Kalendārs

Intervija Radio Baltkom raidījumā “Tiešā runa” (13.02.2014.)

Abiks Elkins, raidījuma vadītājs: “Labdien, cienījamie radio klausītāji! Šodien pie mums viesojas cilvēks, ar kuru īpaši nav jāiepazīstina – Ventspils mērs Aivars Lembergs. Labvakar!”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labvakar!”

A.Elkins: “Uzreiz uzdošu Jums pirmo jautājumu. Kāda Jums liekas visa tā saucamā cīņa ar tā saucamajiem oligarhiem? Vai tā ir beigusies? Nu, skaidrs, ka sarkano līniju partijai, kura tās vilka, vairs nav. Vai tā saucamā cīņa ar oligarhiem ir beigusies?”

A.Lembergs: “Redziet, vispār līdz 11.gada maijam vispār bija tikai viens oligarhs, nu, labi vai slikti tas, tāds bija viens Lembergs.”

A.Elkins: “Pēc tam jau pievienojās Šķēle un Šlesers.”

A.Lembergs: “Nē, nē, nē! Līdz maijam, līdz šim rīkojumam Nr. 2.”

A.Elkins: “Ā, jā!”

A.Lembergs: “Un pēc tam pēkšņi tika paziņoti vēl divi un nu viņi bija jau trīs. Pēc Saeimas vēlēšanām 11.gada oktobrī.. septembrī atkal palika tikai viens. Nu, redziet, vienmēr ir vajadzīgs kāds ienaidnieks, ar kuru cīnīties, uz kuru koncentrēt spēkus. Tā kā es esmu tāds noteiktas Latvijas politiskās elites daļas satricinātājs un, kamēr vien es esmu dzīvs, viņi, protams, var ar mani cīnīties.”

A.Elkins: “Mhm.. tā kā tāds. Bet šobrīd, kā mēs redzam, par koalīcija tika formēta bez šīm dīvainajām sarkanajām līnijā.”

A.Lembergs: “Nu, iepriekšējā koalīcija pagājušā gada novembrī pilnībā izjuka..”

A.Elkins: “Tad principā tas nemaz nebija tieši saistīts ar Zolitūdes traģēdiju?”

A.Lembergs: “Nē, nē. Tas vienkārši bija lielisks brīdis..”

A.Elkins: “Veids.”

A.Lembergs: “Veids, jā, izmantot situāciju, piesedzoties ar šo traģēdiju, lai beigtu pastāvēt šī koalīcija, kas tika būvēta uz sarkanajām līnijām ar Lembergu 11.gadā, un veidotu jaunu koalīciju, papildinot to ar zaļo zemnieku balsīm.

A.Elkins: “Mhm. Tātad principā, kā es saprotu, notika tas, kam normāli bija jānotiek uzreiz pēc vēlēšanām, ja, lai uzreiz veidotu normālu koalīciju?”

A.Lembergs: “Jā, jā, jo, protams, ja koalīcijā ietilpst 4 partijas, vispār pietiek arī ar 3, lai varētu pieņemt lēmumus, tad premjeram un valdošajai partijai kā “Vienotība” ir ļoti labas manevrēšanas iespējas. Kāds ir pret, kāds par, kāds ir par, kāds pret.”

A.Elkins: “Viss kārtībā, jā.”

A.Lembergs: “Jā, viss kārtībā.”

A.Elkins: “Tātad koalīcijai ir pietiekami daudz balsu.”

A.Lembergs: “Bet kad katram koalīcijas cilvēkam it kā ir balsstiesības.”

A.Elkins: “Zelta.”

A.Lembergs: “Jā, zelta, tad valdošajam spēkam, “Vienotībai” ir diskomforts, jo tā nevar rēķināties ar saviem koalīcijas partneriem. Šobrīd var rēķināties. Tiesa, tas ir tikai uz 9 mēnešiem.”

A.Elkins: “Kāds ir labi pateicis, nezinu, vai Jūs piekritīsiet, vai nē, ka savulaik “Vienotība” izteikti cīnījās ar tautpartijiešiem, bet tagad reizēm rīkojas vēl trakāk, nekā paši tautpartijieši.”

A.Lembergs: “Jā, viņi uzreiz saslima ar šo slimību. Līdz ko Tautas partija aizgāja, manuprāt, tas bija 9.gadā.. nē, 10.”

A.Elkins: “10, jā.”

A.Lembergs: “10., jā. Tad viņi uzreiz kļuva par valdošo spēku. Līdz tam viņi cīnījās ar Tautas partiju, tā aizgāja, un vajadzēja cīnīties pret kādu citu, jo ar kādu taču ir jācīnās. Tad viņi pievērsās zaļajiem zemniekiem, un es tur esmu tā kā viens no līderiem, premjera amata kandidāts, tātad, pirmkārt, jācīnās ar mani. Un tā no 10.gada notiek šī cīņa ar mani. Bet vispār – tā kā mums ir tikai viens oligarhs, es domāju, ka viņu ir jāmīl un jāsargā.”

A.Elkins: “Jāsargā, jā.”

A.Lembergs: “Bet kur atrast citu? Tas būs grūti.”

A.Elkins: “Ar ko tad cīnīsies?”

A.Lembergs: “Jā, nu, kurš ir sliktais, kurš ir vainīgs visās nelaimēs? Uz mani vienmēr visu var novelt, pareizi?”

