Kalendārs

TV3 priekšvēlēšanu speciālizlaidums “Pēdējais vārds” (11.09.2011.)

Get the Flash Player to see this content.

Get the Flash Player to see this content.

Get the Flash Player to see this content.

Gaidi Bērziņu premjera amatam Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!-TB/LNNK” izvirzīja pēc izvirzīja pēc ilga pārdomu brīža. Viņam ir nepieciešamā pieredze darbam valdībā- bijis tieslietu ministrs Kalvīša un Godmaņa valdībās, taču cīņai par tiesībām vadīt Ministru kabinetu nav noskaņots kareivīgi, jo jau pirmajā nedēļā atzinis, ka Dombrovskis ir stiprāks premjers par viņu. Bērziņa politiskais svars ir mazs, taču iemantota stabila reputācija. Pēc ideoloģiskās pārliecības: nacionālists. Pašlaik Bērziņš mēģina ievalkāt “tēvzemiešu” ilggadējā līdera Roberta Zīles atstātās kurpes.

Edmunds Sprūdžs, jaunākais no premjera kandidātiem, 31 gadu vecs, precējies, bērnu nav. Izglītība: vidējā. Ideoloģiskā pārliecība: nav skaidra. Politikā ir jaunpienācējs, tādēļ politiskās ietekmes pagaidām nav. Nācis, lai valsts lietās mazinātu oligarhu un naudas ietekmi. Deklarējis 125 000 eiro un 241 000 latu parādsaistības. Ja tiks ievēlēts Saeimā, sola pārdot savu biznesu.

Aivars Lembergs, Zaļo un zemnieku savienības partnerpartijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētājs. 57 gadi, augstāka izglītība, padomju laikā ieguvis rūpniecības plānošanas specialitāti Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē. Bijis komunistiskās partijas Ventspils komitejas propagandas instruktors, vēlāk izpildkomitejas priekšsēdētājs. Atmodas laikā no Tautas frontes ievēlēts Augstākajā padomē. Vairāk nekā 20 gadus vada Ventspils pašvaldību. Ideoloģiskā pārliecība: neskaidra, reputācija: apšaubāma. Ietekmes ziņā politisks smagsvars. Vidēji trīs dienas nedēļā pavada tiesā, lietā ir 180 sējumi par smagiem koruptīviem noziegumiem pret valsti.

Nils Ušakovs, “Saskaņas centrs”, 35 gadi. Pēc izglītības ekonomists. Politiskā pārliecība: sociāldemokrāts. Reputācija: neviennozīmīga. Ietekme: augoša. Strādājis par žurnālistu, trīs gadus bijis Saeimas deputāts, divus gadus vada Rīgas domi. Ušakovs patīk “Saskaņas centra” vēlētājiem. Viņa karjeru neapēno nekas, tikai nācies taisnoties par rupju lamāšanos Rīgas domes sēdē.

“Vienotības” Valdim Dombrovskim pirms mēneša apritēja 40. Latvijas valdību viņš vada jau 2,5 gadus kopš ekonomiskās krīzes dziļākā punkta 2009.gada sākumā. Pēc izglītības: fiziķis. Tiek uzskatīts par tehnokrātu. Ļoti reti redzēts paužam emocijas. Retais viņu nosauks par harizmātisku līderis. Nepilnu gadu pēc triumfa 10. Saeimas vēlēšanās sabiedrība, atlaižot Saeimu, faktiski izteica neuzticību arī Dombrovskim, kura pārstāvētajai partiju apvienībai “Vienotība” bija lielākā frakcija parlamentā un valdības groži.

Jānis Krēvics, diskusijas vadītājs: “Labvakar, TV3 skatītāji!”

Ilze Jaunalksne, diskusijas vadītāja: “Labvakar diskusijas dalībnieki!”

J.Krēvics: “Atlikušas 6 dienas līdz brīdim, kad varēsim izdarīt izvēli, vai turpināt ticēt politiķu solījumiem, vai arī izvēlēties un pieprasīt būtiskas izmaiņas.”

I.Jaunalksne: “Kāds ir redzējums par valsti tiem, kuri vismaz vārdos ir gatavi vadīt valdību?”

J.Krēvics: “Mēs sākam pirmās publiskās premjeru amatu kandidātu debates “Pēdējais vārds”. Šeit kopā ar citiem kolēģiem no TV3 ziņām un raidījuma “Nekā personīga” izjautāsim premjera amata kandidātus par ekonomikas, nacionāliem jautājumiem, tiesiskumu un labklājību.”

I.Jaunalksne: “Bet pirms ejam debatēs par konkrētām tēmām, pirmais jautājums Jums visiem: pieņemsim, ka jūs esat kļuvis par premjeru, kas ir tas, ko Jūs pilnīgi noteikti būsiet izdarījis pēc trīs gadiem? Sāksim ar Jums, Bērziņa kungs!”

Gaidis Bērziņš, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- TB/LNNK: “Paldies! Mūsu prioritāte ir demogrāfija, tā ir Nacionālās apvienības prioritāte un pilnīgi noteikti, ka pa šiem trijiem gadiem, ko Jūs teicāt kā iespējamo valdības darbības laiku, mēs būsim tikuši skaidrībā ar visiem jautājumiem, kas saistīti ar demogrāfiju, tai skaitā mēs būsim izstrādājuši tautiešu atgriešanās programmu ar visiem pasākumiem, un uzsākuši šos pasākumus arī īstenot.”

I.Jaunalksne: “Izstrādājuši programmu, bet vēl ne īstenojuši.”

G.Bērziņš: “Mēs būsim uzsākuši šos pasākumus īstenot.”

I.Jaunalksne: “Labi, ka tā. Paldies! Vārds Nilam Ušakovam.”

Nils Ušakovs, “Saskaņas centrs”: “Mēs ieviesīsim sociāli atbildīgāku politiku, mēs strādāsim un arī paaugstināsim pensijas, mēs strādāsim pie ekonomikas krīzes pārvarēšanas, lai mēs varētu pēc trim gadiem droši runāt par to, ka atsevišķi nodokļi varbūt jau samazināti, lai tādā veidā tālāk attīstītos ekonomika. Tie ir divi galvenie uzdevumi.”

J.Krēvics: “Jā, paldies Ušakova kungs! Dombrovska kungs!”

Valdis Dombrovskis, “Vienotība”: “Īstenosim Latvijas ekonomikas stabilas attīstības plānu, kas balstīts uz ražošanas attīstību, kas balstīts uz jaunu darbavietu radīšanu, profesionālās un augstākās izglītības reformām, sasaistot to ar darba tirgus pieprasījumu.”

J.Krēvics: “Un pēc trīs gadiem ko Jūs būsiet izdarījuši?”

V.Dombrovskis: “Tāpat sekmīgi pabeigsim Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, nodrošināsim iespēju Latvijai iestāties eirozonā, un caur ekonomikas pieaugumu nodrošināsim pakāpenisku, bet stabilu labklājības pieaugumu.”

I.Jaunalksne: “Paldies! Sprūdža kungs!”

Edmunds Sprūdžs, Zatlera Reformu partija: “Paldies! Tātad primārais jautājums ir ekonomika, konkrēti būtiska ēnu ekonomikas samazināšana, ja Jūs jautājat, kas būs noticis pēc trim gadiem mūsu darbības rezultātā. Pamatā kā galveno motivatoru lietojot darbaspēka nodokļu samazināšanu, tāpat arī augstākās izglītības reforma, kas nozīmē, ka studijas būs pieejamas katram gribētājam, nevis kā šobrīd, tikai daļai studentu, kuriem ir pieejamas budžeta vietas. Un tāpat arī pensiju sistēmā būs atjaunota ilgtspēja no tāda viedokļa, ka mums būs konkrēts plāns, kādā veidā sociālā sistēma gan pensijas, gan pabalsti, būs ilgtspējīgi.”

J.Krēvics: “Jā, paldies, Sprūdža kungs! Un Lemberga kungs!”

Aivars Lembergs, Zaļo un zemnieku savienība (“Latvijai un Ventspilij”): “Jā. Es nobrīnījos, ka neviens nepieminēja cīņu ar oligarhiem, bet arī laikam aizmirsies. Es domāju, ka galvenais tomēr ir rādītājs, cik Latvijas tauta pēc trim gadiem būs vairāk optimistiski noskaņota par Latvijas nākotni un ticēs tai, nekā tas ir šobrīd. Tas būtu tas galvenais mērķis un galvenais uzdevums, un es ceru, ka man tas izdosies. Bet lai tas izdotos, vajadzīgi ir tādi pārliecinoši un jūtami soļi ne tikai visās nozarēs, bet pats grūtākais ir faktiski visā Latvijā, un tai skaitā, lai tas tā notiktu, ir pirmo reizi Latvijas vēsturē jārealizē mērķtiecīga policentriskās attīstības programma vai politika, un tai skaitā budžets arī jāveido, ne tikai nozaru griezumā, kā tas ir bijis visu laiku, bet arī teritoriālā griezumā.”

J.Krēvics: “Jā, paldies, Lemberga kungs!”

I.Jaunalksne: “Es gan vēlētos precizēt, kā Jūs to optimismu izmērīsiet, Lemberga kungs!”

A.Lembergs: “To rādīs cilvēku noskaņojums un to mēra, jūs zināt, socioloģiskiem pētījumiem. Nekas gudrāks pagaidām nav izdomāts.”

I.Jaunalksne: “Paldies par atbildēm, un mēs turpinām plašāk par ekonomiku.”

(..)

Ekonomika

Lai kāds būtu partiju piedāvājums ekonomikā, nonākot pie varas tām būs jārēķinās ar realitāti, Latvijas saistībām pret starptautiskajiem aizdevējiem. Divas iepriekšējās Saeimas un valdības pierādīja, ka no nepopulāriem lēmumiem atteikties nevar. Lai arī tagad “Saskaņas centrs” sola, ka spēs mainīt aizdevuma noteikumus, Zaļie zemnieki jau pārliecinājās, ka to nevar. Pēc diviem gadiem Latvijai jāievieš eiro, lai tas notiktu, nedrīkst pieļaut inflācijas kāpumu, jāmazina budžeta deficīts. Līdz šim uzņēmēji valdībai pārmetuši, ka tā strikti rūpējas tikai par sausiem budžeta skaitļiem, ekonomikas attīstīšana atstāta novārtā. Jau iepriekš bija zināms, ka šogad konsolidācijai būs jāatrod 100 miljoni latu, bet tagad atklājies, ka vēl tikpat būs nepieciešams, lai glābtu nacionālo lidsabiedrību “airBaltic”, kas neskaitoties uz daudziem brīdinājumiem, atrodas tuvu bankrotam.

