Kalendārs

Intervija LR4 raidījumā “Darbojošās personas” (06.04.2012.)

Valentīna Artjomenko, raidījuma vadītāja: “Labdien, ēterā programma “Darbojošās personas”, pie mikrofona žurnāliste Valentīna Artjomenko, skaņu ierakstu operators Aldis Langbaums. Šodien par svarīgākajiem notikumiem valstī, mēs runāsim ar zināmo, var teikt, skandalozo politiķi, bet ar to ne mazāk populāru kļuvušo, – pie mums ciemos Ventspils mērs Aivars Lembergs . Sveicināti!”

Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas mērs: “Labdien! Ar ko tad es skandalozs? Pastāstiet man, lai es zinu! Kā politiķis?”

V.Artjomenko: “Nu, runājam par Jums daudz, un ne tikai mēs, bet visi mediji, un katram ir savs viedoklis.”

A.Lembergs: “Bērnus biedē ar Lembergu, ja?”

V. Artjomenko: “It kā Jūs nezinātu.”

A.Lembergs: “Kad vecāki nemāk audzināt bērnus, viņi vienmēr ar miliciju biedē, ja? Nu, labi..”

V.Artjomenko: “Studijā ar mani strādā žurnālisti Margita Sprancmane no avīzes “MK Latvija” un Atis Rozentāls no avīzes “Diena”. Labdien, kolēģi!”

Atis Rozentāls, žurnālists (“Diena”): “Labdien!”

V.Arjomenko: ” Nu un burtiski 5.martā Ventspils domes opozīcijas deputāti atkal paprasīja reģionālās attīstības ministru steidzami, steidzami pieņemt lēmumu par atcelšanu no ieņemamajiem amatiem, Jūs tai skaitā, un vēlreiz atgādināšu, ka saskaņā ar tiesas lēmumu savulaik, Jums nevajadzētu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Es tikai gribēju sākt ar to – Jūsu statuss uz šodienu – Jūs esat domes vadītājs? Jūs vadāt sanāksmes, regulējiet, vadiet darbu?”

A.Lembergs: “Es esmu Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, kas, protams, opozīcijai nepatīk, es varu viņiem tikai līdzi just, bet tāda ir ventspilnieku izvēle. Šīs vēlēšanas notika pirms trim gadiem, un nākamās vēlēšanas būs 2013.gada jūnijā, kad ventspilnieki atkal, pilsoņi, protams, balsos. Kā nobalsos, tā arī būs. Bet tas, protams, ir opozīcijas gājiens. Redzat, pilsētas domes vadītājs, ir politiķis..”

V.Artjomenko “Bet tiesa? Tiesa Jūs neatstādināja?”

A.Lembergs: “Nē, neatstādināja. Tas ir, politiķis. Ja skatās pēc likuma, tad viņa pienākumos, tas, kas viņam jādara, tādu gandrīz nekādu nav. Viņam ir pienākums vēlētāju priekšā, kas viņu ievēlēja, pielikt maksimums pūļu pilsētas attīstībai. Jā, bet tas nav pat ierakstīts likumā, ja? Tāpēc es strādāju tā, kā es saprotu kā politiķis, ko es personīgi, ar savu komandu, ar mūsu komandu varam izdarīt, lai Ventspils attīstītos un tauta, ģimenes būtu pēc iespējas apmierināti. Lūk, tāda ir mana..”

V.Artjomneko: “Vēsture.”

A.Lembergs: “.. vēsture, jā.”

A.Rozentāls: “Bet statuss Jums.. tomēr Jūs parakstāt visus dokumentus vai arī tomēr dokumentus paraksta Vītoliņa kungs?”

A.Lembergs: “Es dokumentus neparakstu jau ļoti sen. Ir izpilddirektors. Kaut kad šis amatas bija apvienots, tad atkal to atdalīja, un mēs stingri pieturamies, ka izpilddirektors, viņa vietnieks un viss aparāts, un politika ir atsevišķi. To mēs samērā sen jau iedibinājām tādu pieeju, un tas ir pareizs, tas neiesūc politiķu tekošo darbu un dod iespēju paskatīties uz jautājumiem plašāk un mierīgāk, teiksim tā.”

Margita Sprancmane, žurnāliste (“MK Latvija”): “Tātad sanāk, ka Jūs pat nav par ko atstādināt, ja izpilddirektors paraksta visus dokumentus.”

A.Lembergs: “Protams. Mani, nav par ko atst.. Lai atstādinātu, man būtu jāpārkāpj likums. Es nekādu likumu nepārkāpu, un jautājums par to, kā es tur ko strādāju – tas nav reģionālās attīstības ministra jautājums, ja.”

A.Rozentāls: “Domes lēmumus taču neparaksta izpilddirektors. Domes lēmumus taču paraksta domes priekšsēdētājs?”

A.Lembergs: “Nē, ne obligāti. Paraksta tas, kurš vadīja pilsētas domes sēdi. Pilsētas domes sēdi var vadīt jebkurš deputāts. Jābūt deputātam obligāti, ja. Kas vada, tas mainās. Lai nebūtu problēmu, es, piemēram, nevadu šīs sēdes, bet mēs, protams, visus jautājumus izskatām komisijās, komitejās, izskatām pilsētas domes jautājumus mūsu partijas “Latvijai un Ventspilij” frakcijā, tā kā es esmu šajās lietās. Bet kura tur paraksts pēc tam stāv, tas nav svarīgi. Svarīgi, kādi lēmumi tiek pieņemti!”

A.Rozentāls: “Arī līdzīgs jautājums, bet nedaudz plašāks. Raidījumā “100. panta Preses klubs” Latvijas Televīzijā, Brigmaņa kungs, pirms Zemnieku partijas kongresa teica, ka Lemberga kungs ir pagājis malā no politikas. Vai piekrītat ar to, ka Jūs, ZZS šajā politiskajā savienībā, kas pārstāvēts Saeimas opozīcijā, tagad esat pagājuši malā?”

