Kalendārs

Intervija LR4 raidījumā “Diena pēc dienas” (03.02.2014.)

Valentīna Artjomenko, raidījuma vadītāja: “Labdien pirmdienā! Šodien ir 3.februāris. Pie mikrofona redaktore un raidījuma vadītāja Valentīna Artjomenko, tiešā ētera operatore Jana Dreimane un, kā jau teicu, pie mums viesojas Aivars Lembergs. Cilvēks, kuru iedzīvotāji vērtē neviennozīmīgi, bet kurš noteikti ir autoritāte. Labdien!”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labrīt!”

V.Artjomenko: “Aivar, lūk, nupat atkal uzradās jaunākā informācija, ka pēc decembra aptaujas rezultātiem Jūs atkal esat starp līderiem popularitātes ziņā. Klausieties, kā Jums tas izdodas? Pret Jums ir gan izvirzīta kriminālapsūdzība, gan ko tikai vien sliktu par Jums nevar uzzināt masu informācijas līdzekļos, bet Jūs saglabājat popularitāti. Lūk, pasakiet pats, Jūsuprāt, kāpēc Jūs esat populārs ne tikai Ventspils iedzīvotāju vidū, bet arī visā Latvijā?”

A.Lembergs: “Nu, jā. Pirmkārt, kas attiecas uz apsūdzību, lai tikai ir cilvēks, pantu piemeklēsim – tā ir tāda sena pieeja. Un tā kā man.. man..”

V.Artjomenko: “Nē, nu politiķi strīdas viens ar otru.”

A.Lembergs: “Jā, jā! Bet viņi citādi mani nevar uzvarēt, es taču uz šīs skatuves esmu jau 25 gadus, tas ir pietiekami ilgs laiks, ja, pa šo laiku ir izaugusi vesela paaudze, un viņi mani nekādi nevar uzvarēt, tāpēc cenšas, lūk, ar kriminālapsūdzību. Tā ir tāda klasiska shēma. Kā sociālismā, tā kapitālismā – nekas nav mainījies. Kas attiecas uz manu popularitāti, es par to vispār nedomāju. Es.. es.. es neesmu aktieris, lai domātu par popularitāti. Lūk!”

V.Artjomenko: “Jā.”

A.Lembergs: “Es vienkārši strādāju un, tā kā strādāju jau ilgi, tad droši vien daudzi var novērtēt mana darba rezultātus. Jā. Un tas ir pēc nopelniem, saprotiet, jo es, piemēram, Ventspilī nevaru pateikt, ka kāds pirms manis kaut ko ir izdarījis nepareizi, kaut ko sastrādājis, jo viss, kas labs ir paveikts, ir ventspilnieku nopelns, bet tas, kas nav izdarīts, to Lembergs personīgi nav izdarījis. Lūk, arī visa pieeja!”

V.Artjomenko: “Un, tā kā esat populārs, ir interesantas Jūsu domas, Jūsu attieksme pret notikumiem valstī. Būtiskākais pēdējā laika notikums politiskā jomā ir jaunās valdības veidošana, kurā nu ietilpst arī Zaļo un zemnieku savienība. Tā ir taisnība, ka, piedaloties valdības veidošanā, Zaļo un zemnieku savienība gandrīz ir izjukusi?”

A.Lembergs: “Nu, te man ir nedaudz jāpaskaidro. Es nedramatizētu, bet kaut kāda loģika šajā apgalvojumā ir.”

V.Artjomenko: “Šķelšanās pašā savienībā.”

A.Lembergs: “Savienība.. tā ir divu partiju savienība – tā ir Zemnieku savienība un zaļie.. Zaļā partija.”

V.Artjomenko: “Bet Jūsu partija?”

A.Lembergs: “Mums ir līgums ar savienību. Mums ir atsevišķs līgums, kurā ir atrunāts, kā mēs sadarbojamies, kādos jautājumos kādas tiesības mums ir un tā tālāk.”

V.Artjomenko: “Ā, savienībā neietilpstat.”

A.Lembergs: “Savienībā neietilpstam, tāpat kā Liepājas partija.”

V.Artjomenko: “Tā ir partija “Latvijai un Ventspilij”.”

A.Lembergs: “”Latvijai un Ventspilij”, jā, mums ir līguma attiecības. Tad, lūk, zemniekiem.. Zemnieku savienībai galvenais bija, lai viņi Straujumas valdībā atbildētu par zemkopību, nu, it kā zemnieki par zemniekiem.”

V.Artjomenko: “Mhm.”

A.Lembergs: “Un, kad nāca ministriju sadalījuma piedāvājums, tur tā arī tika piedāvāts, ka zemniekiem būs Zemkopības ministrija, viņi it kā saņēma savu prioritāti un atbildību, un viņiem ir laba kandidatūra – Dūklava kungs, kurš jau līdz 11.gadam bija ministrs. Zaļajiem šī prioritāte ir apkārtējā vide un viņu uzstādījums bija, ka viņiem šī ministrija obligāti ir nepieciešama, citādi viņi nevar izpildīt savas partijas uzstādījumus, bet Straujumas kundze.. nu, ne tik daudz Straujumas kundze kā “Vienotība” viņiem atteica. Un sanāca tā, ka zemnieki..”

