Kalendārs

TV5 raidījuma “Bez cenzūras” studijas viesis (19.03.2013.)

Get the Flash Player to see this content.

Get the Flash Player to see this content.

Andrejs Mamikins, raidījuma vadītājs: “Labvakar visiem, kas skatās telekanālu TV5! Plkst. 19.20 mūsu un Jūsu pulksteņos. Šis ir tiešais ēters un Ventspils mērs Aivars Lembergs šodien viesojas mūsu studijā. Labvakar!”
Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labvakar!”
A.Mamikins: “Ziniet, kādu balsojumu es izdomāju? Es atcerējos visus Jūsu iepriekšējos.. iepriekšējos, nu, Jūsu citātus par godīgumu, un es online aptaujā uzdevu jautājumu: kur dzīvo pats godīgākais mērs – Rīgā, Daugavpilī vai Ventspilī? Un paskatīsimies, ko attiecīgi atbildēs Rīgas, Ventspils un Daugavpils iedzīvotāji! Kaut rīdzinieku, protams, ir vairāk nekā ventspilnieku, bet ventspilnieki var pazvanīt vairākas reizes. Paskatīsimies! Turklāt 67357431 ir tiešā ētera telefons un mamikins@tv5.lv adrese elektroniskajiem sūtījumiem. Rakstiet un zvaniet! Šī droši vien ir mūsu pēdējā tikšanās tiešajā ēterā programmā “Bez cenzūras” telekanālā TV5 ar Aivaru Lembergu, bet tā ir sanācis. Ar to es domāju, ka programma “Bez cenzūras” TV5 tiek slēgta. Ziniet, par ko es gribu Jums jautāt? Vai Jums reizēm nav sajūta, ka pasaulē vispār valda totāli meli? Lūk, meli, lūk, tie pārņem cilvēku attiecības un melus sāk uzdot par patiesību, saka, ka balts ir melns, saka, ka godīgus cilvēkus vajag nosmērēt netīrus, ja, apsolīt vienu, bet nepildīt, jo īpaši politikā? Vai Jums pēdējos gados nav tāda sajūta?”
A.Lembergs: “Nu, tas droši vien tā nav tikai pēdējos gados, ja, bet es teikšu tā: es kādreiz strādāju partijas pilsētas komitejā, propagandas nodaļā, lūk tādu laika sprīdi aptuveni divus gadus, un tad bija tāda propagandas grupa.. propagandas fonds pret kapitālismu, pret imperiālismu, nu, cik viņi ir slikti- cik slikts ir kapitālisms, cik slikts ir imperiālisms, ja, lūk. Nesakot, cik mēs esam labi, bet gan, cik viņi ir slikti. Es tolaik pietiekami daudz lasīju dažādus piemērus, es.. un, lūk, tagad ir pagājuši 20 kapitālisma gadi, es dzīvoju, mēs visi dzīvojam, ja, iestājāmies NATO, tur Eiropas Savienībā, tur okupācija, līdz Mali tikām, ja. Es teikšu: mana kritika ir balti ziediņi, patiesība izrādījās tik slikta, ka pat pašam neticas, ka viss ir tik slikti. Tas ir vienkārši pārsteidzoši, ja. Tas.. lūk, un tajā skaitā šie meli valsts līmenī, ja, kad visos jautājumos ir pareizā taisnība un nepareizā taisnība, pareizie un nepareizie cilvēki, pareizie un sliktie diktatori, ja, pareizais.. Lūk, kur vien dodies.. jā, tiešām viens no šiem momentiem, protams, ir totāli meli, viens no.”
A.Mamikins: “Bet Jums nepatīk, lūk, šī melīgā iekārta vai Jūs, tā teikt, principā esat pret kapitālistiskas valsts pamatiem..”
A.Lembergs: “Nē.”
A.Mamikins: “.. liberālu ekonomiku, pret tirgus attiecībām, pret..? Lūk, tas Jums nepatīk. Jums.. Jums pati kapitālisma ideja kā tāda nepatīk vai nepatīk tādi cilvēku meli?”
A.Lembergs: “Nē, man.. Nu, kā man nepatīk, nu? Nu, piemēram, amerikāņi ir par cilvēktiesībām. Ir ANO konvencija, ir Eiropas un Eiropā visas, bet, iedomājieties, slepenie cietumi. Pie mums ieslodzītie ūdzas, ka nosacījumi ne tādi un kas, ja. Bet ko nozīmē “slepens cietums”? Tātad tur vispār nav nekādu tiesību, pat ne uz aizstāvību, tātad tas ir vēl sliktāk nekā staļinismā, kur formāli advokāts bija. Tiesa, arī oficiāli bija bez pušu līdzdalības, bija arī tā, bet tas bija oficiāli, ja. Šeit tiek runāts, ka, lūk, cilvēktiesības tiek pārkāptas ļoti. Lūk, iedomājieties, nupat, nupat “Dienā” bija intervija ar Kalnmeiera kungu. Viņam jautā par oligarhiem. Un ko viņš saka? Viņš saka, ka, lūk, mēs.. ne mēs, bet tur KNAB savācis daudz materiālu, un tagad viņam ir jāatrod juridisku kvalifikāciju. Kas tas ir? Tātad ir oligarhi un ir kaudze dažādu savāktu dokumentu, un ir cilvēks, kuram ir jāpiemeklē pants.”
A.Mamikins: “Klausieties, tā taču ir Staļina devīze: lai tikai ir cilvēks, tad pants atradīsies.”
A.Lembergs: “Jā, jā. Redziet! Un brīvi, publiski ģenerālprokurors, kuram ir jāievēro likums neatkarīgi no tā, vai tas ir oligarhs, vai neoligarhs, kāds ir uzvārds, kāda partija, kāda nacionalitāte, kāda reliģija, kāda acu krāsa, vai patīk viņa mātei, vai ne, tur, piemēram, Lembergs, man tur ir kaimiņi Ugālē, un es viņiem it kā nepatīku. Nē, lūk, es.., lūk tā – ir Lembergs, ir savākti kaut kādi.., bet pantu mēs atradīsim. Un patiešām – var piemeklēt tik daudz pantu par jebkuru, ka problēmu nav, vēl jo vairāk par mani.”
A.Mamikins: “Klausieties, bet Jūs esat palicis pēdējais no mohikāņiem? Šķēli izēda, Šleseru izēda, nu, viņi paši arī pieņēma lēmumu aiziet no publiskās politikas, tātad Jūs esat palicis pēdējais oligarhs, kurš, lūk, ja vēl Lembergu uzvarētu, tad Latvijā kļūtu klusāk un labāk.”
A.Lembergs: “Jā, zelta kalni un vīna upes.”
A.Mamikins: “Uzklausīsim Edvardu no Rīgas! Vai Jūs mūs dzirdat? Labvakar! Sveicināti!”