A.Lembergs: “Nu, tātad Saeimā es neatrodos un nekad neesmu atradies, un ar Saeimas lietām neesmu nodarbojies, tā teiktu, lielos vilcienos. Jā, es esmu bijis un joprojām esmu Zaļo un zemnieku savienības premjera amata kandidāts, bet tas neliecina par to, ka es esmu Saeimas opozīcijas politiķis. Tur ir deputāti, viņi ar šīm lietām nodarbojas vai nenodarbojas, labi vai sikti..”

A.Rozentāls: “ZZS, Jūs lēmumus taču kaut kādus.. ietekmējat kādus lēmumus? Nevar pateikt, ka Jūs esat atgājis malā vai arī tomēr Jūs šī politiskā struktūra vairs neinteresē?”

A.Lembergs: “Es interesējos ar lietām tik, cik tas ir saistīts ar tranzīta biznesa interesēm, kur es esmu Tranzīta biznesa asociācijas prezidents. Es esmu Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, tātad par sporta lietām interesējos. Protams, par pilsētas lietām un visu, kā ietekmē valsts politika pilsētas attīstību, tātad arī, piemēram, ostas. Tas mani, protams, interesē, kas saistīts ar manu darbību, un tādā nozīmē es, protams, cenšos izmantot visas iespējas, lai valsts, parlaments, valdība neizdarītu ko sliktu, ja. Un tad es, protams, cenšos uz šiem jautājumiem ietekmēt, bet ietekmes veidi ir ļoti daudzveidīgi. Protams, kad Zaļie un zemnieki atrodas opozīcijā, tad caur Saeimu vai kā tur tas nav iespējams principā, jo mūsu valstī opozīcija pielīdzinās nullei un principā tai nav nekādu tiesību.”

V.Artjomenko: “Bet Ventspilī? Opozīcija?”

A.Lembergs: “Ventspilī opozīcija?”

V.Artjomenko: “Nu, jā.”

A.Lembergs: “Ventspils opozīcija.. mūsu pieeja pavisam vienkārša – ja viņi strādā konstruktīvi, tad uz viņiem skatāmies kā uz saviem kolēģiem un vienmēr ieklausāmies viņu domās. Bet diemžēl mana pieredze, strādājot ar opozīciju, ir tāda, ka viņu pieeja šāda: jo sliktāk, jo labāk. Ja būs sliktāk pilsētai, pilsoņiem, tad tauta būs neapmierināta un tad tos, kas pie varas, nākamreiz nepārvēlēs.”

V.Artjomenko: “Bet opozīcija parlamentā nav tāda?”

A.Lembergs: “Nu nē! Es domāju, ka tā neizriet pēc tādiem principiem, vismaz tik, cik es zinu. Bet nu atkal, opozīcija parlamentā – es neesmu parlamentārietis, es neesmu frakcijas vadītājs, tas Jums jāprasa, piemēram, Brigmanim, ko viņi tur dara.”

A.Rozentāls: “Bet Jūs pietiekami bieži tomēr parādāties Saeimā – vai nu Jūs vai Blumberga kungs, Jūs visai bieži parādāties. Jums ir ZZS sanāksmes, kurās Jūs arī piedalāties. Nevar pateikt, ka Jūs absolūti neinteresējaties par to, kas notiek.”

A.Lembergs: “Jā. Pēdējā pusgada laikā es esmu bijis reizes divas vai trīs Zaļo un zemnieku valdes sēdēs. Bet tās notiek katru nedēļu. Reizi vai divas mēnesī es tur esmu bijis vienā sanāksmē, tas nav bieži. Blumbergs, protams, viņš arī mūsu partijā atbild par sadarbību, viņš, protams, vairāk aktīvs šajos jautājumos.”

M.Sprancmane: “Var ātru, ātru jautājumu par ietekmi, kamēr neesam no tās novirzījušies pavisam. Jūs teicāt, ka, ja Jums kaut kas nepatīk, Jūs mēģināt ietekmēt situāciju, bet ne caur Saeimu un ne caur parlamentu, bet kā tad Aivars Lembergs ietekmē jautājumus?”

A.Lembergs: “Kā? Lūk, interesanti, ja Jums uzdošu jautājumu. Ir tāds Džordžs Soross Latvijā nedzīvo, Ņujorkā dzīvo..”

M.Sprancmane: “Kā Jūs atvēzējāties..”

A.Lembergs: “Jā, jā, jā, jā. Viņa dzīvoklī gan Dombrovskis, gan Zatlers bija, tā teikt, paklanīties, tā teikt, visu varenajiem. Tad, lūk, kā viņš ietekmē situāciju Latvijā?”

V.Artjomenko: “Jūs taču neizbraucat no Latvijas, no kurienes Jūs zināt?”

A.Lembergs: “Jā, viņi paši informēja. Tad, nu, lūk, Džordžs Soross nodibinājis vairākas sabiedriskas organizācijas – Sorosa fondu nodibināja, “Delnu” nodibināja, tur vēl kaut kādas, kaut kur 20 sorosieši parlamentā šobrīd.”

V.Artjomenko: “Bet kā tad Jūs ietekmējat? Izstāstiet!”

A.Lembergs: “Paga, paga, pagaidiet! Vai tad es dumjāks par Sorosu? Cenšos tāds nebūt. Ir mums lērums sabiedrisku organizāciju, caur tām arī normālā demokrātiskā valstī var ietekmēt ne mazāk, varbūt pat vairāk, kā caur oficiālām partijām vai parlamentu.”

M.Sprancmane: “Klausieties, pastāstiet mums, caur kādām sabiedriskām organizācijām Jūs ietekmējat?”

