Kalendārs

Intervija 1.biznesa radio (30.09.2013.)

Imants Liepiņš, raidījuma vadītājs: “Izskanējusi dziesma par miljons naftas tonnām no Anša Klintsona, un mūsu klausītāja no tā var saprast, ka mūsu studijā ir ieradies Ventspils mērs Aivars Lembergs.”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labdien!”

I.Liepiņš: “Jautāsim, protams, no sākuma par jau biznesu, par topošo nākamā gada budžetu un tādā kontekstā, ka joprojām aktuāla lieta ir tā saucamais ostu nodoklis, arī mūsu radio mēs esam dzirdējuši vienādus viedokļus, citādus viedokļus, pilnīgi pretējus viedokļus. Kāds ir Jūsu viedoklis par to, vai ostām ir nepieciešams uzlikt šādu nodokli, no kura maksātā nauda aizietu pa tiešo valsts budžetā?”

A.Lembergs: “Jā, nu, varbūt pa priekšu par dažām.. dažām nepatiesībām. Pirmkārt, brīvostu pārvaldes, nejauksim ar termināliem, termināli ir atsevišķi, tie ir privāti, un brīvostas pārvaldes ir publiska a.. atsavināta persona, tātad viņi jau maksā nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālo nodokli maksā, līdz ar to valsts un pašvaldību budžets jau pildās no brīvostu pārvaldēm, no ma.. nodokļu maksājumiem. Tas ir pirmais. Otrkārt, likums par ostām un arī likums par Ventspils brīvostu, piemēram, nosaka, ka visi ieņēmumi, ko gūst brīvostu pārvaldes, var izmantot tikai ostu.. ar ostu darbību saistītajiem tēriņiem, tātad nevar tērēt kaut kur pa malām. Tātad ostu.. brīvostu pārvalžu galvenais ienākumu avots ir nodevas un šobrīd faktiski tiek piedāvāts, nu, ir kā nodokļus aplikt ar nodokļiem, ja, nu, tā.. tā nekad.. nekad nedara. Bez tam brīvostu pārvaldes katra kur tērē naudu? Tātad uzturēt visu infrastruktūru, tātad kuģošanas kanālu, navigācijas tur zīmes, loču floti, kapteiņa dienestu, nu un vesela virkne citu tādu tēriņu infrastruktūrai, un ar to ekspluatāciju saistītajos jautājumos, un savukārt galvenais ieņēmumu avots ira ostu nodevas, ko maksā kuģu īpašnieks, kad kuģis ienāk ostā, un, protams, vēl par piestātņu nomu, un par zemes nomu. Nu, lūk! Un.. un bez tam attīstītībai, tātad brīvostu pārvaldes ņem kredītus, un, ņemot vērā tātad ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, citiem vārdiem tā peļņa, sauksim viņu tā, plus kredīts, tātad attīsta ostas infrastruktūru. Nu, ko nozīmē “attīstīt ostas infrastruktūru”? Tātad būvē jaunas piestātnes, lai paplašinātu ostas darbību, nu, ja naudas nebūs, tad nebūvēs, tātad, nākošais, būvēt pievedceļus termināliem un industriālajām zonām, ja naudas nebūs, nu, tad to nebūvēs, ja, tad tas būtu jādara par valsts budžeta naudu. Un ļoti populāri salīdzināt ar Tallinas ostu, ja, bet, nu, pirmkārt, Tallinas ostai ļoti liels ieņēmumu avots ir prāmju satiksme Tallina – Helsinki, kas nav un nebūs nevienai no Latvijas ostām, otrkārt, Tallinas ostā valsts budžets Igaunijas, ja, ir iegulda naudu, Latvijas ostās valsts budžets neiegulda naudu. Tā kā nevaru šeit te automātiski kaut ko.. kaut ko salīdzināt, un vispār šis priekšlikums ir loģisks tikai vienā gadījumā – ja tiem, kas to virza, ir samaksāts no mūsu konkurentu ostām, jo tā.. šis priekšlikums ļoti izdevīgs ir, nu, teiksim tā, Kaļiņingradas osta, Klaipēdas osta, Tallinas osta, Sanktpēterburgas osta – nu, ās.. tie ir mūsu, Ustlugas un citas kri.. jūras līča krievu ostas, jo skaidrs, ka tādā gadījumā sadārdzināsies tranzīta izmaksas caur Latviju, un kravas pārorientēties uz lē.. lētākiem tranzīta ceļiem, kas, protams, nebūs Latvija.”

I.Liepiņš: “Bet šīs idejas pamatā.. primārā virzītāja ir kaut kāda Amerikas investīciju padome vai kaut kas tāds, nevis Krievijas.”