Edvards, televīzijas skatītājs: “Es gribētu pateikt tādu lietu: ļoti interesanti, ļoti labi, ka jūs aizskārāt jautājumu par Lembergu, Šleseru, Šķēli. Tas ir jā, viņi tur it kā visu izdarījuši nelikumīgi, bet tie 100 miljonāri, kuri visu valsti ir sagrāvuši, kur ir Dombrovskis, kura sieva paņem kredītu par 3%, bet es automašīnu nevaru nopirkt pat par 14%? Tā ir viena medaļas puse. Otra medaļas puse ir, ka tos, kas nodarbojas ar biznesu, naturālo ekonomiku, ja, Latvijā, viņus mēģina iznīcināt, bet tādus muļķus kā Sprūdžu, kā tā dāma, kura tur komandē parādi, man ir kauns uz viņiem skatīties.”
A.Mamikins: “Nu, tur ir daudz dāmu, viņas visas komandē.”
Edvards: “Nu, nedrīkstu teikt, SAB atbrauks un mani saņems. Redziet, kā sanāk? Bet visinteresantākais, sanāk tā, ka vienkāršā tauta nedalās krievos un latviešos, visi normāli dzīvo.”
A.Mamikins: “Jā.”
Edvards: “Vakardienas epizode. Uzbrūk Kozlovskim. Piedodiet, Waffen.. man tēvs cīnījās zem Rīgas tiltiem darba bataljonā, kad kāvās padomju armija un vācu tank sakāva un izglāba tik daudz ebreju, cilvēku, nav būtiski. Tad, kad Waffen-SS ļaudis nogalināja, lai viņiem kāda kapavieta, lai tur raud. Citiem cits. To nedrīkst darīt. Tā politika tiek veidota, lai cilvēkus sarīdītu.”
A.Mamikins: “Jā, liels paldies, Edvard! Starp citu, Lemberga kungs, kāda ir Jūsu attieksme pret to, kas notika pirms dažām dienām, 16.martā pie pieminekļa? Man reizēm šķiet, ka kāds ir ļoti ieinteresēts, lai divas pretnostatītas cilvēku grupas saceltos un saskrietos ar pierēm, kā nupat teica zvanītājs Edvards.”
A.Lembergs: “Jā. Protams! Tā ir politiska interese, turklāt ne tikai vietējas nozīmes. Tas ir kā iemest aizdedzinātu ogli vai pagali..”
A.Mamikins: “Ugunī.”
A.Lembergs: “.. ugunī, jā, jā. Un tas tā pastāvīgi gadu no gada silda, ja.”
A.Mamikins: “Bet, ja tas būtu atkarīgs no Jums, kā Jūs organizētu 16.martu valstī? No vienas puses ir cilvēki, kuri brīvprātīgi vai piespiedu kārtā ir dienējuši vācu armijas daļās Otrajā pasaules karā, viņi jau ir ļoti veci, viņiem ir 90 un vairāk gadi, viņiem ir mazbērni un mazmazbērni, no otras puses ir cilvēki, kuri, kuru radinieki ir cietuši no hitleriskās Vācijas militāristiem, un viņi to laiku neatceras ar sajūsmu, viņu īstais varonis ir Sarkanā armija, kas viņus atbrīvoja. Un gan vieni, gan otri dzīvo, viņu ir ļoti daudz. Ko Jūs izdarītu attiecībā uz 16.martu?”
A.Lembergs: “Nē, nu, es esmu ļoti stingri par to, ka ir cilvēktiesības, tajā skaitā arī tiesības uz mītiņiem, gājieniem, un valstij ir jānodrošina iespēja realizēt šīs tiesības. Vienlaicīgi valstij ir jānodrošina, lai nebūtu cietušo, ja, jo var būt sadursmes, un valstij ir jānodrošina, lai nedotu iespēju vieniem, tātad, nu, kaut kā pazemot otrus. Tas.. tas.. tas ir valsts pienākums. Bet es esmu kategoriski pret jebkādiem aizliegumiem, ja, un, lūk, es uzskatu, ka.. tālāk! Ir realitāte, ka Otrajā pasaules karā darbojās antihitleriskā koalīcija, viss skaidrs. Tas ka SS ir noziedzīga organizācija, tur divu domu nav. Tas, ka daudzi tika iesaukti šajā vācu divīzijā, ja, kuru, starp citu, komandēja SS ģenerāļi, slikti komandēja, es pats to esmu lasījis, ja, lūk, bet tas bija piespiedu iesaukums, ja, tur tā Arāja banda – bataljons, kuri apšāva gan ebrejus, gan partizānus Baltkrievijā un citur, bet tā bija neliela daļa no visiem pārējiem, ja. Tātad pēc būtības tas.. tas, nu, upuri..”
A.Mamikins: “Upuri..”
A.Lembergs: “Upuri, tie ir Otrā pasaules kara upuri. Jo neviens taču neprasīja. Kāds negāja divīzijā vai nu koncentrācijas nometnē, vai tika nošauts. Tā kā jautājumi neradās.”
A.Mamikins: “Bet, lūk, šī tēze par Dombrovska kredītu. Tik tiešām premjerministra sieva kopā ar padomnieka juridiskos jautājumos ģimeni, savam biznesam saņēma kredītu vairāk kā miljons latu apmērā no valsts Hipotēku un zemes bankas. Kādā brīdī banka ļāva premjerministra biznesam atdot tikai procentus, bet ne pamatsummu, viņiem tur slikti veicās, ļāva atdot ievērojami mazākus procentus. Edvardam – 14% automašīnu pirka, ja, premjerministram 3,5%. Tas, lūk.. tas, lūk, ja tā nav korupcija un ja Dombrovskis, kā teikts, vada tiesiskuma koalīciju, tad kas ir šī situācija ar kredītu?”
A.Lembergs: “Nu, es neesmu iedziļinājies ciparos, es nevaru pateikt, ka tā tiešām ir bijis, bet, ja tiešām ir tā, kā.. kā Jūs sakāt, tad tur viss ir skaidrs – valsts kontrolē banku un banka vadītājam, valsts pirmajai personai sniedz priekšrocības kredītu jomā, tādā gadījumā savtīgos un materiālos nolūkos tiek izmantots dienesta stāvoklis. Ja es tā izdarītu, ja es tā izdarītu, es jau būtu cietumā. Pilnīgi noteikti. Viņiem nav tādu piemēru, ja. Vienkārši man pašvaldība nekādus kredītus nav devusi, paldies Dievam, mums nav ne banku, ne kā, lūk, nav tādu piemēru. Tas.. es, lūk, šajā pantā man būtu ļoti grūti aizstāvēties. Tur ir ieguvums – ja ir atšķirība, ka Jums ir citi procenti, bet man citi, Jums vieni nosacījumi, man citi, bet es esmu valsts pirmā amatpersona, ja. Tas.. tas ir nopietni. Bet tiesiskuma.. nu, kāda tiesiskuma..”
A.Mamikins: “Nē nu viņi visi, valdošās partijas sauc sevi par tiesiskuma koalīciju.”
A.Lembergs: “Ziniet, tas, kurš visskaļāk sauc: “Ķeriet zagli!”, tas, kurš skaļi kliedz, ka ir vispareizākais.. Lūk, lai tas, kurš nekad dzīvē nav izdarījis nekādas muļķības vai kaut ko nav izdarījis nepareizi, lai met man ar akmeni, lai met uz mani personīgi!”
