Kalendārs

Intervija Radio Baltkom raidījumā Вопрос с пристрастием (29.02.2012)

Vadims Radionovs, raidījuma vadītājs: “Labvakar, cienījamie radio klausītāji! Ēterā raidījums “Aizrautīgs jautājums”. Katru darba dienu plkst. 8 un plkst.11 mēs esam ēterā televīzijas kanālā “Pro100TV”, bet katru trešdienu pēc plkst. 17 tiekamies tiešajā ēterā radio “Baltkom”. Esam arī sociālajā tīklā “Facebook”, un atrast mūs tur ir vienkārši – meklētājā jāieraksta “Vopros s pristrastiem”. Studijā Oksana Antoņenko.”

Oksana Antoņenko, raidījuma vadītāja: “Labvakar! Un Vadims Radionovs.”

V.Radionovs: “Un skaņu režisors mums šodien Konstantīns Rosts. Pirms mēs iepazīstinām ar mūsu viesi, paziņosim jums ko patīkamu – radio “Baltkom” tagad var dzirdēt arī Ventspilī frekvencē 77,5, tā ka – pievienojieties, ņemot vērā, ka arī mūsu šīsdienas viesim ir nozīmīga saistība ar šo skaisto pilsētu. Labvakar, Lemberga kungs!”

Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs: “Labvakar!”

O.Antoņenko: “Jā, tiem, kuri nesaprata, atgādināsim – pie mums viesos Ventspils mērs Aivars Lembergs. Nu, ko, ir laiks iepazīties ar viņu tuvāk un varbūt paklausīties dosjē.”

V.Radionovs: “Kaut kas mums ir noticis ar dosjē, bet iepazīstināšana ar Lemberga kungu nav vajadzīga, visi jūs lieliski zina, un, ja es pareizi atceros, fails kaut kur ir pazudis, no 1988.gada jūs ieņemat pilsētas mēra amatu.”

A.Lembergs: “Jā, ir pareizi rakstīts.”

V.Radionovs: “Tas nozīmē, ka jūs esat visilgāk spēlējošais mērs.”

A.Lembergs: “Neesmu interesējies, bet iespējams. Kā saka, no “perestroikas”.”

V.Radionovs: “Pa šiem gadiem ir nomainījušās daudzas valdības, daudz premjerministru, bet kāds ir jūsu politiskās ilglaicības noslēpums, kā jūs domājat?”

A.Lembergs: “Nu, es vienmēr esmu centies strādāt no sirds. Es atbildību uztvēru atbildību par pilsētu, par ventspilniekiem kā nesavtīgu kalpošanu, un tas nav darbs par naudu. Tas ir darbs…tā ir nodošanās, tāds hobijs, kurš tev ir vistuvākais sirdij, kuram tu nekad neskaiti, cik laika esi patērējis, neko.”

V.Radionovs: “Sanāk, ka jūs no darba saņemat gandarījumu?

A.Lembergs: “Jā, jā. Nē, nu, jā. Teiksim tā – tā ir mana dzīve. Vienreiz es runāju ar kādu jaunu vadītāju, savu kolēģi – es viņam zvanu un nevaru vakarā sazvanīt. Tad es viņam teicu – zini ko, tu esi tādā amatā, ka vienīgā reize, kad tu vari neatbildēt uz zvanu, ir tad, kad tu mīlējies ar draudzeni vai sievu, pārējā laikā tev jābūt darbā.”

V.Radionovs: “Tas nozīmē, ka politiķiem nav darba dienas…”

A.Lembergs: “Nē, nē. Nezinu kā politiķim, bet vadītājam, vienam no pilsētas vadītājiem nav ne brīvdienu, nekā nav. Viņam visu laiku jābūt darbā, jābūt gatavībā, jo pilsēta ir tik sarežģīts mehānisms…manā dzīvē ir bijuši tik nepatīkami gadījumi, avārijas, kad tev vienmēr jābūt

sasniedzamam.”

V.Radionovs: “67212939 un 67213939 – tie ir tiešā ētera tālruņa numuri. Zvaniet un uzdodiet jautājumus mūsu šīsdienas viesim!”

O.Antoņenko: “Nu ko, es domāju, ka ir laiks pāriet pie tā jautājumu saraksta, kuru mēs jums esam sagatavojuši. Jūs sakāt, ka strādājat ventspilniekiem, visiem pilsētniekiem, par visiem rūpējaties. Ir tādas situācijas, kad ne tikai valsts iedzīvotāji, bet, es domāju, arī katras pilsētas iedzīvotāji, sadalās divās vai vairākās pretējās nometnēs. Piemēram, mums nesen bija referendums par otrās valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, kurš, kā izsakās atsevišķi politologi, sašķēla Latvijas iedzīvotājus divos kaut kur naidīgos flangos. Kā jūs vērtējat referenduma iznākumu?”

A.Lembergs: “Atcerieties, bija gan Interfronte, gan Tautas fronte. Mana pozīcija bija tāda – mēs visi Ventspilī esam ventspilnieki un mans uzdevums – mūs vieno ļoti daudz kas kopīgs – bērnudārzi, skolas, ielas, teātris, pludmale – tas viss mūs vieno. Saprotiet, kad valoda ir iemesls un sadala mūs, lai arī mums ir tik daudz kopīgu jautājumu un interešu, tas vienkārši ir nepieļaujami, tas vienkārši ir nepieļaujami. Referenduma rezultāti – es uzskatu, ka rezultātiem jāpievērš vislielākā uzmanība, vislielākā uzmanība, un vienmēr jāskatās seku iemesls. Tas arī ir seku iemesls, tā ir daļas Latvijas pilsoņu reakcija. Reakcija ir no 90-to gadu sākuma, jo tad, kad bija referendums par Latvijas neatkarību daudzi krievi to atbalstīja, bet pēc tam viņi izrādījās bija nepilsoņi, tas bija tāds “uzmetiens”, manuprāt, netaisnīgs.”

