Kalendārs

Intervija Radio Baltkom raidījumam “Tiešā runa”(12.09.2013.)

Abiks Elkins, raidījuma vadītājs: “Labdien, cienījamie radio klausītāji! Sākam darbu tiešajā ēterā un šodien pie mums viesis, kuram īpaša priekšā stādīšana nav nepieciešama- Ventspils mērs Aivars Lembergs. Labdien!”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labdien!”

A.Elkins: “Šķiet, ka tā ir sanācis, ka pēc vēlēšanām pie mums nesat bijis, tā kā es Jūs apsveicu ar panākumiem! Labāk vēlāk, nekā nekad.”

A.Lembergs: “Paldies!”

A.Elkins: “Vēlēšanas Jūsu partijai un Jums personīgi bija ļoti veiksmīgas. Neskatoties ne uz ko, Ventspils iedzīvotāji tomēr uzskata, ka, lūk, Jums jāturpina vadīt pilsētu. Tiesa, ne visi tā uzskata, piemēram, ministrs Sprūdžs. Es jau Jums pirms ētera jautāju, kā Jūs tālāk dzīvosiet bez tāda ministra. Tiesa, līdz 1.decembrim viņš vēl būs ministrs, bet kas, Jūsuprāt, vispār īsti notika, kāpēc viņš atkāpās, nepabeidzot iesākto? Viņam taču bija daudz priekšlikumu, cik es saprotu.”

A.Lembergs: “Jā. Redziet, ir tāds, manuprāt, krievu sakāmvārds: “Pasaki, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu”, ja. Nu, Zatlers izvēlējās sev līdzīgu premjera kandidātu, ielika viņu par ministru. Cilvēkam nav izglītības, nu, vidējā izglītība, pat profskolu nav beidzis, ja. Tātad profesionālu zināšanu par nozari, par kuru viņš atbild, viņam nekādu nav. Dzīves pieredzes – nekādas. Vadības pieredzes – nekādas. Pieredzes valsts institūcijā vai pašvaldībās – nekādas.”

A.Elkins: “Bet viņš bija premjera kandidāts.”

A.Lembergs: “Jā, viņš bija premjera kandidāts. Te var uzdot jautājumu: kāda ir viņa loma? Viņam ir divas lomas.”

A.Elkins: “Tā?”

A.Lembergs: “Pirmā: Zatlers izvēlējās sev līdzīgu, ja, tātad normāli, kā teikt, slikts sliktam pielīp, tā maigi izsakoties.”

A.Elkins: “Tā.”

A.Lembergs: “Tā ir viņa pirmā vērtība. Bet otrā vērtība ir, ka viņš var runāt, pļāpāt. Ne visi to spēj. Tāpēc arī viņš kļuva par ministru, bet varēja kļūt, iedomājieties, par premjerministru. Ja Zatlera partija būtu saņēmusi 30% balsu, mums būtu premjers Sprūdžs. Kā tas izskatītos?”

A.Elkins: “To ir pat grūti iedomāties.”

A.Lembergs: “Bet Zatlers varēja iegūt 30%.”

A.Elkins: “Vienkārši.”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Elkins: “Vēl nedaudz un tā arī būtu bijis.”

A.Lembergs: “Varēja iegūt pat 50%.”

A.Elkins: “Esošo bija jādubulto.”

A.Lembergs: “Jā, un ko tad? Nu, redziet, kā? Tā kā priecājieties, ka mocīja tikai pašvaldības un apkārtējo vidi!”

A.Elkins: “Jā, starp citu.”

A.Lembergs: “Un mani pie viena.”

A.Elkins: “Un Jūs. Bet, es tā saprotu, ka tas viņam neizdevās. Kaut kā Jūs divas reizes dzina prom, kaut kad atstādināja, saprotu.”

A.Lembergs: “Jā, jā. Bet es strādāju jau 25 gadus, saprotiet? Gandrīz 20 premjeri, nebeidzams daudzums ministru.”

A.Elkins: “Bet to Jūs pats..?”

A.Lembergs: “Bet pierast pie tā nevar.”

A.Elkins: “Tomēr, ja?”

A.Lembergs: “Nu, es tā sāku domāt, kurš no visiem muļķiem bijis lielākais muļķis. Nu, Sprūdžs uz to var pretendēt- 25 gadu laikā, tas ir no padomju varas līdz šodienai.”

A.Elkins: “Tātad viņš tomēr šajā nominācijā ir līderis.”

A.Lembergs: “Viens.. viens no līderiem, bet man tad vajadzētu izvērtēt 300- 400, iedomājieties?”

A.Elkins: “Tik pa šo laiku nomainījušies, jā.”

A.Lembergs: “Nu, dažādu nozaru ministri, visi.”

A.Elkins: “Bet viņš paliek atmiņā, jā.”

A.Lembergs: “Nu, ar ko viņš paliks? Nu nē. Vienkārši nav garlaicīgi dzīvot.”

A.Elkins: “Interesanti, ka ne tikai viņš un viņa partija, bet, mēs zinām, ka arī Sarmīte Ēlerte šodien sniegusi interviju “Dienai”. Viņa teikusi, ka rīkojumam Nr. 2 tomēr ir rezultāti, ka oligarhu mums praktiski vairs nav. Mums tagad ir tiesiskuma koalīcija, nekādu oligarhu, viss kārtībā.”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Elkins: “Viņa to teikusi pilnā nopietnībā.”