A.Mamikins: “Jūs runājat Kristus vārdiem – lai pirmais akmeni met tas, kas ir bez grēka.”
A.Lembergs: “Nu, pareizi, tas taču ir loģiski, tas ir no dzīves..”
A.Mamikins: “Paklausīsimies vēl Staņislavu no Rīgas! Lūdzu, Staņislav! Labvakar!”
Staņislavs, raidījuma skatītājs: “Sveicināti!”
A.Mamikins: “Staņislav, dzirdat? Klausāmies Jūs!”
Staņislavs: “Mēri nemēdz būt godīgi.”
A.Mamikins: “Kā? Mēri nemēdz būt godīgi?”
Staņislavs: “Jā.”
A.Mamikins: “Ha-hā! Labi, paldies! 67357431- tiešā ētera tālrunis tiem, kuri vēlas pazvanīt. Mēri nemēdz būt godīgi. Vispār ir tāda plaša pārliecība, ka, ja cilvēks nonāk pie varas, politiskās varas, tad viņš jau sākotnēji nevar būt godīgs, jo paši spēles noteikumi tur ir negodīgi. Vai varat piekrist šim apgalvojums?”
A.Lembergs: “Nē, nē, es tam nevaru piekrist. Ko nozīmē “godīgs” vai “negodīgs”, ja? Saprotiet, ir jārunā konkrēti, nevar tā abstrakti runāt – viņš ir negodīgs, jo ir politiķis vai mērs? Nu, tas.. tas.. tas tā nav. Man, lūk, var teikt, jau ir 15 gadu izmeklēšana. Viss, kas ir nonācis līdz tiesai, ir izrādījies meli. Meli un politisks pasūtījums. Bet, kad jums 15 gadus saka, ka viņš ir negodīgs, slikts, tāds slikts, slikts, daļa tautas tiešām sāk ticēt, ka tā tiešām ir. Un kā es varu pierādīt pretējo? Lūk, šobrīd es KNAB kārtējo reizi uzvarēju, ja, viņi.. viņi..”
A.Mamikins: “Jūs domājat kompensāciju, ja?”
A.Lembergs: “Nu, jā, tur 500 latus, protams, būtība nav naudā. Viņiem ir jāatvainojas par to, ka viņi 2006.gadā apgalvoja, ka es esmu noziedznieks un viņu vārdi izskanēja visos masu medijos, sākot ar 5.kanālu, 3., 1., 2., 7., 6.- visos, saprotiet? Visās avīzēs, žurnālos – tā bija lavīna un tas ilga mēnešiem. Es uzvarēju. Lūk, to, ka es uzvarēju, nedublēja visi, kas toreiz teica, ka Lembergs ir noziedznieks, ja. Lūk, Jums taisnīgums, lūk, Jums godīgums kaut kādā veidā, ja. Es viņiem prasīju, lūk, Jūs saprotiet, Jūs zaudējāt, Jūs.. Jūs.. Jūs uzturējāt šos melus, bet viņi līdz pēdējam tērē valsts naudu, ja nu pēkšņi kaut kā izdodas ietekmēt.”
A.Mamikins: “Lūk, tur arī ir problēmas būtība – cilvēks, kurš kādu apsūdz, tiesājas par savu naudu, bet..”
A.Lembergs: “Jā.”
A.Mamikins: “.. valsts institūcijas tērē nodokļu maksātāju naudu.”
A.Lembergs: “Jā.”
A.Mamikins: “Un, ja izrādās, ka valsts ir vainīga, nemaksā taču konkrētais prokurors vai ierēdnis, maksā nodokļu maksātāji, vienkāršie cilvēki.”
A.Lembergs: “Jā, pareizi! Lūk, es vērsos pie Loskutova, viņš tolaik bija VDK priekšnieks.”
A.Mamikins: “KNAB.”
A.Lembergs: “KNAB, jā, ne VDK, piedodiet! Lielas starpības nav. KNAB, jā. Lūk! Un es uzrakstīju, lai sedz izdevumus valsts vietā, es taču nerunāju par KNAB tiesas izdevumiem, bet viņš atbildēja, ka viņam pēc likuma nav jāmaksā. Pēc likuma nav, bet tā pēc taisnīguma, pēc morāles, pēc tādas tiesiskuma idejas, ja? Kaut simboliski samaksā valsts vietā. Nē, nē! Par svešu naudu ir viegli būt varonim.”
A.Mamikins: “Klausieties, bet Jums taču pieder arī frāze par to, ka Latvijā var tiesāties, bet tas prasa ļoti daudz laika, spēka un ne mazums naudas tiesu izdevumiem, advokātu pakalpojumiem, juridiskās palīdzības sniegšanai, pārbraucieniem no vienas ēkas, kur notiek lietas noklausīšanās utt., tātad sanāk, ka pēc būtības uz papīra tiesas ir it kā pieejamas un atvērtas visiem, bet patiesībā tās ne tuvu nav pieejamas visiem.”
A.Lembergs: “Jā, protams, tiesās notiek diskriminācija, daudzas diskriminācijas, bet es nevaru teikt, ka tādas ir visas tiesas. Nekādā gadījumā. Man ir bijis tiesas process Kuldīgas tiesā, Kurzemes apgabaltiesā, nu, es Jums pateikšu, tur tiesa ļoti precīzi, kā likumā procesuāli rakstīts, tā arī viss notika. Rīgā viss ir ļoti individuāli atkarīgs no konkrētā tiesneša, no sastāva, likumā var būt rakstīts viens, bet rīkojas pavisam citādi, absolūti un, galvenais, ka jūs neko nevarat izdarīt, ja. Lūk, ir rakstīts, ka drīkst uzdot jautājumus, bet viņš saka, ka nē, nevarēs uzdot. Saku, ka likumā ir rakstīts. Tam nav nozīmes, ka likumā ir rakstīts. Jūs tā izlasījāt, ejiet un klusējiet. Lūk, lūk arī visa tiesiskā valsts, ja. Tur mēs esam iestrēguši.”
A.Mamikins: “Cilvēki, kuri parakstījušies kā Baložāņi jūsmo par Jūsu uzvalku: “Patīkams cilvēks, labs mērs, skaists uzvalks Lemberga kungam, lūk, mēs ar sievu strīdamies, cik maksā.” Vai varat pateikt, cik maksā šis šodienas Jūsu violetais kostīms?”
A.Lembergs: “Es nezinu, es pat nezinu, kas tā ir par firmu. Es domāju, ka nav dārgs.”
A.Mamikins: “Jums tur ir cena?”
A.Lembergs: “Nē, viņam nav pat tās oderes, kā tas ir krieviski?”
A.Mamikins: “Jā, jā. Firmas zīmes?”
A.Lembergs: “Nu, es pirku. Vilnas. Nezinu, cik maksā, bet cik maksā, kāda tam nozīme?”
A.Mamikins: “67357431 – tiešā ētera tālrunis. Zvana Jurijs no Olainas. Lūdzu, Jurij! Labvakar!”