A.Elkins: “Nu, protams! Visi, kas Jūs zina, zina arī, ka Jūs vienmēr sakāt, ka kaut kas ir jādara. Tagad daudzi uzskata, ka jaunajai valdībai līdz vēlēšanām ir jāstrādā vien 9 mēneši, tajos var neko nedarīt vai arī neko nevarēs paspēt izdarīt. Vai, Jūsuprāt, 9 mēnešos vispār var paspēt kaut ko izdarīt?”

A.Lembergs: “Nē, nu, valdības deklarācijā ir ierakstīti konkrēti uzdevumi, kas ir jāpaveic. Tur ir ietverti pietiekami daudzi mani priekšlikumi. Burtiski šajās dienās tiek izstrādāts darba plāns, kā šo deklarāciju izpildīt, arī tur ir mani priekšlikumi. Bet uz papīra viss ir labi, bet parasti pēc tam, kad sāk runāt, ka ir jāizdara to, kas ierakstīts deklarācijā un darba plānā, tad vienmēr ar tādu smīniņu nosaka: “Nu, pats saproti – viena lieta ir tas, ko mēs rakstām, pavisam cita, ko mēs darām.” Es, protams, šobrīd nevaru teikt, ka jaunā premjere tieši tā arī rīkosies, pagaidām man nav pamata ko tādu teikt par Straujumas kundzi.”

A.Elkins: “Mhm. Cik es saprotu, viens no Jūsu priekšlikumiem bija pārskatīt Eiropas fondu izlietojumu.”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Elkins: “Bet premjere saka, ka neko nevajag mainīt, mums viss jau ir izlemts.”

A.Lembergs: “Nē, nu, kā? Viņi gadu veda pārrunas ar Eiropas Savienības komisiju, kā tērēt naudu. Kāda ir mana pieeja? Tātad mums ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības plāns, kas saucas “Latvija 2030″, arī Nacionālais attīstības plāns līdz 20.gadam un ir pamata.. pamata attīstības virzieni atsevišķi nozarēm, tajā skaitā reģionālajai attīstībai.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Mana pieeja ir tāda: mums ir šie plānošanas dokumenti, naudu ir jātērē atbilstoši šiem plāniem. Bet Eirokomisija iebilst, ka Latvija Eiropas Savienības naudu tērē pēc mūsu attīstības plāna, un es tam nepiekrītu, un mums bija, un turpinās strīds par šo tēmu. Nu, sakiet, piemēram, nu, piemēram.. piemēram..”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Eirokomisija pieprasa, lai pašvaldību, pilsētu nauda tiktu tērēta tikai šo aizlaisto, degradēto teritoriju senācijai.”

A.Elkins: “Degradētajā. Bet, piemēram, ceļiem ne, ja?”

A.Lembergs: “Bet ceļiem nē. Un, ja kāda teritorija ir tukša, tur nevar celt rūpnīcu, veidot infrastruktūru, to var darīt tikai tur, kur kādreiz jau ir bijusi rūpnīca. Es saku: kāda starpība, kur celt jaunu rūpnīcu? Svarīgi ir, lai būtu rūpnīcas.”

A.Elkins: “Jā, nav svarīgi, kur ir kādas teritorijas.”

A.Lembergs: “Bet viņi rosina savest kārtībā degradētās teritorijas. Un es saku, ka es tam neredzu jēgu, jo mums ir iespējas būvēt jaunas rūpnīcas arī degradētās teritorijās, bet tas ir dārgāk vai jau iekoptās.”

A.Elkins: “Es tā saprotu, ka Ventspilī degradētu teritoriju nav. Viss ir kārtībā.”

A.Lembergs: “Nu, teiksim, ir ļoti maz.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Ļoti maz.”

A.Elkins: “Un, ja jūs gribat celt rūpnīcu, sanāk, ka nē, nedrīkst, ja?”

A.Lembergs: “Jā, nedrīkst, izmantojot Eiropas Savienības naudu. Tā jau celt drīkst. Es saku, ka tas nav pareizi un mūsu strīds turpinās. Tālāk. Vēl tikai viens neliels piemērs, kas varbūt būs interesanti: Latvija ir samazinājusi šos izmešus..”

A.Elkins: “CO.”

A.Lembergs: “Ne CO, bet siltumnīcas efektu, gāzes, kas rada siltumnīcas efektu..”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “..11.gadā pret 90.gadu, kas ir bāzes gads, samazinājusi par 240%. Latvija ir pasaules līdere pēc šo izmešu samazinājuma.”

A.Elkins: “Vismaz kaut kur mēs esam līderi!”

A.Lembergs: “Līderi. Jā. Piemēram, Vācija samazināja par 26%, ja, Amerikas Savienotās Valstis palielināja par 7%.”

A.Elkins: “Lūk!”

A.Lembergs: “Un mums saka, ka mums ir jātērē Eiropas Savienības nauda, lai vēl vairāk samazinātu šos izmešus.”

A.Elkins: “Smieklīgi.”

A.Lembergs: “Es saku, ka mums nevajag tērēt, mēs esam paši zaļākie, paši pareizākie. Daba absorbē izmešus, ko rada cilvēku darbība, Latvijā šis balanss ir pozitīvs, esam vienīgā tāda Eiropas Savienības valsts. Ja visi visas pasaules un Eiropas Savienības valstis tādas būtu, siltumnīcas efekta mums nebūtu vispār. Saprotiet? Un mums saka, ka jātērē pusmiljardu eiro, lai vēl vairāk samazinātu izmešus. Nu, kur ir loģika? Saprotiet? Tātad viņi mums dod naudu, lai mēs samazinātu siltumnīcas efektu Vācijas, Nīderlandes, Dānijas, Spānijas Zviedrijas vietā un tā tālāk. Saprotiet? Kur ir loģika? Es tam nepiekrītu, par to notiek strīds. Bet viņi vienalga virza šo lietu, jo ir jānoslēdz sarunu process. Lūk, tāda diskusija!”