A.Lembergs: “Caur daudzām. Piemēram, ir Pašvaldību savienība, tajā kā loceklis ir arī pilsētas dome un kopā ar citām mūsu 118 pašvaldībām, mēs veidojam pašvaldību politiku attiecībā uz ļoti daudziem jautājumiem, kuri tiek izskatīti parlamentā vai valdībā. Piemēram, par budžeta sastādīšanu pat tiek noslēgts līgums starp valdību un pašvaldībām. Pēc tam, piemēram, ir Lielo pilsētu asociācija. Tur ir 9 pašvaldības. Lūk, vakar, tiesa ne es, es biju Ventspilī, bija tikšanās ar izglītības ministru, tur tika izskatīti tādi būtiski jautājumi, kur mēs centāmies ieviest kādas savas idejas un mērķus. Piemēram, Tranzīta biznesa asociācija nodarbojas un aktīvi sadarbojas jau 15 gadus ar visiem ministriem, ieskaitot transporta ministru, ar parlamentu, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju, un mēs ietekmējam arī to, kādu pozīciju ieņem Latvija Eiropas Savienībā, dialogā ar Eiropas Komisiju. Ir jautājumi, kuros tieši ietekmējam Eiropas Komisiju. Tā, protams, ar prieku uzklausa nevalstiskā sektora viedokļus.”

M.Sprancmane: “Tātad Jūs tā tieši ietekmējat. Savu Delnu Jūs pagaidām neesiet uzsākuši..”

A.Lembergs: “Es nevaru nofinansēt, kā Soross var nofinansēt.”

V.Artjomenko: ” Daudzas partijas, kuras neiekļūst pēc ilgas būšanas pozīcijā, pēc tam neiekļūst valdošajā koalīcijā, tās nereti pēc tam pazūd, kā sacīt, no zemes virsus. Ko Jūs domājiet par to, lai uzturētu reitingu, interesi par sevi, tieši Zaļo un zemnieku savienību?”

A.Lembergs: “Nu Jūs man uzdodiet jautājumus, kurus jāuzdod Brigmaņa kungam, jā.”

M.Sprancmane: “Patiesībā šī savienība lielā mērā populāra pateicoties Jūsu vārdam. Te Lindermanis nesen teica, ka, pateicoties Lemberga vārdam, šī savienība savāc vēlētāju balsis un tad realitātē neko nedara krievu tautības velētājiem, piemēram.”

A.Lembergs: “Nu, atbrauciet uz Ventspili! Es pateikšu, lūk, ko mēs izdarījām, ja Jums patīk krievu velētāji.. lai gan, es Jums teikšu tā: tīru krievu tikpat maz, cik tīru latviešu, lūk. Un priekš manis, piemēram, nav krievu un nav latviešu. Man ir ventspilnieki. Un es Jums varu parādīt, pie mums bija atbraukuši no Baltkrievijas, no Maskavas, mūsu krievu skolas, krievu valodīgās, labākas, kā tur. Bērnudārzi labāki, kā tur. Pie mums nav iedalījuma krievos un latviešos, saprotiet? Un pie mums ceļi tiek būvēti visiem, Olimpiskais centrs visiem, tātad, Teātra nams visiem, Krievu drāma, tikko, tikko bija atbraukušas piecas izrādes ar lētām biļetēm, par 3- 4 latiem, lūk. Lūk, tāda ir mūsu politika.”

M.Sprancmane: “Runa par to, ka cilvēki balso par Lembergu, kad balso par šo savienību, bet Jūs mums piedāvājat uzdot jautājumus Brigmanim par partijas nākotni.”

A.Lembergs: “Saprotiet, kad Jūs man uzdodiet jautājumus tīri par Zaļo un zemnieku savienību, es ar šiem jautājumiem nenodarbojos, Jūs saprotiet? Es aģentūrai piedāvājos kā paraugs vēlētājiem. Ja Zaļie zemnieki iegūtu tur ne 13 vietas, bet nu nezinu, 30 vietas, ja, tad tik, cik “Saskaņas centrs “”Vienotība”, nu tad būtu reāla lieta pretendēt, bet tad, kad tauta, vēlētāji izvēlējās citas prioritātes parlamentā, nu, lūk, lūdzu..”

A.Rozentāls: “Es gribētu uzdot līdzīgu jautājumu, bet tomēr savādāk: vai nav bīstamības, ka Jūs Zaļo un zemnieku savienībā, kurā ietilpst vairākas partijas, varētu izjukt, ņemot vērā, ka, piemēram, pašvaldībā šīs partijas, daudzās pašvaldībās jau tradicionāli iet viena pret otru?”

A.Lembergs: “Nu tas nav tradicionāli, es tur īpaši nepriecātos. Zinu, ka iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās savienībā..”

A.Rozentāls: “Nu, bet, piemēram, Jūrmalas dome un Zemnieki vienmēr bija..”

A.Lembergs: “.. Zemnieku savienībā ir pārstāvētas, varu kļūdīties, bet, manuprāt, 60, tas ir, nevis pārstāvētas, bet vada apmēram 60 pašvaldības. Zaļo partija, viena atsevišķi, es pat nevaru nosaukt, ir viņi kaut kur pie vadības vai nē. Kopīgi Zaļie un zemnieki, ja viņi kopā ir startējuši. Saprotiet, tas viss atkarīgs no cilvēkiem. Pašvaldība, cik no pašvaldības, bet cik no cilvēkiem. Ja viņi savā starpā nesarunājas, bet ir, kur draudzējas, ziniet, kā. Te jau lieta nav tik daudz, kā partijā, bet cilvēciskajās attiecībās. Un tagad, es domāju, vēlēšanās , kuras notiks pēc gada un 3 mēnešiem, arī, es nedomāju, ka daudzās vietās Zaļie un zemnieki ies kopā. Laikam kāds, kaut kur pateiks – es negribu ar šo kaimiņu, viņš manu sievu nozaga uz vienu nakti, tad, protams, kopā viņi nedibinās vienu vadību pašvaldībā.”