A.Lembergs: “Jā, jā, bet, nu, redzat, ja kāds.. kāds saņemt naudu, pasūtījumu tālāk virza kā.. it kā lobists, bet, nu, tad šis priekšlikums ir loģisks, ja, ja ir samaksāts, un es saprotu, kad kāds ir saņēmis naudu, un virza Latvijas ostām, Latvijas valstij neizdevīgu.. neizdevīgumu likumu grozījumu, ja. Nu, otrs variants, ka viņi ir vienkārši muļķi, bet es tā neuzskatu, ka citi tā.. tādi muļķi, ja ir.”

I.Liepiņš: “Kā Jūs skatāties uz tādu versiju, kas iepriekš ir dzirdēta, ka Reformu partijas politiķe Inga Antāne, kas, savā advokātu birojā pirms tam strādājot, pārstāvēja Krievijas oligarha Deripaskas saistīto firmu būvniecības intereses Rīgas ostā, arī tagad vienlaikus ir tā pati politiskā partija, kura faktiski rosina šo te Latvijas ostām neizdevīgo nodokļu celšanu?”

A.Lembergs: “Nē, Deripaska te nekādā veidā nav un nevar būt ieinteresēts tieši, nē, nē, es palieku pie tā – tātad tas ir izdevīgs, teiksim, tām ostām, nu, jā, varbūt, ja ir kādi lieli termināli, te.. terminālu sistēma Kaļiņingradā vai Klaipēdā, vai Tallinā, vai Sanktpēterburgā, Ustlugā, nu, tad šis.. tad šis te iniciatīva par aplikšanu ar nodokli, viņa ir loģiska.”

I.Liepiņš: “Sakiet, Jūs, vadīdams Ventspils brīvostu kā valdes priekšsēdētājs, par kādiem investīciju projektiem konkrēti Jūs šobrīd, pie esošās, pastāvošās kārtības, esat pēdējā laikā lēmuši un kādi šobrīd tiek būvēti, un attīstīti investīciju projekti?”

A.Lembergs: “Nu, šobrīd tātad tiek.. nobeigumam ir starp tiltiem kreisajā krastā ir jauns sauskravu termināls, tūlīt nodos, ko mēs saucam par kokostu, jo koks un kokmateriāli, un ar koku saistīta produkcija, kas līdz šim tika krauts pa straumi uz leju no tilta, tas tagad pāries starp tiltiem, nu, tā ir noslēgts nomas līgums, un šis objekts tūlīt novembrī tiks nodots ekspluatācijā. Un tad vēl vienu termināli, jaunu piestātni.. nu, faktiski tiek būvēta piestātne ar laukumu, tālāk jau operēs privātais operators, un arī labajā krastā tiek būvēta.. arī tiks uzsākta tūlīt jauna piestātne ar.. ar kravas laukumiem, kas, nu, varētu dot pienesumu kravu apgrozībā. Nu, bez tam brīvosta būve pievedceļus industriālajām teritorijām un terminālim, tas ir liela apjoma projekts, kurš beigsies 2015.gadā, šī veselā programma ir. Nu un, protams, industriālām zonām mēs piesaistām investorus rūpniecības attīstībai, ja. Nu, šogad tādi projekti mums ir aizgājuši 4, nu, ja viss ies, kā.. kā privātajiem plānots, infrastruktūras ziņā mēs esam visu izdarījuši, vēl līdz gada beigām vēl varētu 1-2 projekti būt. Tā kā mums faktiski tas galvenais virziens ostas.. brīvostas attīstībā ir industrijas attīstība.”

I.Liepiņš: “Mēs turpināsim mūsu sarunu ar Aivaru Lembergu pēc neilga brīža. Tikmēr sūtiet savus jautājumus uz radio@1br.lv!”

[..]

I.Liepiņš: “Turpinot sarunu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tagad kārta ir jautājumam, kā izskatās nākamā gada valsts budžeta stādīšana no reģionu attīstības perspektīvas?”

