Kalendārs

Intervija LR4 raidījumā “Darbojošās personas” (07.06.2013.)

Valentīna Artjomenko, raidījuma vadītāja: “Labdien! Ēterā programma “Darbojošās personas”. Pie mikrofona žurnāliste Valentīna Artjomenko un skaņu operatore Kristīne Delle. Šodien valstī ir svarīgs notikums – mēs sarunājamies ar pazīstamo, sabiedrībā un tiesībsargājošajās institūcijās ļoti pretrunīgi vērtēto Latvijas politiķi, kurš vēlētāju vidū ir viens no populārākajiem, Aivaru Lembergu. Sveicināti!”

Aivars Lembergs, politiķis, Ventspils mērs: “Labdien!”

V.Artjomenko: “Kopā ar mani studijā strādā žurnālisti Kārlis Roķis no informācijas aģentūras “BNS”..”

Kārlis Roķis: “Sveiki!”

V.Artjomenko: “.. un Māris Ķirsons no avīzes “Dienas Bizness”.

Māris Ķirsons, žurnālists (“Dienas Bizness”): “Labdien!”

V.Artjomenko: “Sāksim ar vēlēšanu apkopojumu un ciemiņa apsveikšanu. Pret Aivaru Lembergu var attiekties dažādi, taču ir jāatzīst, ja par tevi nobalso 70% vēlētāju, tas ir būtiski un tādu rezultātu par skaistām acīm neiegūsi. Pirms tam kaut ko reāli ir jāpaveic šo cilvēku labā. Cik gadus Jūs Ventspilī esat pie varas?”

A.Lembergs: “Bez dažiem mēnešiem 25.”

V.Artjomenko: “Kādi ir Jūsu pēdējo gadu sasniegumi? Par ko viņi Jums atdeva tik daudz balsu?”

A.Lembergs: “Tas ir jājautā vēlētājiem.”

V.Artjomenko: “Bet Jūs taču zināt, ko esat izdarījis!”

A.Lembergs: “Nu, protams, zinu. Vispār mēs darām tā: apsolām, ko izdarīsim, un pēc tam katru gadu sagatavojam pietiekami plašu atskaiti vēlētājiem par paveikto, lai viņi solījumus varētu salīdzināt ar padarīto. Lūk, šo 4 gadu laikā mēs katrai ģimenei atskaitījāmies par to, ko esam izdarījuši Ventspilī. Un izdarīts ir ļoti daudz visās nozarēs. Tā kā, ja Jūs jautājiet, tad labāk pa nozarēm, citādi man stundu būs jāstāsta, ko mēs esam izdarījuši, un tad sanāks, ka es lielos, tas nav īpaši pieklājīgi.”

V.Artjomenko: “Nu, labi. Vai krīzes laikā iedzīvotāju skaits pie Jums samazinājās? Ļaudis aizbrauca no Ventspils?”

A.Lembergs: “Nu, kā – pie mums taču policistu algas ir tikpat lielas kā Rīgā, arī skolotājiem tāpat, viņiem valsts maksā, ārstiem maksā valsts, algas visur ir vienādas, Valsts ieņēmumu dienestā utt., utt. Man..”

V.Artjomenko: “Jūs Ventspilī dzīvojat bez policistiem, bez ārstiem, bet ar “ventiem”, ja?”

A.Lembergs: “Nē, mums.. nē, Valsts policijā trūkst aptuveni 40% darbinieku, tiešām cilvēki ir aizbraukuši, jo viņiem tur maz..”

V.Artjomenko: “Rīga šo jautājumu atrisināja ar pašvaldības policiju, mums ir pašvaldības policija..”

A.Lembergs: “Jā, mums arī.”

V.Artjomenko: “.. kur algas ir lielākas nekā Valsts policijā.”

A.Lembergs: “Mums.. mēs vieni no pirmajiem izveidojām pašvaldības policiju, mums ir mobilā pašvaldības policija, uz jebkuru izsaukumu viņam ir jāierodas un viņi arī ierodas 3 minūšu laikā.”

V.Artjomenko: “Tātad pašvaldības komplekts.”

A.Lembergs: “Jā, protams! Kā gan savādāk? Pašvaldības komplekts, viņi saņem normālas algas, viņi ir normāli aprīkoti ar visu aprīkojumu, transportu, jo mēs visi gribam dzīvot drošībā.”

V.Artjomenko: “Bērnudārzos ir rindas?”

A.Lembergs: “Nē.”

V.Artjomenko: “Varbūt dzimst maz bērnu?”

A.Lembergs: “Nu, dzimst tikpat, cik vidēji Latvijā, bet mums bērnudārzos rindu nav nevienā vecuma grupā un nav būtiski vai latviešu, vai krievu valodā, un pie mums nav neviena privātā bērnudārza, visi ir tikai pašvaldības, tātad arī maksa ir ļoti zema. Maznodrošinātās ģimenes par ēdināšanu maksā tikai daļēji vai nemaksā nemaz.”

V.Artjomenko: “Nu, jo pilsēta ir mazāka par Rīgu, daudzkārt mazāka.”

A.Lembergs: “Nu, kāda starpība? Tas ir proporcionāli. Nu, kā, problēmas.. Rīgā pēc neatkarības atgūšanas bija gadi, kad masveidā likvidēja bērnudārzus, tos izpārdeva. Mēs to nedarījām. Kādu laiku mums bērnudārzos bija ļoti daudz brīvu vietu, telpās dažviet izvietojām birojus, gaidot, kad būs pieprasījums, un tas arī izveidojās. Pirms 5 gadiem pieprasījums radās, mēs nomas līgumus lauzām un atkal izveidojām tur bērnudārzus, bijām pat spiesti uzbūvēt jaunu bērnudārzu. Tā kā, lūdzu, dzīvojiet Ventspilī, dzemdējiet bērnus un bērnudārzā tiksiet bez rindas, ļoti labā bērnudārzā!”

V.Artjomenko: “Sabiedriskais transports pie Jums ir dārgs? Kādam tas ir bez maksas?”

A.Lembergs: “Bezmaksas ir tikai siers peļu slazdā.”

V.Artjomenko: “Nē, mums pensionāriem ir bez maksas.”