A.Elkins: “Tāda sajūta, ka Brisele ir vispār birokratizējusies.”

A.Lembergs: “Viņi.. viņi… Vācija ir viņu donors un viņi virza, liek Latvijai attīstīties tā, kā ir izdevīgi, piemēram, Vācijai un citām vecajām Eiropas Savienības valstīm. Ja? Bet mums taču ir jāattīstās tā, kā ir izdevīgi mums! Bet viņi saka, ka tad nedos mums naudu, šos 4,4 miljardus, ja? Bet es domāju, ka Latvijas intereses tur nepietiekami efektīvi tiek aizstāvētas. Tālāk, piemēram, viņi, Eiropas Komisija piekrīt, ka līdz 20.gadam tiks tērēta nauda tehnoloģijām un programmēšanai, programmu nodrošinātājiem, veselības aizsardzībai un reģionālajām slimnīcām. Un šeit bija Eirokomisijas pārstāve, viņa teica, ka reģionālo slimnīcu attīstībai nevajagot tērēt naudu, jo reģionālās slimnīcas nebūs vajadzīgas, jo reģionos nebūs pacientu.”

A.Elkins: “Ā!”

A.Lembergs: “Tātad nebūs iedzīvotāju. Jau līdz 20.gadam.”

A.Elkins: “A kur viņi paliks?”

A.Lembergs: “Nu, sakiet, vai tas nav marazms?”

A.Elkins: “Nebūs slimnīcu..”

A.Lembergs: “Bet es pats dzirdēju, kā viņa to teica. Es tur biju klāt. Saprotiet? Viņai kāds no Latvijas ir izteicis tādu prognozi, ja, un naudu ir jādod tikai tādām lielajām slimnīcām, kādas pamatā atrodas Rīgā un vēl divām slimnīcām aiz Latvijas robežām – psiho… dispanseram un vēl vienai.”

A.Elkins: “Tātad Jūsu reģionam, Kurzemei principā neko nevajag dot.”

A.Lembergs: “Nē, ne tikai Reģionālās slimnīcas ir Ventspilī, Liepājā,..”

A.Elkins: “Daugavpilī arī.”

A.Lembergs: “..Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jēkabpilī.”

A.Elkins: “Naudu nevajag dot.”

A.Lembergs: “Tām nevajag dot Eiropas Savienības naudu, jo līdz 20.gadam nebūs pacientu, neviens tur nedzīvos. Iedomājieties, kāds marazms? Un mūsējie tam piekrīt.”

A.Elkins: “Bet kāds no mūsējiem taču viņiem to ir pateicis.”

A.Lembergs: “Kāds viņiem ir pateicis. Bet man nebija iespēja viņai to pajautāt.”

A.Elkins: “Bet principā kāds no valdības.”

A.Lembergs: “No valdības, protams, jo, nu, kā, šobrīd tiek uzlabotas tehnoloģijas. Bet vēl kur ir problēma? Kad valsts maksā par pacientu ārstēšanos slimnīcā, maksā par katru pacientu..”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Tā nemaksā amortizāciju.”

A.Elkins: “Nu, protams.”

A.Lembergs: “Mūsdienu diagnostikā tiek izmantots dators un valsts nemaksā par to amortizāciju. Ik pēc 5 gadiem to ir jāmaina, programmatūru atjaunot vajag vēl biežāk, lai būtu atbilstoši laikam. Lūk, par to valsts nemaksā. Un šobrīd negrib, lai tur tiktu novirzīta arī Eiropas Savienības nauda. Tātad tas viss novecos un mēs nevarēsim saņemt mūsdienīgu diagnostiku, pirmkārt, jau ārpus lielajām specializētajām klīnikām. Bet tiem, kas dzīvo Daugavpilī, braukšana uz Rīgu taču maksā naudu, vai ne?”

A.Elkins: “Un tas ir ilgi, 4 stundas jāpavada ceļā.”

A.Lembergs: “Nu, jā. Pareizi, jā.”

A.Elkins: “Mhm. Bet ko Jūs domājat par elektrības tirgus atvēršanu? Šobrīd daudzi runā..”

A.Lembergs: “Elektrības?”

A.Elkins: “Jā. Tirgus atvēršanu, ka tas novedīs pie cenu pieauguma.”

A.Lembergs: “Nu, redziet, jautājums ir: kāpēc tas tiek darīts? Vienmēr ir jādomā, ko grib panākt. Pareizi?”

A.Elkins: “Jā, vai gāzes vai elektrības tirgus liberalizācija.”

A.Lembergs: “Kāds ir mērķis? Normāls mērķis pie tirgus atvēršana ir, lai būtu plašāks piedāvājums, ja?”

A.Elkins: “Zemākas cenas.”

A.Lembergs: “Spiediens uz cenām, plašāks piedāvājums. Ja pieprasījums paliek esošajā līmenī, kas notiek ar cenu?”

A.Elkins: “Pazeminās.”

A.Lembergs: “Pazeminās. Pareizi?”

A.Elkins: “Protams!”

A.Lembergs: “Tas pats ar gāzi. Bet, ja jūs atverat tirgu un cena pieaug?”

A.Elkins: “Tad kaut kas nav kārtībā.”

A.Lembergs: “Kaut kas nav kārtībā ar loģiku, kāds ne īpaši draudzējas ar prātu. Pareizi?”