J.Krēvics: “Cienījamie kandidāti, mēs arīdzan sāksim ar jautājumu par “airBaltic” un jautājums Dombrovska kungam, tāpēc, ka Jūs vadat šobrīd valdību. Mūsu rīcībā ir nonākuši pavisam svaigi dokumenti, un tajos lasāms, ka Uzņēmumu reģistrā ir vērsies uzņēmums “airBaltic” un lūdz reģistrēt izmaiņas, kas nozīmē, ka valsts principā ir zaudējusi savu ietekmi šajā kompānijā un ir zaudējusi kontrolpaketi šajā uzņēmumā. Uzņēmumu reģistrs gan piektdien noteica, ka atliek šo te izmaiņu reģistrēšanu līdz 18.novembrim. Jūs varat pateikt, kas notiek?”

V.Dombrovskis: “Jā, es varbūt sākšu nedaudz komentējot Jūsu ekonomikas pieteikumu, jo tur diemžēl arī tika nepatiesi apgalvots, ka “airBaltic” dubultos nākamo gadu fiskālo konsolidāciju, tas diemžēl tā nav.”

J.Krēvics: “Nu mēs nezinām, kas īsti notiks ar “airBaltic”, tāpēc arī šis jautājums.”

V.Dombrovskis: “Un vienkārši pašreiz mēs tiešām redzam ļoti lielu tendenci sasaistīt šo “airBaltic” ar kaut kādu priekšvēlēšanu cīņām un tamlīdzīgi, manuprāt..”

J.Krēvics: “Dombrovska kungs, varat atbildēt, lūdzu, kas notiek ar “airBaltic”?”

V.Dombrovskis: “Es atbildēšu uz Jūsu jautājumu, ja Jūs mani nepārtraukti nepārtrauksiet.”

J.Krēvics: “Lūdzu!”

V.Dombrovskis: “Paldies! Tā kā pabeigsim tad par nākamā gada konsolidāciju, ar cik Jūs to paši aizsākāt savā šajā te preambulā. Nākamā gada konsolidācijas apjoms ir provizoriski ap 100 miljoniem latu. Būtiskas izmaiņas pašreiz nav plānotas ne uz vienu, ne uz otru pusi. Ja mēs runājam par “airBaltic” un tos scenārijus, ko pašreiz izskata valdība, tad iespējamā ietekme pamatā ir uz šī gada budžetu, un tieši tāds ir uzstādījums arī Finanšu ministrijai un Satiksmes ministrijai, domājot par iespējamo valsts līdzdalību “airBaltic”, tātad maksimāli to darīt šogad, lai tieši tā – nākamgad nebūtu nepieciešama lielāka konsolidācija, mums nebūtu jāiet uz papildu izdevumu mazināšanu tāpēc, ka mums ir parādījusies šī te “airBaltic” problēma. Tātad, atgriežoties pie Jūsu jautājuma..”

J.Krēvics: “Dombrovska kungs, es Jūs tomēr pārtraukšu. Jautājums bija par šo te vēršanos Uzņēmumu reģistrā šonedēļ. Kas notiek ar šīm te akcijām?”

V.Dombrovskis: “Jā.”

J.Krēvics: “Vai valstij vispār ir kontrolpakete šobrīd šajā uzņēmumā?”

V.Dombrovskis: “Jā.”

J.Krēvics: “Vienkāršs jautājums.”

V.Dombrovskis: “Jūs šķietat ļoti pašpietiekams, uzdodot visu laiku jautājumus un nedodot uz tiem atbildēt. Bet es mēģināšu atbildēt uz Jūsu jautājumu. Tātad kas attiecas uz šo pēdējo notikumu “airBaltic” tieši tā, manuprāt, mēs te sastopamies ar ļoti nepatīkamu situāciju laikā, kad valsts labā ticībā ved sarunas ar mazākumakcionāru un uzņēmuma vadību ar nosacījumiem, pie kādiem valsts varētu iesaistīties arī “airBaltic” finansiālās problēmas risināšanā, mēs esam saskārušies ar to, ka diemžēl uzņēmuma vadība mēģina iesniegt Uzņēmumu reģistrā dokumentus, kas faktiski mēģina reģistrēt fiktīvas uzņēmuma kapitāldaļas, fiktīvas akcijas. Akcijas, ar kuru dzēšanu akcionāru sapulces lēmums ir pieņemts jau vairāk nekā pirms gada. Attiecīgi pašlaik Satiksmes ministrija ar Tieslietu ministriju strādā, lai aizstāvētu valsts intereses un šo, nu, faktiski var teikt- krāpniecisko darījumu apturētu.”

J.Krēvics: “Skaidrs. Lemberga kungs, mans kolēģis Jūs ziemā satika iznākam no Antonova kunga biroja šeit Rīgā. Viņa banka Flikam palīdzēja nopirkt “airBaltic” akcijas. Ja Jūs esat godīgs, varbūt Jūs šobrīd varat atklāt, kāds ir Flika un viņa kompānijas plāns attiecībā uz šo te “airBaltic” uzņēmumu?”

A.Lembergs: “Kur atrodas Antonova kunga birojs?”

J.Krēvics: “Rīgā.”

A.Lembergs: “Bet kurā vietā?”

J.Krēvics: “”Krājbankas” filiālē.”

A.Lembergs: “Es pie viņa birojā neesmu bijis.”

J.Krēvics: “Nu, bet Rīgā Jūs ar viņu runājāt, vai ne?”

A.Lembergs: “Es ar viņu redzējos, tas bija, man liekas, “Krājbankā”.”

J.Krēvics: “Jā.”

A.Lembergs: “Jā. Mēs ar viņu redzējāmies tik tiešām, mēs pārrunājām plašu jautājumu loku, kas skar investīcijas, bet es nekad neesmu nodarbojies ar kaut kādiem “airBaltic” jautājumiem, tas ir pirmkārt, tai skaitā ar Antonovu. Otrkārt, ja runājam par to kontrolpaketes zaudēšanu, ko Jūs pieminējāt visas plašās publikas priekšā, tad Jūsu apgalvojums neatbilst patiesībai. Nekāda kontrolpakete Latvijas valstij nav, un pie tam jau sen nav. Tātad ir vairākums akciju kapitālā, bet tā nav kontrolpakete no kompānijas pārvaldes viedokļa. Tātad šai gadījumā valsts šobrīd ira pasīvais finanšu investors, kurš pasīvi var tikai gaidīt, kad vai nu maksās dividendes vai pieaugs šīs kompānijas kapitāldaļu vērtība.”

J.Krēvics: “Lemberga kungs, ko Jūs piedāvātu Dombrovska kungam darīt ar “airBaltic”?”

A.Lembergs: “Pēc manām domām es to, arī Jūsu, starp citu, žurnālistam izteicu jau maijā, un es neesmu mainījis savu viedokli. Es uzskatu, ka nav ne mazākās vajadzības valstij šobrīd ieguldīt tur, nezinu, 50 miljonus latu atkal kapitālā, pirms 1,5 gada, ja nemaldos, ieguldīja 16 miljonus. Tāda veida investīcijas tāda veida biznesā..”

J.Krēvics: “Dombrovska kungs, Jūs piekrītam tam, ko saka Lemberga kungs?”

A.Lembergs: “Tas nav vajadzīgs, bet, bet, kas ir svarīgi Latvijai, svarīgi, lai “airBaltic” saglabātu Rīgas lidostu kā bāzes lidostu, tātad nu lai attīstītu Latviju kā lielo lidostu, ja?”

J.Krēvics: “Jā, paldies, Lemberga kungs! Dombrovska kungs, Jūs piekrītat tam, ko saka Lemberga kungs?”

V.Dombrovskis: “Jā, nu te es gribētu teikt, ka valdība lielā mērā strādā ar tiem dokumentiem un ar tām iniciatīvām, ko ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, kuru citu starpā pārstāv ZZS un kur satiksmes ministrs ļoti intensīvi visu laiku stāstīja, ka valstij ir jāreaģē, valstij ir jādarbojas, lai lidmašīnas turpinātu lidot..”

J.Krēvics: “Tad Jūs pastāvat pie pozīcijas, ka valstij ir jāiegulda nauda šajā uzņēmumā?”

V.Dombrovskis: “Jāiegulda uz saprātīgiem nosacījumiem, ja izpildās valdības izvirzītie nosacījumi par uzņēmuma vadības maiņu, par akcionāru līgumu maiņu, tādā gadījumā mēs tiešām uzņēmumā varam ieguldīt un pēc šī pēdējā notikuma vēl jo vairāk šie nosacījumi, manuprāt, ir aktuāli. Un otrs, ja mēs runājam par scenāriju, kur valsts samazina savu līdzdalību, pašreiz diemžēl ir iezīmējusies ļoti liela asimetrija, ka “Baltijas Aviācijas sistēmas” savas kapitāldaļas vērtē ļoti augstu, savukārt valsts kapitāldaļas tiek novērtētas praktiski kā bezvērtīgas. Un tā ir problēma, pašreiz mēs nerunājam uz līdzvērtīgiem nosacījumiem un tāpēc mēs nevaram piekrist scenārijam, kur valsts daļa tiek samazināta.”

J.Krēvics: “Sprūdža kungs, Jums nākamais jautājums. Pievēršoties konsolidācijai, skaidrs ir tas, ko piedāvā Ušakovs un Dombrovskis – “Saskaņas centrs” grib celt deficītu un piespiest aizdevējus mainīt noteikumus, bet Dombrovskis turēties pie stingra kursa tā, kā tas ir bijis līdz šim. Divi atšķirīgi viedokļi- kuru atbalstāt Jūs?”

