Kalendārs

Intervija PBK raidījumam “Latvijas laiks” (20.12.2011.)

Get the Flash Player to see this content.
Jūlija Piļina, žurnāliste: “Labvakar! Pirmā Baltijas kanāla studijā Ventspils mērs Aivars Lembergs. Labvakar, Lemberga kungs!”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labvakar!”

J.Piļina: “Mums bija sižets, ka “Krājbankas” lietu komisija šodien burtiski sastrīdējās, ka spalvas pa gaisu. Parunāsim tomēr mēs ar Jums. Jūs jau ne reizi vien esat izteicies par situāciju saistībā ar “Krājbanku”, Jūs teicāt, ka tas ir valstij tuvu personu reiderisms. Ko Jūs ar to domājāt, no kurienes tādas aizdomas?”

A.Lembergs: “Nu pati valdības darbība balstās uz šiem nosacījumiem. Tātad Lietuvas valdība nacionalizē “Snoras” banku, tātad vairāk kā 60% “Krājbankas” pieder Lietuvas valstij. Kaut arī finanšu ministrs Vilks saka, ka tas neattieksies uz “Krājbanku”, viss tur būs kārtībā, paiet burtiski divas dienas, un banka pārtrauc savu darbību. Ko šādā situācijā būtu loģiski darīt Latvijas valdībai? Ir jāpieņem lēmumu. Lēmums jāpieņem sekojošs: vai nu iztērēt 130 miljonus latu, lai banka turpinātu darbību, vai arī izmaksāt visiem kompensācijas, kuriem ir tiesības ne vairāk kā 70 000 latu, vairāk nekā 350 000 latu, ja.”

J.Piļina: “Kopējā summa.”

A.Lembergs: “Kas ir vairāk? 130 miljoni vai ap 350 miljoniem? Kā Jūs rīkotos?”

J.Piļina: “Nu, es neesmu valdībā, atvainojiet!”

A.Lembergs: “Nē, bet Jūs taču tērēt mazāk, vai ne?”

J.Piļina: “Protams! Tas ir loģiski.”

A.Lembergs: “Bet valdība izvēlas variantu, ka viņiem ir izdevīgāk tērēt 350 miljonus nekā 130 miljonus un zaudēt banku, un tātad izsaukt visu iedzīvotāju destabilizāciju pret banku sistēmu kā tādu ar grūti prognozējamām sekām. Kāpēc valdība rīkojās tik neloģiski? Uzreiz pēc burtiski divām nedēļām mēs saņemam atbildi – valdība pārņem, tātad, “airBaltic” un pēc tam runā par to, ka to vajag pārdot, kaut arī Ķīnas un vēl citi, turku pircēji bija pie Dombrovskim vēl vasarā. Tātad skaidra atbilde – ar kādu ir vienošanās, ka “airBaltic” tiks pārdots pie, protams, saprotamiem nosacījumiem, ja, lūk. Plus vēl šobrīd iet runa, aizkavējas, vajag noslēgt līgumu, konkurss ir noticis par pasažieru vilcienu iepirkumu..”

J.Piļina: “”Pasažieru vilciens”.”

A.Lembergs: “”Pasažieru vilciens” pārvadājumu nodrošināšanai Rīgā un ap Rīgu, ja. Tas arī ir saistīts ar “Krājbanku”, ja, un pēdējais, komisija..”

J.Piļina: “Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”

A.Lembergs: “Jā, par šīm vērtībām, nu kā to nosaukt krieviski?”

J.Piļina: “Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”

A.Lembergs: “Jā, jā, kontroles, ja, viņa kā bankas administratoru nosauc vienu cilvēku, un pēkšņi valdība iejaucas, ka viņš nav piemērots, kaut arī tas nav valdības kompetencē. Komisija..”

J.Piļina: “To personīgi Dombrovskis darīja.”

A.Lembergs: “Personīgi Dombrobvska kungs, tātad pārsniedz savas pilnvaras. Kāpēc? Ir interese. Un izvirza savu cilvēku, ja. Rezultātā sākas skandāls, nu tad ne viens, ne otrs, bet tiek nozīmēta kompānija, ja. Ja saliekam kopā visos šos notikumus, šos faktus, tad te ir skaidri redzams reiderisms, un vienlaicīgi “Vienotības” pārstāvji brauc uz Londonu un tiekas, nu, var teikt, ar bijušajiem vai kā “Krājbankas” īpašniekiem.”

J.Piļina: “Jūs te šeit šobrīd runājat par Kokina kungu?”