A.Elkins: “Jā, loģiski.”

A.Lembergs: “Tātad nevajag atvērt šo tirgu, ja, un tas pats ar gāzes tirgu. Kas Jūs interesē -..”

A.Elkins: “Cena.”

A.Lembergs: “..kas piegādā gāzi vai kāda ir tās cena?”

A.Elkins: “Cena.”

A.Lembergs: “Pareizi?”

A.Elkins: “Un lai gāze būtu.”

A.Lembergs: “Lai no savas kabatas būtu mazāk jāmaksā. Lūk, arī viss stāsts! Nu, kas to nesaprot? Kura vecmāmiņa to nesaprot? Tātad, ja tas noved pie gāzes vai elektrības cenu pieauguma patērētājam, tad to nevajag atvērt. To nevajag darīt.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Ja? Bet te sanāk otrādi – piegādātāju monopols kā bija, tā paliks, bet viņi izmantos situāciju, lai paaugstinātu reālo tarifu un iegūtu lielāku peļņu. Bet mērķis taču nav tāds.”

A.Elkins: “Tur jau tā lieta. Tad principā, ja nevar atvērt, tad ir jāslēdz.”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Elkins: “Neaiztikt nemaz.”

A.Lembergs: “Es saku: jautājums ir, kāds ir mērķis? Ja mērķis ir elektroenerģijas vai gāzes piegādātājam palīdzēt vairāk nopelnīt, tad ir jāpasaka, lai tauta zinātu, ka mēs no jums vairāk ņemsim, lai kāds būtu bagātāks.”

A.Elkins: “Tikai pasakiet!”

A.Lembergs: “Tikai pasakiet! Tad būs skaidrs, tad vēlēšanās rudenī vēlētājs izvēlēsies, par ko balsot.”

A.Elkins: “Jā, starp citu, vēlēšanas – vai Jūs sagaidāt kādus pārsteigumus? Jūsuprāt, būs kādi pārsteigumi? Var kas tāds notikt, nezinu, Sudraba, Repše atgriežas?”

A.Lembergs: “Nu, jā.”

A.Elkins: “Šlesers aktivizējas.”

A.Lembergs: “Nē, nu, Sudrabai ir uzticība Latvijas sabiedrībā, viņai ir partija, kuru viņa vadīs, protams, ja viņa izskatīsies pārliecinoši, jā, es domāju, nu, ļoti, ļoti, minimums 10 vietas, maksimums 20 vietas viņa var iegūt.”

A.Elkins: “Bet Repše?”

A.Lembergs: “Repšem ir zemākie reitingi, es šaubos, ka viņi pārsniegs 5% barjeru. Šlesers.. Šlesers neko nedara, bet viņa reitingi šobrīd ir augstāki nekā Zatlera partijai.”

A.Elkins: “Kas ir pats interesantākais, ja?”

A.Lembergs: “Jā. Un viņš jau vairākas reizes ir organizējis priekšvēlēšanu kampaņu ar ļoti zemiem reitingiem.”

A.Elkins: “Bet vai “Vienotība” bez Dombrovska spēs iegūt daudz vietu? Dombrovskis šobrīd, spriežot pēc visa, dosies uz ārzemēm.”

A.Lembergs: “Jā, protams, viņš dosies uz eiroparlamentu.”

A.Elkins: “Jā. Diez vai būs Eiropas Savienības prezidents, ja?”

A.Lembergs: “Nu, es Jums teikšu tā: lūk, Barrozu, viņš it kā eirokomisārs, nu, galvenais..”

A.Elkins: “Eirokomisijas priekšsēdētājs.”

A.Lembergs: “Nu, valdības vadītājs it kā.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Pastarpināti. Pastarpināti. Merkeli pat nevar ar viņu..”

A.Elkins: “Jā, salīdzināt. Merkele, jā, tā ir zvaigzne.”

A.Lembergs: “Tāda dāma. Kanclere. Viņa varētu Eiropu, bet.. bet tā. Atcerieties, Kalniete bija Eirokomisijā.”

A.Elkins: “Zivsaimniecībā.”

A.Lembergs: “Kādā?”

A.Elkins: “Zivju.”

A.Lembergs: “Jā. Lauksaimniecība un zivis. Jā. Jūs zināt, kas viņa ir pēc specialitātes?”

A.Elkins: “Kaut kas ar kultūru saistīts.”

A.Lembergs: “Pareizi, viņa ir mākslas zinātniece. Sakiet, kas ir kopīgs Eiropas Savienības lauksaimniecībai un zivsaimniecībai, un mākslas zinātnei? Ja nu vienīgi kādu zivi vai zemnieku var uzgleznot. Marazms, ja?”

A.Elkins: “Pilnīgs.”

A.Lembergs: “Un, lūk, tādā veidā tiek formēti šie komisāri, jo pamatā viņi formējas no tās vai citas valsts bijušajiem politiķiem

A.Elkins: “Kādu vajag iekārtot.”

A.Lembergs: “Jā, kādu savējo iekārtot. Tā kā tas viss ir apkaunojums. Es nesaku, ka visi tur ir..”

A.Elkins: “Bet ir daži tādi ļoti dīvaini, jā.”

A.Lembergs: “Bet.. bet, kad mākslas zinātniece vada lauksaimniecību un zivju lietas.. Nu, es tad tur tiešām labāk orientējos, kaut gan es nelīstu tajā lietā. Tur vajag.. tur vajag.. tur vajag gadus 10-20 paart tajā virzienā, lai.. lai..”

