Kalendārs

Intervija Radio Baltkom raidījumā “Aizrautīgs jautājums” (02.01.2013.)

Vadims Radionovs, raidījuma vadītājs: “Labvakar, cienījamie radio klausītāji! Laimīgu Jauno 2013.gadu! Tas ir raidījums “Aizrautīgs jautājums”. Studijā šodien strādā Oksana Antoņenko.”

Oksana Antoņenko, raidījuma vadītāja: “Labvakar! Un Vadims Radionovs.”

V.Radionovs: “Bet palīdz mums skaņu režisors Jevgenijs Kopeins. Bet viesos pie mums šodien Ventspils mērs Aivars Lembergs. Sveicināti!”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labvakar!”

V.Radionovs: “Pirms mēs sākam šo raidījumu, paklausīsimies dosjē, kuru mēs esam sagatavojuši par Jums!”

Aivars Lembergs

Dzimis: 1953.gadā Jēkabpilī

Beidzis: Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti

Strādājis par laborantu Latvijas Universitātē, inženieri-ekonomistu Ventspils ostas rūpnīcā. Bijis instruktors un nodaļas vadītājs, sekretārs Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils pilsētas un rajona komitejā. Kopš 1988.gada Ventspils izpildkomitejas priekšsēdētājs. Pēc tam Ventspils mērs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs parakstījis rīkojumu par Lemberga atstādināšanu no ieņemamā amata. Šobrīd, saskaņā ar virkni mediju pausto ir bagātākais valsts cilvēks. Varas kuluāros viņu ne reti dēvē par “zaļo oligarhu” un “cilvēku cepurē”.

V.Radionovs: “Vai viss dosjē ir pareizi? Tik tiešām Jūs kuluāros dēvē par “zaļo oligarhu”?”

A.Lembergs: “Nezinu! Kāpēc zaļo?! Lai gan krāsa ir laba, jā.”

V.Radionovs: “Bet par “cilvēku cepurē”? Jūs nekad neesat dzirdējis kaut kādas tādas iesaukas.”

A.Lembergs: “Nu tā.. Nē, tā ir pieradusi. Jau ir iegājies, ka cepure ir tāda Borsalino tipa. Pēc izskata varbūt arī nezina, jo ir vairākas cepures. Dažreiz jauc ar tām Teksasā. Tur ir citas cepures. Bet šī ir Borsalino, jā. Nu, tā tā ir iegājusies, jo ziniet, lūk, mūsu laika apstākļos esmu pie cepures ļoti pieradis. Tā tas iegājies. Ziniet, mūsu laika apstākļos esmu pie cepures ļoti pieradis. Tā ir ļoti ērta. Nekad nekas nekrīt aiz apkakles. Var ievilkt dziļāk, vai mazāk. Tā ir pietiekami silta. Dabīga vilna.”

V.Radionovs: “Tātad, pirmkārt, tā ir ērta..”

A.Lembergs: “Jā, protams!”

V.Radionovs: “.. bet nevis tādēļ, ka to vajag imidžam, tātad..?”

A.Lembergs: “Nē, nē, nē! Es sāku kaut kā.. nu, tā mazliet lutinot sevi vai kā un ātri pieradu, un man ļoti.. un bez tās es tagad vairs nevaru.”

O.Antoņenko: “Bet Ventspils ir vēju pilsēta. Cepuri nepūš nost? Tātad to vajag uzvilkt dziļāk..”

A.Lembergs: “Jā, dziļāk! Protams!”

O.Antoņenko: “.. un tad viss kārtībā!”

A.Lembergs: “Tas vienmēr jāņem vērā, ka vējš nav sabiedrotais, jā!”

O.Antoņenko: “Bet kuriozas situācijas nav bijušas? Nav nācies skriet pēc cepures?”

A.Lembergs: “Ir bijis, ir bijis, jā. Bet redziet, manai cepurei ir tāda kvalitāte.. nu, man tādas, nezinu, varbūt septiņas, dažādās krāsās, bet kvalitāte – tā ir ļoti plāna. Es varu tai uzsēsties virsū, pasēdēt stundu, pēc tam izlīdzināt un viņa atkal ir tāda, kāda bija. Visvecākajai ir kādi 15 gadi. Tā.. nu, tā nenovalkājas.”

V.Radionovs: “Jauno gadu cepurē sagaidījāt?”

A.Lembergs: “Nē! Es uzstājos.. Mēs sagaidījām Ventspilī, sagaidot Jauno gadu pēc vietējā laika. Pēc Rīgas laika jau Jaunā gada 33. minūtē 34. sekundē, un tradicionāli jau ļoti sen es uzstājos kaut kur trīs minūtes pirms salūta, mums tad ir tāds skaists salūts. Pulcējas kaut kur 15 000 – 20 000 cilvēku. Es lasīju, ka Rīgā 35 000 bija. Mums kaut kur aptuveni 20 000. Lūk, bet es vienmēr uzstājos bez cepures.”

V.Radionovs: “Kādēļ?”

A.Lembergs: “Nu, manuprāt, nav kulturāli uzstāties..”

V.Radionovs: “Tātad bez galvassegas.”

A.Lembergs: “Jā, nu, tas ir cieņas dēļ pret cilvēkiem, kuri tur ir. Nu, ja ir 30 grādi, varbūt tad arī nevajag ņemt nost, bet nekad nav bijis 30.”

O.Antoņenko: “Kādas interesantas dāvanas Jaunajā gadā saņēmāt? Nu, kaut ko tādu, ko gribētos izcelt vai kas ir palicis atmiņā. Nu, nezinu, varbūt zvaigzni Jums uzdāvināja vai kaut ko tādu?”

A.Lembergs: “Nē, Jaunajā gadā.. Ā! Uzdāvināja.. Mums ir tāds svarcelšanas klubs, un tieši pirms Jaunā gada Starptautiskā federācija man uzdāvināja tādu it kā zelta svaru bumbu..”

O.Antoņenko: “It kā?”

A.Lembergs: “It kā. Jā, jā! Ne zelta! Bet zelta krāsā!”

V.Radionovs: “Apzeltītu!”

A.Lembergs: “Nu, nē! Nē! Nu, nav svarīgi. Tādā krāsā. Nu, un pateicās par šī sporta veida, šī kluba atbalstu. Viņi mums daudzi ir pasaules čempioni. Mūsu pirmrindnieki. Un tā bija tāda negaidīta dāvana. Bet tā ļoti daudz uzdāvināja.. Viņi zina, ka man nepatīk dāvanas, ļoti nepatīk dāvanas, un cilvēki, to zinot, ļoti daudzi dāvina, ziniet, kaltētos.. augļus.. kaltētos, nu..”

O.Antoņenko: “Фрукты.”

A.Lembergs: “Фрукты, jā. Kaltētos augļus utt. tādus.. tādus dažādus sīkumus, ja.”

O.Antoņenko: “Gardumus visādus.”

A.Lembergs: “Jā, dažādus gardumus. Jā, jā, jā!”

O.Antoņenko: “Nu, mums ir pieņemts apkopot pagājušā gada rezultātus. Daudzi eksperti par šo tēmu jau ir izteikušies. Lūk, kādā zīmē personīgi Jums ir pagājis 2012.gads? Kā Jūs to vērtējiet, pirmkārt, jau personīgi sev?”

A.Lembergs: “Nu, personīgi tas ir gads.. mīlestības gads. Kā nr. 1 es to teiktu tā. Otrkārt..”

O.Antoņenko: “Bet sīkāk?”

A.Lembergs: “Sīkāk?! Mīlestība ir mīlestība! Kādi tur sīkumi?!”

