienkāršs uzdevums..”

I.Nagla: “Bet.. bet varbūt..”

A.Lembergs: “..valdībai,..”

I.Nagla: “Jautājums: varbūt ka ir iemesls, kāpēc nedod.”

A.Lembergs: “..parlamenta vadībai aizbraukt pie Obamas un šajos apstākļos pateikt: “Mīļais, esi labāks, esi tikpat labs pret mums kā katrs norvēģis!” Saprotat? Jā.”

I.Nagla: “Bet varbūt ir apsvērumi amerikāņiem, kāpēc..”

A.Lembergs: “Nākošais..”

I.Nagla: “..viņi neiegulda? Es paprasīšu Ārvalstu investoru padomei pavisam īsu jautājumu.”

A.Lembergs: “Nē, nē, viņi.. viņi.. Nē, nē, es runāju par valsts palīdzību. Es nerunāju par privātām investīcijām. Iet runa par valsts atbalstu. Norvēģijas valsts un Amerikas valsts. Amerikas valsts faktiski baranka, norvēģi – pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, 833 miljoni eiro, ja to sniegtu Amerikas. Tad tas ir jautājums, par kuru neapšaubāmi ar amerikāņiem jārunā ar atklātām kārtīm. Ja jau te amerikāņu zaldāts šobrīd ir un, tā teikt, gatavs karot, tad esat laipni, palīdzat!”

I.Nagla: “Vēl nav, bet būs, visticamāk.”

A.Lembergs: “Nē, viņš ir jau atbraucis.”

I.Nagla: “Pie jums jau ir atbraukuši?”

A.Lembergs: “Nē, uz Ādažiem, paldies Dievam, jā.”

A.Vilks: “Amerika nav Eiropas valsts.”

A.Lembergs: “Jā. Nu, vot pagaidiet..”

A.Vilks: “Tāpēc mēs nesagaidīsim atbalstu.”

A.Lembergs: “Tagad nākošais jautājums. Es jums vienkārši iezīmēju, ja? Es.. es bāzējos uz faktiem. Nākošais jautājums. Nu, piemēram, kā tērēt naudu.”

I.Nagla: “Nē, nē, nē, kā iegūt naudu!”

A.Lembergs: “Nē, nē, iegūt es Jums stāstu. Tātad mums dod Latvijai Eiropas fondu naudu. Pareizi?”

I.Nagla: “Jā.”

A.Lembergs: “Uz nākošo plānošanas periodu..”

I.Nagla: “Jūs esat.. Jums ir izdevies piesaistīt..”

A.Lembergs: “.. 4.. 4..”

I.Nagla: “..ļoti daudz Eiropas Savienības fondu naudu.”

A.Lembergs: “Jā.”

I.Nagla: “Divreiz vairāk nekā Bartaševiča kungam. Jautājums: kā? Vai, piemēram, tas, ka..”

A.Lembergs: “Stāstu.”

I.Nagla: “..zaļzemnieki ir bijuši..”

A.Lembergs: “Tikko.. tikko parakstīja Ventspils brī.. nē!”

I.Nagle: “..Vides ministrijā?”

A.Lembergs: “Zaļzemnieki te nav pie.. Nē! Tikko Ventspils brīvostas pārvalde parakstīja kā pirmā konkursa kārtībā līgumu par 2 rūpniecības ēku būvniecību Ventspilī ar kopējo platību gandrīz 9 000 kvadrātmetru industrijas attīstībai. Jo mūsu projekti 2 gabali bija labākie. Nu, mēs nevaram atbildēt par to, ka kāda cita brīvā ekonomiskā zona tā nu pie.. piegā.. piedāvājusi vājāku projektu.”

I.Nagla: “Kas ir tas.. kas ir tas, ko Bartaševiča kungs dara nepareizi?”

A.Lembergs: “Nu, es viņam.. es tā..”

A.Bartaševičs: “Es vēlāk sāku vienkārši.”

A.Lembergs: “Es.. es.. es nesāk.. es tagad ne.. neesmu te, lai kolēģi.. es nezinu, ko viņi dara, ko nedara.”

A.Vilks: “Jūras gaisa nav.”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Vilks: “Tur tā problēma.”

A.Lembergs: “Nē, nē. Nav tik vienkārši, ja. Nākošā lieta, ja. Teiksim, Eiropas fondu naudu, es arī par to esmu runājis arī premjeres kabinetā, viņa to zina..”

I.Nagla: “Tad jūs bieži tiekaties?”

A.Lembergs: “..un es zinu, ka nav vie.. Es Jums.. es Jums tagad pateikšu piemēru, ja? Teiksim, cik ir na.. nākošajā plānošanas periodā paredzēts nauda, līdzekļi se.. tas ir siltumefektu gāzu izraisošo gāzu emisija samazināšanas pasākumiem. Tie ir gandrīz miljards eiro. Uzņēmējdarbības veicināšanai 380 miljard.. miljoni. Tātad trīsreiz mazā nekā sek.. sil.. šo te, nu, nosacīti, pārrēķinot uz CO2, gāzu samazināšanai. Bet! Latvija ir vienī.. valsts, kura ir samazinājusi šos izmešus, 11.gads pret 90.gadu,..”

I.Nagla: “Labi, bet mēs par..”

A.Lembergs: “..240%, un mēs esam..”

I.Nagla: “Mēs esam zaļa valsts.”

A.Lembergs: “Jā. Tad kāpēc mums Eiropas nauda ir jātērē šo gāzu samazināšanai, ja mums ira bilance, tātad emisija mīnus absorbcija, ir.. ir..”

I.Nagla: “Nu, to Jūs nevarat..”

A.Lembergs: “..pozitīva? Jūs saprotat? Līdz ar to Latvijai tie 900.. gandrīz miljards jāiegulda..”

I.Nagla: “Labi.”

A.Lembergs: “..nevis.. nevis gāzu samazināšanai, bet..”

I.Nagla: “Mēs šobrīd.. Lemberga kungs!”

A.Lembergs: “..jāiegulda tautsaimniecības attīstībā,..”

I.Nagla: “Labi. Tātad viens risinājums.”

A.Lembergs: “..tai skaitā uzņēmējdarbības..”

I.Nagla: “Straujumas kundze,..”

A.Lembergs: “..kā līdzfinansējums.”

I.Nagla: “..ir.. ir kāds risinājums, ko Lemberga kungs piedāvā, vērā ņemams?”

L.Straujuma: “Tas ir.. tas,..”

I.Nagla: “Jūs varat pārdalīt Eiropas Savienības fondus?”

L.Straujuma: “..ko Lemberga kungs saka, tā ir faktiski arī efektivitāte.”