A.Elkins: “Es nevaru nepajautāt, Jūs jau pieskārāties.. mums ir daudz zvanu, kādu uzklausīsim, bet vēl tāds jautājums: kādā no preses konferencēm Jūs izteicāt interesantu viedokli par Ukrainā notiekošo, un mēs zinām, ka Latvija arī tajā aktīvi iesaistās, uzskata, ka jāpalīdz opozīcijai, jāatbalsta to šajā cīņā. Tur tagad ieņem kaut kādas ēkas, ministrijas. Vai negribētos, lai pie mums arī tā cīnītos par demokrātiju?”

A.Lembergs: “Jā. Labi, mēģināsim tā godīgi, vienkārši un saprotami. Sāksim ar nedaudz senākiem notikumiem.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Tātad bija prezidents, it kā uzradās opozīcija Timošenko vadībā. Pareizi?”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Viņu nosauca par gāzes princesi. Viņai cauri gāja miljardi, miljardi..”

A.Elkins: “Dolāru.”

A.Lembergs: “Dolāri gāzes naudas Ukrainai, kur viņa, tā teikt, saņēma savu daļu.”

A.Elkins: “Spriežot pēc visa, ne mazu.”

A.Lembergs: “Jā, ne mazu. Un notika konflikti starp dažādiem Ukrainas ekonomiskajiem grupējumiem, ja. Lūk! Bet amerikāņiem taču vajag savus cilvēkus, tā ir politiskā cīņa. Un, lūk, viņi Janukovičs.. nē, tas nav Janukovičš.”

A.Elkins: “Juščenko.”

A.Lembergs: “Juščenko, jā. Viņi, lūk, opozicionāri, viņiem sava nauda pietiekoši, bet tie, lai saņemtu amerikāņu atbalstu, saka, nē, nē, mēs ar Krieviju nē, mēs it kā ar rietumiem, bet, ja ar rietumiem, tie ir mūsējie, ja.”

A.Elkins: “Tie ir mūsējie.”

A.Lembergs: “Taisīsim tur revolūciju! Viss, iztaisīja revolūcija. Tie, kas palika aiz bor.. kā viņi uzvarēja tā visi, kas nav ar mums, viss, tālāk no varas, tālāk no biznesa, cietumā un tā tālāk. Viņi savācās kopā, atnāca Janukovičs. Ko izdarīja? Timošenko ielika cietumā.”

A.Elkins: “Viss tas pats.”

A.Lembergs: “Viss tas pats. Tie, kas zaudēja, Timošenko un citi, tie tagad ko? Janukoviču vajag neitralizēt, ja? Iedomājieties, konflikta iemesls ir asociētais līgums ar Eiropas Savienību. Vai kāds vispār zina, kad Latvija tādu parakstīja? Neviens to nezina.”

A.Elkins: “Tas nekas nav.”

A.Lembergs: “Tas nekas nav.”

A.Elkins: “Kā koridorā pastāvēt.”

A.Lembergs: “Jā. Labākajā gadījumā, ja?”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Jā. Bet tur kā – Janukovičš it kā skatās gan uz rietumiem, gan austrumiem, bet šie saka, nē, nē, viņi tikai uz rietumiem. Bet kas ir galvenais amerikāņiem? Ģeopolitiskais, ja? Tātad izolēt Krieviju, atstāt to savās robežās un lai tai nebūtu nekāda ietekme uz tuvākajām valstīm, ja, pilnībā izolēt. Tas ir pirmais uzdevums. Un pēc tam to sadalīt. Kaukāza atsevišķi, Tatārija atsevišķi, ja, sadalīt, kā Dienvidslāviju sadalīja, ja? Un otrais scenārijs – sašķelt arī Ukrainu, jo tā ir liela valsts, manuprāt, 50 miljoni, ja?”

A.Elkins: “Jā. Gandrīz 50 miljoni.”

A.Lembergs: “Gandrīz, tur 47 laikam, ja? Nu, lūk, sadalīt to gabalos..”

A.Elkins: “Austrumi, rietumi.”

A.Lembergs: “Austrumi pie austrumiem, rietumi varbūt pie rietumiem, jā.”

A.Elkins: “Un nākamā būs Krievija.”

A.Lembergs: “Jā, jā. Šis process taču jau notikt, Krievijas sadalīšana, bet, atcerieties, Putins to apturēja, ja, tāpēc viņš netiek mīlēts. Protams, vajadzēja to sadalīt. Tā kā tā vienlaikus.. tā ir ekonomisko grupējumu cīņa no vienas puses un politiskā cīņa starp rietumiem un Krieviju no otras puses. Kad Krievija, protams, aizstāv savas ģeopolitiskās intereses, bet rietumi cīnās par savām un, kā mēs redzam, rietumu un Krievijas cīņa šobrīd ir aptuveni tādā līmenī, kādā bija Aukstā kara laikā. Šobrīd sociālisma nav, PSKP nav, bet..”

A.Elkins: “Bet cīņa ir.”

A.Lembergs: “.. cīņa par ietekmi pasaulē ir. Tā kā tas nebija iemesls cīņai starp rietumiem un austrumiem, tur ir jautājums par to, kam kas pieder. Jautājums nebija arī par demokrātiju, bija par kontroli pār..”

A.Elkins: “Resursiem.”

A.Lembergs: “Resursiem, pirmkārt. Lūk, Saūda Arābija ir zem amerikāņiem, tur viss ir skaisti. Vai Kuveita, vai.. vai kādas citas valstis.”