A.Rozentāls: “Parunāsim par Ventspili vēl mazliet. Ilgu laiku Jūsu galvenais oponents bija uzņēmējs Olafs Berķis. Pēc tam parādījās informācija, ka Jūs izlīgāt, pats Berķis saka, ka viņš nekad nav aizgājis no Jūsu partijas, ka viņš ir Jūsu partijas loceklis. Kas notiek tagad Jūsu starpā, tas bija kaut kā no vienas puses Lembergs, no otras Berķis un Stepanovs, vienmēr bija kaut kāda konfrontācija. Tagad Jūs patiešām esat izlīguši?”

A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, ne vienmēr bija konfrontācija..”

A.Rozentāls: “Pēdējā laikā..”

A.Lembergs: “Konfrontācija parādījās 2004.gada otrajā pusē, pietiekoši sen, un tagad, kā es to vērtēju, nekas nav mainījies. Tas, ka tur tāds portāls kā “Pietiek.com”, kas melo pa labi un pa kreisi vismaz par to, kas attiecās uz Ventspili un mani personīgi. Ja kāds tam tic, lai tic. Kādam ir izdevīgi radīt tādu informāciju un izplatīt caur “Pietiek.com”, ka es, Lembergs, it kā ar Berķi un Stepanovu esam izlīguši. Cita lieta, ka viņi noķēra pie rokas, ka Ostaps Benders vai Rūdolfs Meroni zaga 4 miljonus eiro un pārskaitīja uz savas kompānijas rēķiniem, bet es, kā “Ventbunkera” akcionārs arī tam nepiekrītu, te, protams, mūsu viedokļi sakrīt, tāpēc ka nedrīkst Ģenerālprokuratūras paspārnē izzagt naudu no “Ventbunkera”, ja? Tas nav likumīgi un tas nav pareizi, šajā mēs varam atrast kopīgu valodu, protams. Ja kāds nozags maku tirgū, jūs taču būsiet tajā pusē, kas cietušais, nevis tā pusē, kas zadzis. Pareizi, taču? Te mēs esam vienisprātis ar Jums, pareizi?”

A.Rozentāls: “Bet tas, ka tagad Berķis kopā ar Repši veido jaunu politisko organizāciju, viņi saka, ka viņi ir sabiedrība, bet faktiski tas ir partijas iedīglis, šī partija nebūs ar laiku Lemberga kabatas partija, ja viņš pats saka, ka viņš nekad no Jūsu partijas nav aizgājis?”

A.Lembergs: “Nu redziet, mums ir demokrātiska partija “Latvijai un Ventspilij” un mēs neizslēdzam mūsu partijas locekļus tikai tāpēc, ka Lembergam ar kādu sliktas attiecības. Tā nav pieeja. Ja viņš kādreiz bija un šodien formāli paliek par mūsu partijas locekli, tiesa, uz sanāksmēm.. es neatceros, pēdējo reizi bija atnācis kādā 2006.gadā vai kas tamlīdzīgi, bet vairāk viņš nav nācis uz sanāksmēm, bet tā dēļ, ka viņš nenāk, viņu taču neizslēdzam. Bet kas attiecās tātad uz Repši, Berķi un Jaunupu kopā, tas vienkārši.. mēs sen zinājām, kas stāv “Vienotības” aizmugurē, kas stāv, tā teikt, antioligarhu spēku aizmugurē – vienkārši citi oligarhi stāv, bet es esmu oficiāls politiķis, saprotiet, es esmu pilsonis, kurš ievēlēts jau gandrīz 24 gadus par Ventspils mēru. Starp citu, kā Šlesers ievēlēts, jau vēlāk, protams, un Šķēle. Bet ir oligarhi, kurš vada partijas, bet kuri nav redzams publiskā politikā. Viņi spēlē aiz mugurām. Bet tagad, nu, kādi izgājuši un rāda savu neapmierinātību, par kaut ko sastrīdējušies, ja? Bet es domāju, ka tas nav tukšs šāviens, tā teikt.”

V.Artjomenko: “Par Repšes partiju runājiet, un es nevar saprast: tad Jūs atbalstāt viņa ideju vai nē par jaunas kustības radīšanu? Kā Jums patīk – izvilks Latviju varbūt?”

A.Lembergs: “Nu es vienmēr par to, lai būtu konkurence. Ja Repše uzskata, ka viņš var otrreiz iekāpt tai pašā upē, nu tad lai pamēģina. Lai gan, tur ir labi organizatori, tas pats Jaunups, lai gan viņš, ta teikt, mans konkurents, Dans Titavs, arī konkurents, bet viņi jauni, pietiekoši gudri, izmanīgi puiši, un viņi pa tukšo nešauj. Es domāju, ka “Vienotībai” vajadzēs panervozēt. Bet Repše, tas ir tikai.. es nedomāju, ka tas ir nopietni, ja. Kad Šlesers pateica, atkal “pietiek.com” – mēs redzējām, mēs zinājām, ka viņi tur dežurē, un teicām, klausies, Ainār, ej pa priekšu un sarunā, nu, vislielākās muļķības un kā tad viņi to norīs. Un viņš tad izgāja un pateica, ka, nu re, mēs runājām, ka Repše nomainīs Dombrovski. Nu, tas viņa paša improvizēts, mēs nenoteicām, ko viņam teikt. Un iedomājieties, no 90.. 190 noticēja šīm muļķībām, kuras viņš teica, lai gan uz šo tēmu. Tas ir pilnīgi neiespējami, tas ir pilnīgs absurds, ja. Bet tik ļoti lētticīgs, ja, ka vienkārši Šlesers paņirgājās, saprotiet, ja.”

A.Rozentāls, V.Artjomenko: “Bet patiesībā par ko Jūs runājāt?”

A.Lembergs: “Nu, vienkārši, kā. Kad mēs satikāmies, nu sen nebijām redzējušies, tiešām sen nebijām redzējušies, un kā jau dzīvē, nu vajag..”

