Kalendārs

Par paraugu citiem uzņēmējiem iedzīvotāji uzskata Lembergu, Ķirsonu un Gavrilovu (db.lv, 30.07.2012.)

Jautāti, kurus sabiedrībā zināmus uzņēmējus Latvijas iedzīvotāji minētu kā paraugu citiem, jaunākā DNB Latvijas barometra respondenti topa augšgalā ar salīdzinoši nelielu balsu skaitu ierindojuši Aivaru Lembergu (8%), Gunāru Ķirsonu (5%) un Vitāliju Gavrilovu (3%).

Savukārt piecpadsmit biežāk minēto pozitīvo piemēru vidū līdzās Bilam Geitsam un Stīvam Džobsam ierindojušies arī Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Tai pašā laikā 43% aptaujāto apgalvojuši, ka uz jautājumu par labiem piemēriem uzņēmējdarbībā vispār nespēj atbildēt, kas, pēc ekspertu domām, liecina, ka Latvijas biznesa vidē ir katastrofāls pozitīvo piemēru trūkums.

«Iedzīvotāju atbildes spilgti parāda, ka Latvijā uzņēmējdarbības jomā ir pozitīvu simbolu trūkums. Vienlaikus tās arī vēsta, kāda kopumā ir uzņēmējdarbības «seja» Latvijas iedzīvotāju skatījumā. Tieši citi cilvēki parasti ikvienam no mums kalpo par paraugu un iedvesmas avotu, un, ja daudziem šādu paraugu nav, tad neizbrīna arī fakts, ka tikai 9% darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir uzsākuši savu uzņēmējdarbību,» norāda Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš,

Atbildot uz jautājumu par to, kas ir būtiskākie faktori, kuri nosaka veiksmi biznesā, tādas atbildes kā prasme veidot savu tēlu sabiedrībā (7%), spēcīga vēlme pelnīt (13%) un gatavība biznesā izmantot jebkādus, tostarp negodīgus līdzekļus (15%), ir visretāk minētie veiksmes garanti.

Pētījuma rezultāti liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par būtiskāko pamudinājumu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai uzskata brīvu naudas līdzekļu pieejamību, tikmēr laba biznesa ideja tiek vērtēta kā mazāk nozīmīgs stimuls. Tiesa, vaicāti, kādēļ viņiem zināmi veiksmīgi uzņēmēji, viņuprāt, guvuši panākumus, lielu sākumkapitālu iedzīvotāji ierindojuši tikai piektajā vietā (37%), bet labu biznesa ideju nosaukuši kā otro būtiskāko faktoru (42%). Jāpiebilst, ka pirmajā vietā kā veiksmes atslēgu iedzīvotāji ierindojuši gatavību riskēt (46%).

«Tieši tas arī ir jāatceras – ne vienmēr kapitāls ir galvenais šķērslis, lai sāktu savu biznesu, bet izšķiroša var būt spēja pieņemt risku, būt pietiekami drosmīgiem un apņēmīgiem, lai iedzīvinātu savu ideju,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Jāpiebilst, ka 24% aptaujāto norādījuši, ka viņus nekas nevarētu pamudināt sākt savu uzņēmējdarbību.

Raksturojot būtiskākos ieguvumus, kādus, viņuprāt, sniedz darbība savā biznesā, visbiežāk aptaujātie norādījuši iespēju nopelnīt (63%), darīt to, kas pašam patīk (56%), un iespēju pašam organizēt savu dzīvi un laiku (54%). Turklāt nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto par vienu no būtiskākajiem ieguvumiem minējuši arī to, ka uzņēmējam nav priekšnieku un viņš nav nevienam pakļauts (35%). Tikmēr retāk par nozīmīgiem ieguvumiem uzskatīta iespēja gūt jaunas zināšanas un pieredzi (23%), kā arī savas pašapziņas paaugstināšana (17%).

Savukārt, minot būtiskākos zaudējumus, ar kuriem var nākties saskarties uzņēmējiem, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši papildu stresu (59%) un iespēju zaudēt vai arī nenopelnīt naudu (59%), kā arī nedrošību par nākotni, stabilitātes trūkumu, lielu risku (42%) un mazāk brīvā laika ģimenei un draugiem (38%). Tikmēr 25% aptaujāto atzīmējuši arī to, ka uzņēmējdarbība patiesībā ir smagāks darbs nekā būt algotam darbiniekam, bet 21% aptaujāto uzskata, ka, dibinot uzņēmumu, ļoti bieži būs jādara lietas, ko negribas darīt, tostarp nāksies veidot attiecības ar valsts iestādēm, kārtot dokumentus u.tml.

Vaicāti, vai paši kādreiz ir domājuši sākt savu uzņēmējdarbību, vairāk nekā puse aptaujāto atbildējuši noraidoši. 28% aptaujāto atzīst, ka ir domājuši par uzņēmuma dibināšanu, tomēr līdz šim nav to izdarījuši. Savukārt 9% aptaujāto jau vada savu biznesu vai patlaban aktīvi strādā pie uzņēmuma dibināšanas un savu ideju tālākas virzības.

Avots: www.db.lb

DnB Latvijas barometru Nr.49 iespējams apskatīt šeit.

Publicēts lapā: 30.07.2012