V.Artjomenko: “Zemnieki savu dabuj.”

A.Lembergs: “..savu dabuj un iet uz priekšu, bet zaļie it kā nedabuj, bet viņiem ir jāiet koalīcijā, un.. un zemnieki viņus it kā atstāj vienus, ja. Nu, tā bija kaut kāda, neteiksim, ka krīze, bet pārmetumi, ka līdz galam neatbalsta, ka tas nav pareizi.”

V.Artjomenko: “Bet Jūs viņus samierinājāt?”

A.Lembergs: “Nē, es.. nu, ko es tur samierināju? Nu, es domāju, ka viņus samierināja loģika, jo skaidrs, ka.. ka tas tomēr nav galējais lēmums, ka nozari, esot koalīcijā, galu galā var ietekmēt arī tad, ja nav ministra portfeļa, ja. Veselais saprāts uzvarēja emocijas – es teiktu tā.”

V.Artjomenko: “Un kāds būs šis gads? Vai Laimdotas Straujumas valdībai izdosies? No vienas puses, politologi atzīmē, ka parlaments strādā mierīgāk, spēki ir sadalīti, viss turas uz stingrākiem pamatiem, bet, no otras puses, šeit bija Edgars Šīns, runāja par savu jomu, teica, ka pēc divām vēlēšanām gadā valsti negaida nekas labs.”

A.Lembergs: “Jā.”

V.Artjomenko: “Jūsu domas?”

A.Lembergs: “Nu, manas domas, pirmkārt, ja Jums un radio klausītājiem ir saprātīgi jādomā, tagad maijā notiks Eiroparlamenta vēlēšanas, 4.oktobrī ir Saeimas vēlēšanas. Vai tad veselīgi domājošs cilvēks abas šī vēlēšanas neapvienotu vienās? Kā Jūs darītu? Kāpēc pēc 4 mēnešiem Latvijai vajag atkal jaunas vēlēšanas? Varēja Saeimas vēlēšanas rīkot maijā.”

V.Artjomenko: “Tas ir reāli? Vispār tas juridiski ir iespējami?

A.Lembergs: “Nu, labi. Nu, Eiroparlamenta vēlēšanas mēs nevaram pārcelt, bet Saeimas vēlēšanas pārcelt dažus mēnešus agrāk, nedaudz saīsināt šīs Saeimas termiņu, tas taču ir Latvijas Republikas likumdošanā, un uzreiz ieekonomētu miljonus latu, un varētu tos normālāk iztērēt.”

V.Artjomenko: “Kāds Jūs gudrs, bet par premjeru neejat ne pa kam!”

A.Lembergs: “Pagaidiet! Lai parlamentārā republikā ietu par premjeru nepieciešams parlamenta vairākuma atbalsts. Šobrīd zaļajiem zemniekiem ir tikai 13 balsis no 100, “Vienotībai” reāli.. reāli kopā ar pārbēdzējiem ir ap 40 balsu, ja. Tā kā ko tur darīt ar 13 balsīm? Jūs tur izģērbs un atstās salā. Tas, manuprāt, nav īpaši patīkami.”

V.Artjomenko: “Grūti prognozēt, bet, ja Jūs paziņotu, ka būsiet šīs partijas premjera amata kandidāts, tas droši vien savāktu pietiekami daudz balsu. Bet par to pēc tam. Labi. Valdība ir izveidota un tajā atkal nav “Saskaņas centra”. Kā Jūs to vērtējat? Tas tomēr ir pietiekami iespaidīgs spēks.”

A.Lembergs: “Nu, neapšaubāmi spēks ir iespaidīgs, tam ir liels vēlētāju atbalsts, vislielākais no visām partijām un apvienībām. Nu, redziet, zaļie zemnieki tika uzaicināti jau eksistējošā koalīcijā, ja, tā ir vecā koalīcija, kura 2011.gadā uzzīmēja Ķīnas-Latvijas mūrus un sarkanās līnijas, ka zaļos zemniekus nedrīkst pieņemt, tas pats bija attiecībā uz “Saskaņas centru”. Tā kā mēs, tā teikt, esam tikai pieaicinātie šajā kompānijā un kaut kas mainīties gan attiecībā uz zaļajiem zemniekiem, gan “Saskaņas centru” var tikai pēc vēlēšanām. Viss, protams, ir vēlētāju rokās. Visu nosaka balsu skaits parlamentā. Piemēram, Ušakovs Rīgā ieguva gandrīz 60% balsu, tad viss, jautājums ir skaidrs. Rīgā nav jautājuma, vai kāds klasē uzaicinās Ušakovu. Tieši otrādi. Vai Ušakovs vēl kādu ņems klasē? Lūk, kā ir. Tā kā viss ir atkarīgs no vēlētājiem. Līdz vēlēšanām 4.oktobrī ir palikuši 9 mēneši.”

