Kalendārs

Mums jātiecas pēc labākā (Ventas Balss, 02.08.2013.)

Ventspils, tērpusies svētku rotā un izritinājusi ziedu paklājus, gaida viesus. Šogad pilsēta svinēs 723. jubileju, bet cauri vīsies arī ostas 750. gadadienas motīvi. Daudz ir paveikts, ir ar ko lepoties, taču daudz vēl jādara. Tādēļ Ventspils mērs Aivars Lembergs aicina neieslīgt rutīnā un kopīgiem spēkiem veidot pilsētu turīgās Vācijas līmenī un nenolaist latiņu zemāk.

Šogad Pilsētas svētki saistīti arī ar ostas lielo jubileju. Ieskats tās pagātnē lai paliek vēsturniekiem, bet jums gribas jautāt, kādu redzat Ventspils maizes mātes – ostas – nākotni?

– To nākotnes ostu šobrīd veidojam. Tās attīstībā noteikti vairāki konkrēti posmi. Pirmais: apgūt neizmantoto platību pie piestātnēm. Lai to izdarītu, jāuzbūvē šīs piestātnes. Tas šobrīd jau notiek – pilsētas kreisajā krastā starp tiltiem tiek būvēta jauna piestātne un jauns terminālis. Labajā krastā ir jādara tas pats. 12. piestātne, kas ir no paceļamā tilta uz leju pa straumi, arī tiks izbūvēta. Ja neskaita krasta nostiprināšanas dažus pasākumus, šīs teritorijas tad faktiski būs apgūtas. Nākošais posms ir Ziemeļu ostas attīstība, kurā varētu attīstīt konteineru pārkraušanu vai pat veidot konteineru sadales centru. Taču tas ir atkarīgs no Krievijas ekonomikas attīstības. Ja nav stabilas kravu bāzes, tad nav jēgas ieguldīt naudu. Ziemeļu ostas projekta realizācijai ir vajadzīgs liels stratēģiskais partneris. Tas ir tas nākotnes redzējums ostas attīstībā, kas saistīts ar kravu pārkraušanu. Otrs svarīgākais darbības virziens, kuru realizējam jau no gadsimtu mijas, ir Ventspils industrializācija. Tā notiek brīvostas teritorijas industriālajās zonās, kur jau šobrīd esošās kapitālsabiedrības pašas ģenerē aizvien vairāk kravu. Trešais virziens ir loģistikas jeb komplektācijas centra attīstība, kas nebūtu saistīta ar Latvijas iekšējo tirgu, bet gan ar starptautisko tirgu Austrumos. Šīs lietas mums faktiski nav. Taču, lai kā arī mēs negribētu, gan pašas ostas, gan loģistikas centru attīstība ir ļoti saistīta ar to, kā attīstīsies Krievijas ekonomika. Ja tā attīstīsies industrializācijas virzienā, tad ir viens attīstības scenārijs, bet, ja turpinās bāzēties tikai uz izejvielu pārdošanu, tad nekāda straujā attīstība nav gaidāma. Savukārt industriālās zonas attīstība ostā vairāk saistīta ar globālo tirgu, vispirms jau ar Eiropas Savienības tirgu.

Vai izaicinājums nākotnei nav arī noturēt ostu, kas strādā Latvijas, nevis starptautisko organizāciju interesēs?

– Tur mēs neko daudz nevaram izdarīt.

Var neapstiprināt tādas regulas, kā nupat gribēja apstiprināt.