Jurijs, televīzijas skatītājs: “Labvakar! Ja Jūs mani nepārtrauksiet, es mēģināšu uzdot divus jautājumus.”
A.Mamikins: “Aiziet! Nepārtraukšu.”
Jurijs: “Lemberga kungs, nu, tajā nolādētajā okupācijas laikā, kad tiesas pieņēma kādu noteiktu lēmumu, tās izplatīja arī privātu spriedumu, lai vainīgos sauktu pie atbildības par prettiesisku rīcību, ja. Kaut kā tā vairs nenotiek. Lūk, ja tiešām tiesa pieņemtu privātu spriedumu par kādu cilvēku, pieņemsim, kurš ir nelietderīgi tērējis valsts naudu un liegtu viņam ieņemt noteiktu amatu vai tikt ievēlētam deputāta amatā uz kādu laiku, tad būtu arī atbildība. Tas pirmais, tā ir mana pirmā replika. Bet otrā replika, lūk, Jūs runājāt par to, ka kādreiz esat strādājis partijas izpildkomitejā. Lūk, ko es gribu pateikt par vārda brīvību! Ir tāds žurnālists Vladimirs Pozners un Fils Donahjū Amerikas televīzijā, kurš veica izmeklēšanu, kāpēc amerikāņi pērk japāņu automašīnas, bet nepērk amerikāņu un nonāca pie secinājuma, ka tad, kad amerikāņi sāks ražot tādas automašīnas kā japāņi, tad arī tās sāks pirkt. Materiāls nonāca ēterā. Nākamajā dienā amerikāņu kompānija, kas sponsorēja reklāmu šajā kanālā, atsauca reklāmu..”
A.Mamikins: “Jā.”
Jurijs: “.. un redaktors šos abus varoņus izsauca pie sevis un pateica, ko viņi ir izdarījuši. Viņi atbildēja, ka tā ir vārda brīvība. Viņš atbildēja, ka vārda brīvība ir uz ielas. Mamikina kungs, tas ir arī par Jums!”
A.Mamikins: “Nē, nu es vienkārši.. Paldies Jums, Jurij! Es atceros šo notikumu, jo pats Pozners šajā studijā mums to stāstīja pirms dažiem gadiem, kad sniedza mums interviju. Viņš tiešām teica, ka vadītājs, menedžeris vai studijas īpašnieks viņu izsaucis pie sevis un teicis, ka vārda brīvība ir, lūk, tur uz ielas, bet šeit studijā ir mani spēles noteikumi. Tā ir amerikāņu televīzija un patiešām pēc šī Poznera un Donahjū gadījuma programma amerikāņu televīzijā tika likvidēta, kad viņi vēl strādāja.”
A.Lembergs: “Nu, amerikāņiem.. tā ir pilnīga muļķība. Kāda tur redakcionālā neatkarība un tamlīdzīgas lietas? Tas.. tas taču ir pilnīgs murgs. Pat, ja kāds tam tic, tad.. tas taču nav iespējams. Tas ir kā “Dienā”, atceraties, tā piederēja zviedriem?”
A.Mamikins: “Jā.”
A.Lembergs: “Tur arī bija stingri noteikts, kādus žurnālistus pieņemt, viss bija stingri pārbaudīts no augšas līdz apakšai, turklāt nonāca lielos zaudējumos, taču noturēja šo te savu ideoloģiju, kāda vajadzīga.”
A.Mamikins: “Tad jau sanāk, ka tā ir tāda padomju propaganda, kas patiesībā joprojām ir dzīva, tikai atrodas kaut kādā jaunā vilnī. Ne tā kā sociālisms un kapitālisms vai sliktais amerikāņu kariņš, bet konkrēts cilvēks un tu nodarbojies ar šo smadzeņu skalošanu.”
A.Lembergs: “Jā, bet, redzat, es tomēr tam nepiekrītu. Protams, sociālisma laikā bija vienpartiju sistēma, un tad žurnālists vai kāds cits, piemēram, es, ja pateiktu, ka ģenerālsekretāru jau sen bija laiks noņemt, nu, tas vienkārši nebūtu iespējams. Tā kā, protams, es pašlaik varu kādu kritizēt, izjust sekas, bet tās tomēr nav tādas sekas, kā bija sociālisma laikā, tagad jau ir pat 5 kapeikām labāk, jo uzreiz pēc raidījuma nesūta uz Sibīriju. Protams, var uzsākt krimināllietu un būs jātiesājas, bet ar to ir jārēķinās, ja. Ar to ir jārēķinās.”
A.Mamikins: “Lūk, Pjotrs ir uzrakstījis: “Ja vērtējam pēc godīguma, ne visi biznesmeņi ir godīgi. Lai arī Lembergs ir darījis kaut ko nelikumīgu, bet man galvenais ir, ka viņš dara daudz laba vienkāršiem cilvēkiem. Bet, lūk, zaglēni kā Šķēle un Godmanis, un daudzi citi ir sarausuši vien sev. Tāpēc es Lembergu CIENU.” Raksta Pjorts, “cienu” ar lielajiem burtiem. Ja tiks atsūtīts kāds kritisks materiāls par Lembergu, tad arī jums nolasīšu, bet vispār jāsaka, ka pret Jums krievu auditorija attiecas ja ne ar pietāti, tad neitrāli. Kā Jūs domājat, kādēļ? Daudzi taču nedzīvo Ventspilī, bet gan Rīgā. Viņi neredz Jūs kā Ventspils mēru. Jūs ne reizi neesat bijis Rīgas mērs, neesat bijis Latvijas premjerministrs. Vai tas ir, tā teikt, Jūsu veiksmīgais PR? Tā ir Jūsu kontrapropaganda, ja runājam padomju terminoloģijā? Kādēļ?”
A.Lembergs: “Nu, saprotat, es jau 24 gadus vadu Ventspili. 24 gadu laikā, Jūs pats saprotat, iespējams, ka pat netīšām, bet visiem pa prātam izdarīt nevar, taču es cenšos būt taisnīgs. Es degu par Ventspili, par Ventspils darbiem, par Ventspils domes naudu. Jūs pat nevarat iedomāties! Ja rodas kādi lieki, nepareizi tēriņi, es to uztveru 100 reizes personīgāk, nekā ja tā būtu mana nauda. Savai naudai es tik īpašu uzmanību nepievēršu, jo neesmu knauzeris.. kā tas būtu krieviski?”
A.Mamikins: “Nu, neesat skops.”
A.Lembergs: “Nu, var pat teikt, kaut kādā mērā nevīžīgs, bet, kas attiecas uz pilsētas naudu, mani kolēģi labi zina, ka es esmu piekasīgs līdz sīkumam. Kāpēc līdz sīkumam? Ne tāpēc, ka mums ir 9 miljoni brīvas naudas, bet gan – ja neizvērtēsiet katru sīkumu, vai tas ir vajadzīgs, ja neizvērtēsiet, vai tiešām ir vai nav vajadzīgs jauns krēsls, jo varbūt šis varētu kalpot vēl 10 gadus, vajag pamatojumu, kāpēc ir jāpērk jauns. Nevajag lauzt, vajag taupīt. Un tā iekrājas resursi, kuri tiek izmantoti pareizi.”