V.Artjomenko: “Kas attiecas uz Raimondu Vējoni kā aizsardzības ministru, lūk, kā mums to uztvert?”

A.Lembergs: “Nu, es teikšu tā, 23 gadu laikā Latvijas Republikā neviens aizsardzības ministrs, manuprāt, neviens, tikai Turlais bija profesionāls militārists, pulkvedis, lūk, viņš bija profesionāls cilvēks, pārējie.. neviens no pārējiem politiķiem nav profesionāls militārists. Tā kā viņi visi ir politiķi. Un demokrātiskā valstī vispār nav raksturīgi, ka aizsardzības ministrs būtu militārists, ja.”

V.Artjomenko: “Tiks galā?”

A.Lembergs: “Nu, Obama arī, viņš taču ir galvenais aizsardzības spēku komandieris Amerikas Savienotajās Valstīs, viņš arī nav militārists, ja. Vējonis.. kāpēc lai viņš netiktu galā? Ar ko viņš ir sliktāks par Pabriku vai citiem? Tur vajag.. tur vajag rūpēties par zaldātiem un oficieriem, ja, līdz šim tas nav darīts. Kopējā darba alga valstī 4 gadu laikā, 10.-14.gadā ir pieaugusi par 34%, bet militārajā dienestā tikai par 4%. Lūk, kur Vējoņa kunga darba lauks – rūpes par Latvijas armijas zaldātiem un oficieriem.”

V.Artjomenko: “Dalībā pašreizējā misijā Āfrikā, Jūsuprāt, varētu mainīties tendences?”

A.Lembergs: “Nē, nu, Latvijā šādi lēmumi netiek pieņemti. Kas attiecas uz Eiropas Savienību, lēmumi tiek pieņemti Briselē, kā Briselē pateiks, tā Latvijā darīs. Mums Latvijas Republikai taču nav savas politikas. Tas pats attiecas arī uz Afganistānu – kā amerikāņi pateiks, tā būs. Tātad mums ir divi saimnieki – Brisele un Vašingtona – Dievs dod, lai viņi savstarpēji nesastrīdētos. Tad mums būs grūti saprast, kurā pusē nostāties, droši vien amerikāņu.”

V.Artjomenko: “Bet kurā pusē Jūs nostātos?”

A.Lembergs: “Es mūsu pašu pusē. Galvenās ir Latvijas Republikas intereses, no visa tā ir jānopelna maksimāli daudz naudas, jāuzlabo Latvijas tautas labklājība. Citādi mēs savu naudu tērējam misijām Afganistānā, Irākā, pelna amerikāņi, bet mēs tikai tērējam, tas nav pareizi.”

V.Artjomenko: “Vēršos pie klausītājiem. Sūtiet īsi noformulētus savus jautājumus Latvijas Radio 4 mājas lapā, tie man parādīsies ekrānā un es varēšu pajautāt Lemberga kungam! Variet mēģināt mūs sazvanīt pa tālruņiem 67227466, 67227460. Un kopumā par Laimdotas Straujumas valdību. Kā Jūs uzskatāt, vai šajos 10 mēnešos šai valdībai izdosies ko sasniegt un vai kaut kas mainīsies tajā virzienā, kurā gāja Dombrovskis?”

A.Lembergs: “Nu, redziet, tur, protams, jautājums ir sekojošs: parasti.. parasti valdības deklarācijā ieraksta vajadzīgākos, nepieciešamākos darbus, pēc tam tiek pieņemts rīcības plāns, kur arī ir dažādas darbības, ir konkrēti atbildīgie, izpildes termiņi, bet parasti tas viss paliek uz papīra. Bet uz papīriem kontrole neattiecas un atbildības nav, un sanāk, ka valdība piemāna pati sevi, un vēlētājus, un tautu, un visus. Nu, paskatīsimies, kā būs ar Straujumu! Ja? Šajā valdības deklarācijā ir daudz pareizu ideju, arī idejas, ko caur Zaļo un zemnieku savienību virzīju es, tās ir uzrakstītas, bet, vai pie tām pieturēsies, vai politika ies šajā virzienā, ir grūti pateikt. Nu, ja Jūs man jautāsiet, kas konkrēti..”

V.Artjomenko: “Nu?”

A.Lembergs: “Piemēram, viens no tādiem jauniem ierakstiem Straujumas valdības deklarācijā atšķirībā no Dombrovska valdības ir policentriska Latvijas attīstība, tātad attīstīt Latvijā daudzus centrus, ne vienu Rīgu, bet daudzus centrus, ja, pirmkārt, deviņas valsts nozīmes pilsētas un arī rajonu centrus. Bet Eiropas fondu sadalē viss notiek tieši otrādi – vidēji uz vienu iedzīvotāju ārpus Rīgas tiek paredzēts sešas reizes mazāk naudas nekā uz rīdzinieku, ja. Sanāk, ka pārējā Latvija izmirst, tur paliek tikai vasarnīcas, sēnes, makšķerēšana un tā tālāk.”

