Kalendārs

Mani mērķi saistīti vienīgi ar pilsētas izaugsmi (Ventas Balss, 27.05.2012.)

Sākoties gada aktīvākajam darba periodam, kā katru gadu, Ventas Balss uz sarunu aicinājusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Nerealizēto iespēju valstī, kā nereti esat izteicies par Latviju, Ventspils katru gadu sasniedz arvien jaunus rekordus pilsētas attīstībā. Vai šogad arī plānots rekordgads?

– Mums būs jauni rekordi. Gribētu atzīmēt komplekso ielu izbūvi un rekonstrukciju; sasniegsim nebijušus apjomus rūpniecības produkcijas ražošanā. Ceru, ka kravu apgrozījums ostā, kopš slēgts naftas vads uz Ventspili, būs rekordliels. Atpūtas sezonā piedāvāsim rekordplašu vasaras izklaides programmu ventspilniekiem un pilsētas viesiem.

Kuri ir lielākie projekti šogad?

– Lielākie projekti saistās ar ostas termināļu pievedceļiem un perspektīvām industriālajām zonām, ūdenssaimniecības programmu, bērnudārzu labiekārtošanu, tostarp sporta laukumu izbūvi, ko sāksim šogad un pabeigsim nākošgad. Šogad uzsāksim un nākamajā gadā turpināsim uz pašvaldībai piederošās zemes – iekškvartālos – veidot bērniem rotaļu laukumus. Tāds jauns uzsvars. Protams, poliklīnika, jauna airēšanas bāze, un – visbeidzot – kalns kļūs vēl augstāks!

Kā krīze ietekmējusi pašvaldības attīstības plānus? Vai pašvaldība ir gatava nākamajai krīzei, ja tāda būs?

– Šobrīd mums kontā ir 10 miljoni latu brīvas naudas, kas, manuprāt, ir par daudz.

Vai Latvijā ir vēl kāda pašvaldība, kurai ir tik daudz brīvas naudas?

– Salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, protams, nav. Ja runājam par attīstību, tad, pirmkārt, tās dinamiku šobrīd lielā mērā nosaka piesaistītie ES struktūrfondu līdzekļi visām nozarēm, kas ir galvenais ārējais resurss, jo, ja mēs attīstītos tikai uz iekšējiem resursiem, tad, protams, tādas attīstības nebūtu. Otrkārt, ko arī ne tikai pašvaldība piesaista, bet arī privātie, ir CO2 izmešu kvotu pārdošanas rezultātā iegūtās naudas (ko valdība pārdevusi) investēšana ēku siltināšanā – mēs to darām pašvaldībā, bet dara arī privātie. Lūk, tie ir divi resursi, kas faktiski nosaka šo dinamisko attīstību. Priekšā ir virkne jaunu projektu, kas būtiski papildinās piedāvājumu darbaspēkam tirgū, piemēram, jauni rūpniecības uzņēmumi.

Varbūt kādus darbus krīzes dēļ nācies pārorientēt?

– Krīzes dēļ samazinājām izmaksas, tekošos budžeta izdevumus uzturēšanai, tādēļ samazinājās darbinieku skaits, visā pašvaldības sistēmā par 30% tika samazināta darba samaksa, bet investīciju programmas nesamazinājām. Samazinājām dažādas iegādes, teiksim, mēbeles un citas lietas. Ir jāsaprot, ka Ventspils globālajā ekonomikā viena pati nav spēlētāja: ja skolotājiem algas nepieliek, tad to nepieliek valsts, ja valsts nogriež finansējumu medicīnai, tad tas attiecas uz visiem mediķiem – arī uz Ventspils, tāpat ar policistiem u.tml.

Liela daļa ventspilnieku strādā tieši pašvaldības iestādēs, kapitālsabiedrībās utt. Vai ir plānots palielināt algas?