A.Mamikins: “Vai Jūs kādreiz dusmojaties uz padotajiem? Vai Lembergs var būt nikns?”
A. Lembergs: “Varu.”
A.Mamikins: “Ja? Kā tas izskatās?”
A.Lembergs: “Cietsirdīgi izskatās. Ziniet, pirmais, ja kāds melo, kad man cenšas uz makaronus uz ausīm kārt, uzskata mani par puskretīnu, ka es daudz ko nesaprotu, grib mani aptīt ap pirkstu un nerunā patiesību.”
A.Mamikins: “Nu bet Jūs taču nevarat zināt visu? Visas cenas zālāja pļāvējiem, cenas sētas eļļas krāsai,ja. Jūs nevarat zināt pilnīgi visu līdz pēdējam sīkumam, pareizi?”
A.Lembergs: “Jā, pareizi jā. Nu, piemēram, mēs pirmie Latvijā ieviesām konkursa noteikumus iepirkumiem, kad vēl nebija tāds likums. Pirmie. Un tad mani kolēģi teica, ka vai, tas būs ilgi, mēs nevarēsim laikus visu iepirkt, nokavēsim celtniecības objektu nodošanas termiņus un.. Bet pierada un nav nekādu problēmu. Vajaga tikai laikus..”
A.Mamikins: “Izvietot sludinājumus.”
A.Lembergs: “.. izvietot sludinājumus, saprotat? Man Ventspils – tā ir.. tā ir mana dzīve, mana dzīve, un es domāju, ka cilvēki to jūt. Es te nestrādāju dēļ naudas.”
A.Mamikins: “Ne naudas dēļ?”
A.Lembergs: “Nē, skaidrs, ka ne naudas dēļ. Bet naudu nopelnīt.. man gan šobrīd ir maz laika naudas pelnīšanai, bet naudu varēja nopelnīt pārejas periodā, uz Krievijas un Baltkrievijas rēķina, jo viņiem bija kolosāli resursi, ļoti zemas iekšzemes cenas, augstas eksporta cenas, bija iespējas pirkt un pārdot, un nopelnīt ļoti lielu naudu. Protams, bija vajadzīgi sakari, bija vajadzīgi pazīstami cilvēki, vajadzēja izpratni, ko un kā darīt. Bet tas nebija uz pašvaldības rēķina. Nekādā gadījumā, ja. Nu, pašvaldībā es saņēmu algu, bet ne vairāk.”
A.Mamikins: “Pārtrauksim sarunu uz mazu reklāmas pauzi. Reklāma TV5! Bet mēs vēl atgriezīsimies!”
(..)
A.Mamikins: “Labs vakars visiem, kuri skatās televīzijas kanālu TV5 tikai no šīs sekundes, mani sauc Andrejs Mamikins, šī ir programma “Bez cenzūras”, vēl gandrīz pusstundu pie mums studijā viesosies Aivars Lembergs. Vēlreiz, labvakar!”
A.Lembergs: “Labvakar!”
A.Mamikins: “Lūk, Jūs.. Jūs it kā esat atcelts no Ventspils pašvaldības vadītāja amata? Tajā pašā laikā Jūs ejat uz darbu, Jūs tur.. braucat uz objektiem, Jūs skatāties, kā izskatās pilsēta, un tur satiekaties ar pilsētas iedzīvotājiem, tātad, sanāk, ka viss šis slavenais Sprūdža lēmums par atcelšanu no amata, tas ir kā, tas viss ir kaut kāds farss, cirks bijis?”
A.Lembergs: “Tie ir meli. Es neesmu atcelts no amata. Tie ir.. tie ir Sprūdža meli ar politiskiem mērķiem pirms pašvaldību vēlēšanām, cerībā, ka šie meli aizies līdz ventspilnieku prātiem un ka viņi nebalsos par.. par mani un par partiju, kuru pārstāvu, “Latvijai un Ventspilij”. Tā ir vēlēšanu prelūdija.”
A.Mamikins: “Bet kā Jūs vispār attiecaties pret konkurentiem? Lūk, piemēram, šodien tur partija “Vienotība” izvirzīja Vitāliju Truseviču par Ventspils mēra kandidātu utt. Lūk, politiskie konkurenti Ventspilī Jums? Viņi.. viņi ir kas? Jūs viņus nopietni uztverat? Vai arī Jums ir tik liela popularitāte pilsētā, ka taisnība, ja, ka Jūs principā, nu, kā Jums neviena nav jābaidās?”
A.Lembergs: “Nē, man nav politisko konkurentu tādā nozīmē. Viņi visi ir ventspilnieki un, ja viņiem ir idejas un priekšlikumi, un iniciatīvas, kuras, nu, ir gudras, pamatotas, kuras ir iespējams īstenot dzīvē, lūk, šodien, rīt, tad es uz viņiem skatos kā uz jebkura ventspilnieka priekšlikumiem. Un tas, ka viņš tur ir politiķis, vai arī, jo vairāk, opozicionārs, tam nav nekādas nozīmes. Cita lieta, ka, lūk, tā opozīcija, kura ir šobrīd, ja paskatās, viņi visos galvenajos jautājumos, kuri ir svarīgi Ventspils attīstībai, viņi balso pret. Ja politika būtu tāda, kādu viņi grib, tad Ventspils būtu.. akmens uz akmens nepaliktu, viņi ir pret visu – lai piesaistītu Eiropas naudu, lai būvētu poliklīniku, bērnudārzu būvētu, ielas būvētu, – viņi.. viņi ir pret šo, it kā šķiet, nu.. nu, mežonība kaut kāda, pret.. pret pabalstiem, ja? Nu, iedomājaties? Nu, ko, tad es.. nu, tas nav ventspilnieku interesēs, es viņus neklausos tad. Nu, neklausos ne jau tāpēc, ka viņi vispār ir slikti, bet tāpēc, ka, lūk, šīs konkrētās pozīcijas, ka pret tur, piemēram, nu, es tam vienkārši nepiekrītu.”
A.Mamikins: “Lūk, Vadims uzrakstīja: “Gribās pateikt attiecībā par mēru Lembergu – vairāk būtu tādu mēru, vadītāju mūsu Latvijā, īsts savas mājas – Ventspils saimnieks, visi mūsu draugi, dzīvojoši Ventspilī, sauc viņu par…”Kā Jūs sauc?”
A.Lembergs: “Nezinu.”
A.Mamikins: “Aiz muguras, patiešām nezināt?”
A.Lembergs: “Nezinu.”
A.Mamikins: “Bet es esmu dzirdējis, tā, kā, lūk, ir uzrakstījis viens. Patiešām nezināt? Par tēti!”
A.Lembergs: “Nē, neesmu dzirdējis.”
A.Mamikins: “Tētis Lembergs. Jā, vai tētis Lembis.”
A.Lembergs: “Labi! Labi!”
A.Mamikins: “Es tā.. es tā esmu dzirdējis, es domāju, ka Jums vienkārši ir jāzin…”
A.Lembergs: “Nē, nezināju to!”