A.Lembergs: “Jā.”

L.Straujuma: “Tā ir mūsu resursu taupīšana.”

A.Lembergs: “Jā, jā.”

L.Straujuma: “Šīs siltumnīcu gāzes samazināšana, tā ir resursu taupīšana.”

A.Lembergs: “Premjeres kundze! Jā. Lieta kāda: te iet runa par e.. energoefektivitāti. Latvijai nav jānodarbojas ar energoefektivitāti, Latvijai jānodarbojas ar ekonomisko efektivitāti.”

I.Nagla: “Labi.”

A.Lembergs: “Jūs saprotat?”

I.Nagla: “Labi. Mēs šobrīd..”

A.Lembergs: “Ir jau skaisti, ka mēs nopērkam mašīnu elektrības, kuras atmaksāšanās laiks – ..”

I.Nagla: “Bet mēs šobrīd, Lemberga kungs, runājam par pelnīšanu.”

A.Lembergs: “..35 gadi.”

I.Nagla: “Labi, bet mēs šorīt.. šobrīd..”

A.Lembergs: “Kāda ekonomiskā efektivitāte?”

I.Nagla: “..runājam par idejām, kā valstij nopelnīt naudu, piemēram, caur investīciju piesaisti. Kaut kas, kas šeit izskanēja ir..?”

L.Straujuma: “Tātad tā ir energoefektivitāte, un es uzskatu, ka tas ir svarīgi arī, arī svarīgi, arī investīcijas ir ļoti svarīgas. Tā kā ir pilsētas, mēs esam runājuši ar.. ar pilsētu.. lielo pilsētu pārstāvjiem par.. par šo te fondu sadalījumu, un ir pilsētas, kurām tas ir svarīgi, jo resursu taupīšana, Lemberga kungs pats teica, efektivitāte ir ļoti svarīga.”

I.Nagla: “Labi, bet ar to mēs vien..”

L.Straujuma: “Un.. un..”

I.Nagla: “..budžetu neizglābsim. Piekrītat?”

A.Lembergs: “Es jums pateikšu: mēs..”

L.Straujuma: “Tā.. tā ir Eiropas nauda kopumā visa, ko Lemberga kungs saka, tā ir Eiropas Savienības nauda, fondi.”

I.Nagla: “Jā, jā, jā. Tātad kā sadalās Eiropas Savienības fondu nauda.”

L.Straujuma: “Tā ir fondu nauda.”

I.Nagla: “Bet mēs runājam par to, kā piesaistīt vēl ārvalstu tiešās investīcijas, jo Eiropas Savienības fondi mums būs. Kā mēs viņus apgūsim – tas ir cits jautājums. Bet kā piesaistīt šos.. šīs te jaunās naudas? Piemēram, es gribēju prasīt Ārvalstu investoru padomei: piemēram, Ventspils skaitās laba vieta, kur ārvalstu investoram nākt un veikt savas investīcijas?”

Z. Elksniņa – Zašķirinska: “Ziniet, es varbūt nemēģināšu atbildēt konkrēti par kaut kādām konkrētajām vietām. Manuprāt, ir svarīgi saprast varbūt no tā viedokļa, kas ir tas, kas traucē ārvalstu investoram ienākt un varbūt ieguldīt naudu. Manuprāt, tas būtu pareizākais, jo šajā gadījumā tas, kas viņam traucē, ir viens – tas, kad vārdi nesakrīt ar darbiem, respektīvi ir uzrakstītas dažādas stratēģijas, kuras vēlāk netiek pildītas – tas viņam viennozīmīgi nekādā veidā nepalielina uzticamību. Otrais – protams, viņam ir jāsaprot par vidi, un mēs runājam, šajā gadījumā runājot par vidi, mēs runājam par to priekšrocību momentu saglabāšanu, ja. Mēs saprotam to, ka Latvija veiksmīgi ir izgājusi no krīzes. Jautājums: kādā veidā mēs turpinām? Un, lai turpinātu veiksmīgi, un pierādītu tālāk mūsu veiksmes stāstu, mums ir jāpabeidz iesākto, ja? Un, visticamāk, mums ir jāpabeidz to, kas tiek uzsākts darīts ar, pieņemsim, tiesību sistēmu, ar izglītības sistēmu, ar veselības sistēmu, ar jebkurām, ko mēs paskatāmies, nu, tur ir vesela jūra ar lietām, ko vajadzētu pabeigt, ja? Šīs ir tas uzticības moments.”

I.Nagla: “Man Jūs šinī mirklī ir jāpārtrauc, jo mums ir jāaiziet īsā reklāmas pauzē, un tad mēs turpināsim meklēt, kur dabūt naudu.”

[..]

I.Nagla: “Un esam atpakaļ “Sastrēgumstundas” studijā, un meklējam, kā valstij tikt pie naudas. Klausoties šīs te debates, ko arī izteica gan pašvaldību pārstāvji, gan arī valdības pārstāvji, jums ir varbūt vīzija vai idejas, ko tad valdībai vajadzētu darīt, lai palielinātu budžeta ieņēmumus?”

Kristaps Caune, students: “Kristaps Caune, students. Pateikšu tā: pirmkārt, jāskatās Latvijas prior.. prioritātes, vai tie ir latvieši, vai kaut kādi bēgļi, kuri saņem bez maz vai vairāk naudas nekā, teiksim tā, Latvijā normāli strādājošie, tas pats pensionārs. Cik es paskatījos sociālajos tīklos to, kad bēgļi saņem kaut kādus, nu, līdz 300 eiro vienkārši tāpēc.. tāpēc, ka viņš bēglis. Tas ir pirmkārt, jāizvēlas viena prioritāte. Mēs taču nevaram abus atbalstīt, tomēr jāizvēlas, kurš.. kurš ir kurais. Un, kas ir, otrkārt..”

I.Nagla: “Tā ir divas dažādas summas, protams, cik aiziet naudas vieniem un..”

K.Caune: “Nē.. nē, nu, tas.. tas gan, bet, nu jādala, vai tas ir latvietis, vai kaut kāds musulmaņu bēglis. Kas ir, otrkārt? Tā ir stabilitāte. Par cik es savu studiju projektā pētīju ēnu ekonomiku un salīdzinājumā ņēma gan Luksemburgas, gan Nīderlandes šo te piemērus, un paskatījos arī nodokļu politiku, cik paskatījos, šīm divām valstīm nodokļi nav mainījušies, nu, būtiski nav mainījušies kaut kādus gadus 10-12, varbūt pat 15, tik tālu neaizgāja. Un tur tā lieta, ka tā.. tā nodokļu stabilitāte, es domāju, jebkuram.. jebkuram tas saprotams, ka es neiešu pie kāda cita lūgt kaut kādu finansu atbalstu, ja.. ja redzu, ka šodien viņš strādā, rītā nestrādā un varbūt arī pa.. varbūt vēl parīt nestrādās, un kādā citā dienā strādās. Tāpēc, es domāju, jebkurā gadījumā tas nebū.. nebūtu izdevīgi.”

