Kalendārs

Intervija PBK ziņu raidījumam “Latvijas laiks” (07.11.2011.)

Get the Flash Player to see this content.
Jūlija Pilina, žurnāliste: “Labvakar! Un tā Pirmā Baltijas kanāla studijā Ventspils mērs Aivars Lembergs. Labvakar, Lemberga kungs!”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labvakar!”

J.Pilina: “Pašvaldības šodien burtiski atkaroja naudu no valdības. Paskaidrojiet, ko tas nozīmē pašvaldībām, tieši viņu mērogā, kas tā ir par proporciju 81% – 19%, 80% – 20%, ko tas nozīmē pašvaldībām? Ko jūs zaudējat, kādu slogu uzņematies uz sevi, kam no tā kļūst vieglāk, valdībai tādā variantā?”

A.Lembergs: “Ziniet, vispirms ir jānoskaidro, mums ir Padomju Savienība vai neatkarīga Latvija? Ja Padomju Savienība, tad vietējās padomes, kuras pēc būtības ir savienotās valsts republikas struktūrdaļas. Ja mums nav Padomju Savienība, tad valsts ir atsevišķi, pašvaldības atsevišķi no funkciju un budžeta viedokļa. Ja mēs tomēr atzīstam, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts, nevis 1989.gada padomju republika, tad vajag katrai pašvaldībai.. katrai pašvaldībai ir jābūt stabilai ienākumu bāzei, lai tās varētu patstāvīgi lemt, kā, kur tērēt naudu saskaņā ar katras konkrētās pilsētas vai novada autonomām un brīvprātīgām funkcijām, ja.”

J.Pilina: “Ar to tikām skaidrībā.”

A.Lembergs: “Tas ir pirmais. Un, lūk, par to ir strīds, ja. Par ko ir strīds? Ja mēs summējam visu veidu nodokļu ienākumu pieaugumu, tad pēc visiem nodokļu veidiem kopējais ienākumu pieaugums ir 174 miljonus latu. Lūk, atcerēsimies šo skaitli – 174! No šiem nodokļiem ir tikai divi, kuri nonāk pašvaldību budžetā. Pirmais ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko mēs visi maksājam, ja, lūk, un otrs ir nekustamā īpašuma nodoklis. Prognozētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums nākamajam gadam, tas tiek plānots 24 miljoni, atceramies šo skaitli. 174. 24. Un nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums – 5 miljoni, nepilni 5 – 4-5. Ja tad, ir tāda lieta. Bet ienākuma nodoklis dalās daļās, noapaļoju: 1/5 valstij, bet 4/5 pašvaldībām. Ja summējam, kāds tiek plānots nodokļu ieņēmumu pieaugums pašvaldībām un nekas šobrīd nemainās, tad pašvaldībām nodokļu pieaugums palielinās nākamajam gadam par 25 miljoniem, bet valsts ieņēmumu pieaugums visos nodokļu veidos palielinās, noapaļoju, par 150 miljoniem, lūk, 150, 25. Ko dara valsts? Tā grib atņemt šos 25 miljonus un pārlikt sev.”

J.Pilina: “Savā kabatā.”

A.Lembergs: “Un vēl noņemt no tā nodokļu līmeņa, kāds tika sasniegts šogad, nākamgad vēl atņemt 20 miljonus. Mazāk. Tātad sanāk tā, ka valstij ir 194 miljonu latu ieņēmumu pieaugums no nodokļiem, bet pašvaldībām mīnus 20.”

J.Pilina: “Un kas būtu kā kompensācija? Vai to valsts vienkārši patur sev?”

A.Lembergs: “Nekas. Tā atņem, plus vēl grib atņemt naudas no centrālā ceļu remontu fonda, tur samazināt, tur ir vel vairāki virzieni, es tos nenosaukšu. Kopumā tā mums grib atņemt kā ieņēmumus par 40 miljoniem, ienākumus, ienākumu daļu par 40 miljoniem un palielināt izdevumus aptuveni par 40 miljoniem, tātad 80 miljoni. Tā kā kopējā konsolidācija ir 100 miljoni, tad sanāk, ka 80% no visas konsolidācijas ir uz pašvaldību rēķina.”