A.Lembergs: “Par bezmaksas sabiedrisko transportu es Jums teikšu tā: skolniekiem mums ir 75% atlaide, studentiem – 75%, pensionāriem, atkarībā no vecuma – līdz 90%. Bet mana personīgā pieeja, es kā ekonomists varu teikt, ka tā komunisma tendence, ko kādreiz Hruščovs solīja, ka katram pēc spējām un vajadzībām..”

V.Artjomenko: “Kur Jūs ko tādu esat redzējis?”

A.Lembergs: “Kā, nu, ko nozīmē bez maksas? Cilvēkam no savas kabatas jebkuru pakalpojumu ir jālīdzfinansē, lai viņš ar naudu nobalsotu par to, kas viņam patiešām ir vajadzīgs. Nu, lūk, ja vajag vienu pieturu nobraukt sabiedriskajā transportā, kāpēc bez maksas? Lai nebūtu kājām jāiet? Vai kāds maksā kaut ko tam, kurš uz darbu iet kājām? Nemaksā. Vai kāds dod transporta dotāciju tam, kurš brauc ar velosipēdu? Nedod. Bet tam, kurš brauc ar personīgo auto, dod? Nedod. Es teikšu, ka tas ir tāds pliks, komunistisks populisms. Bet pa ielām nevar izbraukt. Es šobrīd nerunāju par Rīgu vai ne-Rīgu, nav būtiski. Bet pie mums visas ielas ir gludas. Jūs naudu tā izmētājāt, piedodiet, visiem visu bez maksas, bet pa ielām nevar ne izbraukt, ne iziet. Paskatieties Brīvības ielu, privātmāju rajona ielu Teikā, tā vispār ir bez seguma! Mūsu pilsētā neviena iela nav bez cietā seguma. Neviena!”

V.Artjomenko: “Kāda pie Jums ir nekustamā īpašuma nodokļa politika?”

A.Lembergs: “Politika ir tāda: Ventspils nerezidenti, kuri Ventspilī nemaksā nodokļus, maksā maksimālo summu, bet tiem, kas ir Ventspils rezidenti, tātad ir deklarēti Ventspilī un maksā šeit nodokļus, saskaņā ar savām pilnvarā mēs esam ierobežojuši maksimālo nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, tas nevar būt augstāks par 25%, bet tiem, kas, tā teikt, nav mūsējie, tiem jāmaksā maksimums. Un ir arī nekustamā īpašuma nodokļu atlaides, tās ir maznodrošinātajiem, vientuļajiem pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, atsevišķām sociālajām grupām, bet es esmu kategoriski pret to, ka kādam dod, piemēram, 70% atlaidi nekustamajam īpašumam, piemēram, Lembergam. Kāpēc Lembergam jādod nekustamā īpašuma atlaidi..?”

V.Artjomenko: “Jūs domājat Rīgu, ja?”

A.Lembergs: “Es domāju Rīgu, bet kāpēc man vajag atlaidi? Es neesmu nabags, man ir jāmaksā pilnu likmi, saprotiet? Atlaidi ir jādod tiem, kuriem tiešām ir grūtības apmaksāt. Ja man ir liela māja, es to izīrēju, saņemu par to īres maksu un man par to vēl dod atlaidi. Tas taču ir neprāts. Tas nav pareizi. Piedodiet, tas ir ekonomiskais marasms. Es kā ekonomists saku, ka jūs tādējādi radāt nevienlīdzību..”

V.Artjomenko: “Nekā..”

A.Lembergs: “Tas nav racionāli.”

V.Artjomenko: “.. nekā Ventspilī nebūtu, ja tur nebūtu darba vietu. Cik es saprotu, krīzes laikā tur pat ir izveidojušās jaunas darba vietas, bet šajā sakarā Jums droši vien pajautās Māris.”

M.Ķirsons: “Sakiet, lūdzu, “Dienas Bizness” pirms vēlēšanām tieši veica tādu piecgades, ja tā var teikt, analīzi no 2008.- 2013.gadam, salīdzinot apgrozījuma, tīrās peļņas, darba vietu datus. Tās ir kompānijas, kas nav radušās vakar, aizvakar, tās ir kompānijas, kuras jau strādājušas. Un izveidojās tāda unikāla situācija, ka Ventspils ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur var teikt, ka krīze bija tikai tāda neliela bedrīte un atkal viss ir daudz maz normāli, visi papeldēja tādā vannā un bija tāda “V” veida attīstība. Kāds ir šādas unikalitātes iemesls?”

A.Lembergs: “Pirmais, kad 90.gadu beigās.. Es ar nožēlu esmu nonācis pie secinājuma, analizējot mūsu lielā kaimiņa Krievijas politiku, ka viņi attīstīs savas ostas, savus terminālus un viņu politika ir atteikties no Latvijas ostu pakalpojumiem, tas ir ģeopolitisks lēmums, kuru es nekādi nevaru ietekmēt. Un tad mēs nolēmām Ventspilī realizēt industrializācijas politiku, un mūsu uzdevums ir noturēt kravu apgrozījumu, nerēķināties uz kaut kādu pieaugumu. Mūsu prognozes izrādījās vairāk kā pareizas. Grūta darba rezultātā mums izdevās piesaistīt investorus rūpniecībā. Mums ir izdevies dubultot rūpniecības īpatsvara apjomus un transports samazinājās. Un sanāca tā, ka krīzes laikā bija kritums, bet ienāca jaunas rūpnīcas, kas to mīkstināja. Otrs, ka transporta jomā situācija, protams, izveidojās citāda. Tā kā mums ir liels transporta pakalpojumu īpatsvars, tas arī, iespējams, mazināja krīzes ietekmi, salīdzinot ar citām pilsētām, kur transporta īpatsvars nav tik liels kā pie mums. Domāju, ka tas tomēr ir galvenais.”

M.Ķirsons: “Jūs jau pieminējāt Krievijas ģeopolitisko lēmumu par savu ostu izmantošanu. Šobrīd redzam, ka viņi palielina Ustlugas pakalpojumu un jaudas apjomus, būvē jaunus dzelzceļus, dara visu, lai savas kravas pārkrautu savās ostās. Kādu Jūs redzat tranzīta apgrozījumu no austrumiem uz rietumu vai no rietumiem uz austrumiem caur mūsu ostām?”

