Kalendārs

“ADwards 2012” žūrijas vadītājs Stīvs Henrijs: Pilsētas pārvēršana zīmolā ir forša ideja (22.03.2012.)

Toms Grevins, DJ: “What about the ADwards 2012 and about the works? So, what… what do you think? What’s like in the short list of the best ones so far?”

Steve Henry, Head of ADwards 2012 jury: “I’m never sure in situations like this what I can say and what I can’t say..”

T.Grevins: “You can say.. Well.. You’re on my show! You can say everything.”

S.Henry: “I can say anything I want. There’s no sensitive shit? Is it? Everything. Great!”

T.Grevins: “In Latvia you can even say F*** word on the radio at 10:40 and no one’s gonna be like…”

S.Henry: “You’re sure?”

T.Grevins: “Yeah, yeah! I know that.”

S.Henry: “If I say that, I’ll get into a lot of trouble. I’ll be on the front pages! Everything!”

T.Grevins: “No, really!”

S.Henry: “Cause I use the F*** word a lot. I like the F*** word. It’s one of my favourite words!”

T.Grevins: “Okay!”

S.Henry: “You say it first, then I’ll say it! Then I’ll believe you!”

T.Grevins: “Okay! I say – fuck!”

S.Henry: “Fuck!”

T.Grevins: “Okay!”

S.Henry: “There we go! We’re both happy now. That’s great!”

T.Grevins: “All right! But about..”

S.Henry: “The brands. I mean like, say – I’m gone pronounce this wrong, I’m sure, but Airmag – did, Air Magazine, did some fantastic work because the range is different, different media. “O’karte”! “O’karte” – Am I pronouncing that right? The mask.. “O’karte”?”

T.Grevins: “”O’karte”.”

S.Henry: “”O’karte”.”

T.Grevins: “”O’karte”.”

S.Henry: “Sorry for my pronunciation.”

T.Grevins: “That’s all right!”

S.Henry: “But that… that was wonderful work. Amm, I mean, there were some really interesting stunts like for “airBaltic” with the elves invading the airplane. So, that was great… Amm… Then there were some controversial stuff like Ventspils. You know the currency?”

T.Grevins: “That’s a pretty controversial city!”

S.Henry: “Yeah! Isn’t it? But, you see what’s interesting, I like it in the first morning, ideas that stood out for me the most was the one of Ventspils making its own currency, cause I like creative ideas. When somebody comes to me with an idea, I go, fuck, we can’t do that.”

T.Grevins: “There’s a second time.

S.Henry: “There’s a second time, you see, cause you said I..”

T.Grevins: “.. use that all the time.”

S.Henry: “To me, that’s like a great idea when you go “Can we do this?” Yeah? I thought that was one of those ideas making your own currency. Can we do that? I don’t know. They did it. Wonderful! It was sensational. And then there was a campaign from a young student team. Emm, put you – how long it took to break into Lembergs’ safe. That was like.. and that was hysterical! So you’ve got this guy in the center of one campaign and in the center of another campaign. Positive? Negative? But, you know, stuff’s happening all around him, to that’s Inching, that’s energy, yeah? I mean, I have no idea what this guy is like, but I have got an idea from what I see, I’ve got an idea.”

T.Grevins: “I had.. I don’t know if I can speak on this like a nerd of whatever..”

S.Henry: “You can say.. just told me you can say what you like.”

T.Grevins: “We had this joke some like five years ago with my buddies that he will probably one day come up with that he is keeping some nuclear weapons, but like in a funny way. He will say: “Hey, I have weapons, by the way, as well”.”

