Kalendārs

Iedzīvotāji visaugstāk novērtē Lembergu (NRA, 06.01.2014.)

Jaunākais sabiedriskās domas pētījums, ko pēc Neatkarīgās pasūtījuma decembrī veikusi ko

Foto: NRA

Foto: NRA

mpānija SKDS, rāda, ka iedzīvotāji gan pamana un analizē aktuālos notikumus, gan sasaista tos ar konkrētiem sabiedriski politiskās drāmas aktieriem.

Pētījumā Politiķu, valsts amatpersonu un sabiedrisko darbinieku darbības vērtējums iekļauti dažādu rangu politiķi, valdības pārstāvji, pašvaldību un partiju līderi, nozīmīgu iestāžu vadītāji un pašpasludināti politikas reformētāji. SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš atzīst, ka vērtējamo cilvēku komplekts ir gana interesants, jo parāda, kuram tad īsti Latvijas politikā pašlaik ir nepieciešamā vilkme, ļauj viņus savstarpēji salīdzināt. Piemēram, potenciālos premjera amata kandidātus. Sabiedrības atbalstu bauda gan Artis Pabriks un Edgars Rinkēvičs, gan arī Laimdota Straujuma. Taču viņas problēma esot atpazīstamība, jo trešdaļa respondentu par šādu politiķi vispār neko nav dzirdējuši. Solvitu Āboltiņu pazīst krietni labāk, taču arī vērtē zemāk. Mīnus 19,6 procentpunkti.

Maxima ietekme

Decembris daudziem politiķiem izrādījies nozīmīga kāpuma vai krituma laiks. Notikumu fons bijis pat pārlieku bagāts, un Maxima pavisam citā līmenī ļāva gan blefot, gan patiesību runāt. To uzskatāmi parāda reitingu līderi dažādās sabiedrības grupās. Visi Latvijas iedzīvotāji reitinga augšgalā ar 41,9 procentpunktiem iecēluši Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Latvijas Republikas pilsoņi viņu pabīdījuši uz otro vietu, priekšroku ar 37,1 procentpunktu dodot Ingunai Sudrabai. Ģimenēs krieviski runājošie reitinga galvgalī ar 80,3 punktiem liek Nilu Ušakovu. Savukārt latviešiem pirmais ar 50,4 procentpunktiem ir demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis – ievērojams kāpums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, turklāt ar visu Maxima traģēdiju fonā, un te pat grūti saskatīt kādu loģiku, izņemot to, ka mēs, latvieši, patiešām jūtam un rīkojamies citādi nekā pārējā demokrātiskā pasaule. Politoloģe un vēsturniece Ilga Kreituse stāsta, ka jebkurā citā valstī vadītājs, kas publiski izrāda vājumu, izpelnās vēlētāju tūlītēju neapmierinātību. No prezidentiem un premjeriem tiek prasīta rakstura stingrība. Taču ne Latvijā: «Latviešu vēlētājam patīk mocekļi un patīk raudoši vīrieši.» V. Dombrovska drebošā apakšlūpa, paziņojot par demisiju, izraisīja nevis vēlētāju nepatiku, bet gan līdzjūtību, kas arī atspoguļojas popularitātes reitingā. Šobrīd latviešu vēlētājs šķiet aizmirsis gan aizdomas par premjera pārstāvētās Vienotības saitēm ar būvkompāniju Re&Re, gan stāstu par premjera ģimenes biznesu.

Nacionālais jautājums

Vienotības un V. Dombrovska popularitātes celšanā piespēlējis arī prezidents Andris Bērziņš – ļaujot tiem izvērst ciešanu teātri un nerunājot par patiesajiem premjera atkāpšanās un valdības izjukšanas iemesliem. Krievu publikā šī shēma gan nav gājusi cauri, un tajā ekspremjers atrodas nepopulārāko personāžu vidū ar mīnus 25,1 procentpunktu. Krieviem nav patikusi ne tikai viņa raudāšana. Sociologs A. Kaktiņš atgādina, ka V. Dombrovskis pārstāv Vienotību un tā ir diezgan nacionālistiska partija. Lielākajai daļai krievvalodīgo ar Vienotību ir grūti identificēties. Tāpēc arī premjers tik nepopulārs.