A.Lembergs: “Nu, Kokins, jā, nu viņš taču ir cilvēks, viņš, protams, pārstāv “Vienotību”, protams, pārstāv valdību, lūk. Es nesaku, ka tur ir slikti nodomi, ja, vienkārši šos notikumus visus vajag saistīt kopā un tur ir skaidri redzams, ka cilvēki grib sasildīt rokas pie tā, kā viena banka mirst.”

J.Piļina: “Vai Jūsu pilsēta Ventspils kaut kādā veidā cieta no “Krājbankas” kraha?”

A.Lembergs: “Nu, pašvaldībai mums tur šobrīd palika 200 000 latu.”

J.Piļina: “Nedaudz.”

A.Lembergs: “Mums vispār ir 14 miljoni, tie ir aptuveni 2%, tā kā nevar teikt, ka tā nav nekāda nauda, bet tā nav tik liela nauda, lai ietekmētu kaut kādu attīstības, saistību vai citu plānu izpildi.”

J.Piļina: “Bet Jūs teicāt, ka “Krājbankas” pieredze Jums likusi aizdomāties par to, kā glabāt Ventspils brīvos līdzekļus. Cik es atceros, tur runa bija par 15 miljoniem.”

A.Lembergs: “Jā, jā.”

J.Piļina: “Jūs teicāt – vienalga kur, tikai ne bankās, finanšu iestādēs, bet seifos, piedāvājāt iegādāties zeltu – tas bija joks vai nopietni nodomi?”

A.Lembergs: “Nē, es vienkārši ar to devu signālu atbildīgajām valsts amatpersonām, ka attieksme pret to, kas notiek banku sistēmā un attiecībā uz šo sistēmu, ir nolaidīga un bezatbildīga. Kāpēc es tā saku? Piemēram, pēc tam, kad banka tika slēgta, finanšu ministrs Vilka kungs sāka pārmest tiem, kuri tur savu naudu Latvijas bankās, kur maksā vairāk par procentu par depozītu, ka viņi paši ir vainīgi, ka nevajag turēt naudu bankās, kur maksā lielākus procentus. Saprotiet? Bet tā taču ir neuzticības uzteikšana Latvijas banku sistēmai, jo .. jā, un viņš pat vēl teica, ka katram, kurš glabā naudu Latvijas bankās, ir jānoskaidro, kam pieder banka un kā uzvedas akcionārs, nepateica, kā viņš kur uzvedas, kā uzvedas dejās, ģimenē, darbā vai kur kā viņš uzvedas? Tā taču nav.. tagad iedomājieties, Jūs glabājat naudu kaut kādā bankā, un viņš saka, ka Jums un man, un visiem jānoskaidro, kas ir tās akcionāri, jānoskaidro, kā viņi dzīvē uzvedas, tātad nevar uzticēties valsts izsniegtai licencei, ka banka drīkst strādāt, bet katram it kā ir jāpilda šī banku sistēmas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzrauga funkcija, tas taču ir pilnīgs absurds, tas ir rosinājums neuzticēties banku sistēmai. Es gribu tam pievērst uzmanību, ka tā ir absolūti nepieļaujama pieeja. 1.decembrī premjers kungs Dombrovskis saka, ka pašvaldībām vispār visdrošākais ir turēt naudu Valsts kasē, bet tad, kad pēc aptuveni divām nedēļām divas pašvaldības pārved savu naudu uz Valsts kasi, viņiem pārmet, ka viņi grauj banku sistēmu, it kā klients, pārvedot naudu no vienas iestādes uz citu, grautu banku sistēmu – nu pilnīgs absurds, pilnīgs absurds.”

J.Piļina: “Lūk, starp citu, šo Jūs sakāt par “Swedbank”, ar to it kā sākās panika, turpinot banku stāstu, “Krājbanka”, panika ap “Swedbank” – kā, Jūsuprāt, valdībai vajadzētu rīkoties šajā situācijā? Par “Swedbank”, par paniku.”