E.Sprūdžs: “Mmm.. Labs jautājums. Es nezinu, ar Dombrovska kungu ir mazliet problēma, jo mēs nezinām ko atbalstīt, jo valdība tā kā nav nākusi klajā ar kaut kādiem konkrētiem pasākumiem, līdz ar to arī ir ļoti grūti, nu mums kā pie varas neesošai partijai, ir ļoti grūti novērtēt, bet ir pāris idejas, kuras varbūt nav skatītas un varbūt ir jaunas, vienu es šobrīd varu pieminēt, kas arī ir skatīta tā kā Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijas, Pasaules Bankas tāpat cilvēki viņu ir minējuši. Cik formāli, es gan nezinu. Ir situācija brīvostās, kur ir pietiekami neskaidra situācija, iespējams, kad vairāk saprotot par to, kādas tur ir atlaides, iespējams, ka tur var iegūt kaut kādus zināmus miljonus budžeta konsolidācijai.”

J.Krēvics: “Ušakova kungs, jautājums Jums! Kā Jūs redzat iespēju saglābt valsts budžetu gadījumā, ja notiek otrs krīzes vilnis, un jūs piedāvājat risinājumu celt deficītu un naudu novirzīt tālāk sociālajiem pabalstiem un tādiem maksājumiem.”

N.Ušakovs: “Nu, pirmām kārtām, ir jāsaprot, ja sāksies otrais vilnis, tad tie sociālie pabalsti būs vitāli nepieciešami, nu, tas vienkārši jums zināšanai. Bet mēs tikko dzirdējām stāstu par to, ka mēs jau šogad varam dabūt no valsts budžeta 100 miljonus latu ar “airBaltic”, jo tā nauda pēc būtības ir, es nevaru sarast, no kuras vietas, bet tas visdrīzāk ir domāts, ka ir rezerve valsts kasē, un valsts tagad jau var atļauties 100 miljonus šī gada budžeta ietvaros un līdz ar to ir jautājums par prioritātēm. Protams, kad mēs runājam par iespējamo deficīta palielinājumu, par sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas ir kā otrā opcija. Pirmā opcija, tas ir prioritātes ar esošu budžetu. Es atkārtošu vēlreiz to pašu piemēru- pensiju indeksācijai bija nepieciešami 25 miljoni, bija pateikts, ka šīs naudas nav. 100 miljoni “airBaltic” ir. Tad pasakiet man, lūdzu, kas tas ar mistisku budžetu, kad 100 ir, bet 25 nav.”

J.Krēvics: “Bērziņa kungs, Jums ir plāns, kur atrast nepieciešamo naudu, lai konsolidētu budžetu, ja Jūs esat premjers?”

G.Bērziņš: “Jā, mums ir plāns, bet varbūt, ja drīkst, mazliet nedaudz vēl pie “airBaltic”, par cik man diemžēl netika dots vārds par šo. Tikai par to, ko jūs teicāt, tas, protams, ir nepatīkams pārsteigums, par ko man arī nebija ziņu, bet tai pat laikā, manuprāt, šī situācija ir jāpārvērtē tieši no tiesiskā viedokļa, jo, jo Uzņēmumu reģistrs nereģistrē akcionāru izmaiņas, tā kā acīmredzot kaut kāds pieteikums ir bijis, akcionāru reģistru ved valde pēc būtības. Bet katrā gadījumā ir skaidrs, ka šī situācija ap “airBaltic” ir jārisina, bet es sarotu, mēs esam pārgājuši pie citas tēmas. Kas attiecas par budžetu, budžeta konsolidāciju, tad mūsu apvienības nostāja ir balstīta uz pamatprincipiem, stabilitāti un prognozējamību un, vadoties no šiem pamatprincipiem..”

J.Krēvics: “Jūs varat pateikt strikti, kur jūs atradīsiet naudu?”

G.Bērziņš: “Strikti es varu pateikt aptuvenos virzienus, un tie ir..”

J.Krēvics: “Trīs pasakiet!”

G.Bērziņš: “Izdevumu samazināšana valsts pārvaldē, mēs redzam vēl šādu iespēju.”

J.Krēvics: “Tas ir viens. Otrs?”

G.Bērziņs: “Tas ir viens. Ēnu ekonomika ir divi. Pie esošajiem 60 aptuveni pasākumiem mēs pievienosim vēl virkni pasākumu.”

J.Krēvics: “Trīs?”

G.Bērziņš: “Un atsevišķas nelielas nodokļu izmaiņas, piemēram, attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, konkrēti- neapdzīvojamām platībām.”

J.Krēvics: “Skaidrs. Jautājums par eiro ieviešanu. Ko mēs runājam par šo te tematu? Ušakova kungs principā ir izteicies, ka eiro nav jāievieš. Lemberga kungs, kāds ir, īsi, Jūsu piedāvājums – eiro ieviešana 2014.gadā vai nē. Tas ir pašmērķis vai nav?”

A.Lembergs: “Jūs saprotat, nevar būt pašmērķis kaut kur iestāties, kaut ko ieviest un tamlīdzīgi. Valūta, valūtas kurss, valūtas attiecības- tas ir ekonomikas, ekonomiskās darbības instruments. Un pievienoties eirozonai- tas ir ļoti, ļoti uzmanīgi jāvērtē.”

J.Krēvics: “Tad Jūs vēl šaubāties par šo lietu?”

A.Lembergs: “Es šaubos un varu pateikt kāpēc. Tāpēc, ka, piemēram, eirozonas dalībvalstis visas iemaksā tajā eirozonas glābšanas fondā naudu. Cik es lasīju, tad, iesējams, Igaunijai vajadzēs iemaksāt, gan vēl nav pieņemts lēmums, 100 miljoni eiro. Jautājums, vai Latvijai ir brīva nauda, lai glābtu Grieķiju?”

J.Krēvics: “Lemberga kungs, mēs pozīciju Jūsu sapratām.”

A.Lembergs: “Tā kā es esmu ļoti tāds domājošs.”

J.Krēvics: “Es atvainojos, Lemberga kungs! Sprūdža kungs, īsi – jā vai nē?”

E.Sprūdžs: “Pievienoties vai nē?”

J.Krēvics: “Jā.”

E.Sprūdžs: “Šobrīd plusu ir vairāk nekā mīnusu. Tajā brīdī, kad 2014.gadā būs šis jautājums, tad, protams, ir jāvērtē atkal.”

J.Krēvics: “Skaidrs.”

V.Dombrovskis: “Attiecībā uz eirozonu, tieši tā- turpinām strādāt, lai 2014.gadā varētu pievienoties eirozonā, kas nozīmē, ka nākošgad jāizpilda Māstrihtas kritēriji attiecībā uz budžeta deficītu un inflāciju. Bet es tomēr gribētu vienu īsu repliku pie Ušakova kunga iepriekš teiktā attiecībā uz šo te “airBalti”. Mēs redzam, ka šobrīd parādās tāda populistiska vēlme pretnostatīt “airBaltic” pensijām, bet, manuprāt, šādi apgalvojumi tiešām nav pamatoti, jo “airBaltic” gadījumā mums ir jāizvērtē arī alternatīvais scenārijs, cik mēs budžetā zaudējam gadījumā, ja mēs vienkārši ļaujam “airBaltic” bankrotēt. Var gadīties, ka ilgtermiņā šīs izmaksas ir lielākas. Tā kā tas nav labas saimniekošanas piemērs, ko piedāvā atsevišķi kolēģi- neliekamies ne zinis, ļaujam bankrotēt un viss.”

J.Krēvics: “Paldies! Ušakova kungs, Jūs nepiekrītat ne pie kādiem nosacījumiem eiro ieviešanai.”

N.Ušakovs: “Nu tas būtu Jūsu traktējums. Es gribētu pateikt, ka mēs neizmantojam vārdu “jāievieš”, kas nozīmē, ka mēs 2014.gadā to neizdarīsim, tad būs ļoti, ļoti slikti.”

J.Krēvics: “Bet Jūs piekrītat, ja ceļat deficītu, tad nevar..”

N.Ušakovs: “Mēs piekrītam tam, ka ir nepieciešams veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas ļautu ieviest eiro, bet mums ir jādomā pēc tam 2014.gadā, vai tas mums ir nepieciešams, jo eiro nav pašmērķis, tas ir instruments. Un vēl, ņemot vērā, ka pēc aptaujām ir skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji pašreiz ir pret eiro, tad mums būtu vērts arī padomāt, vai nav nepieciešams ierīkot referendumu, pirms mēs pieņemsim lēmumu ieviest eiro vai neieviest eiro. Es izmantošu iespēju par “airBaltic” atbildēt.”

J.Krēvics: “Pavisam, pavisam īsi!”

N.Ušakovs: “Ļoti īsi. Stāsts nav par to, ka “airBaltic” ir jāpalīdz, tas ir pavisam cits stāsts. Es Jums pajautāju, kāpēc jums nav 25 miljoni, bet ir 100. Tas ir jautājums par matemātiku. Bet par “airBaltic” jums ir jāpieņem kaut kāds lēmums, vai pārņemt privātās akcijas vai atdot savas akcijas, bet ir jārīkojas. Traģiskākais, ko var izdarīt- neko nedarīt, tad, protams, kompānija ies pa nu..”

J.Krēvics: “Paldies, Ušakova kungs! Un Bērziņa kungs īsi par eiro!”

G.Bērziņš: “Jā. Mūsu nacionālās apvienības pozīcija ir nepārprotama, mēs redzam, ka iestāšanās eirozonā ir ļoti būtisks priekšnoteikums tam, lai mēs varētu gūt daudz ieguvumus. Piemēram, tā ir uzticība valsts ekonomikai un finanšu stabilitātei kopumā. Kas mūs uztrauc? Protams, mūsu uztrauc mūsu iedzīvotāji tie, kuriem ir kredītsaistības eiro, faktiski tātad ja mēs neejam šo ceļu, mēs pakļaujam milzīgam riskam mūsu iedzīvotājus.”