V.Artjomenko: “Nu vienkārši gāja Šlesers, pēc tam gāja Lembergs, vienkārši satikās nu, ja.”

M.Sprancmane: “Kaut kāds iemesls bija?”

A.Lembergs: “Nē, nu vienkārši man pateica – vai man ir laiks satikties? Nu es saku – par ko? Nu parunāt, kas un kā. Nu labi, nu. Kāpēc gan, lai nesatiktos. Mēs ilgu laiku, kā teikt, karojām, tagad nekarojam, daudziem tas nepatīk, ja. Nu un, lūk, es pat domāju, ka vajadzētu mums 30., tāda bija mana ideja, bet aprīlī vispār paziņot, ka mēs tiekamies, kur mēs tiekamies un dienas darba kārtību. Nu es piedāvāju dienas darba kārtību šādu: 1) Latvijas iziešana no NATO, 2) iziešana no Eiropas Savienības, 3) pievienošanās juaņas zonai, nu un ar tādu dienas darba kārtību, un iedomājieties, cik tur būtu sabraukuši visi un visi gaidītu kādus rezultātus.”

M.Sprancmane: “Un 1.aprīlī to visu sarīkot.”

A.Lembergs: “Nē, 30.aprīlī, mēs 1. vairs nevaram uzspēt, ja?”

V.Artjomenko: “Atgādināšu, atgādināšu, ka Jūs klausāties..”

A.Lembergs ” Un “pietiek.com” tikai rakstīs un rakstīs un rakstīs..”

V.Artjomenko: “Atgādināšu, ka Jūs klausāties programmu “Darbojošās personas”. Tajā šodien piedalās pazīstamais latviešu politiķis, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Studijā kopā ar mani strādā žurnālisti Margita Sprancmane no avīzes “MK Latvija” un Atis Rozentāls no avīzes “Diena”. Es apsolīju Jums, ka parunāsim kaut kā par ekonomiku, varbūt par tranzītu, par ostām, es apsolīju anonsā, es Jūs ļoti lūdzu, kolēģi, mēs varam pāriet uz minūtēm 10 uz nopietnu vilni? Ar iestāšanos Eiropas zonā, Jūsu redzējums? Uz šodienu pienāk atkal jauni ziņojumi, – vai iestāsimies, pavilksim un pēc tam ko izvilksim?”

A.Lembergs: “Vispār jautājums veselam raidījumam, es vienmēr esmu teicis, ka, – iestāšanās eiro zonā, tam nevajadzētu būt pašmērķim. Lūk, iestāties par jebkādu cenu, lai tikai iestātos. Saprotiet, tas ir tāpat, kā par jebkuru cenu apprecēties.”

V.Artjomneko: “Bet vai var neiestāties?”

A.Lembergs: “Iedomājieties, Jums ir meita un viņa saka: zini, mamma, man vajag..”

V.Artjomneko: “Nē, nē, Jūs labāk man pasakiet..”

A.Lembergs: “.. no 1.janvāra, 2014.gada obligāti jāsalaulājas: nav svarīgi, ar ko, galvenais laulība, zīmogs, izdruka.”

V.Artjomenko: “Šī brīža situācijā, kad Latvija ir Eiropas Savienības sastāvā un puse no šīs savienības šajā eirozonā, mums būtu izdevīgi neiestāties?”

A.Lembergs: “Šodien nav izdevīgi stāties iekšā.”

V.Artjomenko: “Iestāties nav izdevīgi?”

A.Lembergs: “Jā, neizdevīgi. Jo tagad, lūk, izlēma, ka tiek veidots 800 miljardu fonds eirozonas glābšanai, tiesa, no tiem jau kādi 240 miljoni ir izlietoti četru valstu glābšanai un, ja Latvija iestājas eirozonā, tai būs jāiemaksā nauda šajā grieķu, itāļu, spāņu, portugāļu, Īrijas glābšanas fondā. Un jautājums šāds: kāpēc mēs visi kopā, lūk, četri šeit sēžam, un kāpēc mums būtu jāizvelk nauda no savām personīgajām kabatām, lai dotu šo naudu tiem, kuri izšķērdēja to pa labi, pa kreisi? Es, piemēram, esmu pret to. Es saku tā: Jūs ar savām vecajām problēmām tiekat galā ne uz manas naudas rēķina, bet, jaunu, pieņemsim, ņemam, pārvelkam strīpu apakšā un dodam nākotnei. Tas ir cits jautājums. Bet mums saka, – stājaties iekšā, glābiet veco Eiropu, kura divas, trīs reizes dārgāka. Bet Vācijai tas ir izdevīgi, jo tā lielos apjomos, simtiem miljardu eiro vērtībā, iepirka šo valstu vērtīgus papīrus. Ja bankrotēs, tad tas būs kolosāls caurums gan šo pašu veco, Vācijas un citu valstu, tā viņu bankām. Bet ko tad viņi pirka šīs obligācijas?”

V.Artjomenko: “Bet kam būs izdevīgi? Kam tas būs izdevīgi? Ja mēs uz turieni jau ejam, kāds taču par to domā? Skaita?”

A.Lembergs: “Nē, viņi neko neskaita! Jūs paskatāties, ko saka, tiesa, tagad vairāk pielaidīgi, pat Dombrovskis saka, pat Rimšēvičs, Bankas prezidents, viņi taču sen jau: obligāti jāstājas, jāstājas, bet tagad viņi saka: nu, vispār vajag, nu, bet jau kāda balss kā trīc mazliet, ja. Vienkārši jāstājas tad, kad Latvijai tas ir izdevīgi, saprotiet? Dzīvē viss mainās, – ja man šo jautājumu uzdotu 2005. gadā, es arī teiktu: bet kāpēc gan nē? Spēcīga, viņi paši izveidoja, piemēram, normatīvo bāzi, kuru jāsaglabā, bet gandrīz neviena eirozonas valsts pati šos kritērijus, šos standartus nesaglabā, saprotiet? Bet mums saka, ka jāsaglabā.. jāievēro.”