A.Lembergs: “Jā, nupat mēs ar Tranzītbiznesa asociācijā, kuru es jau daudzus gadus vadu, apspriedām transporta attīstības programmu, tur bija ļoti optimistiska prognoze, ka kravu apgrozījums Latvijā pieaugs, bet mūsu asociācija, tas neesmu tikai es, arī mani kolēģi, terminālu vadītāji uzskatām, ka tāda prognoze nav loģiska, uzskatām, ka kravu apgrozījums paliks esošajā līmenī vai pieaugs minimāli. Tur bija arī virkne ļoti pesimistisku prognožu, es neesmu tik pesimistisks, bet mēs Ventspilī kravu pieaugumu neplānojam. Mēs ieguldām naudu konkurētspējas saglabāšanā, un šādai politikai jābūt arī attiecībā uz Rīgas un Liepājas ostām – saglabāt konkurētspēju. Bet! Kāpēc es neesmu tik pesimistisks? Ja tirgū būs brīva konkurence, bet Krievijā nebūs pārvadātājiem un ostām draudzīgas administratīvās politikas, Latvija un tajā skaitā arī Ventspils osta kopā ar saviem partneriem (“Latvijas dzelzceļu” un ekspeditoriem) būs konkurētspējīga. Mūsu kravu apgrozījums tādā gadījumā pieaugs, jo šajā konkurences cīņā mēs varēsim apspēlēt. Mums lielāka kārtība. Korupcijas.. Mums Ventspilī viss notiek pēc grafika – kuģi pienāk un atiet, to nevar apiet, nevienu uzpirkt nav iespējams. Lūk, tāda ir mana prognoze! Bet, ja tiks pieņemti kaut kādi speciāli mēri to interesēs, kuri grib, lai ostas ietu caur Krieviju, tad nekāda pieauguma nevar būt.”

M.Ķirsons: “Labi. Ir taču vēl Baltkrievijas preces, kas tiek transportētas un viņiem ir izvēle.”

A.Lembergs: “Par baltkrieviem, nu, te ir jārunā par kravu veidiem. Pirmais, ir naftas produkti.”

M.Ķirsons: “Nu, protams!”

A.Lembergs: “Jā. Naftas produktu transportēšanā salīdzinot Baltkrieviju ar Klaipēdu vai Ventspili ar Baltkrieviju, ja, tad mums pa dzelzceļu posms ir garāks un attiecīgi diemžēl dārgāks..”

V.Artjomenko: “Bet, lūk, teicāt tur brauca..”

A.Lembergs: “Vienu sekundi! Otrs. Par Baltkrieviju. Tur ir sekojoša problēma: Krievija tur dod atļauju kaut ko eksportēt, lūk, bija tāds iedomāts naftas produkts, kurš nemaz nebija naftas produkts, tad bija ļoti liels kravu apgrozījuma pieaugums no Baltkrievijas, pēc tam to aizvēra, tā bija tāda viltība, kas nav mūžīga, tagad no Baltkrievijas ir samērā liels samazinājums. Tā kā tur tas apjoms ļoti lēkā. Atcerieties, nepārdeva Krievijai naftu. Tas nav stabils, mēs nevaram uz to paļauties. Visas pārējās, izņemot minerālmēslus, nav masveida kravas. Kas attiecas uz Kazahstānu, Kazahstāna uz Latviju, tajā skaitā Ventspili ved savas kravas jau 20 gadus. Pagaidām vēl nav atbraukuši! Viņi ir izveidojuši vienoto muitas zonu, ietverot visus dzelzceļus, visu, visu, bet pagaidām labākie politiskie draugi Kazahstānai ir Krievija, jautājumi par sadarbību tranzīta jomā pozitīvā virzienā ir “maigs”.”

M.Ķirsons: “Būsiet atkal pilsētas mērs?”

A.Lembergs: “Domē ir 13 deputāti, tiesa, es esmu viens no viņiem un viņi balsos.”

M.Ķirsons: “Pats kandidēsiet? Vēlme būt mēram ir?”

A.Lembergs: “Nu, kā, mums ir mūsu valdes lēmums vēl pirms vēlēšanām, ka mēra amatam tiek virzīts Aivars Lembergs. Es tam piekritu, un es nevaru piemānīt vēlētājus. Tā kā es nevaru noņemt savu kandidatūru, ja.”

M.Ķirsons: “Cik lielā mērā Jums traucē strādāt tie ierobežojumi, kas uz Jums tiek attiecināti kriminālapsūdzību sakarā?”

A.Lembergs: “Savulaik divi amati bija apvienoti vienā – izpilddirektors un domes priekšsēdētājs, tad visa izpildvara un daudzie pienākumi. Vēlāk ar likumu aizliedza, ka to nevar apvienot un jau pietiekami ilgu laiku domes izpilddirektors un priekšsēdētājs ir divi dažādi cilvēki. Ja skatāmies domes priekšsēdētāja pienākumus šobrīd, to nav daudz. Viņš var sasaukt ārkārtas sēdes, ja to pieprasa deputāti vai ministri..”

M.Ķirsons: “Atvainojiet, vai iepriekšējā sasaukumā nebija tā, ka visus dokumentus parakstīja Jūsu vietnieks Vītoliņa kungs?”

A.Lembergs: “Nu un?”

M.Ķirsons: “Nu, ja viņš visu paraksta, ja viņš uzņemas atbildību, tad varbūt lai mērs ir Vītoliņa kungs?”

A.Lembergs: “Visus lēmumus pieņem pilsētas dome ar balsu vairākumu un paraksts uz šiem lēmumiem ir tikai apliecinājums lēmuma pieņemšanai, tas neliecina, ka viens..”

M.Ķirsons: “Tātad priekšsēdētājam nav nekādu..”

A.Lembergs: “Nekādu funkciju priekšsēdētājam.. Tas ir tāpat kā raidījumā Jūsu kolēģe dod vārdu tam, tam, tam – viņa ir kā priekšsēdētāja – dod vārdu izklāstam, pēc tam aicina uzdot jautājumus, pēc tam, kas grib uzstāties un pēc tam saka..”