I.Nagla: “Mhm. Paldies! Lūdzu!”

Andis Vaičulis, skatītājs studijā: “Labdien! Andis Vaičulis. Faktiski jautājums: vai mums ir stabila nabadzība, vai attīstība? Tā laikam būtu jāpārfrāzē. Bet kur ņemt naudu? Pirmā lieta: valsts uzņēmumi. Vēl joprojām mums velkas jautājums par efektīvu valsts uzņēmumu pārvaldību. Es skatos uz Straujumu un redzu “Latvijas valsts mežus”, kurus tā aizstāv un nema.. nekādas reformas, nekādu atklātību negrib ieviest tajos “Valsts mežos”, kur nauda plūst gar malām starp citu, ja Jūs nezinājāt. Nākamā lieta, protams, skatāmies atkal, nu, te es Repši citēšu: “Mums ir 2 miljardi eiro, kurus mēs izmantojam, spekulējot akciju tirgos, Amerikā, Eiropā, un neieguldām, un tie ir 2 miljardi, tas ir pensiju fondos, kas ieguldīti, kuram faktiski vajadzētu aizvietot to spekulatīvo naudu, ko bankas faktiski dod uz lieliem procentiem, un to izmantot rūpniecības attīstībai, nevis bankas lobēt. Trešā lieta, ko es skatos atkal, tas ir jautājums par to progresīvo nodokli. Kāpēc mums finanšu spekulanti un visi pārējie faktiski ir beznodokļu zonā? Tās pašas bankas maksā tur 15% peļņas nodokli, tas ir faktiski izsmiekls, jo faktiski tā i.. tā i tā lieta.”

I.Nagla: “Bet tās ir atkal nodokļu izmaiņas.”

A.Vaičulis: “Tās ir nodokļu izmaiņas. Protams, ka tā.. valsts efektīvi.. valsts uzņēmumu efektīva pārvaldība – tas ir jautājums, kur naudu ņemt, viens. Otrs, tas ir pensiju fondi, kur rūpniecību attīstīt un tad nodokļi atnāk, un trešais, protams, mums spekulatīvais kapitāls faktiski paradīzi, atšķirībā no rūpnieciskā kapitāla. Un.. tādas lietas.”

I.Nagla: “Mhm. Paldies! Lūdzu!”

Bruno Barons, Rīgas aktīvās senioru alianses pārstāvis: “Bruno Barons, Rīgas aktīvā senioru alianse pārstāvis. Šīvakara diskusijā man tagad ir skaidrs: nodokļu iekasēšana Latvijā stipri klibo un vēl varbūt ilgu laiku klibos, bet, apzinoties to, es domāju, nav jēgas uzdot politiķiem, partijām jautājumu, bet es gribētu klātesošam finanšu ministram uzdot jautājumu. Vai..”

I.Nagla: “Viņš arī ir politiķis.”

B.Barons: “Vai Finanšu ministrija ne.. Jā, politiķis, bet, nu, ne Saeimas, jāsaka, namam. Vai.. vai Finanšu ministrija, zinot to, ka mums varbūt tuvojas laiki, kad atkal ciešāk jāsavelk jostas, vai Finanšu ministrija nevar nākt ar priekšlikumu tomēr ķerties vērsim pie ragiem un izstrādāt likumprojektu vai likumu, lai Saeima pēc tam palauzītu galvu un pieņemtu, diferencētu ienākumu nodokli iedzīvotājiem. Tie, kas saņem minimālās algas, un tie ir milzīgi procenti, un ir tādi, kas saņem smukas algas, un fantastiskas algas. Kāpēc tie nevarētu vairāk maksāt? Un, ja parēķinātu ekonomisti, valsts zaudētāji nebūtu, viņi būtu tikai ieguvēji.”

I.Nagla: “Jā, paldies! Lūdzu!”

Kārlis Miksons, Jauniešu Saeimas pārstāvis: “Tā. Kārlis Miksons un es pārstāvu Jauniešu Saeimu. Klausoties diskusijā, es tā saprotu, ka mēs meklējam to naudu ārpusē, bet jāsaprot tas, ka Eiropas Savienības nauda nav bezgalīga, tā teikt, un varbūt, ka tā vietā, lai mēs ietu uz āru visu laiku, mēs varētu to naudu meklēt kaut kur paši savā sabiedrībā, bet ne jau no vidusslāņa, kurš mums visvairāk, bet kaut kur augstāk, no augstākajiem plauktiņiem. Paldies!”

I.Nagla: “Tas nozīmē progresīvais ienākuma nodoklis.”

K.Miksons: “Nu, aptuveni tā. Jā.”

I.Nagla: “Paldies! Vilka kungs, progresīvais ienākuma nodoklis ir cilāts ne reizi vien Latvijā. Kāpēc tā arī nekad nav ieviests?”

A.Vilks: “Ne Latvijā, ne pārējās Baltijas valstīs nav ieviests tāpēc, ka mums ļoti mazs procents ir turīgo cilvēku. Ja mēs gribētu tādu reālu pozitīvu efektu iegūt no progresīvā nodokļa, tad principā algas, kuras tagad izteiktas eiro, jau ap 700 eiro tiktu apliktas ar pieaugošu neapliekamo, teiksim, lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā kā mums ir ļoti liela masa, 2% apmēram, varbūt līdz 10 aizietu, tā masa, ko mēs varētu aplikt vairāk, pārējā masa mums tomēr ir salīdzinoši liela un pienesums nebūtu, bet, ko es gribētu teikt, tā ideja jau arī, kas tika noraidīta, no manas puses izskanēja, arī Ilze Viņķele to ilgstoši uzturēja – neapliekamais.. progresīvais neapliekamais minimums – tas tika noraidīts tieši no Saeimas deputātu puses, jo tas nav pārāk kārdinoši priekš vēlētājiem. Diemžēl tas notika pagāšgad. Mēs bijām ļoti tuvu tam. Tur gan mēs iegūtu. Cilvēkiem apmēram..”

I.Nagla: “Tad par mazāku algu cilvēkiem būtu arī mazāki nodokļi.”

