Kalendārs

Aivara Lemberga intervija žurnālam IR (09.05.2013.)

Žurnālisti: Anita Brauna; Aivars Ozoliņš

A.Brauna: Jūsu politiskajai organizācijai Latvijai un Ventspilij ar katrām vēlēšanām atbalsts samazinās. 1997.gadā saņēmāt 100% balsu, 2009.gadā – nepilnus 60%. Kāpēc samazinās?

A.Lembergs: Nu, simtprocentīgi – tas, protams, ir ļoti liels izņēmums, jo tagad viens saraksts ir tikai vienā pašvaldībā, pārējās visās ir vairāki. Agrāk tā bija diezgan izplatīta parādība, ka diezgan daudzās pašvaldībās nebija konkurences. Tas nozīmē – cilvēki kļuvuši aktīvāki, ko es vērtēju tikai pozitīvi. Nu, un, protams, tas rezultāts – 60% atbalsts – vienmēr var vēlēties labāk, bet, nu, lai citi uzrāda labāku no lielajām pilsētām. Es domāju, ka šogad varētu diezgan tuvu tāds rādītājs būt arī Ušakovam un Saskaņas centram. Nu, pārējās, es domāju, ka diez vai tā būs.

A.Brauna: Bet kas tad ir iemesls, kāpēc par viņiem balso mazāk nekā, piemēram, astoņu gadus atpakaļ?

A.Lembergs: Tomēr no 1999.gada ir tāda masveida, plānveida, labi finansēta, pirmkārt, jau antilemberga kampaņa, kur jūs arī esat bijuši aktīvi dalībnieki, abi divi intervētāji. Nu, protams, ka tas atstāj savu iespaidu. Turklāt paši neatļautākie līdzekļi, faktiski, ir lietoti, izņemot fizisku izrēķināšanos, viss pārējais pret mani ir lietots. Tas, protams, atstāj cilvēkiem savu iespaidu, bet mani priecē tas, ka varbūt tomēr 90% ventspilnieku, vasarā vairāk mazlietiņ, ziemā mazlietiņ mazāk, pozitīvi vērtē domes darbu, mani mazliet mazāk. Vēlēšanas ir vēlēšanas. Es domāju, ka iespaido arī tas, ka agrāk tas nebija tik izteikts, man liekas, ka no 2000.gada, kad tad bija tās skolas aktivitātes, šķiet, 2004.gada Saskaņas centru tā mērķtiecīgāk atbalsta ne latviskais elektorāts, varbūt tā pateikt.

A.Brauna: Tautā runā, ka Latvijā atbalstu gūst tie politiķi, kuri zog, bet dalās. Vai jūs piekrītat tam?

A.Lembergs: Man grūti spriest, kuri ir tie politiķi, kuri zog un dalās. Es nezinu nevienu politiķi, kas būtu notiesāts par zagšanu. Ja jūs domājat mani, tad man ir bijušas jau kaut kādas 10 dažādas apsūdzības, visas es jau esmu vinnējis, trīs krimināllietas. Bet neviena nav bijusi par zagšanu. Tā kā tas, nu, tāds, es domāju, tāds mīts, ko politiskie konkurenti cenšas kultivēt, jo viņi jau nevar vinnēt ar darbiem, viņi cenšas vinnēt, mainot speciāli likumus pret Lembergu. Masveidā tāda parādība tagad. Savā ziņā tas ir liels gods. Vārdu sakot, izmanto jebkurus administratīvos resursus, lai ar politiskām metodēm cīnītos. Tagad Čigānes priekšlikumi. Nevar vinnēt vēlēšanās, tad vinnēt ar rokas pacelšanu, ar pogas nospiešanu. Kādreiz spieda gailīti, naganu. Tagad nagana Čigānes rokās nav, tāpēc poga ir viņas rokās un kompānija. Lai nāk un mačojas vēlēšanās! Redzēsim, cik Čigānes partija iegūs Ventspilī balsis.

A.Ozoliņš: Bet jautājums bija par to, ka tas ir tāds priekšmets, nu, uzskats, kas valda tautā. Tauta nevadās no tiesas spriedumiem, lai izteiktu savus šādus spriedumus. Un kāpēc jūs uzreiz attiecinājāt to uz sevi, ka tas ir domāts par jums?

A.Lembergs: Nu, jūs jau runājāt manā klātbūtnē, nevis kāda cita klātbūtnē.

A.Ozoliņš: Jūs pieminējāt arī Ušakovu, piemēram, kuram arī būs liels atbalsts Rīgas Domē, tāds pats kā jums Ventspilī.

A.Lembergs: Nē, es teicu, ka Ventspils Domes darbu pozitīvi vērtē apmēram 90% ventspilnieku, un tas ir tas vērtīgākais. Savukārt runāt tautas vārdā, ko tauta domā, bija PSKP, kas runāja visas tautas vārdā, un vienmēr pirmais sāka runāt visas tautas vārdā, Jūs atceraties, kāda kačiha vai kāds ogļracis, Jūs arī tā kā visas tautas vārdā cenšaties runāt. Sorosiešiem tas atbalsts sabiedrībā ir ļoti mazs. Ziniet, Ēlerti neievēlēja par deputāti. Čigāni arī neievēlēja par deputāti. Tā kā tautas vārdā vajag tā uzmanīgi runāt. Es domāju, ka tagad runāsim katrs savā vārdā. Bet te jums ir tiesības runāt, tāpat kā man ir tiesības runāt.

A.Ozoliņš: Paldies!

A.Lembergs: Jā!

A.Ozoliņš: Jums 25 gadus pamatdarbs ir bijis, nu, ne sevišķi lielas pilsētas pašvaldībā, bet esat kļuvis par multimiljonāru. Un tajā pašā laikā nabadzība Latvijā ir ļoti izplatīta. Vai tas ir godīgi, ka Jums kā valsts amatpersonai ir tik daudz naudas?

A.Lembergs: Atkal tā ir Jūsu, tā teikt, interpretācija – multimiljonārs. Es neapšaubāmi neesmu multimiljonārs, bet es nevaru aizliegt kādiem pētniekiem vai kādiem žurnālistiem šo mītu radīt un es necenšos arī ar šo mītu cīnīties. Tāpēc, ka šī cīņa ir bezjēdzīga. No otras puses un es kādreiz savā laikā, Domburam, bija tāds žurnālists pirmajā kanālā, kurš man arī līdzīgus jautājumus uzstādīja, es aicināju uz vienu stundu raidījumu, un parunāsim, kā es kļuvu pietiekami pārticis. Bagāts, nu, tas tāds jēdziens, katram sapratne par bagātību. Un iziesim tam cauri, tajā skaitā privatizācijām un tādām lietām. Savādāk tam apkārt ir tik daudz mītu un tik daudz stāstu, kurus viegli kultivēt, jo cilvēki jau nezina, kā tur īsti bija, viņiem kaut ko vienu reizi stāsta, otro, trešo reizi, kāds arī sāk ticēt. Tā kā es nevaru palielīties ar multimiljonāra statusu. Bet, protams, tas laiks, kādas iespējas tas radīja, 90-to gadu, 80-to gadu beigas, es varu sev tikai pārmest, ka es tos esmu neefektīvi izmantojis.

A.Ozoliņš: Bet jūs 2010.gadā bijāt aizmirsis amatpersonas deklarācijā norādīt vairākus desmitus miljonus vērtu prokuratūras arestēto mantu. Vai jūs uzskatāt, ka tie miljoni nav jūsu miljoni vai kā tas ir?

A.Lembergs: Prokuratūras fantāzijas par tēmu. Un atkal viņiem neviens nevar aizliegt fantazēt par tēmu. Prokuratūras fantāzijas par tēmu pierāda tas, ka Grinberga lietu viņi man zaudēja, KNAB tagad man maksā, valsts man jau samaksāja un tūlīt prokuratūra zaudēs tiesā, par to man nav ne mazāko šaubu. Un es saņemšu sāpju naudu, nav svarīgi, cik lielu, par man nodarīto morālo kaitējumu. Viņi zaudēja amatpersonas deklarācijas neiesniegšanas lietu, viņi zaudēja, kā Diena rakstīja, Spiegošanas lietu, kad Drošības policijas apakšpulkvedis esot spiegojis manās interesēs. Bet prokuratūrai ir viena liela priekšrocība. Viņi var rakstīt jebkuras fantāzijas un par to neatbildēt. Un arī tagad šīs trīs krimināllietas, ko es esmu vinnējis, neviens no viņiem ne par ko neatbild, par visu maksā vienkāršs nodokļu maksātājs, tajā skaitā jūs. Nu, ja valsts uzskata, ka tas ir normāli, es jau valstij to nevaru pārmest, ka viņai ir viena iestāde, kura ir ārpus likuma un ārpus uzraudzības, kura var darīt principā, ko grib, kā grib, un tajā skaitā rakstīt jebkuras fantāzijas. Ja viņi prot rakstīt, viņi to var darīt.

A.Brauna: Šajā sakarā es jums gribētu tad uzdot jautājumu par to tiesvedību, uz kuru jūs tagad regulāri ejat, trīs reizes nedēļā pēc grafika vajadzētu iet, Rīgas Apgabaltiesa. Tā prokuratūras apsūdzība balstās uz desmitiem cilvēku liecībām un arī dokumentiem, no kuriem izriet, ka jūs esat pastarpināti caur ārzonas firmām līdzīpašnieks virknei uzņēmumu, desmitiem uzņēmumu. Ja jūs sakāt, ka tie visi ir prokuratūras izdomājumi, vai jūs apgalvojat tādā gadījumā, ka visi tie cilvēki, kuri ir šīs liecības tiesā snieguši un sniedz un visi tie dokumenti ir viltoti un visas tās liecības ir meli?

A.Lembergs: Jā!

A.Brauna: To jūs apgalvojat?

A.Lembergs: Jūs tagad uzstādāt jautājumu abstrakti. Tad jūs man uzstādiet konkrēti, kur es esmu īpašnieks, jūs apgalvojat, ka es esmu tur īpašnieks. Un mēs varam to tēmu konkrēti…

A.Brauna: Es, piemēram, biju tiesas sēdē, kurā tika izskatītas epizodes par to, kādā veidā jūs ieguvāt īpašuma tiesības uzņēmumā Puses, Multinordā

A.Lembergs: Jā!

A.Brauna: … nu, kuri pēc tam ir …

A.Lembergs: Jā!

A.Brauna: …Ventspils uzņēmumos.

A.Lembergs: Jā!

A.Brauna: Bet mans jautājums īstenībā bija pilnīgi cits.

A.Lembergs: Jā!

A.Brauna: Vai visi cilvēki, kuri liecina šajā prāvā, vai viņi melo?

A.Lembergs: Jā! Visi nemelo! Bet viena daļa ļoti mērķtiecīgi melo. Viena daļa melo tāpēc, ka ir iebiedēti, jo viņiem prokuratūrā 2006.gadā, 2007.gadā pateica, ja viņi neliecinās tā un tā, tad viņus ieliks cietumā, un ne visi cilvēki ir stipri, ir tādi, kas baidās par sevi, par saviem ģimenes locekļiem, pakļaujas iebiedēšanai no prokuratūras puses un liecina tā, kā vajag. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, protams, ir cilvēki, kuri liecina tā, kā vajag prokuratūrai, kā viņiem ir sarunāts, tāpēc ka viņi uzskata, ka viņi kādreiz ir apdalīti vai nav līdz galam novērtēti, vai arī viņi ir, teiksim, pazaudējuši kādu amatu, pēc viņu domām, nepelnīti, varbūt, pēc citu domām, absolūti pelnīti un tā. Tā ir iespēja, Lembergam tajā skaitā, atriebties. Tā tas bija Krievijā, Padomju Savienībā 1937.-38.gadā, tā tāda normāla lieta, kad iet tādas represijas, tad, protams, tādas denunciācijas un izdomājumi tiek plaši pielietoti. Ir, protams, kas to dara aiz mantkāres, ar tādu pilnīgi skaidru mantisku interesi. Un tā tālāk.