A.Rozentāls: “Satiksmes ministrija bija ZZS rīkojumā, tagad tur ministrs Ronis..”

A.Lembergs: “Rīkojumā, jā.”

A.Rozentāls: “.. nu, vairāk vai mazāk tomēr Auguļa kungs noteica, ko darīt un kā, bet tagad tur ir Aivis Ronis. Kā Jūs vērtējat šīs ministrijas darbību tagad kā tranzīta pārstāvis?”

A.Lembergs: “Nu, ministram tagad ļoti grūti, protams. Ministram, aiz kura nestāv konkrētas balsis Saeimā, viņam ir ļoti, ļoti grūti. Turklāt, kad “zatleristi” grib privatizēt Latvijas ostas. Atceraties, kad Vjačeslavs Dombrovskis, – ka vajag akcionēt, tā ir privatizācija, ja. Pēc tam, tātad, ielikt savus cilvēkus brīvostu valdēs. Bet Ronis saka, ka nē, vajag profesionāļus ielikt tur, no ministrijas aparāta, atbilstošās ministrijas. Es, protams, piekrītu viņam, tas ir pareizi, kādreiz mums pat Ventspilī ministri bija, ministri, kuri bija Ventspils brīvostas valdes locekļi, tas bija 2001.gads, 2000.gads un viņi cenšas sagraut, principā, nevis veidot, un ministram, protams, ir ļoti grūti, ja viņam visu laiku spiediens no deputātu puses. No otras puses, viņš, redzu, šodien izmanto premjera atbalstu, bet tas ir ļoti slideni, – un ja nu premjeram kāds no koalīcijas atnāks un pateiks: ja atbalstīsi Roni un viņa politiku, tad mēs tevi noņemsim no amata. Un viņam būs jāizvēlas: starp Roņa kungu un starp savu krēslu.”

V.Artjomenko: “Par ostām pajautāt. Un tajā pašā laikā visās mūsu ostās iet kaut kāds karš iekšienē starp tiem, kas tur strādā un starp ostām – Rīgas, Ventspils, Liepājas arī iet cīņa par kravām. Mūs daudzi par to kritizē. Tā vieta, lai apvienotos Eiropas Savienības ietvaros un kaut kā ziņojot pārvilināt kravas uz savu pusi, Rīgas, Ventspils, Liepājas ostas savā starpā konkurē. Vai iespējama kāda interešu apvienošana? Bet kravas tajā pašā laikā vēl arī uz Klaipēdu aiziet, kamēr mēs te..”

A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, absolūti neatbilst realitātei, ka ir kāds iekšējais karš ostās. Nekādu karu nav. Mums ir tirgus ekonomika, visi termināli privāti. Jums personīgi, piemēram, pieder ogļu termināls Ventspilī, bet Jums pieder ogļu termināls Rīgā, bet Jums pieder Liepājā. Nu un ko?”

V.Artjomenko: “Bet citās valstīs citādāk, mums nevajag apvienoties valsts interesēs?”

A.Lembergs: “Nekas nav citādāk! Tikai Padomju Savienībā bija citādāk, kad viss ir valsts īpašums, tad valsts plāns PSRS pieņem lēmumus..”

V.Artjomenko: “Labi..”

A.Lembergs: “.. kur, kādiem termināliem būt. Jums ir jāizvēlas starp tirgus ekonomiku un Padomju Savienību.”

V.Artjomenko: ” Bet ko var izvēlēties tad valsts? Jo tas, kur atrodamies, taču pieder vispār Latvijai, un Latvijas iedzīvotāji no tā, ko mēs tur pelnām sev ostās trijatā, viņiem taču nekas no tā nav rezultātā.”

A. Lemebergs: “Kā nav?”

A.Artjomenko: “Bet kas viņiem no tā?”

A.Lembergs: “Bet kā – kas tad tur strādā?”

V.Artjomenko: “Tikai tas, ka darba vietas un viss?”

A.Lembergs: “Un tas ir mazsvarīgi?”

V.Artjomenko: “Es domāju, ka valsts kaut kā varētu regulēt šos procesus un gūt no tā vairāk sava budžeta kabatā.”

A.Lembergs: “Ko nozīmē vairāk? Ko regulēt?”

V.Artjomenko: “Varbūt, ka reiz Margita nemāk saimniekot, kā vajag, lai Latvijai būtu labāk. Varbūt viņu vajadzētu aizvietot? Vai mani?”

A.Lembergs: “Pagaidiet, Jūs tad runājiet par nacionalizāciju. Nu..”

V.Artjomenko: “Valstij ir ģeogrāfiskais novietojums, un tai ir jāiegūst no tā kaut kā.”

A.Lembergs: “Nē, Jūs piemirstiet, kam, kādam uzņēmējam termināls, kas viņam pieder, ka valsts..”

V.Artjomenko: “Termināls ir uz manas Latvijas zemes. Kāpēc viņš tur saimnieko?”

A.Lembergs: “Nē, tā nav Jūsu zeme!”

V.Artjomenko: “Latvijas, nē?”

A.Lembergs: “Tā nav Latvijas zeme.”

V.Artjomenko: “Bet kā?”

A.Lembergs: “Tā kādam pieder.”

V.Artjomenko: “Ne Latvijai vai tad?”

