Kalendārs

Pašvaldība pati var izvēlēties, kur turēt naudu, un nevienam nav tiesību iejaukties (16.12.2011.)

Foto: F64 / Raitis Plauks

Uzskatu, ka pašvaldība pati var izvēlēties, kur turēt naudu, un nevienam nav tiesību iejaukties! Nesaprotami, ka LR Drošības policija jau sāk jaukties iekšā pašvaldību darbā un diktēt, un vērtēt naudas glabāšanu vai neglabāšanu bankā un naudas līdzekļu pārvietošanu no vienas bankas citā.

Ja Drošības policija vēlas kādu banku uzturēt pie dzīvības, viņi to var izdarīt, iemaksājot bankas kapitālā nepieciešamo summu, kas nodrošinās bankas stabilitāti. Klients neatbild par bankas stabilitāti, par to atbild bankas īpašnieks, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Finanšu ministrs.

Domes Ekonomikas un budžeta komisijā izskatījām jautājumu par to, kā tālāk pašvaldībai rīkoties saistībā ar brīvo naudas līdzekļu izvietošanu bankās, kredītiestādēs un iespējamu pārvēršanu citos likvīdos aktīvos ar mērķi mazināt riskus, ka pašvaldība varētu tās vai citas bankas vai vispār visu banku, visu kredītiestāžu sistēmas krīzes gadījumā pazaudēt radītos uzkrājumus, ar kuriem domāts finansēt Ventspils pilsētas attīstības projektus. Brīvais naudas līdzekļu atlikums svārstās no 13 līdz 15 miljoniem latu.

Manā priekšā ir virkne citātu, ko izteikušas augstākās Latvijas valsts amatpersonas, kas atbild par valsts finansējumu un finanšu stabilitāti. Kā tad viņi vērtē paši situāciju Latvijas banku sektorā un kā iesaka rīkoties ar brīviem naudas līdzekļiem? 1.decembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar pašvaldību vadītājiem. Tur bija diskusija par bankām saistībā ar Krājbanku, izskanēja pārmetumi, visvairāk jau Rīgas pilsētas pašvaldībai, par to, ka tā Latvijas Krājbankā turējusi 10 miljonus latus un ka tie, iespējams, tiks pazaudēti. Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka Ministru prezidentam pauda viedokli, citāts: „Varbūt Jūs [domāts Dombrovskis] varētu nosaukt trīs uzticamās bankas, kurām mēs varētu tagad uzticēties. Tagad pie mums atkal brauc precinieki un piedāvā savus pakalpojumus. Un atkal mēs baidāmies, ka varam zaudēt un atkal iet pilnīgā bankrotā.” Tāds jautājums uzstādīts Dombrovskim. Loģisks, normāls jautājums pēc kritikas par to, ka nevajadzēja turēt naudu Latvijas Krājbankā. Atbildē uz šo jautājumu Dombrovskis atteica: „Tūlīt man pārmetīs, ka es reklamēju konkrētas bankas, un to es nevaru atļauties darīt. Visdrošāk ir Valsts kasē, neapšaubāmi. Glabāt šos līdzekļus valstij piederošajās bankās nekādu risku nav. [Tātad otrs ir, glabāt naudu valstij piederošās bankās.] Tālāk es neriskēšu nosaukt konkrētas bankas.” Citiem vārdiem, Dombrovskis šī gada 1.decembrī aicināja pašvaldības un visus naudas noguldītājus Latvijas baku sistēmā, tātad pašvaldības visu naudu pārskaitīt Valsts kasē un naudas noguldītājus naudu glabāt valstij piederošās bankās. Kuras bankas tās ir, ir zināms. Tā ir „Citadele”, tā ir „Hipotēku un zemes banka”. Un tas nozīmē, ka viņš aicināja atteikties no pārējām, no pārējo Latvijas banku pakalpojumiem, tai skaitā arī no „Swedbank” pakalpojumiem. Tas faktiski bija ministru prezidenta norādījums visām fizikām un juridiskām personām Latvijas Republikas teritorijā. Tagad, kad virkne pašvaldības savu naudu ir pārskaitījusi uz Valsts kasi, kā norādīja Ministru prezidents, viņiem tiek kaut kas pārmests. Viņš bija tas, kas aicināja, nevis otrādi! Tas bija 1.decembrī.