V.Radionovs: “Mīlestība pret ko? Valsti? Cilvēku? Dabu?”

A.Lembergs: “Nu, kā? Mīlestība vīrietim, pirmkārt, protams, pret sievieti.”

V.Radionovs: “Sievieti.”

A.Lembergs: “Jā, protams, pret sievieti. Nu, un daudz.. daudz kas cits, bet es te runāju par sievieti. Un, protams, mīlestība pret darbu. Mēs ļoti daudz esam izdarījuši šajā gadā.. pagājušajā gadā Ventspilī. Ļoti daudz ir izdarīts, un vēl lielāki plāni ir šim gadam. Mums gandrīz viss izdevās termiņus. Sirds gavilē, kad skaties uz Ventspili. Tiesa gan, vairāk to ievēro viesi, paši mēs visu laiku esam neapmierināti ar rezultātiem. Nu, lūk, tie, es teiktu, droši vien ir tādi galvenie akcenti.”

O.Antoņenko: “Bet nākamais gads Jums aizritēs, kā domājiet, kādā zīmē? Kādi ir iespējams visgrandiozākie plāni nākamajam gad.. šim gadam precīzāk sakot?”

A.Lembergs: “Nu, šeit ir jādala. Ja runā par.. par Ventspils attīstību, tad, pirmkārt, tā ir ražošana. Lūk, gada beigās mēs atklājām divas jaunas rūpnīcas. Tagad, nu, nezinu, janvāris/februāris tiks atklāts vēl viens trīs.. to šķidro kristālu. Ražos 3D produkciju. Vislielākā tāda rūpnīca Eiropā, kas sadarbosies ar mūsu augstskolu, profesionālo skolu. Nu, tāds ļoti svarīgs Ventspils attīstības moments. Tad ostā, starp tiltiem, tiks nodots jauns terminālis, ja. Vēl tiks uzbūvēti ļoti daudz piebraucamo ceļu uz termināli, rūpniecības zonām, ja. Lūk! Tad nopietna attīstība būs Piedzīvojumu parkā. Piemēram, mums būs skrejceļš, kur varēs skrituļot visu gadu. Tas no sintētiska seguma, ja. Lūk. Mūsu klans tiks paaugstināts par 4 metriem. Tas ir sīkums, bet tomēr..”

V.Radionovs: “Patīkami.”

A.Lembergs: “Patīkami. Mēs pērn uzbērām 200 000 kubikmetrus zemes mūsu kalnā. Varbūt klausītāji nezina. Ja Dievs dos man veselību, nu, es vēlos.. nu, kad pienāks laiks, es ceru, kad mūsu kalns būs visaugstākais slēpošanas kalns Latvijā. Tagad atšķirība ir 86 metri. Mums ir jābūt par metru augstāk. Tāds ir mūsu uzdevums.”

V.Radionovs: “Ir mērķis. Labi, es vēlos nedaudz atgriezties pie Jaungada tēmas. Kāda Jums ir attieksme pret filmām “Likteņa ironija jeb vieglu garu!”? Skatījāties to?”

A.Lembergs: “Ziniet, manuprāt, tas ir pirmais gads, kad to neskatījos. Pie manis viesojās daudz ciemiņu. Kad ir ciemiņi, vienmēr vajag.. kaut kā jākustas. Šogad to filmu neredzēju. Es domāju, ka mums vieniem tā.. tā ļoti patīk. Turklāt filma no Padomju laikiem. Vēl jo vairāk es dzīvoju, lielāko daļu arī nodzīvoju Padomju laikos. Tur ir daudz ironijas par Padomju laikiem, kur.. Ventspilī varbūt tāda pati deviņstāvu ēka kā.. nezinu..”

V.Radionovs: “Kā Sanktpēterburgā..”

A.Lembergs: “Jā, Sanktpēterburgā!”

V.Radionovs: “.. kas tolaik bija Ļeņingrada?”

A.Lembergs: “Jā! Tā kā brīnišķīga filma, es domāju, ka tā ir ģeniāla filma, es teiktu. Visi, kuriem ir laiks, reizi gadā to skatās, un tas nez kāpēc nekad neapnīkst.”

V.Radionovs: “Bet viens no Latvijas diplomātiem, Vasariņa kungs, paziņoja, ka Latvija nekļūs par rietumu valsti, kamēr mūsu televīzijas kanālos tiks rādītas filmas “Likteņa ironija jeb vieglu garu!”, ka tā ir padomju propaganda, ka tā cilvēkos raisa nostaļģiju pēc padomju laikiem un vispār ideoloģiski tas nav pareizs. Lūk! Jūs nepiekrītat šim viedoklim?”

A.Lembergs: “Nu, Jūs ziniet, ir tā.. ir tā filma, kur, nu.. ai.. nu, tas vadonis.. vergu vadonis..”

V.Radionovs: “Spartaks?”

A.Lembergs: “Spartaks. To arī vajag aizliegt. Iedomājieties, tur vergturu stāsti..”

O.Antoņenko: “Tas droši vien tā komunistiski, ja?”

A.Lembergs: “.. komunistiski, jā. Iedomājieties, vergi tur, bagātie. Vajag aizliegt, ja.”

V.Radionovs: “Šķiru sabiedrība.”

A.Lembergs: “Šķiru sabiedrība. Viss tas, jā, jā.. Cilvēki tad visp.. Kas tad paliks, ja aizliegs? Nu, saprotiet, es Jums teikšu tā: muļķu izteikumus grūti komentēt. Es tā īsumā teiktu. Šis cilvēks ir muļķis.”

O.Antoņenko: “Varbūt pāriesim pie daudz nopietnākiem jautājumiem. Neslēpsim, ka mūsu tikšanās reizei ir iemesls. Aizvadītā gada izskaņā mums bija intervija ar Jūsu, var teikt, kaut kādā veidā oponentu – reģionālās attīstības ministru Sprūdža kungu, pēc kā, tā sakot, radās reāls pamatojums.. teiksim tā, radās iemesls tikties un parunāt ar Jums par to pašu jautājumu. Ar Jums mēs iepazīstinājām kā ar Ventspils mēru, bet Sprūdža kungs apgalvo, ka Jūs tāds vairs neesiet. Varbūt sāksim ar šo: Kas Jūs šobrīd esiet un kādu amatu ieņemiet? Kā Jūs pats to redziet?”

A.Lembergs: “Jā, nu, ir likums. Likums nosaka, ka jebkuras pilsētas domes priekšsēdētāju ievēl deputāti, un saskaņā ar likumu tikai viņiem ir tiesības atbrīvot no šī amata. Turklāt viņi to var izdarīt, vienkārši jebkurā brīdī nobalsojot. Nevienam citam.. tātad atstādināt no amata nav tiesību. Neviens cits. Saskaņā ar likumu. No tā izriet, ka Sprūdžs, lai kā vēlētos, mani no šī amata atstādināt nevar. Tiesa, viņš saskaņā ar likumu var mani atstādināt no pienākumu pildīšanas līdz tam brīdim, kad.. ja es neiesniegšu tiesā un nepārsūdzēšu viņa lēmumu. Tā kā es šo lēmumu jau esmu pārsūdzējis, tad es esmu amatā un strādāju.”

V.Radionovs: “Un Jums ir tiesības pildīt savus pienākumus?”