A.Lembergs: “Pilnīgas muļķības Jūs runājat. Tātad, visi termināli brīvostās ir privāti. Un privāti termināli savā starpā konkurē. Tas ir normāli. Tas paaugstina Latvijas kā tranzītvalsts konkurētspēju, un nekāda regulācija nevar būt. Valsts ir noteikusi – kādi nodokļi. Visi tie tiek maksāti. Valsts varbūt izīrē kaut kādu zemi uz saprotamiem ilgtermiņa nosacījumiem, lai tur varētu ieguldīt investīcijas, un tiek maksāti nodokļi. Ja terminālī strādā, piemēram, 30 cilvēki, ja, viņi maksā nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ir jebkuras pašvaldības galvenais nodoklis, jebkuras. Viņi maksā zemes nodokli, maksā īres maksu, viņi maksā visus citus nodokļus, kādi mūsu valstī ir noteikti, un valsts tirgus ekonomikā nevar noteikt, ar ko kurš terminālis nodarbosies. Tā var tikai uzstādīt viņu spēles noteikumus – par apkārtējo vidi, par darbavietu noteikumu ievērošanu, tehnisko drošību, ugunsdrošību – tie ir noteikumi, kurus nosaka valsts. Un nevajag jaukt – brīvostas kravas nepārkrauj. Nē. Tās pārkrauj termināli, ter-mi-nā-li, kuri ir pri-vā-ti.”

A.Rozentāls: “Es gribētu nedaudz pārfrazēt Valentīnas jautājumu. Vai nav situāciju, jo dažreiz no malas šķiet, ka tāda situācija ir, kamēr tā, nu, nosauksim to par savstarpējo Latvijas ostu terminālu konkurenci, ka reizēm tas veicina, ka kravas aiziet, piemēram, uz Klaipēdu? Vai šīs Latvijas iekšējās konkurences dēļ nav kaut kas tāds, kas kravas no Latvijas novirza, piemēram, uz Klaipēdu vai Sanktpēterburgu?”

A.Lembergs: “Nē. Konkurence piespiež uzņēmējiem samazināt šajā gadījumā tarifus. Klientam, kurš atrodas, piemēram, nu nezinu Kuzbasā, kuram ir miljons tonnu ogļu, kuras grib izvest pasaules tirgū tur uz Āfriku, un viņš izvēlas vislētāko ceļu, kā nonākt līdz Āfrikai. Viņam ir būtiski, kādi ir dzelzceļa tarifi Krievijas Federācijā, līdz vienam vai otram virzienam. Nesen tie bija dažādi tarifi – Latvija un, piemēram, Sanktpēterburga, tagad tie ir vienādi. Tātad viss ir atkarīgs no attāluma – jo tuvāk būs ostas, jo zemāki būs šie izdevumi. Tālāk. Vest, piemēram, no Ventspils vai Rīgas ogļu termināļa? Rīga atrodas gandrīz par 200 km tuvāk jūrai, līcim dotajā gadījumā nekā Ventspils. Tarifs ogļu pārvadāšanai pa dzelzceļu ir ievērojami augstāks nekā pārvadājot ar kuģi. Piemēram, ja krava nāk no Baltkrievijas, tad to vistuvāk ir vest uz Klaipēdu, bet svarīga ir kuģu partija – ja tur kuģu partija ir, piemēram, 30 000 tonnu, bet Ventspilī var pārvest 120 000 tonnu, tad šis sadārdzinājums atmaksājas vēl ar uzviju uz vienas, mana piemēra ogļu tonnas pārvadāšanas izmaksām uz Āfriku. Mums var uzkraut 130 000 tonnu vai “Panamax” var uzkraut, ko nevar izdarīt, piemēram, Rīgā, ja. Lūk, tā tiek izlemts, kur nonāks šī krava. Un jā, un katru gadu ļoti strauji tagad palielinās ogļu ieguve un tās, protams, ir orientētas uz eksportu, un šodien terminālu jauda ogļu eksportam Latvijā šobrīd principā ir nepietiekama. Vienā mēnesī martā mēs pārkrāvām gandrīz miljonu tonnu ogļu. Tiesa, mūsu pilsētnieki pareizi kritizē, ka tur rodas putekļi vairāk nekā iepriekš, bet tas ir miljons tonnu, ja parēķinām gadā, tie ir 12 miljoni, agrāk mēs nekad.. pārkrāvām 5 miljonus gadā, saprotiet, tas ir kolosāls pieaugums vienā gadā. Es runāju ar ogļračiem, viņi atklāj jaunus slāņus, strauji pieaug ieguve un to vajag izvest, ja. Piemēram, termināls Krievusalā, otrs variants viņiem ir Murmanska, un te konkurē, piemēram, Murmanska un Rīga, manā piemērā tā ir Rīga. Vai Ventspils ogļu terminālī mēs nupat, nupat pieņēmām pozitīvu lēmumu, tiesa gan vēl vajag precizēt līgumu starp ogļračiem un Ventspils brīvostu, palielināt termināla caurlaidību no 6 miljoniem, kas ir šobrīd, līdz 10 miljoniem otrajā kārtā, ja. Viņi arī jaunus.. Tātad mēs sagaidām, ka, nezinu, pēc 2-3 gadiem pārkrausim 5 vai 3 miljonus tonnu ogļu vairāk nekā šobrīd, ja. Bet Rīgā, ja nāks tā Krievusala, tur pieaugumam jābūt kaut kur par 10-20 miljoniem tonnu. Vienlaicīgi Krievija uzbūvēja Ustjlugas ostu. Latvija tagad konkurē ar Ustjlugas, saprotiet, tā kā Krievija iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā no nākamā gadā 1.jūlija visiem dzelzceļa tarifiem ir jābūt vienādiem. Nav būtiski, uz kādu ostu iet, uz kādu valsti iet. Mums ir globālā konkurence, saprotiet? Un tas, ka mēs konkurējam Ventspils ar Rīgu, jā, mēs konkurējam, bet mums kopīga ir vairāk nekā konkurences. Brīvostas konkurē ar dziļumu, kāda ir kuģu iegrime, mēs konkurējam ar kuģu platumu, kas var pārvest, mēs konkurējam ar piestātni, kāds tai garums, dziļums. Lūk, tā ir tāda konkurence.”

M.Sprancmane: “Ostas mums Latvijā attīstās, bet sakiet, kā Jūs redzat, kāda ir ekonomiskā prognoze, kā šogad dzīvosim?”