J.Pilina: “Bet kas tad paliek pašvaldībām?”

A.Lembergs: “Kā šis saucas?”

J.Pilina: “Nulle.”

A.Lembergs: “Tā ir nulle un kā vēl? Baranka. Bija vēl kaut kāds labs krievu vārds, piemirsu. Nu labi, tātad nulle. Mums nepaliek nulle, bet mums paliek kas – samazinās ienākumi, bet izdevumi palielinās, jo inflācija vienalga ir 2,4%. Piemēram, par elektrību mēs arī maksājam vairāk, PVN mēs maksājam, akcīzi mēs maksājam utt. Tātad principā sanāk, ka konsolidācija pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma šorīt bija principā uz pašvaldību rēķina. Nerunā, kur valstij ņemt naudu, jo vajag samazināt izdevumus par kaut kādiem 280 miljoniem. Pirmā ir nodokļu bāze – 150 miljoni, paliek 130, 130 – lieta ir vienkārša – “airBaltic” 55 miljoni, pareizi?”

J.Pilina: “Jā, par to mēs šodien runājām.”

A.Lembergs: “Jā, tālāk, 20 miljoni Afganistāna, 20 miljoni pils remonts, 34 miljoni jaunās VID ēkas celtniecība un nepalielināt valsts izdevumu daļu, tekošos izdevumus, algām, komandējumiem, nepalielināt, salīdzinot ar 2010.gadu ne par kapeiku, tie ir 59 miljoni. Visu mēs panākam, vēl 100 liekus, 100 liekus miljonus, tātad šeit nav nekādu problēmu. Man Nils Ušakovs stāstīja, viņi tikās, jo ir lielākā pašvaldība, ar Valūtas fonda pārstāvjiem, viņi saka tā: pēc 1.decembra stāvokļa pašvaldību rēķinos, tur ir 374, manuprāt, miljoni latu, brīva nauda. Lūk, 170 Jums atņemsim un konsolidācijas problēma ir atrisināta.”

J.Pilina: “Tas bija SVF piedāvājums?”

A.Lembergs: “Un tāpēc viņi stingri iestājas, ka naudu vajag atņemt visām pašvaldībām. Viņi atzīst tādas pašvaldības, kādas bija vietējās padomes, tātad viņu piedāvājums ir komunistisks. Es viņiem saku, ka Grificam vajag iedot.. Grifits, Valūtas fonda prezidentam, viņam vajag iedot jaunu CSKP 2011.gada kartīti nr.1, ar nr.2 vajag dot Dombrovskim, jo viņš piekrīt Grifitam, ar nr.3 vajag dot Vilkam, un tā visiem pa šai grāmatiņai, Sprūdžam arī, un mums veidotos jauna komunistu grupa, bet ne pēc dokumentiem, bet šeit, galvā, un tāpēc mums bija tāda pietiekami asa, argumentēta saruna ar premjeru šodien, ar finanšu ministru un pašvaldību ministru, un premjers daļēji piekāpās, pietiekami loģiski.”

J.Pilina: “Piekāpās kam?”

A.Lembergs: “Pašvaldībām, pašvaldībām, bet pēc tam plkst. 13 bija sarunas ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un pašvaldību pārstāvjiem, mēs tādi esam 119, un sarunu rezultātā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvji piecēlās un aizgāja. Viņi demonstrēja savu sašutumu par pašvaldību nostāju un parādīja muguras. Bet var teikt, ka vietu zemāk par muguru. Es sacīju Jaunsleinim: klausies, malači! Ja Jūsu pretinieks izmeta, tā teikt, cīņas un jāturpinās. Es vairāk biju kā iniciētājs, kurš argumentēja, lūk, un es domāju, ka šorīta variants nav labs pašvaldībām, bet tas..”

J.Pilina: “Tas ir optimāls, droši vien.”