A.Lembergs: “Jā, un man ir tiesības visas.. visas, kas pilsētas domes priekšsēdētājam. Tiesa daudziem varbūt priekšstats nav pareizs. Pilsētas domes priekšsēdētājs tādā administratīvā skatījumā nav priekšnieks, jo visu administratīvo darbu saskaņā ar likumu un ieņemamo vietu, piemēram, Ventspils pilsētas domē veic izpilddirektors. Varbūt kaut kur ir citādāk, bet mums tieši tā. Pilsētas domes priekšsēdētājs ir politiskais līderis. Viņš ir ideju katalizators, cilvēku, politiķu organizators, nu, tāds politiskais menedžeris, es teiktu, ja. Viņam ir kaut kādas tiesības. Nu, bet tās arī vairāk ierobežotas. Vairāk, tā teikt, rosināt, mobilizēt, ieinteresēt, apvienot ar patriotismu. Lūk, viņam vairāk tādi pienākumi. Tādas.. tādas iespējas viņam ir. Redziet, vispār Sprūdžs pieņēma administratīvu lēmumu, un likums nosaka, ka amatpersona var par kādu pieņemt administratīvu lēmumu, vēl jo vairāk nelabvēlīgu kā Sprūdžs pret mani, ja viņam nav interešu konflikta. Ja ir interešu konflikts, t.i., viņš nevar būt objektīvs, tad viņam nav tiesību pieņemt tādu lēmumu.”

O.Antoņenko: “Bet kuri ir interešu konflikts Sprūdža gadījumā?”

A.Lembergs: “Es pateikšu. Tādēļ, ka Sprūdžs bija Zatlera partijas premjera amata kandidāts, ja, bet es biju premjera amata kandidāts.. es arī tagad esmu, viņš arī premjera amata kandidāts no Zaļ.. es no Zaļo un zemnieku savienības. Tātad mēs esam politiskie konkurenti, un tā kā mēs esam politiskie konkurenti, tad saskaņā ar likumu, likuma burtu, man nav tiesību. Ja es varētu pieņemt, pret viņu kaut kādus lēmumus, man ir jānorobežojas. To ir jādara citai personai.. citai amatpersonai, kurai nav.. nav interešu konflikta.”

O.Antoņenko: “Bet Sprūdžs nenorobežojās?”

A.Lembergs: “Pats.. pats Sprūdžs nenorobežojās. Viņš uzreiz pārkāpa likuma burtu un garu, ja. Vēl jo vairāk, ka viņš.. viņš nekādā veidā savu lēmumu nepamatoja, viņa apgalvojumi nav apstiprināti ne ar kādiem faktiem, un neviens pārkāpums, par kuriem viņš runā, pirmkārt, tie nav mani lēmumi, tie ir pilsētas domes lēmumi, kur no 13 deputātiem man ir viena balss, un tur nav neviena fakta, kur tas būtu pieņemts personīgās interesēs, ja, bet saskaņā ar likumu būtu jābūt, ka tas bija kaut kādās personīgās interesēs. Tā kā arī no šīs redzespunkta viss ir nelikumīgi. Nu tagad es apžēloju viņa pretlikumīgās, nelikumīgās rīcības tiesā.. administratīvajā tiesā..”

O.Antoņenko: “Bet Jūs turpiniet pildīt pienākumus?”

A.Lembergs: “Es..”

O.Antoņenko: “Vai Jūs no tiem īstenībā esiet atstādināts?”

A.Lembergs: “.. es.. Nē, viņš mani.. viņš mani atstādināja, bet tā kā es apžēloju, šis viņa..”

O.Antoņenko: “Jā.”

A.Lembergs: “.. lēmums nav stājies spēkā.”

O.Antoņenko: “Tātad turpiniet?”

V.Radionovs: “Tātad sanāk, ka līdz tiesas spriedumam?”

A.Lembergs: “Jā, jā. Tagad, ja tiesa lems, ka viņš ir izdarījis pareizi, nu, tad es zaudēju.. zaudēju, tad es zaudēju amatu. Ja nē, nu, tad Sprūdžam nav taisnība, un, kad 1994.gadā balsoja par šo likuma normu, tad Pašvaldību savienība rosināja, lai ministrs.. ja ministrs zaudē tiesā, tad viņu atstādina no amata. Nu, likumā diemžēl kaut kas tāds iekļauts netika, ja. Tā kā.. Nu, te redziet, kāds ir aprēķins. Te taču saprotam, ka ir politiskā cīņa. Šī gada 1.jūnijā ir vēlēšanas. Mēs ar Sprūdžu esam politiskie konkurenti..”

O.Antoņenko: “Bet Jūs taču esat konkurenti uz premjera amatu, bet vēlēšanas mums ir pašvaldību!”

A.Lembergs: “Jā, jā! Bet mēs esam politiķi. Mēs politiķi. Politiķ.. Es taču nevaru sevi ierobežot ar kaut kādiem.. ar to kabinetu, ja, vai ar pilsētu, kurā dzīvoju. es esmu Latvijas mēroga politiķis, un arī viņš ir tāds, ja, un, protams, mans reitings pozitīvi.. atšķirība starp to, kas mani vērtē pozitīvi, atņemot tos, kuri negatīvi, man reitings kaut kur no 25 līdz 45 pozitīvs. Sprūdžam tas ir negatīvs, ja, un, lai palielinātu savu reitingu, cīņa ar Lembergu ir no vienas puses tāds viņa aprēķins. No otras puses, ja, šodien būtu vēlēšanas par partiju, kuru es vadu, “Latvijai un Ventspilij” Ventspilī balsotu 50.. 55% – balsotu par mūsu partiju. Par Sprūdža partiju balsotu 0,5%. Nu, viņi saprot, ka tādās atklātās vēlēšanās, demokrātiskās vēlēšanās uzvarēt nav iespējams, nu, tad pielieto nelikumīgus administratīvos līdzekļus, saprotot, ka tiesa lietu neizskatīs līdz šī gada 1.jūnijam. Lūk, viss aprēķins! Un daļa vēlētāju šaubīsies – varbūt Sprūdžam ir tomēr taisnība, varbūt Lembergam nav taisnība Saprotiet, lūk, viss aprēķins!”

O.Antoņenko: “Bet Jūs turpiniet saņemt algu kā Ventspils mērs?”

A.Lembergs: “Nē!”

O.Antoņenko: “Kādēļ?”

A.Lembergs: “Es atteicos!”

O.Antoņenko: “Kad?”

A.Lembergs: “Es jau sen atteicos.”

O.Antoņenko: “Tātad Jūs nesaņēmāt līdz Sprūdža lēmumam..”

A.Lembergs: “Nē!”

O.Antoņenko: “.. un tagad attiecīgi arī nesaņemiet?”

A.Lembergs: “Nē, nē, nē!”

V.Radionovs: “Tātad tas Jums kaut kādā līmenī ir hobijs, ja?”

A.Lembergs: “Jā. Tas man.. Es.. es.. Es saņemu algu kā Attīstības komitejas vadītājs, ja, un stundu darba apmaksu, kad piedalos kaut kādu komisiju, piemēram, Finanšu un budžeta, mārketinga padomes un vēl pāris darbā. ”

V.Radionovs: “Nu, uz tāda honorāra pamata?”

A.Lembergs: “Jā, uz honorār.. Trīs lati ar kapeikām par stundu.”

O.Antoņenko: “Kā Jūs domājiet, kad var noslēgties, kad tiesa var pielikt punktu Jūsu strīdam ar Sprūdžu?”

A.Lembergs: “Nu, parasti viņi izskata tādas lietas, manuprāt, kaut kur divus gadus, divus ar pus, trīs gadus kaut kur.”

V.Radionovs: “Tātad epopeja būs gara?”