A.Elkins: “Bet Ķīna ne, tur ir cilvēktiesību pārkāpumi.”

A.Lembergs: “Tur ir cilvēktiesību pārkāpumi, jo viņi iet it kā savu ceļu. Un visu laiku palielina savu īpatsvaru, un pēc gadiem 20-30 būs Amerikas Savienoto Valstu līmenī.”

A.Elkins: ”

A.Lembergs: “Tāpēc arī tur ir cilvēktiesību pārkāpumi.”

A.Elkins: “Tur, protams, ir, un viņus vajag žņaugt, un tur vajag attīstīt opozīciju, finansēt, lai.. Visu ir jāskatās caur, pirmkārt, ģeopolitiku un, otrkārt, ekonomiskajām interesēm. Ja jūs skatāties caur šo prizmu, jums viss kļūst skaidrs.”

A.Elkins: “Viss skaidrs.”

A.Lembergs: “Kad jūs sākat ticēt pļāpāšanai par demokrātiju, ko kāds aizstāv, tās ir pilnīgas muļķības, tas ir pirmsskolas vecuma bērniem.”

A.Elkins: “Viņi visi tur ar Molotova kokteiļiem skraida un rada demokrātijas iespaidu.”

A.Lembergs: “Es gribētu paskatīties, kā amerikāņi reaģētu, ja kāds ielaistu Molotova kokteili Baltajā namā, protestējot pret..”

A.Elkins: “Vai uz policistiem.”

A.Lembergs: “..cietumiem, CO vai Guantanamo, nu, Eiropai, ja. Es gribētu paskatīties, ko viņi..”

A.Elkins: “Uz policistiem.”

A.Lembergs: “Jā, apliet viņus ar degmaisījumu, paņemt sērkociņus un teikt, ka tā ir īsta demokrātija, ja, es gribētu paskatīties. Un, kas ir interesanti, Bosnijā vienlaicīgi ar Kijevu notiek, Kijevā aizturēja 100 cilvēkus, ja, Bosnijā aizturēja 150.”

A.Elkins: “Francijā tur 260 vai kaut kā tā.”

A.Lembergs: “Aizturēja 260. Kāda reakcija? Francijā ir demokrātija, to nekārtību ir jāsakārto, Bosnijā tas pats.”

A.Elkins: “Nekārtība.”

A.Lembergs: “Kijevā, protams, pilnīga nekārtība, tur ir cilvēktiesību pārkāpumi..”

A.Elkins: “Neļauj cilvēkiem mest akmeņus, ja?”

A.Lembergs: “Jā, jā. Un ieņemt valdības ēku, ja? Jā, neļauj, kaut kādas šausmas, cik briesmīgi!”

A.Elkins: “Jā, mums ir daudz zvanu..”

A.Lembergs: “Un.., jā, labi!”

A.Elkins: “Pieņemsim tos. Jā! Labvakar! Klausāmies Jūs!

Radio klausītājs: “Labvakar!”

A.Elkins: “Labvakar!”

Radio klausītājs: “Aivar, vispirms gribu Jūs apsveikt ar uzvaru Anglijas tiesā.”

A.Lembergs: “Paldies!”

A.Elkins: “Nepaspējām apspriest, jā.”

Radio klausītājs: “Es nesaprotu, kā mūsu varas vispār Jūs pacieš, jo es nezinu, cik daudz mūsu naudas ir iztērēts, lai ar Jums cīnītos, Jūs visu laiku uzvarat, uzvarat, vispār kaut kāds murgs, es nezinu, kā Jūs pacieš. Lūk! Bet vispār attiecībā uz Ukrainu, Jūs nupat runājāt, ja, piedodiet, ka es tik daudz laika aizņemu, kādreiz manā jaunībā bija tāds teiciens, tulkojumā tā ir vārdu spēle – Ukraina, dzimtā māte, nenozagsi to, tev tās nebūs. Tad, lūk, tie, kas tur šodien ir, zaglis zagli iesēdina, zaglis zagli padzen. Un mēs no savas puses, no Eiropas to visu laiku stimulējam. Jūs sakāt, ka tas ir pret Krieviju, tā nav taisnība, tā galīgi nav taisnība, jo, pirmkārt, tas ir pret Eiropas Savienību.”

A.Elkins: “Mhm. Liels paldies! Nu, interesanta pieeja. Patiešām nepaspējām – dažos vārdos par Londonas tiesu, mums nav daudz laika, lūk, tas bija kārtējais mēģinājums.. Tas ir saistīts ar Latvijas tiesvedību? Jo daudzi uzskata, ka tās ir kaut kādas biznesa kārtošanas Londonā.”

A.Lembergs: “Nē, šis process pret mani tika uzsākts 11.gada aprīlī ,un tur bija tāda interesanta lieta. Pirmais, lai varētu tiesāties Anglijā, kad pret tevi (kā pret mani) izvirza apsūdzību, ja, aizstāvībai nepieciešami pāris miljoni sterliņa mārciņu, tie ir aptuveni 2,5 miljoni eiro. Un, ja jums šādas naudas nav, jūs tiesā zaudēsiet, jo vienkārši nevarēsiet aizstāvēties, jo, ja jūs esat atbildētājs, ir jāapmaksā savas un arī otras puses advokāta izdevumi. Un viena tiesas sēdes diena maksā ap 50 000 mārciņu, tie ir aptuveni 65-70 tūkstoši eiro. Viena diena, bet tādas summas. Tātad tiesvedība Anglijā ir pieejama tikai ļoti bagātiem cilvēkiem, ja. Tas ir tāds.. Un viņi, iesniedzot pret mani, domāja, ka es neatradīšu naudu, bet viņi kļūdījās. Tas ir pirmais. Un otrais, un galvenais, viņi, izmantojot Anglijas tiesu sistēmu, gribēja, lai es iesniedzu pierādījumus Anglijā, lai tos izmantotu pret mani..”