J.Krēvics: “Skaidrs, Bērziņa kungs, sapratām, Nacionālā apvienība ir par eiro ieviešanu. Paldies kungi par atbildēm! Tūlīt šeit manā vietā nāks kolēģis Sandijs Semjonovs un izjautās premjera amata kandidātus par nacionālajiem jautājumiem.”

Nacionālie jautājumi

Divkopienu valsts, tāda ir šodienas Latvijas realitāte. Vēl aizvien latvieši un krievvalodīgie dzīvo katrs sava informatīvajā telpā, kur valda dažādas valodas, intereses un izpratnes par valstiskumu. Krievvalodīgo informatīvo telpu visbiežāk aizpilda lielās kaimiņvalsts mediji, kuros dominē Kremļa intereses. Arī ikdienā daudzi nepilsoņi sevi identificē ar Krieviju, nevis Latviju, tā piemēram, automašīnās izkarot kaimiņvalsts baltzilsarkano karogu. Latvijā šobrīd ir 320 000 nepilsoņu un pērn tikai 2000 nokārtoja eksāmenus, lai kļūtu par Latvijas pilsoņiem. Nacionālie jautājumi saglabā savu jūtīgumu, un kopīgu valodu tajos grūti rast. Tā šogad pēc “Visu Latvijai!” sāktās parakstu vākšanas par pāreju uz apmācībām tikai latviešu valodā, sekoja līdzīga rīcība no krievu radikālajām organizācijām, prasot Latvijā divvalodību. Politiski jūtīga ir arī okupācijas fakta atzīšana, latviešiem tā svarīga, lai tiesiski turpinātu pirmās Latvijas Republikas valstiskumu, kamēr krievvalodīgo publiku tas baida ar zīmogu: okupantu pēcteči. Okupācijas faktu savā grāmatā mēģina apstrīdēt “Saskaņas centra” līderis Jānis Urbanovičs. Saskaņiešu piedāvājums ir noteikt 3 gadu moratoriju jebkādām likumdošanas iniciatīvām, kas attiektos uz nacionāli vai vēsturiski jūtīgiem jautājumiem.

Sandijs Semjonovs, debašu vadītājs: “Labvakar, kungi! Tātad no ekonomikas uz nacionālajiem jautājumiem un, kā nupat arī dzirdējām, tas ierakstīts arī “Saskaņas centra” priekšvēlēšanu programmā – vēstures jautājumu iesaldēšana uz trīs gadiem, nerunāt par okupāciju. Tā ir, Ušakova kungs?”

N.Ušakovs: “Mēs visu laiku atkārtojam, ka mums kategoriski nav pieņemams, ka kāds politisks spēks mēģina eksaminēt citu politisku spēku.”

S.Semjonovs: “To mēs esam dzirdējuši.”

N.Ušakovs: “Ļoti pareizi.”

S.Semjonovs: “Kas ir tas, ko Jūs esat gatavs piedāvāt pretī tad? Ko Jūsu partija piedāvās pretī? Ja sabiedrība un pārejās politiskās partijas piekrīt uz šādu te soli.”

N.Ušakovs: “Tad mēs krietni vairāk laika šī raidījuma ietvaros runātu par ekonomiku, un netērētu laiku šai sadaļai.”

S.Semjonovs: “Jā, bet šis ir ļoti svarīgs jautājums, galu galā mēs šeit dzīvojam šajā valstī.”

N.Ušakovs: “Atkal ļoti pareizi, bet atkārtošu vēlreiz gan latviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, gan krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem ir vienīgās problēmas, kas saistītas ar sociālām problēmām, ar ekonomiku. Es atkārtošu vēlreiz, krietni labāk būtu parunāt vēl par ekonomiku, nevis runāt pašreiz par nacionāliem jautājumiem. Un nedarīt to vēl trīs gadus.”

S.Semjonovs: “Tātad konkrēts piedāvājums Jums nebūtu, to ko Jūs varat likt pretī.”

N.Ušakovs: “To, ko es esmu pašreiz teicis, ir ļoti konkrēti – nerunāt. Kur vēl konkrētāk var pateikt?”

S.Semjonovs: “Piedāvājums nerunāt. Bērziņa kungs, Jūs piekrītat šādam uzstādījumam?”

G.Bērziņš: “Nē, es absolūti nepiekrītu. Es domāju, ka nav atraujami valsts iedzīvotāji no pašas valsts, kurā šie iedzīvotāji dzīvo, no šīs valsts valodas, no šīs valsts kultūras, no šīs valsts vēstures.”

S.Semjonovs: “Kāds ir pārējo viedoklis? Lemberga kungs!”

A.Lembergs: “Nu mans viedoklis ir, pirmkārt, tas, ka Latvija ir neatkarīga valsts un ir Latvijas pirmās, tā teikt, perioda pēctece, par to nav ne mazāko šaubu, tas, ka valsts valoda ir latviešu, bet man liekas, ka mums šobrīd pašiem trūkst kārtīga, reālistiska patriotisma, piemēram, vienošanās protokolu ar Valūtas fondu paraksta tikai angļu valodā, latviešu valodā nav. Tālāk. Mūs okupē vairs ne krievu tanki 40-tajā gadā, bet mūs okupē ārvalstu kapitāls.”

S.Semjonovs: “Krievu bizness vai kas konkrēti?”

A.Lembergs: “Nākošais, paga, paga, paga, tālāk mūsu domas kontrolē ārvalstu kapitāls, kas kontrolē..”

S.Semjonovs: “Mūsu domas, Lemberga kungs, neviens neokupē!”

A.Lembergs: “Mēs kā gļēvi pakļaujamies visām Eiropas Savienības direktīvām, necīnoties par savām interesēm. Es domāju, tā ir tā problēma šīsdienas. Mums visiem vajag atrotīt rokas un nevis skatīties, ko kurš priekšnieks pēc tam, kad beigs strādāt valdībā, darīs Eiropas Komisijā, bet domāt par to, kā cīnīties par Latvijas nacionālajām interesēm šodien un rīt. Tā es uzskatu. Tas ir tas galvenais. Un tas var apvienot nāciju, jo tādā ziņā mēs visi esam vienoti.”

S.Semjonovs: “Jā, bet šeit ļoti konkrēts iedāvājums ir vēstures jautājumus atlikt. Dombrovska kungs, ja tātad “Saskaņas centrs” neatzīst okupāciju.”

N.Ušakovs: “Tas ir Jūsu traktējums, es atvainojos, tas ir pašreiz Jūsu traktējums.”

S.Semjonovs: “Pagaidiet, pagaidiet, Ušakova kungs, Jūs teicāt, ka vēstures jautājumus uz trīs gadiem mēs noliekam. Pēc vēlēšanām Jūs esat gatavi ar viņiem kopā veidot koalīciju vai, ja tātad nav šī okupācijas fakta atzīšana, tad sarunas par koalīciju atkrīt. Kāds ir “Vienotības” uzstādījums?”

V.Dombrovskis: “Jā, nu šeit lai nebūtu nekādu diskusiju, “Vienotība” ir pat ierakstījusi savā 4000 zīmju programmā, ka mēs esam gatavi sadarboties ar tiem politiskajiem spēkiem, kas atzīst Latvijas valstiskuma nepārtrauktību, tai skaitā okupāciju prettiesiskumu, un latviešu valodu kā vienīgo valsts un oficiālo valodu Latvijā.”

S.Semjonovs: “Tātad ja viņi neatzīst okupāciju, koalīcija nesanāk pēc vēlēšanām.”

V.Dombrovskis: “Nu es domāju, es pietiekoši skaidri pateicu.”

S.Semjonovs: “Sprūdža kungs, vai tātad “Saskaņas centra” iekļaušana valdībā pēc vēlēšanām Jūs redzat kā apdraudējumu nacionālām interesēm Latvijā?”

E.Sprūdžs: “Ja jautājums ir par “Saskaņas centra” piedāvājumu par moratoriju, mēs uzskatām, ka moratorijs pilnīgi neko neatrisina. Tas, kas mums ir jādara, mums ir jāvienojas par to, kā mēs uz to skatāmies, uz to, ko jūs saucat par divkopienu valsti, man patiesībā šī retorika nepatīk, jo mēs tādā veidā arī kultivējam šo te problēmu tālāk.”

S.Semjonovs: “Bet kā tad mēs varam saukt?”

E.Srūdžs: “Saprotiet, ka reālajā dzīvē biznesam, draugiem, paziņām šī problēma nav tik saasināta.”

S.Semjonovs: “Piekrītu, pilnīgi piekrītu.”

E.Sprūdžs: “Tātad šī problēma ir saasināta tieši politiskajā retorikā, kur tādiem galēji nacionālistiski noskaņotiem spēkiem, protams, ir vieta un viņi visās Eiropas valstīs vai lielākajā daļā Eiropas valstu pastāv, bet viņiem ir jābūt margināliem. Un tomēr valsts ir jāvirza uz priekšu spēkiem, kuri spēj saliedēt sabiedrību un panākt to, ka lielākā daļa sabiedrības saprotas un darbojas vienu kaut kādu mērķu vārdā.”

S.Semjonovs: “Bet tur es Jums pilnīgi piekrītu, bet ir tas, ko mēs sižetā redzējām, bieži mēs redzam, ka krievvalodīgie brauc ar Krievijas karogu. Faktiski tā ir maza zīme, tāpat arī tā domāšana biezi, nevis bieži, viņa ir izteikti krieviska un..”

E.Sprūdžs: “Bet tā mūsu dažādība, viņa ir patiesībā mūsu sabiedrības bagātība. Mums ir jāspēj viņa izmantot. Tas, ka ir atsevišķi indivīdi, kuri, teiksim, pārspīlē šajā ziņā, viņi vienmēr būs un tie radikālie nacionālisti būs.”

S.Semjonovs: “Tie indivīdi aicina mūs pievienoties Krievijai un vēl dažādas šādas te iespējamas..”

E.Sprūdžs: “Bet jūs taču saprotat, ka viņi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, uz dažu roku pirkstiem saskaitāmi. Viņi nav milzīga sabiedrības daļa, un vienkārši mums pārējiem ir jārūpējas par to, lai mēs paši skatītos uz lietām ar skaidru skatu.”