A.Ozoliņš: Un tie dokumenti ir viltoti visi, kas tur ir?

A.Lembergs: Ir viltoti dokumenti, Jums taisnība.

A.Ozoliņš: Kas viltoja tos dokumentus? Prokuratūra?

A.Lembergs: Prokuratūra nē, prokuratūra nav viltojusi, es nedomāju, ka prokuratūra būtu viltojusi, es tā negribētu teikt, bet tie, kas ir viņus safabricējuši, tur tādi ir, tajā skaitā šodien, pieņemsim, vienu skatīja, tas ir dokuments, kas gatavots, teiksim, it kā 1994.gadā, bet faktiski tas ir tapis 2007.gadā. Bet tam ir tiesa, kaut gan tur man pat nedod iespēju pratināt lieciniekus, bet nu labi. Likums nosaka, ka man ir tiesības, bet man tur tādu iespēju nedod, līdz ar to es nevaru pārbaudīt pierādījumus. Bet, nu, redzēsim. Tā kā tiesas process iet. Es esmu Ginesa rekordists. Pasaulē nav otra politiķa, kurš būtu vinnējis trīs krimināllietas.

A.Brauna: Es varu konkrētu lietu, ko jūs esat vairākkārt, Lemberga kungs, teicis jau…

A.Lembergs: Pasakiet, kurš ir vinnējis vairāk?

A.Ozoliņš: Bet tā jau viena un tā pati lieta.

A.Lembergs: Grinberga lieta, Valsts deklarācijas, amatpersonas deklarācijas neiesniegšanas lieta un Spiegošanas lieta. Kā jūs, Ozoliņa kungs, pats rakstījāt laikrakstā Diena, tur pirmā lapā bija uzlikts Spiegošanas lieta, Lemberga interesēs spiegoja Drošības policija un tā tālāk.

A.Ozoliņš: Es jau…

A.Lembergs: Pēc tam neatsaucāt, ka tie ir meli, jo izrādījās, ka to policistu attaisnoja, izrādījās, ka tas viss ir meli.

A.Brauna: To jūs daudzreiz jau esat teicis.

A.Lembergs: Bet tā ir patiesība!

A.Brauna: Šodien, es pieļauju, ka Jānis Blaževičs liecināja tiesā.

A.Lembergs: Jā!

A.Brauna: Saskaņā ar viņa liecībām krimināllietā, lai firma, jebkura firma varētu strādāt Ventspilī, viņai bija jādalās ar jums, jādod kapitāla daļas jums, jo citādi, nu, nebūtu darbs, bizness iespējams Ventspilī. Vai viņš arī melo?

A.Lembergs: Jā, viņš melo!

A.Brauna: Viņš melo?

A.Lembergs: Jā, bet viņš gan tā neteica, kā jūs tagad sakāt – jebkura firma. Tieši otrādi – lai krautu naftu un naftas produktu caur Ventspils naftu, bija zināmi nosacījumi, kādi bija, kā bija jādalās ar tā laika Ventspils naftas valdes locekļiem. Tas ir cits stāsts.

A.Brauna: Nē, viņš ir teicis, lai firma varētu strādāt Ventspilī, tai daļas jāpiešķir Lembergam, jo citādi firmas darbs būtu nesekmīgs. Tas ir tas, ko viņš krimināllietas liecībās, kas ir krimināllietas materiālos.

A.Lembergs: Šodien viņš tādu liecību nesniedz un, protams, ka tas ir pilnīgs blefs. Kaut vai tā pati Ventspils nafta. Lat-West-East strādāja no kāda 1992.gada, strādāja tik, cik uzskatīja par vajadzīgu. Skonto nafta strādāja…

A.Brauna: Tad kaut ko nesadalīja ar jums un pazuda no acīm.

A.Lembergs: Nekur viņi nepazuda, viņi ar mani neko nedalīja.

A.Brauna: To arī Blaževičs liecināja.

A.Lembergs: Nē, par Skonto nebija nevienas runas, es jums saku, tās ir kompānijas, kas strādāja. Lido nafta strādāja, strādāja Lukoil Baltija, strādāja Nafta Moskva un tā tālāk. Tāpēc tās visas ir absolūtas fantāzijas.

A.Brauna: Labi, nobeidzot šo par tām jūsu fantāzijām…

A.Lembergs: Ja mēs sāksim iztirzāt krimināllietas tos vai citus apgalvojumus, tad… Jau tiesā tiek mēģināts kaut ko noskaidrot, atstāsim, es domāju, to tiesas ziņā. Man ir skaidra jūsu antilemberga pozīcija, un es no jums negaidu, ka jūs aizmirsīsiet man tādus un līdzīgus apgalvojumus izteikt.

A.Brauna: Mēs tikai jums uzdodam jautājumus, Lemberga kungs.

A.Lembergs: Jā, es uz viņiem cenšos atbildēt.

A.Brauna: Es vēl par tām kapitāla daļām, lai pabeigtu. Arī Anglijas tiesa …

A.Lembergs: Bet jūs gribat …

A.Brauna: … konstatējusi, ka tās ir jūsu kapitāla daļas un viņas arestēja. Vai tad arī Anglijas tiesa ir kļūdījusies?

A.Lembergs: Uz Anglijas tiesu Vitol aizstiepa to, ko ir sarakstījusi Latvijas prokuratūra tajā arestā, un Anglijas tiesa nepārbauda. Aiznes un tāpat kā Latvijā viņi uzliek arestu. Viss, ar to ir nodrošinājums. Tā kā Anglijas tiesa neko nav pārbaudījusi, tāpat kā Latvijas tiesa neko nav pārbaudījusi. Tas ir nodrošinājums, kā tas ir civilprocesā normāli.

A.Ozoliņš: Ko nozīmē neko nav pārbaudījusi? Jums trīs reizes nedēļā ir jāiet uz Latvijas tiesu, jums regulāri bija jāiet, vismaz bija jāiet, es nezinu kā tagad, uz tiesu Londonā un ko nozīmē, ko, kāpēc viņi, jums tur vispār ir jāiet, ja viņi neko nepārbauda?

A.Lembergs: Londonā esmu bijis tiesā divas reizes divu gadu laikā. Ja to uzskatām par regulāru, lai paliek jūsu interpretācija. Ja mēs runājam par Latviju, tad man vidēji ir jāiet pusotra diena, ja mēs tā vidēji ņemam gadā, vai viena diena pat.

A.Ozoliņš: Gadā?

A.Lembergs: Viena diena nedēļā, ne gadā, jā, es pārteicos. Tā kā to biežumu jūs mazliet pārspīlējat.

A.Ozoliņš: Tad varbūt no izdomātājām naudām un apsūdzībām, kā jūs sakāt, pie jūsu amatpersonas deklarācijas varētu pakavēties. Mēs pievērsām uzmanību, ka krīzes gados, nu, mēs, kā zinām, valsts un pašvaldību amatpersonu atalgojums tika jūtami ierobežots, samazināts. Tikmēr jums atalgojums, kā izriet no jūsu amatpersonas deklarācijām, no domes un pašvaldības struktūrām, ieskaitot Brīvostu, Ventspils attīstības aģentūru, laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam ir četrkāršojies. Vai jūs domājat, ka tas ir tā pareizi, ka tad, kad visi tauta savelk jostu, jums ir izņēmuma kārtā četrkāršota alga?

A.Lembergs: Ozoliņa kungs, es līdz šim domāju, ka jūs protat lasīt, ja, bet iznāk, ka es kļūdījos. Jūs paņemiet manu amatpersonas deklarāciju, diemžēl man nav līdzi, to var izdrukāt.

A.Brauna: Nē, mums ir šī …

A.Ozoliņš: Mums ir, mums ir līdzi!

A.Lembergs: Jums ir līdzi? Nē, nē, nē! Jāizdrukā no VID mājas lapas mana amatpersonas deklarācija. Par kuriem gadiem iet runa?

A.Ozoliņš: No 2007. līdz 2011.gadam. Jūs gribat teikt, ka Jums alga nepieauga?

A.Lembergs: Ventspils attīstības aģentūra ir nevalstiska organizācija, tāda pati kā Sorosa fonds Latvija.

A.Ozoliņš: Ā! Un kā, kā tad jūs varat vienkārši, kas tur ko drukāt, jūs jau zināt, kāda jums bija alga Ventspils Domē, manuprāt…

A.Lembergs: Tā alga man ir, man tur ir būtiski samazinājusies, nevis palielinājusies.

A.Ozoliņš: Jūs bijāt te vienu gadu uzrādījis apmēram 3’000 latu algu.

A.Lembergs: Vienu sekundi! Tūlīt atnesīs manu deklarāciju, jums kaut kas ir rokās, man nav. Es no galvas neatceros, es jūs sasitīšu, atvainojos, lupatu lēveros. Bet tikai, nu, tādā prāta ziņā, ne fiziski. Ejam tālāk! Bez amatpersonas deklarācijas.

A.Brauna: Turpinot mazliet par to tiesāšanos. Kāpēc partija Latvijai un Ventspilij, jūs manāt vēlētājus, ka jūs esat kandidāts uz Ventspils Domes priekšsēdētāja amatu, jums ir drošības līdzeklis liegums ieņemt?

A.Lembergs: Man nav lieguma ieņemt amatu!

A.Brauna: Ir!

A.Lembergs: Nav!

A.Brauna: Ir!

A.Lembergs: Nav! Saderam!

A.Brauna: Jums ir…

A.Lembergs: Uz ko deram?

A.Brauna: …drošības līdzeklis aizliegums ieņemt domes priekšsēdētāja amatu. Jūs nedrīkstat…

A.Lembergs: Nav!

A.Brauna: …piedalīties lēmumu pieņemšanā!

A.Lembergs: Nav tāds!

A.Brauna: Ir!

A.Lembergs: Nav! Nu, deram!

A.Ozoliņš: Aizliegums pildīt domes …

A.Lembergs: Pag, nu, deram! Es jums dodu roku, deram!

A.Ozoliņš: Jums nav, jums nav aizliegums …

A.Brauna: Jūs nedrīkstat piedalīties lēmumu pieņemšanā?

A.Lembergs: Nav tāda aizlieguma!

A.Ozoliņš: Kopš 2007.gada.

A.Lembergs: Nav tāda aizlieguma!

A.Brauna: Ir!

A.Lembergs: Nav! Nu, saderam!

A.Brauna: Kā nav? Kāpēc tad jūs …

A.Lembergs: Pagaidiet! Mēs saderam un es jums pierādīšu!

A.Brauna: Kāpēc tad jūs prasāt domes pilnvaras, lai pilnvaro jūs kā deputātu uz dažādām tikšanām?

A.Lembergs: Nē, tas tā nav!

A.Brauna: Tāpēc, ka jums ir liegums valdes priekšsēdētāja …

A.Lembergs: Nē, man nav tāda lieguma, kā jūs stāstāt tagad. Nu, saderam!

A.Ozoliņš: Nē, nu, jūs…

A.Lembergs: Nu, pag! Jūs taisāt propagandu, bet es jums saku – saderam!

A.Ozoliņš: Jums ir, jums ir iespēja atbildēt.

A.Lembergs: Jūs abi savā jautājumā apgalvojuma formā melojat, man nav aizliegums ieņemt amatu, man nav aizliegums piedalīties, man nav aizliegums balsot, man nav nekāda aizlieguma realizēt tiesības. Saprotiet. Man ir, man ir ierobežojums pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus.

A.Brauna: Nu!

A.Ozoliņš: Bet tā jau esmu jums teicu.

A.Lembergs: Nē, jūs tā neteicāt! Nu, atkal, nu, tad…

A.Ozoliņš: Aizliegums…

A.Lembergs: …jums ierakstā ir, droši vien internetā ir.