A.Lembergs: “Kā man šobrīd saka, pirmais vēstnesis, ka “Swedbank” it kā ir problēmas Igaunijā un Zviedrijā, it kā radušās publiskajā interneta vidē jau otrdien. Otrdien. Trešdien jau notikušas sarunas, kā man saka, daudzi runāja, noskaidroja, kas notiek. Skaidrs, ka tie, kuri seko situācijai finanšu sfērā, sākot ar komisiju, kura kontrolē šo sfēru, beidzot ar, o.k., Drošības policiju, valdībā vienam otru ir jāinformē un jāsāk kaut kā rīkoties. Neviens absolūti neko nerunā. Pienāk svētdiena, pie bankomātiem ir rindas, bankomātos naudas nav, tiek secināts, ja naudas nav, tad bankā nauda beigusies, tas izsauc vēl lielāku ažiotāžu. Latvijas Televīzijas 1.kanālā uzstājas, es nezinu par krievu kanāliem, šīs komisijas vadītāja vietnieks, es pats skatījos, viņam prasa: “Kādas problēmas ir “Swedbank”?”, un viņš atbild: “Ziniet, man nav informācijas, ka viņiem būtu problēmas.” Mēs visi taču zinām, kaut kādas problēmas ir, viņš saka, ka nav. Šāda atbilde vēl vairāk satrauc. Tātad visa rīcība sākot no valdības, atbildīgajām personām, kas attiecas uz banku sistēmu, sākot no “Snoras” bankas slēgšanas brīža, beidzot ar pagājušo nedēļu, viņi bija absolūti neprofesionāli, absolūti bezatbildīgi un apzināti vai neapzināti tendēti uz banku sistēmas destabilizāciju. Un to nedara kaut kāds ārzemju spiegs, kaut kāds, tā teikt, ļaundaris, bomzis vai kāds students, bet to dara gan premjers, gan finanšu ministrs, gan Saeimas budžeta komisijas vadītājs, ja, tie taču ir atbildīgi cilvēki un nevienu no viņiem nesauc pie atbildības, ja, meklē kaut kādus vainīgos pašvaldību vadītāju vidū, kuri savu naudu pārveda no bankas uz Valsts kasi, kas tas ir?”

J.Piļina: “Nu atrada vainīgos. Vēl kāda ļoti nozīmīga tēma šobrīd, Lemberga kungs, es nevaru nepajautāt Jūsu domas, visi šobrīd runā par sabiedrības dalīšanos un šķelšanos. Kāds ir Jūsu redzējums šai situācijai? Vai tā ir?”

A.Lembergs: “Jūs ziniet, es, protams, sekoju līdzi šai situācijai, mūsu pilsēta ir daudznacionāla, un tur attiecība starp tiem, kuri sarunājas latviešu valodā un kuri nav latvieši visu laiku ir bijusi 50:50, tāpēc mana pieeja jau no 88-tā gada, kad es sāku strādāt, kad vēl bija Tautas fronte un interfronte, es esmu centies, lai sabiedrību kopā tur tas, kas mūs vieno.”

J.Piļina: “Kas vieno?”

A.Lembergs: “Mūs viss vieno, mūs vieno ekonomiskās intereses, lai mums būtu darbs, lai bērniem būtu bērnudārzi, lai būtu labas skolas, lai būtu interesanta kultūras dzīve, lai būtu laba futbola komanda, basketbola, ir ļoti, ļoti daudz kas mūs vieno, gribam, lai ir laba medicīniskā aprūpe, sabiedriskais transporta utt., lai būtu skaista pilsēta, labas ielas, ja, nav būtiski vairāk – latvieši vai krievi.”

J.Piļina: “Un tagad tā ir?”

A.Lembergs: “Redziet, sabiedrība būtu gājusi savu normālo attīstību un nenotiktu tāda dalīšanās divās grupās – latviski runājošie un krievvalodīgie, bet tad, kad izvirzīja, manuprāt, tā bija “Vienotība”, nu “Jaunais laiks” toreiz, ka vajag ierobežot krievu valodas lietošanu krievu skolās.”

J.Piļina: “Nē, tie bija “Visu Latvijai!”-TB/LNNK.”

A.Lembergs: “Ā, TB/LNNK, nu neatceros, jā, bet ministrs toreiz bija no “Jaunā laika”. Un sākās, tā teikt, uzbrukums krievu skolām, administratīvs spiediens izmantot valsts valodu bez atskaites par pedagogu, skolnieku, vecāku sagatavotību, ziniet tā, ar administratīvu lēmumu, un tas uzreiz izsauca atbildes reakciju. Es toreiz teicu – ko Jūs darāt! Katrs normāls taču.. tas ir instinkts, katrs normāls cilvēks aizstāvēs savus bērnus, viņu intereses, jūs varat aiztikt ko gribat, bet bērnus nevajag aiztikt, jo vai tas ir kaķis, vai lauva, vai cilvēks, atšķirības nav: viņi aizstāv savus bērnus, un tas bija pirmais tāds ļoti liels satricinājums, kurš nav norimis līdz šodienai. Un pirms pusgada, atcerieties, bija runa, ka visās valsts finansētās skolās apmācībai jānotiek tikai latviešu valodā, atkal skolas, atkal skolnieki, pretreakcija, tātad viss, valsts valoda – krievu. Lūk, diemžēl šī sabiedrības konfrontācija, kuras mērķis faktiski ir, nu, tie, kuri nevar sabiedrībai neko piedāvāt un izveidot savu politisko..”