S.Semjonovs: “Nu jā, bet viņi ir pietiekami redzama daļa sabiedrības utt. Rekur Bērziņa kungs saka, ka jāaizbrauc esot uz Daugavpili.”

E.Sprūdžs: “Bet paga, nu citi dīvaiņi arī ir redzama sabiedrības daļa.”

S.Semjonovs: “Piemēram?”

E.Sprūdžs: “Nenosaukšu, kāds apvainosies uzreiz.”

S.Semjonovs: “Bērziņa kungs, tātad kur ir tas risks, ja “Saskaņas centrs” ir valdībā. Kur jūs redzat no nacionālām interesēm?”

G.Bērziņš: “Protams, vispirmām kārtām tas ir politiskais risks, mēs ļoti labi zinām, ka “Saskaņas centrs” ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Putina partiju, un tas laikam nav apstrīdams šobrīd. Līdz ar to skaidrs, ka caur šo līgumu attiecīgi kaimiņvalsts valdošā partija mēģinās īstenot savas politiskās intereses šeit Latvijā. Tas mūs uztrauc.”

N.Ušakovs: “Nu “Visu Latvijai!” var noslēgt līgumu tikai ar Breivika partiju, ar nevienu citu partiju viņi to nenoslēgs. Es atkārtošu vēlreiz- līgums ar “Vienotu Krieviju” tas ir liels trumpis, jo tas ļauj mums komunicēt diplomātisku attiecību ietvaros ar šo partiju, jo, es atvainojos, Krievijā citas partijas nav pie varas. Ja tu brauc pie gubernatoriem, vai runā ar prezidentu, viņi visi ir no “Vienotas Krievijas”. Līdz ar to tas ļauj mums ar viņiem efektīvāk runāt.”

E.Sprūdžs: “Ja drīkst konkretizēt sadarbību tieši ar “Saskaņas centru”, tad šobrīd tā problēma vairāk ir, ko mēs redzam, ir tieši ekonomiskās programmas atšķirībās un priekšvēlēšanu uzstādījumos attiecībā uz okupācijas fakta atzīšanu un tāpat arī neskaidra situācija par pilsonību visiem vai nē, kas nu Zatlera Reformu partijai ir pilnīgi nepieņemama pozīcija, mēs gribam panākt jaunu naturalizācijas vilni un esam gatavi veikt pasākumus, domāt, kā to izdarīt, nevis iet soļiem, kā, teiksim, tiesības balsot pašvaldību referendumā nepilsoņiem, kas faktiski noņem vienu no argumentiem naturalizēties un tamlīdzīgām lietām.”

S.Semjonovs: “Jā, bet mēs redzam zem iniciatīvas, kas nupat Centrālā vēlēšanu komisijā iesniegta, tātad šī iniciatīva par krievu valodu kā otro valsts valodu, tas viss notiek tepat šodienas Latvijā.”

E.Sprūdžs: “Es neticu, ka viņa īstenosies.”

A.Lembergs: “Tagad ir Dombrovska kunga valdība, viņš ir tās vadītājs. Ir valdības deklarācija un tad ir valdības rīcības plāns tik biezs. Un koalīcijas partneri ir vienojušies, ko konkrēti darīs, un tas, kas tur ir ierakstīts, tas arī ir tā rīcības plāns. Un ja tur viens grib ierakstīt vienu punktu, otrs tam kategoriski nepiekrīt, nu tādā gadījumā nav rīcības, nav valdības deklarācijas, nav rīcības plāna, nav tās valdības. Tā ir tā praktiskā puse, jūs saprotat? Neviens vēstures grāmatu neraksta, veidojot valdību. Visi raksta rīcības plānu, un tur var katrs ierosināt kādu punktu, kas vienam var būt pieņemam un otram var būt nepieņemams. Un viss tas stāsts. Un visa tā teorētiskā runāšana, kā būs, kā nebūs, tā ir tikai teorētiska runāšana, tad es pat teikšu tā- tukša laika nosišana. Vot vienojās Dombrovska valdība pa punktiem, par visiem vienojās, pareizi? Un visi viņi ir jāizpilda, un beigta balle.”

E.Srūdžs: “Es varu uzsvērt, ka koalīciju veido vēlētājs.”

S.Semjonovs: “Zināmā mērā, bet arī politiskās partijas.”

V.Dombrovskis: “Vienu īsu jautājumu, par cik tika pieminēta šī iniciatīva par, nu kas tika iesniegta uz parakstiem, par krievu valodu kā otro valsts valodu, tad šīs iniciatīvas autori pavisam nesen publiski izteicās, ka savulaik tieši “Saskaņas centrs” viņus esot aicinājis uz to, Jūs droši vien Ušakova kungs, viņu šos publiskos izteikumus varētu arī pakomentēt. Esat aicinājuši šo biedrību organizēt parakstu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu vai arī šie pārstāvji vienkārši nu dezinformē sabiedrību?”

N.Ušakovs: “Man ir liels prieks, ka Latvijas Republikas Ministru prezidents ir atradis laiku, lai izlasītu komentāru, ko ir sniedzis viens margināls darbonis, Jums ir daudz laika. Es to komentāru neesmu lasījis, varu pateikt, ka “Saskaņas centra” programmā ir uzrakstīts, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda. Punkts.”

S.Semjonovs: “Ļoti labi, bet tai pat laikā mēs redzam, ka viens no parakstu vākšanas iniciatoriem ir tieši “Saskaņas centra” biedrs un ekonomikas ministra kandidāts Gapoņenko.”

N.Ušakovs: “Viņš nav nekāds ekonomikas ministra kandidāts. Mums partijā ir tūkstošiem biedru un mums ir atsevišķi biedri, kam uzskati sakrīt ar tās nevalstiskās organizācijas patreizējo rīcību. Atkārtošu vēlreiz, “Saskaņas centram” oficiālā pozīcija, kas paliek nemainīga, un tā pozīcija arī stipri saistīta ar to, ko mēs darīsim vai nedarīsim valdībā ir, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda, tā ir latviešu valoda.”

S.Semjonovs: “Tad tomēr, kā saka, pavelkot punktu diskusijai par “Saskaņas centru”, iespējamo uzaicināšanu jeb strādāšanu koalīcijā, vai kāda no jūsu partijām, tātad pārējo četru kungu partijām, kategoriski saka – ja neatzīst okupāciju un ka šie nacionālie jautājumi var būt par šķērsli, lai nestrādātu ar “Saskaņas centru”? Vai nē? Konkrēti Jūs esat gatavi strādāt ar viņiem vai nē?”

G.Bērziņš: “Mēs esam skaidri pateikuši, ka mēs neesam gatavi strādāt ar “Saskaņas centru”.”

S.Semjonovs: “Viss, tālāk, lūdzu! Dombrovska kungs!”

V.Dombrovskis: “Mēs esam ne tikai skaidri pateikuši, bet arī ierakstījuši savā 4000 zīmju programmā tos principus, uz kuriem mēs esam gatavi sadarboties ar partijām, un okupācijas atzīšana, jā, ir viens no šiem principiem.”

S.Semjonovs: “Sprūdža kungs!”

E.Sprūdžs: “Okupācijas atzīšana, protams, ir viens no principiem.”

S.Semjonovs: “Lemberga kungs, ja netiek atzīta okupācija, strādāsiet ar Ušakova kungu un pārējiem no “Saskaņas centra”?”

A.Lembergs: “Jūs saprotiet, nevar atzīt vai neatzīt vispārzināmus faktus. Ir tā saucamā fakta legālā prezumpcija.”

S.Semjonovs: “Bet viņi piedāvā par vēsturi nerunāt.”

A.Lembergs: “Es Jums saku vēl vienreiz, ja rīcības plānā kāds kaut ko ierakstījis muļķības, ka būs otrā angļu valoda vai ķīniešu, ja? Vai pievienoties vēl kādai citai valstij, ja? Utt., utt. Tad tādi politisks spēks manā valdībā nebūs. Punkts.”

S.Semjonovs: “Konkretizējot šo te nacionālo jautājumu, es gribētu pajautāt, kāda ir jūsu pozīcija- latviešu valodai skolās jābūt kā vienīgai vai nē? Jo Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur notiek mācības skolā oficiāli divās valodās. Lemberga kungam.”

N.Ušakovs: “Bet Jūs nepareizi jautājumu uzdevāt.”

A.Lembergs: “Nu tad Jūs neesat bijis skolā, tai skaitā mazākumtautības skolā. Jūs pa priekšu iepazīstaties, kāds ir šobrīd..”

S.Semjonovs: “Valsts apmaksāti..”

A.Lembergs: “Jūs varat mani nepārtraukt? Aizejiet uz mazākumtautību skolu Latvijā, un paskatāties, kāda valodā tur notiek apmācības, kādā apjomā utt.. Jūs tagad spriežat pēc kaut kādiem 10 gadu veciem kritērijiem. Mums ir pamatapmācības valoda skolā ir latviešu valoda, Jūsu zināšanai.”

S.Semjonovs: “Nu, bet krievu valodā taču arī mācības notiek.”

N.Ušakovs: “Nu par Eiropas Savienību tas bija pilnīgi nekorekts jautājums. Jūs varat aizbraukt uz Igauniju, un tur pat pirmajā vidusskolā, jebkurā citā vidusskolā Tallinā notiek mācības arī krievu valodā.”

S.Semjonovs: “Bet būtiski – valsts apmaksātas.”

N.Ušakovs: “Valsts apmaksātas, tieši tā. Paņemiet autobusu un aizbrauciet līdz Tallinai, tas nav grūti. Un Eiropas Savienības viena no dalībvalstīm ir arī Igaunija. Atkārtošu vēlreiz, man ir grūti saprast, kāpēc “Vienotības” pārstāvis vai Zatlera Reformu partijas pārstāvis pašreiz mēģina runāt par to, vai kāds apšauba vai neapšauba to, ka mums ir neatkarīga valsts. Latvija ir neatkarīga valsts, Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, ir NATO dalībvalsts. Par ko mēs runājam? Tas ir fakts. Punkts.”