V.Artjomenko: “Bet nevar taču tā vienkārši sadalīt, nauda ir jānodod rokās, kas ir gatavas kaut ko darīt, pieņemt, veidot.”

A.Lembergs: “Nē, nu, tur jau tā lieta, ka vajag.. vajag.. vajag.. kā tas paredzēts Latvijas attīstības plānā, ir jāattīsta visu Latviju, ja, lūk, ne tikai Rīgu. Piemēram, veselības aizsardzībā mums ir lielās reģionālās slimnīcas, ja, tām netiek paredzēta neviena kapeika, visa nauda lielākoties nonāk specializētajās slimnīcās Rīgā un divās slimnīcās ārpus Rīgas. Viss. Kad es šo jautājumu uzdevu speciālā tikšanās reizē, kur bija arī Eiropas Komisijas pārstāve, Latvijas šefs, nu, it kā Latvijas kuratore šajā jautājumā, es izvirzīju tādas pretenzijas, viņa teica, ka pārējā Latvijā nebūs iedzīvotāju, tāpēc slimnīcas nebūs vajadzīgas. Iedomājieties? Tātad kāds no Veselības ministrijas Eirokomisijai ir pateicis, ka ārpus Rīgas iedzīvotāju būs tik maz, ka kompleksas reģionālās slimnīcas 20.gadā nebūs vajadzīgas. Iedomājieties, kāda izmiršana notiks ārpus Rīgas?”

V.Artjomenko: “Bet kā Jums patīk Circenes ideja iedzīvotāju nodokļus sasaistīt ar iespēju saņemt medicīniskos pakalpojumus? Kā vispār šī ideja?”

A.Lembergs: “Mēs to nupat apspriedām partijā, mums ir savs redzējums, mēs to paudīsim koalīcijā, ja. Jautājums šobrīd nav atstrādāts, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tam nav nekāda sakara, tur vienkārši sanāk atņemt daļu naudas pašvaldībām un pārnest to uz veselības aizsardzības jomu. Pie tam pēc veselības aizsardzības finansējuma plāna kopējais finansējums šai jomai 14., 15., 16.gadā samazinās.”

V.Artjomenko: “Traks var palikt!”

A.Lembergs: “Tā kā tas viss ir muldēšana. Cilvēkiem taču nav laika iedziļināties šajās lietās, saprotiet? Man arī nav, bet mums ir eksperti, kas to visu var izvērtēt, un ir redzams, ka tur viņi cenšas varbūt apmānīt pat paši sevi, veidojot politiku, kurā viņi neorientējas, un, protams, tautu.”

V.Artjomenko: “Gribu Jums uzdot jautājumus par tēmām, par kurām baumo, nerājiet mani. Es gribu jautāt, kā Jūs attiecaties pret Kijevā notiekošo, ko mums ar to darīt un kā tas var mūs ietekmēt?”

A.Lembergs: “Ļoti interesanti notikumi. Jūs atceraties, kad Latvija noslēdza asociēto līgumu ar Eiropas Savienību? Jūs vispār pamanījāt? Jūs kā žurnāliste, kas darbojas sabiedriski politiskā raidījumā. Jūs pat nepamanījāt. Un pēkšņi tur kaut kāds asociētais Eiropas Savienības līgums, ne par iestāšanos, pēkšņi izsauca tādus notikumus, grandiozus, 100 000.. Pilnības muļķības! Jukušo blēņas. Tam nav nekāda sakara ar asociēto līgumu. Tā ir rupja cīņa par varu Ukrainā, kur starptautiskie.. starptautiskie spēlētāji cīnās par ģeopolitisko ietekmi. Bet izskatās, ka beigu beigās tas novedīs pie tā, ka notiks Ukrainas šķelšanās.. Ukrainas šķelšanās, Krimai būs sava republika, Ukrainas austrumiem būs sava republika, Karpatiem būs sava. Uz to iet. Un, es domāju, ka tas varētu būt viens no rietumu un Amerikas mērķiem, jo Ukrainā ir 50 000 iedzīvotāju, ja tā normāli attīstās, Eiropas kartē var kļūt par tādu pašu spēlētāju kā..”

V.Artjomenko: “50 000?”

A.Lembergs: “Nu.. 50 miljoni, piedodiet! 50 miljoni. Gandrīz 50 miljoni. ..kā Francija, kā Itālija, nu, ne tādu, kā Vācija, protams. Un kam ir nepieciešami spēcīgi spēlētāji? Nu, Dievidslāviju saplosīja pa kauliņiem – saplosīja. Un dienaskārtībā ir Ukraina.”

V.Artjomenko: “Un vēl.. Es sapratu!”