A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, Ēlerte visu mūžu ir strādājusi pie starptautiskā oligarha, kriminālnoziedznieka, kuru tiesājusi Francijas, ne Latvijas tiesa, protams, lūk, pasaules mēroga krāpnieka, kas ir vispār atzīts,- Sorosa. Tā kā politiskā Džordža Sorosa kā starptautiskā oligarha ietekme ir vislielākā, kāda jebkad Latvijas vēsturē ir bijusi. “Vienotībā” šobrīd mūziku pasūta un diriģē tieši sorosisti. Tie ir gan ministri kā Viņķele, tur Vilks un.. un Čigāne, un Loskutovs, un.. un vesela virkne citu. Tā kā patiesībā oligarhu loma ir nevis samazinājusies, bet palielinājusies. Bet, ja runājam par mani, tad lai Ēlerte labāk paskatās uz sevi. Vēlēšanās viņa ar savu Rīgas sarakstu izgāzās, zaudēja pat simpātiskajai nacionālu sievietei Brodas kundzei, ja.”

A.Elkins: “Brokai, jā.”

A.Lembergs: “Brokai, jā. Nerunājot nemaz par jauno Nilu Ušakovu. Tā kā viņa ir pie sasistas karietes, viņa.. viņa kaut kā cenšas palikt ietekmīga figūra, bet viņa jau ir vēsture un atrodas Latvijas Republikas politiskās dzīves izgāztuvē.”

A.Elkins: “Kas attiecas uz budžetu, kas šobrīd principā uztrauc visus, vai ar pašvaldībām vispār kaut kāds dialogs notiek, jeb atkal viss notiek kā iepriekšējos gadus, kad ar pašvaldību domām nerēķinās?”

A.Lembergs: “Nu, vēl viss nav pieņemts,..”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “..ir tikai kaut kāds pagaidu rezultāts, bet bija priekšlikums par 2% samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas par aptuveni 62 miljoniem samazinātu visu Latvijas pašvaldību kopējos ienākumus.”

A.Elkins: “Daudz.”

A.Lembergs: “Nu, ļoti daudz, gandrīz 10%. Tas.. tas kaut kā netiks pieņemts. Bet, lūk, atlaide.. nodokļa atlaide par apgādājamajiem, kā tas būs?”

A.Elkins: “Apgādājamajiem.”

A.Lembergs: “Apgādājamajiem un nepaliekamais minimums- tas ir uz pašvaldību budžeta rēķina, tas sastāda aptuveni 32 miljonus latu. Tā kā valsts budžets ieņēmumus zaudēs mazāk, pašvaldības ienākumus zaudēs ievērojami, un tā, protams, nav pareiza politika. Ja valsts ievieš kaut kādas atlaides vai sociālos labumus, tam būtu jānotiek uz valsts ieņēmumu, nevis uz pašvaldību ieņēmumu rēķina. Lūk! Nu diemžēl, no vienas puses diemžēl, no otras puses ne diemžēl, valdošās partijas vēlēšanās, kā jūs zināt, zaudēja, opozīcija viņus pārliecinoši apsteidza, viņi šobrīd atriebjas pašvaldībām un, precīzāk, Latvijas Republikas pilsoņiem par viņu politisko izvēli pašvaldību vēlēšanās.”

A.Elkins: “Tā kā vienkārši atriebjas, ja?”

A.Lembergs: “Vienkārši atriebjas, kas ir absolūtā pretrunā ar demokrātiskas valsts principiem, ja, un.. un mūsu konstitūcijai, likumiem. Šī ir koalīcija, kura likumus un mūsu konstitūciju jau tradicionāli ignorē, tāpēc mēs par to vairs nebrīnāmies. Tā kā situācija pašvaldībās budžeta jautājumos diemžēl pasliktināsies.”

A.Elkins: “Mhm. Noslēdzot budžeta tēmu, kas gan ir ilga un plaša, šobrīd notiek plašas diskusijas par Reformu partijas iniciatīvu par 20% ostu nodokli. Daudzi, ne tikai ostu pārstāvji, bet arī ekonomisti uzskata, ka tas var vispār iznīcināt mūsu tranzīta un loģistikas nozari.”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Elkins: “Ostas būs spiestas ievērojami paaugstināt cenas, tarifus.”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Elkins: “Kas tālāk?”

A.Lembergs: “Par kādu struktūru ir runa? Runa ir par, piemēram, Ventspils brīvostas pārvaldi, tā ir šīs brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde.”

A.Elkins: “Lai cilvēki saprastu, tas..”

A.Lembergs: “Tie nav termināli.”

A.Elkins: “Tas ir tikai menedžments, pārvaldība.”

A.Lembergs: “Viņi pārvada infrastruktūru, veido to un attīsta. Kas tajā ietilpst? Tas ir kuģu kanāls, kas Ventspils gadījumā ir jūrā un upē, un Rīgas gadījumā – Daugavā, ja, tā ir visa navigācijas sistēma- radari, lampiņas, bojas un tā tālāk, un tā tālāk, tas ir loču dienests, tas ir ostas kapteiņa dienests un vesela virkne šādu funkciju, ko viņi pilda. Citiem vārdiem sakot, tā ir ceļu apkalpošana, nevis auto, bet jūras ceļu apkalpošana, viena iecirkņa, neliela, nozīmīga iecirkņa apkalpošana. Un, piemēram, Ventspils brīvostas ieņēmumi veidojas no ostu nodevām, ko maksā kuģu īpašnieki, kuģu īpašnieki, un, ja šis nodoklis palielinās, Latvijas Republikas tranzīta koridors kļūst dārgāks, un Latvija tādējādi zaudē, jo mēs kļūstam mazāk konkurētspējīgi,..”