A.Vilks: “Mums bija apmēram līdz 450- 500 latiem cilvēkiem iegūtu, it sevišķi mazākas algas, tur būtu ļoti būtisks pieaugums neapliekamajam minimumam, tālāk viņš izlīdzinātos. Diemžēl šī ideja nav populāra arī tagad. Es vienkārši vairs neturpinu, jo vienkārši vienos vārtos tieku atgrūsts, ja, un tā ir lieta, kas gan būtu būtiski padomāt. Tas.. tas ir daudz efektīvāk nekā arī mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli tā visiem vienādi.”

I.Nagla: “Labi, bet, atgriežoties pie stāsta par investīcijām, Straujumas kundze, nu, ir tāda, nezinu, urbānā leģenda par to, kā Lietuvas prezidente Gribauskaite braukā apkārt pa pasauli, pa Eiropu ar konkrētu investīciju sarakstu – 10 vai cik lieli investīciju projekti – meklējot.. meklējot šīs te konkrētās.. uz šiem konkrētiem projektiem, kas ir smuki sapakoti un viss, investorus. Jums arī ir tāds portfelītis, ar kuru Jūs braukājat apkārt un meklējat investorus?”

L.Straujuma: “Es par šo parunāšu, bet es gribētu atbildēt skatītājam par “Latvijas valsts meži”. Es uzskatu, ka “Latvijas valsts meži” ir viens no efektīvākajiem valsts uzņēmumiem ne tikai Latvijā, bet arī mežu nozarē Baltijā un arī salīdzinoši ir.. ir Skandināvijā. Un informācijai budžetā pagāšgad.. pagāšgad 50 miljonus latu (tad vēl bija) ienesa “Latvijas valsts meži”. Līdz ar to tā ir pietiekoši liela summa no valsts uzņēmuma. Bet, ja runājam par šo te investīciju meklēšanu, es, arī Ozola kungs, mēs sestdien, piemēram, dodamies kopā ar uzņēmējiem uz Amerikas Savienotām Valstīm. Uzņēmēji ved konkrētus.. konkrētus projektus, nu, tur, protams, būs arī politiskās tikšanās ar viceprezidentu un Enerģētikas mi.. departamenta vadītāju, bet uzņēmēji, IT sagatavos.. informācijas tehnoloģijas un kokapstrādes uzņēmēji, mēs dodamies tieši investīciju meklējumos. Bet..”

I.Nagla: “”Liepājas metalurgs” arī ir tajā sarakstā?”

L.Straujuma: “Nē, “Liepājas metalurgs” nav uz ASV.”

I.Nagla: “Labi. Vai Investīciju aģentūrai ir dots uzdevums meklēt “Liepājas metalurgam” investoru?”

A.Ozols: “Nu, ir gan. Bet “Liepājas metalurgs” ir tik īpašs gadījums, ka tur reālas izredzes atrast no nespeciālistiem, vienkārši tā uzdurties Amerikā kādam bagātam onkulim, kurš gribēs nopirkt Metalurgu, būtu ļoti naivi. Tā kā tas uzdevums ir daudz smalkāks, un Attīstības aģentūru šeit, Metalurga tieši sakarā spēlē daudz mazāku lomu nekā administrators, bet, kur es gribēju teikt to, kur Jūs pirms tam pārmetāt, ka premjers Dombrovskis devās uz Kataru ar uzņēmējiem, jāsaprot, ka uzņēmēji paši apmaksā gan savu ceļu, gan stiprina premjera autoritāti un brauc ar saviem biznesa projektiem. Līdz ar to..”

I.Nagla: “Nu, nebrauc jau viņi tikai smukam fonam. Viņi brauc ar cerību, ka izdosies kaut ko panākt.”

A.Ozols: “Un, ja viņiem neizdodas, tad tāds pārmetums uzņēmējiem būtu, manuprāt, nevietā jo premjerministrs dodas arī ar politisko misiju un piedāvā to kā papildus iespēju, risinot savus politiskos jautājumus, stiprināt Latvijas uzņēmēju autoritāti. Un, kas no tā sanāk, tas lielā mērā tomēr ir Latvijas uzņēmumu atbildība, un valsts to nesponsorē, uzņēmēji paši pērk sev biļetes, apmaksā viesnīcas.”

I.Nagla: “Protams!”

A.Ozols: “Līdz ar to, nu, kā pateikt: “Uzņēmēji, jūs izdarījāt muļķīgi, ka jūs braucāt”?”

I.Nagla: “Nē nē, mēs vienkārši redzam, ka no šīs te vizītes diemžēl pagaidām nav bijis nekāds rezultāts.”

A.Vilks: “Es tomēr uzskatu, kad ir sākušies avio reisi tiešie uz Dubaiju, un es domāju, ka šeit būs attīstība vairākos projektos. Tas laiku prasu. Arābi un austrumnieki ne.. uzreiz neiet ciešā kontaktā ar ļoti nepazīstamiem reģioniem, mazām valstīm. Tas laiku prasa. Bet Dubaijas pierādījums ir tas, ka “airBaltic” ira tā saucamajā aliansē ar vienu no kompānijām reģionā ir ļoti būtisks, man liekas, pavērsiens.”

L.Straujuma: “Mēs bijām arī Azerbaidžānā ar uzņēmējiem,..”

A.Lembergs: “Uz Abū Dabī.”

L.Straujuma: “..kur.. kur ir..”

I.Nagla: “Uz Abū Dabī, jā.”

L.Straujuma: “..rezultāti.”

A.Vilks: “Uz Abū Dabī, jā.”

I.Nagla: “Bet, atgriežoties pie “Liepājas metalurga”, Vilka kunga, Finanšu ministrijas sastādītajā stabilitātes programmā ir, tur ir uzrakstīta vesela rinda ar riskiem un ir 2, kā lai saka, plusiņi. Viens no plusiņiem ir ekonomikai, ka “Liepājas metalurgam” ir atrasts investors, būs, ka tas tā kā veicinās mūsu ekonomiku. Cik tālu tad jūs esat ar to tikuši, jo Vilka kungs jau to ir jau ielicis plānā kā tādu ekonomikas pozitīvo lietu?”

L.Straujuma: “Mēs.. jā, mēs esam.. pārrunājām kā reizi šodien arī par šo “Liepājas metalurga” investoru, ar to nodarbojas maksātnespējas administrators, bet tā informācija, kas man ir, ir visai cerīga, bet, protams, tā nav.. tā nav.. es nevaru izpaust to informāciju, bet Vilka kungam ir arī vairāk zināms, tā ir visai cerīga.”

I.Nagla: “Cik cerīga, Vilka kungs?”