A.Lembergs: “Es Jums teikšu tā: Latvijai 20 gadi, tas ir neizmantoto iespēju laiks. Es, lūk, esmu kategorisks, lūk, denacionalizācija ir absolūti nepareizi orientēta – kaut kāds 40-tais gads, zemes reforma – absolūti nepareiza, rūpniecības iznīcināšana – absolūti nepareiza. Tas viss bija 90-tajos gados. Šobrīd mēs dzīvojam 2012.gadā. Lūk, sakiet, vai gudrs cilvēks pieņems lēmumu, ieguldīs miljardu Lietuvas enerģētikā, atomstacijā? Lūk, sakiet, kāda velna pēc? Vai mums šeit Latvijā enerģētikā nav kur ieguldīt vienu miljardu? Lai viņi būvē tie lietuvieši, lai būvē baltkrievi, lai būvē Krievija Kaļiņingradā savas atomstacijas! Nopirksim tur, kur būs lētāk. Vai tad tas nav absurds? Bet šobrīd pietrūkst 30 miljonu latu, lai veiktu vispārizglītojošo skolu renovāciju. Miljards lietuviešiem ir, bet 30 miljonu mūsu bērniem, lai radītu, skolotu, mūsdienīgu darbaspēku, mums nav. Lūk, tas.. to mēs šobrīd.. mēs esam šī neprāta liecinieki. “airBaltic” 110 miljoni ir, bet viņiem bija privātie investori, kuri bija gatavi šo naudu ieguldīt. Kāpēc valstij jāiegulda nauda – 110 miljoni? Atkal – 30 miljonus atdosim profesionālajai izglītībai! Saprotiet, kamēr tādas muļķības tiks darītas.. Vai “Rail Baltica” – kādas kravas, kāda valsts, saprotiet? Mums grib iestāstīt, ka Igaunija ar savu ekonomiku ir pielīdzināma Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Vidusāzijas un Ķīnas ekonomiku kopā ņemot. Kurš tic šīm muļķībām? Tur ekonomiskajā pamatojumā rakstīja, ka kravas no Somijas nonāks Tallinā un tālāk pa dzelzceļiem uz Eiropu – absurds! Atkal mēs iztērēsim vienu miljardu. Lūk, Jums viens miljards Lietuvai, viens miljards “Rail Baltica”, kur jau ir viens “Rail Baltica”, būs divi paralēli “Rail Baltica”. Iedomājieties, ar Igauniju būsim savienoti ar divām dzelzceļa līnijām. Divām dzelzceļa līnijām. Tāda vērienīga ekonomika! Un Igaunija tā ir Ķīna, kā minimums – Vācija, to mums cenšas iestāstīt, uzskatot mūs par pilnīgiem idiotiem. Jūs man jautājāt, kādas ir perspektīvas. Kamēr tādas muļķības tiks pieņemtas, perspektīvu nav nekādu.”’

V.Artjomenko: “Bet kā tas tā sanāk, ka Jums tur ostās perspektīvas ir, bet mums vairāk nekur citur nav?”

A.Lembergs: “Kā “nekur citur nav”?”

V.Artjomenko: “Lūk, Jūs sakāt – Latvijai nav.”

A.Lembergs: “Uzcels “Rail Baltica”, lai trīs Latvijas ostām liegtu reālu, stabilu biznesu. Nauda Austrumu-Rietumu attīstībai, ko Zatlers labi izdarīja – ar Putinu vai Medvedevu vienojās, bet Eirokomisija, eirokomisārs no Igaunijas, kurš ir atbildīs par transportu, ja, viņš taču ir kategoriski pret, viņam galvenā ir Tallina-Berlīne. Lūk, un Jūs man uzdodat jautājumu, kādas ir perspektīvas. Kamēr pieņemsim muļķīgus lēmumus, nekādu perspektīvu nav.”

V.Artjomenko: “Mūsu saruna tuvojas beigām..”

A.Lembergs: “Es atvainojos, es nedaudz sadusmojos! Tas nav pareizi.”

V.Artjomenko: “Bet, ņemot vērā, ka mēs iesākām pietiekami jautri, priecīgi, es ceru, ka mūsu tikšanās noslēgumā, ja reiz man nebija iespējas parunāt ar Jums par dvēselisko, par to, kā attīstās Ventspils..”

A.Lembergs: “Jūs ar mani nekad nerunājat par dvēselisko.”

V.Artjomenko: “.. svētku priekšvakarā es tomēr gribētu Jums palūgt vienkārši apsveikt mūsu klausītājus gaidāmajos svētkos.”

A.Lembergs: “Jūs ziniet, mums dzīvē ir daudz izaicinājumu, kā tas ir krieviski?”

V.Artjomenko: “Bызовов.”

A.Lembergs: “Jā, вызовов. Un mēs pietiekami bieži pieņemam kaut kādus pareizus lēmumus, bet ļoti bieži mums nepietiek spēka un gribas, lai tos ieviestu dzīvē. Lai mēs prastu no savām neveiksmēm augšāmcelties kā Kristus, mēs, protams, neesam Kristus, bet augšāmcelties jeb sevi pārvarēt, tad mēs vienmēr skaisti varēsim atzīmēt svētkus. Vienalga – sveiciens visiem šajos skaistajos svētkos, kuri mūs visus vieno – olas, zaķi. Paldies Dievam, vismaz šeit mēs nerunājam dažādās valodās!”

V.Artjomenko: “Paldies, paldies! Šis bija raidījums “Darbojošās personas”. Tajā piedalījās Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs un žurnālisti Agris Rozentāls no laikraksta “Diena”, un Margita Sprancmane no “MK Latvija”. Raidījumu vadīja Valentīna Artjomenko, Latvijas Radio 4, skaņu operators Aldis Langbaums. Paldies visiem! Veiksmi! Uz tikšanos ēterā!”

Publicēts lapā: 11.04.2012