A.Lembergs: “Jā. Nu, teiksim, kas pašvaldības neapmierina šajā.. pašvaldības saistībā ar valsts budžetu – tātad budžeta projektā, šobrīd kas ir valdībā, ir paredzēts, ka samazināsies neapliekamais minimums un palielināsies, teiksim, tāda subsīdija par katru apgādājamo. Kopā uz pašvaldības budžetiem tas rada.. samazina ieņēmumus par ap.. apmēram 32 miljoniem, un pašvaldību viedoklis ir tāds, ka, protams, tie ir labi un pozitīvi lēmumi, bet šie te sociālie.. sociālie finansējumi pēc būtības ir jāfinansē no valsts budžeta, nevis no pašvaldības budžeta. Un tāpēc pašvaldības prasa, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale, kas šajā gadā bija 80 pašvaldībām procenti un 20% valstij, šī proporcija mainītos no 84% pašvaldībām un 16% valstij. Tātad valstij 16.. no 20 – 16, tas apmēram būtu tie 32 miljoni un līdz ar to pašvaldības.. pašvaldībām tiktu kompensēts ieņēmumu samazinājums sakarā ar šiem diviem ekonomiski ietilpīgajiem un sociāli labajiem lēmumiem. Nu, šobrīd tāda vienošanās ar valdību nav panākta ar pašvaldībām, ir domstarpības un, nu, un Pašvaldību savienība turpina sarunas, bet, nu, tur nekāda liela perspektīva diemžēl nav redzama, un nav jau liela māka būt devīgam uz pašvaldību budžeta rēķina, jo pašvaldībām ir savas autonomās funkcijas, kas noteiktas ar likumu, no kuru pildīšanas neviens.. neviens pašvaldības neapmier.. neatbrīvo, tāpat arī pašvaldībai katrai ir sava sociālā atbalsta programma, piemēram, Ventspilī ir vairāk kā 2 miljoni latu, ja, un ja 32 miljoni, piemēram, samazinās pašvaldību ieņēmumi, tad, nu mūsu pašu, Ventspils budžets saņem apmēram pa 10 tūkstošiem mazāk, nekā.. nekā tas būtu saņēmis, ja vai nu valsts kompensētu jeb arī nebūtu šāda veida te nodokļu atlaides.”

I.Liepiņš: “Bet Jums it kā esot lielas iekrājumu budžeta rezerves. Stāv.”

A.Lembergs: “Naudas rezerves. Nē, nu, redzat, nu, jebkuram budžetam jābūt ir zināmi uzkrājumi, ja, tāpēc, kad budžets var pil.. pildīties nevienmērīgi, arī budžeta tēriņi nav vienmērīgi. Ja jūs veicat lielākas investīcijas, tad jums straujāk tērējas, un.. un savukārt pirms tam jūs uzkrājat, nu, teiksim tā, ja cilvēks, nezinu, saņem 1 000 latu mēnesī un grib pirkt ma.. jaunu mašīnu, tad viņš krāj naudu, un viņš uzkrāj naudu, nu, pat ja līzingā ņemtu, tomēr viņam kādi 20% vai 25% no.. no mašīnas cenas ir jāuzkrāj, tas pats arī pašvaldībām, nu, Finansu ministrija, un diemžēl premjers, viņi manipulē ar šādiem te skaitļiem, bet, nepaskaidrojot to cēloņu – seku sakarību.”

I.Liepiņš: “Vai uzskatāt, ka nākamā gada budžetā ir ieplānoti pietiekami daudzi līdzekļi valstī, ko novirzīt reģionu attīstībai, es domāju, Ventspilij varbūt tas nebūtu tik ļoti nepieciešams, bet visiem pārējiem reģioniem gan būtu.”

A.Lembergs: “Nē, nu, visiem reģioniem vajadzīgs ir attīstība, un Latvijai ira reģionu attīstības centri, ir viens Eiropas, tā ir Rīga, un tad ir Baltijas jūras reģiona nozīmes centri, tā ir Ventspils, Liepāja un Daugavpils, un tad ira nacionālas nozīmes attīstības centri, tās ir pārējās republikas pilsētas, un tad ir reģionālie attīstības centri, un visiem centriem vajag attīstīties, ņemot vērā specializāciju un ietekmi uz kopējo Latvijas ekonomiku. Nekāda nauda speciāli valsts budžetā reģionu attīstībai nav paredzēta, ja, jau.. jau sen tas tā, nu, tik.. ir tikai par tik, par cik ir Eiropas Savienības budžeta nauda.. Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, kura jau ir faktiski sadalīta.”

I.Liepiņš: “Un kā Jūs rekomendēsiet saviem apvienības ZZS biedriem Saeimā balsot par šo nākamā gada budžetu – par vai pret?”