– Ar likumu bija aizliegums palielināt darba samaksu, bet, kolīdz to atcēla, mēs to palielinājām, ņemot vērā inflācijas pieaugumu valstī pagājušajā gadā. Pagājušajā gadā arī tika palielināta darba samaksa apmēram par 5%. Attiecībā uz kapitālsabiedrībām, tas ir atkarīgs no kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības rezultātiem – nevar būt, ka tur visiem vienlaicīgi, visiem vienādi utt. Tas tiek lemts, sastādot konkrētas kapitālsabiedrības budžetu: ja kapitālsabiedrība strādā veiksmīgāk, tad tas ir vieglāk izdarāms, ja viņi ir mazāk veiksmīgi, tad grūtāk. Viss atkarīgs no konkurences darbaspēka tirgū.

Bija laiks, kad būt pašvaldības policistam bija goda lieta. Tā bija labi apmaksāta un prestiža darba vieta. Tagad vīri strādā, jo tur ir darbs. Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai Latvijā, toskait Ventspilī, varētu runāt par būtisku algas palielinājumu?

– Pirmkārt, Ventspilī ir augstākā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga Latvijā – 460 Ls (Liepājā – 375 Ls). Otrkārt, Ventspils pensionāram, kas dodas pensijā Ventspilī 2012.gadā, ir lielākā vidējā pensija Latvijā – 248 Ls. Darba algas un pensijas līmeņus nosaka kopējais tautsaimniecības attīstības līmenis. Šajā ziņā Ventspilī ir labākā situācija Latvijā – pat labāka nekā Rīgā un Jūrmalā. Taču tā atšķirība Ventspilī nevar būt divas vai trīs reizes, jo neesam izolēti no Latvijas – tas nav iespējams. Jo vairāk tāpēc, ka valsts budžeta un arī pašvaldības iestādēs darba samaksa notiek pēc vienotiem līmeņiem, kurus nedrīkst pārsniegt.

Kādu risinājumu saskatāt Latvijas mērogā?

– Latvijas mērogā – tikai tautsaimniecības attīstību! Ja šobrīd Latvija pēc tautsaimniecības attīstības ir 2006. gadā, bet dzīvojam mēs 2012. gadā, tad ar to arī jārēķinās.

Jūs ne reizi vien esat teicis, ka mērķiem vienmēr jābūt augstiem. Kādi ir jūsu personīgie, ka arī pilsētas mērķi un uzstādījumi šobrīd?

– Mani mērķi ir saistīti tikai un vienīgi ar pilsētas izaugsmi. Mēs ilglaicīgi realizējam Ventspils sabalansētas kompleksas attīstības programmu, esam izstrādājuši un pieņēmuši Ventspils attīstības plānu līdz 2020. gadam. Tas ir liela apjoma dokuments, ar kuru katrs var iepazīties, kā mēs redzam pilsētas izaugsmi – vienā teikumā to vienkārši nevar pateikt.

Vai bez rūpniecības un tūrisma redzat vēl kādu jomu, kas pilsētā būtu attīstāma?

– Neko jaunu nepateikšu. Ventspils brīvostai kopumā un kopā ar privātajiem termināļiem jāsaglabā un jānostiprina pozīcijas tranzītbiznesā. Galvenais Ventspils attīstības dzinējspēks – jābūt reālai ekonomikai, reālai ražošanai, industrializācijai. Šo ceļu ejam jau 10 gadus, un katru gadu sāk darbu jaunas rūpnīcas. Pilsētai jābūt ērtai, patīkamai dzīves telpai ģimenei.

Lielāko nodokļu maksātāju pasākumā uzrunā jūs pieminējāt vainīgos, kas pasaules kārtību izjaukuši. Vai padalīsieties savā redzējumā arī ar Ventas Balss lasītājiem?