A.Elkins: “Kas iegūst?”

A.Lembergs: “..bet iegūst, pirmkārt, Tallina un Klaipēda. Kad man uzdod jautājumu, ka tas taču ir absolūti nepareizi, tas ne tikai grauj Ventspils brīvostas pārvaldi, kur strādā nepilni 30 cilvēki, bet tie ir arī visi termināli, Latvijas dzelzceļš, tie ir liela apjoma auto pārvadātāji, tur strādā..”

A.Elkins: “Visi cieš.”

A.Lembergs: “..tur kopā strādā vairāki desmiti, simti cilvēku kopā, gan aģentūras, gan ekspeditori, tas taču ir ļoti slikti, es saku, ka šis ir loģisks piedāvājums no Tallinas un Klaipēdas, somu un krievu ostu interešu viedokļa. Zatlera partijas un Pavļuta kunga piedāvājums ir loģisks, ja viņi ir saņēmuši pasūtījumu, saņēmuši avansu, piedāvājumu, bet vēlāk saņems atlikušo daļu par darījumu..”

A.Elkins: “Tad tas ir loģiski.”

A.Lembergs: “Tad tas ir loģiski, normāls, labs piedāvājums, lai iznīcinātu vienu lielu Latvijas ekonomikas daļu un piespiestu simtiem tūkstošiem cilvēku braukt no šejienes prom uz vietām, kur aizies Latvijas ostu kuģu kravas, uz Lietuvu,..”

A.Elkins: “Igauniju.”

A.Lembergs: “..Igauniju, ja, un varbūt Krieviju, ja negribēs tur, tad uz rietumiem. Tas arī viss. Cita rezona tajā nav, jo ostu pārvaldes.. Jā, brīvā ienākumu daļa brīvostā tiek tērēta padziļināšanai, navigācijas sistēmas darbībai, tekošajai uzturēšanai, remontiem, protams, un starpība starp ienākumiem un izdevumiem pēc likuma var tikt investēta ostas un tās infrastruktūras attīstībā. Ja? Tas ir pēc likuma. Un daļa no peļņas tiek novirzīta kredītu segšanai. Un šo ostas ieņēmumu daļu, ko maksā kuģu īpašnieki, nevar tā vienkārši paaugstināt- gribu un pielieku 30% , nē, jo automātiski sadārdzinās tranzīta koridors un, ja kaimiņos, Tallinā vai Klaipēdā, šīs izmaksas būs zemākas, mēs uzreiz paliekam mazāk pievilcīgi..”

A.Elkins: “Tā ir konkurence.”

A.Lembergs: “Nedrīkst tā vienkārši palielināt ostu ieņēmumus. Un ir jāsaprot, ka osta ir kā ceļu pagarinājums, piemēram, Ventspils- Zilupe- Maskava, tas ir turpinājums. Autoceļus apkalpo valsts kompānija “Latvijas Valsts ceļi”, saņemot naudu no valsts budžeta būvniecībai un remontiem, un slikti to visu apkalpo, ostām valsts naudu nedod, tā tiek iegūta no ostas pakalpojumiem, ja. Ja to atceļ, tad būs nepieciešams dotēt no valsts budžeta, kā tas notiek, piemēram, Tallinā.”

A.Elkins: “Ā, tur tātad ir pat valsts dotācijas?”

A.Lembergs: “Jā, viņi saņem valsts dotācijas, pie tam nevar nemaz tā salīdzināt, katrā ostā ir citāda ieņēmumu struktūra.”

A.Elkins: “Tallinā taču ir arī pasažieru pārvadājumi.”

A.Lembergs: “Tur ir ļoti daudz pasažieru pārvadājumu, no tiem vairāk nekā 6 miljonu ieņēmumi, mums ir tikai aptuveni 300 000.”

A.Elkins: “Par pasažieru pārvadājumiem.”

A.Lembergs: “Tallinai, Helsinkiem. Kam vēl ir tāda satiksme?”

A.Elkins: “Tāda satiksme..”

A.Lembregs: “.. un netika, arī valoda un līdzīga tauta. Un tā. Proti, to nekādi nevar tā mehāniski salīdzināt. Tās ir dažādas lietas, saprotiet? Tas nav iespējams. Tas ir.. tas ir bezatbildīgi un korumpēti. Ir divi varianti.”

A.Elkins: “Valstij principā tas ir galēji bīstami no ieņēmumu viedokļa, ja?”

A.Lembergs: “Jā, protams, protams, protams. Redziet, jūs zaudējat konkurētspēju, var būt ir paņemti 3 miljoni, it kā nekas, bet kredīts ir jāatdod, tātad jāpalielina ostas ieņēmumi. Līdz ko tos paaugstina, tiek zaudēti klienti. Un klientus zaudē Latvijas autopārvadātāji, ekspeditori un aģenti, un tā tālāk, un tā tālāk.”

A.Elkins: “Tagad mums būs neliela ziņu un reklāmas pauze. Otrajā daļā aktīvi sāksim pieņemt jūsu zvanus. Pie mums studijā ir Aivars Lembergs. 67212939, 6012393, darbojas videočats. Palieciet kopā ar mums!”

[..]

A.Elkins: “Pie mums studijā ir Aivars Lembergs, Ventspils mērs. Lemberga kungs, kad šī valdība nāca pie varas, ne tikai Reformu partija uzskatīja, ka mums nepieciešamas reformas, valstī nepieciešama virkne reformu- gan sociālas, gan tautas vēlēts prezidents, ekonomiku vajag reformēt, visu nepieciešams reformēt. Ir pagājuši vairāk kā 2,5 gadi, gandrīz 3 gadi. Vai kādas reformas ir notikušas un vai mums vispār ir nepieciešamas reformas? Vai Jūs esat revolucionāra ceļa piekritējs? Kā Jūs uzskatāt, kādas pārmaiņas valstī ir vajadzīgas?”