V.Artjomenko: “No mēra nekas nav atkarīgs?”

A.Lembergs: “No mēra ir atkarīgs tas, ka viņš ir vadošais politiķis, partijas vadītājs, frakcijas vadītājs, kopā ar saviem kolēģiem, ar deputātiem viņš veido politiku, bet viņš nav individuālais administrators. Viņš nav, piemēram, ASV prezidents, tās ir pavisam citas funkcijas. Bet domes priekšsēdētāja lielākā atbildība ir nevis likuma, bet gan vēlētāju priekšā. Lūk, kur ir galvenā atbildība!”

M.Ķirsons: “Tātad Jūs nesekojat likumam?”

A.Lembergs: “Likums pēc būtības nekādus pienākumus man neuzliek. Es saku, man ir jāsasauc ārkārtas sēdes, ja tas ir nepieciešams un tā. Ir kaut kādas tiesības. Un galvenais pienākums – viņš kā deputāts ir atbildīgs vēlētāju priekšā un šajā gadījumā es esmu atbildīgs kā valdošās partijas vadītājs, frakcijas vadītājs, bet tie ir politiskie, ne administratīvie pienākumi.”

V.Artjomenko: “Ap 140, manuprāt, krimināllietas, Jūs apvieno visai nopietnos noziegumos – kukuļdošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā utt., utt., utt. Jautājums mums ir sekojošs: periodiski mēs uzzinām par Jūsu uzvarām tiesā, kā Jums šķiet, vai Jums izdosies tikt vaļā no visām šīm apsūdzībām?”

A.Lembergs: “Tur ir apsūdzība, ka es esmu izspiedis kukuli no miljonāra Kokaļa, ar kuru mēs tajā laikā kopā medījām, atpūtāmies, un šīs akcijas cena bija 20 lati. Jūs ticat tādām pasakām vai nē? Vai ka es izspiedu kukuli no miljonāra Gulbja, kurš ar kājām atvēra partijas “Latvijas ceļš” durvis, bija viņu galvenais sponsors un kuram gandrīz izdevās paņemt nomā tādu “mazu kantori” kā “Ventspils nafta”. Jūs ticat šādām pasakām?”

K.Roķis: “Lemberga kungs, kolēģe jautājumu uzdeva Jums, jautājot Jūsu domas par to- uzvarēsiet tiesās vai nē?”

A.Lembergs: “Bet kur es esmu zaudējis? Es nevienā tiesvedībā Latvijā neesmu zaudējis. Grīnberga lietā, kur mani apvainoja noziegumos, uzvarēju, no valsts naudu saņēmu, KNAB man atvainojās. Tas bija fakts. Tālāk bija apsūdzība, ka es neesmu iesniedzis deklarāciju, es tiesā uzvarēju. Pēc tam bija, ka es esmu spiegojis, tas i – manā labā ir spiegojuši Drošības policijā – šajā tiesā uzvarēju. Sprūdža tiesā vinnēju? Vinnēju. Es nevienā tiesvedībā neesmu zaudējis.”

L.Vavinska: “Bet ir taču vēl palikušas.”

A.Lembergs: “Ziniet, cik ir prokuroru un katrs no viņiem var izvirzīt apsūdzību, katrs, pret katru suni, un jūs šo lēmumu nevarat apsūdzēt un jūs vazās pa tiesām.. Labi, Grīnberga lieta nebija pārāk ilga – 3 gadi, ja. Bet pašreizējā lieta velkas no 1999.gada, un runa ir par notikumiem, kuri it kā notikuši 1993.gadā. Un tad man prasa: “Ko Jūs darījāt 1993.gada 6.jūnijā?” Jūs atceraties? Un tur ir jāatbild uz tādiem jautājumiem, un vēl kas piedalījās tikšanās, ko kurš runāja, utt., un.. Tur cilvēks kaut ko vienu atceras, bet pārējo neatceras. Palasiet! Tur ir pilnīgs marasms.”

V.Artjomenko: “Atgādināšu, ka Jūs klausāties raidījumu “Darbojošās personas”, kurā šodien piedalās Ventspils domes priekšsēdētājs, partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs, kura vēlēšanās ieguva 70% vēlētāju balsu, Aivars Lembergs un žurnālisti Kārlis Roķis no informācijas aģentūras BNS, un Māris Ķirsons no avīzes “Dienas Bizness”.

K.Roķis: “Ja mēs tā runājam par politiku kopumā, pēc šīm pašvaldību vēlēšanām prezidents un premjers izteicās, ka Latvijas politikā daudz kas mainīsies. Kāds ir Jūsu skatījums uz to visu? Kas tieši mainīsies?”

A.Lembergs: “Nu, protams, pirmais spilgtākais rādītājs ir Rīga, un tas liecina, ka pēc 1,5 gada Saeimas vēlēšanās “Saskaņas centrs” varētu iegūt vairāk kā 50% balsu, arī Latvijā kopumā, es domāju, viņiem būs ap 40 balsu. Ar to reāli ir jārēķinās. Es tajā neredzu neko pārdabisku, jo valdošā koalīcija dara visu, lai notiktu tieši tā. No valdošās puses priekšvēlēšanu kampaņa bija orientēta ar lozungu “pret”, atcerieties, reformisti pret oligarhiem, no kuriem tikai viens ir palicis. Mani ir jāsaudzē kā pēdējo.”

V.Artjomenko: “Relikviju.”

A.Lembergs: “Jā, relikviju, nevis sist un censties iznīcināt. Politiskajā elitē bez manis būs garlaicīgi. Bet vēlēšanas, protams, ir iznīcinošas, jo, piemēram, partija “Vienotība” ieguva, tās saraksts tikai vienā pašvaldībā ieguva vairāk kā 50% balsu. Reformu partija ar – tā tikai vienā pašvaldībā kopā ar citu partiju ieguva vairākumu, absolūto vairākumu, tas bija Koknesē. No valdošajā partijām visveiksmīgāk startēja Nacionālā apvienība, arī Rīgā viņi veiksmīgi startēja, tas atkal bija pateicoties Brokas kundzei, kura ir skaista sieviete un..”