O.Antoņenko: “Jūs uzskatāt, ka pilsonību vajadzēja piešķirt visiem?”

A.Lembergs: “Tad varēja dot, jā. Kad šis jautājums nokļuva tādā kā strupceļā, sākās domstarpības jau parlamentā, tad šī lieta sarežģījās. 90-to gadu sākums tas jau ir pirms 20 gadiem, tā ir vienkārši vēsture un par to jau daudzi ir aizmirsuši. Es skatos kā ir noritējis sabiedrības integrācijas process. Ventspilī tas ir noritējis, es teiktu, plūstoši. Un šis process tā noritēja līdz 2003.gadam arī visā Latvijā, īpaši labi Ventspilī. Bet jūs atceraties, toreiz, kad pie varas nāca “Jaunais laiks”, bija ministrs Šadurskis, sākās uzbrukumi krievu skolām, lai pārietu tikai uz latviešu valodu. Atcerieties? Tad…”

V.Radionovs: “2004.gada skolu reforma?”

A.Lembergs: “Jā, jā, sākās viņa 2003.gadā, ja? Tad sākās šī pretošanās. Es toreiz teicu, ka tā nedrīkst darīt – administratīvā kārtībā ieviest kaut kādas šādas asas kustības, jo nav gatavi skolēni, nav gatavi skolotāji, mācību programmas nav gatavas, tā nevar. Tas skar bērnus un jebkuri vecāki savus bērnus aizstāv. Lūk, tas bija pirmais, tā teikt, lūzums, liels administratīvais satricinājums sabiedrībā. Tā tika veikta apzināti. Tad es skatījos, kā skolēnu skaits, kas mācās 1.klasē, pamazām samazinās krievu skolās un latviešu skolās palielinās, tas nozīmē, ka arī nelatviešu vecāki savus bērnus 1.klasē sūtīja latviešu skolās, brīvprātīgi, neviens nespieda. Tad tas samazinājās. Nākamais, jūs atceraties, pēdējais uzbrukums bija pirms gada, kad paziņoja, ka jāpāriet uz to, ka skolas, kur mācās…tiek finansētas no valsts vai pašvaldību budžeta mācības notiek tikai latviešu valodā. Atkal skolas, tika pievienoti arī bērnudārzi, ja?”

O.Antoņenko: “Pavisam nesen, jā.”

A.Lembergs: “Jā, jā. Tātad, kāda reakcija? Protams, ka kāds izmantoja šo situāciju. Un svarīgākais – uzbrukums ir vērsts pret bērniem un, protams, ka jebkurš vecāks, nav obligāti cilvēks, arī dzīvnieks aizstāvēs savus bērnus, pareizi? Bērnu aizstāvēšana ir normāla reakcija. Sanāk tā, ka tas, ka mums Latvijā ir daudz citu nacionalitāšu cilvēku, tiek izmantots, lai kurinātu naidu politisku mērķu dēļ. Es visu laiku saku, ka nevar humanitārus jautājumus risināt administratīvā ceļā. Tas vienkārši ir aizliegts.”

O.Antoņenko: “Labi, bet šobrīd valdošie politiķi saka, ka viņi tādā veidā cenšas glābt latviešu valodu. Es domāju, ka jums kā latvietim jābūt zināmai šai problēmai, kad runā, ka latvieši baidās no tā, ka tādēļ, ka blakus ir lielā krievu valoda, kas to “apēdīs”, tādēļ ir šāda pozitīva diskriminācija. tam jūs nepiekrītat?”

A.Lembergs: “Ziniet ko, tādā gadījumā jau sen, cara un pēc tam padomju laikos tas būtu noticis. Es pats strādāju partijā. Viss bija krievu valodā, lielos pasākumos viss bija tikai krievu valodā, un latviešu valoda nenomira. Šobrīd galvenā bīstamība latviešu valodai ir no pašiem latviešiem, jo attieksme pret latviešu valodu, īpaši jaunatnei, ir kā pret otršķirīgu valodu.”

O.Antoņenko: “Kāpēc? Viņi taču gāja uz referendumu, balsoja.”

A.Lembergs: “Jā, viņi gāja, bet ar kādām latviešu valodas zināšanām viņi beidz skolu? Es taču redzu kā viņi raksta, viņi nemāk rakstīt.”

O.Antoņenko: “Tas ir – latvieši latviešu valodā nemāk rakstīt.”

A.Lembergs: “Jā rakstiski latviešu valodā nemāk izteikties. Ja uzrakstīs vienu lapu latviešu valodā, tur būs 50 kļūdas. Kad mēs rakstījām sacerējumu, pieļaujamas bija trīs kļūdas visā sacerējumā. Otrkārt, saziņā starp valsts iestādēm ļoti bieži netiek izmantota latviešu valoda. Netiek izmantota krievu valoda, bet angļu valoda. Angļu valoda izspiež latviešu valodu, ja. Jaunatne mācās angļu valodu ar mērķi, ka šī valoda būs svarīgākā viņa dzīvē, ja. Tālāk – starptautiskās vienošanās. Vienošanās starp mūsu valdību un Starptautisko Valūtas fondu, un Eiropas Komisiju, tur vispār tā tiek parakstīta tikai angļu valodā. Latviešu valoda tur vispār netiek izmantota.”