A.Lembergs: “Kurš var 2 mēnešus nodzīvot uz ielas? Kur ņem naudu? Jūs domājat, ka tur tauta samet? Amerikāņi finansē un viss, viss skaidrs. Atnāca Timošenko, nāca pie varas, bija revolūcija, viņu nomainīja, tas pats Gruzijā. Tā.. tā ir pļāpāšana par demokrātiju. Sanāk, ka demokrātija ir, kad policistam met ar pudeli ar degmaisījumu. Es gribētu paskatīties, kā amerikāņi reaģētu, ja kāds demonstrants mestu tādu pudeli. Un pēdējais piemērs. Lielākā daļa cilvēku bija pret eiro ieviešanu. Pareizi? Man ir taisnība? Taisnība. Un kas.. Es arī biju pret. Tad pēc Kijevas piemēra vajadzēja iet uzbrukt centrālajai bankai? Izmantot pudeles ar degmaisījumu vai okupēt parlamentu? Amerikāņi un Eiropas Savienība mūs tāpat slavētu.”

V.Artjomenko: “Tā. Es visu sapratu. Klausāmies radio klausītāju! Uzdod jautājumu. Hallo! Lūdzu!”

Viktors, radio klausītājs: “Labrīt, cienījāmā Valentīna!”

V.Artjomenko: “Lab’! Tikai īsi, Viktor!”

A.Lembergs: “Labrīt!”

Viktors: “Nu, pirmkārt, spīdoša Kijevas notikumu analīze.”

V.Artjomenko: “Tā. Piedodiet! Viktor, piedodiet! Bet es teicu, uzdodiet jautājumus! Lūdzu zvaniet! 67227440. Uzdodiet savu jautājumu viesim! Lūdzu!”

Radio klausītājs: “Labdien!”

V.Artjomenko: “Lab’!”

Radio klausītājs: “Es gribētu uzzināt, kā Ventspilī iet ar “ventiem”? Cik lielu daļu no apgrozījuma tie veido?”

A.Lembergs: “Jā.”

V.Artjomenko: “Es domāju, ka tās jums ir mantiņas, bet jums tur ir reāls apgrozījums.”

A.Lembergs: “Nē. Mums ir pati stabilākā nauda, vienīgā nacionālā nauda Latvijas Republikā, latus taču iznīcināja jeb šobrīd iznīcina, dedzina. Tātad tie mums strādā, 1 “vents”… 100 “venti” atbilst 1 eiro, ja, 100 “venti” ir 1 eiro un tos var izmantot 65 vietās atlaižu veidā par dažādiem pakalpojumiem, pamatā saistītiem ar tūrismu. Un nopelnīt tos var internetā, ieejiet mūsu mājas… internetā..”

V.Artjomenko: “Lapā.”

A.Lembergs: “..lapā, un tur visu redzēsiet! Tā kā, lūdzu, pelniet “ventus” un tērējiet tos Ventspilī! Brauciet pie mums!”

V.Artjomenko: “Klausītāja Svetlana mums raksta: “Cienu Lembergu par viņa darba kvalitāti un drosmi paust neatkarīgas domas,” bet Viktors prasa: “Bet kas ir ar katlu māju Pārventā? Jaunie katli iziet no ierindas, mēs regulāri salstam. Nevienu gadu tā nav bijis.” Iedzīvotājs no Usmas ielas.”

A.Lembergs: “Jā.”

V.Artjomenko: “Ventspilī ir problēma?”

A.Lembergs: “Tātad tur notika katlu māju rekonstrukcija, nopirkām divus Somijā ražotus katlus, bet diemžēl somi līdz galam nav tikuši galā ar palaišanas darbiem, viņi tos veic kopš oktobra līdz pat janvārim. Viņiem bija problēmas, tajā skaitā bija problēmas pagājušajā nedēļā, tiesa, tas bija pusi dienas, bet, protams, pie – 15 grādiem un spēcīga vēja tas atsaucās temperatūrā pie patērētājiem. Tā kā man somu dēļ ir jāatvainojas. Tāda problēma bija.”

V.Artjomenko: “Un: “Labdien! Kā Jūs vērtējat profesionālo organizāciju darbu?” jautā Ludmila. Latvijā.”

A.Lembergs: “Man ir grūti vērtēt. Tur jāskatās katru organizāciju, kā tā strādā. Es domāju, profesionālās organizācijas ir ļoti dažādas.”

V.Artjomenko: “Hallo! Klausāmies Jūs! Hallo!”

Radio klausītājs: “Respect Lemberga kungam! Es viņu uzskatu par vienu no politiķiem, kuram tiešām dvēselē un darbos rūp tauta. Jautājums ir tāds: tātad mums, kā ziņo valdība, ir liels pieaugums, starp lielākajiem Eiropā, bet daudzi cilvēki, kuri reāli nodarbojas ar eksportu, redz, ka pamatā tiek izvesti meži, kūdra un varbūt tranzīts. Kā Jūs uzskatāt, kādas ir perspektīvas, kad mežu atlikumi tiks izcirsti? Kādas ir mūsu ekonomikas nākotnes perspektīvas? Kāds ir jūsu redzējums uz to? Un otrs jautājums: kas attiecas uz kūdīšana pret Jums kā uz saistīto cilvēku, kas iet..”