A.Vilks: “Te ir 2 lietas, kas ir ar pozitīvu.. pozitīvi, teiksim, nevis riski, bet pozitīvi ieguvumi Latvijas ekonomikai. Beidzot eirozonā valstis ir atguvušās no krīzes, ir pieaugums, tas nozīmē, ka patēriņš būs lielā daļā valstu lielāks un arī viņi būs spējīgi vairāk Latvijas preces pirkt, es ļoti ceru. Un tur viena pēc otras Rietumeiropas valstis a.. a.. apdeito vai palielina savas ekonomikas izaugsmes programm.. teiksim, prognozes – tā ir labā ziņa. Par “Liepājas metalurgu” tomēr šeit ir ļoti daudz iesaistīts.. iesaistīti ir dažādi uzņēmēji, kuriem ir izsūtīta informācija, un interese ir par šo uzņēmumu viennozīmīgi. Tā kā, es domāju, ka noslēgsies pozitīvi, nav.. nav iespējams pateikt, kāda profila, cik liels uzņēmums būs un kāda būs summa.”

I.Nagla: “Bet laika termiņš, kādā tas varētu būt?”

A.Vilks: “Es domāju, tam jānotiek šovasar.”

I.Nagla: “Šovasar.”

A.Vilks: “Viņam vajadzētu sākt strādāt šovasar, līdz ziemas sezonai viennozīmīgi.”

I.Nagla: “Labi. “Liepāja metalurgs” – tātad viens projekts, viens uzņēmums, kam izdosies piesaistīt varbūt investoru, jācer. Runājam par vēl.. par.. runājot par investīcijām, uz tādiem.. uz lielu uzņēmumu, uz lielu ražotņu, nezinu, uz “BMW” rūpnīcas ienākšanu mēs droši vien ka šeit nevaram cerēt. Vairāk tā orientācija ir uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tā ir, vai ne?”

A.Ozols: “Tā ir piespiedu kārtā un, protams, ir jāsaprot arī, ka visideālākais investors Latvijai ir mūsu pašu Latvijas cilvēks, kas var arī bankā aizņemties naudu un sākt kaut ko ražot. Nav panaceja visu laiku par ārzemniekiem runāt.”

I.Nagla: “Nu, bankas ar sajūsmu nemetās finansēt šo..”

A.Ozols: “Nē, nu, te ir tā atslēga, ka ļoti bieži šie ārzemnieki neienāk visi tikai ar savu naudu, ko varētu arī aizņemties un viņi bieži tā arī dara – aizņemas tepat Latvijā bankās, bet ar noieta tirgu, ar garantētiem līgumiem un ar daudz lielāku ekspertīzi savā jomā. Tur ir arī tā atslēga, kāpēc mums tie ārzemnieki šeit tomēr ir vajadzīgi. Bet, nu, skaidrs, ka katrs šāds investors, mūsu valodā – ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs, viņš izvēlas kādu no pašvaldībām, kādu konkrētu objektu un arī nāk, un tad ir labākas pašvaldības, kā reiz šeit abas sēdošās ir labi piemēri, labi piemēri.”

I.Nagla: “Tas, kā notiek lietas Rēzeknē un Ventspilī, Jūs teiktu, ka tas ir veids, kā piesaistīt investīcijas un kā pamācīties arī citām pašvaldībām.”

A.Ozols: “Nu, nav tādas investīcijas valstī, kas nav pašvaldībā. Tātad vienmēr..”

I.Nagla: “Protams!”

A.Ozols: “..jebkurš ražotājs ir kādā no pašvaldībām un mājas darbs ir valsts pusē, un šeit ir šis jautājums par ražotnes izmēru, ir ļoti vietā – nevar Latvijā lielu ražotni vairs uzbūvēt, nav speciālistu.”

I.Nagla: “Bet, nu, pieņemsim, bet tad Lemberga kungs būtu kā labs piemērs citām pašvaldībām?”

A.Ozols: “Kāds viņam ir iemesls.. iemesls vai segums, ka vienai pašvaldībai ir lielāka rocība un viņš ir veiksmīgāks, bet ne vienmēr tas viss atdurās tieši naudas klātbūtnē, bet arī spējā veikt organizatorisku mājas darbu, jo lielā daļā pašvaldību mēs atduramies nevis, ka nav naudas, jo investors nāk ar savu, bet nav zonējums zemēm paveikts, nav dažādi administratīvi tehniski, nav šī zemā starta pozīcija un, kā teica Bils Geits, nevis lielie apēd mazos, bet ātrie apēd lēnos, un ir jābūt ātrajiem.”

A.Lembergs: “Es varbūt minēšu vienu īsu piemēru. Burtiski februārī griezās 1 investors – šokolādes ražotājs, ka viņam vajag telpas, ja viņiem iedod telpas mēneša laikā, tad viņš ir gatavs investēt un pretendēt uz jūsu aktivitāti, kur tagad jāiesniedz priekšlikumus, ja. Un.. un mēs varējām iedot. Protams, tur būs jāiegulda nauda, ja viņš dabūs to līdzfinansējumu no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, un būs.. būs jauna ražotne, apmēram 70 cilvēku tur strādās. Ko es ar to gribu teikt? To, ko jau teica kolēģis Ozola kungs. Jābūt ļoti augstai gatavībai, jo ļoti bieži ir tā, ka tas investors nāk un viņam vajag tagad, uzreiz visu gatavu, ja, un, ja nē, tad viņš skatās vienlaicīgi, teiksim, Tallinu, Rīgu, Ventspili, Liepāju, Klaipēdu un tā no.. sākot no Polijas līdz Somijai.”

I.Nagla: “Bet, protams, jums arī nav tikai veiksmes stāsti.”

A.Lembergs: “Protams!”

I.Nagla: “Jums arī ir bijuši investori, kas nav atnākuši. Ir arī no vietējiem uzņēmējiem dažādi stāsti par to, nezinu, piemēram, konteineru termināls, kur nevar kaut ko celt 2 gadus, ir vēl dažādi stāsti.”

A.Lembergs: “Konteineru termināls?”

I.Nagla: “Nu, neiedziļināsimies tagad detaļās, bet tātad arī ir.. ir.. ir.. ir arī bijuši neveiksmes stāsti, vai ne? Jūs zināt kāpēc?”

A.Lembergs: “Es jums pat.. es Jums pateikšu. Tātad apmēram mēs gadā uzrunājam apmēram 2 000 potenciālos investorus. 2 000.”

I.Nagla: “Un atdeve?”

A.Lembergs: “No 1 000… no 1 000 izvēlas Ventspilī gala rezultātā investēt 1, tātad 2.. 2.. 2 000 – 2 jauni uzņēmumi. 10 gados mums ir 22 jauni uzņēmumi. Daudz vai maz,..”

I.Nagla: “Apjoms, protams, ir.. tas ir.. tas ir..”

A.Lembergs: “..bet tā tas ir, ja?”

I.Nagla: “Jā.”