A.Ozoliņš: Aizliegums pildīt domes…

A.Lembergs: Nu, paņemiet mājās!

A.Ozoliņš: …priekšsēdētāja pienākumus!

A.Lembergs: Tā ir liela starpība – ieņemt amatu, balsot, tā ir liela starpība. Tad, lūk! Ko nozīmē domes priekšsēdētāja pienākumi? Domes priekšsēdētājs ir politiska amatpersonas, viņš nav administrators. Kādreiz domes priekšsēdētājs un izpilddirektors bija viena persona. Jā! Tad viņam bija liels administratīvs pienākums. Šobrīd domes priekšsēdētājam administratīvu pienākumu nav. Ko likums nosaka, kādi ir domes priekšsēdētāja pienākumi? Domes priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas domes sēdes, vai to prasa ministrs, vai ministru kabinets, vai attiecīgais deputātu skaits, tas ir tāds viens pienākums. Tad viņam ir procesuāli pienākumi, kam, teiksim, nav nekādas praktiskas nozīmes. Un pārējais viss ir tiesības. Un tiesības nav ierobežotas.

A.Ozoliņš: Nu!

A.Brauna: Ja jūs trīs reizes nedēļā ejat uz tiesu, kā jūs varat būt domes priekšsēdētājs?

A.Lembergs: Es esmu domes priekšsēdētājs!

A.Ozoliņš: Kā jūs varat, bet jūs nevarat pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus!

A.Lembergs: Domes priekšsēdētāja pienākumu praktiski nav. Es esmu politiskais vadītājs, es esmu politiskais līderis, kas vada, pirmkārt, partiju, kura ir pie varas, es vadu frakciju, es esmu domes priekšsēdētājs, es vadu attiecīgi finanšu komiteju, attīstības komiteju, finanšu un budžeta komisiju, mārketinga padomi un tā tālāk. Mēs aktīvi realizējam mūsu partijas solījumus vēlētājiem. Nu, jā, redzu, ka es esmu…

A.Brauna: Ventspilī viss ir kaut kā citādi nekā citās vietās.

A.Lembergs: Jā, Ventspilī ir labāk nekā citās vietās, ja kas. Es jums piekrītu!

A.Ozoliņš: Kam labāk? Jums?

A.Lembergs: Ventspilniekiem, Ventspils ir labāka, skaistāka daudz. Parādiet man, kura foršāka pilsēta par Ventspili, nav tādas. Jums nav nevienas brilles?

A.Ozoliņš: Nu, man ir!

A.Lembergs: Kāds jums ir? Pluss?

A.Ozoliņš: Tālumam!

A.Lembergs: Neder, man vajag tuvumam. Es nepaņēmu šodien līdzi!

A.Brauna: Bet ko jūs gribat redzēt? Es jums izlasīšu!

A.Lembergs: Nu, man algas vajag redzēt! Jā!

A.Ozoliņš: Nu, kā, jūs taču zināt, kāda bija alga jums! 2009.gadā saņēmāt no Ventspils Domes kā priekšsēdētājs 3’000, nepilnus 3’100 latus, 2010.gadā.

A.Lembergs: Ozoliņa kungs, ejam tālāk, ejam tālāk, tūlīt būs deklarācija. Tik mazi burtiņi, es nevaru vienkārši saredzēt to.

A.Brauna: Nesen Ventspils Dome secināja, ka kopš ministra Sprūdža stāšanās amatā Ventspilī ir pasliktinājusies vides situācija un kā lielākie piesārņotāji tika nosaukti pieci uzņēmumi, tur ir graudu termināls, Tirdzniecības osta, Ventbunkers, Zivju konservu kombināts, Ventspils naftas termināls. Kā tas nākas, ka tie visi ir uzņēmumi, kuru vadītāji, īpašnieki ir jums opozīcijā? Vai jūs nepiekrītat?

A.Lembergs: Es nezinu nevienu no viņiem, kas būtu man kaut kādā opozīcijā, un tam ar to nav ne mazākā sakara. Tātad, par ko iet runa! Valsts vides dienests, kas ir Sprūdža pakļautībā, izdod atļaujas piesārņojošai darbībai, ka viņi drīkst piesārņot, un atļaujās ir noteikts, ko, kā viņi drīkst darboties, kā nedrīkst darboties un tā tālāk. Tad, lūk, tātad šajā sakarā ir dažādi nosacījumi. Nu, piemēram, Ventspils Tirdzniecības osta. Ventspils Tirdzniecības ostai atbilstoši izsniegtai atļaujai, es uzsveru, Vides dienests, kas ir zem Sprūdža, viņiem vajadzēja no šī gada pārtraukt ogļu pārkraušanu atklātā veidā. Diemžēl viņi to darīja, tajā skaitā darīja tad, kad ārā bija sals, un tad, kad ir sals, tad nevar laistīt ogles, un tad viņas diezgan stingri put. Nu, lūk! Tas ir tas pārmetums, ka viņi nekontrolē viņu pašu izsniegtās atļaujas nosacījumu ievērošanu. Ja mēs runājam par Ventspils naftu. Ventspils nafta, kopš tur saimnieko Vitol, ja līdz tam pārkrāva klasiskos naftas produktus, tādus kā benzīns, dīzeļdegviela, tad ar Vitol atnākšanu viņi daudz pārkrauj aromātiskos ogļūdeņražus, dažādi tos maisot. Tas būtiski palielina šīs te preces vērtību, bet diemžēl aromātiski ogļūdeņraži tāpēc ir aromātiski, ka viņi ir ar smaku. Un līdz ar to Ventspilī pēdējā laikā parādījušās smakas un diezgan nepatīkamas smakas. Pašvaldības pozīcija ir tāda, ka šo jautājumu var risināt, pasaulē tam ir risinājums, tātad šie te tvaiki, kas izdalās, tas ir, tvaiki, kas to smaku dod, ir jāsavāc, tā saucamās atgāzu sistēmas. Ventspilī Ventamonjaks tādu uzstādīja, 50% saņemot Eiropas finansējumu 2006.gadā, Ventspils nafta to nav izdarījusi līdz šai baltai dienai, uzskatot ka te ir kaut kādi Āfrikas vai Austrālijas aborigēni, pareizāk sakot, par kuru, tā teikt, labsajūtu var uzspļaut angļu lordi. Nu, mēs tādu koloniālpolitiku neatzīstam un mēs prasām, lai valsts vides dienests piespiestu Ventspils naftas terminālu, lai viņi šādu darbiņu veic. Viņa ir bagāta kompānija, viņi to var veikt. Piemēram, Norvēģijā nekur nav bez šīs te atgāzu savākšanas sistēmas jau gadi 10. Pagaidām to mēs neesam panākuši. Kas attiecas, teiksim, uz Zivju konservu kombinātu, no vienas puses ir labi, viņi aktīvi strādā, bet viņi diemžēl dūmo.

A.Brauna: Zivis kūpina.

A.Lembergs: Zivis kūpina, jā, viss tas ir. Bet tie dūmi mazliet, nu, piedod zināmu šarmu, bet, ja dūmu daudz, tad apkārtējie iedzīvotāji sūdzas. No vienas puses uzņēmējdarbība aktīva, no otras puses dūmi. Kas jādara? Jāveic pasākumi, lai tie dūmi, izmeši būtu daudz augstāki, nekā viņi ir tagad. Tur ir dzirdīgas ausis, tagadējie vadītāji ir apsolījuši, ka viņi uzbūvēs, tā kā tas kādreiz bija, garāku skursteni, ja nemaldos, 35 metri. Jācer, ka tas būtiski uzlabos situāciju, līdz ar to cilvēkiem būs darbs. Par graudu putēšanu. Tur ir tāda māja, kas tieši pie malas, un pretī viņiem krauj, vakar uz pieņemšanu bija četras sievietes no šīs mājas, ļoti sašutušas, jo diemžēl tie graudi tad, kad deva atļauju būvēt pirmo kārtu, bija solījums, ka būs slēgta sistēma, tajā skaitā iekraujot kuģi un galvenā problēma vienmēr iekraujot kuģī. Diemžēl šī te slēgtā sistēma nav un līdz ar to diemžēl tie putekļi put. Tā prasība ir ļoti vienkārša – jānodrošina, lai neputētu. Katrā gadījumā lai tie putekļi neiet ārā no kuģa rūmes. Kādreiz tāda problēma bija ar kālija sāli, to spēja tehniski atrisināt, arī šim jautājumam ir tehniski risinājumi. Nu, tās nav nāvīgas problēmas, bet tās ir problēmas, kuras ir jārisina un kur mēs redzam, ka Valsts vides dienests, Sprūdžs kā viņu priekšnieks, ka viņiem ir ar likumu uzlikts pienākums šāda veida jautājumus risināt, stādīt un atrisināt, jo pašvaldībai šajā jautājumā ir tikai, tā teikt, tiesības aģitēt un rakstīt sūdzības. Vairāk pašvaldībai diemžēl nekādu tiesību nav atšķirībā no padomju laika, kad padomju laikā diemžēl šajā jautājumā diemžēl pašvaldību loma ir stipri ar likumu, nu, faktiski nav nekāda likuma. Tā ir tā situācija ar vides jautājumiem, bet viņi visi ir risināmi. Un ogles, pieņemsim, uzbūvēja jaunu ogļu termināli, modernāko Baltijā, neapšaubāmi, slēgta sistēma, iekraušana, ne greiferiem, kā krauj Tirdzniecības ostā, tā krāva 100 gadus. Ir 21.gadsimts, slēgta sistēma, speciāls aprīkojums, kas regulē ātrumu, krišanas leņķi, un vismaz būtiski samazina putekļus, var uzskatīt tuvu pie nulles. Tādi tie jautājumi risināmi, visi tie ir tehniski risināmi, bet, nu, tas prasa, protams, izdevumus. Jābūt progresam, tas, kas bija pieņemams pirms 10 gadiem, šobrīd tas nav pieņemams. Un tā būs jebkurā jautājumā.

A.Ozoliņš: Jūs pieminējāt, ka nepieļausiet koloniālo politiku, tas man atgādināja par to, ka Krievijas vēstnieks Vešņakovs, nu pat viesodamies Ventspilī, pateica, ka Krievijai pašlaik attiecības ar Ventspili ir labākas nekā ar Latvijas valsti. Ventspilī ir kaut kāda sava atsevišķa ārpolitika, kas būtu atšķirīga no Latvijas valsts ārpolitikas?

A.Lembergs: Redziet, mēs realizējam tādu politiku, ka Ventspils ir valsts valstī. Jūs atceraties, ka mēs ieviesām Ventspils valūtu – ventus, kad Zatlers teica, ka man tur drošības policijai jāliek cietumā un tā. Mums šis projekts kā mārketinga projekts, mēs labi saprotam, par ko mēs runājam, mēs ieguvām daudzas starptautiskās balvas, Grand Prix, bet visos gadījumos tas ir bijis ārpus valsts vai arī Latvijā, kad vērtētāji bijuši ārzemnieki, kad vietējie, tad nē. Nu, tā! Un redziet, mana pieeja ir tāda, ka ar kaimiņiem ir jādraudzējas, jo vairāk ar tiem kaimiņiem, kas dod darbu.

A.Ozoliņš: Tā ir jūsu pašreizējā pieredze, jo jums tā attieksme diezgan krasi mainījusies brīžiem, 2000.gadā jūs pasludinājāt, ka Ventspils ir viena no Krievijas lielākajām ostām, tad 2002.gadā Krievija nogrieza jums naftas tranzītu un…

A.Lembergs: Trešajā!