A.Lembergs: “Nē, nu, šobrīd jau ZZS-am nav nekāda pamata balsot par, jo ZZS ir opozīcijā dziļā iedzīts, kā zināt, tika savilktas sarkanās līnijas un tika pirms 2,5 gadiem, atceraties, no maija mēneša 2011.gadā milzīga propagandas kampaņas bij’, ka ZZS tur neļauj strādāt, tur traucē valdībai, tur oligarhi, ja. Pagājuši ira vairāk kā 2 gadi, nu, kā tie jaunie pienācēji.. šie 3 zirnekļi kopā sadzīvo, to jūs katrs varat vērtēt, un to arī mēs visi kopā.. kopā redzam, un tas tikai apliecina, kad tas, ka ZZS bija kādas, nu, prioritātes, un bija kaut kādi būtiski jautājumi, par kuru.. kuru, nu, tā teikt, aizstāvēšanu ZZS iestājās, nu, tas bija normāli, un vienmēr bija diskusija, un beigās kompromiss tika pieņemts, nevis bija apstākļos, nevis kā tagad, kad ir papildus ieņēmumi budžetā un tad jādala kaut kas ir, bet tad bija jāmazina un pa lielākām summām, nekā tagad ir jātērē papildus. Un, ja, piemēram, ZZS, jā, ZZS aizstāvēja pašvaldību šīs te autonomās funkciju izpildi, lai tām būtu pietiekami līdzekļi, lai negrieztu nost no pašvaldībām neplānoti lielas summas. Bet tā ir normāla lieta, ja. Jeb arī izglītības sistēmas budžetu aizstāvēja, cik tas bija iespējams tajā brīdī, un par to visu bija domstarpības, nu, bet tās bija.. tās visas tika pārvarētas bez ultimātiem. Tā kā šobrīd nekāds pamats, man liekas, atbalstīt piedāvāto budžetu nav, valdošai koalīcijai ir pietiekami balsu, lai pieņemtu budžetu, nu, protams, jāatrod ir kompromiss savā starpā.”

I.Liepiņš: “Tajā pašā laikā Reformu partija saka, ka viņiem nekādas šobrīd vairs sarkanās līnijas attiecībā pret Jums neesot, un pat zaļās līnijas vairs neesot, varbūt viņi tūlīt aicinās Jūs valdībā.”

A.Lembergs: “Nu, viņi nevar aicināt, var aicināt tikai, protams, Dombrovskis, Valdis Dombrovskis. Nu, es domāju, ka Valdis Dombrovskis ir noguris no.. no tiem nepārtrauktajiem kašķiem, ķīviņiem, ultimātiem un.. un.. un.. un tādu klaju populismu, kas iet jau faktiski no pirmās dienas, kad tika sa.. izveidota šī valdošā koalīcija, vairāk kā.. nu, jau 2 gadi, un skaidrs, ka viņam gribētos, man liekas, loģiski būtu stabilizēt valdības darbu, padarīt to efektīvāku, racionālāku un.. un, teiksim, ātrāku, nezaudējot vai pieliekot kvalitāti, man liekas, ka viņš labprāt noteikti redzētu ministrus no ZZS tajās pozīcijās, nu, kurā viņiem iet.. iet ļoti grūti, ja. Nu, ja mēs salīdzinām, piemēram, Vējoni un Sprūdžu, tad komentāri.. komentāri lieki, un.. un daudzus citus. Bet, nu, faktiski jau viss ir Valda Dombrovska rokās kā premjera.”

I.Liepiņš: “Runājot par kašķiem un ķīviņiem, tad Jūsu iecienītākais preses izdevums, žurnāls “IR”..”

A.Lembergs: “Sorosistu, ja? Jā, izdevums, tāds ir Soro.. Džordža Sorosa, jā, jā. Lapele Latvijā. Nu, nu?”

I.Liepiņš: “Tātad žurnāls “IR” uzdod šādu jautājumu: “Vai valdība izvilks līdz budžetam? Jaunzeme – Grende krīt, valdība šūpojas, kāpēc Lembergs smaida un gaida?””

A.Lembergs: “Es visu laiku smaidu. Kāpēc.. Smaidu, jā, kāpēc lai.. ko man skumt? Ka viņi tur plūcas, sakot, kad Lembergs tur visu ļaunumu sakne, vai ne? Es starp citu lūdzu, lai Zatlers man pasaka, kas.. kādi lēmumi valdībā un Saeimā tika pieņemti līdz 11.gada maijam man par labu personīgi. Pagājuši ir 2 gadi, tā viņš nav atbildējis ne.. neko nav atbildējis. Līdz ar.. nu, viņam nav ko teikt, vai ne? Lai plūcas!”

I.Liepiņš: “Jā, bet Jūsu tātad personīgi esat, un droši vien arī Zaļo un zemnieku savienība, esat gatavi atbalstīt Valda Dombrovska valdību, ja jūs gadījumā aicinās atpakaļ, jo, kā atceramies, iepriekš arī ZZS bija tieši Valda Dombrovska vadībā, ietilpa valdībā un valdošajā koalīcijā?”