A.Lembergs: “Nē, nē! Optimāls.. Optimāls ir, ja viss paliek kā ir, jo ienākumu pieaugums pašvaldībām tad ir 25 miljoni un 150 valstij, un “airBaltic” lai ir privātajiem, es neatkārtošos, un tur viss sakārtojas. Bet atkal, ziniet, tā kā atlikušas divas stundas līdz lidojumam uz Ņujorku vai Vašingtonu, kur kurš brauc, visu vajag ātrāk, ātrāk, kad runa ir par miljardiem, mums nekad nav laika, kad ir jādala 10 latus, mums laiks ir. Lūk, tāds ir kopsavilkums, varbūt neinteresanta tēma skatītājiem, bet ar tādiem pasjansiem mēs vingrināmies.”

J.Pilina: “Skatītājiem droši vien būs interesantāk uzzināt Jūsu domas, kāpēc pie mums visu izlemj aizrobežu kreditori? Kāpēc mūsu valdība nevar pastāvēt uz savu un uzņemties tiesības diktēt noteikumus? Kāpēc mēs gala vārdu gaidām tikai no kreditoriem? Kāpēc regulāri notiek šīs ļoti saspringtās sarunas, ko visi nosauc par grūtām? Mēs nevaram argumentēt savu pozīciju?”

A.Lembergs: “Nē, es Jums teikšu tā. Es Jums pateikšu tā. Nu ne gluži tā. Tā kā es Zaļo un zemnieku savienības premjera kandidāts, es neesmu ZZS biedrs, protams, es tur piedalījos procesā pirms gada, pēc tam martā, februārī-martā, es Jums teikšu tā, šie ārzemnieki, viņi atnāk un saka: dodiet mums reālu, reālu ekonomiju, nevis muļķības, bet reālu. Problēma ir tajā, ka Ministru kabinets nav gatavs nopietni analizēt valsts budžeta izdevumu daļu un pa latam meklēt, kur var ekonomēt. Kā viņi dara? Viņi iet no augšas. Teiksim, sabiedriskajai televīzijai bija miljons tur, 10% nogriezīsim, kurš par? Par. Un pēc tam visi kliedz, ka nevar neko, neko, un kad tu neanalizē konkrēti, tu taču nevari pierādīt, ka var, ja. Ja es, atvainojiet, pie Jums atnākšu, nezinu, kā kāds, kurš izlemj Jūsu ģimenes budžetu un teikšu, ka 20% jāsamazina, Jūs sāksiet teikt, ka televizors neiet, automašīna ir veca, tas, tas, tas, ja es nezinu, cik automašīna ir nobraukusi, cik tā ir veca, kāds ir degvielas patēriņš, cik ir ģimenes locekļu, es neko neanalizēju, saprotiet, un tā budžetā nauda tiek meklēta pa latam, bet nevis no augšas, bet lejas. Saprotiet, kad ģimenes budžetu neanalizēsiet pa gabaliņam, Jūs nekad naudu neatradīsiet. Es atceros mana mamma, viņa, lai kontrolētu izdevumus, viņa katru izdevumu daļu rakstīja..”

J.Pilina: “Pierakstīja.”

A.Lembergs: “.. Pierakstīja un pēc tam skatījās, ko mēs tur tā. Viņa bija grāmatvede un, ziniet, kaut arī ļoti maz nopelnīja, ģimene ļoti maz, mēs tagad būtu nabadzīga ģimene, un tad nekādu pabalstu nebija, bet visi dzīvojām atbilstoši līdzekļiem, līdz mēneša beigām vienmēr šīs naudas pietika. Un, lūk, tā ir ļoti elementāra lieta, kuru vairāk vai mazāk, domāju, dara katrā ģimenē, arī bagātai ģimenei ir jāseko līdzi saviem izdevumiem, citādi naudas nebūs. Valsts nekādi tādu elementāru pieeju nevar pieņemt. Tā kā katra normāla vecenīte..”

J.Pilina: “Labāk apietas ar naudu.”

A.Lembergs: “Viņa varētu būt labs finanšu ministra konsultants, kā viņa sastāda budžetu nevis no augšas, bet apakšas.”

J.Pilina: “Nu ko, paldies Jums, Lemberga kungs.”

A.Lembergs: “Paldies!”

J.Pilina: “Pirmā Baltijas kanāla studijā bija Ventspils mērs Aivars Lembergs.”

Publicēts lapā: 8.11.2011