– Latvijas ostu attīstībai jau šobrīd ir vairāki lieli apdraudējumi. Tikko Latvijas parlamenta komisija noraidīja atbalstu ES regulai, kuru ieviešot, tiktu akceptēta kārtība, ka ostas nodevu un nomas maksas apmērus noteiktu starptautisko monopolu komisija. Protams, sev par labu un Ventspilij par sliktu. Vēl viens apdraudējums ir nepamatoti augstās prasības saistībā ar kuģu degvielas kvalitāti un vēl citas vides prasības, kas netiek realizētas Vidusjūras vai Melnās jūras baseinā un netiek attiecinātas arī uz Krieviju. Līdz ar to mūsu konkurētspēja būtiski samazinās. Arī RailBaltica būvniecība ir būtisks apdraudējums, ko Latvijas valdība jau faktiski ir atbalstījusi. Tas būs transporta koridors no Tallinas uz Eiropas vidieni, kas, negatīvi ietekmējot mūsu ostas, ietekmēs arī ostas pilsētu attīstību. Savukārt Krievijas ostu dinamiskā attīstība rāda, ka tā turpina pārorientēt kravas uz savām ostām, turklāt dara to jau piecpadsmit gadus. Līdz ar to saglabāt kravu apgrozības apjomu Ventspilī esošā līmenī jau ir lielisks rādītājs. Tāpēc nav alternatīvas. Mums ir jāiet industrializācijas ceļš, lai transporta nozares loma pilsētas kopprodukta ražošanā samazinātos.

Šobrīd jau tā uzskatāmi varam novērtēt, kā attiecīgas infrastruktūras izveide veicinājusi sporta, mākslas, kultūras attīstību, bet šī pavasara velobrauciens bija patīkams apliecinājums tam, cik kupla Ventspilī kļuvusi velosaime.

– Patiesībā esmu pārsteigts, ka tas tik strauji notiek! Taču aizvien ir jāuzlabo velotransporta infrastruktūra. Pirmkārt, velosipēdu novietnēm jābūt ne tikai pie visām pašvaldības iestādēm, bet arī pie visām valsts iestādēm, veikaliem. Visur, kur cilvēks apstājas, lai saņemtu pakalpojumu, velonovietnēm ir jābūt. Pašvaldības saistošajos noteikumos ir jānosaka, ka arī pie valsts iestādēm ir jāierīko velosipēdu turētāji. Turpināsim veicināt velosipēdu izmantošanu ne vien tūrismā un aktīvajā atpūtā, bet motivēsim to izmantot arī kā ikdienas pārvietošanās transporta līdzekli. Veloceliņu izveidošana ir dārgs prieks, tādēļ, cik vien iespējams, izmantosim ES struktūrfondu naudu. Nekādus desmitus kilometru par pašvaldības līdzekļiem nebūvēsim, jo mums ir citas vajadzības, ne tikai veloceliņi.

Ir pamats cerēt, ka Eiropas naudu varēs dabūt arī romantiskajam maršrutam ap Būšnieku ezeru?

– Jā, tas ir romantisks maršruts, taču tāda izveide nemaksā maz. Tomēr pārskatāmā nākotnē būtu vēlams pie tā izveides strādāt. Man personīgi tas patīk. Domāju, ka visi  velodraugi un dabas mīļi to novērtētu.

Pilsētas sākotnējā devīze bija pilsēta ar rītdienu, tagad aktuāla ir pilsēta ģimenei, bet Eiropas Savienība šogad pateica, ka Ventspils ir arī senioriem draudzīga pilsēta. Kas varētu būt nākamā?

– Šajā jomā Ventspils ir labāka par Vāciju! Tas nav ne gada, ne divu, ne piecu gadu uzdevums. Tas ir nopietns izaicinājums. Visu laiku savu attīstību ir nepieciešams mērīt, salīdzināt. Arī Vācija attīstības ziņā nestāv uz vietas, tādēļ izvirzīt mērķi sasniegt dzīves labklājību virs Vācijas vidējā līmeņa būtu mēraukla attīstībai līdz 2020. gadam. Taču jāņem vērā, ka Ventspils nav atrauta no pārējās Latvijas. Valstī vidējā pensija šobrīd ir 190 latu, bet Ventspilī – 230 latu. Tā ir liela starpība, bet, ja to salīdzinām ar Vāciju, tad redzams, cik daudz vēl darāmā.