Tikmēr prezidents A. Bērziņš ir ļoti labi ieredzēts gan latviešu, gan krievu publikā. Triju mēnešu laikā viņa reitings uzkāpis no 14 uz 25 procentpunktiem. Iedzīvotāji ir samierinājušies ar to, ka prezidents nav labs orators, taču novērtējuši viņa patiesumu. Amatpersona, kas runā to, ko domā, ir retums, un acīmredzot prezidenta skarbie izteikumi saistībā ar Maxima notikušo «milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavību» tika novērtēti.

Salīdzinājumā ar senākiem mērījumiem krities ir Rīgas mēra Nila Ušakova kopējais reitings. I. Kreituse pieļauj, ka būtisku lomu nospēlējusi decembrī Saskaņas politisko pretinieku iniciētā kampaņa Ušakov, atkāpies. Tomēr viņa popularitāte vienalga vērtējama kā ļoti augsta un krieviski runājošo vidū – izcila. Acīmredzot te darbojas solidaritātes princips – mūsējo sit! «Sabrūkot Maxima, cilvēki aizmirsa nacionālo jautājumu un atkal to atcerējās, tiklīdz tuvumā uzradās politiķi.»

Ventspili var pataustīt

Decembris un pirmais publiskais uznāciens ar grūti saprotamo vēstījumu nav bijis pārlieku veiksmīgs I. Sudrabai. Salīdzinājumā ar 2012. gadu decembra mērījumā viņas reitings noslīdējis no 59 uz 38 procentpunktiem. Tomēr arī tas ir ļoti augsts rādītājs, vēl jo vairāk – ņemot vērā faktu, ka viņas partija pagaidām nav nodibināta. Un I. Sudraba, tāpat kā A. Lembergs, ir populāra gan latviešu, gan krievu auditorijā.

Ventspils mēra nemainīgo atrašanos Latvijas populārāko politiķu topa augšgalā A. Kaktiņš skaidro gan ar publicitāti, kas neļauj aizmirst par šāda harismātiska politiķa eksistenci, gan arī reāliem – vēlētājiem saprotamiem – darbiem, proti, uz Ventspili var aizbraukt, to var izbaudīt un aptaustīt. «Tikmēr citiem Latvijas politiķiem trūkst uzskatāmu darba sasniegumu, ar ko palepoties, un viņi operē ar virtuālām tēmām, piemēram, ar kādu makroekonomisku rādītāju. Bet vēlētājs tam netic – sak’, ne jau tu to rādītāju cēli, bet gan es sūri, grūti strādāju.»

Popularitāti nevairo arī A. Lemberga apkarošana kā tāda, un vairāki apkarotāji nonākuši popularitātes topa apakšgalā, turklāt kompānijā, kas viņiem pašiem varētu būt galīgi nepieņemama. Ilze Viņķele, Sarmīte Ēlerte, Edmunds Sprūdžs līdzās ar Aināru Šleseru, Aigaru Kalvīti un visnepopulārāko Latvijas personāžu Andri Šķēli.

Nepopulārāko vidū arī Einars Repše, kuram trešā atnākšana, šādā garā turpinot, noteikti neizdosies un attiecīgi – ar šādu līderi – arī viņa partijai. A. Kaktiņš apstiprina, ka partiju reitings jau uzrāda šādu sakarību un aptaujas vedina domāt, ka arī Aināra Šlesera atgriešanās ceļš nebūs rozēm kaisīts.

Atgriežoties no antivaroņiem saraksta lejasgalā pie varoņiem augšgalā, nevar nepieminēt vairāku valsts iestāžu vadītāju pozitīvo vērtējumu: starp populāriem politiķiem atrodas tiesībsargs Juris Jansons, vēlēšanu organizētājs Arnis Cimdars, arī galvenais valsts baņķieris Ilmārs Rimšēvičs, kura reitingam stipri par labu nākusi eiro kampaņai tērētā nauda. Taču visaugstāk no nepolitiķiem ticis Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Trešā vieta ar 33,6 procentpunktiem, apsteidzot gan N. Ušakovu, gan A. Bērziņu. Tas, visticamākais, ir novērtējums gan viņa paša personībai, gan policijas darbam kopumā. Drošības jautājumu eksperts un kādreizējais policijas priekšnieks Juris Rekšņa spriež šādi: «Noziedzība valstī samazinās – tas ir fakts. Policijas vadītājs ir atraktīvs. Tāpēc arī policijai reitings audzis. Cilvēki spēj ieraudzīt un novērtēt paveikto.

Avots: www.nra.lv

Publicēts lapā: 7.01.2014