– Kopš 1991. gada pasaulē pārtrūka jeb tika iznīcināta globālā ģeopolitiskā konkurence. Izveidojās viendominantes pasaule – šajā gadījumā ASV. Tāda situācija faktiski civilizācijas vēsturē globāli nav bijusi. Tā ir bijis Eiropā Romas impērijas laikos, bet pasaules mērogā tā nekad nav bijis. Ja civilizācijas attīstībā izveidojas ģeopolitiskās konkurences vakuums, tas rada civilizācijas attīstībā ļoti negatīvas sekas. Transnacionālās finanšu oligarhijas patvaļa kļūst neierobežota – tā rezultātā šobrīd piedzīvojam ļoti dziļu ekonomisko krīzi, bet pasaules attīstība veidojas ļoti izkropļota. Būtiski pieaug starptautisko militāro konfliktu skaits un mērogi, veidojas globālais terorisms. Tiek būtiski ierobežotas un pārkāptas cilvēktiesības. Cilvēku kontroles sistēma, kāda šobrīd ir pasaulē, jo īpaši ASV un Rietumeiropā, Staļinam, Ježovam un Berijam nevarēja pat visskaistākajos sapņos ienākt prātā. Šobrīd tiek totāli izsekots un kontrolēts cilvēks un viņa privātā dzīve. Iejaukšanās privātajā dzīvē ir neierobežota un nesodāma. Tā nebūtu, ja pastāvētu globāla ģeopolitiskā konkurence. Mums kādreiz stāstīja, ka, lūk, Padomju Savienībā ar pasēm jādzīvo, bet Rietumos pasu nav – rietumnieki var brīvi bez tām pārvietoties. Bet tagad mūs lidostā izģērbj līdz apakšbiksēm. Par kādām cilvēktiesībām var runāt, ja eksistē CIP pagrīdes cietumi, ko nezina valdības un parlamenti? Kā tas var būt? Guantanamo tur cilvēkus bez tiesas, bez aizstāvības vairāk nekā 10 gadus. Iebrūk valstī un nogalina ievēlētu valsts prezidentu. Pirms 25 gadiem tāds iebrukums nebūtu iespējams. Šobrīd šis pasaules žandarms var okupēt jebkuru valsti, var iznīcināt jebkuru parlamentu, jebkuru valdību. Iemesli var būt jebkuri izdomājumi un meli – tā kā bija ar Irāku, ka tur esot masu iznīcināšanas ieroči, kuru, kā izrādījās, tur nav. Un tas attiecas arī uz Latviju.

Kā mūsu situāciju uzlabo vai ietekmē lielais kaimiņš?

– Tikai tik, ka ASV vairāk maisās Latvijas iekšējās lietās. Nevis maisās, bet diktē iekšpolitisko un ārpolitisko dienas kārtību.

Cik sekmīgi, jūsuprāt, Latvijas valdība aizstāv Latvijas intereses Eiropas Savienībā?

– Šobrīd notiek plānošanas darbs pie ES līdzekļu tērēšanas virzieniem Eiropā un Latvijā no 2014. līdz 2020. gadam. Es vēl 2010. gadā ierosināju, ka Latvijai jāizstrādā piedāvājums Eiropas Komisijai par Latvijas stratēģiskajiem projektiem. Diemžēl šis darbs nav pabeigts. Ja tas nav pabeigts, tad to nevar arī aizstāvēt.

Varbūt būtu godīgi par eiro ieviešanu pajautāt tautai?

– Protams, tas ir būtisks jautājums. Skaidrs, ka tas būtu jārisina referendumā, tāpat kā bija referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Tā ir absolūti antidemokrātiska pieeja, turklāt to dara tie, kas 2007. un 2008. gadā organizēja vienu referendumu pēc otra. Vienotība tad paši organizēja, kad bija opozīcijā; tagad viņi ir pozīcijā un dara visu, lai opozīcija nevarētu ierosināt referendumus. Latvijas Republikas Satversme un likumi tiek pieskaņoti atbilstoši tam, kura politiskā partija ir pie varas – tā nevar izveidot demokrātisku valsti.

Vai valdība noturēsies līdz nākamajām vēlēšanām?

– Šobrīd jau viņiem nav, par ko strīdēties, jo faktiski reformas nekādas nenotiek; ir daudz runu par reformām, bet runāt par reformām un veikt efektīvas reformas – tās ir pilnīgi dažādas lietas. Tas, ka kāds katru dienu 100 reizes atkārto vārdu reformas vai kāds ieliek nosaukumā reformas, tas jau neko nemaina. Šobrīd pīrāgs faktiski ir sadalīts – ietekmes jomas ir sadalītas, naudas plūsmas ir sadalītas, savi cilvēki ir izvietoti nepieciešamajos amatos, valsts iepirkumi tiek dāļāti pareizajām kompānijām. Ja kāds negribēs atņemt kādu gabalu otram, tad nekādas valdības krīzes nebūs.

Publicēts lapā: 27.05.2012