Kalendārs

Neredzu, ka koalīcija īstenos solīto (NRA, 14.11.2011.)

Foto: F64 / Andrejs TerentjevsVentspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai analizē pašreizējās tā dēvētās tiesiskuma koalīcijas taktiku, stāsta, kas slēpjas aiz runām par viņam piederošo Rīgas Tirdzniecības ostu un laikrakstu Diena, un aicina rīkot referendumu par pievienošanos eirozonai.

– Vēlēšanās uzvarēja «tiesiskums», tomēr «tiesiskuma koalīcija» tapa tādās mokās, kādas politikā grūti atminēties. Ko gaidāt no jaunās valdības?

– Demokrātiskā valstī ir likuma vara, nevis «tiesiskums», kad sabiedrībai, tai skaitā deputātiem, jārīkojas tā, kā to vēlas kādi izredzēti «pīlāri». Zatleriskuma izpratnē «tiesiskums» ir tiesību un absolūtās patiesības monopols kādiem izredzētiem zatleristiem krustojumā ar cilvēktiesību klaju ignorēšanu. Viņu izpratnē kādas personas likumīga neievēlēšana amatā ir prettiesiska, atšķirīga viedokļa paušana – prettiesiska utt.

Attīstot savu «tiesiskumu», viņi turpinās speciāli pret Lembergu vērstu likumu pieņemšanu, kas aizvien vairāk izkropļos tiesisko vidi. Reformas, kuras padarītu visas Latvijas tautsaimniecības nozares efektīvākas, viņi neveiks.

– Tā ir jūsu interpretācija, kā esat sapratis viņu iecerētās reformas.

– Nē! Es runāju par to, ko partijas solīja pirms vēlēšanām. Nedomāju, ka no 1. janvāra būs pieejami bezmaksas bērnudārzi. Nedomāju, ka no 1. janvāra ieraudzīsim solīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu. Nedomāju, ka pieteiksies arī visi tie, kuri maksā aplokšņu algas un saņem kukuļus kā, piemēram, savulaik Valdis Zatlers. Arī pārējās sapratīgās reformas nenotiks, bet, ja kaut kas notiks, tad par tik, par cik ieriebt politiskajiem pretiniekiem vai biznesa konkurentiem. Šobrīd piedāvātajā valsts budžeta projektā pirms vēlēšanām doto solījumu izpilde neparādās. Nevienu reformu nav paredzēts īstenot, nevienu nodokli nav paredzēts samazināt. Izskatās, ka jaunā koalīcija pieturas pie slavenā Repšes lozunga: «Kā var nesolīt.»

– Starp solījumiem un reālām reformām ir atšķirība. Zatlera partija solīja, ka tiks reformēta augstākās izglītības sistēma, un mēs uzreiz redzējām studentu protesta akcijas.

– Tā nebija reakcija uz reformām. Es pasvītroju: nekādas reformas jau nav paredzēts īstenot. Ja studentiem pateiktu, ka no nākamā gada 1. septembra visi, kuri vēlas mācīties, varēs to darīt un par to nebūs jāmaksā, neviens neprotestētu. Studenti protestēja pret to, ka bija paredzēts būtiski samazināt budžeta vietu skaitu.

– Izveidota koalīcija – 50 deputāti plus 6 …

– Koalīcija izveidota no četrām partijām.

– Faktiski jā. Bet, tā kā vienai no šīm četrām partijām nav pat savas frakcijas, var secināt, ka koalīcija ir ļoti nestabila. Bet varbūt nestabilās koalīcijas, kā rāda vēsture, dzīvo visilgāk?