A.Lembergs: “Nē, tāds jautājums nav skatīts, jo līdz vēlēšanām faktiski jau palikuši tikai.. tikai gads. Man liekas, ka šī valdība izvilks līdz nākošām Saeimas vēlēšanām. Plūkšanās, protams, pieaugs, darbs kļūs aizvien iracionālāks, bet, nu, diemžēl, nu, katrai.. katrai tautai ir tāda valdība, kādu to pelnījusi.”

I.Liepiņš: “Bet Jums kā ilggadējam politiķim ar lielu stāžu nešķiet, ka pašreizējā valdība ir nonākusi tādā kā paralīzes stāvoklī, neko viņi īsti padarīt nevar?”

A.Lembergs: “Nē, nu tā ir, jā. Tās nozares, teiksim, ar kurām man iznāk darboties, tā tik tiešām ir. Nu, bet pēc gada vēlēšanas, nu.. nu, tāda tā demokrātija ir. Nu, ja nebūtu Zatlers dabūjis 22 balsis, tad tas stāsts būtu savādāks, Zatlers viņas dabūja, savukārt, ja Zatlers būtu dabūjis 32 balsis, tad būtu premjers nevis Valdis Dombrovskis, bet klauns Sprūdžs, tad būtu vēl, vēl, vēl bēdīgāk. Tā kā vajag pieiet tā, ka varēja būt sliktāk.”

I.Liepiņš: “Runājot par Sprūdžu, kādas ir šobrīd jūsu attiecības ar pašvaldību darbu pārraugošo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju? Turpināt tiesāties?”

A.Lembergs: “Nē, nu, viņi zaudēja man tiesu un, nu, viņi to lēmumu pār.. pārsūdzēja, tā kā es tiesājos, es esmu cietušais atzīts, jo Sprūdžs ir izpaudis manus personas datus sensitīvus. Viņam vajadzēja ierasties, lai saņemtu lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, bet viņš neatnāca uz Valsts Datu inspekciju. Nu, ministrija ira ārkārtīgi novājināta, daudzi spēcīgie ierēdņi ir izsviesti ārā, saliekot visādus tur gadījuma cilvēkus un radus, draugus, paziņas, un politisko simpātiju.. pēc politisko simpātiju principa, un personīgās uzticības principa, un, es domāju, kad jebkurš ministrs, kas tagad sāks strādāt Vides un reģionālās attīstības ministrijā, viņu negaida vieglas dienas.”

I.Liepiņš: “Un vai Jūs varbūt tagad cenšaties pieņemt Ventspils domē darbā tos cilvēkus, kas tagad ir atbrīvojušies no ministrijas?”

A.Lembergs: “Nē, nē, mums.. mums ir tikai viens cilvēks pārstāvniecībā Rīgā, un tur nekas nemainīsies, un uz Ventspili droši vien viņi neies, bet tur tik tiešām bija daudz labi cilvēki, kas aizgāja prom.”

I.Liepiņš: “Mēs turpināsim mūsu sarunu ar Aivaru Lembergu, acīmredzot, pēc neliela brīža, pēc ziņu pauzītes un pēc dziesmas, jo ir sakrājušies vēl daudzi dažādi jautājumi, kurus mēs centīsimies uzdot. Tā kā sekojiet mums un sūtiet joprojām savus jautājumus uz radio@1br.lv, un mēs tos uzdosim arī Aivaram Lembergam!”

[..]

I.Liepiņš: “Jā. Jautājumi ir.. viens jautājums ir šāds ienācies: “Vai Jūs pats personīgi nedomājat kandidēt, piemēram, uz Eiroparlamenta vēlēšanām, jo Jūsu popularitāte to atļautu?””

A.Lembergs: “Nu, jā, cik rāda socioloģiskie pētījumi, tad it kā varētu būt kaut kādas izredzes, bet es šobrīd neesmu par to domājis.”

I.Liepiņš: “Un vai Jūs beidzot kandidēsiet Saeimas vēlēšanās uz deputāta amatu?”

A.Lembergs: “Arī es par to neesmu šobrīd domājis, jo tikko notika pašvaldību vēlēšanas un partija, kuru es vadu jau no 1994.gada, viena no vecākajām partijām Latvijā “Latvijai un Ventspilij”, mēs uzvarējām vēlēšanās, mums atdeva gandrīz 70% balsis no tiem pilsoņiem, kas piedalījās vēlēšanās. Tas, protams, ir ļoti augsts tāds vērtējums un arī.. arī attiecīgi augs prasības, jo vēlētājs cer un rēķinās, ka mēs izpildīsim priekšvēlēšanu solījumus, tāpēc šobrīd man nav citu alternatīvu un maniem kolēģiem, kā tikai strādāt, lai Ventspils attīstība būtu strauja, dinamiska un sabalansēta.”