O.Antoņenko: “Jā., bet ir neoficiāls tulkojums.”

A.Lembergs: “Jā, bet, kādēļ ne oficiāls? Kāda mums ir valsts valoda? Saprotiet? Es pat izteicos, ka tā ir nelietība, kāpēc mēs paši, latvieši, pārkāpjam Satversmi, kur rakstīts, ka valsts valoda ir latviešu valoda. No otras puses, ja pie manis atnāk cilvēks, kurš runā krievu valodā, es ar prieku ar viņu komunicēju krievu valodā, jo es šo valodu, kuru es agrāk zināju tā, ka man maskavieši atbrauca un teica, Aivar, tev nav akcenta, sāku aizmirst. Tagad man jau ir akcents un es jau ar zināmām grūtībām meklēju vārdus, ja. Tagad, redziet, es nepareizi pateicu teikuma beigas.”

O.Antoņenko: “Labi. tagad daudzi saka, ka tā kā Latgalē cilvēki balsoja “par” krievu valodu kā valsts valodu, jāpadomā par reģionālās valodas statusa piešķiršanu, piemēram, Latgalē vai Daugavpilī. Jūs gribētu, lai Ventspilī krievu valoda kļūtu par reģionālo?”

A.Lembergs: “Es jums pateikšu vēl vairāk. Es uzskatu, ja cilvēks runā krievu valodā, viņam jāatbild krievu valodā, jo kopiena, kas runā krievu valodā, ir liela, un tai ir jābūt tādai pareizai praksei. redziet, ja mums uzrakstīs vēstuli angļu valodā, kā mēs atbildēsim? Vai tad mēs atbildam latviešu valodā? Piemēram, Eiropas Komisija raksta valdībai vēstuli, kādā valodā? Latviešu vai angļu? Angļu. Kādā mēs atbildam? Latviešu vai angļu? Jūs paskatieties, visa sarakste ir tikai angļu valodā.”

V.Radionovs: “Eiropas Savienības valoda.”

A.Lembergs: “Pagaidiet, bet valsts valoda ir kāda?”

V.Radionovs: “Latviešu.”

A.Lembergs: “Lūk. Kādēļ tad vecmāmiņai nevar atbildēt krievu valodā, bet Eiropas Komisijai var atbildēt angļu valodā. Kāda tur atšķirība? Atšķirības nav. Atšķirība ir tajā, ka Eiropas Komisijai ir tulki. rakstiet latviešu valodā, viņi iztulkos. Saprotiet, ja gribat, cieniet un sargājiet savu valodu! Ja pie manis atnāk cilvēks, kurš slikti runā latviešu valodā, bet labi runā krieviski, bet es pārvaldu krievu valodu, kur tur ir Satversmes vai likuma pārkāpums, ja es atbildēšu krievu valodā. Ir nonākuši līdz tādam marazmam, ka atnāk uz krievu kanālu un atsakās runāt krievu valodā, kaut arī zina. Bet, ja atnāk uz ārzemju telekompāniju, tur runā sliktā angļu valodā un vēl vārdus jauc, un diskreditē Latvijas politisko eliti. Runā savā latviešu valodā, lai viņi tulko! Tā ir visa problēma.”

V.Radionovs: “Tā ir divu standartu politika, ja?”

A.Lembergs: “Protams.

V.Radionovs: “Valodas jomā.”

A.Lembergs: “Jā, jā, protams. Tā ir divu standartu politika. Es kategoriski esmu pret to. Es jums teikšu tā – mums ir tik daudz kopīgu problēmu, un ir tik daudz kas kopīgs Latvijā jārisina, ka tas, kādā valodā atbildēs vectētiņam vai vecmāmiņai pašvaldībā, ir nelietīgi tērēt laiku šai tēmai.”

O.Antoņenko: “Bet, ja kas, Ventspilī vecmāmiņai krievu valodā atbild?”

A.Lembergs: “Kā savādāk. Vajag atbildēt, jā.”

O.Antoņenko: “Varbūt uzklausīsim zvanu! Mums sabojātos līnija. Ir veselas divas.”

V.Radionovs: “Labvakar! Jūs esat ēterā! Runājiet, lūdzu!”

A.Lembergs: “Ā?! Ja!”

Radio klausītājs: “Labvakar, Jūs esat ēterā! Norāvās mums zvans. 67212939 un 67213939 – tiešā ētera telefona numuri. Zvaniet un piedalieties mūsu sarunā! Lūk, vēl viens zvans! Labvakar! Jūs esat ēterā, runājiet, lūdzu!”

Radio klausītājs: “Labvakar!”

O.Antoņenko: “Labs!”

A.Lembergs: “Labvakar!”

Radio klausītājs: “Man Lemberga kungam būs neliels jautājums. Lūk, Ventspils tā ir osta ar ļoti labi attīstītu infrastruktūru – gan ostas, gan dzelzceļa, tur “Ventbunker”, “Ventspils Nafta”. Kaut vai hipotētiski: kādas ir sašķidrinātās gāzes termināļa perspektīvas, piemēram, Ventspilī? Manuprāt, tas varētu reģionālo enerģētiku, bāzes enerģētiku pārklāt pilnībā, vēl jo vairāk tādēļ, ka tas tur dublējas, tagad tur ir ogļu pārkaušanas terminālis. Un, lūk, nodarbinātība uz kādiem 30 gadiem noteikti būtu, jo varētu realizēt gāzes nodrošinājumu šajā bāzē, tur..”