A.Elkins: “Jau Latvijā.”

A.Lembergs: “..Latvijā. Bija vienošanās ar prokuratūru un tur bija interesants moments, ka man bija jābrauc sniegt liecību Anglijā, bet tajā pašā laikā man bija jābūt tiesā šeit, un es teicu, ka nevaru braukt, jo šeit ir tiesas sēde, un.. un pēc prokuratūras ierosinājuma Latvijā šajās dienās atlika tiesu..”

A.Elkins: “Pilnīgi nejauši, jā.”

A.Lembergs: “It kā nejauši, lai es.. es.. man bija tad jābrauc, man nebija citu atrunu, bija jābrauc uz Angliju, ja, lai es tur iesniegtu pierādījumus, kurus varētu iesniegt pret mani. Bet šajā ziņā viņiem nekas nesanāca..”

A.Elkins: “Jūs tur aizbraucāt, ja?”

A.Lembergs: “Es aizbraucu, iesniedzu pierādījumus, bet mēs pareizi pratām aizstāvēties un.. un rezultātā es tur tiesā uzvarēju. Un šobrīd tie, kas gāja pret mani, kaut arī šeit Latvijā bija liela kampaņa, kuru apmaksāja 2 džentelmeņi.. vispār 3, viens no viņiem bija tāds Ostaps Benders, tā saucamais Meroni advokāts, ja, pēc tam Berķis un vēl viens kungs no Odesas, ja. Tas viss lai man, tā teikt, piežmiegtu rīkli un es ietu bojā. Tā izrādījās nepatiesība, bet tam vajadzēja, redziet, 3 gadi pagāja.”

A.Elkins: “Un cik gadus vēl iet tiesa šeit, ja?”

A.Lembergs: “Nu, vispār pret mani notiek kriminālizmeklēšana kopš 1999.gada – 15 gadus.”

A.Elkins: “15 gadus. Un beigas pagaidām nav redzamas, mēs katru reizi tiekamies..”

A.Lembergs: “Nu, viņi.. šodien bija, viņi man nedod tiesības aizstāvībai, ja, es nevaru iztaujā, es nevaru iesniegt tiesā kaut kādus attaisnojošus pierādījumus, man nedod vārdu, man nedod tiesības uzstāties ar savām prasībām, tās gadiem neizskata. Nu, protams, ja man neļauj izmantot aizstāvības tiesības, tad es nevaru aizstāvēties, nu, tad es nevaru aizstāvēties. Nu, lūk, pagaidām ir tāda taktika. Tiek ieturēta šāda līnija no prokuratūras puses. Diemžēl tiesa tam pietiekami bieži piekrīt, pārkāpjot kriminālprocesu, Latvijas Konstitūciju, Satversmi, Starptautisko Cilvēktiesību konvenciju, ja. Nu, paskatīsimies, kas būs tālāk! Nu, protams, Jūs zināt, tiesa ilgst jau no 2008.gada, ja.”

A.Elkins: “Cik ilgi vēl turpināsies, nav zināms, vai ne?”

A.Lembergs: “Nu, viņi šobrīd.. viņi šobrīd.. es skatos, ka viņi nolēmuši maksimāli forsēt, nedot iespēju lieciniekiem, ātri, formāli it kā pārbauda pierādījumus. Es domāju, ka nedos iespēju man iesniegt savus pierādījumus, lai.. ko noraidīja, pieņemot melīgus un priekšlaicīgi iesniegtus pierādījumus. Ja man nedos iespēju iesniegt citus pierādījumus, ja, tad, protams, tas var aizņemt attiecīgi mazāk laika – gadu, pusotru.”

A.Elkins: “Tātad tie nav mēneši, tas ir vairāk kā pusotrs gads?”

A.Lembergs: “Nē, tie.. nu, ko es varu pateikt? Visādi var būt. Ja ir pasūtījums, ir politiskais pasūtījums, tātad.. es redzu, ka ir spiediens no malas, ietekme ir, daudz kas notiek ārpus tiesas sēdēm, kas ir likuma pārkāpums, ja. Nu, tas viss ir ļoti bēdīgi. Grīnberga lieta notika Kurzemē, tur viss it kā notika pēc cita likuma, it kā pēc cita, kaut arī likums ir viens, bet reāli procesi notiek pavisam savādāk.”

A.Elkins: “Varbūt burtiski pēdējais zvans. Šeit zvana pa 2 līnijām. Labvakar! Klausāmies Jūs!”

Radio klausītājs: “Labvakar!”

A.Elkins: “Labvakar!”

A.Lembergs: “Labvakar!”

Radio klausītājs: “Man ir jautājums Lemberga kungam. Mēs visi saprotam, ka Ukrainā lietas ir skaidras un kur Dombrovskis iet, kas ir Borrozu, viss ir skaidrs, bet vai viņš saprot, ka Latvijā šobrīd ir varas vakuums, ka nav vienota redzējuma lēmumu pieņemšanā un ka ilgi tā nevar turpināties, ka vieta ilgi tukša nepaliek un ja cilvēki, kuri var pieņemt lēmumus, no tā tiek norobežoti (kā Sudraba, kā Lembergs), tad atnāks kaut kāds Dzintara jūgends, kurš to izdarīs, pārņems šo varu un sāks pieņemt lēmumus. Visi saprot, par ko es runāju.”