A.Ozoliņš: 2003-šajā, jā, un jūs devāties uz Vašingtonu, uz Balto namu pat un tikāties ar svarīgiem uzņēmējiem, pēc tam stāstījāt, redz, kā Latvijai Amerikā pievērš uzmanību un ka Irākas misija principā jāvērtē arī kā humāna misija. Bet jau 2005.gadā jūs atkal, kaut kas jums īsti nepatika, jūs rakstījāt prezidentei vēstuli ar prasību izvest Latvijas kontingentu no Irākas, un pagājušo gadu jūs paziņojāt, ka Latvijas un Amerikas attiecības ir dziļā krīzē. Vai šīs te ģeopolitiskās simpātijas mainās atkarībā no jūsu, teiksim, personiskā izdevīguma, no šādām attiecībām vai nu ar Krieviju, vai nu ar Ameriku?

A.Lembergs: Nu, pirmkārt, Roterdama ir lielākā Vācijas osta, ne Hamburga, jo apmēram 80% no Roterdamas ir Vācijas, līdz ar to tā ir Vācijas osta un to neviens Vācijā nenoliedz. Tāpat arī Ventspilī lielākā daļa no kravām ir Krievijas kravas. Līdz ar to tā ir Krievijas osta šajā izpratnē. Un 35% no kravām ir Baltkrievijas kravas, līdz ar to Ventspils osta ir Baltkrievijas osta, un jo viņa vairāk būs Baltkrievijas osta, jo labāk ventspilniekiem un Latvijai, jo no katras tonnas apmēram ap 15 latiem paliek Latvijā. Ja mēs runājam par naftas cauruļvada slēgšanu, tad, protams, tas Latvijai nebija izdevīgi, bet tas bija, protams, ģeopolitisks Krievijas lēmums būvēt savu ostu, tā bija pirmā, pēc tam viņi ir uzbūvējuši Ust-Lugu, mēs zinām, kura principā varēs apstrādāt gandrīz visu kravu apjomu, kas apstrādā Latvijas ostas. Tā kā kas būs nākotnē, to mēs vēl nezinām. Mana pieeja ir ļoti vienkārša. Latvijai draugu nav! Latvijai ir savas intereses! Un Latvijas intereses ir bāzētas uz to, lai Latvijas tauta būtu pārtikusi, plašā nozīmē pārtikusi un ar drošu skatienu nākotnē. Un, ja runājam par Irākas karu, tad, kad ieveda, tad teica, ka tur ir masu iznīcināšanas ieroči, un es gan Blēram, gan Bušam ticēju, tie bija tādu valstu vadītāji kā ASV un Lielbritānija, ka viņi nemelo. Bet izrādījās, ka viņi melo kā visprastākie pusaudžu puikas, kuri izsituši kādu logu ar bumbu. Tāpēc pēc tam es tā to lietu, protams, neatbalstu, jo, kamēr bija, piemēram, talibi, tad heroīna ražošana tur tikpat kā bija iznīdēta. Šobrīd Afganistāna ražo apmēram 90% no pasaules heroīna, un narkomānija, es uzskatu, ir ļoti slikta parādība.

A.Ozoliņš: Kādēļ slikta? Jūs taču pats teicāt, ka, es jūs, citēšu, nu, vai Irāka, jūs vispār teicāt, ka „karojām Irākā uzvarējām Irāku sadalīja citi. Mums no naftas atradnēm netika nekas. Neveiksme, ja pie laupījuma sadales nedabū neko, tad tu esi švaks laupītājs.” Un par Afganistānu un opiju jūs teicāt: „Tikām pie varas tur, nafta švaka, bet tur galvenais ir tas, ka 90% pasaules heroīna tiek ražots Afganistānā. Tas maksā milzu naudu. Jautājums – cik no šī laupījuma ir Latvijai?”

A.Lembergs: Nu, pareizi! Pareizi!

A.Ozoliņš: Nu, tad kas ir pareizi? Tad heroīns ir labi vai slikti, jo laupījumi ir dažādi.

A.Lembergs: Heroīns ir slikti, bet ir fakts, ka tur saražo 90% no heroīna. Tā kā Latvija ir viena no valstīm, kura ir okupējusi Afganistānu, tad loģiski, ka okupantiem pienākas sava laupījuma daļa. Tas ir no veciem laikiem. Kāpēc viss laupījums pienākas amerikāņiem, bet latviešiem nekas? Es domāju, ka mums visiem pienākas daļa no šī te laupījuma gan Afganistānā, gan Irākā un, ja mēs no tā saņēmām tikai pigu, tā teikt, trīs pirkstu kombināciju, nu, tad te tā lieta nav taisnīga.

A.Ozoliņš: Bet, Lemberga kungs, kāds tam sakars ar to, vai tur ir vai nav kaut kur masu iznīcināšanas ieroči?

A.Lembergs: Nē, es runāju tagad par okupāciju, toreiz, kad pamatoja okupāciju, tad bija runa par to, kad esot masu iznīcināšanas ieroči Irākā, bet izrādījās, ka to tur nav. Nu, ja nebija, tad es neatbalstu citas valsts okupāciju. Bet, ja jau mēs esam iesaistījušies un esam okupējuši, kā to dara amerikāņi, tad mums pienākas kara laupījums, ne tikai amerikāņiem. Amerikāņiem ir jādalās ar Latvijas tautu, nu, viss stāsts.

A.Ozoliņš: Un cik lielu daļu no tās, no tā opija jūs kādu procentu daļu gribat Latvijai?

A.Lembergs: Mums opijs nav vajadzīgs, mums ir vajadzīga nauda.

A.Ozoliņš: Bet to opiju tak vajag pārdot vai kā?

A.Lembergs: Bet kāds jau to pārdod un no tā gūst naudu!

A.Ozoliņš: Bet kas to pārdod?

A.Lembergs: Nu, es domāju, ka, ja jau tie, kas šo valsti okupēja un atjaunoja heroīna ražošanu, tad tie arī ir tie, kas pelna!

A.Ozoliņš: Latvijai vajadzētu nodibināt kādu uzņēmumu…

A.Lembergs: Nē, nē, viņiem jādalās laupījumā, jūs saprotiet, ļoti vienkārši. Mēs esam kopā ar amerikāņiem okupējuši, mums pienākas sava daļa. Nevar būt tā, ka amerikāņi savāc visu un mums paliek trīs pirkstu kombinācija, pareizāk sakot, mēs esam par 12 miljoniem mīnusā, jo katru gadu 15 miljonus mēs tērējam šim te karam Afganistānā. Tas nav taisnīgi!

A.Ozoliņš: Jums ir kāda skaidrība, cik ASV valdība ir savākusi tur opiju Afganistānā?

A.Lembergs: Man nav, bet…

A.Ozoliņš: Jūs sakāt visu, nu!

A.Lembergs: …bet, nu, tā ir tikai normāla loģika.

A.Ozoliņš: Kāda normāla loģika? Kāda tur normāla?

A.Lembergs: Normāla formālā loģika!

A.Ozoliņš: Jums ir kaut kādas liecības?

A.Lembergs: Kāpēc jūs esat pret to, lai Latvijai saņemtu savu pelnīto daļu? Paskatieties, mēs saņēmām palīdzību no Eiropas Savienības, mēs saņēmām palīdzību no Norvēģijas, mēs saņēmām palīdzību no Šveices, ja, no Amerikas mēs saņēmām nulli. Nu! Ja jau mēs esam partneri un tā, tad kāpēc nekā? Viņi varētu mums gadā kādu miljardu atmest, jo, teiksim, kaut vai attīstīt militāri rūpniecisko kompleksu. Kad bija Latvijas PSR, tad no nacionālā kopprodukta apmēram 7% saražoja militāri rūpnieciskais komplekss. Šobrīd tas ir nulle! Kad Latvija bija Varšavas pakta dalībniece, caur PSRS 7%, tagad ir nulle. Es saku, Amerika, dodiet mums piķi, dodiet mums naudu vai ieguldiet investīcijās, izveidojot te militārrūpnieciskā kompleksa ražotnes, arī zinātni, kas to apkalpo, un mēs būsim pilntiesīgi NATO locekļi, ne tikai kā lielgabala gaļa, bet arī būsim kā pelnītāji, kā ražotāji, kā zinātnes attīstītāji. Teiksim, cita valsts, Somija, nav NATO valsts, bet NATO valstīm ražo ieročus. Kāpēc tā? Viņi nestājas, bet mēs stājamies, saprotiet, mēs tērējam priekš NATO naudu, mums ir pretī jāpelna. Mana visa filozofija!

A.Ozoliņš: Tas ir ļoti interesants temats, bet es mēģinu saprast jūsu filozofiju, ka jūs no vienas puses varat teikt, ka mēs Irākā bijām tāpēc, ka tā bija arī humānā misija, bet no otras jūs gribat izlaupīt Afganistānu un Irāku un dabūt savu daļu no laupījuma. Es mēģinu saprast, kā tas iet kopā?

A.Lembergs: Es negribu neko izlaupīt, jo es tur neesmu.

A.Ozoliņš: Kā, nē, nu, jūs neesat, jūs pārmetat Dombrovska valdībai, jūs teicāt, kāda valdība bija varas, Dombrovska, tātad tā ir atbildīga par to, ka no Afganistānas kara laupījuma mums nav nekā.

A.Lembergs: Nu, protams!

A.Ozoliņš: Nu, kā jūs iedomājaties Dombrovski ejam laupīt Afganistānu?

A.Lembergs: Kopā ar amerikāņiem! Amerikāņiem vienkārši ir jādalās ar latviešiem.

A.Ozoliņš: To, ko viņi salaupa?

A.Lembergs: Lai jūs varētu labāk dzīvot, re, kur operatori un visi, jūs saprotiet. Puišiem lai stipendija ir, teiksim, 200 latu mēnesī augstskolā.

A.Ozoliņš: Nav viņiem naudas.

A.Lembergs: Nē, nu, amerikāņiem jādalās ar laupījumu. Valsts netiek okupēta tāpēc, ka kādam ir tāda vienkārša griba. Aiz visa ir ekonomika un tikai bizness, tikai nauda un nekas cits kā nauda. Tas ir jāsaprot, ja to nesaprot, tad cilvēks vienkārši ļoti maz ko saprot no pasaules, tā teikt, ekonomikas, politikas un tā. Tas ir jāsaprot! Ja mēs esam okupējuši ar amerikāņiem Irāku, tad tur ir nafta. Tad daļa naftas pienākas Latvijai. Un viss stāsts!

A.Ozoliņš: Un opijs?

A.Lembergs: Es saku, no tās naudas, ko viņi iekasē no heroīna, Latvijai pienākas, jo mēs esam šīs valsts, nu, saimnieki.

A.Ozoliņš: Bet no kurienes jums ir tādi fakti, ka ASV valdība tirgo Afganistānā izlaupīto opiju?

A.Lembergs: Kamēr viņi tur nebija, tikmēr ar heroīna ražošanu tur bija praktiski tikuši galā. Tie nav mani dati, tie ir pašu amerikāņu dati. Tad, kad tur ienāca, okupēja valsti amerikāņi kopā ar latviešiem un citiem, kopā ar Latviju, pareizāk sakot, par tautībām nerunājam, tad diemžēl šī te heroīna ražošana atjaunojās, nu, viss stāsts. Un tā ir cēloņseku sakarība. Diemžēl.

A.Ozoliņš: Tad, tad es, es, tad es te tomēr …

A.Lembergs: Un tas pamatojums ir.

A.Ozoliņš: Nu, redziet, 2005.gadā, tas ir, 2003.gadā…

A.Lembergs: Īstenībā varētu runāt par pašvaldību vēlēšanām, bet jūs man runājat par…

A.Ozoliņš: Bet mani interesē jūsu pasaules uzskats arī. 2003.gadā, kad nogrieza trubu krievi, jūsu teicāt, ka Latvijai pēdējais laiks rūpēties par savu drošību un ka Krievija izdara uz mums spiedienu. Bet tad, kad jūs runājat par to, kādas attiecības valda pasaulē, jūs sakāt – tikai nauda, tikai intereses, izlaupīt, sadalīt. Krievija līdz šim nav atzinusi Latvijas okupāciju. Vai to nevar uzskatīt, teiksim, par tādu cerību vēlreiz izlaupīt Latviju? Kādā veidā jūs tad varat dibināt, ar viņiem tur kārtot labas attiecības un paziņot, ka Ventspils ir Krievijas osta?