V.Artjomenko: “Un gudra.”

A.Lembergs: “.. par sevi atstāj labu iespaidu, un ne tikai uz mani, bet arī uz vēlētājiem. Žēl, ka neesmu ar viņu pazīstams. To es saku bez ironijas. Un viņi, Nacionālā apvienība absolūto vairākumu ieguva 4 pašvaldībās, tātad no valdošās koalīcijas viņi startēja vislabāk. Bet es domāju, ka līdz Saeimas vēlēšanām nekas nemainīsies, vienīgi Reformu partijas lampiņa, par kuru Zatlers runāja attiecībā uz “Vienotību” un Dombrovski, ka tā deg sarkanā krāsā, tad viņa, viņa partijas lampiņa ir izdegusi, un izdegušas lampiņas ir jāmet toksiskajos atkritumos. Skaidrs, ka viņa Reformu partijas politiķiem uz kaut kurieni ir jābēg, jo, ja nebēgs, viņi nekur netiks.”

K.Roķis: “Sakiet, lūdzu, šī “Saskaņas centra” uzvaru sērija – vai Latvijas politiķiem ir vērts būt piesardzīgiem no kaut kā?”

A.Lembergs: “Nu, es neteikšu, ka “Saskaņas centrs” ir kaut kas tāds.. absolūto vairākumu viņi ieguva tikai 3 pašvaldībās, 3.”

V.Artjomenko: “Tajā skaitā Rīgā, jā.”

A.Lembergs: “Bet.. bet Rīga, protams, nav viena no pašvaldībām, tā ir puse no Latvijas, ekonomiski pat vairāk kā puse. Protams, tā ir ļoti liela uzvara, turklāt vairāk kā 60%, tā ir liela uzvara, pirmkārt, Nila Ušakova uzvara. Viņi uzvarēja arī Rēzeknē, tā ir otra vieta, un arī Zilupē.”

K.Roķis: “Arī Daugavpilī nav slikts rezultāts.”

A.Lembergs: “Rezultāti ir labi pietiekami daudzās vietās, droši vien viņi būs valdošajā koalīcijā Liepājā, droši vien Daugavpilī un citur, viņi mērķtiecīgi strādā. Es nesaskatu nekādus draudus, ja “Saskaņas centrs” labi startē vēlēšanās, jo tā visa ir muldēšana, ka viņi ir slikti, es ar viņiem neesmu politiski vienisprātis, jo viņi pa labi, pa kreisi dala bez maksas, jo mēs esam nabadzīga pašvaldība, nabadzīga valsts, mums pagaidām nav ko dot bez maksas, bet tas ir cits, tas ir sociālekonomiskās politikas jautājums, tur domstarpības var būt. Bet citādi, es domāju, ka daudzi Reformu partijas lēmumi ir daudz kaitīgāki Latvijai..”

K.Roķis: “Kādi tieši?”

A.Lembergs: “Nu, kopā ar “Vienotību”, iestāšanās eirozonā, tā taču kolosāla muļķība, tas ir slikti Latvijai, tās attīstībai.”

V.Artjomenko: “Bet vai Jūs arī pirms 10 gadiem teicāt, ka tas ir slikti?”

A.Lembergs: “Nē. Pirms 10 gadiem..”

V.Artjomenko: “Tad kāpēc Jūs par to runājat tagad?”

A.Lembergs: “Jo toreiz eirozonā nebija recesijas, toreiz nebija 5 faktiski bankrotējušu valstu, ja, vēl kādas 3 valstis ir bankrota priekšā.”

V.Artjomenko: “Bet vai tad valstij ir iespēja no tā atteikties, ja tā ir iestājusies Eiropas Savienībā, jo saskaņā ar konstitūciju acīmredzot no tā atteikties vairs nevarēja?”

A.Lembergs: “Pagaidiet, neviens taču nepieprasīja atteikties, varēja neiesniegt pieteikumu, lai iestātos. Jāiestājas ir obligāti, bet kad iestāties – 12., 13. gadā, 20. Gadā – jāstājas ir tad, kad tas ir izdevīgi, kad var iestāties bagātākā kompānijā. Saprotiet..”

V.Artjomenko: “Bet kad..?”

A.Lembergs: “Precēties nevajag, kad esi nabags, bet kad esi normālā līmenī, vari uzturēt sievieti..”

V.Artjomenko: “Bet kad iestāties?”

A.Lembergs: “.. aizbraukt ceļojumā, tātad..”

V.Artjomenko: “Lieta tāda, ka visi grib tā veiksmīgi apprecēties, tajā skaitā arī tie, ar ko mēs grasāmies..”

A.Lembergs: “Nu, lūk, jā.”

V.Artjomenko: “Kas un kad iesniedza šo pieteikumu? Lūk, Jūs teicāt..”

A.Lembergs: “Valdība iesniedza.”

V.Artjomenko: “Bet kad?”

K.Roķis: “Kad un tieši kas?”

A.Lembergs: “Es neredzēju, es to neredzēju.”

V.Artjomenko: “kura valdība? Saprotiet, te ir kaut kāda putrošanās..”

A.Lembergs: “Kāda putrošanās?”

V.Artjomenko: “Vieni saka, ka reizē ar iestāšanos Eiropas Savienībā, piekritām iestāties arī eirozonā, uz saskaņā ar konstitūciju šo situāciju mainīt nevar, bet Jūs sakāt ka..”

A.Lembergs: “Nē, es Jums saku..”

V.Artjomenko: “.. kāds ir iesniedzis pieteikumu. Tad kurš?”

A.Lembergs: “Nē. Ir apņemšanās, ka eirozonā ir jāiestājas, bet nav noteikts kad konkrēti. Tātad šo jautājumu varēja atlikt, jo ar tādiem noteikumiem iestājās poļi, citi. Nu, un ko? Viņi nestājas. Mēs pēc Igaunijas esam tādi vienīgie. Bet mana pretenzija ir kāda? Piemēram, grieķi, viņi izšķērdēja naudu, manuprāt, ārējais parāds 130% no IKP – mums aptuveni 40. Mēs ievērojam šos noteikumus, viņi neievēro, viņi tērēja naudu restorānos, turklāt nevis savu naudu, bet naudu, ko iedeva Vācijas bankas. Tagad viņi visu ir nodzēruši un Vācijas bankām naudu atdot nevar. Mēs tagad stājamies eirozonā, un mēs tagad palīdzēsim vācu bankām, lai šie grieķi kādreiz vismaz pusi varētu atdot. Bet kāds mums tur sakars? Mēs ar Jums taču tur banketā nebijām.”