J.Piļina: “Pretinieki?”

A.Lembergs: “Jā. Savu politisko imidžu veidot tikai ar latviešu un krievu konfrontāciju, viņi, protams, paši to iniciē, paši atbalsta, kā vieni, tā otri pie šiem nosacījumiem jūtas kā zivis ūdenī, ja, bet atkal tas viss lai nomierinātos un nostātos normālās sliedēs, tas viņiem atkal aizņems gadus, es Jums teikšu, desmit. Un diemžēl mēs, lūk, nekā nevaram to pārvarēt, un pēc tam, es Jums teikšu tā, par latviešu valodas aizstāvību – starp Latviju un Valūtas fondu ir līgums. Kā Jūs domājat, kādā valodā tas ir?”

J.Piļina: “Angļu.”

A.Lembergs: “Bet valsts valoda ir cita.”

J.Piļina: “Nu viņiem ir bijušas daudzas tikšanās.”

A.Lembergs: “Oficiāls līgums – Latvija, Valūtas fonds, būtu normāli, ka tas būtu divās valodās- Satversmē ierakstītajā valsts valodā un, labi, angļu vai ķīniešu, kā otra puse vēlas, vai ne tā? Tā. Latviešu valodu Jūs tur neatradīsiet. Eiropas Savienības direktīvas tiek tulkotas latviešu valodā, bet visi paskaidrojošie dokumenti, kas iet līdzi, kas izskaidro direktīvas, netiek tulkoti. Sarakste par starptautiskajām lietām starp ministrijām notiek angļu valodā, tātad mēs paši, mēs latvieši, mēs sašaurinām latviešu valodas lietošanu starpvalstu un iekšējās attiecībās, un neviens par to nepārdzīvo un neraud, ja.”

J.Piļina: “Es Jums piekrītu. Ķīļa kungs, izglītības ministrs, arī teica, ka Jūs, biedri, ne tur meklējat draudus latviešu valodai, to apdraud nevis krievu valoda, bet anglicismi, teiksim tā. Angļu anglicismi.”

A.Lembergs: “Jā, pareizi, jā. Es Jums teikšu tā, ja tā turpināsies, drīz būs tāda pieeja, es nebrīnīšos, ka vecāki teiks, ka nevajag mācīties latviešu valodu, latviešu valoda nav vajadzīga, labāk uzreiz angļu, ja. Uz to taču mēs ejam. Paskatieties, kādas ir latviešu valodas zināšanas vidusskolu beidzējiem! Tur galvenais akcents ir, ka labi ir jāzina angļu valoda vai cita svešvaloda, bet pret latviešu valodu attieksme ir nu tāda, un tā ir valsts politika, ja, tā ir valsts politika. Pieņem darbā cilvēku ar pabeigtu augstāko izglītību, viņš neprot normālā valodā rakstīt. Kad mēs paši, es atceros, rakstījām pamatskolu beidzot sacerējumus, tajos varēja pieļaut trīs kļūdas, lai tagad uzrakstītu ar tik maz kļūdām.. trīs kļūdas, starp citu, tas bija trijnieks piecu ballu sistēmā.”

J.Piļina: “Lemberga kungs, mums diemžēl atlikušas 30-40 ētera sekundes, veiksim kopsavilkumu uz gaidāmajiem Ziemassvētkiem, gadumiju. Vai ir vērts braukt pie Jums uz Ventspili?”

A.Lembergs: “Ziniet, mums ir tilts, divi tilti. Tie, protams, apvieno labo un kreiso krastu. Mēs pagājušā gadā nodevām šo tiltu, tas ir vienīgais paceļamais, un šogad mēs nododam ekspluatācijā, tieši 24.datumā plkst. 17..”

J.Piļina: “Ziemassvētku dienā.”

A.Lembergs: “.. Ziemassvētku dienā, skaistu tilta apgaismojumu, tur vienlaicīgi būs skaists salūts ūdenī, notiks koncerts, tas viss aizņems aptuveni stundu, tā kā aicinu visus, kas ir Ventspils tuvumā, lai atbrauc ciemos un papriecājas, stundu gūst baudījumu no šiem skaistajiem Ziemassvētku dienas svētkiem!”

J.Piļina: “Paldies Jums par interviju un priecīgus gaidāmos svētkus!”

A.Lembergs: “Paldies! Jums tāpat!”

J.Piļina: “Paldies! Pirmā Baltijas kanāla studijā bija Ventspils mērs Aivars Lembergs.”

Publicēts lapā: 20.12.2011