A.Lembergs: “Klausieties, kad sieviete maina apakšveļu, tā ir reforma?”

A.Elkins: “Nu, kaut kādā mērā jā. Kamēr nemaina apģērbus.”

A.Lembergs: “Nu, lūk, un tieši tādas reformas viņi veic.”

A.Elkins: “Ā, tātad ģimenes reformas.”

A.Lembergs: “Veļu ir jāmaina regulāri un ne tikai sievietēm.”

A.Elkins: “Mhm. Un tas ir viss, ja?”

A.Lembergs: “Tas ir viss. Jā, jo, saprotiet, vienmēr ir tā- jo vairāk tiek runāts, jo mazāk ir reālā satura. Reforma nav, ja tiek mainīts krekls, bet, ja jūs neesat nodarbojies ar rīta vingrošanu, bet jūs katru rītu pusstundu to sākat darīt.”

A.Elkins: “Sākat nodarboties. Tā ir reforma.”

A.Lembergs: “Tā, lūk, jau ir reforma, jo pēc pusgada, gada jūs sajutīsiet pozitīvas pārmaiņas, bet, ja jūs sāksiet nākamās reformas, beigsiet ēst treknu, saldu,..”

A.Elkins: “Neēdīsiet naktī.”

A.Lembergs: “.. tā atkal ir reforma un jūsu figūra to jutīs. Kad uz ielas pēc gada satiksiet vecu paziņu, viņš jūs var neatpazīt.”

A.Elkins: “Lūk, tās ir reformas!”

A.Lembergs: “Lūk, tās ir reālas reformas, ja? Bet ar pļāpāšanu to neizdarīsi, katru rītu ir par stundu agrāk jāmostas un jānodarbojas ar fizkultūru.”

A.Elkins: “Starp citu Jūs to darāt, kā es saprotu.”

A.Lembergs: “Es to daru. Tā kā priekš manis reforma būtu pretēja- ja es pārstātu to darīt, bet tas būtu muļķīgi.”

A.Elkins: “Tādā gadījumā jā. Bet kādas reformas, Jūsuprāt, vispār būtu nepieciešamas, šobrīd vajag kaut ko mainīt?”

A.Lembergs: “Piemēram, mēs Ventspilī par reformām nerunājam.”

A.Elkins: “Bet veiciet tās, ja?”

A.Lembergs: “Vispārizglītojošā skola. Ieguldām tajā lielus līdzekļus, ja, nezinu, siltinām ēkas, ieekonomējam naudu, datori, digitalizācija vispār, ja..”

A.Elkins: “Tātad Jums faktiski visās skolās tas jau ir.”

A.Lembergs: “Jā, jā. Katram skolotājam ir portatīvais..”

A.Elkins: “Dators.”

A.Lembergs: “..dators, jā.”

A.Elkins: “”Notebook” faktiski.”

A.Lembergs: “Jā, jā.”

A.Elkins: “Katram skolotājam?”

A.Lembergs: “Jā, katram skolotājam. Pirms 2 gadiem visiem nopirkām. Lūk! Bet tie visi ir tikai dzelži un programmas, bet strādā pedagogi. Tā ir kvantitāte.”

A.Elkins: “Kvantitāte. Bet vajag kvalitāti, jā.”

A.Lembergs: “Bet ir nepieciešama kvalitāte, tās ir zināšanas, es teiktu, izglītotība, tas nav viens un tas pats, un šeit galvenā figūra ir skolotājs. Mēs šobrīd nerunājam par reformām, bet pievēršam uzmanību kvalitatīvām izmaiņām.”

A.Elkins: “Un jūs arī piemaksājat Ventspils skolotājiem.”

A.Lembergs: “Tā ir vesela sistēma, saprotiet? Tas ir tikai viens no paņēmieniem- skolotājs, ir 100 skolotāji. Viņi visi taču nav vienādi.”

A.Elkins: “Protams, nē.”

A.Lembergs: “Mēs, nu, ne mēs, bet augstskolas speciālisti veica novērtējumu- 100% tas ir ideāli un 0 ir 0. Mēs ieguvām kaut kādu skalu. Bet mūs tajā vienmēr kaut kas neapmierina, 40% mūs neapmierina. Ko darīt? Atlaist?”

A.Elkins: “40%? Daudz.”

A.Lembergs: “Nē. Ir pedagogiem jāpalīdz, jāpalīdz mācību procesā, jaunu metožu ieviešanā, ir jāpalīdz. Tas ir mūsu uzdevums. Vienlaikus mēs šogad iegādājāmies 32 jaunus projektorus, 20 tos, kur var uz papīra esošo parādīt..”

A.Elkins: “Uz ekrāna.”