I.Liepiņš: “Nākamais jautājums tāds vairāk par reģionālo attīstību: šī gada sākumā Jums bija tāda ļoti interesanta tēze, ka nav jēga apvienot kaut kādos mākslīgos plānošanas reģionos Latviju, jo, piemēram, Ventspils gadījumā svarīgāk esot nevis, kas notiek Kuldīgā, bet gan kādas dzelzceļa caurlaidības jaudas un kādas rūpniecības jaudas ir, teiksim, Rēzeknē un Daugavpilī.”

A.Lembergs: “Jā. Taisnība, ja. Jo tautsaimniecībai ir sava loģika, ja, un tāds veidojums, piemēram, kā Kurzeme.. vēsturiski Kurzemes hercogiste vai Kurzemes guberņa, ja, tas jau nāk no Cariskās Krievijas un tam.. tas ir tāds mākslīgs administratīvs veidojums. Tas nav kaut kāds tautsaimniecisks veidojums. Un ekonomika jau attīstās uz.. uz tādām, pirmkārt, jau uz transporta asīm, ja, uz loģistikas asīm, un šīs loģistikas ass, teiksim, kas saistās ar Ventspili, nu, tas ir Pan Eiropas ceļš, kas sākas Glazgovā un beidzas.. Ed.. Edinburgā sākas un beidzas Maskavā, ja, tā, protams, ir dzelzceļa līnija, tās ir prāmju līnijas, kas savieno Ventspili ar Eiropu, un.. un.. un līdz ar to arī tas savienojums mums ir caur Daugavpili uz.. uz Baltkrieviju, un tad caur Rēzekni uz.. uz Krieviju, pirmkārt, uz Maskavu, nu, ap to arī notiek tā attīstība, ja, ja.. ja kā.. kādā brīdī te uzcels Ķīnas mūri, nu, tad arī attīstība beigsies, un, teiksim, ventspilnieks, es domāju, ļoti daudzi nav bijuši Saldū, ja, vai.. vai.. vai Dobelē, tāpēc, ka vienkārši saimnieciski tur nav ko darīt, jābrauc speciāli ekskursijā, ja, vai, piemēram, Kurzemes plānošanas reģions, viņā atrodas gan Talsi, gan Saldus, nu, kas viņiem kopējs? Pilnīgi nekas nav kopējais, tikai, nu, tāda atrašanās Latvijas teritorijā, jā, tas būtu kopējs. Tāpēc šie plānošanas reģioni, viņi tika veidoti, es atceros, bija pirms vairāk kā 10 gadiem, motivācija bija tāda, kad Latvijas pašvaldību mērogs ir par mazs, lai saņemtu Eiropas struktūrfondu naudu un tāpēc vajagot lielākus veidojumus. Kā izrādījās, tas viss ir blefs, Latvijas pašvaldību mērogs ir tāds, ka var saņemt Eiropas struktūrfondu naudu, ko dzīve arī pierāda, bet šis veidojums, viņš jau ira saglabājies, teiksim, ja runājam tā, ja ventspilnieks nevar nokārtot kādu jautājumu Ventspilī, tad viņš uz kurieni brauc? Uz Rīgu. Ja talsinieks nevar nokārtot kādu jautājumu Talsos, tad kur viņš brauc? Uz Rīgu.”

I.Liepiņš: “Vai arī, ja..”

A.Lembergs: “Principā.. principā mēs esam.. mēs esam.. tas reģions, kurā mēs atrodamies, ir, nu, mazākais ir Latvija.”

I.Liepiņš: “Bet toties, ja ventspilniekiem ir problēmas ar policiju, tad viņi brauc uz Liepāju.”

A.Lembergs: “Nē, nu tur atkal mākslīgi ir uztaisīts kantoris, jo Kurzemes reģionālā policija atrodas Liepājā, kaut gan Liepājai ar Ventspili nekas kopējs nav faktiski. Mēs esam, nu, kaimiņpilsētas tādā ziņā, ka mēs esam pie Baltijas jūras, bet mums ar.. ar.. ar.. ar Stokholmu ir vairāk kopējs, nekā ar Liepāju, lai man liepājniekiem nedusmojas, tāpat kā liepājniekiem ar Ventspili, nu, ekskursijā, protams, cits stāsts, vai atpūsties, vai.. vai, nu, liedagu, labi, gribas citu liedagu, var aizbraukt uz Liepāju, arī plat.. pla.. plata, skaista pludmale. Mums ir vairāk kopējs ar.. ar.. ar Vācijas ostām, ja, mums ir ar Sankpēterburgu vairāk kas kopējs saimnieciski, nu, un Latvijas.. Latvi.. Latvijas integrācija Eiropā, arī atkal tā jau ir zināma specializācija, un šī galvenā specializācija Latvijas ira multimodālais transporta sistēma Eiropas Savienības.”