A.Lembergs: “Nu, vēlēšanas jau sen būs pagājušas un..”

O.Antoņenko: “Labi, ja Jūs.. pieņemsim, ka Jūs atkal kļūsiet par Ventspils mēru un tiesa lems, ka Sprūdžam bija taisnība, Jūs atstādina, pieņemsim, pēc diviem gadiem?”

A.Lembergs: “Nē!”

O.Antoņenko: “Nevar?”

A.Lembergs: “Nē!”

O.Antoņenko: “Kādēļ?”

A.Lembergs: “Tādēļ, ka..”

O.Antoņenko: “Tāpēc, ka cits sasaukums?”

A.Lembergs: “.. mērs tiek ievēlēts.. tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Lūk, kā ir notikušas vēlēšanas, pirmo pilsētas domes sēdi vada vēlēšanu komisija. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Tur sēž, mūsu gadījumā Ventspilī, 13 ievēlētie deputāti. Mēra nav. Un divu mēnešu laikā ir jāievēl mēru. Ja mēru nevar ievēlēt, tad tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas, ja. Un visinteresantākais, ka viņš apgalvo, ka bija pieņemti nepareizi lēmumi tur 1998.gadā. Tas ir pirms trim sasaukumiem.”

V.Radionovs: “Tad Sprūdžs beidza skolu, starp citu.”

A.Lembergs: “Jā. Tam nav nekāda sakara ar to pilsētas domi, kura tagad strādā un kura strādā kopš 2009.gada. Es vēl kaut ko piebildīšu. Redziet, viņam vispār nebija tiesību apgalvot, ka es kaut kādā veidā esmu pārkāpis likumu, jo to var.. tam tad jābūt pierādītam vai nu administratīvā procesā, kas nav, vai arī kriminālprocesā. Lūk, bet tā kā viņš to ir apgalvojis, viņš atkal ir pārkāpis likumu.”

O.Antoņenko: “Jūs grasāties iesniegt sūdzību tiesā šī iemesla dēļ?”

A.Lembergs: “Jā, jā!”

O.Antoņenko: “Par to, ka Jūs apmeloja?”

A.Lembergs: “Jā.”

O.Antoņenko: “Jūs jau iesniedzāt vai grasāties?”

A.Lembergs: “Nu, es grasos iesniegt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo Sprūdžs tā apgalvojot, izdarīja spiedienu uz tiesu, kas izskata šos te jautājumus.”

V.Radionovs: “Tātad Jūs tādā globālā kontekstā grasāties ES šos jautājumus uzsvērt?”

A.Lembergs: “Jā, jā!”

O.Antoņenko: “Pagaidiet! Tad sanāk, ka šajā situācijā Jūs neko principā nezaudējiet? Principā Sprūdžs ar Jums neko nevar izdarīt..”

A.Lembergs: “Neko.”

O.Antoņenko: “.. kā jebkurš cits ministrs ar jebkuru citu pilsētas vadītāju. Tātad, pieņemsim, ka patiešām kaut kur kaut kādā pilsētā pilsētas vadītājs kaut ko ļoti nopietni ir pārkāpis. Ministrs pieņem pietiekoši saprātīgu un pamatotu lēmumu viņu atstādināt no pienākumu pildīšanas. pilsētas vadītājs iet uz tiesu, apstrīd šo lēmumu. Lēmums it kā nav spēkā, bet līdz vēlēšanām vēl kaut kāds laiks ir, attiecīgi pēc tam jau būs jauns pilsētas vadītājs, un pilsētas vadītājs saglabā savu amatu. Tātad principā šī likuma norma nedarbojas, jo ministrs nekādā veidā nevar ietekmēt nevienu mēru?”

A.Lembergs: “Nē! Nu kā? Saprotiet, te.. deputātus ievēl pilsoņi. Pilsoņi. Labus, sliktus, bet pievēl pilsoņi uz četriem gadiem. Šie deputāti ievēl pilsētas domes priekšsēdētāju, un tikai viņi var viņu atlaists. Ventspils pilsētas dome vērsās pie Sprūdža kunga ar lūgumu sniegt pierādījumus par manu vainu. Kopš šī brīža ir pagājuši divi mēneši, Sprūdžs nekādus pierādījumus nav sniedzis. Ja viņš būtu sniedzis pierādījumus, kas pierāda manu vai cita pilsētas domes priekšsēdētāja vainu, tad deputāti var atstādināt no amata jebkuru pašvaldības vadītāju. Tāds mehānisms ir demokrātiskā valstī. Atšķirībā..”

V.Radionovs: “Pamatojoties uz faktiem.”

A.Lembergs: “Jā, pamatojoties uz faktiem. Atšķirībā no diktatūras. Saprotiet, lūk.. lūk, kur ir atšķirība.”

O.Antoņenko: “Principā sanāk, ka šis likuma pants, kas nosaka, ka ministrs pats var atstādināt kādu mēru, reālajā dzīvē nedarbojas?”

A.Lembergs: “Likums pat neļauj.. nepieļauj iespēju, ka atstādina.”

O.Antoņenko: “Nu, atstādina no pienākumu pildīšanas teiksim.”

A.Lembergs: “Jā, jā, jā! Nu, tā ir liela atšķirība. Pilsētas mēra pienākumi.. pilsētas domes priekšsēdētājam ir ļoti šauri pienākumi, Viņam gandrīz vispār nav pienākumu. Saprotiet, tā.. tā ir politiska amatpersona. Viņš ir politiķis, ja.”

V.Radionovs: “Tātad viņš ir simbols?”

A.Lembergs: “Viņš ir simbols. Jā. Viņš ir simbols. Lūk.. jo viņam vēlētāji uzticēja kā politiķim, un amatpersonai kā politiķim, viņam nav kaut kādu profesionālo kritēriju. Tur nav – kāda ir izglītība, kāds ir vecums, kāda pieredze, kādas profesionālās iemaņas. Nekas no tā netiek prasīts. Mērs var nemācēt rakstīt, viņš var būt pilnīgi neizglītots, viņš var neprast lasīt, ja. Viņš.. lūk, likums nekādus ierobežojumus nenosaka. Viss ir vēlētāja rokās.”

V.Radionovs: “Turpināsim nākošajā pusstundā. Laiks ziņām un reklāmai, bet pēc tam mēs noteikti atgriezīsimies. Aivars Lembergs, mūsu studijas viesis šodien. Nepārslēdziet!”

(..)

V.Radionovs: “Nu, mēs turpinām. Te joprojām raidījums “Aizrautīgs jautājums”. Studijā joprojām strādā Oksana Antoņenko..”

O.Antoņenko: “Un Vadims Radionovs.”

V.Radionovs: “Bet palīdz mums skaņu režisors Jevgenijs Kopeins. Un viesos pie mums šodien Ventspils mērs Aivars Lembergs. Vēlreiz sveicināti, vēlreiz laimīgu Jauno gadu!”

A.Lembergs: “Labvakar! Laimīgu Jauno gadu, jā!”

V.Radionovs: “Es atgādināšu saziņas iespējas. Vispirms tiešā ētera telefoni: 67212939 un 67213939. Zvaniet! Kā arī rakstiet mums videočatā portālā mixnews.lv. Un viens no mūsu klausītājiem interesējas, vai Jūs nedomājiet pārcelties uz Rīgu. Visas izredzes kļūt par reālu konkurentu Nilam Ušakovam. Varbūt ir vērts Ventspili iemainīt pret galvaspilsētu?”