A.Lembergs: “Tāds ir tas. Kas ir, teiksim, ļoti svarīgi, ienākot investors industriālais, viņš negrib būvēt ražošanas ēku, jo tas ir nekustamais īpašums, tas nav viņa bizness. Ja mēs varam iedod viņam modernas, labi sagatavotas telpas, viņš investēs tehnoloģijā, tehnikā, viņam ir loģistika, protams, realizācijas tirgi un tā tālāk, viņam tā ir jābūt, un tad, kad paiet kāds laiks, ir tāds gadījums, kad viņi atpērk šīs industriālās ēkas. Ir tādi, kas aiziet uz nākošo, lielāku paliek brīva un brīvai telpai, modernai mēs salīdzinoši viegli atklājam.. atrodam investoru, un tāpēc ir svarīga šī aktivitāte, kas tikko 6 projekti aizgāja, ja, tai skaitā 2 mūsu, kur taisni ira līdzfinansējums no Eiropas struktūrfondiem, nu, nav liels, protams, tur pa miljonam latu, bet, nu, tas tomēr ir vairāk nekā nekas, lai.. lai tieši tas ēku veidošanā, ja.”

I.Nagla: “Labi, bet tad Ozola kungs..”

A.Lembergs: “Piedodiet, Jūs zinat, kurā.. kurā vietā ir Latvijā “VEFs”?”

I.Nagla: “Rīgā.”

A.Lembergs: “Nē. Ventspilī. “Ventspils elektro fabrika”.”

A.Vilks: “Speciāli nosaukums.”

I.Nagla: “Ā!”

A.Lembergs: “”VEFs” nomira, a Ventspilī piedzima.”

I.Nagla: “Labi. Bet tas, ko Lemberga kungs saka, tātad no 2 000 uzrunāto investoru atnāk pēc būtības 1. Investīciju un attīstības aģentūrai ir 14 biroji, kuros strādā 17 cilvēki. Jūs domājat, ka jūs varat, nu, tātad, labi, no 2 000 atnāk 1, katra pašvaldība pa kādam gribēs, jūs reāli.. jums ir kapacitāte to izdarīt?”

A.Ozols: “Nu, es šādam skaitlim, ko Lemberga kungs nosauca, no mūsu skatupunkta nevaru piekrist, proti – ko sauc par “uzrunāšanu”? Ja? Nosūtīt e-pastus..”

I.Nagla: “Jūs nepiekrītat Lemberga kungam?”

A.Ozols: “Es.. es Lemberga kunga statistikai. 2 000 uzrunāto klientu, ka Ventspils to spēj individuāli katru, protams, ka nepiekrītu. Tātad es uzdrošinos teikt, ka Lemberga kungs acīmredzami domā, nu, uzrunāt sistēmiski, jo jūs nevarat individuāli tikties ar 2 000.”

A.Lembergs: “Nē, nē, sistēma, protams. Šaubu nav.”

A.Ozols: “Ja, un no daži.. šādu e-pastu sū.. Mēs uzskatām.. konkrēti mums ir 6 projekti Ventspilī, investīciju projekti, ar ko mēs šobrīd strādājam, 4 Rēzeknē no konkrētajām 2 pašvaldībām. Kopā valstī gadā mēs realizējam 90.. strādājam ar 98 projektiem, precīzi pagājušajā gadā, no kuriem.. ko var saukt par projektu, jo jautājumi, vai.. kādi jums tur ir investīciju nosacījumi, jautājumu mēs neuzskatām par projektu, tas ir tikai jautājums.”

I.Nagla: “Labi. Bet es esmu, piemēram, tagad ārvalstu investors. Vai man.. vai es redzu to sarkano paklājiņu, kas man.. man ir noklāts, lai.. lai nāktu uz Latviju? Jo šobrīd ir šī te uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programma, kas beidzās. Jaunā sāksies, nezinu, kad Finanšu ministrija sarosīsies.”

A.Ozols: “La.. labs jau.. Kā.. kurā jomā..”

I.Nagla: “Ko darīt starp?”

A.Ozols: “Tātad attieksmes ziņā no ministriem un no premjerministres noteikti redzat, tātad ir ļoti atsaucīga attieksme pret gan ārvalstu uzņēmējiem, gan arī mūsu pašu vajadzībām ir vesela padome izveidota. Kur ir kritisks mans aizrādījums, ja ierēdnis drīkst tā ministriem uz augšu aizrādīt, ir tieši fondu pieejamība, jo mēs laicīgi tagad it kā slēdzam šo līgumu ar Eiropas komisiju, bet es uzdrošinos apgalvot, ka 2014.gadā uzņēmējiem nekādas naudas pieejamas nebūs no šī perioda, tātad ļoti liela pauze, un tas ir saistīts ar, manuprāt, pilnīgi nemākulīgi iesāktu reorganizāciju tieši struktūrfondu administrēšanā visnepiemērotākajā brīdī.”

I.Nagla: “Tā ir, Finanšu ministrija?”

A.Ozols: “Proti, ar pāreju uz centrālo finanšu līgumu aģentūru, tai bija sen jābūt gatavai, jo mēs tagad esam 14.gada vidū, pat nav neviens darbinieks pieņemts, kas ar to strādās centrālā finanšu līguma ietvaros.”

I.Nagla: “Tas nozīmē, ka Finanšu ministrijas padotības iestāde kavē investīciju piesaisti Latvijai.”

A.Ozols: “Finanšu ministrija pārsvarā savu darbu izdarīja. Ne velti mēs esam vieni no pirmajiem.. pirmā valsts, kas ir gatava fondus apgūt. Lai izdara pārējās ministrijas un nebremzē Latvijas kopējo fondu izmantošanu!”

I.Nagla: “Labi. Kura ministrija nav savu darbu izdarījusi?”

A.Vilks: “Ekonomikas, VARAM, Izglītības.”

I.Nagla: “Straujumas kundze, Jūs netiekat galā ar saviem ministriem?”

A.Vilks: “Visas ir zināmas lietas.”

L.Straujuma: “Viss ir..”

A.Vilks: “Tur ir atse.. energopolitika.. at.. enerģētikas politika.. ir.. ir.. ir mājas darbi jāizdara, lai mēs tālāk varētu šo procesu palaist sekmīgi.”

A.Lembergs: “Vilka kungam taisnība. Tā ir.”

A.Vilks: “Tā kā tas nav. Finanšu ministrija nevar citu ministriju vietā strādāt.”

I.Nagla: “Labi. Bet tā ir Straujumas..”

A.Vilks: “Bet skolo.. skolēns.. skolotājs skaitīt energopolitiku.”

I.Nagla: “..kundzes atbildība – tikt galā ar ministriem.”