I.Liepiņš: “Runājot tieši par multi.. multimodālo transporta sistēmu, kā Jūs skatāties uz šo plānu veidot “Rail Baltic” dzelzceļu, kas atbildīs Eiropas sliežu platumam, iztērējot tam nezin cik miljardus eiro?”

A.Lembergs: “Nu, nevis nezin cik, bet Latvija vienu miljardu, kaut gan Latvijai būtu daudz svarīgāk Latvijas dzelzceļa elektrifikācija, kas apmēram maksātu to pašu naudu, tas ir politisks projekts, tam nekāda sakara ar ekonomiku nav, mēs analizējām, tur ideja tāda, ka no Helsinkiem kravas Tallinu, no Tallinas vedīs pa dzelzceļu, nezinu, uz Berlīni, ja, kaut gan kāpēc nevest pa jūru no Helsinkiem? Tāpēc, ka, nu, tas ir daudz lētāk, ja. Nu, šobrīd Eiropas komisārs transporta ir igaunis, viņš kā vājprātīgs uz šo projektu ir noorientējies, nu, vārdsakot, projekts ir politisks un politikā diemžēl ļoti tālu no ekonomiskās loģikas. Tas man atgādina sociālismu laiku, nu, pat es teiktu, sociālā tik stulbi nesprieda, kā šobrīd spriež Eiropas Komisijā attiecībā uz šo dzelzceļa savienojumu, pie tam “Rail Baltic” jau šobrīd eksistē, “Rail Baltic” tagadējam, kas iet pa.. pa esošo platuma sliedēm no Tallinas uz.. uz dienvidiem, tam valdība, ja nemaldos, iedalīja 20 miljonu latu un tikko viņu rekonstruēja, un to pašu izdarīja igauņi un arī lietuvieši, bet tur jau nav ne kravu, ne pasažieru. Nu, kurš brauc pa dzelzceļu no Tallinu, jūs man parādāt ar pirkstu, nu kurš? Vai uz Viļņu?”

I.Liepiņš: “Personīgi tādu cilvēku neesmu redzējis.”

A.Lembergs: “Nu, vot, uzprasiet, lai piesakās, nu, cik no 1000 cilvēkiem izmanto dzelzceļu, ja, vai.. vai kravas, kuras ved, nu.. nu.. nu.. nu tur viss ir statistika, bet tas ir.. tik un tās kravas, kas ir, tās tiek pārvadātas, nu. Nu, tā kā šis.. šis projekts vēl, nu, viņš vēl tālu ir līdz realizācijai, varbūt nomainīsies Eiropas komisārs, viena padulla igauņa vietā būs kāds prātīgāks, vai ne. Nu, tad ceram.. tad to naudu varētu iztērēt transportā, bet daudz svarīgākās lietās, kaut vai Latvijas autoceļus savest kārtībā, Pan Eiropas ceļš, piemēram, ko es pieminēju, E-22, nu, kādā stāvoklī viņš ir? Nu, par ko mēs runājam? No Ventspils, no Liepājas caur Daugavpili mums jau vajadzētu būt 2 joslu katrā virzienā ceļam, tā kā ir no Klaipēdas, piemēram, aizbrauciet, salīdziniet, ja, nu. Nu tā. Un tur ir, kur iztērēt miljardus, un.. un tā ir.. tie ir reāli projekti, kas ir vajadzīgi, ja, bet tam nav naudas, nauda ir šitādam te brīnumam, vai ne, igauņu, negribu te lamāties ēterā, tas nebūs zolīdi, par igauņu.. igauņu izcelsmes sati.. to, transporta komisāru.”

I.Liepiņš: “Jā, Sīms Kallass.”

A.Lembergs: “Kallas, jā, tāds ir tāds padulls čalis.”

I.Liepiņš: “Bet kāda Jums pašam ir sajūta, mēs esam redzējuši Latvijas vēsturē arī dažus citus strikti bīdītus, bet ekonomiski ne īsti pamatotus projektus, piemēram, celulozes rūpnīca pie Jēkabpils, kā Jums pašam šķiet, vai šis “Rail Baltic” projekts tiks vai netiks realizēts? Varbūt viņš tomēr kaut kur apstāsies pirms šie miljardi no nodokļu maksātāju naudas tiks izšķērdēti?”

A.Lembergs: “Nu, tas celulozes projekts pa priekšu bija nevis pie Jēkabpils, bet pie Užavas, kas ira 25 kilometri no Ventspils, valdošie vēji būtu tieši uz Ventspili un tad tā.. tad tā stabilā smaka, es arī speciāli aizbraucu uz Zviedriju, lai paostītu, ko nozīmē celulozes rūpnīca pa vējam, zem vēja, pareizāk sakot, viņa ir virs vēja, ja.”