Atceroties, kāda pilsēta bija pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados un kāda ir tagad, gribas ticēt, ka Ventspilī šo devīzi arī varam īstenot.

– Kvantitatīvi sasniegt ir daudz vieglāk, bet svarīgas ir kvalitatīvās izmaiņas, kas ir tas grūtākais! Kvalitāte parādās tikai kaut kādos gala rezultātos, piemēram, saražotajā kopproduktā uz vienu iedzīvotāju. Taču to ietekmē simtiem faktoru.
Tas ir jūsu šī brīža izaicinājums?

– Jā, un tas dod iespēju neieslīgt pašapmierinātībā.

Pagājušajā gadā Pilsētas svētkos Ventspils uzņēma vairāk nekā 100 tūkstošus viesu…

– Trīs reizes vairāk, nekā ir iedzīvotāju pilsētā. Pagājušajā gadā bija 130 tūkstoši apmeklētāju.

Kā vērtējat vietējo uzņēmēju prasmi apkalpot tūristus? Vai tie ir iemācījušies izmantot to, ko pašvaldība dod, piekopjot aktīvo mārketingu?

– Pamazām mācās. Atceros, ka pirms piecpadsmit gadiem bija grūti atrast kaut vai dažus tirgotājus Ostas ielas promenādē. Tagad tur ir ļoti plašs piedāvājums. Tāpat arī izbraukuma ēstuvju, kafejnīcu ir daudz vairāk. Daudzi ventspilnieki ne tikai svētkos, bet uz visu tūrisma sezonu izīrē savas mājas, dzīvokļus, tā nopelnot naudu. Pamazām veidojas pieredze, iemaņas, kas nebija līdz šim raksturīgas. Domāju, ka ventspilnieki pielāgojas tūrismam. Vietu skaits naktsmītnēs mums ir vairāk nekā Liepājā. Kafejnīcu mums arī nav mazāk kā Liepājā, kaut Liepāja ir vismaz divas reizes lielāka par Ventspili. Turklāt kvalitāte šobrīd ir augstāka, nekā tā bija kādreiz. Ja aizbrauksiet uz Palangu, jums tur piedāvās tikai konservētu ēdienu vai labākā gadījumā sildītu kulināriju. Mūsu ēstuvēs ēdiens tiek gatavots uz vietas, un piekritīsiet, tā ir pilnīgi citas kvalitātes maltīte. Tā kā mums ir pietiekami daudz pozitīvu piemēru.

Šobrīd tipiskais tūrists mums ir lietuvietis – salīdzinoši skops tūrists, tādēļ tiek domāts par maksātspējīgāku tūristu piesaisti.  Kādā valodā vajadzētu sākt drukāt ēdienkartes?

– Vislabākais tūrists ir amerikāņu jūrnieks. Ienāk kara kuģis, izkāpj krastā jūrnieki un tērē naudu. Šajā ziņā NATO ir izdevīga, tikai viņi reti ienāk. Ja piestātu biežāk, īpaši ārpus sezonas periodā, būtu jauki. Visi būtu gandarīti – sākot ar meitenēm un beidzot ar tirgotājiem (smejas). Jādomā par vāciešu piesaisti. Savulaik ieguvām Eiropas naudu prāmju līnijas izveidei starp Ventspili un Gotlandi, taču diemžēl nepieteicās neviena kuģošanas operatora kompānija, kas būtu ar mieru pat ar dotāciju ierīkot prāmju satiksmi Gotlande–Ventspils. Krievu tūristu varētu būt vairāk, tomēr to bremzē vīzu izsniegšanas politika, proti, ka vīzas var saņemt tikai lielās Krievijas atsevišķās vietās. Pie tik apgrūtinošas vīzu politikas uz nopietnu tūristu plūsmu nav ko cerēt. Ja aizbrauksiet uz Dubaiju vai arī lieliem tūrisma centriem Eiropā un ārpus tās, dzirdēsiet krievu valodu ārkārtīgi daudz. Ja ES ar Krieviju vienosies par bezvīzu režīmu, tas jau būs milzu panākums, tad arī pie mums krievu tūristu būs daudz, un tā būtu ļoti laba iespēja gan pilsētai, gan cilvēkiem nopelnīt.