A.Lembergs: “Nē, es pozitīvi vērtēju mana kolēģa, gados jaunā kolēģa Nila Ušakova. Es domāju, ka viņš rāda tādu stabilu izaugsmi kā Rīgas domes vadītājs. Es redzu izmaiņas Rīgā, sākot..”

V.Radionovs: “Kādas?”

A.Lembergs: “Nu, kaut vai sākot ar svētkiem, ja. Ievērojami sakoptāks, interesantāki pasākumi. Es dzirdu atsauksmes, ka pilsētas vadība ievērojami ātrāk reaģē uz kaut kādām nepilnībām, uz kaut kādām tur bedrēm, kaut kas nav notīrīts. Nu, par dzīves sīkumiem, kuri ir svarīgi ikvienam, ja, pilsētas iedzīvotājam! Nav svarīgi, Ventspils vai Rīga, bet domes vadība ir kļuvusi tuvāka tautai. Ir tāda atsauksme, ja. Tā ir ļoti tāda pozitīva atsauksme. Es, tiesa gan, varu tikai pārstāstīt, kā man stāsta rīdzinieki, ja. Es savu vērtējumu sniegt nevaru. Nu, tātad tādas pozitīvas lietas. Es redzu, ka ir vairāk tādu, starp citu, kultūras pasākumu gan krievu, gan.. gan latviešu, ja. Vairāk rūpējas par skolām, par Rīgas kultūras iestādēm. Nu, es domāju, ka Ušakova kungs tiks obligāti pārvēlēts kā mērs..”

O.Antoņenko: “Kā Jūs vērtējiet galvenā Ušakova konkurenta – Sarmītes Ēlertes izredzes? Nu, ne galvenā, bet viena no, teiksim tā.”

V.Radionovs: “”Vienotības” bloka pārstāvja.”

A.Lembergs: “Nu, es Jums teikšu, protams, saukt Ēlerti par Ušakova konkurentu.. Nu, es domāju, ka tas ir.. Es smejos, protams, tas nav tā, bet es domāju, ka Nils labi spēlēja. Dod Dievs visiem tādus konkurentus, ja! Viņa viņam nav konkurente ne dvēseliski, vēl jo vairāk ne darbā. Nu, tā.. tā ir lelle.”

O.Antoņenko: “Kā?”

A.Lembergs: “Lelle, kura domā, ka kaut ko zina par dzīvi, par rīdzinieku vajadzībām. Viņa visu mūžu nodzīvojusi tādā mirdzošā būrī, lūk, un viņa domā, ka..”

V.Radionovs: “”Diena” ir tas būris? Vai Kultūras ministrija?”

A.Lembergs: “Tas ir viņai galvā, ja. Lūk, viņa bija kultūras ministre. Pilnīga nulle! Pilnīga nulle! Mēs ar viņu pāris jautājumus risinājām. Viņa solīja sniegt atbildi līdz 1.janvārim, bet viņa joprojām nav to sniegusi. Jau sen nav ministre. Viņa.. viņa.. Ir tādi cilvēki – “rīt, kaut kad”.”

O.Antoņenko: “Nāciet rīt!”

A.Lembergs: “Jā, jā! Nu, es tagad nevaru, es pēc tam, ja. Lūk! Viņa pilnīgi nezina rīdzinieku vajadzības un izmisumu, ne par ražošanu, ne bērnudārziem, ne skolām. Neko viņa nezina. Tā kā viņa.. To, protams, rīdzinieki saprot, ka Ēlerte pilnīgi nav konkurents, un likt kāri uz nacionālo cīņu starp latviešiem un krieviem, tas.. tas, pirmkārt, ir zaimojoša pieeja kā tāda: dalīt rīdziniekus pēc nacionalitātes, ja..”

V.Radionovs: “Bet tas ir kaut kādā veidā mobilizējošs vai nē?”

A.Lembergs: “Nē! Nē, nē. Nesanāks, nesanāks. Ušakova kungs šodien ir visu mērs, nav svarīga nacionalitāte. Varbūt ir kaut kāda neliela daļa, kas.. kuriem tas ir principiāli, kāda ir mēra nacionalitāte, bet tas.. globālā pasaulē tas.. tas tāds ļoti.. pirms vairākiem gadsimtiem varbūt tā varēja pieiet..”

O.Antoņenko: “Bet cik, Jūsuprāt, Ēlerte ir neatkarīga savos spriedumos, lēmumos utt.? Nu, Jūs sakāt: viņa ir lelle. Nu, tomēr..”

V.Radionovs: “Kurš ir lelles vadītājs?”

O.Antoņenko: “Kurš vada?”

A.Lembergs: “Viņa ir lelle, kura.. kura.. Nu, kā? Viņa ir sorosiste. Viņa sorosīte. Viņa ilgus gadus vadīja visas Džordža Sorosa struktūras Latvijā, kas nodarbojās ar politikas ietekmēšanu. Viņai ir ļoti daudz stipendiātu. Tur tūkstošiem cilvēku saņēma stipendijas. Vairums no viņiem tagad “atstrādā” šīs stipendijas. Caur to Ēlertei ir, protams, ietekme. Tiesa, viņas vadībā laikraksts “Diena” nonāca līdz bankrotam. Tur bija, cik es zinu, parādi aptuveni 8 miljoni latu parādi, kad viņa aizgāja. Tātad viņa tik ļoti labi vadīja šo biznesu, ka principā līdz bankrotam noveda laikrakstu un šo uzņēmumu, ja. Tā kā es varu tikai apsveikt Ušakovu ar tādu ļoti vāju, bezcerīgu konkurenti kā pret viņu izvirzītā..”

O.Antoņenko: “Bet kādēļ, Jūsuprāt..”

A.Lembergs: “Bet otra sieviete! Skaista sieviete.”

V.Radionovs: “Baiba Broka.”

O.Antoņenko: “No “nacbloka”.”

A.Lembergs: “Skaista sieviete. Jā, skaista sieviete. Jā.”

O.Antoņenko: “Un viss?!”

A.Lembergs: “Es kā vīrietis saku: skaista sieviete. Un vairāk neko nevaru pateikt! Nu, tas vai tad sievietēm ir maz?!”

O.Antoņenko: “Nu, droši vien kā sievietei tas ir pietiekoši, bet kā Rīgas mēra kandidātei droši vien ne pārāk.. ne pārāk daudz! Bet kāpēc, Jūsuprāt, “Vienotība” izvirzīja Ēlerti, ja ir tik daudz mīnusu ap viņu redziet pat Jūs? Tuvākie kolēģi droši vien ievēro arī vairāk.”

A.Lembergs: “Nu, redziet, tur, protams, cilvēki izvērtē: var viņi cīnīties ar Ušakovu vai nē. Nu, ir jēga cīnīties ar Ušakovu, kad tu vari iegūt tur procentus.. nu, tavs saraksts, nu, nu, labi: 25%, 30%. Tas būtu cienījami. Ušakova saraksts saņems vairāk nekā 50. Nu, tas ir cienījami zaudēt. Nu, es domāju, “Vienotības” saraksts ar Ēlerti priekšgalā, nesaņems pat 20%, un neviens nevēlas sev.. Nu, tā.. tik ievērojami zaudēt Ušakovam. Tādēļ izvirza cilvēku, kuram ir kolosālas ambīcijas, kurš skatās spogulī un saka: cik skaista es esmu! Cik es esmu gudra! Es vis, vis, vis, vis..”

V.Radionovs: “Tātad – Spogulīt, spogulīt saki man tā!”

A.Lembergs: “Pasaki, jā!”

V.Radionovs: “Kā pasakā?”

A.Lembergs: “Jā, tieši kā pas.. Viņa.. viņa.. un viņai principā to piespēlēja, ja, lai viņa uz šīs bannāna..”

