Kalendārs

Ja profesionālo skolu reforma tiks apturēta, tas būs noziegums pret Latvijas nākotni (11.11.2011.)

Foto: Valda Kalniņa / AFI„Šobrīd var redzēt, ka ir mērķtiecīga pretdarbība visas Latvijas profesionālās izglītības reformas pabeigšanai. Reformu nekad nevar veikt bez naudas, un, ja šī reforma tiks apturēta, tas būs noziegums pret Latvijas nākotni. Tas ir vēl viens noziegums, kas tiks pastrādāts burtiski mūsu acu priekšā,” savā iknedēļas preses konferencē sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

„Es šobrīd nevaru pateikt, ka tas būtu jaunā ministra pirksts, man nav pamata to teikt, bet ir kaut kādi spēki, kas visu šo lietu torpedē. Izskatās, ka kāds grib naudu atņemt profesionālajām skolām, nevis iedot. Profesionālajām skolām ir jādod nauda! Praktiski visas tās ir valsts profesionālās skolas. Skolu skaits jau vairāk kā divas reizes ir samazinājies, padarot tās lielākas kā kompetences centrus, arī Ventspilī ir kompetences centrs. Bet nu pagaidām ir tikai tāds nopietns bardaks, un tas, ka De Facto to tik tendenciozi parāda – ja būtu rādījuši, kādi ir mācību apstākļi, kāds atpalicis tehniskais aprīkojums, lai sabiedriskā doma saprastu, ka ir jāpabeidz tā reforma, bet te ir pilnīgi pretējā virzienā, it kā viņi dzīvotu kaut kādos karaliskos apartamentos,” klāstīja Lembergs.

„Ja jūs būtu valstī premjers un būtu jāizvēlas, kur tērēt naudu: pils remontam, VID jaunas ēkas būvniecībai, „airBaltic” caurumu lāpīšanai, no vienas puses, vai arī otra alternatīva – izveidot Latvijā modernu profesionālo vidusskolu tīklu ar augsti kvalificētiem pasniedzējiem un modernu profesionālo aprīkojumu. Kuru ceļu jūs ietu? Kuram nav skaidrs? Mīļie cilvēki, te ir skaidra izvēle,” sacīja pašvaldības vadītājs.

„Ja runā par investoriem, tad investoriem ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks. Ja nav tāda darbaspēka, nav investora, jo viņam te nav ko darīt. Ventspilī vajadzēja papildus piecpadsmit metinātājus, bet Latvijā nav kur ņemt. Jāņem no Baltkrievijas. Jautāju profesionāļiem, kāds ir tehniskais aprīkojums Latvijas profesionālajās skolās. Viņi man atbildēja, ka tas ir tāds, kas der, lai garāžās žiguļiem metinātu izpūtējus, bet ne jau rūpnieciskajai ražošanai. Tās ir lietas, kas šodien tiek lemtas un kam ir jābūt. Tā ir valsts attīstība, bet tās nav, un mēs pēc tam brīnāmies, kāpēc mēs tādi un ne šitādi,” norādīja Lembergs.

„Mūsu uzstādījums bija, ka mēs palīdzam profesionālajai skolai. Mēs iedevām naudu izpētei, konsultantiem, jo valsts viņiem jau tā neiedod naudu, lai normāli sagatavotu projektu. Mēs viņiem arī palīdzējām sadarbībā ar Vāciju, jo es uzskatu, ka mūsu profesionālajai skolai ir jābūt labākai nekā vidēja Vācijas profesionālā skola, bet tā ir augsta latiņa. Mēs devām arī finansējumu, lai pie viņiem atbrauc vācu konsultanti un lai palīdz Ventspils profesionālajai skolai saprast, kāda tad būtu Vācijas profesionālā skola, ja tā šodien tiktu renovēta un veidota Vācijā 2011.gadā. Viņi to uzrakstīja. Lai izpildītu prasības, kā būtu jābūt, ja nemaldos, Ventspils profesionālajai skolai vajadzēja papildus 5 miljonus latu. Ir jāizvēlas – mēs tagad gribam būt vienādā līmenī, vismaz izglītības ziņā, ar Vāciju, ja mēs esam 20 gadus atpalikuši no Vācijas. Kā tad mēs to Vāciju panāksim?” retoriski vaicāja Lembergs.

„Man īsti nav skaidrs, kam ir izdevīgi, ja Latvijā profesionālo skolu sistēma paliek tik pat atpalikusi, paliek tai 1980.gadu sākuma sociālisma līmenī, kā vairumā gadījumu tā ir šobrīd. Šāda veida profesionālās skolas nevar sagatavot profesionālus strādniekus 21.gadsimta otrās desmitgades tirgum,” rezumēja Lembergs.

Publicēts lapā: 11.11.2011