V.Artjomenko: “Lemberga kungs pie mums ir 40 minūtes, vai Jūs nevarētu saīsināt savu jautājumu?”

Radio klausītājs: “Jā, jā! Kā Jūs uzskatāt, kas ir galvenās šo medību sejas? Paldies!”

A.Lembergs: “Jā, paldies, jā! Kas attiecas uz Latvijas eksporta iespējām, pirmkārt, ir jāattīsta industriju.. industrializāciju, bet Eiropas Savienība tur liek dažādus šķēršļus, vecās Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā Eiropas Savienības naudas piešķiršanai industrializācijas attīstībai ir ļoti lieli ierobežojumi. Es zinu, kā mēs ar to cīnāmies un gribam šīs problēmas kaut kā apiet, jo bez nepieciešamās infrastruktūras izveides, ēkām, kurās varētu izvietot investorus, protams, tie būtu no rietumiem, vecajiem rietumiem, kur darbaspēks un citi resursi ir dārgāki, bez tā Latvijai nostiprināt savas eksporta iespējas ir ļoti grūti, bet pret ir arī Francija, atceraties, Francijas prezidents tieši pateica, protams, itāļi un, pirmkārt, Vācija, Lielbritānija. Tā kā tā ir tāda maza, maza cilvēka, Latvijas cīņa ar lielu, lielu Guliveru, veco Eiropu.”

V.Artjomenko: “Nu, labi, bet, no otras puses, Gulivers mums dod kaut kādu naudu tai pašai industrializācijai, paskatieties..”

A.Lembergs: “Nedod. Vispār nedod.”

V.Artjomenko: “Bet principā no ES nāk liela nauda.”

A.Lembergs: “Pagaidiet, pagaidiet!”

V.Artjomenko: “Varbūt nav īstie virzieni. Es gribu teikt, ka tur tomēr nāk miljoni, nāk. Bet tas, kā tie tiek sadalīti, no vienas puses, Jūs pats teicāt, vairāk pilsētām. Jūs pats esat stāstījis, cik daudz enerģijas Ventspils pašvaldība tērē ražošanas veicināšanai, tad, piemēram, Rīgā pašvaldība atklāti saka, ka tas ir valsts ziņā, tās nav viņu rūpes. Kāpēc dažādām pašvaldībām uz to ir atšķirīgs redzējums?”

A.Lembergs: “Nu, es teikšu tā, pirmkārt.. uzdevāt daudz jautājumu, tātad, Rīgā ierodas dažādi investori, kantori..”

V.Artjomenko: “Bez īpašas piepūles, paši no sevis.”

A.Lembergs: “Bez piepūles, jo te ir Baltijas administratīvais centrs, ja. Ja kāda pārstāvniecība tiek veidota, tā tiek veidota Rīgā. Ražošana notiek Rīgā, visas bankas ir te, apdrošināšanas kompānijas te, valsts vadība te, viņiem nekas nav jādara. Pie mums tāpat vien nekas nenāk, mums viss ir pašiem jārada, mēs par to rūpējamies, tāpēc mēs ļoti atšķiramies, ne tikai Ventspils, visa pārējā Latvija, izņemot Rīgu, mēs tikai ar ļoti, ļoti lielu darbu varam piesaistīt kādu industriālu investoru, ļoti lielu darbu. Un gadā mēs piesaistām 2-3 tādus, ja, viņi pie mums atnāk. Kas attiecas, Jūs pieminējāt Eiropas Savienības naudu, es pateikšu, kur es nepiekrītu. Plānots, ka periodā no 14.-20.gadam Latvija no Eiropas Savienības fondiem varēs iztērēt vairāk kā 4 miljardus, viņi mums it kā dāvina. 500 miljoni jeb 1/8 no tā CO2 izmešu samazināšanai.”

V.Artjomenko: “Kuru mums nav.”

A.Lembergs: “Nē, mums ir, bet mums ir pozitīvs balanss. Mūsu daba tos absorbē vairāk, nekā mēs radām. Vienīgā valsts Eiropas Savienībā ar pozitīvu balansu. Tātad kāpēc tērēt CO2 izmešu samazināšanai, ja daba tos absorbē? Ja tā būtu visā Eiropā, šīs problēmas vispār nebūtu. Un es uzskatu, ka šo naudu, 500 miljonus eiro jānovirza tās Latvijas daļas attīstībai, kas atrodas ārpus Rīgas, Rīgai paredzēto naudu atstājot Rīgai, bet pārdalīt šo naudu centru veidošanai ārpus Rīgas. Lūk, viens no punktiem, kurā mans redzējums ļoti atšķiras gan no mūsu valdības, gan Eirokomisijas.”

V.Artjomenko: “Bet tad lielākā daļa šīs naudas kā tiktu tērēta?”

A.Lembergs: “Kuras naudas?”