O.Antoņenko: “Mizas?”

A.Lembergs: “.. mizas kā politiķis nokristu sāpīgi un nepieceltos.”

O.Antoņenko: “Kā dēļ tad viņu tā kolēģi piespēlēja?”

A.Lembergs: “Nemīl viņu.”

O.Antoņenko: “Pameta zem “riteņiem”.”

A.Lembergs: “Nemīl viņu ne tikai vēlētāji, bet arī… Viņu mīl tikai neliela grupa cilvēku, kuri..”

V.Radionovs: “Tātad Jūs uzskatāt, ka tas ir “Vienotības” klana iekšpolitiskās spēles rezultāts?”

A.Lembergs: “Protams, protams! Un pareizi izdarīja. Tur ir taču cīņa. Tur ir ļoti spēcīgs sorosistu bloks, un principā viņi daudzviet nosaka Latvijas valsts politiku, un ir “Jaunais laiks”, ja. Un starp viņiem notiek ļoti sīva cīņa, kuru viņi, tiesa, ļoti viegli slēpj. Nu, bet tādi izl.. tādi uzplaiksnījumi, kas parāda šo viņu cīņu, viņi, piemēram, ar Ēlerti ir labi pamanāmi. Tā kā es apsveicu savu kolēģi Ušakovu ar uzvaru vēlēšanās!”

O.Antoņenko: “Jau?”

A.Lembergs: “Jā, protams! Viņš uzvarēs!”

V.Radionovs: “67212939 un 67213939 – tiešā ētera telefona numuri. Zvaniet! Viesos pie mums šodien Ventspils mērs Aivars Lembergs. Mums telefona līnija ir karsta. Uzklausīsim zvanu! Uzlieciet austiņas!”

A.Lembergs: “Jā.”

V.Radionovs: “Labvakar! Jūs esat ēterā! Laimīgu Jauno gadu! Runājiet, lūdzu!”

Radio klausītājs: “Laimīgu Jauno gadu! Labvakar!”

A.Lembergs: “Laimīgu Jauno gadu!”

Radio klausītājs: “Jūs kā Zaļo un zemnieku savienības līderis, droši vien ziniet, ka kaut kur septembrī bija vienošanās starp Jūsu partiju un zemkopības ministri: Jūs viņus atbalstīsiet Lisabonas projektā, bet viņi Jūs atbalstīs Londonā un atbalstīs zemniekus. Izgāzās. Tagad zemnieki pieprasa, lai parakstītu kaut kādu papīrītis par kaut kādiem pienākumiem. Sakiet, šim papīrītim ir kaut kāds juridisks spēks, vai to arī var vienkārši uz nagliņas pakārt?”

V.Radionovs: “Paskaidrojiet varbūt, par kādu papīrīti iet runa? Lai būtu kaut kas konkrēts.”

Radio klausītājs: “Par to, ka savus pienākumus par pievienošanos eiro ir jāapstiprina Latvijas Bankai, finanšu ministram, premjeram un Valsts prezidentam.”

V.Radionovs: “Paldies! Droši vien runa ir par.. es pamēģināšu tagad salikt..”

A.Lembergs: “Es sapratu! Es sapratu!”

V.Radionovs: “.. par eirozonu..”

A.Lembergs: “Jā.”

V.Radionovs: “.. un Zaļo un zemnieku pozīciju.”

A.Lembergs: “Par Latvijas iestāšanos eirozonā. Tātad, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004.gadā, situācija eirozonā nebija spīdoša, bet, teiksim, normāla. Tā tagad, mēs zinām, principā ir bankrotējusi, un valstīm, kuras pievienojas eirozonai, ir jāiegulda gan naudā, gan garantijās savs ieguldījums, tas ir aptuveni katram Latvijas iedzīvotājam 500 lati, lai šo naudu noēstu tur, piemēram, grieķi, atvainojos, 10 gadus tērēja dzeršanai, varbūt nedzēra, bet šķieda naudu vairāk nekā varēja atļauties. Tagad mums Latvijai vajadzēs viņu..”

V.Radionovs: “Glābt.”

A.Lembergs: “.. izdevumus.. nu, apmaksāt. Rēķinus restorānos. Es, piemēram, uzskatu, ka tas nav pareizi. Es domāju, ka, ja Latvija pat iestājas eirozonā, tad ir jābūt tā, ka visas vecās problēmas risina vecās valstis. Latvija iestājas un tā izpilda atbilstošus kritērijus. Vairums eirozonas valstu neizpilda tos, un Latvija nekādus vecos rēķinus neapmaksā. Bet tā kā eirozona tam nepiekrīt, tad Latvija tagad nevar stāties. Jautājums tagad Saeimā. Tur speciāls likums ir sagatavots par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Bija premjera prasība, lai Zaļie zemnieki atbalstītu, lai būtu 2/3 balsu šī likuma pieņemšanas brīdī, un tad to nevar pārsūdzēt referendumā.”

V.Radionovs: “Konstitucionālais vairākums.”

A.Lembergs: “Jā, konstitucionālais vairākums. Zaļie zemnieki no tā atteicās, lūk, jo nav pārliecinošu argumentu, kādēļ Latvijai ir jāiestājas un jāmaksā grieķu rēķini. Lūk! Nekādas vienošanās, piekrišanas vai piedāvājumu nav. Nav. Tā vienošanās, par kuru radio klausītājs teica, es pieļauju, viņš to nepateica, bet es pieļauju, un bija jautājums par šo likumu.. par Eiropas fiskālo disciplīnu, ka Latvija tam pievienojas. Tur arī vajadzēja būt 2/3 parlamenta balsu, un Zaļie zemnieki piekrita atbalstīt šo likumu ar nosacījumu, pirmkārt, ka premjers garantē, ka Latvija saņems ne mazāk naudas kā iepriekšējā periodā Latvijas infrastruktūras attīstībai; otrkārt, ka Latvija saņems ne mazāk kā 80% tiešmaksājumus par lauksaimniecības zemēm, lūk, un kad tiks veidots budžets, tiks ņemtas vērā Zaļo un zemnieku savienības vēlmes. Šobrīd Dombrovskis nevienu no saviem solījumiem nav izpildījis. Nav izpildījis, un es baidos, ka neizpildīs. Nekādu citu vienošanos par kaut kādiem tādiem balsojumiem nebija un nav. Ja runā par iespējamo vienošanos, kas attiecas uz eiro, tad es domāju, par to vēl nekādu variantu nav, nu, tās ir tikai manas personīgās domas, tas pirmkārt, Latvijai nav jāmaksā, kā es teicu, par..”

V.Radionovs: “Svešu valstu.”

A.Lembergs: “.. grieķu, spāņu, protugāļu, itāļu utt., utt. uzdzīves rēķiniem. Ar visu veco ir jātiek galā vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, nedrīkst notikt cenu palielināšanās. Treškārt, maiņas kurss nedrīkst mainīties. Ceturtkārt, premjeram un valdošajai koalīcijai ir jāgarantē ārvalstu investīciju pieaugumu katru gadu kaut kur 15-20%, ja. Un tur vēl var būt tādi punkti. Ja gada laikā tas nepiepildās, tad visi valdības ministri atkāpjas, visi valdošās koalīcijas deputāti noliek savus mandātus un notiek ārkārtas parlamenta vēlēšanas.”

V.Radionovs: “Tātad tāda kaut kādā ziņā ideāla bilde?”