– Nevaru piekrist. Vārds «reformas» ir tikai Zatlera partijas nosaukumā, bet patiesībā nekādas reformas nebūs. Kolīdz sākas reformas, sākas domu dažādība, diskusijas, konfrontācijas gan sabiedrībā, gan koalīcijā. Lai realizētu jebkuru reformu, vajadzīga nauda. Kaut vai, lai atlaistu vienu cilvēku, vajadzīgs atlaišanas pabalsts, kas budžetā nav paredzēts. Ja reformu nav, tad valsts budžeta konsolidācija notiek, atņemot naudu pašvaldībām, uzspiežot pašvaldībām finansēt līdz šim valsts finansētās lietas. Šī sadaļa koalīcijā neveido konfliktu. Konflikts ir – valsts pret pašvaldībām. Bet tas nav konflikts koalīcijā. Šodien domes sēdē skaitījām, cik pašvaldību vadītāju ir no Vienotības, Zatlera partijas un Visu Latvijai!/TB/LNNK. Izrādījās, ka no 119 pašvaldībām gandrīz tikai desmit vadītāji ir no valdošās koalīcijas partijām. Līdz ar to ir skaidrs, ka valdība bez problēmām konsolidēs budžetu uz pašvaldību rēķina, uzliekot pašvaldībām pienākumu finansēt papildus dažādas līdz šim valsts finansētās lietas. Koalīciju cementē tas, ka viņi kopā sadalījuši ministru krēslus, ar dažiem izņēmumiem arī visus amatus Saeimā. Arī caurkritušos deputātu kandidātus ielikuši amatos, daļa viņu caurkritušo deputātu saņēmuši mīksto mandātu Saeimā uz to laiku, kamēr deputāts ir ministrs. Tas viss kopumā veido valdības stabilitāti. Kamēr par veselības nozari atbildēja ZZS, Vienotība pieprasīja reformas šajā nozarē. Tagad par veselību atbild pati Vienotība un par reformām jau aizmirsts. Kamēr par labklājības nozari atbildēja ZZS, tika prasītas reformas. Tagad par labklājību atbild Vienotība un par reformām ir aizmirts. Kamēr par izglītību atbildēja ZZS un tika izstrādātas un apstiprinātas reformas, visi prasīja vēl radikālākas reformas. Tagad par izglītību atbild Zatlers – nozarē vairs nav nekādu saprātīgu reformu.

– Tur taču tiek solītas šaušalīgas reformas.

– Neko neesmu ne dzirdējis, ne redzējis. Visas reformas vienmēr redzamas budžetā. Ja budžetā reformām līdzekļi nav paredzēti, tas nozīmē, ka vismaz 2012. gadā tādu nebūs.

– Jūs esat budžeta projektu redzējis?

– Budžets jau ir skaidrs – no līdz šim sasniegtā tiks atņemts konsolidācijas skaitlis, lauvas tiesu no tā attiecinot uz pašvaldībām, un veikti daži kosmētiski remonti. Vēl budžetā mīnus 55 miljoni latu airBaltic glābšanai, 20 miljoni latu – Rīgas pils rekonstrukcijai, 34 miljoni latu – jaunās VID ēkas celtniecībai un par 59 miljoniem, salīdzinot ar 2010. gadu, palielinās valsts izdevumi gada pamatbudžetā. Arī misijai Afganistānā paredzēti 12 miljoni latu, par kuriem mēs turpināsim apmācīt afgāņu ciltis Eiropas demokrātijā un amerikāņu Gvantanamo un pagrīdes cietumu tiesiskumā.

Ministru kabineta komiteja lēma pilnvarot finanšu ministru Andri Vilku parakstīt dokumentu, ka Latvija palielinās savus iemaksu Starptautiskā valūtas fondā (SVF) par 154 miljoniem. Tādējādi, mēs savelkam jostu un konsolidējam budžetu par 150 miljoniem, lai to naudu iemaksātu SVF, par ko glābt grieķus, itāļus un portugāļus. Mums pašiem nav nedz pagarināts aizdevuma termiņš, nedz atlaista daļa parāda. Mēs esam pilnīgi un galīgi zaķu pastalas.

– Vai jūs kā pieredzējušu politiķi pārsteidz šāda notikumu attīstība?