A.Lembergs: “Jā, jā! Es Jūs sapratu.”

V.Radionovs: “Paldies! Attiecībā uz..”

A.Lembergs: “Ļoti labi jautājumu! Es Jums pilnībā piekrītu un ne tikai piekrītu. Ventspils brīvosta pasūtīja tādu pētījumu un veica nepieciešamos aprēķinus, lai pārliecinātos, vai Ventspils brīvostas piedāvājums par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Ventspilī ar savienojumu Baltikas, Baltijas centrālajai gāzes piegādes maģistrālei ir konkurētspējīgs. Lūk, lai, tātad tas bija alternatīvs gāzes piegādes ceļš un tā degazācija visam šim tirgum. Lūk, tas, tas pētījums parādīja, pēc mūsu domām, ka Rīgas variants ir mazāk dzīvotspējīgs nekā Ventspils variants, bet tā kā ir izstrādāts variants, ka šādu termināli jāveido Rīgā, tad mēs piedāvājām vēl pagājušogad, ka vajadzētu izpētīt un salīdzināt stiprās un vājās puses katrai no šiem diviem variantiem un lai Latvijas valdība ne, ne politiski vai kaut kā tur savās interesēs pieņemtu lēmumu, bet pieņemt to variantu, kurš ir konkurētspējīgāks, salīdzinot ar alternatīvajiem Igaunijas un Lietuvas projektiem. Kāpēc es runāju par konkurenci? Jo Eiropas Komisija paziņoja, ka Eiropas Savienība atbalstīs un līdzfinansēs tikai vienu sašķidrinātās gāzes termināli vienām no trim Baltijas republikām. Mēs sakām: “Lai šajās sacensībās iet pats labākais variants!” Mēs Ventspilī domājam, ka Ventspils. Nu, ja “Latvenergo” domā, ka Rīga, tad – salīdzinām! Kas, piemēram, kas mums, kas mūs pat smīdina, – šajā pētījumā, kuru pasūtīja “Latvenergo” tiek apgalvots, ka Baltijas jūra sasalts tāpat kā, Somu, kā Rīgas līcis. Iedomājaties?! Ka no, no, no astoņiem, desmit gadiem katrs astotais, astoņi, astoņus gadus, astoņus gadus no desmit aizsalts Baltijas jūra. Jūs cik ilgi dzīvojat, kaut reizi tā aizsala, aizsala?

O.Antoņenko: “Labi, bet, ja atgriezties pāris soļu atpakaļ, lūk, Jūsuprāt, principā Latvija ir vajadzīgs sašķidrinātās gāzes terminālis vai nav? Jo, lūk, sākotnējā tas radās no domas būt enerģētiski neatkarīgiem no Krievijas, būt atkarīgiem ne tikai no Krievijas gāzes, un tā iemesla dēļ uzbūvēsim sašķidrinātās gāzes termināli. Neviens līdz šim, vismaz, cik es esmu dzirdējusi, nevar normāli paskaidrot, kāpēc tas būs lētāk nekā, teiksim, Krievijas gāze, ņemot vērā, ka nav saprotams, no kurienes to sašķidrināto gāzi ievedīs un pa kādām cenām tirgot. Vispār principā tāds projekts Latvijai ir vajadzīgs?”

A.Lembergs: “Nē! Redziet, tur, tā ir Eiropas Savienības enerģētikas politika. Un viņi, kā es teicu, viņi dod līdzfinansējumu vienam šādam projektam..”

O.Antoņenko: “Bet mums taču arī jāieguldās!”

A.Lembergs: “Kā?”

O.Antoņenko: “Latvijai arī ir jāieguldās!”

A.Lembergs: “Nu tur vēl līdz galam nav skaidrs, kāds, kāds varētu būt mehānisms, bet principā, ja šāds sašķidrinātās gāzes terminālis tiek būvēts, piemēram, Ventspilī, tiek veidota savienojošā caurule līdz Iecavai vai Bauskai, tātad notiek visas, visas Kurz.., Ziemeļkurzemes gazificēšana, ja. Lūk! Tālāk – mēs piedāvājam Ventspilī būvēt bāzes staciju, elektrostaciju ar 400 megavatu jaudu, un tad jautājums par to, kādu gāzi izmantot – Krievijas vai importēto sašķidrināto – tas jau būs atkarīgs no konkurences un cenām. Un mēs kā patērētāji visi esam ieinteresēti patērēt to gāzi, kuras cena ir mazāka, ja. Un, protams, tāda rezerves jauda – nu tā ir jāfinansē, bet tas gala rezultātā, tā uzskata Eiropas Komisija, dos iespēju samazināt to gāzes cenu, lai tā nu ne, ne, ne, nu nebūt monopolistiski augsta. Tā ir, tā ir Eiropas Savienības politika, ja. Un tā kā mēs esam Eiropas Savienībā, tad mums vajag nu, ja, ja ir iespēja iegūt naudu jauniem projektiem Latvijā, tad mums, es domāju, nevajag par jautājumu teikt – tas ir labi vai slikti, vajag vai nevajag. Es domāju, ka vajag obligāti, ja tas tiks būvēts, tad labāk lai tā ir uzbūvēta Latvijā, ja. Lūk, tāda mana pieeja.”