A.Mamikins: “Un.. un viss. Paklausīsimies Rolandu no Rīgas! Vēl Roland, lūdzu, labvakar!”
Rolands, radio klausītājs no Rīgas: “Labvakar!”
A.Mamikins: “Labdien!”
Rolands: “Man ir jārunā krievu valodā, ja?”
A.Mamikins: “Kā Jums ir ērtāk, varat arī latviski! Es klausītājiem pārtulkošu.”
Rolands: “Ā, okey! Nu, bet labāk runāšu krieviski, par cik es vienmēr runāju tajā valodā, kurā runā visa kompānija. Nav svarīgi, kur es atrodos, Maskavā vai Londonā. Es esmu privātais investors no Rīgas, un es biju ļoti izbrīnīts, kad es pirms nedēļas biju Ventspilī, es nodarbojos ar transportu, nopirku tur Ventspils, tas sanāk, rajona domē, dažus autobusus, lūk, un kas bija interesanti, es ievēroju, ka šī pilsēta ļoti attīstās, un visas ielas ir tādas, ka.. es pat gribēju nopirkt dzīvokli, lūk, rīt braukšu uz Ventspili pirkt dzīvokli, tīri tādu kādai atpūtai vasarā. Es esmu pārsteigts, cik labi cilvēki strādā šajā pilsētā. Es sapratu, ka tur, tāpat kā visā Latvijā, problēmas ar demogrāfiju, ka visi aizbrauc utt., es domāju, ka tieši šī pilsēta var parādīt visām citām, kā mums atvilkt atpakaļ.. kā mums piesaistīt ciemiņus, kā mums piesaistīt tautu, lūk. Es gribētu uzdot jautājumu Lemberga kungam, jo pirmo reizi dzīvē to daru, bet vienmēr par to esmu sapņojis. Sakiet, lūdzu, cik augsts ir šis kalns, kuru Ventspilī esat uzbūvējuši un par cik Jūs plānojat to paaugstināt?”
A.Lembergs: “Jā.”
A.Mamikins: “Kalns? Kas jums par kalnu?”
A.Lembergs: “Mēs būvējam, jā, jā.”
A.Mamikins: “Jā.”
A.Lembergs: “Tur bija..”
A.Mamikins: “Paldies, Roland!”
A.Lembergs: “Jā. Tur bija padomju armijas daļa, pilnībā sagrauta un mēs būvējam kalnu ar peļņu.”
A.Mamikins: “Ar peļņu. Ko nozīmē – kalns ar peļņu?”
A.Lembergs: “Lūk, tā!”
A.Mamikins: “Tas ir dabā kalns? Vai runās?”
A.Lembergs: “Kalns mums nes peļņu.”
A.Mamikins: “Jā.”
A.Lembergs: “Es Jums izstāstīšu, kā. Tas nes peļņu. Lūk, un mēs viņu.. pašlaik kopš 2005.gada tā augstums ir 52 metri.”
A.Mamikins: “Bet kā tas ir? Jūs padziļināt ostu un smiltis vedat. Kas tas ir pa kalnu? No kurienes?”
A.Lembergs: “Nē. Piemēram, tiek būvēta iela un noņemta grunts.”
A.Mamikins: “Jā.”
A.Lembergs: “Ja? Un no turienes izved, par to maksā.”
A.Mamikins: “Jā.”
A.Lemberg: “Mums maksā.”
A.Mamikins: “Jā. Nu, pašvaldībai, respektīvi pilsētai.”
A.Lembergs: “Jā, pilsētai. Par šo naudu pilsēta.. kalnam šo zemes līmeni ir jāpaceļ uz augšu, ja, finansē to, lai šī zeme tiktu pacelta, plus tiek finansēta infrastruktūra, nu, un tur šūpoles, ēkas nu un tagad tur būs mākslīgais ledus..”
A.Mamikins: “Jā.”
A.Lembergs: “.. nu, sintētiskais, ne no ūdens, bet..”
A.Mamikins: “Plastmasas, plastikāta masas.”
A.Lembergs: “Tur būs buferu mašīnas, buferu laivas, laiva, kas no… no.. no septiņu metru, manuprāt, augstuma krīt ūdenī, tāda pilsētiņa, kur bērni varēs braukt ar mašīnu pa Ventspils ielām. Lūk, to visu mēs būvējam par tiem ieņēmumiem, kādus mēs saņemam par šīs grunts izvešanu. Tagad ir 52 metri un mūsu plāns ir, lai šis būtu augtākais slēpošanas kalns Ventspilī.. Latvijā.”
A.Mamikins: “Latvijā?”
A.Lembergs: “Jā, Latvijā.”
A.Mamikins: “Tātad tas būs augstāks par visām šī brīža slavenajām slēpošanas trasēm?”
A.Lembergs: “Par visiem. Jā, tie būs 89 metri. 89 metri.”
A.Mamikins: “Es skatos, ka Jūs esat ambiciozs cilvēks, Jums patīk, ka viss labākais ir Ventspilī – kosmosa satelīta projekts Ventspilī, tehnoloģiju parkam jābūt Ventspilī, zinātniekus jūs cenšaties piesaistīt Ventspilī, augstākajam kalnam arī jābūt Ventspilī, ja daba nav devusi, paši uzbērsiet, nu, tā sanāk!”
A.Lembergs: “Nē, saprotiet, nu, saprotiet, ar ko mēs esam sliktāki kā.. kā.. kā Singapūra? Ar ko mēs esam sliktāki kā vācieši, kuri zaudēja Otrajā pasaules karā? Ar ko mēs esam sliktāki? Mēs.. es uzskatu, ka mēs varam būt labāki par viņiem. Un kritēriji, saprotiet, Latvijas kritēriji nav kritēriji. Lūk, es atceros, ka atnāca.. tas bija jau pirms 10 gadiem, nu, teikšu godīgi, es pastāvīgi esmu neapmierināts ar daudzām lietām, ko mēs darām, jo var izdarīt labāk, un tad es mūsu komunālos kritizēju: tur uz ielas nav kārtībā, tur, tas, viņi saka: “Bet mēs Latvijā esam labākie.” Es viņiem saku: “Ziniet, ko, kad mēs būsim labāki kā Bavārija Vācijā un kad mēs būsim labāki kā Šveices vācu daļa, nu, tad Jūs man varēsiet kaut kā..””
A.Mamikins: “Nomierināt.”
A.Lembergs: “.. ne nomierināt, bet iebilst.”
A.Mamikins: “Iebilst.”
A.Lembergs: “Iebilst, ka es it kā par daudz kritizēju, ja. Lūk. Tātad mums jācenšas būt iespējami labākajiem, labākajiem. Sevi ir jāsalīdzina ar visu pasauli. Lūk, Latvija salīdzina, ka mēs esam labāki kā Rumānija un Bulgārija. Tā ir absolūti nepareiza pieeja. Mums ir jācenšas, lai mēs būtu labāki par Vāciju, labāki par Vāciju, labāki par Zviedriju, lai tauta dzīvotu labāk kā Zviedrijā, ir jāsalīdzina ar viņiem. Bet pie mums ir kā? Pie mums bruto alga, ja salīdzinām ar Vāciju, mēs atpaliekam kopš 2004.gada, mēs ievērojami atpaliekam no Vācijas, tātad mēs viņiem nevis dzenamies pakaļ, bet atpaliekam, saprotiet? Lūk, tā, tā ir traģēdija. Un mēs ne par kapeiku.. Ar ko mēs esam labāki par vāciešiem? Lūk, pasakiet! Ar ko mēs esam sliktāki?”