– 2009. gadā teicu: tad, kad mums ir vissliktāk un kad no mums atkarīga starptautiskās finanšu oligarhijas, pirmkārt, jau zviedru oligarhu, dzīvotspēja, ir īstais brīdis ieviest savās mājās kārtību un parādīt, ka esam labi skolnieki un kā katrs slims bērns protam izspiest no vecākiem kādu gardumu. Kad bērnībā biju slims, vienmēr no vecākiem izčīkstēju augļu kompotu. Latvijai augļu kompots nozīmē to pašu, ko grieķiem atlaist pusi ārējā parāda, – 2,2 miljardus latu. Ja Latvijai atlaiž 2,2 miljardus, lai pēc tam tā iemaksātu 154 miljonus, – tad viss ir loģiski, nav par ko strīdēties. Pozitīvā bilance ir 2 miljardi 46 miljoni – normāls bizness. Un, ja to parādu, kas vēl paliek, pagarinātu uz 30 gadiem ar 3,5% likmi gadā pašreizējās 7% likmes vietā, tad šo bilanci varētu uzskatīt par normālu.

– To, ka Vienotības valdība nespēs panākt ieguvumus sarunās ar SVF, varēja jau prognozēt pirms vēlēšanām, tomēr tauta nobalsoja tieši par šāda veida tiesiskumu, kurā Latvijai nav nekādu ieguvumu. Kā jūs to izskaidrojat?

– Latvijā ir modē linča tiesa. Par cilvēku uzraksta vai nobazūnē kaut ko, ka viņš ir tāds un šitāds, un to dara vairākas reizes, kā, piemēram, par mani – ka manis dēļ esot jāatlaiž Saeima, jo Saeima un valdība strādājusi manās personīgajās interesēs. Par to stāstīja jūniju, jūliju, augustu un pusi septembra. Vienai daļai cilvēku to arī izdevās iestāstīt. Tomēr Zatlers cerēja, ka tie 95%, kuri nobalsoja par Saeimas atlaišanu, Saeimas ārkārtas vēlēšanās arī nobalsos par viņu. Taču viņš ieguva tādu pašu rezultātu, kādu pirms gada vēlēšanās ieguva ZZS. Bet ZZS taču neatlaida Saeimu un neizmantoja Zatleram līdzīgu propagandu. ZZS savas balsis ieguva, atskaitoties par padarīto. Ja vēlēšanas notiktu divus mēnešus vēlāk, rezultāti būtu pavisam citi. Šobrīd Zatleru atbalsta 4,5% no visiem pilsoņiem. No 95% atbalstītāju jūlijā līdz 4,5% atbalstītāju oktobrī – šāda lejupslīde. Tajā pašā laikā Zatlers ir nodrošinājis sev vietu Saeimā. Viņš vada visslepenāko Saeimas komisiju. Viņam ir automašīna, savs kabinets. Vienīgais – viņa automašīnai nav tik daudz bākuguņu, cik Saeimas priekšsēdētāja automašīnai.

– Kādas ir jūsu prognozes par eiro un Eiropas Savienības rītdienu?

– Visu laiku esmu bijis ļoti skeptisks par Latvijas pievienošanos eiro zonai. Ja pirms gada biju tikai skeptisks, tad pašreizējā notikumu gaita liecina: ja kaut kas ļoti radikāli neuzlabosies, Latvijai jāaizmirst pat domāt par pievienošanos eiro zonai. Jāaizmirst pat domāt! Visi tie, kuri šodien vēl runā, ka Latvijai 2014. gadā jāpievienojas eiro zonai, ir kaitnieki kvadrātā. Eiro zona ir paredzējusi izveidot stabilizācijas fondu viena triljona eiro apmērā. Pievienojoties Latvijai būtu jāiemaksā proporcionāli sava daļa šajā fondā – 0,4% no triljona, t.i., 4 miljardi eiro. Kopējais Latvijas ārējais parāds šobrīd ir 6,3 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka Latvijai būs jāaizņemas 4 miljardi eiro, lai iemaksātu šajā eiro stabilizācijas fondā, un šī nauda tiks uzdāvināta Grieķijai, Itālijai, Spānijai, Portugālei, lai nosegtu viņu budžeta pārtēriņus. Šos 4 miljardus mēs uzdāvināsim grieķiem, itāļiem, spāņiem, portugāļiem. Tos mums neviens vairs neatdos. Savukārt mums mūsu parādus neviens nenorakstīs. Tie mums pašiem būs jāatdod.

– Vērojot premjera Valda Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka konsekvento izdabāšanas politiku eirokrātiem, mūs sagaida valdības lēmums pievienoties eirozonai un līdz ar to arī dāsnā dāvana grieķiem.