O.Antoņenko: “Labi, bet, ja investoru un naudas piesaiste vienmēr ir tik pozitīvi, tad atceramies stāstu, tā saucamo, ostu privatizācijas stāstu. Jūs taču nesen solījāt rīkot referendumu, ja mūsu ostas tiks nodotas privatizācijai. Pastāstiet, kas par stāstu par ostu privatizāciju!”

A.Lembergs: “Nu kā?! Tur Zatlera partija tagad nāca klajā ar priekšlikumu, ka, lai Ventspils brīvostu un Rīgas brīvostu pārveidotu par akciju sabiedrībām un šīs akcijas izlikt biržā, tas tātad nozīmē privatizāciju. Par ko vispār iet runa?! Kas, piemēram, ir Ventspils brīvosta? Ventspils brīvosta aizņem aptuveni 45% visas Ventspils pilsētas teritorijas, iekļaujot ne tikai jūras kanālu, visas navigācijas sistēmas, piestātnes, tātad attiecīgās būves ostu, ja, platības un iekšējais dzelzceļš tur, ja, autoceļš, bet viņš ir arī iekļauj tīri teritoriāli arī ielas, ietves, apgaismojumu, pat dažus dzīvojamos rajonus, viņi ir .., tā nav osta, bet tā ir teritorija..”

V.Radionovs: “Tāda kā pilsēta pilsētā sanāk!”

A.Lembergs: “Jā! Sanāk kā osta – pilsēta pilsētā. Tagad sanāk, ka priekšlikums principā ne tikai privatizēt stratēģisko Latvijas infrastruktūru, kas, kad viens kaut kāds privātīpašnieks regulēs, kā izmantot kanālu, lūk, jūsu kuģim ļausim ienākt, bet jūsu nē, vai arī, ja jūs maksāsiet vairāk, tad jūs ienāksiet. Saprotiet? Tā vienkārši ir nejēdzība!”

O.Antoņenko: “Nu kā?! Tagad to dara pārvaldes. Tās arī var būt skubjektīvas.”

A.Lembergs: “Pagaidiet! Es pabeigšu. Vēl jo vairāk tur tiek runāts, ka tā ir pilsētas ielu, parku privatizācija. Visa kopumā. Sanāk, ka vienam īpašniekam piederēs 45% pilsētas, tas nav iedomājami. Pat paši nekaunīgākie privatizētāji 20 gadu neatkarības laikā nav iedomājušies nākt klajā ar tādiem piedāvājumiem, ja. Tādēļ es esmu kategoriski pret, es uzskatu šo piedāvājumu par tik nekaunīgu, es teiktu, ja. Jāsaprot Zatleru, jo viņš saņēma naudu par priekšvēlēšanu kampaņu, par referendumu, kas notika, pēc tam par priekšvēlēšanu kampaņu, viņam šī nauda ir jāatstrādā un viņš, spriežot pēc visa, solījis privatizēt Rīgas un Ventspils brīvostas, bet es darītu visu iespējamo, lai nekas tāds nenotiktu.”

O.Antoņenko: “Labi, bet, cik tas ir reāli Jūsu skatījumā? Jo, iespējams, viens cilvēks izteica tādu viedokli, uzrakstīja tādu priekšlikumu un iesniedza Satiksmes ministrijai. Nu, un, iespējams, pat nepamanītu.”

A.Lembergs: “Nu, kā, viņi taču sastāda vadošās koalīcijas mugurkaulu. Bez Zatlera..”

O.Antoņenko: “Jūs uzskatāt, ka tas ir visas Zatlera partijas viedoklis, vai viena cilvēka?”

A.Lembergs: “Pēc idejas, ja pat partijas nosaukumā ir Zatlera vārds, tātad viņš tur.., viņš ir.., viņš to izveidoja, nu, boss tur, viņš taču ir partijas vadītājs!”

V.Radionovs: “Runā, ka drīz novāks no partijas nosaukuma.”

A.Lembergs: “Kad novāks, tad, tad novāks, bet pagaidām viņš ir līderis, un viņš runā partijas vārdā, saprotiet. Cits jautājums, vai būs visu Saeimā pārstāvēto frakciju atbalsts, es domāju, ka nē. Es domāju “Saskaņas centrs” neatbalstīs, Zaļie zemnieki neatbalstīs. Es nedomāju..”

O.Antoņenko: “Bet pozīcija?”

A.Lembergs: “Nu, labi, es nedomāju, ka Dombrovskis spers šādu soli, es tam ne visai ticu, teikšu godīgi.”

V.Radionovs: “Jūs teicāt, ka Zatlers saņēma naudu, kuru nepieciešams atstrādāt. Kurš, iespējams, stāv aiz Zatlera Reformu partijas, kādas ēnas figūras, kas vada procesu?”

A.Lembergs: “Jā, jā, nu, šeit ir ļoti vienkārši. Šo priekšlikumu, tātad, izvirzīja tāda asociācija, tātad, ” BATL” saucas, tas ir saīsinājums..”

V.Radionovs: “Loģistikas..”

A.Lembergs: “.. no Loģistikas un tranzīta asociācijas, manuprāt, būs pareizi. Viņā ietilpst tās kompānijas, kuras savulaik kontrolēja Meroni kungs. Un tātad daudzas cēlušās no Meroni kunga, es viņu saucu Ostaps Benders, nu, krieviem ir skaidrs, kas..”

O.Antoņenko: “Es saprotu, ka tas ir kaut kāds mūsu jaunais oligarhs, ja?”