A.Lembergs: “Tā nav ideāla. Tad.. nu, viņi aģitē, ka tas būs izdevīgi. Labi, lai ir! Nebūs cenu pieauguma, apsolīt un mandātu! Ja būs cenu pieaugums, Jūs uzreiz savu mandātu izmetiet un nekad vairs savā dzīvē nepretendējiet uz Saeimas deputāta amatu. Lūk, tad apsoliet! Citādāk viņi šobrīd, kā vienmēr, apsola zelta kalnus un vīna upes, bet, kad ir jāizpilda, tad būs atrunas: nu, jā, mēs domājām, nesanāca..”

V.Radionovs: “”Kā gan varēja nesolīt!” – atcerieties slaveno frāzi?”

A.Lembergs: “Jā, vējš bija ne tas, saule ne tā uzlēca, ne tur un, tā teikt, bin Ladens kaut kur tur ne to izdarīja, ja, Indijas okeānā, nu, utt.”

V.Radionovs: “Nav vairāk bin Ladena!”

O.Antoņenko: “Kā Jūs skatīties uz referenduma iespēju par iestāšanos eirozonā?”

A.Lembergs: “Nu, tas ir ļoti nopietns jautājums. Es domāju.. es domāju, ka saskaņā ar konstitūciju vara Latvijā pieder tautai. Tātad lats, tas ir, kā pareizi teica latviešu nacionālisti, tas ir Latvijas valstiskuma simbols, kad mainīja no rubļa pret latu, un tikai tauta, pilso.. pilsoņi, kuriem ir balss tiesības, ir tiesīgi pieņemt lēmumu par atteikšanos no šī politiskā simbola un valstiskuma simbola, un ekonomiskā simbola..”

O.Antoņenko: “Tātad Jūs atbalstāt referendumu?”

A.Lembergs: “Es esmu par referendumu. Protams, jo tautai pieder vara, nevis politiķiem. Tā. un nav jābaidās. Kā tauta teiks. Zviedri nav eirozonā, nu, un ko viņi.. vai tad cieš nabadzību?”

O.Antoņenko: “Bet ko Jūs vai ZZS darīs, lai referendums notiktu?”

A.Lembergs: “Nu, kā ko? Pirmkārt, tas jau ir atkarīgs no deputāta, nevis no manis. Deputāti.. ja 34 deputāti parakstīs, tātad, petīciju Valsts prezidentam, lai viņš šo likumu neizsludina, tad, ja viņš nepiekrīt, tad šī lieta tiks lemta referendumā, tiek vākti paraksti utt.”

O.Antoņenko: “Nu, kā domājiet, tomēr “zaļie” deputāti piedalīsies tādā paraktu vākšanā?”

A.Lembergs: “Nu, es visus, protams, nevaru.. Tur ir dažādi viedokļi.”

O.Antoņenko: “Nu, Jūs varat pieļaut.”

A.Lembergs: “Es domāju, ka vairākums.. es ceru, ka vairākums to darīs.”

V.Radionovs: “Uzklausīsim zvanu! Mums telefona līnija ir karsta. Labvakar! Laimīgu Jauno gadu! Jūs esat ēterā. Runājiet!”

Radio klausītājs: “Nu, labvakar! Laimīgu Jauno gadu!”

A.Lembergs: “Laimīgu Jauno gadu!”

Radio klausītājs: “Lemberga kungs, man tāds jautājums. Tātad Jūs tikko minējāt Ušakova kungu, apsveicāt viņu arī ar neuzveicamu uzvaru. Man tāds jautājums tātad, kā Jūs vērtējiet, tātad, viņa darbu Rīgas domē? Un otrs jautājums tāds, man mazliet smieklīgi: ja Jums piedāvātu atteikties no Ventspils mēra amata par labu Rīgas mēra amatam, ko Jūs darītu?”

V.Radionovs: “Paldies! Mēs jau par to spriedām..”

A.Lembergs: “Jā.”

V.Radionovs: “.. diezgan detalizēti.”

O.Antoņenko: “Nu, divos vārdos varbūt var atkārtot tiem, kuri nedzirdēja!”

A.Lembergs: “Jā, radio klausītājs varbūt nedzirdēja, jā. Nu, redziet, es neesmu rīdzinieks, bet es redzu, kad es iebraucu Rīgā un kad es.. lūk, nesen braucu caur Ķengaragu, man tur studiju laikos dzīvoja viena skaista draudzene, es pie viņas gāju ciemos, un tas bija kaut kur pirms trim gadiem, es domāju, cik viss ir kļuvis neglīts! Nu, tagad es redzu, ka tur notiek kaut kādas pārmaiņas. Nesen braucu, ziniet, kā jaunībā..”

V.Radionovs: “Tātad Ķengaragā?”

A.Lembergs: “Ķengarags, jā. Rīga jau nav centrs! Rīga ir Pļavnieki, Ķengarags, tā ir Bolderāja, Urugvaja, Paragvaja, ja! Tā ir Rīga! Bet ne.. ne pāris kvartāli ap Smilšu ielu, ja!”

V.Radionovs: “Un Jēkaba ielu.”

A.Lembergs: “Un līdz Jēkaba ielai, jā! Tas ir pavisam cita Rīga. Nu, un tur notiek kaut kādas pārmaiņas. Tātad, es pats nedz.. un negribu novērtēt, vēl jo vairāk nekādā gadījumā sava kolēģa, bet tie rīdzinieki, ar kuriem es sazinos, viņi tieši dzīvo šajās daudzdzīvokļu mājās un brauc sabiedriskajā transportā, nu, normāla vienkāršā tauta, nu, viņi atsaucas par Uša.. Ušakova vadības periodu, lūk, šiem pēdējiem četriem gadiem, kā labākajiem par to laiku, kuru novērtē. Tie ir aptuveni kaut kur 20 gadi. Nu, es uz viņiem paļaujos. Tie ir objektīvi cilvēki, un viņi vienkārši vēlas redzēt skaistu Rīgu un parocīgu rīdziniekiem.”

V.Radionovs: “Uzklausīsim vēl zvanu! Mums telefona līnija ir karsta. Laika diemžēl paliek maz. Labvakar! Laimīgu Jauno gadu! Runājiet, lūdzu!”

Radio klausītājs: “Jā, labvakar! Paldies, ka uzklausījāt zvanu! Lemberga kungs, Jūs, lūk, esat bagāts cilvēks, un mums ir fakts, ka ostas pilsētas mērs ir ļoti bagāts cilvēks. Tā ir vai nu korupcija, vai sakritība? Jo tā nauda, kas ir Jums, Jūs taču to nevis loterijā laimējāt un nevis maisā lauka vidū atradāt. Tā ir tā nauda, kas ieplūda Ventspilī, un ar kuru varētu kaut kā, nu, ne padalīties vienādi, nekādā ziņā komunistiski starp Ventspils iedzīvotājiem, bet tā varētu būt viņiem, nu, kaut kādā citā veidā, bet tagad tā visa ir pie Jums. Un politiķis, kurš, nu, rūpējas par cilvēkiem, tīru bruģi, kaudzi govīm, tas nenozīmē, ka šajā pilsētā viss ir labi. Viņu nauda ir pie Jums, bet Jūs jau gribiet kļūt par visas Latvijas politiķi, bet kā..”

V.Radionovs: “Paldies! “Aizrautīgs” jautājums ētera beigās. Lemberga kungs..”

A.Lembergs: “Jā!”

V.Radionovs: “.. no kurienes nauda?”

O.Antoņenko: “No kurienes nauda?”