S.Semjonovs: “Mēs runājam, Ušakova kungs, par lielu daļu cilvēku, kas dzīvo šai sabiedrībā un kas nav lojāli šai valstij.”

N.Ušakovs: “Nu tad ir jāstrādā, ir jāceļ ekonomika, ir jārunā ar tiem cilvēkiem, lai viņi būtu lojāli. Nevis ir jārunā par to, kas ir noticis vai nenoticis, runājot par valdības deklarācijas papīriem. Es atkārtošu vēlreiz..”

A.Lembergs: “Man ir jautājums.. ”

S.Semjonovs: “Lemberga kungs, es šeit uzdodu jautājumus.”

A.Lembergs: “Vienu sekundi! Jautājums un būs atbilde. Tātad ir Nacionālās drošības padomes sēde, superslepena, pat dienas kārtība slepena, un tad prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos skrien uz ASV vēstniecību, lai ziņotu, kas tur ir skatīts. Sakāt, tā nav okupācija? Visa Latvijas politiskā elite ko dara? Viņa nodot nacionālās intereses katru dienu, katru stundu, tātad ir sulaiņi. Kauns lasīt šobrīd tas ir.”

S.Semjonovs: “Labi, liekam šeit punktu nacionālai, diskusijai par nacionāliem jautājumiem. Mēs turpināsim ar labklājību un pensiju. Pēc īsa brīža šeit mani nomainīs mana kolēģe Odita Krenberga.”

Latvijā ir 478 700 vecuma pensionāru. Vidējais pensijas apmērs kopā ar piemaksām ir 184,69 lati, kas nozīmē, ka vidējais pensionārs drīkst tērēt ap 6 latus dienā. Lai arī pensionāri nav turīgi, tomēr pensijas ir vienīgais ienākumu veids Latvijā, kas, krīzei sākoties, nav samazinājies, bet ir pat pieaudzis. Valsts budžetā joprojām ir deficīts, valsts parāds turpina augt, darbaspējīgo cilvēku kļūst mazāk, bet pensionāru skaits pieaug, un pensijām paredzētajā sociālajā budžetā pēc pāris gadiem būs jau izveidojies caurums. Ja nekas nemainās, skaudrāko prognozi ir izteicis bijušais Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, sakot, ka tuvākajos 5 gados Latvijā būs jāatsakās no pensiju sistēmas. “.. tas neko nenozīmē, ka cilvēkiem no konkrēta vecuma pasaka – diez vai mēs Jums varēsim nodrošināt pensiju, tā vietā nodrošinot tikai nabadzības pabalstu..” Zaļo un zemnieku savienība un “Saskaņas centrs” ierosina pensijas turpināt vēl palielināt, jo pieaug dzīves dārdzība. “Vienotība”, Nacionālā apvienība un Zatlera Reformu partija- vispirms domāt par to, kā noturēt jau esošo sistēmu, lai nākotnē pensijas nenāktos samazināt.

Odita Krenberga, debašu vadītāja: “Labvakar visiem! Tikko kā mēs dzirdējām pensiju jomā šo te vispesimistiskāko prognozi par nabadzības pabalstiem. Cik zināms, tad neviens no jums tik bēdīgam rezultātam pēc 5 gadiem nepiekrīt, bet tomēr cik slikti būs un varbūt tieši otrādi – cik labi būs? To es lūgtu jums prognozēt, jums priekšā ir katram baltas lapas un lūdzu uz šīm lapām šīs diskusijas daļas laikā uzrakstiet cik, jūsuprāt, liela būs vidējā pensija pēc 5 gadiem Latvijā. Lemberga kungs, sāksim ar Jums, tādēļ, ka Jūs šeit esat tomēr viscienījamākajos gados un arī vistuvāk pensijas vecumam.”

A.Lembergs: “Es tik slikti izskatos?”

O.Krenberga: “Nē, nebūt ne tā. Bet nu vienkārši Jums droši dzīvē ir nācies visvairāk, visvairāk skaitīt un, cik zināms, Jums arī droši vien patīk rēķināt. Vai Jūs esat sarēķinājis, cik liela būs Jūsu pensija?”

A.Lembergs: “Nu es saņemu, vienu brīdi saņēmu 2.grupas invaliditātes pensiju, tā kā es par to lietu interesējos absolūti konkrēti, jo tas ir atkarīgs no sociālā nodokļa nomaksas. Nu man pensija nebūs maza, paldies Dievam, bet es, protams, esmu, viņa var būt tāda tikai, ja nesabrūk sociālās apdrošināšanas sistēma, pensiju sistēma kā tāda. Es neesmu sarēķinājis.”

O.Krenberga: “Bet nu varētu domāt, ka viņa būs tajā apmēram 4% Latvijas pensionāru daļā, kur ir arī prezidents Bērziņš, kur ir pat dažu tūkstošu lielas pensijas, vai ne?”

A.Lembergs: “Jūs zināt, es rēķinu kādas ir pensijas pensionāriem Ventspilī, un Ventspilī šī gada pirmajā pusgadā pensionāri, kas aizgāja pensijā, – ventspilnieki, vidējā pensija bija 275 lati. Ja Latvijā 200. Un tas man ir galvenais, kāda mūsu pensionāriem pensija Ventspilī.”

O.Krenberga: “Zaļo un zemnieku savienība, kuru Jūs pārstāvat kā premjera kandidāts, ir visilgāk bijusi valdībā bez pārtraukuma pēdējos gados un Zaļo un zemnieku savienības pārziņā bija arī Labklājības ministrija. Tādēļ es gribēju jautāt Jums, vai Jūs uzskatāt, ka Jūs esat pieļāvis kādas kļūdas un Zaļo un zemnieku savienība ir pieļāvusi kādas kļūdas pensiju jomā?”

A.Lembergs: “Odita, es atceros 2008.gada jūliju. Jūs un daudzi citi Jums līdzīgi jauni cilvēki aģitēja, lai visi iet uz referendumu un nobalso par radikālu pensiju paaugstināšanu. Ja šis referendums būtu izdevies, tad no sociālajā budžetā vajadzīgs būtu papildus 400 miljoni latu. 2009.gadā, 2010.gadā, 2011.gadā, saprotat? 2009.gadā.”

O.Krenberga: “Lemberga kungs, par kļūdām jautājums!”

A.Lembergs: “Es tagad runāju par kļūdām.”

O.Krenberga: “Par Jūsu kļūdām.”

A.Lembergs: “2009.gada, atceraties, pašvaldību vēlēšanas. Nē, pensijas neaiztiks.- Nogrieza. Satversmes tiesa pēc pāris mēnešiem nolēma, ka nelikumīgi. Ko Jūs domājat? Pēc pusgada visu naudu atdeva. Izrādās, ka varēja risināt ekonomiskās krīzes problēmas, neaiztiekot pensionārus, saprotat?”

O.Krenberga: “Jā, bet kur tad tā kļūda Jums bija?”

A.Lembergs: “Kļūda ir tāda, ka mēs pārāk viegli pakļaujamies ārējam spiedienam un mums tā galva bieži vien iznāk priekš tam, lai iekšā nebirtu skaidas, saprotat?”

O.Krenberga: “Tad ko jūs izdarījāt nepareizi? Jūs, konkrēti Jūs un Zaļo un zemnieku savienība.”

A.Lembergs: “Vienu sekundi, ja? Es pateikšu. Es toreiz biju pret to, ka paraksta to dokumentu, ko uzspieda visām partijām, kas Saeimā bija, parakstīt starptautiskiem aizdevējiem. Es teicu, ka nevajag parakstīt. Es to teicu, bet viņi mani nepaklausīja.”

O.Krenberga: “Paldies par atbildi!”

A.Lembergs: “Nē, mums jāparaksta, viņi teica. Nu ja jāparaksta, tad jāparaksta.”

O.Krenberga: “Dombrovska kungs, Jūs arī bijāt starp tiem, kas šo te pašu arī izdarīja kļūdu, jūs arī to esat toreiz atzinuši, ka nevajadzēja ņemt pensionāriem naudu nost. Bet vai Jūs atzīstat vēl kādu kļūdu pensiju jomā?”

V.Dombrovskis: “Jā, nu, protams, jāatceras, cik smaga situācija bija 2009.gadā, kad tiešām nācās iet uz ļoti nepopulāriem lēmumiem, lai nodrošinātu valsts maksātspēju, lai izvairītos no valsts bankrota un, kā mēs arī zinām, pēc tam atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam mēs negaidījām līdz 2015.gadam, kā bija noteikusi Satversmes tiesa atmaksāt pensijas, bet panācām vienošanos ar tiem pašiem Lemberga kunga piesauktajiem starptautiskajiem aizdevējiem, ka mēs varam faktiski nekavējoties atmaksāt visas ieturētās pensijas, un atmaksājām tās jau pagājušā gada aprīlī.”

O.Krenberga: “Jā un kļūda?”

V.Dombrovskis: “Kas attiecas uz pensiju sistēmu, tas, pie kā mums pašreiz ir jādomā, tā ir pensiju sistēmas ilgtspēja, kāda būs sociālā budžeta sabalansētība pēc 5,10,15 gadiem. Tie ir tie būtiskie jautājumi, pie kuriem mums pašlaik ir jādomā.”

O.Krenberga: “Tas ir uz nākotni, bet ko jūs esat pieļāvuši pagātnē? Jūs atzīstat, ka vēl kaut ko nepareizu būtu izdarījuši?”

V.Dombrovskis: “Nu es domāju vienmēr var vēlēties vairāk, var strādāt pie tā, lai arī vidējā pensija mūsu valstī būtu lielāka. Un ja tā vidējā pensija tomēr ir 184 lati, tad varbūt viss nav izdarīts iepriekšējos gados gan manā valdībā, gan iepriekšējās valdībās tik labi, kā to varēja izdarīt.”

O.Krenberga: “Es vērsīšos pie Bērziņa kunga, jo Jūs, Jūsu partija tieši arī nebija saistīta ar tiem lēmumiem, kas tika pieņemti valdošās koalīcijas ietvaros un jūsu programmā ir visvairāk un viskonkrētāk rakstīts par pensijām un tādēļ es gribēju, lai Jūs mazliet plašāk izstāstītu, ko nozīmē tas, ka nākotnē pensiju apjoms būs atkarīgs ne tikai no paša, bet arī no bērnu samaksātajiem nodokļiem.”