A.Mamikins: “Nu, tādi paši. Divas rokas, divas kājas.”
A.Lembergs: “Jā, jā. Un viņi zaudēja Otrā pasaules karā, bet kāda ir izveidota Vācija, paņēma vēl 6 miljonus no turkiem utt., tālāk un tālāk, ja. Viņiem arī ir daudz problēmu. Tātad ir jāskatās uz labākajiem. Un es savējiem saku tā: “Ziniet, ko, paskatīsimies, kas ir pasaulē labākie un nokopēsim!” Tas jau būs ļoti labs līmenis. Lūk. Un ir jābūt tādam vienotam.. vienotam mērķim, un mūsu mērķis ir: Ventspils – pilsēta ģimenei. Bet kurš ģimenē ir galvenais?”
A.Mamikins: “Tēvs. Tur taču bija rakstīts “pilsētas tēvs”.”
A.Lembergs: “Nē, nē! Kurš Jūsu ģimenē ir galvenais?”
A.Mamikins: “Nu, mūsu, protams, bērni.”
A.Lembergs: “Lūk, lūk! Un tā tas arī ir. Ja bērniem būs labi, vecākiem būs darbs, tad pilsēta ir laba.”
A.Mamikins: “Ziniet, ko Nikolajs jautā, lūk, interesants jautājums: “Kāpēc “LatRosTrans” pārdeva holandiešiem, bet, teiksim, neatstāja Latvijas valstij?” Varat pateikt?”
A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, holandiešiem nepārdeva. 34% no “LatRosTrans” šobrīd pieder Krievijas valsts kompānijai, tagadējā “Transņeft”, ja, iepriekš bija “Transņefteprodukt “, lūk, un 66% pieder akciju sabiedrībai “Ventspils nafta”. Tie nav holandieši.”
A.Mamikins: “Bet Viktors jautā: “Lemberga kungs, sakiet, vai šodien ir apgrozībā “venti”? Kur tie šobrīd tiek izmantoti un vai paliks pēc Latvijas pārejas uz eiro? Pēc kāda kursa tos nākamajā gadā varēs nopirkt vai pārdot?” Viktors no Rīgas.”
A.Lembergs: “Tātad “ventus” var nopelnīt internetā, ir jāieiet attiecīgajā mājas lapā, kuru var atrast mūsu Ventspils portālā.”
A.Mamikins: “”Ventspils.lv” un tur jau būs saite.”
A.Lembergs: “Tur pēc tam var pāriet. Un tur ir iespēja datorā nopelnīt “ventus”. Lai tos saņemtu, ir jāatbrauc uz Ventspili un pēc reģistrēšanās var saņemt reālus “ventus”, un pēc tam 60.. vairāk kā 60 vietās, norēķinoties ar “ventiem”, varat saņemt atlaidi, kuru apmaksājat ar “ventiem”, nu, piemēram, tur 40% atlaidi Olimpiskā centra vienā vai otrā akvaparkā, tur Piedzīvojumu parkā utt., un tā joprojām, tā ir atlaide, maksājot ar “ventiem”. Atlaides ir dažādas – dažviet 10%, dažviet 50%, ja, un tāda aprite.”
A.Mamikins: “Bet, kad Jūs ieviesāt “ventus”, Jūs taču arī apsūdzēja, ka Jūs esat separātists, ka Jūs tur paralēlo valūtu ieviešat, ka Jūs esat otrs Lindermans, ka gribat Ventspili atdalīt no Latvijas, ka nekādā ziņā nedrīkst. Tas ir visas valsts monetārās politikas pārkāpums. Kas tā par tādu otro valūtu?”
A.Lembergs: “Jā, jā. Man uzbruka finanšu ministrs Vilks, Zatlers vienkārši pateica: “Cietumā viņu par to!”, Šadurskis teica, ka es šķeļu valsti un pārkāpju tātad konstitūciju, ja, bet “ventu” projekts pagājušajā gadā ieguva Grand prix piecos starptautiskos konkursos kā ļoti veiksmīgs pilsētas mārketinga projekts.”
A.Mamikins: “Jā, gribēju jautāt tūrisma vai mārketinga.”
A.Lembergs: “Nu, mārketings, protams, ir tūristiem, jā. Tā kā “venti” ir visuzticamākais maksāšanas līdzeklis pasaulē un neatkarīgi no pārejas uz eiro, dolāriem vai ja paliks lati, “venti” dzīvos.”
A.Mamikins: “Es gribu atrast kādu dusmīgu meilu pret Lembergu atrast, bet pagaidām neizdodas. Mārcis uzrakstījis: “Mamikin, beidziet apbižot Lembergu!” Leonīds uzrakstījis: “Es Lembergu uzskatu par labu mēru, viņš ir kā labs piemērs jebkuram citam mēram.” Oksana uzrakstījusi: “Paldies Lemberga kungam par Eiropas gabaliņu Latvijā! Jo pie mums bija atbraukuši viesi no Pernu, no Igaunijas, viņi bija sajūsmā par Ventspili, tīrība un skaistums jau šobrīd ir ne sliktāki kā Vācijā. Ceru, ka Jūs sasniegsiet tādu pašu IKP kā Vācijā.” Nu un tā tālāk. Kāds saka, ka Jūs neesat skops cilvēks. Kāds atceras, kā Jūs atvērāt kaut kādu bērnu laukumiņu. Kāds vēl saka, ka Jūs patiešām degat par Ventspili. Vispār es nezinu, man šķiet.. Lūk, ko Alekss, Aleksandrs jautā: “Sakiet, lūdzu, no kurienes radies kalna nosaukums cepure – Lembergs un “Lemberga hūte”? Un vai Jūs šobrīd nēsājat hūti? Tas otrais ir jautājums no manis.”
A.Lembergs: “Jā. Nē, nu, šī kalna nosaukums, tur bija.. tur bija ne manis organizēta aptauja internetā, ja, es tur roku nepieliku un tur sanāca, nu, tur, kā es saprotu, bija piedāvātas dažādas idejas, un šī ideja ieguva it kā visvairāk pozitīvu balsu. Lūk. Es personīgi biju pret un nekādi to neakceptēju, tas ir tāds, nu, tautas nosaukums, tā teikt.”
A.Mamikins: “”Lemberga hūte”. Bet Jūs kādu laiku tiešām nēsājāt šīs hūtes, tās bija Jūsu garderobē. Jūs šobrīd nēsājat hūti?”