A.Lembergs: Jūs tik daudz dažādus apgalvojumus izteicāt, ka es esmu teicis, ka, nu, es gribētu izlasīt, kur es to esmu teicis, es domāju, ka jūs mani citējat, maigi izsakoties, neprecīzi. Būtu labi, ka jūs tad citētu konkrētu, precīzu citātu, datums, gads, lappuse, tad es varētu vismaz pārbaudīt, cik jūs fleitējat un cik esat precīzs.

A.Ozoliņš: Nu, te es neko nefleitēju, te pēdiņās copy–paste, man ir vienkārši ierakstīts no jūsu…

A.Lembergs: Jūs varētu internetā un tad varētu palūgt, man kāds palīgs paskatītos, cik Ozoliņa kungs ir precīzs.

A.Ozoliņš: Ja kaut kas nav precīzs, jūs varat piekoriģēt, bet tāpat jau…

A.Lembergs: Man nav priekšā, jūs man pateiksiet – tad un tad, tādā un tādā datumā, jo redziet, var jau izraut no konteksta, var izraut teikumu, pusteikumu un uztaisīt.

A.Ozoliņš: Bet jūsu pasaules uzskats mainās atšķirībā no tā, kurā datumā jūs to sakāt un kam?

A.Lembergs: Pasaules uzskats man nekādā veidā nemainās. Latvijai nav draugu, Latvijai ir intereses, saprotiet. Un Latvija pārāk lēti vai gandrīz par velti atdod savas intereses citu interešu vārdā.

A.Ozoliņš: Kā tad jūs taisāties draudzēties ar Krieviju? Viņiem jau arī nav draugu, bet tikai intereses tādā gadījumā.

A.Lembergs: Es ar Krieviju taisos sadarboties.

A.Ozoliņš: Nu!

A.Lembergs: Viss! Un ar Krieviju sadarboties Latvijai ir interesanti, izdevīgi.

A.Ozoliņš: Ko nozīmē sadarboties? Ko nozīmē sadarboties ar valsti, kura nav atzinusi to, ka viņi bijuši okupanti šeit? Ko nozīmē šī sadarbība?

A.Lembergs: Ozoliņa kungs, šobrīd ir 2013.gada 9.maijs.

A.Ozoliņš: Jā!

A.Lembergs: Ja! Bet jūs mani gribat aizvilkt uz 1940.gada 17.jūniju.

A.Ozoliņš: Nē, es gribu aizvilkt jūs…

A.Lembergs: Redziet, tie, kas dzīvo šobrīd Latvijā, protams, ir tādi, kas līdz 40.gadam dzīvoja, bet tādi ir salīdzinoši maz.

A.Ozoliņš: Kad Putins nāca pie varas, viņš pateica, ka lielākā politiskā kļūda bija PSRS sabrukums. Tas nav 1940.gads, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Tie, kas šobrīd dzīvo, tie nevar pārtikt no vēstures vērtējumiem vai pārvērtējumiem. Ja jūs vēlaties, lai ekonomiskie bēgļi no Latvijas izsīktu vai nebūtu vairāk, tad jūs viņus nevarat pabarot un samaksāt ar vēstures apcerējumiem. Šiem cilvēkiem visiem, nu, vismaz tiem, kas ir palikuši te, varbūt kādu, kas grib atgriezties, viņi vēlas darbu, labi apmaksātas darbavietas, ar dzīves vietā normāli attīstītu infrastruktūru, un jūs ar vēstures apcerējumiem pabarot nevienu nevarat. Tāpēc vēsturi vajag atstāt vēsturniekiem un vajag domāt ar skatienu rītdienā.

A.Ozoliņš: Lemberga kungs, Krievijas jaunajā ārpolitikas doktrīnā, kas nav nekāda vēsture, ir skaidri un gaiši pateikts, ka Krievijas mērķis ir maigās varas līdzekļiem atgūt ietekmi bijušās Padomju Savienības teritorijā. Tas nav citāts, tas ir pārstāts.

A.Lembergs: Jā! Jā!

A.Ozoliņš: Tātad, kādā veidā jūs to kompensēsiet ar cilvēku pabarošanu?

A.Lembergs: Tātad jebkura valsts, jo vairāk liela valsts, cenšas realizēt savu ģeopolitisko ietekmi. Jūs esat lasījis Bžežinski?

A.Ozoliņš: Nu, protams, esmu arī intervējis.

A.Lembergs: Protams! Pēdējo grāmatu lasījāt?

A.Ozoliņš: Nē, pēdējo grāmatu neesmu.

A.Lembergs: Es arī neesmu izlasījis, bet iepriekšējo es esmu lasījis. Man pēdējā ir, bet man nav bijis laika izlasīt. Tur ir skaidri aprakstīts, loģiski un saprotami, ka katrai pasaules valstij ir sava ģeopolitiskā interese un ietekme. Amerikas Savienotām valstīm ir visa zemeslode, sākot ar pingvīniem Antarktīdā, beidzot ar ledus lāčiem Grenlandē. Pārējām valstīm nav tik globāla, bet, protams, viņām visām ir. Tā ir objektīvā realitāte, ķīniešiem ir, krieviem ir, Irānai, Vācijai ir, Lielbritānijai ir, visiem ir, Itālijai ir, un ar to jārēķinās. Mēs dzīvojam reālā laikā un telpā, un Latvijai ir no visas šīs reālās situācijas jāprot maksimāli nopelnīt. Un nevis kādam kalpot par velti, saprotiet. Tas kalps, kas strādā par velti, mirst badā, un tāpēc mēs arī mirstam badā.

A.Ozoliņš: Labi, labi! Viens precizējošs jautājums.

A.Lembergs: Jā!

A.Ozoliņš: Jā vai nē? Vai objektīva un saprotama, jūsuprāt, bija Latvijas okupācija?

A.Lembergs: Kā?

A.Ozoliņš: Vai Latvijas okupācija bija objektīva un saprotama, jo tā…

A.Lembergs: Par kuru okupāciju jūs runājat?

A.Ozoliņš: Es domāju to, kas bija 50 gadus.

A.Lembergs: Bija vairākas okupācijas, bija PSRS, bija Vācijas, un tad atkal bija sabiedroto okupācija faktiski, ne PSRS, bet sabiedroto okupācija. Ja runājam par 40-to gadu, tad varbūt šāds stāsts. Uz vēstures notikumiem vienmēr jāskatās kompleksi, jūs nevarat izraut vienu notikumu. Faktiski Latvijas okupācija sākās ar Minhenes vienošanos. Atceraties! Lielbritānija, Francija un fašistiskā Vācija vienojās, jūs zināt, par ko. Ar to sākās pēc būtības otrais pasaules karš, kurā, protams, visi, neapšaubāmi starp visiem arī PSRS un Staļins, mēģināja pārdalīt pasauli. Un šo spēļu ietvaros kāds vinnēja, kāds zaudēja. Diemžēl tāda neliela valsts kā Latvija, kuras suverenitāti it kā aizsargāja Lielbritānija, it kā Vācija, diemžēl neviens viņu neaizsargāja, tāpat kā Poliju, un viņu apēda atbilstoši tam, kā sadalīja pasauli pasaules varenie. Nākošais notika Jaltā, kur citi varenie sadalīja pasauli, jūs zināt, kas tie bija. ASV prezidents, tad bija Lielbritānijas Čērčils…

A.Ozoliņš: Mani interesē jūsu viedoklis!

A.Lembergs: Mans viedoklis…

A.Ozoliņš: Nevis lekcija par vēsturi! Mani interesē jūsu viedoklis!

A.Lembergs: Es pabeigšu. Jūs runājat par okupāciju, tad jautāt…

A.Ozoliņš: Mēs varam neturpināt!

A.Lembergs: Rūzvelts ar Čērčilu un Staļinu vienojās, ka Latvija ir PSRS sastāvdaļa, punkts! Viņi vienojās! Amerikāņi nes pilnu atbildību par šo Jaltas rezolūciju. Rūzvelts, viss, punkts! Un viņi trīs vienojās un tajā skaitā par Poliju un par Lietuvu un par visu, jūs zināt, līdz kurienei, un par visām robežām un ka Prūsija būs Krievijai, viņa šobrīd arī tur ir, un ka Vācijas robeža būs, ka atkāpsies par labu Polijai, un Mēmele būs ne Vācijas, un tā tālāk. Bet tās visas ir grāmatas.

A.Ozoliņš: Bet kas no tā mums jāsecina, ka Krievijas okupācija, kā jūs teicāt, bija objektīva un saprotama, jo tā atbilda…

A.Lembergs: Es tā neteicu!

A.Ozoliņš: Jūs teicāt, ka…

A.Lembergs: Es tā neteicu!

A.Ozoliņš: …valstīm ir intereses un jebkuram okupācija Afganistānā, Irākā ir objektīva un saprotama. Tātad Latvijas okupācija…

A.Lembergs: Jūs mani te… Afganistāna un 40-to gadu…

A.Ozoliņš: Bet jūs to arī dēvējāt par okupāciju, kur…

A.Lembergs: Protams, okupācija!

A.Ozoliņš: …izlaupīt un sadalīt.

A.Lembergs: Šaubu nav!

A.Ozoliņš: Bet tad Krievijas okupācija, jūsuprāt, arī bija objektīva un saprotama un labi, ka viņi atnāca un izlaupīja…

A.Lembergs: Es to neesmu teicis!

A.Ozoliņš: …un tas ir pamats…

A.Lembergs: Es to neesmu teicis!

A.Ozoliņš: Nu, bet es gribu dzirdēt, kā jūs to vērtējat!

A.Lembergs: Es to neesmu teicis!

A.Ozoliņš: Bet es gribu, ko jūs…

A.Lembergs: Es uz to jautājumu jau atbildēju.

A.Ozoliņš: Par Rūzveltu mēs jau dzirdējām.

A.Lembergs: Es sāku ar Dalbjē, 1938.gadu. Un izgāja ekskursu pa visiem šiem vēstures notikumiem. Nevienam no viņiem, ko es pieminēju, neinteresēja Latvijas liktenis, ne Hitleram, ne Staļinam, ne Rūzveltam, ne Čērčilam, nevienam.

A.Ozoliņš: Vai Putinam interesē Latvijas liktenis?

A.Lembergs: Putinam interesē Krievijas liktenis, šaubu nav, par ko tad vēl! Kuras valsts prezidents viņš ir? Latvijas vai?

A.Ozoliņš: Un kas būs pamats jūsu Ventspils republikas labajām attiecībām ar Krieviju, ja Putins ir paziņojis, ka PSRS sabrukums ir bijis lielākā ģeopolitiskā kļūda 20.gadsimtā?

A.Lembergs: Nu un kas – viņš nedrīkst teikt? Lai viņš saka!

A.Ozoliņš: Viņš pasaka, kādas ir viņa intereses.

A.Lembergs: Nu, labi, lai viņš saka! Mana pieeja ļoti vienkārša. Latvijai ir maksimāli jāizmanto savas iespējas labi nopelnīt, labi dzīvot Latvijas tautai, nevis tādā nabadzībā kā tagad, ka mēs atpaliekam savā attīstībā, teiksim, no bagātākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, atpaliekam! Un tas mani absolūti neapmierina. Mēs atpaliekam no Vācijas, no Zviedrijas, atpaliekam. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā mēs atpaliekam. Mani tas neapmierina.

A.Ozoliņš: Un Krievija nesavtīgi mūs padarīs bagātus?

A.Lembergs: Krievija darīs to, kas viņiem ir izdevīgi! Mums jādara tas, kas mums izdevīgi. Latvijai ir jāpelna visur, kur tikai var!