V.Artjomenko: “Jums ir viedoklis par “Liepājas metalurgu”? Izskatās, ka tur arī mums nāksies apmaksāt banketu, kurā mēs nepiedalījāmies.”

A.Lembergs: “Nē, nē, nav pamata teikt, ka tur akcionāri būtu staigājuši.”

V.Artjomenko: “Valsts garantijas ir dotas.”

A.Lembergs: “Valsts garantijas ir dotas, es atceros, kā mēs tās devām.”

V.Artjomenko: “Jāatmaksā būs mums.”

A.Lembergs: “Es atceros, kā mēs tās devām, kādā tempā tas notika, bez ekonomiskās analīzes utt., un tā joprojām.”

V.Artjomenko: “Bet kur tur ir problēma? Kas notiks ar uzņēmumu? Jūsu prognoze!”

A.Lembergs: “Es nevaru spriest par tādu lielu kompāniju pēc tā, ko raksta avīzēs. Es zinu tikai to, ka metalurģijas nozarē krīze ir visā pasaulē, ne tikai “Liepājas metalurgā”, bet es piekrītu, ja es būtu akcionārs, es valstij par latu neko nepārdotu. Kāda velna pēc?”

V.Artjomenko: “Bet garantija ir dota, tātad maksājiet.”

A.Lembergs: “Paši devāt, paši vainīgi, neviens no akcionāriem nespieda dot. Politiķi paši nolēma, Repše nolēma, tad lai arī atbild. Ja kāds dod valsts garantiju, būtu muļķīgi neņemt.”

M.Ķirsons: “Kāpēc, Jūsuprāt, Repše deva?”

A.Lembergs: “Es atceros, toreiz notika kaulēšanās. Es visu nestāstīšu.”

L.Vavinska: “Pusi pastāstiet!”

M.Ķirsons: “Par ko šī kaulēšanās bija?”

A.Lembergs: “Nu, kā. Toreiz “Jaunais laiks” kopā ar Tautas partiju vadīja balli, tur bija kaut kādas “Jaunā laika” intereses, kaut kādas Tautas partijas intereses. Liepājā Tautas partijai bija ļoti spēcīgas pozīcijas, un viņiem bija svarīgi dot to garantiju. Mēs, zaļie zemnieki toreiz bijām koalīcijā, pēkšņi izpeldēja šī garantija. Kas tā par garantiju? Kāpēc tāda garantija? Kādiem mērķiem? Nekas nebija pateikts. Šis lēmums tika pieņemts burtiski..”

M.Ķirsons: “Un jūs tā piekritāt?”

A.Lembergs: “Tur nevarēja nepiekrist. Ja finanšu un ekonomikas ministri, premjers, visi uzskata, ka obligāti jādod šo garantiju, ja to nedos, tad “Metalurgs” nevarēs veikt rekonstrukciju, ja neveiks rekonstrukciju, tiks zaudētas darba vietas – tur strādāja 2500 cilvēki. Tad ko, teikt nē? Tur taču ir atbildīgi cilvēki amatos, pareizi? Ja viņi saka, ka ir izstudējuši, tur viss ir vajadzīgs, viss ir pareizi, vai tad ministrs, kurš atbild par lauksaimniecību iebildīs? Protams, nē. Un tā tas notika. Tas, ka tur netika veikta nopietna analīze, tāpat ir skaidrs. Nu, lūk, viss.”

M.Ķirsons: “Ja runājam par pensijām, vakar pensionāri kopā ar labklājības ministri kaut kā vienojās par kompromisa variantu, ka pensijas palielinās par nepilniem 5 latiem. Kā Jūs uz to raugāties? Tas ir pareizs lēmums vai varēja kaut kā savādāk?”

A.Lembergs: “Nē, es uzskatu, ka pensiju indeksācija ir svēta lieta, jo pensijas saņem tie, kas vairāk vai mazāk ir maksājuši sociālo nodokli, tātad viņi to ir nopelnījuši, jo viņi ir maksājuši. Bet es nepiekrītu, ka pensijas paaugstinās tikai tiem pensionāriem, kuri saņem līdz 200 latu lielas pensijas.”

M.Ķirsons: “Kāpēc?”

A.Lembergs: “Pateikšu. Vidējā pensija Latvijā ir 190 lati, vidējā pensija Ventspilī ir 230 lati, Ventspilī vidējā pensija ir par 40 latiem augstāka kā vidēji Latvijā. Un šī atšķirība ar vien palielinās, jo ventspilnieki vidēji maksā vairāk sociālo nodokli nekā vidēji Latvijā. Un šobrīd sanāk, ka pensionāri, kuri vairāk pelnīja, maksāja vairāk nodokļu..”

V.Artjomenko: “Nesaņēma aploksnēs.”

A.Lembergs: “Nesaņēma aploksnēs. Tie, kas vairāk maksāja sociālo nodokli, tiek sodīti par to, ka viņi bijuši godīgi, bet sanāk, ka gudrs ir tas, kas uz rokas saņēmis minimālo algu, pārējo – aploksnē, piemēram, 1000 latus mēnesī, un tad sanāk, ka viņš aploksnē ir saņēmis gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan sociālo nodokli, to iztērējis, bet viņam par to indeksē pensiju. Bet to, kurš maksāja visus nodokļus, nesaņēma aploksnē, soda. Nav nekādas loģikas. Un dalīt tā lielas pensijas, mazas pensijas – pensijas ir tik lielas, cik katrs ir nopelnījis saskaņā ar likumu. Vai likums ir vai nav taisnīgs, tas ir cits jautājums. Vēl jo vairāk, ka tas attieksies uz lielu daļu Ventspils pensionāru, tā nedrīkst būt. Mēs taču gribam, lai būtu daudz labi apmaksātu darba vietu, pareizi? Ja ir labi apmaksāta, tātad arī liels sociālais nodoklis. Bet nedrīkst tad, kad cilvēks aiziet pensijā, kad viņš rēķinās ar valsts godprātību, viņu tādā veidā sodīt

M.Ķirsons: “Bet kā tad vajadzēja darīt?”