G.Bērziņš: “Jā, tā ir ideja, ko mēs esam diskutējuši ar mūsu ekspertiem, kur faktiski ir pamatmērķis veicināt arī, tai skaitā, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, jo tajās situācijās, kad vecākiem būs bērni, kas faktiski tātad maksā sociālo nodokli, no kura 5%, protams, tas būs kopējā šajā te sistēmā, bet faktiski šis pensijas saņēmējs iegūs nu, ja tā varētu teikt, palielinātu pensiju.”

O.Krenberga: “Nu kā Jūs rīkosieties gadījumā, ja, piemēram, objektīvu apstākļu dēļ cilvēkam nevar būt bērnu?”

G.Bērziņš: “Es domāju, ka šie jautājumi attiecībā uz objektīviem apstākļiem ir atrunājami likumā. Šī šobrīd ir mūsu ideja, ko mēs, kā jau es teicu, esam pārrunājuši ar ekspertiem. Protams, var būt arī zināmi izņēmumi.”

O.Krenberga: “Vai jūs uzskatāt, ka šis varētu būt risinājums, ko piedāvā Bērziņa kunga partija?”

N.Ušakovs: “Nē!”

G.Bērziņš: “Es tikai gribēju teikt, ka šis nav galvenais risinājums.”

O.Krenberga: “Jā, Jūs jau teicāt. Nē, jo? Ļoti īsi!”

N.Ušakovs: “Jo es šaubos kādā veidā var vērtēt objektīvos faktorus, kāpēc konkrētajam indivīdam ir bērni vai nav bērni.”

O.Krenberga: “Jā un Dombrovska kungs?”

V.Dombrovskis: “Šādu priekšlikumu var vērtēt, tā saucamais, ceturtais pensiju līmenis, kā viņu reizēm sauc. Tādas idejas tiešām pastāv. Pašreiz mums pensiju sistēmā ir 3 līmeņi, mēs esam gatavi par šo jautājumu diskutēt, nu kā jautājumu perspektīvā.”

O.Krenberga: “Sprūdža kungs!”

E.Sprūdžs: “Nu, pirmkārt, es gribētu atgriezties pie Ķīļa kunga izteikuma. Ķīļa kungs izsakās parasti gari un argumentēti, tāpēc jūs nevarējāt noteikti ielikt visu to paragrāfu.”

O.Krenberga: “Mēs zinām par šo izteikumu, viņš jau ir ticis apstrīdēts pietiekami. Pasakiet, lūdzu, savas domas!”

E.Sprūdžs: “Viņš piedāvāja šo kā ļaunāko scenāriju tad, ja neko nedarīs, tieši tāpēc Zatlera Reformu partija piedāvā diezgan daudz lietas ko darīt. Mēs iedalām divu tipu, grupu risinājumus, viens ir akūtās problēmas un viens ir – hroniskās. Hroniskās ir saistītas ar ilgtspēju, tur galvenie risinājumi ir atgriešanās pie otrā pensiju līmeņa iemaksām vismaz 6% un pēc tam 9% pie mēreni pozitīvas ekonomikas izaugsmes, ja to atļauj budžets. Tāpatās 3.pensiju līmenī izmaiņas, kas nosaka, ka cilvēki automātiski tiek iesaistīti 3.pensiju līmenī, nevis otrādi.”

O.Krenberga: “Paldies!”

E.Sprūdžs: “Un tāpatās arī pensiju sistēmas apdrošināšana. Un pie akūtajām problēmām ir jāsaprot, ka visvienkāršākais un ātrākais risinājums, kur reāli ir nauda, tā ir ēnu ekonomikas apkarošana.”

O.Krenberga: “Jā, to jau Jūs teicāt. Paldies! Lemberga kungs!”

A.Lembergs: “Jā, nu Zāļo un zemnieku savienības ministrs ir sagatavojis un ar sociālajiem partneriem, arī pensionāru organizācijām, cik es zinu, saskaņojis šos te reformas virzienus pensiju sistēmā, lai tās nodrošinātu ilgtspēju, un lai mēs visi ticētu Latvijas pensiju sistēmas nākotnei. Un pareizi teica premjers Dombrovska kungs, tas ir iesniegts un viņš ir skatāms. Protams, tur diskusijas būs, bet es domāju tie, tas virziens ir skaidrs. Otrs pensiju mūsu šim te fondam, sociālajam budžetam, no tā jāizņem ārā finansējums, ka neattiecas, nevajadzētu ko finansēt. Tas ir otrais. Un, treškārt, jūs neko gudrāku neizdomāsiet kā tikai un vienīgi nodarbinātība pēc iespējas ar zemāku bezdarba līmeni un, otrkārt, ar pēc iespējas augstāku algu. Ja šie divi faktori ir, tad jums sociālajā budžetā ir ieņēmumi, un atkal būs ieņēmumi pārsniegums pār izdevumiem, un jums būs stabilitāte, bet to, ko dara tāds Ķīlis, ja viņš būtu viens garāmgājējs, Dievs ar viņu, viens padulls profesors.”

O.Krenberga: “Bet nu labi.”

A.Lembergs: “Pa, pa, pa! Bet viņš bija prezidenta Zatlera stratēģiskās tās analīzes komisijas vadītājs un ja cilvēks tādā amatā pasaka, ka nākotnē būs nevis pensiju sistēma, bet gan pabalsti, viņš tak pasaka visiem tagadējiem strādājošiem, arī jums, mīļā Odita, kad Jums būs 65, Jūs dabūsiet 100 latu pabalstu.”

O.Krenberga: “Labi.”

A.Lembergs: “Kāds Jums skatiens nākotnē par mūsu valsti?”

O.Krenberga: “Ļoti bēdīgi izskatās, jā tiešām, bet ir arī.”

A.Lembergs: “Tāpēc vajag pielikt punktu, ka tāda amata cilvēki tik bezatbildīgi pļāpā.”

E.Sprūdžs: “Nevajag pievērt muti, vajag teikt tā kā ir, parādīt risinājumus, nevis tā, kā dara jūsu ministrija- sazīmē ciparus, kuros, es atvainojos, jebkurš cilvēks ar normālu izglītību, var ieraudzīt problēmas. Ja izejas dati jums ir nepareizi, es atvainojos, trijstūra, taisnleņķa trijstūra laukums ir katete reiz katete dalīts ar 2. Ja jūs pagarināt vienu kateti vai samazināt, tad rezultāts mainās, laukums mainās.”

A.Lembergs: “Jūs ģeometriju 6.klasē esat mācījies.”

E.Sprūdžs: “Jā, tieši tā.”

A.Lembergs: “Bet Jūs pa priekšu beidzat augstskolu, un pēc tam mācāt cilvēkus profesionāļus.”

E.Sprūdžs: “Par manu augstskolu Jūs nesatraucaties!”

A.Lembergs: “Tai skaitā Jurševsku. Gudra, izglītota ministre.”

E.Sprūdžs: “Visu cieņu Jurševskas kundzei.”

O.Krenberga: “Vai jūs varētu mazliet koncentrēties uz apspriežamo tēmu?”

A.Lembergs: “Tad vismaz iedziļināties jautājuma būtībā!”

E.Sprūdžs: “Vai jūs piekrītat, ka 2010.gadā no Latvijas ir izbraukuši vairāk kā 4000 iedzīvotāju?”

O.Krenberga: “Sprūdža kungs!”

A.Lembergs: “Protams, ka izbraukuši vairāk.”

E.Sprūdžs: “Tad kā dokuments balstās uz kādu skaitli?”

A.Lembergs: “A Jūs zināt, cik izbrauca 2006.gadā?”

O.Krenberga: “Lemberga kungs, nu nesāksim tagad skatīties vēl atpakaļ!”

E.Sprūdžs: “Daudz vairāk par 4000.”

O.Krenberga: “Tagad paskatīsimies, kas ir rakstīts uz jūsu lapām par vidējo pensiju pēc 5 gadiem. Lūdzu, parādiet! Ap 450 eiro, es lasu, ir Dombrovska kungam, jo būsim jau pārgājuši uz eiro, Jūs droši vien domājat tā. Tuvosies vidējai algai. Lūdzu, uzrakstiet arī ciparu, daudzi cilvēki un skatītāji, kas to redzēs, droši vien arī gribēs zināt skaitliski. Ušakova kungs, 250-300, tie ir lati?”

N.Ušakovs: “Lati, lati, jā!”

O.Krenberga: “Tas ir tik, ik tagad gatavojas palielināt Igaunijā, viņiem būšot. 350-400 eiro ir Bērziņa kungam. Lemberga prognoze ir 230-260 lati.”

A.Lemberga: “Mana atruna ir viena – ja tēvocis Sems mums atkal uzdāvinās krīzi, tad tas cipari nepiepildīsies neviens, ko mēs te teicām.”

O.Krenberga: “Dombrovska kungs, kā Jūs prognozējat eiro kursu pret latiem, lai varētu saprast, cik tad latos tā pensija.”

V.Dombrovskis: “Pēc esošā kursa. 0,702804.”

O.Krenberga: “Nu tas būtu latos tad?”

V.Dombrovskis: “Nu parēķiniet!”

O.Krenberga: “Visi nebūs tik ļoti izrēķinājuši pie ekrāniem. Jūs pats neparēķinājāt līdzi arī.”

V.Dombrovskis: “Nu tas ir kaut kur, nedaudz virs 300 latiem. Nu plus, mīnus.”

O.Krenberga: “Tad sanāk tā, ka šobrīd Jūs esat visskarbākais pensiju indeksācijas pretinieks, bet beigās izsakāt vis, visapjomīgāko pensiju prognozi.”

V.Dombrovskis: “Nianse ir tāda – mums sākumā ir jāsabalansē budžets, mums ir jātiek galā ar savām fiskālajām, ekonomiskajām problēmām un caur finanšu stabilitāti mēs varam atgriezties pie ekonomikas izaugsmes, kā mēs esam to izdarījuši. Un tālāk caur ekonomisko attīstību mēs arī varam celt labklājību. Bet tas, ko piedāvā citas partijas, vienkārši izlikties, ka mums budžeta nav problēmu, nerisināt problēmas, mēs neatgriezīsimies arī pie attīstības.”