A.Lembergs: “No. .no.. Lūk, ziniet, no kurienes nauda?! Lūk, teiksim tā: katrs Latvijas iedzīvotājs par sertifikātiem varēja iegādāties 100 ha meža. Lūk, Jūs to nopirkāt?”

V.Radionovs: “Nē!”

O.Antoņenko: “Nē!”

A.Lembergs: “Bet es nopirku, un visi mani radinieki nopirka. Un hektārs maksāja kaut kur 7 latus, bet tagad hektārs maksā 1500 latus. Kas traucēja Jums nopirkt? Neviens. Tālāk. Atbrauca vācieši uz medībām, licence maksāja 20 rubļus. Veiksmīgu medību gadījumā, man bija labi draugi, bagāti vācieši, lūk, varu pateikt konkrēti, Virgina kungs, ražoja komunālo tehniku, viņš par labu bulli.. es pelnīju 15 000 vācu marku. Tas.. vajag dalīt ar trīs, 5000 dolāru. Tā ir.. tā ir automašīna. Vairāk nekā automašīna.”

V.Radionovs: “Tātad tas bija iespēju laiks?”

A.Lembergs: “Jā, kālija minerālmēsli. Maksāja iekšzemes, tātad 30 rubļus. Viens dolārs – 10 rubļi. Tātad tonna trīs dolāri. Pasaules tirgū tā maksāja tolaik, manuprāt, 70 dolārus. Kas traucēja nopirkt iekšzemē un pārdot ārzemēs? Es neko nenozagu. Pilnīgi neko.”

O.Antoņenko: “Kā tad kriminālās “tīrīšanas”, reketi un visas šīs te lietas?”

V.Radionovs: “Kā Jūs izdzīvojāt 90-tajos?”

A.Lembergs: “Kriminal.. Ar rektu.. rekets nekad nav bijis pret mani, un arī es nenodarbojos, paldies Dievam, ja!”

O.Antoņenko: “Jums tas gāja secen?”

A.Lembergs: “Mani.. Jā, mani neviens neaiztika šajā ziņā.”

V.Radionovs: “Bet Jums bija noziedzīgie 90-tie?”

A.Lembergs: “Noziedzīgie 90-tie man bija tādā ziņā, ka tā bija liela iespēja nopelnīt naudu, neko nezogot. Vienkārši cilvēki nav informēti un visu laiku propagandē. Tas neatbilst patiesībai. Tas vienkārši, nu, bija tāds laiks. Es teicu tā: es nopelnīju to, ko varēju nopelnīt. Ar šīs dienas acīm, man vajadzēja nopelnīt 10 miljardus. Nopelnīju maz, jo biju diezgan dumjš jauns komunists!”

V.Radionovs: “Uzklausīsim vēl..”

A.Lembergs: “Lūk! Un ne velti Jums teikšu tā: nu, labi, ja nenopelnītu es uz vāciešiem ar medībām, kāds ar to nopelnītu. Nu, ar ko es.. ka es kā Aivars Lembergs nopelnīju vai nopelnīja Jānis Zembergs. Kāda Jums nozīme? Ja. Es nopelnīju.. es no vācieša nopelnīju. Es nopelnīju.. un ja minerālmēslus kāds pārdeva pa lēto iekšzemē, es tos caur kaut ko pārdevu ārzemēs. Es tā izmantoju likumīgos ceļus. Tas taču viss bija pilnīgi likumīgi, ja. Ja, piemēram, es nopirku māju, es nopirku māju par vienu videomagnetafonu.”

V.Radionovs: “Tātad apmainījāt?”

A.Lembergs: “Bet pēc tam.. pēc tam, man naudas, kad rubļus mainīja pret latiem, man naudas nebija vispār, viss bija tikai kā kaut kas likvīds. Koksne, metāls. Lūk, tādas lietas! Tad es pārdevu šo māju par.. par kaut kādiem tur 15 000 latu, bet 7000 rubļu, tas ir viens videomagnetafons. Nu, ne pleijeris, bet videomagnetafons, ja. Nu, tas.. tas.. tas komandējums.. komandējuma naudu nenodzēru, bet trīs dienu komand.. nē, piecu dienu komandējuma nauda, lūdzu! Ja. Nu, tas bija unikāls laiks, un nevajag tagad tiesāt tos, kuri izmantoja tās iespējas, kas bija 89-tajā, 90-tajā un 91-jā, 92-jā, 93-jā gados. Nevajag skatīties uz šīm lietām ar šīs dienas acīm. Tas ir absurdi. Tas ir tāpat kā skatīties ar šīs dienas acīm, nezinu, uz kara laiku. Tās taču dažādas lietas.”

V.Radionovs: “Ētera beigās uzklausīsim zvanu. Ļoti īsi. Labvakar! Jūs esat ēterā. Runājiet, lūdzu!”

Radio klausītāja: “Tā, tikai ne ļoti īsi..”

V.Radionovs: “Ļoti īsi! Jums ir 30 sekundes!”

Radio klausītāja: “.. kungs! Nē, ne īsi. Es gaidīju 40 minūtes. Jūs ļaujiet! Jūs vadītāja man ļāva..”

V.Radionovs: “30 sekundes. Runājiet, lūdzu! Citādāk mēs Jūs izslēgsim.”

Radio klausītāja: “Pamēģināšu, pamēģināšu. Citādāk turpināšu vēlāk. Lemberga kungs, Jūs esiet no tiem spīdošajiem politiķiem, kuri aiziet pagātnē. Jūs esat pēdējais mohikānis. Jāņa Jurkāna vairs nav. Valda Birkava nav. Bet starp jaunajiem latviešu politiķiem, lūk, mums krievvalodīgo vidū ir tādas spilgtas personas: Nils Ušakovs, Klementjevs, Agešins. Jūs varētu nosaukt kādu no jaunajiem latviešu politiķiem, kuram ir vērtība Jūsu acīs?”

V.Radionovs: “Paldies! Lemberga kungs! Lūk, ētera beigās.”

A.Lembergs: “Nu, es teikšu, lūk, Dana Reizniece-Ozola, ja. Ļoti laba izglītība. Viņa tagad mācījās Amerikā kosmiskās tehnoloģijas, izglītota, gudra.”

V.Radionovs: “Zaļo un zemnieku savienība.”

A.Lembergs: “Zaļo zemnieku savienība. Tagad gaida ceturto bērniņu un viņai tikai 30. Es domāju, ka viņa ļoti perspektīva politiķe nekā mēs, ja. Viņa var izveidoties, var neizveidoties, bet es domāju, ka viņa jau šodien ir izveidojusies. Un es domāju, ka viņi savāksies. Nevajag viņus šķirot pēc partijas piederības tik ļoti, cik vajag.. viņiem ir jābūt tuvāk. Es domāju, ka, lūk, Nils Ušakovs, Dana Reizniece, es domāju jau..”

V.Radionovs: “Jau vēlas..”

A.Lembergs: “.. skaists politiskais pāris!”

V.Radionovs: “Izveidojās mūsu studijā! Nu, ko, esam spiesti beigt. Paldies liels par šo interviju! Tas bija Aivars Lembergs. Laimīgu Jauno gadu Jums!”

A.Lembergs: “Paldies! Jums tāpat, jā!”

V.Radionovs: “Visu labāko! Ēterā bija Oksana Antoņenko.”

O.Antoņenko: “Un Vadims Radionovs.”

V.Radionovs: “Bet palīdzēja mums skaņu režisors Jevgenijs Kopeins. Paldies, ka zvanījāt! Paldies, ka rakstījāt! Visu labu un uz redzēšanos!”

A.Lembergs: “Visu labu!”

Publicēts lapā: 2.01.2013