A.Lembergs: “Nē, es regulāri nēsāju. Tiesa, šobrīd ir pavēss, es esmu nedaudz apaukstējies, tādēļ šoreiz man cepure ir kā Lāčplēsim, bet parasti ir hūte, protams. Tā ir ļoti ērta galvassega gan sniegā, gan lietū, esmu pie tās pieradis. Tā ir labākā gan medībās, gan makšķerējot. Jums aiz apkakles nekad nekas nebūs, ja, tas ir neērti un nepatīkami. ”
A.Mamikins: “Zvana Mihails no Rīgas. Lūdzu, Mihail! Labvakar! Sveicināti! Mihail, Jūs dzirdat mūs? Hallo, hallo! Lūk, nav Mihaila, nezinu, kāpēc. Jums jautā sieviete, Viktorija: “Sakiet, lūdzu, kāda ir Lemberga kunga attieksme pret valdības ideju nodokļu nomaksu sasaistīt ar medicīnas pakalpojumu jomu? Paldies!””
A.Lembergs: “Tas.. tas nav pareizi.”
A.Mamikins: “Nav pareizi?”
A.Lembergs: “Tas nav pareizi. Tas.. Cīnīties par nodokļu maksāšanu vajag ar citām metodēm, ne ar metodi – liedzot cilvēkam, kurš nav maksājis nodokļus, medicīniskās apkalpošanas iespēju. Izglītības, medicīnas, labu ceļu, tātad kultūras, tāda, nu.. kultūras, ja, nekāda ekstravagantā, ja, pieejamība, saprotiet, izglītības pieejamība, ir ļoti būtiski nodrošināt pieejamību, ja. Lūk, piemēram, atbrauc Čehova, nu, Krievu drāmas teātris..”
A.Mamikins: “Jā, jā.”
A.Lembergs: “.. es pēc padomju nosaukuma. Mēs katrai izrādei piešķiram 5000 latu dotāciju, lai biļete nemaksātu ap 8 latiem, bet vidēji 3-4 latus. Kāpēc? Ja biļete maksātu 8 latus, zāle būtu tukša, nu, 100 cilvēki varbūt atnāks, jo Ventspils ir neliela pilsēta.”
A.Mamikins: “Jā, protams, mazāka.”
A.Lembergs: “Kā Rīga.”
A.Mamikins: “Un kā Daugavpils mazāka.”
A.Lembergs: “Jā, bet ja biļete maksās 3- 4 latus, cilvēki varēs samaksāt. Un tā katrā jautājumā. Pieejamība ir Nr. 1 un veselības aizsardzība tāpat. Efektivitāte ir jāmeklē sistēmā, sistēmā. Piemēram, ģimenes ārstu sistēma, tā taču nedarbojas.”
A.Mamikins: “Man arī šķiet, ka viņi ir pārvērtušies par tādiem kā medicīnas menedžeriem, viņi raksta tos papīrus. Atnāc pie ģimenes ārsta un viņš 40 minūtes raksta.”
A.Lembergs: “Jā. Ideja ir tāda: Jūsu ģimenes ārsts pastāvīgi domā, lai Mamikinam būtu laba veselība, viņam ir apmēram 40 gadi, bet reizi gadā viņam vajadzētu nodot tādas, tādas, tādas un tādas analīzes, tad vēl vajadzētu pārbaudīt to, to un vēl to. Tad viņš rakstiski vai pa telefonu sniedz norādes, kas ir jāizpilda, un tad Mamikina kungs saņem nosūtījumus un Mamikina kungs, kā viņam ārsts teica, iet un dara. Vai ko tādu esat pieredzējis? Vai ģimenes ārsts tā ir teicis?”
A.Mamikins: “Nē, nē. Ko Jūs?”
A.Lembergs: “Bet, ja pats padomāsiet, klau, atkal gads ir pagājis, es neesmu nodevis analīzes, vajadzētu iet un nodot. Pazvanīsiet ģimenes ārstam un ģimenes ārsts teiks: labi, es Jums uzrakstīšu, ja? Lūk, sistēma nestrādā. Tas.. tas nav pareizi. Es uzskatu, ka nav pareizi medicīnu saistīt ar nodokļiem.”
A.Mamikins: “Oļesja raksta: “17.aprīlī mums ir 15 gadu kāzu jubileja, nolēmām aizbraukt uz Ventspili. Jauka pilsēta.” Vēl viens cilvēks raksta.. Vispār daudzi raksta latviski, bet daudzi arī krieviski. Aleksandrs Babenko raksta: “Gribu vienkārši teikt Lembergam par šiko pilsētu.” Tauta Jūs mīl. Vispār, ziniet..”
A.Lembergs: “Viņi jau nerunā par mani, bet par pilsētu.”
A.Mamikins: “Ventspili. Bet pilsētai taču ir vadītājs? Pilsēta taču nav pati par sevi. Droši vien, ka ir vadītājs.”
A.Lembergs: “Nē. Ventspils – tas ir ventspilnieku veikums. Ko es viens? Saprotat? Kas es viens? Es varētu noteikt kādus standartus, censties tos uzturēt, bet ko es viens varu izdarīt? Bet mums, lūk, ir administratīvā inspekcija, tiesa, mēs gribētu, lai viņa ir stingrāka.”
A.Mamikins: “Stingrāka?”
A.Lembergs: “Jā, protams, lai ir stingrāka. Lai celtniecības kvalitāte būtu. Tā taču ir nepārtraukta cīņa. Pie mums ceļu būves garantija ir 5 gadi, 5 gadi un 5 gadus tur neko nedrīkst rakt. Neviens. Un mums bija viens gadījums, kad vienam ceļam asfalts noturējās 4 gadus.”
A.Mamikins: “Jā.”
A.Lembergs: “Un tad sāka plaisāt.”
A.Mamikins: “Plaisas tur.”
A.Lembergs: “Lūdzu, būvējiet visu pa jaunu!”
A.Mamikins: “Uz kompānijas rēķina?”
A.Lembergs: “Uz kompānijas rēķina. ir viena vieta, kur kompānija pārbūvēja trīs reizes, trīs reizes, izdarīja..”
A.Mamikins: “Un vai tad šī kompānija var uzvarēt nākamajā pašvaldības tenderā? Ja jau viņi 3 reizes pārasfaltēja, tātad 3 reizes sanāca brāķis.”
A.Lembergs: “Nu, tas.. tas ir atkarīgs noteikumiem. Nu, noteikumus var tā izveidot, ka viņa nevarētu vairāk uzvarēt. Ja noteikumos būtu jāuzrāda atsauksmes par iepriekšējiem objektiem un par darbu bez brāķa, bet tas ir jautājums..”
A.Mamikins: “Tā teikt, tehnisks.”
A.Lembergs: “Noteikumi, lai viņi atbilstu likumam.”
A.Mamikins: “Diemžēl mums ir laiks beigt, pat nedaudz esam pārsnieguši laiku. Es pateicos par šo gandrīz stundu garo interviju. Visu labu!”
A.Lembergs: “Paldies!”
A.Mamikins: “Ventspils mērs Aivars Lembergs gandrīz stundu bija TV5 kanāla ēterā. Saku Jums paldies par uzmanību un atvados. Rīt runāsim par septembrī gaidāmo Dalailamas vizīti Latvijā. Palieciet TV5!”

Publicēts lapā: 19.03.2013