Kalendārs

Par noraidījumu senatoram Andrim Guļānam (06.03.2012.)

Foto: F64

LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā ir ierosināta kasācijas tiesvedība sakarā ar manu sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 9.novembra spriedumu lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Tieslietu ministrijai izdot vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par zaudējumu, kas radušies sakarā ar zvērināto advokātu sniegto juridisko palīdzību, atlīdzības piešķiršanu t.s. Grinberga lietā. Senāts lietu izskatīs rakstveida procesā 3 senatoru sastāvā, starp kuriem ir arī senators, bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Šīs lietas ietvaros esmu iesniedzis LR Augstākajai tiesai noraidījumu senatoram Andrim Guļānam.

LR Satversmes 92.pants garantē, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.(…).

Administratīvā procesa likuma 117.panta I daļas 4.punkts nosaka, ka tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

A.Guļāns vairākkārtīgi masu medijos ir paudis savu viedokli, kas manā ieskatā rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, izskatot konkrēto lietu.

Tā piemēram, Latvijas Radio 1, 2010.gada 15.aprīļa raidījumā „Aktuālais temats” A.Guļāns ir paudis sekojošo – “(…) ja, ja mēs varam izdarīt šo secinājumu, ka pret Vīgantu un pret Maizīti nobalsoja tikai tāpēc, ka viņi savā profesionālajā darbā ir kaut ko pieņēmuši kādus lēmumus, kas nepatīk kādai ietekmīgai amatpersonai…”

Kārlis Streips, žurnālists: “Runāsim atklāti – viņi gadījās pa ceļam Lembergam”

A.Guļāns: “Tad tas nozīmē, ka visām nākamajām amatpersonām tas ir signāls, ka, nu, lūdzu, jūs, neaiztieciet mani, neaiztieciet manus cilvēkus vai, jūs, ziniet savu darba lauku un darbojieties tajā laukā, ķeriet zagļus, ķeriet laupītājus varbūt, bet, jūs, nelieniet finanšu darījumos, ekonomiskajos darījumos, pretējā gadījumā – jūsu karjerai var tikt pielikts punkts.”

Laikrakstam “Latvijas Avīze” 2010.gada 4.martā, rakstā “Guļāna pārliecība: Maizītim joprojām uzticos”, A.Guļāns saka – “(…) Saeimā izteiktais noraidījums Mārim Vīgantam man vēl tagad šķiet dīvains un neizskaidrots. Tad rodas pieņēmumi, ka tas darīts kāda cilvēka interesēs, kurš ir neapmierināts ar konkrētā tiesneša darbību, un ka tā ir zināmā mērā atriebība. (…) Bet man šķiet, ka šādos gadījumos vienmēr ir kaut kāds skaidrojums. Vienīgais, par ko aplinkus runāja, ka Vīgants pieņēmis lēmumu attiecībā uz cilvēku, kuram Latvijā ir pietiekami liela ietekme.”

E.Licītis, žurnālists: “Neslēpsim, ka runa ir par Lemberga kungu un tiesneša nolēmumu piemērot viņam drošības līdzekli apcietinājumu.”

A.Guļāns: “Šķiet, ka tā.”

Līdzīgu viedokli A.Guļāns ir paudis arī citos medijos, tādējādi radot pamatotas šaubas par konkrētā tiesneša objektivitāti lietas izskatīšanā, kas nav saistāms ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Ievērojot iepriekš izklāstītos iemeslus, kā arī pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 117.panta I daļas 4.punktu un IV daļu, uzskatu, ka pastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par senatora A.Guļāna objektivitāti konkrētas lietas izskatīšanā, tādēļ izsaku noraidījumu.

Publicēts lapā: 6.03.2012