V.Artjomenko: “Kura tiek dalīta. Kā Jūs teicāt, 1/8 daļa iet nepareizi.”

A.Lembergs: “Nē, ne tikai 1/8 daļa. Tur ir virkne tādu. Par medicīnu es jau teicu, ja. Kas..”

V.Artjomenko: “Pasakiet ko pozitīvu, kas mums pozitīvs “spīd”?”

A.Lembergs: “”Spīd” tas..”

V.Artjomenko: “Kur mēs izmantojam.”

A.Lembergs: “Nu, būs nauda ceļiem, kaut gan Eirokomisija ceļiem visu laiku samazina. Būs nauda ostu attīstībai, kaut arī viņi centās samazināt, infrastruktūras attīstībai piešķirot mazāk, nekā bija paredzēts nacionālajā plānā, jo mēs konkurējam, piemēram, konkurējam ar somiem, ja, ar Vāciju konkurējam, ar poļiem konkurējam. Mēs ar viņiem konkurējam, tas viņiem nav izdevīgi, tāpēc viņiem neļauj. Eirokomisija cenšas likt dažādus šķēršļus, lai tranzīta industrija Latvijā neattīstītos. Dod naudu, piemēram, dzelzceļa līnijas attīstībai no Helsinkiem līdz Berlīnei.. tātad reāli no Tallinas līdz Berlīnei, it kā Tallina būtu milzīgs ekonomiskais centrs. Tur nav ko vest. Bet Latvijai aizies gar degunu 1 miljards eiro, ko tērēs šim projektam, tiesa, 85% naudas paredzēts no Eiropas Savienības. Kaut gan šo naudu vajadzēja ieguldīt dzelzceļa līniju attīstībā austrumi – rietumi, tajā skaitā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijā, ja. Nu, vispār es uzskatu, ka ļoti daudz naudas tiek tērēts nepārdomāti, politiskiem projektiem. Kā agrāk, atcerieties, padomju laikā bija tāds Sibīrijas pagrieziens, tā mēs tagad izdomājam jaunus kravu ceļus no rietumiem uz dienvidiem, tādu nav un nebūs.”

V.Artjomenko: “Un vienlaikus Jūs gribat, lai Latvija un Ventspils ir bagātas. Tad Jums ir jāredz arī reāli ceļi uz to.”

A.Lembergs: “Es redzu! Es jau saku, dzelzceļš nevis..”

V.Artjomenko: “Jūs runājat par slikto, tas vēl nav ceļš uz bagātību.”

A.Lembergs: “Nē, nu, tāpat pietiekami liela nauda ir paredzēta izglītībai, paredzēta zinātnei, ja, zinātnei mazāk, bet es saprotu, kāpēc viņi… Brisele dod naudu izglītībai. Jūs ziniet kāpēc? Tāpēc, ka Latvija sagatavos labu darbaspēku, kas pēc augstskolas vai tehnikuma beigšanas brauktu strādāt uz Vāciju, lai nebūtu jāņem nēģerus no..”

V.Artjomenko: “Viss skaidrs. Lai ko arī Jums prasītu, Jūs kritizēsiet Briseli.”

A.Lembergs: “Jā.”

V.Artjomenko: “Labāk atbildiet uz klausītāja jautājumu! Skatieties, ko jautā! Pirmkārt, vai Ventspils grasās ieviest Ventspilnieku karti, analoģiski kā Rīdzinieka karti?”

A.Lembergs: “Nē. Mēs analizējām, mums tas.. Tas nav pareizi.”

V.Artjomenko: “”Labrīt, Lemberga kungs! Vai ir iespēja, ka kādreiz Latvijā būs profesionāla valdība?””

A.Lembergs: “Profesionāla valdība klasiskā veidā nav iespējama, bet uz to ir jātiecas, piemēram, kā zemkopības ministrs Dūklavs, viņš ir no agrokompleksa, tāda pieeja var būt. Vajadzētu, lai pianists nekļūst par ekonomikas ministru. Tā nedrīkst būt.”

V.Artjomenko: “Bet varbūt pianists ir beidzis labu ekonomisko skolu.”

A.Lembergs: “Varbūt viņš ir labi iemācījies PR un kā runāt, runā viņš tiešām labi, bet tas ir PR, viņš ir iemācījies muldēt, ne ekonomiku.”

V.Artjomenko: “”Sveicināti! Gribētos uzzināt Lemberga domas par “Liepājas metalurgu”.” Oi, man arī būtu interesanti!”

A.Lembergs: “”Liepājas metalurgs”.. es neesmu kursā, ko tur valdība… es nedaudz esmu kursā, ko valdība dara un citi kreditori. Ir investori, kas grib to nopirkt, ja. Šobrīd, kad norit bankrota procedūra, vecos kredītus nav jāatdod, uzņēmumu var pārdot, pircēji ir. Tā kā viss, pirmkārt, ir kreditoru rokās, pirmkārt, Latvijas Republikas rokās. Ja valdība to neizdarīs, es domāju, tādu valdību ir jāatlaiž. Ir visi priekšnosacījumi, lai uzņēmums atjaunotu savu darbību. Tā kā “Liepājas metalurgam” noteikti ir perspektīvas. Es nedomāju, ka tur strādās 2300 cilvēku, varbūt strādās puse, bet, ja rūpnīca neatsāks darbu, tā būs liela valdības kļūda.”