S.Henry: “But as well as there.. yeah, yeah, you better, yeah, yeah, so you better give me what I want because I just found there weapons in my safe, yeah. Em, so that was good, but there’s a… I’ve got a list with stuff there. But here was some really interesting work.. like you said I love the energy of it, it was fantastic. And it just, it does feel young, but also, like I said, feels integrated and embraced by the country and the wider culture, you know? So, I was just talking to Chris Taylor, he’s on the jury from Amsterdam, but he is working for an American agency “Wieden+Kennedy”, a brilliant American agency. He was telling me a story about someone who interviewed Francis Ford Coppola – what do you think about advertising? And Coppola said it was second-hand smoke, you know? It’s like.. and there’s a really anti-advertising feeling in America and in the UK. So the whole time you are battling against people going “Oh, I hate advertising, take it away, I don’t want it”. And it feels here different. It feels more like it’s integrated and fun, and people having fun with it, and going this is.. so even, you know, the mission statement for the country that to be the greenest nation on Earth in ten years, is that right?”

T.Grevins: “Yes, something like that.”

S.Henry: “You see, that I think that’s really cool, that’s like a plan brand thinking for a country. That’s like saying this is a brand with a mission with values, yeah? Fantastic. And even I can say the Ventspils’ story, no matter what’s Lembergs like, I mean, that’s a cool idea to turn that city into a brand. And to play around with that like that, yeah? So I think that’s what the future is about. It’s like it’s blurring the boundaries between commercial artistry and just people having fun and creating stuff and brands can be anything.”

(..)

[Tulkojums]

Toms Grēviņš, “Radio 101” ētera personība: “Bet kas ar “ADwards 2012″ un tās darbiem? Ko.. ko tu domā? Kāds īsumā ir labāko saraksts līdz šim brīdim?”

Stīvs Henrijs, “ADwards 2012” žūrijas vadītājs: “Es nekad neesmu drošs šādās situācijās, ko varu un ko nevaru teikt..”

T.Greviņš: “Tu vari teikt.. Labi.. Tu esi manā šovā! Tu vari teikt visu.”

S.Henrijs: “Es varu teikt jebko, ko vēlos. Nav nekas “aizliegts”? Tā tiešām ir? Visu. Lieliski!”

T.Greviņš: “Latvijā tu vari teikt F*** vārdus radio plkst.10.40 un neviens..”

S.Henrijs: “Tu esi drošs?”

T.Greviņš: “Jā, Jā! Es zinu to.”

S.Henrijs: “Ja es to pateikšu, man būs daudz problēmu. Būšu pirmajās lappusēs. Visu!”

T.Greviņš: “Nē, patiešām”

S.Henrijs: “Jo, es F*** vārdu lietoju daudz. Man patīk F*** vārds. Tas ir viens no maniem iecienītākajiem vārdiem!”

T.Greviņš: “O.k.!”

S.Henrijs: “Tu pasaki to pirmais, tad es to pateikšu! Tad es tev noticēšu!”

T.Greviņš: “O.k! Es saku – fuck!”

S.Henrijs: “Fuck!”

T.Greviņš: “O.k!”

S.Henrijs: “Lūk! Tagad mēs abi esam laimīgi. Tas ir lieliski!”

T.Greviņš: “Labi! Bet kas par..”

S.Henrijs: “Brendiem. Es domāju, teikt – es to izrunāšu nepareizi, esmu par to pārliecināts, bet žurnāls IR – žurnāls IR did, Ir Magazine veicis fantastisku darbu, līmenis ir cits, cita veida medijs. “O’karte”! “O’karte” – vai es to izrunāju pareizi? “O’karte”?”

T.Greviņš: “”O’karte”.”

S.Henrijs: “”O’karte”.”

T.Greviņš: “”O’karte”.”

S.Henrijs: “Atvainojos par savu izrunu.”

T.Greviņš: “Viss kārtībā!”

S.Henrijs: “Bet tas.. tas bija brīnišķīgs darbs. Es domāju, ka patiešām interesanti bija “airBaltic” ar rūķiem, kuri iebruka lidmašīnā. Tas bija lieliski! Tad bija dažas pretrunīgas lietas, piemēram, Ventspils. Jūs zināt naudu?”

T.Greviņš: “Tā ir diezgan pretrunīga pilsēta!”

S.Henrijs: “Jā! Vai ne? Bet, redziet, kas interesanti, man tā iepatikās jau pirmajā rītā. Idejas, kas man visvairāk patika, bija Ventspils, kas laiž klajā savu naudu, jo man patīk radošas idejas. Kad kāds pie manis atnāk ar ideju, es saku, fuck, mēs nevaram to izdarīt.”