– Ir jātaisa referendums! Tautai jānobalso, vai katrs no mums ir gatavs samaksāt vidēji 2000 eiro grieķiem, itāļiem, spāņiem, portugāļiem utt. Lembergs saka: nē, es esmu pret. Bet man ir tikai viena balss. Ja vairākums būs «par», es šo summu samaksāšu. Ja visiem tas ir pa kabatai, maksāsim. Tikai pēc tam nečīkstiet, ka dzīvosim vēl sliktāk nekā dzīvojam šobrīd. Nedrīkst pievienoties eirozonai tikai tādēļ, ka kāds vēlas sev piekārt ordeni. Jāstājas tikai tad, ja tas ir izdevīgi Latvijas tautai. Šobrīd Latvijas iestāšanās eirozonā ir izdevīga finanšu oligarhijai un Latvijas politiskajai elitei, kura savas turpmākās darba un dzīves gaitas saista ar dažādām starptautiskajām organizācijām, kurās darba alga ir 15 000 eiro mēnesī vai pat vairāk, kā, piemēram, Starptautiskajā valūtas fondā, Eiropas Komisijā, Pasaules bankā, NATO, ANO utt.

– Saeima tika atlaista, taču pēc ārkārtas vēlēšanām izrādījās, ka atpakaļ Saeimā ievēlēti 60% deputātu. Saeimas priekšsēdētāja, premjers, finanšu ministrs un citi savus amatus saglabāja. Vai mūs vispār kāds ārvalstnieks var saprast?

– Koalīcijā ZZS vietu ieņēmis Zatlers – visa starpība. Varam vērtēt, ar ko Zatlera partija labāka par ZZS. Kad koalīcijā bija ZZS, par visiem jautājumiem vienoties nevarēja, bet, ja vienojās, notika tā, kā vienojās. Te jau ir savādāk – visi vienojas, ka Zatlers būs Saeimas priekšsēdētājs, bet 11 deputāti balso pret. To visu mums pasniedz kā tiesiskuma kalngalu. Tā vēl nekad nav bijis, ka valdošā koalīcija nenobalso par Saeimas priekšsēdētāju.

– Tātad arī «tiesiskumā» ņem un uzmet?

– Izrādās, ka augstākais tiesiskuma līmenis ir nepildīt solīto. Veidojas absurds. Iznāk, ka deputāts savā izvēlē un balsojumā vairs nav neatkarīgs. Viņam visiem jāatskaitās par to, kā balsojis. Deputāts, kurš nobalsojis pret tiesnesi, spiests atskaitīties, kādēļ viņš tā ir darījis. Kad šis tiesnesis skatīs ar šā deputāta vārdu saistītu lietu, deputātam vairāk nebūs jautājumu par to, kādas ir viņa izredzes tiesā. Ja deputāts nebūs balsojis par ģenerālprokuroru, ģenerālprokuroram būs svēta lieta viņam pēc tam piemeklēt attiecīgos krimināllikuma pantus. Tāpat būs problēmas tam, kurš iedomāsies balsot pret savu partijas biedru, piemēram, Zatlera partijā. Varam iedomāties, kas pēc tam ar to cilvēku notiks, ņemot vērā Zatlera absolūti atriebīgo dabu.

– Klīst visādas tenkas, ka aiz tā sauktās Olšteina partijas stāv jūsu oponenti. Ko jūs zināt par šo partiju?