L.Straujuma: “Tas ir.. tas ir šobrīd.. Es.. Te ir 2 lietas, par ko Vilka kungs runā. Tās ir tās ministrijas, kuras mums ir.. kas šobrīd mums vēl nepieciešams saskaņot, lai mēs varētu Eiropai turpināt ar darbības programmām, un šīs ministrijas to zin. Mēs, kā reiz, mēs tiekamies tajās reizēs, kad ir fondu darba grupas, kur.. kur mēs izskatām soli pa solim visus jautājumus. Bet Ozola kungs runāja, manuprāt, par administrējošām iestādēm šobrīd. Un tās aģentūras, kas tika lemts, ka tiks vienā aģentūrā, kas ir centrālā finanšu.. centrālā. Un, nu, man tad ir jāapskatās tas konkrētais tehniskais apvienošanas process, cik.. cik tur ir tehniski.”

I.Nagla: “Bet tur, acīmredzot, kaut kas buksē.”

L.Straujuma: “Bet tas ir..”

A.Ozols: “Nu, es uzskatu, ka ļoti buksē, jo mums ira, nu, piemēram, vēl 5 gadi jāadministrē eso.. tātad rūpnīcas, par ko Lemberga kungs runāja, ko mēs tagad slēdzam līgumus, viņas netiks šogad uzbūvētas, viņas būvēs nākamajā gadā, aiznākamajā gadā un, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra to gan uzraudzīs, gan maksās naudu vēl 2 gadus. Un vēl 3 gadus uzraudzīs, lai ražotu. Nu un tad.. ja to slēgtu un pārceltu uz to centrālo finanšu līgumu aģentūru, būtu saprotama lieta, tad būtu tādi zaudētāja argumenti, ka mums te ņem darbiniekus nost – slikti, bet tur jau tā lieta, ka mums atstāj visus šos darbiniekus, veido vienu paralēlu institūciju, stiprina un tagad arī tas uzņēmējam stāstam, ka viņam ir viena adrese, vienas pieturas aģentūra, “one stop shop”.”

I.Nagla: “Labi.”

A.Ozols: “Tagad būs vēl..”

I.Nagla: “Tātad..”

A.Ozols: “..vairāk, viņš tērēs to..”

L.Straujuma: “Es tiešām pievērsīšos šiem konkrētajiem, kas pat nav ministriju, bet tie ir aģentūru, zem ministru iestāžu tieši konkrēti apvienošana. Cik efektīvi, cik ātri tas ir.”

I.Nagla: “Labi. Barteševiča kungs..”

L.Straujuma: “Tas ir nepieļaujami, ka 2 dublējošas gan CFLA, gan.. gan darīs vienu un to pašu.”

A.Vilks: “Tas, ka koncentrē… Tas, lai koncentrē, tas ir skaidrs, tā, man liekas, ir atbalstāma lieta. Tas, kas tur vēl varbūt savā starpā nav noslīpēts,..”

L.Straujuma: “Tehniski, kā.”

A.Vilks: “..es domāju, tas ir atrisināms. Koncentrācija viennozīmīgi palīdzēs Latvijai.”

I.Nagla: “Labi. Bartaševica kungs, mēs redzam, ka ir lietas, kas buksē. No Jūsu skatu punkta raugoties, ir vēl kaut kādi mājas darbi, kas valdībai ir jāizdara?”

A.Bartaēvics: “Jūs domājat par investīcijām vairāk?”

I.Nagla: “Jā, par investīciju piesaisti.”

A.Bartaševičs: “Nē, noteikti tādi mājas darbi ir un..”

I.Nagla: “Kas?”

A.Bartaševics: “..katra pašvaldība situācija atšķiras. Pieņemsim, ja mēs salīdzinām Rēzekni ar Ventspili, tad mēs redzam, ka arī speciālās ekonomiskās zonas atšķiras pēc būtības.”

I.Nagla: “Jā, viņiem ir brīvosta un jums ir speciālā ek..”

A.Bartaševics: “Tur ir brīvosta, bet tur.. tur arī tai speciālajai ekonomiskajai zonai ir īpašumā zeme un.. un.. un citi īpašumi, kur var investēt gan pašvaldība, gan arī Eiropas naudu var investēt. Rēzeknē situācija ir pavisam citāda, ja. Mūsu speciālā ekonomiskā zona, kas ir iestāde pēc būtības, tādu īpašumu nav, mēs tikai tagad sākam to procesu, nodošanas procesu no pašvaldības īpašuma tieši pārvaldīšanai speciālajai ekonomiskajai zonai. Tāpēc šeit svarīgi arī.. arī saprast, ka pašvaldība var kaut kādā zemes gabalā investēt vai.. vai pieaicināt, ja, ja tas ir viņu īpašums. Ja tas ir privātīpašums, tad attiecīgi mūsu rīcība ir ļoti stipri ierobežota.”

I.Nagla: “Bet Jūs gribētu mainīt likumdošanu līdz ar to?”

A.Bartaševics: “Nebūtu slikti.. nebūtu slikti, jā. Ja mainītos likumdošana, kas faktiski, pateicoties kurai mēs varēsim iegādāties vai.. vai kaut kādā citā veidā saņemt īpašumā degradētās teritorijas, kā, pieņemsim, Rēzeknes gadījumā tas ir ļoti svarīgi. Mēs redzam, ka investors nenāk tāpēc, ka mums nav ko piedāvāt. Ar privātiem daudz grūtāk sarunāt. Pieņemsim, un.. un tie privātie vai lielu naudu vēlas, vai tie nosacījumi, kas.. kas viņi.. ko viņi prasa, neapmierina investoru. Investori jau.. jau.. un laiks to pierādīja, daudz labāk un.. un.. un veiksmīgāk runā ar pašvaldībām. Un principā mēs varam konstatēt, ka investori vairāk veido attiecības ar pašvaldībām nevis ar valdību, ja, jo.. jo tieši, kā pareizi bija minēts, tieši pašvaldības teritorijā nāk visas tās investīcijas.”

I.Nagla: “Labi.”

A.Bartaševics: “Un mēs labāk zinām, kas investoram ir vajadzīgs. Tāpēc, nu, viens tāds fundamentāls ieteikums – vairāk ieklausīties pašvaldībās šajā ziņā.”

I.Nagla: “Labi. Lemberga kungs, Jūs dzirdat, ka tiekat sadzirdēts?”

A.Lembergs: “Jā.”

I.Nagla: “Jūs jūtat, ka tiekat sadzirdēts, tā pareizāk varētu teikt.”

A.Lembergs: “Tiešām, jā. Es piekrītu. Un es piekrītu..”