A.Ozoliņš: Labi! Varbūt mēs…

A.Brauna: Tad mēs varam tikt skaidrībā ar jūsu ienākumiem?

A.Lembergs: Es neredzu, man vajag atšifrējumu!

A.Brauna: Es varu jums pateikt, kamēr jūs diskutējāt par okupāciju, es apskatījos jūsu ienākumus, kādi jums ir no darba domē, Ventspils Brīvostas pārvaldē un Ventspils attīstības aģentūrā. Kopējie ienākumi no šīm trim institūcijām 2007.gadā, kas bija jums pēdējais lielais treknais gads, bija 25’000 latu, drusciņ virs, 2008.gadā – 58’000, 2009-tajā, kas bija vislielākais krīzes gads, bija 82’000, 2010-tajā – virs 100’000. Vai tas ir godīgi, kamēr visi pārējie…

A.Lembergs: Ventspils attīstības aģentūra ir nevalstiska organizācija, tai nav nekāda sakara ar domi.

A.Brauna: Tur arī pilsētai pieder daļas.

A.Lembergs: Mazs dalībnieks, ja ir, es neatceros, ir vai nav. Tur ir fiziskas personas, tam nekāda sakara ar domi nav, tā nav domes institūcija.

A.Ozoliņš: Bet vai tam ir sakars ar krīzi, ar to, ka visiem pārējiem ienākumi samazinās?

A.Lembergs: Es jums saku, tā ir nevalstiska organizācija, biedrība, nodibinājums.

A.Brauna: Jūsu ienākumi auga arī Ventspils Brīvostas pārvaldē, tas ir domes īpašums.

A.Lembergs: Ventspils Brīvostas pārvaldē, es nezinu, kādi tur ir tie dati.

A.Brauna: 2007.gadā kopējie ienākumi ir 8’000 un, piemēram, 2009-tajā 25’000.

A.Lembergs: 2007.gadā, kā jūs zināt, es biju apcietinājumā 4 mēnešus un pārējo laiku es biju bez trim mēnešiem mājas arestā, un par to laiku man, protams, nemaksāja. Tā kā jūs septīto gadu salīdzināt nevarat.

A.Ozoliņš: 2008-tajā bija 5’000. Mazāk nekā 2007-tajā.

A.Lembergs: Man grūti komentēt, astotajā arī es vienu laiku nedarbojos. Es nedarbojos Brīvostā līdz 2008.gada, man liekas, oktobrim.

A.Brauna: Labi! Bet tas pamatjautājums bija – jūsu kopējie ienākumi ir auguši krīzes laikā.

A.Lembergs: Es jums saku, jūs salīdzināt 2007.gadu kā bāzes gadu, kad es biju apcietinājumā.

A.Ozoliņš: Mēs varam salīdzināt ar 2008-to.

A.Lembergs: Astotā gadā arī es vairāk kā pusgadu nestrādāju.

A.Ozoliņš: Kā, kāpēc tas bija noticis?

A.Lembergs: Es jums saku – nestrādāju, nevarēju strādāt.

A.Brauna: Mājas arestā jūs bijāt.

A.Lembergs: Nu, tajā skaitā, jā! Jūs gribat, lai es, atrodoties cietumā, pelnītu, saņemtu algu kā Brīvostas valdes loceklis, tas būtu pārāk zaļi.

A.Ozoliņš: 2009.gadā jūs jau bijāt brīvībā?

A.Lembergs: Devītajā, jā, biju.

A.Ozoliņš: Jums bija 82’000.

A.Lembergs: No kā viņi sastāv?

A.Ozoliņš: No šīm trim pozīcijām.

A.Lembergs: No kā?

A.Ozoliņš: Domē 3’000…

A.Lembergs: Nu, tad domē vajag…

A.Ozoliņš: …Ventspils Brīvostas pārvaldē 25’000 un Ventspils attīstības aģentūrā 54’000.

A.Lembergs: Ventspils attīstības aģentūra ir nevalstiska organizācija, tai nav nekāda sakara…

A.Ozoliņš: Nu, tur atalgojums nekur nav mainījies, no 50 līdz 58 tūkstošiem tikai pieaudzis, tā nav galvenā pozīcija, kas ir pieaugusi. Jums ir krietni pieaudzis atalgojums Ventspils Brīvostas valdē.

A.Lembergs: Kurā gadā?

A.Ozoliņš: No 2008-tā līdz 2011-tajam.

A.Lembergs: Es jums saku, astotais gads ir gads, kas man nebija pilns darba gads. Jūs nevarat salīdzināt ar nākošo gadu?

A.Brauna: 2009-tajā ir 25’000 Brīvostā.

A.Lembergs: Un, un 10-tajā cik ir?

A.Brauna: 10-tājā ir 34.

A.Lembergs: Tas nozīmē, ka kaut kas ir mainījies, ātrāk izmaksāts vai vēlāk izmaksāts, vai atvaļinājuma pabalsts vienā gadā izmaksāts, bet otrā ne. Bet tur visi saņem vienādu apmaksu, visi 8 valdes locekļi. Tur es nesaņemu ne vairāk, ne mazāk kā visi Brīvostas valdes locekļi.

A.Brauna: Tad tas kopsavilkums ir tāds, ka jūs nejūtaties neērti attiecībā pret sabiedrību.

A.Lembergs: Es nejūtos neērti, jo loģiski, ka laikā, kad es biju mājas arestā, es nesaņēmu, un tad, kad es sāku strādāt, es saņēmu algu, un tas ir tikai loģiski.

A.Ozoliņš: Nu, varbūt pie iekšpolitikas mazliet. Šodien Saeima noraidīja grozījumus likumā par pašvaldību deputātu statusu, kur būtu ierobežojošas smagos kriminālnoziegumos apsūdzētu deputātu iespējas piedalīties pašvaldību darbā. Pret grozījumiem balsoja gan Zaļo un Zemnieku savienība, kas izvirzījusi jūs par premjerministra kandidātu, gan Saskaņas centrs, gan arī valdošās koalīcijas, daļa no valdošās koalīcijas Nacionālās apvienības. Vai jūs paredzat, ka pēc pašvaldību vēlēšanām varētu mainīties valdība?

A.Lembergs: Neparedzu!

A.Ozoliņš: Jūs esat paslavējis Raivi Dzintaru kā godīgu politiķi, viņš jūs slavējis, viņš dēvējis vēršanās pret jums par populismu, bet Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Lūsis ir paziņojis, ka valdībā nepieciešamas pārmaiņas, viņš teica, pat apvērsums un ka viņš redz Zaļo un Zemnieku savienību kā galveno ideoloģisko sabiedroto Nacionālajai apvienībai. Vai tas nozīmē, ka top, jāmaina valdībai pamats?

A.Lembergs: Nocitējiet par Dzintaru, kad es to teicu, kurā vietā, precīzi  nolasiet.

A.Ozoliņš: Jūs teicāt…

A.Lembergs: Nē, nē, nē! Nolasiet pilnu teikumu un nocitējiet, un pasakiet, kurā vietā es esmu tā teicis.

A.Ozoliņš: Jūs teicāt…

A.Lembergs: Nē, nolasiet, nu!

A.Ozoliņš: Jā!

A.Lembergs: Nu, jūs varat lasīt! Jums tak brilles ir!

A.Ozoliņš: Ventspils portālā, runādams par, Ventspils portālā, Ventspils pilsētas portālā, runādams par…

A.Lembergs: Kurā datumā?

A.Ozoliņš: Es neatceros datumu! Jūs gribat teikt, ka jūs to neesat teicis?

A.Lembergs: Nē, es saku, ka Jūs it kā citējat mani, tad esiet tik laipni un nocitējiet. Jūs, Lemberg, 2000-šs tur 13.gada tādā un tādā datumā tur un tur teicāt sekojošo, un nocitējiet, nu. Un es pārbaudīšu.

A.Brauna: Aivars Ozoliņš pārstāstīja.

A.Lembergs: Ā, re! Bet jūs nocitējiet!

A.Ozoliņš: Godīgs politiķis, tie ir divi vārdi, kurus es liktu pēdiņā, jūs to teicāt, ja. Bet nav svarīgi.

A.Lembergs: Nav, tātad citāta nav! Ir Ozoliņa šitas te …

A.Ozoliņš: Pag, bet ko tas maina?

A.Lembergs: Saprotiet, es vienkārši zinu, ka tā precīzi es noteikti neesmu teicis.

A.Ozoliņš: Kā jūs teiktu par Raivi Dzintaru un Nacionālo apvienību?

A.Lembergs: Es par viņu esmu, nevis par viņu, bet par Nacionālo apvienību esmu, man liekas, runājis intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei kādas nedēļas divas trīs…

A.Ozoliņš: Ā, laikam!

A.Lembergs: …atpakaļ. Tā kā jūs varat iepazīties, bet tur es esmu runājis citā kontekstā un savādāk.

A.Ozoliņš: Nu, bet pasakiet tagad!

A.Lembergs: Es tātad Raivi Dzintaru neesmu nekad mūžā saticis. Un otru, ko jūs nosaucāt?

A.Ozoliņš: Aigars Lūsis, viņu ģenerālsekretārs.

A.Lembergs: Nekādi arī nē. It kā Raivim Dzintaram bija intervija Neatkarīgajā, es to izlasīju. Lūša teiktajam tā pārskrēju, bija ļoti maz laika. Es domāju, ka viņiem ir sava ideoloģiskā stāja. Jauni puiši, es domāju, ka viņi, pie varas būdami, neatļautu par velti kalpot Latvijai svešām varām. Man tāds iespaids. Dievs viņu zin’, varbūt viņi kļūtu komformisti, kad viņi nonāktu tādā amatā, varbūt, bet man izskatās, ka viņi tā, man patīk, es tā atceros, pats esmu varbūt līdzīgs biju, kad biju jaunāks.

A.Ozoliņš: Komjaunatnē?

A.Lembergs: Nu, jā, komjaunatnē biju, jā, jūs arī bijāt, ne?!

A.Ozoliņš: Nē, mani izslēdza par biedra naudas nemaksāšanu.

A.Lembergs: Jā, nu, redziet, jūs iestājāties un…

A.Ozoliņš: Uzņēma visu klasi kopā.

A.Lembergs: Bija, kas negribēja, tas nestājās.

A.Ozoliņš: Jā, jā! Nu, jūs jau nekaunaties.

A.Lembergs: Es biju universitātes komjaunatnes komitejas sekretārs.

A.Ozoliņš: Ejam tālāk!

A.Lembergs: Vadīju studentu celtnieku vienības…

A.Ozoliņš: Jā!

A.Lembergs: …kas nodrošināja darbu studentu vasaras mēnešos. Studenti pelnīja mēnesī turpat 250, 300 rubļu, kas atbilst apmēram 1’000 latu tagad. Tā kā es uzskatu, ļoti labu darbu darīja.

A.Ozoliņš: Drīkst pafantazēt – kā jūs redzat savu karjeru, ja Latvija nebūtu atguvusi neatkarību. Jūs jau bijāt Ventspils kompartijas otrais sekretārs vai pirmais sekretārs?

A.Lembergs: Nebiju pirmais!

A.Ozoliņš: Otrais jūs bijāt. Kā jūs redzējāt savu karjeru, kā jūs būtu taisījis tad, ja…

A.Lembergs: Otrais arī nebiju un Ventspilī kompartijas nebija. Es biju Latvijas komunistiskās partijas Ventspils rajona komitejas sekretārs.

A.Ozoliņš: Ļoti precīzi!

A.Lembergs: Lielākais amats.

A.Ozoliņš: Jā!

A.Lembergs: Nu, un pēc tam es biju izpildkomitejas priekšsēdētājs no 1988.gada, kas arī vēl padomju laiks. Tā kā, kas esmu bijis, tas esmu bijis. Man tur nav ko ne pielikt, ne atņemt. Es piedzimu Padomju Savienībā, starp citu, kā jūs, un augu un dzīvoju, un mācījos Padomju Savienībā.