A.Lembergs: “..uz ekrāna un tā tālāk, un tā tālāk, ja, bet to visu vajag efektīvi izmantot, jo tas maksā lielu naudu, ja. Tālāk. Jau no 2006.gada mēs lielu uzmanību pievēršam, lai skolēni mācītos dabaszinības, matemātiku, ja, un pie mums struktūra ir izmainījusies, stipri izmainījusies, mācās par 15% vairāk nekā tas bija 2005.gadā. Un pēc vidusskolas beigšanas augstskolās ar inženieru, tehnisko un informātikas novirzienu iestājās, Dievs, dod atcerēties, mums agrāk bija, manuprāt, 20.. 22%, bet šobrīd aptuveni 30.. 35%, ja. Tādas kvalitatīvas izmaiņas, bet, lai tās notiktu, pirmkārt, dabaszinību kabinetiem ir jābūt ļoti mūsdienīgiem, ja, un, otrkārt, tos ir efektīvi jāizmanto mācību procesā. Un atkal šeit galvenais ir skolotājs. Bet skolotājiem ļoti būtiska ir motivācija, motivācija. Tas nenozīmē visiem pielikt 10% pie algas, saprotiet. Tā ir motivācija, lai būtu motivācija, ir nepieciešams novērtējums. Skolēnu eksāmenu rezultāti nosaka 10% vērtējuma, 10%. Bet kur pārējie 90? Kādai klasei vidējā atzīme varbūt būs zemāka, A klasei augstāka nekā B klasei, vai tas nozīmē, ka skolotājs slikti strādā? Nē.”

A.Elkins: “Protams, nē.”

A.Lembergs: “Nē.”

A.Elkins: “Kā jūs to risināt?”

A.Lembergs: “Tas var nozīmēt tieši pretējo. Mēs strādājam pie šo problēmu risināšanas. Daudzus jautājumus, kurus mēs risinām, vajadzētu risināt Izglītības ministrijai. Nevis pļāpāt par reformām, bet reāli tās veikt.”

A.Elkins: “Viņi tomēr ir valdība.”

A.Lembergs: “Jā, jā. Bet mēs to darām, jo gribam, lai bērni, kuri Ventspilī beidz skolu, vispārizglītojošo skolu,..”

A.Elkins: “Ir konkurētspējīgi.”

A.Lembergs: “..būtu konkurētspējīgi ar vācu jauniešiem, somu jauniešiem, ar lietuviešu, igauņu. Mēs taču konkurējam starptautiski, jo mēs ražojam produktus, nav svarīgi kādus – informātikā vai biznesā, vai rūpniecībā vai mašīnbūvē – mēs taču esam pasaules konkurencē, globālajā pasaulē, bet to visu dara mūsu cilvēki, viņiem ir jābūt gataviem konkurēt šajā pasaules tirgū. Viņiem nav obligāti jādodas strādāt uz citurieni, viņiem jāstrādā šeit, bet jāražo konkurētspējīgi produkti.”

A.Elkins: “Mhm.”

A.Lembergs: “Preces.”

A.Elkins: “Visu laiku valdībā tiek runāts par ekonomiku, industrializāciju un tā tālāk, bet, es nezinu, manuprāt, pagaidām neizskatās, ka kaut kas reāli tiek darīts.”

A.Lembergs: “Nu, ko Jūs? Mēs šo industrializācijas reformu, šis vārds gan ir novecojis, protams, teiksim, sākām 1999.- 2000.gadā.”

A.Elkins: “Paši sākāt radīt..?”

A.Lembergs: “Mēs sākām likt akcentu uz industriju, jo sapratām, ka Krievija attīstīs savas ostas, mums transporta īpatsvars ir liels, un mēs esam ļoti riskantā situācijā, esam no viņiem ļoti atkarīgi, un mēs intensīvi sākām attīstīt jaunas rūpnīcas. Šobrīd Ventspilī ir 22 rūpnīcas, tas ir daudz. Rūpnīcas ir dažādas, kādā strādā 30, citā 250 cilvēki.”

A.Elkins: “Un visas kaut ko ražo, ja?”

A.Lembergs: “Kaut ko ražo, jā. Agrāk rūpniecībā bija nodarbināti 7% iedzīvotāju, šobrīd- 15%.”

A.Elkins: “Dubultā.”

A.Lembergs: “Tā ir reforma, tās ir kvalitatīvas izmaiņas nodarbinātības struktūrā, ja. Mēs gribām vēl vairāk, mēs gribam, lai informātika kā nozare, ja, būtu tāda..”

A.Elkins: “Informācijas tehnoloģijas, ja?”

A.Lembergs: “Jā, jā. Lai IT attīstītos kā produktu ražošana, konkurētspējīgu produktu, tas ir vēl viens virziens, kurā mēs strādājam. Tas nozīmē izglītības sistēmu- vispārējā izglītība, profesionālā, augstākā -, tā ir zinātne, uzņēmēji, tā ir infrastruktūra un tā tālāk, un tā tālāk, tā ir kompleksa pieeja un ar vienu pļāpāšanu.. Mēs taču nerunājām, ka mums reformas, reformas, reformas. Ar reformām ir jānodarbojas katru dienu, katru dienu. Tas nav tā.. tā.. tā kā kampaņveidā, Jūs atceraties, kā bija padomju laikā, atceraties? Nu, Jūs neatceraties.”

A.Elkins: “Kampaņas.”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Elkins: “Cīņa ar alkoholismu..”

A.Lembergs: “Bija kampaņa, ka vienā dārza gabalā siltumnīca nedrīkst būt lielāka, manuprāt, par 15 kvadrātmetriem. Viss. Un, ja kādam bija, pārbaudīja, visu slēdza. Pēkšņi sākās kampaņa pret alkoholismu, kā reforma. Un kāds saka: “Viņam ir vairāk kvadrātmetru, paldies Dievam, ka šī kampaņa ir beigusies.” Un patiešām. Šo beidza, sākās cīnīties pret dzeršanu un alkoholismu. Viena kampaņa beidzās, sākās kāda cita.”

A.Elkins: “Nākamā, jā. Lūk, arī visa reformu būtība.”