T.Greviņš: “Tā ir otrā reize.”

S.Henrijs: “Tā ir otrā reize, tur teici, jo tu teici..”

T.Greviņš: “.. lieto to visu laiku.”

S.Henrijs: “Man tā ir lieliska ideja, kad tu atnāc: “Mēs varam to izdarīt?” Ja? Es domāju, tā bija viena Brīnišķīgi! Tas bija sensacionāli. Un tad bija jaunu studentu komandas kampaņa – ēē.. izmēģini – cik ilgā laikā tu vari ielauzties Lemberga seifā. Tas bija kā.. un tas bija histēriski! Tā Jums ir šis puisis kādas vienas kampaņas centrālā figūra un centrālā figūra kādā citā kampaņā. Positīvi? Negatīvi? Bet Jūs zināt, lietas, kas notiek ap viņu. Šī linčošana, šī enerģija, jā! Es domāju, man nav ne jausmas kāds šīs puisis ir, bet man ir nojausma no tā, ko es redzu, man ir ideja.”

T.Greviņš: “Man ir.. Es nezinu, vai es varu par šo runāt kā tāds nūģis..”

S.Henrijs: “Tu vari runāt.. tikko man teici, ka varu teikt, ko vēlos.”

T.Greviņš: “Man ar draugiem pirms kādiem pieciem gadiem bija joks, ka viņš kādu dienu paziņos, ka viņam ir atomieroči, bet tādā smieklīgā veidā. Viņš teiks “Hei, man, starp citu, ir ieroči”.”

S.Henrijs: “Bet tikpat labi kā tur.. jā, jā, tu labāk, jā, jā.. tu labāk man iedod, ko es gribu, jo es tikko atradu ieročus savā seifā! Tā, tas bija labi, bet ir.. Man ir saraksts ar lietām šeit, bet šeit ir daži tiešām interesanti darbi.. Kā tu teici, man patīk to enerģija. Tā ir fantastiska. Un tās tikai.. tās ir tikai jaunas, bet vienlaikus, kā jau teicu, esmu ieintriģēts un apburt ar valstu un tās plašo kultūru, tu saproti? Tā, es tikko runāju ar Kristu Teiloru, viņš ir žūrijā no Amsterdamas, bet viņš strādā Amerikāņu aģentūrai “Wieden+Kennedy”, izcila Amerikāņu aģentūra. Viņš man stāstīja stāstu par kādu, kurš intervēja Franci Ford Coppolu – ko Jūs domājiet par reklāmu? Un Coppola teica, ka tā ir pasīvā smēķēšana, tu saproti? Tas ir kā.. un Amerikā un ASV ir patiešām anti-reklāmas noskaņa. Tādējādi visu laiku tu cīnies ar cilvēkiem “O, es ienīstu reklāmu, ņemiet to nost, es to nevēlos!”. Un šeit ir citādākas sajūtas. Šķiet tās ir vairāk saskaņotas un smieklīgas, un cilvēkiem ir jautri, un tas.. pat valsts mērķis – būt zaļākajai nācijai pasaulē desmit gados, vai tā ir”

T.Greviņš: “Jā, kaut kas uz to pusi.”

S.Henrijs: “Tu redzi, es domāju, ka tas patiešām ir forši. Tā ir kā valsts zīmolvedība. Tas ir kā zīmols ar mērķi ar vērtību, ja? Fantastiski. Un es pat varu teikt, ka Ventspils stāsts – nav svarīgi, ko runā par Lembergu, es domāju, tā ir forša ideja pārvērst pilsētu zīmolā. Un ar to rotaļāties, ja? Es domāju, ka tāda ir nākotne. Tas ir kā robežu izdzēšana starp komerciāliem māksliniekiem un vienkārši cilvēkiem, kuriem ir jautri, un jebkas var tik radīts kā zīmols.”

(..)

Avots: Radio 101

Publicēts lapā: 22.03.2012