Viņš nav vienīgais, kas tādā veidā uzstājās. Andris Vilks, finanšu ministrs, 23.novembrī, nedēļu iepriekš: „Ir jāsaprot arī tas, ja cilvēki vai pašvaldības tur vienā bankā kontus un tie nav sadalīti, mēs to nevaram ietekmēt. [Tātad mājiens uz to – neturiet vienā bankā kontus. Un, ja jums ir vienā bankā, ejiet prom no šīs bankas. Vismaz ar daļu no resursiem.] Kāpēc gan cilvēki iet tikai uz tām bankām, kur dod lielākus procentus? Kāpēc nedomā par to, kāpēc tas notiek un kāpēc citas bankas nedod tik lielus procentus? [Tātad te ir skaidrs Vilka norādījums noguldītājiem pamest tās bankas, kurās maksā lielākus procentus un pāriet uz bankām kurās vai nu maksā ļoti zemus procentus vai procentus vispār nemaksā. Tātad viņš apšauba banku sistēmas drošību, Latvijas banku stāvokli, jo viņš uzskata, ka, ja bankai ‘’A’’ ir lielāks depozītu procents nekā bankai ‘’B’’, un jums ir bankā ‘’A’’ nauda, tad jums nauda ir jāpārliek uz banku ‘’B’’, kurai ir zemāki procenti.] Manuprāt, jebkuram ir kritiski jāizvērtē to banku un tās akcionāru uzvedība, kur tiek turēta nauda.” Tātad viņš saka, ka katrai Latvijas fiziskai un juridiskai personai ir jānoskaidro visu banku visi akcionāri, jāvērtē viņu uzvedība. Jautājums kādā ziņā viņu uzvedība – uz ielas, ģimenē, hokeja mačā, laulībā, bērnu audzināšanā, rindā, taksometra pieturā un tamlīdzīgi. Kā to izdarīt vienam vienkāršam cilvēkam vai arī pašvaldībai? „Vajag tomēr sekot līdzi, kas notiek. Krājbanka sen vairs nav valsts banka. Tā bija privāta un piederēja privātpersonām,” uzsvēra ministrs. Tātad, ko viņš pasaka? Tātad viņš pārmet tiem, kas turēja naudu Krājbankā, ka viņi nav pamanījuši, ka tā jau sen vairs nav valsts banka, un viņš aicina pamest visas privātās bankas. Vai „Swedbank” ir privāta banka vai Latvijas valsts banka? Privāta. Tātad viņš aicina 23.novembrī pamest visas bankas, ieskaitot „Swedbank”. Nu tad kā? Vai šī mēle, Vilka mēle, negrauj visu banku sistēmu? Un kur tad ir Drošības policija?

Tālāk Jānis Reirs, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs, 900 sekundēs LNT 24.novembrī viņš saka: „Bet jūsu pieteiktajās ziņās bija ļoti interesanta lieta par to, ka pašvaldības tagad lūgs atbildību valdībai, kā risināt jautājumu ar kontiem [ir runa par Latvijas Krājbanku]. Bet nu te jautājums, kāpēc gan pašvaldība, gan universitāte nelūdz valdībai tad padomu, kurā bankā glabāt naudu un kādu naudu glabāt kurā bankā.” Tātad viņš ar to pasaka, ka valdība zina, kuras bankas ir drošas un kuras ir nedrošas. Bet, ja mūsu valstī, pēc Reira domām, ir drošas un nedrošas bankas, tad kā to noskaidrot vienkāršai fiziskai vai juridiskai personai? Kāpēc Latvijas valdība un arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs slēpj no fiziskām un juridiskām personām, kuras ir tās nedrošās bankas? Tad nosauciet tās! Tas tiek slēpts. Bet licenci diez vai atņems. Vēl viņš saka: „Ne droši glabāt bankā naudu.” Citiem vārdiem – nav droši glabāt bankā naudu. Tātad viņš saka, ka, ja kādam nauda ir bankā, izņemiet to ārā un neglabājiet bankā. Vai tas nav aicinājums sagraut banku sistēmu un apturēt finanšu apriti valstī? Arī viņš runā, ka Latvijā ir augsta riska bankas. Kuras tās ir? Kuras ir šīs bankas? V.Dombrovskis par to runā, A.Vilks par to runā, J.Reirs par to runā, neviens to nepasaka, un tautai tas netiek darīts zināms. Pēc tam viņi brīnās, ka pēc šādas uzstāšanās cilvēki sāk vērtēt paši pēc kaut kādiem sev zināmiem kritērijiem.

Ko saka V.Dombrovskis pēc divām nedēļām 14.decembrī, tad, kad „Swedbank” stāsts ir jau noticis. Viņš saka: „Atsevišķi pašvaldību vadītāji šajā jautājumā nodarbojas ar spekulācijām. Nevienu brīdi nav bijis aicinājums visus līdzekļus turēt tikai Valsts kasē. Nav pamata šos līdzekļus tagad ņemt ārā no bankām.’’ Bet viņš pats pirms 2-3 nedēļām teica, A.Vilks teica, J.Reirs teica, ka mums ir riskantas bankas, ka vajag turēt naudu valsts bankās, kuras ir tikai divas, ka pašvaldībām vajag turēt naudu Valsts kasē un ka vispār – jo augstāku intereses procentus maksā, jo riskantāka banka, līdz ar to no tās ir jāiet prom. Nu ko, „Swedbank” nebija ar zemāko procentu, tik tiešām, tad ko darīt? Lūk, šāda bezatbildīga tarkšķēšana no premjera, finanšu ministra un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja puses. Attiecīgi V.Dombrovskis, A.Vilks un J.Reirs ar šādiem bezatbildīgiem aicinājumiem pāriet tikai uz valsts bankām un pašvaldībām glabāt naudu tikai Valsts kasē grauj gan Latvijas, gan ārvalstu fizisko un juridisko personu uzticību Latvijas banku sistēmai kā tādai. Ja kāda banka maksā par 0,1% augstāku intereses procentu nekā cita banka, tad tā ir riskanta banka. Latvijā ir drošas bankas un ir nedrošas bankas, bet nedrošās bankas viņi nenosauc. Tā ir Latvijas banku sistēmas apzināta graušana.

Publicēts lapā: 16.12.2011