Kalendārs

Pirmo reizi Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas vēsturē var būt ļoti liela un dziļa konfrontācija starp pašvaldībām un centrālo varu (28.10.2011.)

„Pats bīstamākais ir tas, ka valdībai var būt liela vēlēšanās visas budžeta problēmas risināt uz pašvaldību rēķina. Jo lieta ir tāda, ka „Vienotība” nav pārstāvēta pašvaldībās, Zatlera partija teorētiski nevar būt, „Visu Latvijai” arī nav pārstāvēta. Līdz ar to viņiem to darīt uz pašvaldību rēķina būtu visvienkāršāk,” komentējot jaunizveidoto valdību, sacīja Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

„Valdībai varētu būt ļoti liela vēlēšanās budžeta deficītu samazināt uz pašvaldību ieņēmumu samazināšanas rēķina, pārliekot virkni tēriņu no valsts vai sociālā budžeta uz pašvaldību budžetiem. Kā, piemēram, garantētais krīzes iztikas minimums, atteikties no komunālajiem pabalstiem, kur 50% finansēja valsts. Domāju, ka pašvaldībām šobrīd zem Latvijas Pašvaldību savienības karoga ir jāmobilizējas par iespējamām savu interešu aizstāvības formām. Daudzās pašvaldībās austrumu pusē un, protams, Rīgā pie varas ir „Saskaņas centrs”, ļoti daudzās ir Zaļo zemnieku savienība – vairāk nekā puse, šur tur, protams, ir reģionālās partijas, kā, piemēram, „Latvijai un Ventspilij”. Ir arī, protams, kur ir LPP/Latvijas ceļš un arī vēl Tautas partija, bet neviena no tām šobrīd nav pārstāvēta Latvijas valdībā,” norādīja Lembergs.

„Es pieļauju, ka pirmo reizi Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas vēsturē var būt ļoti liela un dziļa konfrontācija starp pašvaldībām, kuras aizstāvētu savu iedzīvotāju intereses, un centrālo varu. Vienu brīdi faktiski bija tāds konflikts, kad budžeta ministrs bija Platais, bet tas bija ap 1994.gadu. Tad bija konflikts, kas beidzās ar Vislatvijas pašvaldību sapulci. Tā bija tāda forma, bet var jau būt arī citas formas. Ja visas pašvaldības brauc uz Rīgu, tad tur var daudz kas atbraukt – biezā slāni. Ja tas tā notiktu, tad es pieņemu, ka pie parlamenta nepietiks vietas,” sacīja Lembergs.

„Es aicinātu Dombrovski parādīt saprātīgumu un nepaļauties uz Zatlera iniciatīvām iznīcināt Latvijas pašvaldības, atriebties pašvaldībām. Bet varbūt manām bažām nav pamata. Katrā gadījumā, ja ies to ceļu, kāds bija atrunāts šī gada marta beigās, aprīļa sākumā, kad misijā bija aizdevēji un bija runa, ka par 20 miljoniem samazinās aizņemšanās limitu pašvaldībām, tad tas nav sāpīgi un uz to var iet, jo šis limits nekad netika iztērēts. Tā būtu viena piektā daļa vai viena sestā daļa no visa budžeta deficīta, kas ir jāsamazina,” klāstīja pašvaldības vadītājs.

Lembergs arī norādīja, ka viņu neinteresē valdības deklarācija, bet gan tas, ko solīja pirms vēlēšanām. „Tur arī viss stāsts. Zatlers no Jaunā gada solīja bezmaksas bērnudārzus. Solīja – lai izpilda. Trīs gadu laikā par 9 procenta punktiem samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lūdzu, no nākamā gada nevis 25%, bet 22%. Palikuši divi mēneši. Varam skatīties. Aizsardzības budžets 2% no IKP. Lūdzu, no 1.janvāra dodiet šurp! Bezmaksas izglītība – visi mācās kur grib un ko grib. Lūdzu, no nākamā gada 1.septembra. Gaidu, kad būs! Lai izpilda šos solījumus. „Vienotība” solīja nodokļus nepalielināt. Lūdzu, nodokļus nepalielināt. Vieni nepalielinās un Zatlers samazinās. Iedzīvotāju nodokli samazinās, bet samazinātās PVN likmes – nepalielinās. To solīja „Vienotība”. Tad arī lūdzu kopā kaut kā! Protams, valdības deklarācijā ir arī mīkstinātas lietas nekā pirms tam solīja. Ķīlis teica, ka būs viena reģionālā augstskola, bet tagad nav runa par vienu reģionālo augstskolu. Cilvēki pirms varas runā bezatbildīgāk, nekā tad, kad viņi ir pie varas. Tas ir rets gadījums Latvijas vadības vēsturē,” sacīja Lembergs.

Publicēts lapā: 28.10.2011