A.Lembergs: “Paaugstināt visiem.”

M.Ķirsons: “Visiem, bet tikai par 50 santīmiem, pieņemsim?”

A.Lembergs: “Visiem. Kāpēc par 50? Jāpaaugstina atbilstoši inflācijai. Un viss.”

M.Ķirsons: “Bet tik daudz naudas neesot.”

A.Lembergs: “Kad “airBaltic” vajadzēja, 60 miljoni atradās, deva garantiju. Cik tur bija? 60 miljonus deva? “

V.Artjomenko: “Repše deva garantijas, bet Dombrovskim tagad tās ir jāatmaksā un vēl pensijas jāpaaugstina, ja?”

A.Lembergs: “Drīz būs prezidentūra. Kāda jēga Latvijai no tādas ES prezidentūras? Kāds no tā labums? Nekāds. Izdevumi kolosāli. Tas mums nav pa kabatai. Viena lieta ir Vācijas prezidentūra, kad visam apakšā ir tāda ekonomika, pavisam citas intereses, bet cita lieta pie mums, kad ekskursijās brauks kaudzēm ministru. Un kāds no tā labums? Domājat, ka no tā palielināsies investīcijas? Nē. NATO samits Latvijā notika bezjēdzīgi. Nebija nekāda rezultāta, nebija nekādas jēgas, nekādu nopietnu lēmumu, bet mēs atkal iztērējām, cik tur bija, 35-40 miljonus?”

M.Ķirsons: “Tad sanāk, ka mums nevajag atrasties ne NATO, ne Eiropas Savienībā?”

A.Lembergs: “NATO ir jāatrodas, taču jāatrodas uz tādiem pašiem noteikumiem kā citām valstīm. NATO ir jāatrodas, lai būtu kara rūpniecības komplekss un Latvija ražotu ieročus NATO valstīm. Kad bija noslēgts Varšavas līgums, mēs ražojām ieročus Varšavas līgumam, kad iestājāmies NATO, mēs nekādus ieročus vairs neražojam. Lūk, Somija neietilpst NATO, bet ieročus priekš NATO ražo. Mēs esam NATO, bet ieročus neražojam. Kara rūpniecības kompleksa mums nav un ar to saistītās zinātnes arī nav. Tā kā dalība NATO mums ir tīri juridiska, formāla.”

K.Roķis: “Labi. Es tomēr vēl jautājumu. Jūs jau pieskārāties, ka Ventspils uzsākusi tādu lietu kā industrializācija. Valstī arī šobrīd ir industrializācijas programma. Kā Jūs vērtējat šo programmu?”

A.Lembergs: “Ekonomikas ministrs bija Ventspilī, mēs iepazīstinājām ar politiku, kāda mums ir jau 13-14 gadus, tā tiešām ir devusi rezultātus. Viņš iepazinās, viņš teica, vismaz Ventspilī tāds bija viņa rezumējums, ka to vajag ieviest visā Latvijā, un pēc tam radās šie Latvijas industrializācijas pamatvirzieni. Pati ideja ir pareiza, tā ir ļoti nokavēta, bet, labi, labāk vēlāk, nekā nekad, bet industrializācijas rezultātus var iegūt tikai mērķtiecīgi strādājot, liekot akmeni pie akmens, tas ir ļoti grūts darbs, mēs konkurējam globālā līmenī – ar Ķīnu, ar Koreju, ar Japānu, ar to pašu Vāciju, mums nekādu draugu nav. Es zinu, cik grūti tas ir – piesaistīt investorus, kas rada produktus ar augstu pievienoto vērtību, tas ir ļoti grūts un pacietīgs darbs. Es gribu redzēt, kādi būs šīs industrializācijas reālie soļi. Tiesa, daļa līdzekļu no Eiropas Savienības tika novirzīti preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanai.”

K.Roķis: “Ar augstu pievienoto vērtību.”

A.Lembergs: “Tā bija pareiza programma. Daļu projekta ieguva arī Ventspils. To ir jāturpina. Bet tur pretī ir vecie rietumi, jo no kurienes nāk šīs ražotnes? Ventspilī no Zviedrijas, Vācijas, Šveices, Dānijas, Lielbritānijas. Bet ko teica Sarkozī, kad bija Francijas prezidents? Tā ir grūta cīņa par to, kur atradīsies šie uzņēmumi, šajā cīņā mums nav nekādu draugu.”

V.Artjomenko: “Bet kāda Ventspilī ir attieksme pret nodokļu izmaiņām? Gatavojās ienākuma nodokli samazināt, tagad runā par neapliekamā minimuma palielināšanu un apgadāmajiem.”

A.Lembergs: “Jā, no vienas puses viņi runā par darba nodokļiem, bet tur nav viens, tur ir 2 nodokļi – sociālais un iedzīvotāju ienākuma. Sociālo nodokli nesen, pirms pāris gadiem paaugstināja par 2 procentpunktiem. Nevajag teikt, ka kādi nodokļi būtu samazināti. Tieši pretēji. Tos paaugstināja. 9.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli. Sociālais nodoklis 100% ir valsts nodoklis, to jau nesamazina, bet samazina iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurš ir galvenais pašvaldību nodoklis, 85% apmērā. Un, lūk, šis samazinājums notiek uz pašvaldību rēķina. Šogad no pašvaldību budžeta atņēma 30 miljonus, piemēram, Ventspils zaudēja 900 000 plus 4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa grasās novirzīt veselības aizsardzībai, tas atkal ir uz pašvaldību rēķina. Visā Latvijas neatkarības laikā nav bijusi tik slikta attieksme pret pašvaldībām, kā Dombrovska-Vilka valdības laikā, nekad agrāk tā nav bijis. Pašvaldību funkcijas taču nesamazinās, tātad pašvaldībām ievērojami sašaurinās iespējas uzlabot savas funkcijas. Tiesa, premjers sāka runāt, ka tā it kā nedrīkst, kad mēs ar viņu tikāmies pirms 2 mēnešiem, bet ko piedāvās budžetā kaut vai 14.-15.-16.gadā, pašreizējā variantā pašvaldību ienākumu pie inflācijas samazinās, tā ir absolūta pašvaldību noniecināšana.”

