Kalendārs

Oligarhu vara ir nostiprinājusies (Diena, 12.09.2013.)

Ventspils pilsētas mērs, Latvijai un Ventspilij partijas vadītājs Aivars Lembergs intervijā Sandrim Točam

Foto: Juris Presņikovs

Foto: Juris Presņikovs

Vai oligarhi ir zaudējuši savu ietekmi Latvijā?

Mēs zinām, ka Latvijas politikā arvien lielāka un pieaugošāka ietekme visus pēdējos desmit gadus ir bijusi globālajam oligarham, kriminālnoziedzniekam un blēdim Džordžam Sorosam. Un tā šobrīd ir sasniegusi savu maksimālo līmeni. Viņa politiskajās un ekonomiskajās interesēs darbojas tādas organizācijas kā Sorosa Fonds Latvija, Providus, Delna un citas. Jāsaka, ka multinacionālajam oligarham Sorosam ir arī savas neveiksmes. Jo tāda nenogurstoša un labi apmaksāta viņa interešu pārstāve kā Sarmīte Ēlerte ir izkritusi vēlēšanās Saeimā, bet viņas vadītais saraksts Rīgas vēlēšanās katastrofāli zaudēja jauneklim Nilam Ušakovam. Sarmīte pat zaudēja šarmantajai meitenei Baibai Brokai. Bet vienlaikus Vienotībā arvien lielāku ietekmi spēlē sorosīti, tādi kā Čigāne, Judins, Loskutovs, Viņķele ar uzvārda brāļiem. Tātad mēs absolūti nevaram runāt par kādu oligarhu lomas samazināšanos, bet tieši otrādi – multinacionālās oligarhijas lomas pieaugumu Latvijā, kas neapšaubāmi ir slikti. Jo nacionālā buržuāzija vienmēr ir labāka tautas, nācijas un valsts attīstībai nekā multinacionālā buržuāzija. Tā kā sorosīti ir pret nacionālu valsti, tad nacionālās buržuāzijas lomas samazināšanos viņi izrāda kā sasniegumu.

 

Bet kā ar vietējo oligarhu varu?

Attiecībā par «oligarhiem» atcerēsimies, ka divi «oligarhi» dzima tikai 2011.gada maijā, kad Zatlers saprata, ka viņš netiks pārvēlēts par Valsts prezidentu. Tie ir Šlesers un Šķēle. Līdz tam bija viens un arī palicis ir tikai viens oligarhs. Ja kādam patīk mani tā vai kā savādāk saukt, nav problēmu. Par oligarhu mani sāka saukt sorosīti, lai «iezīmētu». Un izmantotu to kā lamuvārdu. Ja runājam par mani kā par politiķi, neskatoties uz visu viltīgo kampaņu, uz totālu manis vajāšanu, Ventspils pilsoņu kopums deva savu vērtējumu, un manis vadītais saraksts Latvijai un Ventspilij ieguva gandrīz 70% balsu.

Reformu partiju pašlaik vada uzņēmējs, kurš vienlaicīgi ir partijas vadītājs un frakcijas vadītājs Saeimā, kas ietilpst valdošajā koalīcijā. Pēc visiem tiem sorosītu kritērijiem būtu jāsaka, ka šajā laikā ir dzimis jauns oligarhs. Kurš gan nepārstāv tranzīta, bet ar alkohola ražošanu saistītu nozari. Tomēr sorosīti klusē. Domāju, ka viņu mērķis ir cīnīties pret nacionālo buržuāziju. Un cīnīties ar jebkuriem līdzekļiem, neņemot vērā ne cilvēktiesības, ne pat elementāru toleranci.

 

Kā jūs vērtējat Einara Repšes topošo veidojumu?

Ja jau vērtējam no oligarhu tēmas viedokļa, nu, tad tur ir apvienojušies oligarhi. Viņi varbūt netiek tā no sorosītu puses apzīmēti. Bet viņi ir dažādu iemeslu dēļ apbižoti no Vienotības puses un tagad formē jaunu veidojumu. Kurš vairāk vai mazāk seko līdzi politikai, to visu saprot, bet es negribu nosodīt. Tas ir normāli.

 

Jūs kā nacionālās buržuāzijas veidojumu nedomājat atbalstīt Einara Repšes partiju?

Savulaik ventspilnieki atbalstīja Einaru Repši un viņa veidoto partiju Jaunais laiks. Pietiekoši lielu summu ziedoja. Jo tie saukļi, tie lozungi principā bija pareizi. Bet, kad viņš nāca pie varas, viss tika apmests ar kājām gaisā jeb pilnīgi otrādi. Izrādījās, ka viņš ir nevis par nacionālu valsti, bet pret nacionālu valsti. Nevis par uzņēmēju lomas pieaugumu, bet par uzņēmēju lomas samazināšanu sabiedrībā. Domāju, ka man otrreiz uz tā grābekļa nevajag kāpt. Bet ir tādi, kuri otro reizi to mēģina darīt. Nu, lai dara.

 

Vai jūs varat jau tagad prognozēt, kāds būs nākošo Saeimas vēlēšanu iznākums?