I.Nagla: “Valdība ir izdarījusi savu mājas darbu.”

A.Lembergs: “Nu, kā, es domāju, ka ir ļoti liels progress jautājumos par struktūrfondu naudu Eiropas, pavirzījās uz priekšu.”

I.Nagla: “Bet par tiešajām ārvalstu investīcijām?”

A.Lembergs: “Par tiešajām ārvalstu inv.. Redzat, tā jau ir.. tā jau sistēmisks jautājums, to nevar radīt ne vienā dienā, ne vienā stundā. Jums ir jāstrādā.. mēs strā.. no 2000.gada mēs pie tā sistēmiski strādājam, lai izmainītu proporciju, cik strādā transporta nozarē un cik strādā industrijā. Un mums ir, ja strādāja pirm.. pirms 10 gadiem 7%, tagad strādā 15%. Lai tādu strukturāl.. strukturālu izmaiņu izdarītu, tas ir milzu, milzu darbs jāveic. Un te uz.. uz to, ka jūs uzrakstīsiet kaut kādu koncepciju, tur stratēģiju un tā, ar to i par maz. Tas i.. tas i sistēmisks darbs, kas jāveic visiem vienlaicīgi un kas sastāv no ļoti daudziem dažādiem elementiem, nu, piemēram, teiksim, komunālo mašīnu būvē – viņiem ziniet, cik vajag metinātāju?”

I.Nagla: “Lemberga kungs, mums vienkārši.. mums, Lemberga kungs, raidījuma laiks iet uz beigām strauji.”

A.Lembergs: “70. 70 metinātāju. Viņi meklē metinātājus Baltkrievijā.”

A.Vilks: “Izglītības sistēma. Problēmas.”

L.Straujuma: “Izglītības sistēma.”

A.Lembergs: “Saprotat? Es tikai gribu pateikt, ka tas ir ļoti komplekss, ja. Un, ja jums nav metinātāju? Labi, ka viņi ir Baltkrievijā. A ja viņi nav Baltkrievijā, bet jāņem no Zviedrijas? Cauri.”

I.Nagla: “Nē, nē, nē, protams. Pavis.. Lemberga kungs, pavisam īsi.”

A.Lembergs: “Viss industrijas projekts ir pa galam.”

I.Nagla: “Jums šobrīd, protams, ka tranzīts un transports veido lielu, lielu pi.. pašvaldības šo te bi.. biznesa daļu. Ja būs šīs te ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, ko Ventspils darīs?”

A.Lembergs: “Nu, ekonomiskās.. Grūti pateikt, kādas būs. Tāpat.. līdz ar to nav iespējams komentēt, bet, ja tās būs tādas, kas.. ka lielās valstis, pirmkārt, ASV skatīsies uz to, kas.. kas viņiem izdevīgi un neņems vērā, teiksim, Latvijas.. Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, mums ar Lat.. Krieviju Latvija ir trešais lielākais ārējās tirdzniecības partneris, jā, un ir 11 reizes lielāks nekā ASV. Tāpēc, ja viņi rēķināsies tikai ar ģeopolitiku bez.. nerēķinoties ar Latviju, tad viņi nav nekādi stratēģiskie partneri.”

I.Nagla: “Labi. Tātad atkal akmens amerikāņu dārziņā.”

A.Lembergs: “Bet protams!”

I.Nagla: “Straujumas kundze,..”

A.Lembergs: “Protams!”

I.Nagla: “Jums šīs 100 dienas nav bijušas vieglas. Kā Jūs pati viņas vērtējat?”

L.Straujuma: “Nu, tā arī vērtēju – ļoti sarežģītas un neparedzēti sarežģītas, jo, uzņemoties, protams..”

I.Nagla: “Nenožēlojat, ka toreiz uzņēmāties šo pienākumu?”

L.Straujuma: “Nu, tagad ir jāstrādā..”

I.Nagla: “Nē, tagad jau, protams, pa vēlu, vairs jau neko bet..”

L.Straujuma: “Tieši tā! Tagad ir jāstrādā un, ja runājam par Bartaševica kungu, es.. es saprotu, par pašvaldību tiesību palielināšanu, tas ir.. diskusija jau iet pietiekoši ilgi, vismaz Reģionālās ministrijas. Tā kā tas ir vērtējams, ko personīgi es principā atbalstītu.”

A.Lembergs: “Bet es gribētu pasvītrot, ka ārkārtīgi iekavēts visas darbi, kas saistās, ļoti pat, IZMā (Izglītības, zinātnes ministrija), ko pieminēja,..”

L.Straujuma: “VARAM.”

A.Lembergs: “..Ekonomika un katastrofāli vienkārši Vides, reģionālās attīstības, to, ko Vilks minēja, Jūs varat teikt, ka Lembergam kaut kas, vienkārši viņi kapitāli bremzē visu mūsu attīstību.”

I.Nagla: “Lemberga kungs, paldies! Mums.. mēs vaicājām skatītājiem, kā viņi vērtē Jūsu valdības pirmās 100 dienas, vai tās ir bijušas veiksmīgas. Varat minēt 3 reizes! 65% uzskata, ka jā, tās ir bijušas veiksmīgas un 35% uzskata, ka tās, nu, tomēr nav bijušas veiksmīgas.”

L.Straujuma: “Paldies, paldies par šādu vērtējumu! Tiešām.”

I.Nagla: “Bet Jūs arī redzat, kas ir bijušas tās Jūsu lielākās, nezinu, kļūdas?”

L.Straujuma: “Nu, es negribu runāt kļūdas vai ne-kļūdas, bet ir tādi darbi, kas, piemēram, KNABs, kas tā vietā, lai es risinātu tos notikumus, es varētu darīt daudz, daudz sabiedrībai vērtīgāku darbu, bet te es.. man jāpiekrīt Lemberga kungam, ka mums ir izglītības sistēma un IZM, kur ir tiešām daudz darāmā, VARAM. Es varu piekrist, jo mēs tagad kopā daudzas lietas risinām, kas laika gaitā iekavētas. Tā kā mums ir ko darīt.”

I.Nagla: “Ir ko darīt un es ceru, ka arī plāns, kā valstī piesaistīt investoru, kā atrast naudu, arī būs valdības dienaskārtībā, jo, iespējams, ka IKP izaugsmes prognozes var pasliktināties vēl. Tā kā mums ir ļoti aktuāli arī, protams, atrast vēl papildus līdzekļus un vēl papildus, iespējams, investorus, bet ar to mēs arī šovakar raidījumu beidzam. Tiekamies nākamajā trešdienā! Ar labvakaru!”

Visu raidījumu ir iespējams noskatīties LTV1 mājaslapā.

Publicēts lapā: 23.04.2014