V.Artjomenko: “Bet, kas attiecas uz cilvēkiem, vai viņiem šī pazemināšana/paaugstināšana kā palīdzēs?”

A.Lembergs: “Es kā Lembergs esmu ieinteresēts, lai iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiktu pazemināts. Es gadā saņemu ap 300 000, saprotiet, tā arī man ir liela nauda. Cita lieta, ka es domāju, ka nodokļus būtu jāsāk samazināt no apakšas, ar Lembergu nav jāsāk. Šī politika ir bagātnieku interešu labā, ja?”

V.Artjomenko: “Lembergs sevi pie bagātniekiem nepieskaita?”

A.Lembergs: “Pieskaita, tāpēc es saku, ka tāda politika man ir izdevīga, bet es to neatbalstu.”

V.Artjomenko: “Ventspilī ir 2 kopienas. Kā šo problēmu vērtējat valstī un ko ar to darīt?”

A.Lembergs: “Mums nav un nekad nav bijušas 2 kopienas un pašvaldību vēlēšanās Ventspilī mēs ieguvām 70% balsu, to nebūtu iespējams iegūt, ja mums būtu tikai viens elektorāts. Ventspilnieki lieliski zina, ka mums nav nekāda dalījuma, mums ir vienas uzvaras un vieni zaudējumi, un vienas problēmas, to risinājumi, mums nav divu, divu.. Mēs atbalstām mazākumtautību kultūras biedrības. Visus, kas izrāda kādu interesi, finansiāli atbalstām un uzskatām, ka ar to kļūstam tikai bagātāki kultūras ziņā. Nebūtu pareizi, ja būtu tikai latviešu kultūra. “

V.Artjomenko: “Kā jūs Ventspilī atzīmējat 16.martu un 9.maiju?”

A.Lembergs: “Mierīgi.”

V.Artjomenko: “Atkal bez skandāliem?”

A.Lembergs: “Man patīk vēsture. Oficiāli kapitulācijas aktu parakstīja 8.maija pusnaktī. Maskavā jau bija 9.maijs. Kas tur ko strīdēties? Vācija zaudēja, padomieši uzvarēja. Padomieši, amerikāņi un angļi Latviju atdeva uz daudzām desmitgadēm jurisdikcijai Josifam Staļinam, neviens cits – Rūzvelds un Čerčils atdeva, lūk, pret viņiem vajag vērst pretenzijas, ka viņi nodeva Latvijas tautas intereses. Piemēram, es lieku ziedus pie visiem ar Otro pasaules karu saistītajiem kapiem. Vienmēr sāku ar ebreju kapiem, tā ir tautība, ko izšāva 41.gadā, pēc tam sarkanie, ne-sarkanie, nav būtiski, viņi visi gāja bojā Otrajā pasaules karā. Bet kuram bija vairāk taisnības – Hitleram vai Josifam, kurš bija liels cīnītājs par taisnību, ja? Protams, nē. Par kādām interesēm Rūzvelds cīnījās? Par maisiņu ar naudu, amerikāņi uz šī kara rēķina kļuva bagātāki. Zaudēja, protams, Lielbritānija, kā piedēklis palika ASV. Tā visa ir vēsture, saprotiet? Bet mēs taču dzīvojam 2013.gadā, mani mīļie. Pensiju virs 200 latiem neindeksē, bet vai ar 200 latu pensiju var izdzīvot? Lūk, kur ir problēma – mazas pensijas. Ne 200 lati, vidēji vajadzētu vismaz 400 latus, būtu pat 5 kapeikām labāk.”

V.Artjomenko: “Noslēdzam mūsu sarunu.”

A.Lembergs: “Jā.”

V.Artjomenko: “Gaidāma vasara. Kādi ir Jūsu plāni Ventspilī tūrisma un izklaides jomā?”

A.Lembergs: “Jā, mums ir pilna programma visām brīvdienām. Ventspils ir iemīļota tūrisma vieta. Pirmkārt, protams, Latvijai, bet, es teiktu, ka pirmkārt, lietuviešiem. Mēs visu darām ne tikai latviešu, krievu, angļu, vācu, bet mums otrā valoda ir lietuviešu valoda. Daudzi lietuvieši Ventspilī ir nopirkuši dzīvokļus, lai te vasarā atpūstos. Mūsu mārketings Lietuvā ir labi nostrādājis.”

V.Artjomenko: “Kuri būs paši spilgtākie svētki būs?”

A.Lembergs: “Tradicionāli augusta pirmajās brīvdienās pilsētas dzimšanas diena, pēc tam tie ir Jūras svētki, pēc tam mums ir Ziedu svētki, pēc tam jūlijā Ventspilī ienāks lielās jahtas, visa krastmala būs ar jahtām, kas tur stāvēs, mēs tam veidojam speciālu svētku programmu, tātad ir jāieiet internetā, tur viss ir redzams. Gaidām ciemiņus! Piedzīvojumu parkā ir uzstādītas 5 jaunas atrakcijas, ir jāatbrauc un jāpamēģina!”

V.Artjomenko: “Pats pamēģinājāt?”

A.Lembergs: “Protams, pamēģināju! Atklāju. No 9 metru augstuma kritu ar laivu, paliku dzīvs un vēl vēlēšanās piedalījos!”

V.Artjomenko: “Un veiksmīgi.”

A.Lembergs: “Jā.”

V.Artjomenko: “Viss. Paldies! Jūs klausījāties programmu “Darbojošās personas”, tajā piedalījās Aivars Lembergs un žurnālisti Māris Ķirsons no avīzes “Dienas Bizness” un Kārlis Roķis no informācijas aģentūras “BNS”. Programmu vadīja Valentīna Artjomenko, Latvijas Radio 4. Skaņu ieraksta operatore Kristīne Della. Visiem paldies! Veiksmi! Uz tikšanos ēterā!”

Publicēts lapā: 7.06.2013