A.Ozoliņš: Bet jūs neesat padomājis, kas būtu noticis, ja Latvija nebūtu atguvusi… Kādu karjeru jūs būtu veidojis?

A.Lembergs: Bezjēdzīga ir tāda spriedelēšana. Es 1990.gadā nobalsoju par Latvijas neatkarību, ļoti riskēdams ar tādu balsojumu. Ļoti riskēdams atšķirībā no viena otra laboranta, kuriem, tā teikt, nav ko zaudēt. Bet, nu, tā bija tāda nopietna izšķiršanās, kas, protams, bija zināmā mērā pārgalvība, bet, nu, labi! Bet es to izdarīju.

A.Ozoliņš: Jūs prognozējat, ka valdība nemainīsies.

A.Lembergs: Nē!

A.Ozoliņš: Kas par to liecina? Kas jums liek tā domāt, ja ir ļoti nopietnas pazīmes par to, ka Reformu partija varētu zaudēt savas pozīcijas pēc pašvaldību vēlēšanām?

A.Lembergs: Nu, kā viņa var zaudēt pozīcijas?

A.Ozoliņš: Nu, ietekmi, teiksim tā, un Nacionālā…

A.Lembergs: Nu, kā? Viņiem kā bija 5 ministri valdībā, tā viņiem būs, kā viņiem ir 16 mandāti Saeimā, tā viņiem būs, nu, tur nekas nemainīsies. Es domāju, ka valdošā koalīcija kopumā jūtas pietiekami komfortabli. Katrs no viņiem pie jebkura cita salikuma diez vai būs vinnētājs. Tāpēc tur tie strīdi un domstarpības, es uzskatu, ka strīdi, tas ir normāli. Kādreiz arī Zaļajiem zemniekiem pārmeta, ka viņiem kaut kāda sava pozīcija kaut kādos atsevišķos jautājumos un ka viņiem ir obligāti jāpakļaujas tikai un vienīgi tā, kā, piemēram, domā Vienotība, es tā neuzskatu. Koalīcijas valdībā visām pusēm jādzird un jāieklausās citu viedokļos. Ar laiku jau arī pieslīpējas, tā kā es neredzu nekādus valdībai riskus nostrādāt līdz nākošajām Saeimas vēlēšanām. Protams, visnervozākie būs zatleristi. Tie 2% atbalsta pilsoniskā sabiedrībā, nu, viņiem jādomā, tajā skaitā tiem deputātiem, jo palicis kas tad līdz vēlēšanām, gandrīz mazliet vairāk par gadu. Tā kā viņi būs arī visnervozākie.

A.Ozoliņš: Kas notiks ar šo partiju?

A.Lembergs: Nu, būs tā, kā Zatlers solīja, 5’000 partijas biedru, lielākā, varenākā.

A.Ozoliņš: Un ja nopietni!

A.Lembergs: Nopietni – tad, kad būs pagājuši divi gadi, no partijas dibināšanas un Zatlers varēs nodemonstrēt, kāds viņš ir politiskais līderis un kāds viņš ir organizators un kas viņš vispār ir, nu, kā vadītājs. Viņš ir nulle! Un tas tik vēl vienreiz liek padomāt, ka mehānisms, kādā Latvijā kļūst par prezidentu, ir vispār nekam nederīgs. Var būt tikai tautas vēlēts prezidents. Jo šitāda nulle kā viņš…

A.Ozoliņš: Jūs pats nebijāt tajā zoodārzā, tur tajā kompānijā?

A.Lembergs: Nē, es biju cietumā tajā laikā.

A.Ozoliņš: Ā, es atvainojos! Tāpēc jūs nebijāt zoodārzā.

A.Lembergs: Es, tā teikt… droši vien, ka tad viņš nebūtu bijis prezidents, droši vien.

A.Ozoliņš: Jūs domājat, ja?

A.Lembergs: Es tā domāju, jā!

A.Brauna: Kā jūs jutāties cietumā?

A.Ozoliņš: Četrus mēnešus jūs tur pavadījāt?

A.Lembergs: Jā!

A.Ozoliņš: Kā jūs jutāties?

A.Lembergs: Es jutos daudz labāk noteikti nekā tie, kurus 1941.gadā un 1949.gadā izveda uz Sibīriju no Latvijas. Noteikti daudz labāk. Un tas mani tā ļoti nostiprināja. Viņiem bija nesalīdzināmi sliktāk, turklāt ģimenes ar visiem bērniem, tas neapšaubāmi bija šausmas.

A.Ozoliņš: Bet jūs nupat teicāt, ka šeit pašlaik prokuratūra pret jums rīkojās kā 37.gada represijās. Vai nav pretrunu?

A.Lembergs: Nē, es to runāju par 1937.gadu un to naganu attiecībā uz Čigāni, kurai…

A.Ozoliņš: Nē, nē!

A.Lembergs: …vienīgi nagans ir mēraukla, mani nošaut tur kā…

A.Ozoliņš: Nē, nevajag!

A.Lembergs: …kā politiķi…

A.Ozoliņš: Vēlāk jūs runājāt…

A.Lembergs: …viņi nevar mani vinnēt kā politiķi vēlēšanās, tad viņi meklē naganu…

A.Ozoliņš;: Nē, es nerunāju par to!

A.Lembergs: …bet naganu viņai nedod, un tad viņa par to, ka ir noziegums.

A.Ozoliņš: Jūs runājāt par prokuratūru.

A.Lembergs: Un tad viņa mēģina mani nošaut ar likumu.

A.Ozoliņš: Bet prokuratūra jūs vajājot kā 37.gadā, jūs teicāt to, 37-to gadu jūs pieminējāt prokuratūras kontekstā.

A.Lembergs: Nē, nē, es pieminēju par to naganu. Protams, tās aktivitātes ir sāktas diezgan sen. Tā ir taisnība, jā.

A.Ozoliņš: Tad mums ir tā kā 37-tajā gadā vai?

A.Lembergs: Attiecībā pret mani, nu, nē, kā 37-tā, tik traki nav, 1937.gadā jau es būtu sen pagrabā nošauts, tur nav šaubu nekādu. Ja vara tā uzskatītu. Nu, mums vispār nāvessods ir atcelts, tā kā man šajā ziņā riska nav.

A.Ozoliņš: Mēs runājam stundu, bet es tā arī joprojām neesmu sapratis. Kāpēc tad jūs tā īsti vajā? Kam tad jūs esat tik bīstams?

A.Lembergs: Ozoliņa kungs, jūs mani kā žurnālists ķengājat, es nezinu, gadi 10, bet runājat ar mani pirmo reizi, pirmo reizi mēs esam…

A.Ozoliņš: Nē, mēs esam bijuši televīzijā 100.panta Preses klubā.

A.Lembergs: Nu, televīzijā neskaitās. Bet Jūs jau mani kā cilvēku absolūti nezināt, pilnīgi nemaz. Jūs neesat…

A.Ozoliņš: Kaut kāds priekšstats ir!

A.Lembergs: Jums ir priekšstats caur citu radītu priekšstatu. Tāpat kā jums, Braunas kundze. Es jūs uzaicinu, atbrauciet uz Ventspili, iziesim pastaigāties, es jums izstāstīšu savu redzējumu, savu filozofiju. Turklāt tā nav tāda mākoņu filozofija, ko es esmu kopā ar saviem kolēģiem, ne jau viens, kopā ar ventspilniekiem 25 gadu laikā realizējis.

A.Brauna: Mēs esam bijuši.

A.Lembergs: Nē, nē, jūs, rīdzinieki, to nevarat…

A.Ozoliņš: Jūs nevarat pateikt, kāpēc jūs vienīgo tik ļoti visi vajā?

A.Lembergs: Kāpēc vajag speciālu likumu pieņemt pret Lembergu? Tāpēc, ka nevar uzvarēt vēlēšanās. Cik nav parādījušies uz politiskās skatuves politiķi 25-os gados un cik viņi ir palikuši? Nav! Bet Lembergs, nelietis tāds, ir! Nu, Lembergs strādā! Kā viņu atslēgt? Jums bija priekšniece šitā te Ēlerte, ja. Nu, milzu tur politika. Divas vēlēšanas, nu, ievēlēja to veco imidžu. Otrās vēlēšanas, viss, izkrita cauri. Tad viņa bija politikā, legālajā politikā, kad pilsonis balso vienu gadu. Es 25 gadus. Man ir bijušas 9 vēlēšanas.

A.Ozoliņš: Bet…

A.Brauna: Bet kāds tam sakars ar to, ka prokuratūra jūs vajā?

A.Ozoliņš: Tieši tā!

A.Lembergs: Tāpēc, ka mani nevar politiski vinnēt, mani var vinnēt, tikai izmantojot represijas, administratīvas metodes.

A.Ozoliņš: Valdības mainās, politiskie spēki Saeimā mainās, Ģenerālprokurors mainās, un visi turpina jūs vajāt. Kāpēc?

A.Lembergs: Nu, tāpēc, ka Lembergu savādāk nevar novākt.

A.Ozoliņš: Bet kāpēc vajag Lembergu novākt?

A.Lembergs: Tāpēc, ka Lemberga reitings ir plus 35.

A.Ozoliņš: Nu, kam tad tas ir bieds?

A.Lembergs: Bieds ir tiem, kas baidās, ka, ja nu es kādu dienu startēšu Saeimas vēlēšanās un kas tad notiks?!

A.Ozoliņš: Bet jūs tak nekad nestartēsiet, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Nekad nesakiet nekad, Ozoliņa kungs!

A.Ozoliņš: Bet jūs 25 gadus…

A.Lembergs: Nu, pieņemtu tagad šo likumu, ja, nu, kas man cits atliktu?! Vai nu iet uz Eiroparlamentu, vai uz Saeimu.

A.Brauna: Vēl es gribēju zināt, kāpēc jūs to likumu asociējat uz sevi? Munkevica kungs, piemēram, arī ir apsūdzēts.

A.Lembergs: Nu, beidziet!

A.Ozoliņš: Tūlīt vēl kāds tur nāks!

A.Lembergs: Mēs taču labi saprotam. Nu, pieņemsim, Grinberga lietā es biju smagos noziegumos apsūdzēts.

A.Brauna: Tur jūs nebijāt smagos.

A.Lembergs: Nē, smags noziegums!

A.Ozoliņš: Nē, nē, nē!

A.Lembergs: Saderam atkal!

A.Brauna: Lai kā tā …

A.Lembergs: Nu, pag, saderam atkal!

A.Brauna: Lai kā tā tiesa tālāk…

A.Lembergs: Ak, Dievs!

A.Brauna: …beidzās, Lemberga kungs, fakts ir tāds, ka Grinbergs nekad nebija tajā amatā, kurā viņam vajadzēja būt.

A.Lembergs: Par to nav stāsts. Bija, nebija…

A.Brauna: Nē, par to arī…

A.Lembergs: Mani apsūdzēja smaga nozieguma izdarīšanā, atbilstoši šim likumam es nevarētu būt deputāts trīs gadus. Un tas būtu reāls sods, kaut gan es esmu nevainīgs un to atzinusi tiesa.

A.Ozoliņš: Lemberga kungs!

A.Lembergs: Redziet vēl, kas ir, cilvēks var apsūdzētā statusā būt neierobežotu termiņu, visu mūžu, 100 gadus. Termiņš nav ierobežots. Ideāls variants, kā nepieļaut cilvēka politisko darbību, ideāls variants. Bet tas neatbilst Eiropas konvencijai, cilvēktiesībām, pamattiesībām un brīvībai un Latvijas Satversmei.

A.Ozoliņš: Bet jūs esat apsūdzēts tagad ne jau Grinberga lietā, jūs esat…

A.Lembergs: Jā, tur es vinnēju!

A.Ozoliņš: Jūs zināt labāk, kā to formulēt dienesta… kukuļņemšanā…

A.Brauna: Dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

A.Ozoliņš: Tieši tā! Nu!