A.Lembergs: “Nu, es domāju, ka ne sev, protams. Spriežot pēc visa viņš pārstāv kaut kādu ārvalstu darboņu intereses, lūk, viņu izsludināja kriminālmeklēšanā Itālijā, Austrumeiropā, Āfrikā. Tiesa, viņš vienmēr kaut kā izlocījās. Nu, lūk, tātad viņa kājas no turienes aug. Tā kā es redzu Zatlers – Ostaps Benders, šo saikni es redzu.”

V.Radionovs: “Tad sanāk, ka tomēr kaut kādi ārēji spēki, tie nav Latvijas pilsoņi, vai vietējie rezidenti..”

A.Lembergs: “Nē, tie nav vietējie..”

V.Radionovs: “.. tie ir ārvalstnieki.”

A.Lembergs: “.. tie ir ārvalstnieki, jā.”

O.Antoņenko: “Vismaz ne krievi. Priecē, ka kaut kāda dažādība parādījusies.”

A.Lembergs: “Nē, nē tie nav krievi, tie ir kaut kādi darboņi, es domāju.. Nu, cik es saprotu, viņš tur ir saistīts ar dažādām mafiozām struktūrām, tur narkodīleriem, vai kā tā, bet es nevaru to apliecināt, protams.”

V.Radionovs: “Pieņemsim zvanu. Labvakar! Jūs esat ēterā, runājiet, lūdzu!”

Radio klausītājs: “Labdien!”

O.Antoņenko: “Labdien!”

A.Lembergs: “Labdien!”

Radio klausītājs: “Zinot, ka Lemberga kungs ir inte.., intelek, intelektuāls, šāds, lūk, interesants jautājums. Kā Aivars Lembergs attiecas pret ideju nacionalizēt Latvijas Banku, tā vietā, lai izlaistu obligācijas miljarda vērtībā, veikt lata emisiju un veikt lata devalvāciju? Paldies!”

V.Radionovs: “Paldies!”

O.Antoņenko: “Viens ekonomists izteicās par tēmu “lata devalvācija”, pēc tam divas dienas sēdēja, ja es pareizi atceros.”

V.Radionovs: “Starp citu no Ventspils.”

A.Lembergs: “Smirnovs.”

V.Radionovs: “Jūsu novadnieks.”

A.Lembergs: “Viņš tur šobrīd tiesājas, un pareizi dara. Jā, tātad, kāda lieta. Tātad lats, lats.. lats sasaistīts 1:1, nu, ar kursu, kā krieviski pateikt, nu, redziet kā..”

V.Radionovs: “Piesaiste.”

A.Lembergs: “Piesaistīts, jā, pie eiro. Principā, kā eiro zaudē, tā zaudē arī lats. Citiem vārdiem sakot, Latvijas Banka no 2004.gada, manuprāt, atteicās no šī ekonomiskās regulācijas instrumenta, kāds ir nacionālās valūtas kursa attiecība pret citām valūtām. Tas ir pirmais ko jāizdara – jāatsakās no piesaistes eiro. Ja lietas Eiropas Savienībā turpināsies kā līdz šim, es visu laiku saku, ka nevajag steigties ar pievienošanos eirozonai, tad, protams, laikam būs jāatsaistās no šī eiro. Kas attiecas.., tad ir jautājums par devalvāciju, tā var būt revalvācija – kā ekonomiskās regulācijas instruments. Protams, lata devalvācija, lūk, 2008.gada beigās, 2009.gada sākumā būtu vispareizākais gājiens, tas būtu visnesāpīgākais risinājums visiem Latvijas iedzīvotājiem, izņemot, protams, tos, kuriem ir kredīti ārvalstu valūtās, tiem tas būtu slikti.”

V.Radionovs: “Bet tas ir nozīmīgs cilvēku skaits, apmēram 200 000 cilvēku, kā mēs zinām..”

A.Lembergs: “Nu, mūsu ir divi miljoni, tā ka..”

V.Radionovs: “Katrs desmitais. Ģimenes locekļi..”

A.Lembergs: “Šobrīd visi divi miljoni, divi miljoni maksā par, par ekonomisko krīzi. Nu, saprotiet, ekonomikā nemēdz būt ideālu risinājumu. Vienmēr, kad jārod izeja no krīzes, nu, lūk, Polija veica devalvāciju, paskatieties, kādi viņiem ir rezultāti. Arī Krievija veica devalvāciju, tātad.., nu, neoficiāli..”

V.Radionovs: “”Mīkstā” devalvācija.”

A.Lembergs: “”Mīkstā” devalvācija, regulācija. Es nepareizi saku, ka devalvāciju. Viņi neveica devalvāciju, viņi vienkārši tirgus svārstību rāmi.. Es vienmēr saku, kāpēc Jūs sakiet, ja būs brīva valūtu svārstība, tad tā būs devalvācija. Iespējams, viņa ir nenovērtēta, iespējams, būs revalvācija, ja. Tas taču ir tirgus. Un ļoti dīvaini, kad tirgus ekonomikā valūta nav tirgus priekšmets. Tas ir pilnīgs absurds! Saprotiet, tas ir pilnīgs absurds! Un vēl vairāk, tiesa, viņi veica šo piesaisti eiro, domājot, ka Latvija iestāsies eirozonā 2008.gadā, bet neiestājās. Es domāju, ka šobrīd iestāties arī nevajag, jo eirozona, nu, liela iespējamība, ka tā piedzīvos lielas izmaiņas, ja ne pat sabrukumu.”