– Man personīgi pret Klāvu Olšteinu nav nekādu pretenziju. Es zinu tikai faktus. Olšteins strādājis Mārtiņa Kvēpa advokātu birojā par advokāta palīgu. Mārtiņš Kvēps ir Oļega Stepanova, Olafa Berķa, Igora Skoka un Genādija Ševcova advokāts tieši vai netieši pret mani vērstās lietās. Ir zināms, ka Ventbunkera administratīvās telpas, kad tajās mēģināja ievākties Rūdolfa Meroni kontrolētā valde, cītīgi apsargāja Zatlera partijas tagadējais kodols – cilvēki no apsardzes firmas TM Security. Vienlaikus ir zināms, ka Olafs Berķis regulāri tiekas ar Jaunā laika Edgaru Jaunupu. Ventspilī runā, ka Olšteins ir komandēts kļūt par ZRP deputātu. Vienlaikus ir zināms, ka Olšteins nedabūja amatu, uz kuru cerēja –iekšlietu ministru. Kāpēc jaunam puisim bez pieredzes ir tāda vēlēšanās uzņemties tik smagu nozari? Grūti pateikt. Man nav pamata Olšteinu apvainot nāves grēkos. Viens fakts pats par sevi vēl ne par ko neliecina. Bet, ja ir divi un vairāk faktu, kuri veido sistēmu un iekļaujas notikumu loģikas ķēdē, – tas jau ir nopietni. Zatlera partija kā tāda ir Ventspils projekts, bet Zatlera partijas iekšienē notiek cīņa starp Stepanovu, Berķi, Skoku, Ševcovu, no vienas puses, un Rūdolfa Meroni cilvēkiem, no otras puses. Tā ir tā cīņa. Tā kā abi grib vienu un to pašu, veidojas nepārvarams iekšējais konflikts. Olšteina aiziešana no Zatlera partijas uzlaboja Rūdolfa Meroni pozīcijas šajā partijā.

– Satiksmes ministrs valdībā parasti ir visiekārojamākais amats. Nespējot vienoties, koalīcija šajā amatā iecēla bezpartejisko ministru Aivi Roni. Klīst baumas, ka no ārvalstīm – ASV vai Krievijas – bijis milzu spiediens, lai šajā postenī netiktu iecelts nedz Vienotības, nedz ZRP cilvēks. Kādēļ satiksmes ministra postenī iecelta bezpartejiska persona?

– Nedomāju, ka ASV vai Krievija kaut kādā veidā būtu centušās ietekmēt to, kurš būs satiksmes ministrs. Es tur nesaskatu nekādu loģiku. Tas nav tas amats. Roņa izvēle šim amatam šobrīd, izskatās, ir sapratīga. Ronis savulaik bija arī ārlietu ministrs. Toreiz uz šo amatu viņu aicināja ZZS, jo no profesionāļu aprindām viņš tika ieteikts kā iespējamais kandidāts. Zondāža par viņa iepriekšējo darbību apliecināja viņa krietnumu. Viņa Latvijas ārpolitikas redzējums bija gana tradicionāls, taču tajā bija arī pietiekami daudz novitātes. Pieņemu, ka gala vārdu šādai izvēlei teica Dombrovskis, jo viņš ar Roni bija strādājis kā ar ārlietu ministru. Acīm redzot, Dombrovskis saprata, ka satiksmes nozarē ielikt kādu Zatlera ziloni nozīmē radīt destabilizējošu elementu gan valdošajai koalīcijai, gan arī valstij kopumā. Gribot negribot man nākas sekot līdzi Satiksmes ministrijas darbībai. Pirmajos soļos, kurus Ronis ir spēris, redzu nosvērtību. Viņš ir paziņojis, ka visu personu darbība tiks vērtēta pēc darba rezultātiem. Nav jau citas formulas. Ja viņš pie tā pieturēsies, tad viss būs kārtībā.

– Gaidāmas izmaiņas ostu valdēs. Varbūt gaidāma arī Grinbergu lieta 2?

– Pēc Grinbergu lietas Vienotība ir atteikusies no idejas, ka Ventspils ostas valdē jāizvieto kāds vietējais Ventspils partijas šūniņas vadītājs, kuram nav ne mazākā priekšstata par brīvostas darbību. Ventspils brīvostas valdē Vienotība gan no Finanšu, gan Ekonomikas ministrijas virzīja nosvērtus, uz rezultātu orientētus cilvēkus. Viņi aktīvi darbojas Ventspils brīvostas valdes lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Ja viņiem ir priekšlikumi vai iebildumi, tad tie ir bāzēti uz argumentiem. Parasti lēmumi tiek pieņemti tādi, lai tie būtu pieņemami visām pusēm. Kā būs tagad, to mēs tūlīt redzēsim.

– Pārstāvji mainīsies ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas brīvostas valdē. Runā, ka Rīgas Tirdzniecības osta un laikraksts Diena pieder jums un vēl diviem oligarhiem. Vai tad jūs arī neinteresē, kāds būs Rīgas brīvostas valdes sastāvs?