A.Elkins: “Mhm.”

A.Lembergs: “Nu kā Jūs teicāt, Dzintara jūgends, mēs saprotam, ko Jūs ar to domājat. Nē, tāda rezultātā vēlēšanās nebūs, vismaz šogad es Jums varu garantēt, ka tāda rezultāta nebūs. Šobrīd viņiem ir aptuveni 6% atbalsts, nu, es domāju, ka ar aptuveni 10% viņi var rēķināties. Pie varas jebkurā gadījumā būs citi politiskie spēki.”

A.Elkins: “Jūs uzskatāt, ka zaļie zemnieki var labi iegūt, ja? Spriežot pēc reitingiem 14-16%, ja? Jūsu parlamenta partneri, ja.”

A.Lembergs: “Kā būs, tā strādāsim. Vēlētājs ir prasīgs, visu redz, visu saprot, viņu neapmānīsi un vērtējums pēc nopelniem būs pēc vēlēšanām.”

A.Elkins: “Pēdējais jautājums, ja var.. es nevaru Jums nepajautāt: Jūsu prognoze, ar ko viss beigsies KNABā? Jo tas viss jau atgādina kaut kādu anekdoti. Tur karš jau iet kādus 2 gadus, tagad jau ar Streļčenoku.”

A.Lembergs: “Redziet, likums par KNAB bija veidots tā, ka KNAB vadīs savs cilvēks. Savs cilvēks un..”

A.Elkins: “Vienmēr.”

A.Lembergs: “Vienmēr. Un visu laiku kliedza, ka viņam jābūt maksimāli neatkarīgam, un, ja kādam ir iedots priekšnieka krēsls, viņam jābūt pilnīgi neatkarīgam, pār viņu nevar būt nekāda ietekme, nekāda kontrole.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Nu, lūk, Loskutovu ātri pacēla, viņš atnāca, lai ieliktu Strīķi, to viņš man teica, vietā, jo viņa, tā teikt, dara tur ko grib un pieņem pasūtījumus, kurus grib pieņemt.”

A.Elkins: “Nu, viņam izdevās, ja?”

A.Lembergs: “Jā. Un viss sanāca tik ātri, ka no viņas palika tikai puņķi uz dīvāna, uz palaga, pēc tam viņas vietā nāca jauns, izrādījās nepareizais, viņu padzina, ja, tagad atnāca..”

A.Elkins: “Vilnītis, ja?”

A.Lembergs: “Vilnītis, jā. Tagad atnāca it kā savējais un izrādījās atkal tas pats. Un viņi šobrīd negrib, saprotu, ka Strīķe.. nu, viss. viss.. sanāk tā: Strīķe, skaidrs, tā ir pasūtījuma slepkava, lai iznīcinātu konkurējošos politiķus. Bet KNAB nav veidots tāpēc, lai iznīcinātu politiķus, saprotiet? Tam ir cits mērķis. Un.. un pēc likuma Streļčenokam ir tiesības, jo viņš pieņem, viņš atlaiž un, ja kādam tas nepatīk, tam ir tiesa.”

A.Elkins: “No viņa tādu drosmi negaidīja.”

A.Lembergs: “Jā. Godīgi sakot, es arī negaidīju. Man nebija nekāda priekšstata, kas viņš ir par cilvēku. Bet viņš ārēji ir tāds ne-Gulivers, bet pēc ķēriena – stiprāks par Gulvera, tā kā tas.. Es domāju, ja pēc likuma, tad viņam ir taisnība, protams. Es domāju, ka tur pamainīs likumu, lai viņu izdzītu no tā krēsla un ieliktu..”

A.Elkins: “Trešo.”

A.Lembergs: “..trešo ieliktu. Bet obligāti savējo, ja? Kaut gan – paskatīsimies, kā Straujumas kundze uzvedīsies. Es domāju.. Lūk, es žēlojos, ka tas Sprūdžs izdeva pret mani nelikumīgu rīkojumu, lūk, es Dombrovskim žēlojos, ka nelikumīgs, tiesa atzina, par nelikumīgu, bet Dombrovskis neatcēla. Kāpēc? Bet Streļčenoku atcēla.”

A.Elkins: “Viņam jāaizstāv tiesības.”

A.Lembergs: “Nu, kādas tiesības? Vienas dāmas, kura pieņem un izpilda pasūtījumus, kura jebkurā brīdī var te ienākt, savākt Jūs, savākt mani.”

A.Elkins: “Tātad pilnvaras tomēr ir lielas, ja?”

A.Lembergs: “Nu, milzīga vara, milzīga. Viņa var Jums uz visu mūžu uzlikt noklausīšanos, izsekošanu, kontrolēt visu Jūsu dzīvi, pēc tam šo informāciju izlabot tur, kur vajag, ja.”

A.Elkins: “To, manuprāt, Vilnītis nesen vienā intervijā stāstīja, kā tas viss notiek.”

A.Lembergs: “Jā, jā. Ka ja.. ja ir savi ministri, tad viņus neredz, ja ir citi ministri, pat, ja viņš ir ieguvis iesnas, tad tā jau ir, tā teikt, korupcija.”

A.Elkins: “Korupcija, jā. Skaidrs. Liels paldies! Nu, ko, vēlu Jums veiksmi!”

A.Lembergs: “Paldies!”

A.Elkins: “Paldies liels!”

A.Lembergs: “Paldies!”

Publicēts lapā: 13.02.2014