A.Lembergs: “Nu, jā, jā. Kaut kas mums līdzīgs ar tiem padomju..”

A.Elkins: “Mums ir virkne zvanu. Uzlieciet austiņas, pieņemsim tos! Labdien! Mēs Jūs klausāmies!”

Radio klausītājs: “Labdien, Abik!”

A.Elkins: “Jā, labdien!”

A.Lembergs: “Labdien!”

Radio klausītājs: “..Viktors.”

A.Elkins: “Jā, klausāmies!”

Radio klausītājs: “Vispirms gribu apsveikt ar uzvaru- tā turpināt, malači!”

A.Lembergs: “Paldies!”

Radio klausītājs: “Pirmais, ko gribētos pateikt, ir vecā dziesma- “Vienotības” iniciatīva pirms vēlēšanām apvienoties, bet viņi saņēma arī atbildi, Augusts Brigmanis teica: “Mēs jūtamies lieliski,” un Latvijas mērogā partijai tiešām bija bezprecedenta uzvara, “tāpēc ejiet un cīnieties ar saviem sarakstiem!” Bet kā Jāņa Urbanoviča jokā, viņiem tiešām der ņemt piemēru no Pentagona ierēdņiem, ar saucienu: “Krievi nāk!” vienkārši mesties ārā pa logu.”

A.Elkins: “Liels paldies! Jā, man šķiet, ka pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka tādi vienkārši paņēmieni kā dalīšana pēc nacionālās piederības vairs neiet cauri, vai ne?”

A.Lembergs: “Jā, protams! Tas jau sen neiet cauri.”

A.Elkins: “Ventspilī noteikti neiet, manuprāt.”

A.Lembergs: “Nē, mums nekad tā nav bijis. Tiesa, ne šajās, bet iepriekšējās vēlēšanās “Saskaņas centrs” nedaudz centās mudināt balsot par savējiem un tā, bet, manuprāt, tas varbūt viņiem papildus deva 1 deputāta vietu.”

A.Elkins: “Šobrīd arī tās vairs nav, ja?”

A.Lembergs: “Pirms šīm vēlēšanām tāda lozunga nebija, ja. Un es vienmēr.. Mums ir ventspilnieki un ja mēs paskatāmies šo koku..”

A.Elkins: “Ģenealoģisko, jā.”

A.Lembergs: “Četrās vai tur, nezinu, 10 paaudzēs, ja, tad kas vien te nav gājuši pāri! Vai tad franču zaldāts viens pats gulēja tajos..”

A.Elkins: “Siena gubeņos.”

A.Lembergs: “Nu, tad bija rudens, bet, teiksim tā, siena gubeņos. Mūs visus vieno vienādas problēmas. Tam nav nekādu perspektīvu, mēs Ventspilī ar tādām muļķībām nekad neesam nodarbojušies un nenodarbosimies.”

A.Elkins: “Jā. Vēl gribēju Jums jautāt, cik es saprotu, Jūs prognozējat, ka lai kā arī būtu, bet līdz vēlēšanām šī valdība nostrādās, diez vai ir pamats gaidīt kādas globālas pārmaiņas, jeb kā Jums liekas?”

A.Lembergs: “Nē, redziet, Zatlera partija cerēja ar Sprūdža palīdzību uz maniem kauliem, cīnoties ar mani..”

A.Elkins: “Uz Jūsu kauliem?”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Elkins: “Labi teikts!”

A.Lembergs: “Tiesa, viņi tādi nebija pirmie. Cīnoties ar Lembergu, viņus atbalsta 1,7%, cerēja, ka atbalstīs 17%. Nekas no tā nesanāca. Un šobrīd, protams, var būt tā, ka Reformu partija var iestāties par skolotājiem un ne soli neatkāpties, stāvēt uz nāvi, ja, un kaut ko vēl..”

A.Elkins: “Tādi ultimāti, jā.”

A.Lembergs: “Ne tikai attiecībā uz mani personīgi, bet par tiem pašiem skolotājiem, aizstāvot skolotāju idejas. Tādā gadījumā, protams, kaut kādas pārmaiņas var notikt, bet tādā gadījumā savas siltās vietiņas zaudēs 5 ministri ar saviem siltajiem birojiem.”

A.Elkins: “Starp citu, jā.”

A.Lembergs: “It kā.”

A.Elkins: “Bet tur arī biroju vadītāji, kā mēs zinām.”

A.Lembergs: “Jā, kā mēs zinām, 1500 latu saņem, ja mani atmiņa neviļ.”

A.Elkins: “Un vēl prēmijas.”

A.Lembergs: “Kabineti, prēmijas, tajā skaitā draugiem un tuviniekiem, kas arī ir interesanti, lūk.”

A.Elkins: “Un nekāda interešu konflikta nav.”

A.Lembergs: “Nekāda, jā. Nu, Dievs ar viņiem, jā. Lūk! Tā kā, saprotiet, Saeimas deputāti, valdošā partija vada komisiju, bet komisijai, komisijas priekšsēdētājam ir savs kabinets, sava mašīna, sekretāre, palīdze, saprotiet, un tas viss būtu jāzaudē. Tas viss ir augstākstāvošajiem. Tas ir kā ar Sprūdžu – aiziet ar 1.decembri, bet kāpēc negāja uzreiz? Kāpēc viņš pēc 3 mēnešiem?”

A.Elkins: “Jā, kāpēc?”

A.Lembergs: “Kas gan tur nesaprotams?”

A.Elkins: “Vēl kādu reformu var veikt.”

A.Lembergs: “Viņam ir alga, mašīna- to nebūs, ir kabinets- nebūs, tā?”