Šobrīd vēl nevaru, jo ir viens ļoti nopietns iespējamais politikas veidotājs un politiskās dzīves aktīvs dalībnieks, bet vēl nav zināms, ko viņš darīs. Es domāju Ingunu Sudrabu. Protams, viena pati viņa izdarīt neko nevar. Viņai ir vajadzīgi cilvēki, komanda, resursi, tajā skaitā ne tikai cilvēkresursi, bet arī naudas resursi. Tomēr viņa var radīt diezgan būtisku spēku pārdali.

 

Esat diezgan asi kritizējis ZZS un nebūsiet vairs arī ZZS premjera amata kandidāts. Vai Latvijai un Ventspilij var startēt vēlēšanās kādā citā koalīcijā?

Pēc pašvaldību vēlēšanām mūsu partijas valde analizēja situāciju un izlēma, ka mums nav pamata un arī vajadzības mainīt mūsu jau ilggadējās partnerattiecības ar ZZS. Neko pašlaik negrasāmies mainīt. Vienīgais, mēs uzstādījām jautājumu par premjera amata kandidātu. Lai tas ir cilvēks, kurš var kompetenti diskutēt par visām tēmām, piemēram, ar Valdi Dombrovski. Premjers, kurš tik ilgus gadus ir strādājis par premjeru. Lai ar viņu diskutētu, ir vajadzīga kompetence un māka to darīt. Diemžēl uz šo jautājumu es galīgo atbildi no ZZS neesmu saņēmis.

 

ZZS Rīgas mēra amata kandidāts Armands Krauze pirms vēlēšanām paziņoja, ka neveidos koalīciju ar SC. Kā jūs vērtējat iespējamo sadarbību ar SC?

Mana atbilde ir ļoti vienkārša – visu noteiks vēlēšanu rezultāts. Rīgā Saskaņas centrs guva absolūtu uzvaru – 60%. Vai tad tas būs brīnums, ja viņi Latvijā iegūs 51%? Nebūs. Līdz ar to būs jautājums, nevis kas ir gatavs sadarboties ar Saskaņas centru, bet vai Saskaņas centram vispār būs nepieciešamība ar kādu sadarboties.

 

Valdis Dombrovskis nesen atzīmēja jubileju kā visilgāk pie valdības stūres esošais premjers. Kā vērtējat viņa veikumu?

Ne par vienu politiķi nekad nevar dot viennozīmīgu vērtējumu. Mēs visi zinām Dombrovska vājās puses un zinām arī viņa stiprās puses. Galvenā stiprā puse ir māka sadzīvot, kas nav lieka jebkuram. Tomēr nedomāju, ka ir labi, ja tā ir dominante. Jebkurā gadījumā es vēlos viņu apsveikt. Tad, kad Vienotība un ZZS divatā veidoja Dombrovska valdību, jāsaka, ka Valdis Dombrovskis bija atvērts konstruktīviem priekšlikumiem un diskusijām. Turklāt ļoti grūtā brīdī, kad vajadzēja nevis dalīt, bet ekonomēt. Daudzi priekšlikumi, ko izteica ZZS, arī es, ir tikuši realizēti un darbojas arī tagad. Mans priekšlikums bija veidot Eiropas struktūrfondu vadības darba grupu premjera vadībā. Tā šobrīd rezultatīvi strādā. Mans priekšlikums bija reformēt profesionālās izglītības sistēmu, ko Dombrovskis atbalstīja un kas šodien notiek. Domāju, kad atkal pienāks brīdis, kad koalīciju nāksies veidot Vienotībai un ZZS, sadarbība būs daudz saturīgāka un efektīvāka, nekā tā ir valdībā šobrīd.

 

Sakiet, cik tiesvedības procesi pret jums pašlaik notiek?

Tiesvedība Latvijā ir viena, bet kriminālprocesi, domāju, ir kādi desmit. Un ir pilnīgi skaidrs, ka tie nebeigsies nekad manas dzīves laikā.

 

Jūs nedomājat tos uzvarēt vai tikt attaisnots?

Tie ir kā pūķim galvas – nocērt vienu, trīs vietā. Jūs jau zināt tos absurdus. Tā saucamajā oligarhu lietā mans noziegums ir, ka Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs ir iecēlis Andri Ameriku par Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāju savtīgās interesēs – lai Rīgas Brīvosta slēgtu reklāmas līgumu ar Mediju namu. Katram ir skaidrs, ka Ventspils Domes deputāts neko Rīgas Domē lemt nevar. Bet tas bija par pamatu, lai veiktu to lielo teatrālo kratīšanu pie manis. Tomēr izskatās, ka šobrīd prokuratūra atšķirībā no Maizīša laika nepolitiskāk tām lietām pieiet. Tā vismaz man šķiet.

 

Kādreiz runāja par karu Ventspils uzņēmēju vidē. Kā jūs vērtējat – vai tas ir beidzies?

Nē, nē. Nekas nav beidzies. Un, ņemot vērā iesaistītos personāžus, nekas arī nebeigsies. Pirmām kārtām, protams, runa ir par Olafu Berķi. Bet ļoti izdevīga pozīcija ir starptautiskajam blēdim, Ģenerālprokuratūras uzticības personai Rūdolfam Meroni. Tātad tur ir cilvēki, kuri saprot, ka nevēlas būt kopā un vienlaicīgi nevēlas arī šķirties. Līdz ar to labs gals nav gaidāms.

 

Autors: Sandris Točs

Avots: Diena

Foto: Juris Presņikovs

Foto: Juris Presņikovs

Publicēts lapā: 12.09.2013