V.Radionovs: “67212939 un 67213939 – tiešā ētera tālruņa numuri. Atgādināšu, ka mums šodien viesos Ventspils mērs Aivars Lembergs. Labvakar! Jūs esat ēterā, runājiet, lūdzu!”

Radio klausītājs: “Labvakar!”

A.Lembergs: “Labvakar!”

Radio klausītājs: “Lemberga kungs! Es esmu Jūsu oponents. Ja Jūs atceraties, kādā raidījumā, jau labu laiku atpakaļ, Jūs mani uz Ventspili aicinājāt, lai es tur apskatos, kas un kā. Lūk, bet Jūs ziniet, kas mani visvairāk satrauc..”

A.Lembergs: “Nu, Jūs bijāt Ventspilī?”

Radio klausītājs: “A?”

A.Lembergs: “Jūs bijāt Ventspilī?”

Radio klausītājs: “Jūs aicinājāt, bet es kaut kā nesaņēmos, Jūs ziniet.”

A.Lembergs: “Nu, kad Jūs pēdējo reizi bijāt Ventspilī, atvainojiet, tāds jautājums.”

Radio klausītājs: “Atvainojiet, daudz.., pirms gadiem astoņiem laikam.”

A.Lembergs: “Jā.”

Radio klausītājs: “Es ne par to, es ne par Ventspili. Ziniet, es par to, ka man ir ļoti žēl, ka mūsu valstī, mūsu valdībā šodien nav Jums oponentu, kuri spētu ar Jums diskutēt, Vispār tādu cilvēku nav. bet tagad par to, ka krievu valoda, angļu.. Dūklavs, iedomājieties, šie “Sorosa bērni”, Jūs atceroties, bija Petrova.. “Pētera bērni”, “Pētera cilts”, tad “Sorosa bērni” ķengāja Dūklavu tikai par to, ka, redziet, viņš nezina krievu.. oi, angļu valodu. Jūs variet iedomāties, ka kādā vēl valstī kaut kas tāds atkārtotos – nevar ieņemt zemkopības ministra amatu, jo nezina angļu valodu. Muļķības kaut kādas. It kā mums lauksaimniecībā visi zina angļu valodu un var sazināties. Lūk, tas, ko Jūs sakiet, man ar lielu nožēlu, ar lielu manu nožēlu uzskatu, ka tieši Jums ir taisnība. Tieši Jūs. Bet nevaru sagaidīt, kad kāds Jums oponēs no valdības. Nav kam no turienes ar Jums runāt. Es Jūs ar to apsveicu! Es Jūs sirsnīgi apsveicu, lai gan esmu Jūsu oponents.”

A.Lembergs: “Paldies!”

V.Radionovs: “Paldies! esam atgriezušies pie valodas jautājuma saistībā ar ministru angļu valodas zināšanām.”

A.Lembergs: “Jā. Es Jums teikšu – Dūklavs ir lielisks ministrs. Jā. Es viņam jautāju – kā viņam Eiropas Savienībā? Viņš teica – tur nav problēmu. Tur visas sapulces notiek ar sinhrono tulkojumu, un tur ļoti daudzi vadītāji, kuri labi zina vai nu angļu valodu, vai franču, viņi runā savā nacionālajā valodā, lai viņi nekļūdītos ar sinonīmu, kaut kādu uzsvaru izvēli, jo dzimtā valoda vienmēr ir tāda oriģinālā valoda, ja. Lai cik labi tu zinātu svešvalodu, dzimtā paliek dzimtā. Protams, ja tu esi dzīvojis ārzemēs ilgus gadus, nezinu – 10, 20 gadus un kad tu jau ikdienā sazinies svešvalodā. Arī tad, ja tu esi kāda virziena speciālists, tad varbūt arī tu tajā valodā, kurā esi mācījies šo priekšmetu, tu zini labāk, ja. Tā kā es arī piekrītu, es ļoti aizstāvu Dūklava kungu. Vadītāja būtība un vērtība nav tajā, cik valodas viņš zina. Protams, labāk, ja vairāk zina. Tas nav apšaubāms, bet tas nav vadošais kritērijs.”

O.Antoņenko: “Bet, ja jau mēs esam atgriezušies pie valodas jautājuma, tad vēl viens aspekts, kuru vēlētos aplūkot. No Krievijas puses bija ļoti asa reakcija uz Latvijas referendumu. Mēs varam atminēties to pašu Žirinovski, kurš solīja kļūt par prezidentu un sarīkot Latvijā vēl vienu referendumu, nospiest kādu uz ceļiem utt. Jūsu skatījumā, pēc šī valodas stāsta un ņemot vērā, ka Krievijā vēlēšanas, mūsu attiecības ar Krieviju kaut kā mainīsies?”

A.Lembergs: “Nu, es Jums nepiekrītu..”

O.Antoņenko: “Arī biznesā?”

A.Lembergs: “Atvainojiet, es nepiekrītu, ka bija kaut kāda asa reakcija no Krievijas puses.”

V.Radionovs: “Putins.”

A.Lembergs: “Nu ko Putins pateica?”

V.Radionovs: “Vakar, šodien.”

A.Lembergs: “Ko viņš apteica?”

V.Radionovs: “Savā rakstā viņš paziņoja, ka..”

A.Lembergs: “Nu, to es neesmu lasījis. Šodien nelasīju. Ko viņš teica?”

V.Radionovs: “.. šodien viņš teica, ka “šie cilvēki, kuru valstī dzīvo liels nepilsoņu skaits, mācīs mums “urķēt degunu”.” To teica Vladimirs Putins. Tā Krievijas prezidents paziņoja šodien.”