A.Elkins: “Palīdze.”

A.Lembergs: “Sieva.. civilā, nav būtiski, sieva ir sieva, saņem algu, vada viņa biroju, saņem 1500-1700 kaut kā tā, ja, saņem prēmijas, ir savs kabinets, vēl 7 viņa partijas biedriem ir savi kabineti, algas, viss ir. Līdz ko viņš vairs nebūs ministrs, viņi visi nonāks uz ielas.”

A.Elkins: “Tāpēc nevajag steigties, ja?”

A.Lembergs: “Jā. Plus kaut kādas lietiņas vajag pabeigt, kamēr ir ministrs. Un pavisam vienkārši- šobrīd brauc uz pašvaldībām, ja Sprūdžs atbrauktu uz Ventspili, es viņu nesatiktu, bet, ja viņš teiktu ka grib parunāt, nezinu, ar ko, mēs taču viņu uzņemtu, uzvārītu kafiju, iedotu pusdienas, nu, ne es, izpilddirektors, piemēram, jo ministrs it kā pārstāv valsti, ja. Bet līdz ko viņš nebūs ministrs, tā viss.”

A.Elkins: “Priekš kam Jums tad viņam ko dot.”

A.Lembergs: “Viņam neviens neko nedos, ne tikai Ventspils, bet arī Preiļi, Daugavpils, teiks, ka laika nav.”

A.Elkins: “Jā, nav laika.”

A.Lembergs: “Tā kā, piedodiet, viņam ir ko zaudēt. Kad ir kaut kas kabatai tuvs, ko var zaudēt, ir nepieciešama vīrišķība, lai pateiktu nē, es šeit esmu par taisnīgu lietu, es šeit palikšu. Nu, lūk, 2 gadus viņi tur savstarpēji strīdās pie.. kā viņu, sivēni pie tās ēd..”

A.Elkins: “No siles, jā.”

A.Lembergs: “Bet šī sile visus vieno.”

A.Elkins: “Tomēr, ja? Tad līdz 1.decembrim jau nu noteikti, ja?”

A.Lembergs: “Noteikti.”

A.Elkins: “Nākamais jautājums ir tāds globālāks, bet es zinu, ka Jūs vienmēr esat bijis par to, lai piedalītos iespējami mazāk starptautiskos kara konfliktos. Kā Jūs domājat, ja lieta pēkšņi nonāks līdz kaut kādiem, mēs nepieteiksim karu Sīrijai? Atcerieties Irāku, mēs tur pirmie pieteicām karu, cik es atceros.”

A.Lembergs: “Ne tikai.”

A.Elkins: “Jā, kam vien neesam pieteikuši- Afganistānai arī, manuprāt.”

A.Lembergs: “Ziniet, karš, tā.. tā ir globālo interešu realizēšana un šīs intereses ir nauda. Lai kur arī amerikāņi nekonfliktētu, visur tas ir par naudu. Lūk, Saūda Arābija. Demokrātija tur ir nulles līmenī, sievietēm tur nav nekādu tiesību, tiesību ziņā ļoti atpaliek no mums.”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Un nebombardēs, bet Sīriju bombardēs. Saprotiet? Tātad nevarēja vienoties par naudu, lielā mērā tā. Tas arī viss. Tātad naudu atņems ar spēku. Lūk, Irākā nafta ir.”

A.Elkins: “Ir.”

A.Lembergs: “To iegūst, kāds tirgo, kāds iegūst. Kā iegūt, kā naudu dalīt? Un, piedodiet, bet es būšu tāds ļoti..”

A.Elkins: “Cinisks, ja?”

A.Lembergs: “Cinisks, jā. Bet kāds ir mūsu ieguvums no Irākas? Huseinu uzvarējām?”

A.Elkins: “Uzvarējām.”

A.Lembergs: “Uzvarējām. Okupējām?”

A.Elkins: “Okupējām.”

A.Lembergs: “Kur ir mūsu daļa? Afganistāna. Kur ir mūsu daļa, mana, Jūsu? Nu, ne personīgi, bet valsts. Kur ir mūsu miljardi? Tas arī viss, ja? Un uz šo lietu jāskatās caur dolāra prizmu, kā to dara amerikāņi, un nekā citādi.”

A.Elkins: “Un kur gan cilvēktiesības?”

A.Lembergs: “Un pats sliktākais, ka mēs.. kā sauc sievietes uz Čaka ielas?”

A.Elkins: “Jā, ir tādas, jā. Tāda profesija, jā.”

A.Lembergs: “Mēs esam vēl muļķāki, godīgi devēji. Latvija.”

A.Elkins: “Tā, ja?”

A.Lembergs: “Lūk, tas nav pareizi.”

A.Elkins: “Pilnīgi nepareizi.”

A.Lembergs: “Un vēl es pateikšu, protams, man.. Vladimira Putina gājieni ir ļoti spēcīgi par ķīmisko ieroču nodošanu. Un viņi uzreiz..”

A.Elkins: “Nav ko teikt.

A.Lembergs: “Ko teikt?! Nodeva un pēc tam iznīcināja.”

A.Elkins: “Un problēmu vairs nav.”

A.Lembergs: “Jā, jā. Bet es Jums pateikšu, es amerikāņiem varu ieteikt labu gājienu.”

A.Elkins: “Tā?”

A.Lembergs: “Es tā padomāju, vai man Vents.. Puzē ir ķīmiskie ieroči? Ir. Žurku inde.”

A.Elkins: “Tā.”