– Runā par to, ka Rīgas tirdzniecības ostas kapitāla daļas piederot kaut kādam Aivaram. Latvijā ir 12 800 Aivaru. Man jau ir apnicis kaut ko gari skaidrot. Ja man kaut kur pieder 20 daļas, tad man ir tiesības piedalīties šo uzņēmumu sapulcēs un saņemt dividendes. Man nav jāpierāda, ka neesmu zilonis. Ja kāds to vēlas pierādīt, lai pierāda. Rēķinoties, ka mani noklausās vienmēr, visur, pie jebkuriem apstākļiem, jebkuru sarunu, mana izvēle ir vienkārša: to, ko negribu, lai kāds zina, – par to es nerunāju ne vārdos, ne rakstos. Man jārēķinās, ka mani jebkurā brīdī var kratīt, pamatojoties uz visneiedomājamākajām lietām, sākot ar blefa kukuļiem, beidzot ar narkotikām, terorismu, slepkavībām. Taču, tā kā galīgi nerunāt arī nevar, vajag runāt tik tālu, cik drīkst runāt, un katru reizi sarunāt kaut ko tādu, kas var izraisīt interesi tajos, kuri ir pasūtījuši šo noklausīšanos. Es to daru jau ilgus gadus. Cik esmu ticies ar Latvijas visaugstākajām amatpersonām – prezidentu, parlamenta spīkeri, parlamenta komisiju vadītājiem, Saeimas deputātiem vai specdienestu vadītājiem –, visi viņi ir pārliecināti, ka viņu kabineti tiek caurklausīti, ka viņu telefona sarunas noklausās, ka viņu sarunas tiek analizētas. Viņi visi par to ir pārliecināti. Būtu dīvaini, ka mani, kura dēļ atlaiž Saeimu un valdību, kādā brīdī varētu nenoklausīties. Tādēļ man vajag šad tad parunāt par narkotikām, terorismu, par drošības līdzekļa pārkāpšanu, par to, ka man pieder šis un tas, – lai zēni meklē. Viņiem taču tas viss jāpierāda. Ja pateikšu, ka man pieder 20% Microsoft – vai tad viņi to nevarēs pierādīt?

– To gan jums nevajadzēja atklāt, jo prokurori arestēs 20% Microsoft kapitāla daļu.

– Kāpēc gan ne?

– Šonedēļ esat paredzējis doties uz Londonas tiesu. Kas tur notiks?

– Londonas tiesa nav sākusi un tuvākajā laikā arī nesāks skatīt lietu pēc būtības. Tas viss, kas tagad notiek, ir tikai un vienīgi sagatavošanās process. Tie, kuri saka, ka mūsu tiesām vajag mācīties, cik ātri strādā rietumvalstu tiesas, runā muļķības. Nekas tur ātri nenotiek. Vienīgais, ar ko Anglijas tiesas atšķiras no Latvijas tiesām, ir dārdzība. Londonas tiesa ir bezdievīgi dārga, un faktiski tur var tiesāties tikai ļoti pārticis cilvēks.

– Prasītājs tur pēc būtības ir kompānija Vitol. Vai varat ar šo kompāniju sacensties?

– Tā ir miljardu kompānija, kuras advokātiem ir pazīstami visi tiesneši. Līdz ar to runāt par vienlīdzīgām iespējām šajā tiesā nav nekāda pamata. Var jau būt, ka manas bažas nav pamatotas. Tomēr daudzas lietas tur man šķiet vairāk nekā dīvainas. Piemēram, mēs tiesai aizsūtījām dokumentus, taču tie pazuda. Turklāt tiesā saņēmām parakstu, ka esam šos dokumentus nosūtījuši. Tiesas administrācija paziņoja, ka neko nav saņēmusi. Nosūtītais dokuments bija ļoti neizdevīgs prasītājam. Kad mēs uzrakstījām sūdzību prokuratūrai, dokuments atradās. Pie mums tādi brīnumi pagaidām gan vēl nenotiek.

Autors: Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs

Avots: www.nra.lv

Publicēts lapā: 14.11.2011