Kādi jums ir nozīmīgākie, tuvākie ieraksti darba plānotājā?

– Šobrīd uzmanīgi sekojam līdzi tam dokumentu saturam, kas noteiks Eiropas struktūrfondu naudas tēriņu virzienus 2014.–2020. gadā. To nedarām vieni, bet sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Pašvaldību savienību, Darba devēju konfederāciju un citām nevalstiskajām organizācijām. Tas ir viens būtisks darbības virziens šajā un arī turpmākajos gados. Jau līdz šim esmu pievērsis un arī turpmāk pievērsīšu lielu uzmanību Ventspils Tehnikuma projekta realizācijai, Ventspils Augstskolas attīstībai, īpaši sākotnējā periodā, kamēr darbu uzsāks jauns rektors. Faktiski, jāseko līdzi visiem attīstības virzieniem, katrā nozarē tie ir skaidri noteikti. Protams, neaizmirstu arī par kontroli jau esošajām lietām, lai visu laiku uzturētu augstu kvalitāti. Piemēram, šogad mani ne visai apmierina puķu piramīdas. Viena otra ir pārāk blāva. Iespējams, tādas der Parīzē, bet Ventspilī neder. Tāpat viena otra puķu dobe nav tāda, kādu to vēlētos redzēt. Toties Ziedu govs šogad ir izteiksmīgāka, krāšņāka. Ventspilī debesis biežāk ir pelēkas, saule spīd retāk, tādēļ krāšņumam ziedos ir jābūt. Mūsu neizsīkstošā uzmanība vienmēr būs pievērsta jaunām, kvalitatīvām darbavietām ar maksimāli augstu pievienoto vērtību, kas rezultātā dod un dos pensionāram lielu pensiju un trūcīgo skaita samazināšanu.

Svētku programma arī šogad ir plaša. Kas jūs visvairāk uzrunā? Ko jūs ieteiktu nepalaist garām?

– Vēlos uzsvērt, ka šogad pirmo gadu veidosim komisiju, kas izvērtēs interesantāko Svētku gājiena kolektīvu un pasniegs pārsteiguma balvu. Bet patiesībā svētku programmā ir iekļautas mūsu tradicionālās vērtības: ziedu paklāji, kantrī Piedzīvojumu parkā, grāmatu svētki Rātslaukumā, spēkavīru sacensības, plaša programma bērniem, amatu godināšana Livonijas ordeņa pilī un Piejūras brīvdabas muzejā, labi koncerti un krāšņa uguņošana.

Ko jūs vēlat ventspilniekiem svētkos?

– Ventspilniekiem novēlu arī turpmāk justies kā pilsētas saimniekiem – būt prasīgiem, radošiem, izteikt priekšlikumus, ko mums vēl vajadzētu darīt. Ja tiek saskatīti kādi trūkumi pilsētas saimniecībā, uz tiem ir jānorāda. Pašvaldības vadība ne vienmēr katram stūrim spēs izsekot līdzi. Tas ir apsveicami, ka ventspilnieki ir prasīgi saimnieki un nav vienaldzīgi pret to, kas notiek pilsētā. Pilsētas dzīvē neviens jautājums, cilvēka dzīves aspekts nevar būt nesvarīgs vai nebūtisks. Viss sastāv no sīkumiem un būtība parādās detaļās. Svarīgi nebūt vienaldzīgiem!

Avots: Ventas Balss

Autors: Dace Vašuka

Publicēts lapā: 2.08.2013