V.Artjomenko: “”Vai Ventspilī ir beigušies tranzīta kari? Ja jā, kas uzvarēja – Jūs vai Meroni?”

A.Lembergs: “Šobrīd galvenos Ventspils termināļus kontrolē ģenerālprokuratūra, galvenais priekšnieks tur šajā lietā ir prokurors Juris Juriss. Es nezinu, uz kādiem komercnosacījumiem viņš to visu nodrošina, bet pirmais viņa biznesa interešu un vēlmju izpildītājs ir starptautiskais afērists Rudolfs Meroni, ģenerālprokuratūras uzticības persona, starptautiskais pilsonis, kurš.. kurš, tā teikt, vada ne par skaistām acīm, es vismaz tā domāju.”

V.Artjomenko: “Jūs tik daudz rājat Briseli, bet, interesanti, ja Jūs tiešām reāli vadītu valdību, nāktos tomēr kaut kā sastrādāties ar tiem, kas ir Briselē?”

A.Lembergs: “Protams, ir jāsastrādājas, jāved pārrunas, jāmeklē kompromisi. Protams, viens ir vēlme kaut ko sasniegts, kas cits – tas, ko mēs sasniedzam. Bet es neredzu tādu mērķtiecīgu darbu, ka skaidri tiktu aizstāvētas Latvijas Republikas intereses. Protams, mēs esam mazi, mums visu laiku ir jāmeklē vai nu lieli sabiedrotie..”

V.Artjomenko: “Bet kaut kā jāiefiltrējas taču ir.”

A.Lembergs: “Nu, protams! Bet nedrīkst.. Es esmu redzējis, kā sliktas argumentācijas dēļ Briselē, iet cauri jautājumi, kas Latvijas Republikai nav izdevīgi. Vienkārši nav kas tos aizstāv, trūkst vai nu kompetences vai vēlmes. Tur jau runā valsts ierēdņi, bet viņu algas jau no tā nemainās, saprotiet? Un tā ir nelaime.”

V.Artjomenko: “Vai tas nozīmē, ka esat gatavs kandidēt Eiroparlamentā? Tas ir pēdējais jautājums.”

A.Lembergs: “Oi! Nē, pagaidām neesmu domājis, pagaidām neesmu domājis.”

V.Artjomenko: “Izstāstījāt, ka tur nav argumentācijas, bet Jūs ar savu argumentāciju..”

A.Lembergs: “Nu ko tur 8 Latvijas deputāti Eiroparlamentā? Tas ir tūrisms.”

V.Artjomenko: “Nu tad nevajag tā kritizēt.”

A.Lembergs: “Tas ir tūrisms, tas.. tas tā ja muļķi padzenāt, kādus gadus uz vecumu atpūsties, pabraukāt nedaudz, papļāpāt. Tas ir labs variants, bet tas nav priekš manis. Es tad labāk atpūšos Kurzemes mežos nekā Briselē. Tas nav manā gaumē.”

V.Artjomenko: “Paldies! Mēs noslēdzam mūsu šodienas sarunu! Līdz nākamajai reizei! Un, kad tiksimies, runāsim tikai par to, ko vajag darīt, ko var izdarīt, ko ir jādara, bet nekritizēsim, bet tieši pozitīvi noskaņosimies, un darbīgi noskaņosimies. Paskatieties, cik daudzi cilvēki mums uzrakstīja jautājumus un komentārus! Daudzi Jums tic. Un mēs no Jums gribam dzirdēt prognozes un pārdomātas lietas.”

A.Lembergs: “Mana mīļā Valentīna, Jūsu jautājumi – manas atbildes. Kādas problēmas?”

V.Artjomenko: “Viss. Aizrunājāmies.”

A.Lembergs: “Uz redzēšanos!”

V.Artjomenko: “Lai ko arī es Jums nevaicātu, Jūs visu laiku rājat Briseli.”

A.Lembergs: “Es nerāju. Es konstruktīvi kritizēju no Latvijas Republikas interešu viedokļa. Jā.”

V.Artjomenko: “Labi. Lieliski! Ar to mēs arī beidzam.”

A.Lembergs: “Paldies!”

V.Artjomenko: “Nākamreiz runāsim par to, kā mēs būvēsim nākotni.”

A.Lembergs: “Jā, jā. Paldies visiem, kas zvanīja un rakstīja!”

V.Artjomenko: “Pie mums studijā bija Ventspils mērs Aivars Lembergs. Paldies visiem, kas mums rakstīja un zvanīja, jā, paldies!”

Publicēts lapā: 3.02.2014