A.Lembergs: Krieviem bija tāds teiciens Staļina laikā, tagad arī viņš ir spēkā.

A.Ozoliņš: Atkal Staļina laikā!

A.Lembergs: Jā, jā! Teiciens „был бы человек – статью найдем”. Ir Ozoliņš, atrast pantu nav problēmu.

A.Ozoliņš: Kāpēc nemeklē pantu par to Ozoliņu, bet visi meklē, lai cik valdības bijušas…

A.Lembergs: Ozoliņš Saeimas vēlēšanās…

A.Ozoliņš: …prokurori ir bijuši, visi meklē pantus par Lembergu.

A.Lembergs: Redziet, Ozoliņš…

A.Ozoliņš: Kur ir jūsu noslēpums, Lemberga kungs?

A.Lembergs: Ozoliņu, ja startēs Saeimas vēlēšanās, pat neievēlēs. Jūs politiski esat nulle. Tāpēc jums…

A.Ozoliņš: Es nekad neesmu pretendējis piedalīties politikā atšķirībā no jums.

A.Lembergs: …tāpēc jums neviens uzmanību nepievērš, saprotiet.

A.Ozoliņš: Lemberga kungs, startējiet jūs, jūs esat politiķis!

A.Lembergs: Vai nu jūs priecājaties, es domāju, jūs varat drīzāk priecāties, tāpēc ka politika ir purvs, kurā ir grūti ieiet, vēl grūtāk iziet.

A.Ozoliņš: Lemberga kungs, jūs 25 gadus tikai draudat, ja es startēšu…

A.Lembergs: Kam es draudu?

A.Ozoliņš: Ja es startēšu, tad jūs visi redzēsiet! Nu, tad startējiet!

A.Lembergs: 1990.gadā es startēju vēlēšanās parlamenta, tiku ievēlēts par deputātu…

A.Ozoliņš: Jā, jā!

A.Lembergs: …nobalsoju par Latvijas neatkarību, biju deputāts līdz 1993.gadam.

A.Ozoliņš: Vēlēšanas bija Augstākajā padomē.

A.Lembergs: Nu, pag, nav svarīgi, kāds parlaments bija, tāds bija un pieņēma ļoti būtiskus lēmums.

A.Ozoliņš: Neviens to jums nevar vairs atņemt, protams!

A.Lembergs: Jā, jā! Tā kā nevajag, es esmu parlamentā bijis un strādājis. Tad, kad es uzskatīju to par vajadzīgu. Šobrīd es pagaidām darbojos Ventspilī, savā sirds pilsētā, tā ir mana dzīve. Bet, protams, atklāti sakot, ja jūs mani te neknābtu, tad varbūt es arī biju domājis, ka 20 gadus nostrādāju un pietiek, viss. Bet es taču nevaru atkāpties, tad teiks, ka Lembergs nobijās, nezinu, no Ozoliņa, atvainojos, no Braunas, no Čigānes, kontrabandistes, starp citu, lūk, viņa ir kontrabandiste, es teiktu.

A.Brauna: Jūs nepareizi vērtējat! Es uzskatītu, ka Lembergs izdarītu ļoti labu darbu, ja viņš noietu no politiskās skatuves.

A.Lembergs: Nu, protams, jūs esat mans politiskais konkurents.

A.Brauna: Es neesmu politikā, es esmu žurnāliste.

A.Lembergs: Jūs esat politisks žurnālists, jo, ja es izlasu Brauna, es zinu, kas tur būs rakstīts. Ja es izlasu Ozoliņš, es zinu, kas tur būs rakstīts. Man nevar būt pārsteiguma momenta, ka viņš varētu rakstīt kaut kā savādāk. Līdz ar to jūs esat…

A.Brauna: Tā kā Neatkarīgā Rīta Avīze?

A.Lembergs: …es nekad negaidīšu, ka, teiksim, Dzintars slavē Saskaņu, nu, nekad. Tas ir tāpat kā es zinu, ja Ozoliņš, es zinu, ko viņš rakstīs, Brauna, es zinu, ko viņa rakstīs, par to nav šaubu. Ir žurnālisti…

A.Ozoliņš: Par jums?

A.Lembergs: Par jebko! Par jebko! Es iepriekš varu pateikt, ko viņš rakstīs.

A.Brauna: Lemberga kungs, pastāstiet labāk, ko jūs ar Dienu iesāksiet?

A.Lembergs: Es ar Dienu?

A.Brauna: Jā, laikrakstu Diena!

A.Lembergs: Oi! Es to būtu sen slēdzis ar baudu!

A.Ozoliņš: Un kurš tad neļauj?

A.Lembergs: Nevaru! Nevaru! Nav man tādu iespēju.

A.Ozoliņš: Kam ir tāda iespēja?

A.Lembergs: Nu, to es nezinu!

A.Ozoliņš: Nu, jūs taču zināt visu kaut ko tādā veidā.

A.Lembergs: Nezinu, Ozoliņa kungs, nezinu! Nu, slēgt vajadzēja tad, kad vēl Ēlerte tur strādāja un radīja, cik es tagad zinu, aizgāja prom, Dienai bija parādi 9 miljoni latu. Tik labi strādāja, 9 miljoni latu.

A.Ozoliņš: Nebija!

A.Lembergs: Noveda līdz bankrotam nabaga zviedru. Kā viņam bija tas uzvārds?

A.Ozoliņš: Mēs varam secināt, ka…

A.Lembergs: Zviedram kā bija uzvārds tas, kas īpašnieks?

A.Ozoliņš: Bonnier.

A.Lembergs: Bonnier, radīja Bonnieram 9 miljoni latu zaudējumus un pēc tam aizmuka kokos.

A.Ozoliņš: Mēs varam secināt, ka 9 miljoni apmēram varētu būt pašlaik zaudējumi, es tā minu.

A.Lembergs: To es nezinu!

A.Brauna: Ko jūsu cilvēks dara Dienas valdē?

A.Lembergs: Kuri mani cilvēki?

A.Brauna: Staņēvičs, vai kā viņš tur.

A.Lembergs: Staņēvičs?

A.Brauna: Jā!

A.Lembergs: Kāpēc viņš man cilvēks?

A.Brauna: Nu, viņš strādājis jūsu uzņēmumos.

A.Lembergs: Kur manos uzņēmumos?

A.Brauna: Es tagad neatceros no galvas.

A.Lembergs: Nu, redzat, nu, redzat!

A.Ozoliņš: Bet Neatkarīgai Rīta Avīzei taču vēl lielāki zaudējumi, tai katru gadu kāds miljons.

A.Lembergs: Nezinu!

A.Ozoliņš: Kas to uztur, jūs nezināt?

A.Lembergs: Nezinu!

A.Ozoliņš: Bet jums nešķiet tā jocīgi, ka viņi visu laiku tā pret jums labvēlīgi attiecas?

A.Lembergs: To jūs jautājiet, cik es zinu, tur redaktore ir Anita Daukšte.

A.Ozoliņš: Jūs zināt viņu?

A.Lembergs: Viņa kā redaktore loģiski nosaka avīzes ideoloģisko seju, tā kā Ēlerte kādreiz noteica Dienai, tā katrai avīzei ir redaktors. Jūs jau Ozoliņa kungs labi zināt.

A.Brauna: Atļaujiet man atgādināt, ka krimināllietā ir daži materiāli, kas liecina, ka jūs esat šo to tur ietekmējis. Nu, piemēram, zvans ar lūgumu tekstu šādu tādu uztaisīt pēc tam, kad jūs prokuratūra ir apsūdzību uzrādījusi.

A.Lembergs: Nē, tas bija saistībā ar televīziju. Tas bija saistīts ar televīziju. Nu, kā, ja es pazīstu cilvēku, kuram kādi citi paziņas kaut kur ir, nu, kāpēc es viņam nevaru palūgt?

A.Brauna: Ko tad?

A.Lembergs: Nu, vienalga ko! Nu, teiksim, uz Dienu gāja Liepnieks un skaņoja ar Ēlerti, kas būs jāraksta Ozoliņam. Es jau nenosodu Ozoliņu, Liepnieks to liecina, es jau nenosodu. Es jau negāju ne pie viena un neteicu redaktoram, ko būs rakstīt. Jūs toreiz labi kombinējāties kopā ar Šķēli, starp citu, pret mani, kas bija 97-tītais, astotais, devītais gads.

A.Ozoliņš: Kāpēc jūs domājat, ka tas tā bija?

A.Lembergs: Liepnieks taisnību runā, par to nav šaubu!

A.Brauna: Vienmēr Jurģis Liepnieks runājis taisnību?

A.Lembergs: Par šo jautājumu!

A.Brauna: Par citiem nē, par šo tikai?

A.Lembergs: Es nezinu par citiem, ko jūs domājat ar citiem, bet par šo pilnīgi droši. Labi, kas vēl?

A.Ozoliņš: Labi, varbūt, ka tad jau arī pietiks, esam runājuši diezgan daudz, saruna bija interesanta.

A.Lembergs: Es jūs aicinu uz Ventspili!

A.Ozoliņš: Es esmu bijis Ventspilī!

A.Lembergs: Jūs neesat bijis Ventspilī!

A.Ozoliņš: Nu, kā tad nē!

A.Lembergs: Redzat, jūs varat domāt, ka jūs esat bijis, bet faktiski jūs neesat bijis! Nu, tāda īpatnība.

A.Ozoliņš: Bet tie ventspilnieki, kas tur dzīvo, viņi tur ir bijuši?

A.Lembergs: Viņi, tie, kas dzīvo, tie ir!

A.Ozoliņš: Tie ir, ja?

A.Lembergs: Jā! Vajag just Ventspils smeķi, es teiktu.

A.Ozoliņš: Bet jūs jau man piedāvāsiet arī apmesties kaut kur tur starp morgu un ātro palīdzību droši vien, ne?!

A.Lembergs: Nu, to jūs pats izvēlēsieties, kura vieta jums tuvāk. Tā vieta ir ļoti laba, tur ir kādi 300 metri līdz jūrai, tā ir Vasarnīcu iela.

A.Ozoliņš: Bet līdz morgam 150.

A.Lembergs: Nu, ko darīt, katrā pilsētā ir morgs, visi mēs tur nokļūsim, ar to ir jārēķinās, šodien, rīt, parīt, to lems citi. Tāda ir realitāte! Uz dzīvi vajag skatīties ar atvērtām acīm! Labi, mīļie!

A.Ozoliņš: Labi, paldies, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Ņemiet par labu! Neapvainojaties tikai!

A.Ozoliņš: Nē, nē, neapvainojamies.

A.Lembergs: Bija patīkami ar jums parunāt. Ar Braunas kundzi nekad, ar jums jau mēs redzējāmies tik tiešām, kā jūs sakāt.

A.Ozoliņš: Mēs vienu reizi televīzijā…

A.Lembergs: Bet jūs tur bijāt tā tāds, nu, tāds…

A.Ozoliņš: Nu, tur jau jūs ar Lato lamājāties lielā…

A.Lembergs: …taisnība, Lato tur jau bija vispār kronis, bet nu labi, viņam vajag iezīmēties, jums varbūt tik daudz nevajag kā viņam. Labi!

A.Ozoliņš: Labi!

A.Lembergs: Tā, vēl vienu reizi atvainojos par kavēšanos!

A.Brauna: Nekas, nekas!

A.Ozoliņš: Paldies, to vīnu gan neaizmirstiet!

A.Lembergs: Tad nē, tad ir normāls vīns!

A.Ozoliņš: Nē, nē, nē!

A.Lembergs: Viņam vajag kādu stundu pastāvēt pirms lietošanas, tas ir Burgundijas vīns ar tādu normālu, labu aromātu.

A.Lembergs: Visu labu!

A.Brauna: Paldies jums!

A.Lembergs: Jā, paldies! Visu labu!

Publicēts lapā: 30.05.2013