I.Liepiņš: “Un kādi iespaidi?”

A.Lembergs: “Un tad man bija skaidrs, ka man jāizdara viss, lai viņa nebūtu pie Užavas un man arī tas izdevās to pārspēlēt uz.. uz.. uz mazāk attīstītu reģionu. Nu, protams, ka arī tas projekts, paldies Dievam, nomira, nu, Latvija var iztikt bez smird.. smirdoņas, ja, lai tā paliek citiem. Nu un “Rail Baltic”, nu, redzat, nu, var jau pieņemt politiskus lēmumus, nu, ko bezjēgā.. bezjēgā valsts neiztērē naudu, nu.. nu, cik bezjēgā, nu, nu, ko darīt, ko darīt, tur mēs šobrīd.. diemžēl es šo situāciju iespaidot nevaru, bet es jau teicu, ja runājam par investīcijām dzelzceļā, tad tā ir Latvijas dzelzceļa elektrifikācija, kas dotu daudz lielāku.. kas dotu reālu ekonomisku efektu, tas ir izrēķināms, tā ir tā nākotne, kas būtu jā.. kā būtu dzelzceļš jāattīsta kā infrastruktūra Latvijā.”

Argots Pakalns, raidījuma vadītājs: “Šajā brīdī sarunā iejaucos es, es Imantam lūdzu sarunas beigās kādu minūti atvēlēt man. Bet taču es nejautāšu Jums neko, kas varētu būtu āķīgi sarežģīts, uz ko būtu grūti atbildēt..”

A.Lembergs: “Nē, lūdzu!”

A.Pakalns: “Es vienkārši.. Jūs pieskārāties savā.. savās atbildēs gan Liepājas tēmai, gan ostu tēmai. Ar to.. ar ostām arī sākāt un.. un kāpēc es šo.. šīs te divas salieku kopā, šīs lietas, tāpēc, ka pirms pāris nedēļām pie manis kā.. kā intervijas viesis viesojās ētera studijā Liepājas mērs Uldis Sesks, manas dzimtās pilsētas, un viņš.. viņa viedoklis šajā te ostu nodokļu jautājumā saskanēja, nu, pa 101% ar Jūsu viedokli, tā kā es domāju, ka jūs vienotā pozīcijā varat arī turpināt iet pret tiem, kuri.. kuri šo, nu, ne visai rentablo, ne visai prātīgo lietu ir iecerējuši darīt.”

A.Lembergs: “Nē, tur vēl trakāk bija Liepājai. Liepājā izdevumi ir lielāki nekā ieņēmumi, un viņiem, ja to, nu, ja to nodokli uzliktu, kā sākumā bija paredzēts, ka ieņēmumus apliek ar nodokli, tad viņiem veidojas milzīgs deficīts budžetā, un Liepājas osta vienkārši jāklapē ciet, un tie, kas ierosina, viņiem vispār nebija nekāda ekonomiskā analīze, tehniski ekonomiskā analīze, kā būt normāli, ierosinot likumu, būtu jāanalizē objekts, kā viņš dzīvos pēc tam, ja, a viņi nolēma suni nebarot un pēc tam brīnās, ka vilks aitās. Bet, nu, jā nu es.. nu, nav vārdam vietas. Redzat, uz tāda burbuļa un.. un.. un.. un uz tāda plaša propagandas viļņa tie cilvēki ar Zatleru priekšgalā nāca pie varas, nokļuva.. nokļuva valdībā, nu un tad.. tad var redzēt, kā ir, ka gadījuma cilvēki nokļūst Saeimā, nokļūst valdībā, kādus brīnumus viņi ir gatavi izspēlēt ar.. ar valsti un ar valsts nākotni, ja, tā kā vienkārši mums jāizdara visiem pareizi secinājumi no šīs te prakses.”

I.Liepiņš: “Nu jau mūsu sarunai atvēlētais laiks ir iztecējis, diemžēl, pat ar uzviju viņš tika atvēlēts, bet vienalga laiks ir nepielūdzams, viņš skrien vēja spārniem un starp citu ir vēl kāds sakāmais attiecībā uz laiku un viņa skrējienu. Izmantojot gadījumu, apsveicu tikko pagājušajā jubilejā!”

A.Lembergs: “Jā, paldies, paldies, jā!”

I.Liepiņš: “Un paldies Jums par sarunu!”

A.Lembergs: “Paldies! Uz redzēšanos!”

I.Liepiņš: “Paldies!”

Publicēts lapā: 30.09.2013