A.Lembergs: “Nu, neko tādu viņš nepateica, es domāju. Viņš vienkārši pateica, ka..”

O.Antoņenko: “Ka paši..”

A.Lembergs: “.. Jums pašiem, Mīļie, Eiropas Savienībā milzum daudz problēmu.”

V.Radionovs: “Tur vēl bija par apkaunojošo nepilsoņu statusu, ka ar to Krievija samieirnāties nevar.”

O.Antoņenko: “Bija arī vēl Rogozins, jā, kurš teica, ka izdarīs spiedienu..”

V.Radionovs: “Vicepremjers.”

O.Antoņenko: “Jā. Uz ES, lai krievu valoda iegūtu kaut kādu statusu Latvijā.”

A.Lembergs: “Nu, saprotiet..”

O.Antoņenko: “Jūs to uztveriet kā reakciju?”

A.Lembergs: “Nu, tā tāda pozīcija nav jaunums. Un es teiktu, ka no Krievijas puses tā ir loģiska. Bet, ko nozīmē izdarīt spiedienu? Tas nozīmē, ka ietekmēs nevis ar ieročiem un tankiem, bet tas nozīmē, ka Krievija iestāsies un runās par noteiktām problēmām. Un, protams, vai tad mums nav problēmas – Latgalē vairāk nekā puses nobalsoja, lai otra valsts valoda būtu krievu valoda, un Latgales problēmu mēs zinām. Piemēram, tur ļaudis brauca uz Krieviju, pirka lētas cigaretes un šņabi, un dīzeļdegvielu, daļu atstāja sev, bet daļu pārdeva, un tas bija viņu izdzīvošanas avots. Un, kad runā..”

O.Antoņenko: “Bet viņi taču nodokļus nemaksāja.”

A.Lembergs: “Pa, pa, pa! Lūk, redziet! es esmu ekonomists, un, kad stāsta, ka ir jācīnās ar ēnu ekonomiku, es vienmēr saku, ka šajā vārdu salikumā “ēnu ekonomika” ir divi vārdi, nevis viens. Tur nav tikai “ēnu”, bet ir “ekonomika”. Tā ir reālā ekonomika, kas ir saistīta ar konkrētā cilvēka dzīvi. Ja jūs viņam esat atņēmis ienākumu avotu, tad Jūs.. bet ko Jūs tā vietā viņam esat iedevuši?”

O.Antoņenko: “Tātad, nevajag ar ēnu ekonomiku cīnīties?”

A.Lembergs: “Pagaidiet! Jūs variet administratīvi aizliegt, bet cilvēkam nav ienākumu avota. Jūs iedodiet viņam tad makšķeri! Bet Jūs viņam neesat palīdzējuši. Jūs atņēmāt, bet tā vietā neko neiedevāt. Saprotiet? Jo ekono.. “ēnu ekonomika” arī ir ekonomika. Tas ir sociālais.. Tajā ir sociālais jautājums. Gudrs ekonomists nekad nerīkojas kā matemātiķis. Nekad.”

O.Antoņenko: “Labi. Vēl viena jautājums, kuru vēlētos uzdot. Laiks diemžēl tuvojas beigām. Kā jūtaties Saeimas opozīcijā? Nu, ne Jūs personīgi, bet principā “zaļie”?”

V.Radionovs: “Pastarpināti.”

A.Lembergs: “Nu, es teikšu, ka esmu tālu no Saeimas lietām.”

O.Antoņenko: “Droši vien Jūs kaut kādā veidā skar Saeima, lēmumi, likumprojekti?”

A.Lembergs: “Mani tie principā neskar, ja tā runā, bet, protams, es kā pilsētas, pašvaldības vadītājs, Tranzīta biznesa asociācijas vadītājs un esot Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejā, mani arī sports interesē, ir jautājumi, kuros mani interesē mūsu valsts politika, un labi – Saeimā opozīcija, mēs cenšamies gan Saeimas, gan valdības lēmumu pieņemšanā izmantot nevalstiskās organizācijas. Mums ir visu pašvaldību asociācija, ir Lielo pilsētu, ir tranzītbiznesa asociācija, un mēs cenšamies piedāvāt savus risinājumus vienā vai otrā jautājumā, savus likumprojektus vai izmaiņas. Tā kā šis dialogs starp valdību un mani notiek ļoti dažādos virzienos, un nav obligāti to darīt caur Saeimu. Caur saeimu, protams, to tagad ir izdarīt sarežģītāk, bet valdībai ir jāņem vērā nevalstiskais sektors, un pašvaldības ir nevalstiskais sektors, dažādas asociācijas ir nevalstiskais sektors, un viņi mūsu ierosinājumos ieklausās. Tā kā es domāju, ka mana dalība politikā ir daudzšķautnaina.”

V.Radionovs: “Nu, ko. Pozitīva nots, lai noslēgtu mūsu šodienas ēteru. Diemžēl laiks ir iztecējis. Paldies, Lemberga kungs, ka ieradāties!”

A.Lembergs: “Paldies, ka uzaicinājāt!”

V.Radionovs: “Studijā bija Oksana Antoņenko.”

O.Antoņenko: “Un Vadims Radionovs.”

V.Radionovs: “Un sakņu režisors Konstantīns Rosts. Tas bija raidījums “Vopros s pristrastiem”. Uz drīzu tikšanos! Uz redzēšanos!”

Publicēts lapā: 29.02.2012