A.Lembergs: “Ja to izkaisa, jūs to ieelposiet un nomirsiet. Un, lūk, es domāju, ka arī Sīrijā var atrast žurku indi un sākt bombardēt.”

A.Elkins: “Ā, starp citu, jā. Un 100%, ka tur indi atrast var.”

A.Lembergs: “Noteikti. Arī Latvijā var atrast. Labi, Jums varbūt mājā nav, bet es domāju, ka Rīgā ir daudz. Var bombardēt un būs taisnība.”

A.Elkins: “Tātad Putinu šādi var apiet.”

A.Lembergs: “Apspēlēt. Un ja nu tur ir vesels spainis? Un ja to izbārsta?”

A.Elkins: “Tas ir bīstami. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums.”

A.Lembergs: “Un to visu ūdenstilpnē?”

A.Elkins: “Jā, cilvēktiesību pārkāpums. Jādod humānu intervenci.”

A.Lembergs: “Lai tikai ir vēlēšanās, veidu atradīsim, ziniet, tāpat kā- lai tik ir cilvēks, pantu piemeklēsim.”

A.Elkins: “Pēdējais jautājums. Jūs pats sākāt- vai draudi tomēr pastāv, atradīs kādu pantu? Jo daudzi seko līdzi šiem Jūsu tiesu procesiem, kas ilgst jau gadiem ilgi. Es atceros, ka pirms gada Jums jautāju, vai redzat gaismu tuneļa galā, atbildējāt, ka pagaidām neredzat, šķiet, ka tas būs ilgi. Vai šobrīd kaut kas ir mainījies?”

A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, tiesā šobrīd tiek izskatīti 1992.- 1995.gada notikumi.”

A.Elkins: “Burtiski vakardienas notikumi.”

A.Lembergs: “Ja salīdzinām ar ledus laikmetu, var pat teikt, ka šodien. Un, lūk, bija tāds liecinieks Viktors, teikšu tikai viņa vārdu, un viņš saka: “Tas notika pirms 20 gadiem. Ja jūs man jautātu dažus gadus vēlāk, es droši vien pateiktu, bet 20 gadi, saprotiet, es neatceros.” Jāatceras, kurā vietā, ko runāja tikšanās reizē kādā dienā pirms 20 gadiem, kādā krāsā bija krēsls, aptuveni tā, ja. Tā kā- lai tikai ir cilvēks, pantu atradīsim.”

A.Elkins: “Tātad, ja..”

A.Lembergs: “Un mani oficiāli apsūdz no 1999.gada, tātad jau..”

A.Elkins: “14 gadus.”

A.Lembergs: “14 gadus.”

A.Elkins: “Vai tā cilvēcīgi pie tā var pierasts jeb nedrīkst pierast?”

A.Lembergs: “Dzīvot taču visi it kā ir pieraduši, ne tā?”

A.Elkins: “Jā.”

A.Lembergs: “Nu, es teikšu tā – kā bija tiem, kuri sēdēja Gulagā? Man ir labāk.”

A.Elkins: “Jā, Jūs pagaidām nesēžat. Kaut gan pašā sākumā arī tas ir bijis.”

A.Lembergs: “Pat tas ir bijis, bet ne Gulagā.”

A.Elkins: “Ne Gulagā, jā.”

A.Lembergs: “Saprotiet? Un tagad viņi virza likumprojektu par ātrāku krimināllietu izskatīšanu, protams, priekš manis.”

A.Elkins: “Ā, tas ir speciāli?”

A.Lembergs: “Un kad..”

A.Elkins: “Speciāli Jums?”

A.Lembergs: “..Kirovu.. Kirovu nogalināja, ir jāpaskatās, kā Staļins nolēma, tika pieņemts lēmums par paātrinātu krimināllietu izskatīšanu kontrrevolucionāriem, spiegiem un visiem šiem.”

A.Elkins: “Uzreiz ātri atrisināja.”

A.Lembergs: “Jā. Plkst. 22.00 vakarā sāka, plkst. 4.00 nošāva. Nav tālu jādodas mācīties.”

A.Elkins: “Viss bijis vēsturē!”

A.Lembergs: “Josifs Visarionovičs visu atrisināja. Tagad kā viņa skolnieks uzstājas Judina kungs, it kā augsts doktors..”

A.Elkins: “Tiesību! Un saka, ka vajag paātrināt!”

A.Lembergs: “Tiesību.. un uzskatīja par augstāko tiesnesi, ja.. Varēja paņemt 1934.gada, 37.gada grāmatu – tur viss ir aprakstīts, kā, ko vajag darīt, nav ko mocīties.”

A.Elkins: “Tur starp citu bija teikts, ka, lai atzītu par vainīgu, nepieciešami pierādījumi.”

A.Lembergs: “Pierādījumi, jā. Un pusēm jābūt klāt, tātad bez advokātiem.”

A.Elkins: “Tiešām.”

A.Lembergs: “Jā, bet man šobrīd nedod iespēju izjautāt liecinieku, piemēram.”

A.Elkins: “Bet ja nu pēkšņi ne tos jautājumus uzdosiet?”

A.Lembergs: “Nu, jā. Un tā bija arī pie Staļina – arī neļāva izjautāt, ja kas, kad “troika” strādāja.”

A.Elkins: “Jā, nu, labi, ka Jūs tomēr pret to izturaties optimistiski. Cerēsim, ka kāda taisnība tomēr radīsies. Paldies liels! Pie mums studijā bija Aivars Lembergs, Ventspils mērs. Paldies!”

A.Lembergs: “Paldies! Uz redzēšanos!”

Publicēts lapā: 12.09.2013