O.Krenberga: “Labi, paldies Jums! Paldies Jums visiem par atbildēm šajā diskusijas daļā. Pēc brīža mēs turpināsim ar tālāko sarunu jau par tiesiskumu.”

Tiesiskums

Saeimas debates 2011.gada 16.jūnijs, Ainārs Šlesers : “Es šodien jums skaidri varu pateikt, liekot roku uz sirds, man nepieder neviens uzņēmums un nekad nav piederējis.”

Tā nebija ekonomiskā krīze, kas nogāza Saeimu, tai nenostrādājot pat gadu. Tie bija tiesiskuma jautājumi. Balsojums pret tiesnešu sankcionētu kratīšanu Šlesera mājās kļuva par pēdējo pilienu. Šai laikā Saeima spērusi nelielu soli, lai labotos, kriminalizēta atbildība par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, tikmēr korupcijas uztveres indekss nokrities 2005.gada līmenī. Esam tikai mazliet virs Rumānijas, Grieķijas, Itālijas. Cīnīties ar korupciju vairs nesola pat tie, kuri politikā ienāca ar pretkorupcijas saukli. KNAB priekšnieki līdz šim atlaisti nenostrādājuši pilnu termiņu. Lai gan ZZS frakcijas vadītājs Brigmanis tagad negaidīti vaļsirdīgi atzīst, ka padzītais Loskutovs esot strādājis labi.

Augusts Brigmanis, ZZS frakcijas vadītājs: “Es domāju, ka Loskutovs bija labs vadītājs, ja es tagad tā salīdzinu. Es viņu tuvāk kā kolēģi iepazīstu.”

I.Jaunalksne: “Un debates par tiesiskumu sāksim par politisko partiju finansēšanu. Jums visiem klātesošajiem labi zināms, ka no nākamā gada visas politiskās partijas, kuras vēlēšanās būtu saņēmušas vairāk nekā 2% vēlētāju balsu, saņems līdzekļus no valsts budžeta. Tā, protams, nav liela summa un tomēr 50 santīmi par katru vēlētāja balsi, ja mēs par paraugu ņemam pagājušās Saeimas vēlēšanu iznākumu, tad, piemēram, pirmās vietas ieguvēji “Vienotība” gadā saņemtu 150 000 no valsts budžeta. Jautājums Dombrovska kungs Jums: vai šāda summa būtu pietiekami liela, lai Jūsu pārstāvētā partija atteiktos no privātā finansējuma?”

V.Dombrovskis: “Tātad tas, ko paredz šis likums, tas neparedz aizliegt privāto finansējumu, bet tas, ko var izdarīt ar politisko partiju publisko finansējumu ir- novērst partiju atkarību no atsevišķiem sponsoriem. Tā ir bijusi..”

I.Jaunalksne: “Tam jūs esat gatavi?”

V.Dombrovskis: “.. ļoti būtiska problēma tieši līdz šim Latvijas politiskajā sistēmā, un “Vienotība” vienmēr ir gājusi uz to, lai mazinātu naudas un oligarhu lomu politikā, un šis ir nākamais solis, kas ļaus šo saikni starp, nu, partiju sponsoriem un partijām vājināt, padarot partijas finansiāli neatkarīgākas.”

I.Jaunalksne: “Vai Jūs nedzirdējāt jautājumu vai es viņu nepietiekami korekti uzdevu? Vai “Vienotība” būs gatava no nākamā gada, kad saņems valsts budžeta līdzekļus, atteikties no privātā finansējuma?”

V.Dombrovskis: “Nē, mēs neatteiksimies no privātajiem ziedotājiem, bet tas, kas ir būtiski, ka partijas vairs nebūs atkarīgas no šiem privātajiem ziedotājiem.”

I.Jaunalksne: “Bet no kā tad jūs atteiksieties?”

E.Sprūdžs: “Šobrīd ir atkarīgas?”

V.Dombrovskis: “Ir. Mēs zinām atsevišķas partijas, kuras ir atkarīgas.”

I.Jaunalksne: “Nosauciet kuras!”

V.Dombrovskis: “Nu tās ir tā saucamās oligarhu partijas, nu. Kāds noslēpums?”

I.Jaunalksne: “Arī klātesošie?”

V.Dombrovskis: “Arī klātesošās.”

N.Ušakovs: “Tie jūsu labākie partneri valdībā.”

V.Dombrovskis: “Jā, nu tiem, ar kuriem jūs vienmēr kopā esat balsojuši gan par Šlesera kratīšanu, gan par tiesnesi Judinu, gan par..”

N.Ušakovs: “Bet tie ir jūsu tuvākie partneri valdībā, jūs strādājat kopā vēl līdz šodienai.”

I.Jaunalksne: “Ušakova kungs, es gribētu dzirdēt arī Jūsu viedokli!”

V.Dombrovskis: “Tiesiskuma jautājumos diemžēl 10. Saeimā bija izveidojusies alternatīvā koalīcija – ZZS, PLL un “Saskaņas centrs”, kas balsoja oligarhu interesēs, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc 10. Saeima tiek atlaista.”

N.Ušakovs: “Es domāju, ka ja mēs runāsim par iemesliem, kāpēc prezidenta kungs ir pieņēmis lēmumu atlaist parlamentu, rosināt atlaist parlamentu, vēl joprojām ir atklāts jautājums, vai tas bija jautājums par Šleseru, vai tā bija vēlme, saprotot, ka viņš netiks ievēlēts par prezidentu otro reizi, dibināt savu partiju. Līdz ar to mēs par tiesiskumu te tik droši nerunājam. Tas ir viens. Otrais, tiesiskums tas nav tāda lieta, ko Jūs varat privatizēt kā “Vienotība”. Un ja mēs vienu reizi, piemēram, neatbalstījām Judina kungu, kurš tagad ir Jūsu partijas loceklis, tas nav nekādā veidā saistīts ar tiesiskumu. Lūdzu, Dombrovska kungs, nevajag privatizēt vienu lietu!”

V.Dombrovskis: “Par Šleseru un Judinu tie bija divi konkrēti balsojumi, kurus bijušais prezidents Zatlers pieminēja uzrunā par rīkojumu Nr.2. Tieši šos konkrētos divus balsojumus.”

N.Ušakovs: “Tieši tā. Judina kungs tagad ir jūsu partijas biedrs. Es atvainojos, cik lielā mērā mēs varam runāt par to, ka viņš ir neatkarīgs, ja viņš kļūtu par tiesnesi. Un, ja mēs runājam par Šlesera kungu, par visu to kratīšanu..”

V.Dombrovskis: “Pēc tam, kad viņš nekļuva par tiesnesi, viņam bija jāmeklē kādi citi ceļi dzīvē, jā viņš ir izvēlējies iestāties partijā, kas iestājas par tiesiskumu. Tieši tā.”

N.Ušakovs: “Nu tā ir Jūsu interpretācija atkal. Ja mēs runājam par Šlesera kungu, es atvainojos, es šaubos, ja Saeima atļautu kratīt Šleseru dzīvokli, ka viņš nedēļu zinātu par to kas notiks un atrastu pie viņa, narkotikas, es nezinu, vai vēl kaut kādas aizliegtas vielas.”

I.Jaunalksne: “Tas ir ļoti provizorisks jautājums. Ušakova kungs, atgriezīsimies pie jautājuma par partiju finansēšanu. Arī “Saskaņas centram” nebūtu mazi līdzekļi saņemti no valsts budžeta, ja spēkā stātos pagājušo Saeimas vēlēšanu iznākumi. Tie būtu vismaz 125 000 gadā. Vai “Saskaņas centrs” no nākamā gada būs arī gatavs atteikties no privātajiem ziedotājiem?”

N.Ušakovs: “Tajos gados, kad nenotiek vēlēšanas, pilnīgi jā. Mēs būtu spiesti turpināt saņemt ziedojumus tajos gados, kad ir vēlēšanas, jo visas partijas to turpinās darīt un līdz ar to mēs vienkārši būsim spiesti arī tērēt naudu priekšvēlēšanas kampaņām. Tā ir tāda spēle. Bet tajos gados, kad vēlēšanas nav, 120 000 “Saskaņas centram” ir pilnīgi pietiekoši.”

I.Jaunalksne: “Vai tas, ko jūs solāt šobrīd saviem vēlētājiem, ir, ka 2013.gadā Jūs neieņemsiet ziedojumus vai aicināsiet ziedotājus gaidīt vēl divus gadus.”

N.Ušakovs: “Es pamēģināšu vēlreiz atkārtot Jums to, ko esmu teicis. Tajos gados, kad nav vēlēšanas, 120 000 lati tā ir pilnīgi pietiekoša naudas summa, lai partija varētu funkcionēt. Tas nozīmē, ka 2012.gadā, ja mums nebūs kārtējās ārkārtas vēlēšanas, tad tas ziedojumi nav mums nepieciešami. 2013.gadā, kad ir pašvaldības vēlēšanas, mums nāksies iet un saņemt finansējumu no privātiem ziedotājiem, jo būs vēlēšanas.”

I.Jaunalksne: “Apsveicami. Mēs noteikti 2012.gadā pārbaudīsim Jūsu vārdu patiesumu. Lemberga kungs, kā būs ar Jums? Vai Jūs arī skandināvu modelim piekritīsiet un atteiksieties no privātajiem ziedojumiem?”

A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, man jautājums ir Dombrovska kungam. It kā es esmu ziedojis naudu ZZS, ka viņi būtu no manis atkarīgi konkrēti. Vot, ja neziniet, paņemiet, internetā ir redzams, saprotiet? Un visas šitās pīlītes stāstīt – atkarīgi no Lemberga, nauda, vis tas ir blefs.”

V.Dombrovskis: “Mēs visi labi zinām, par ko mēs runājam, ja?”

A.Lembergs: “Konkrēti, konkrēti tad pasakiet!”

I.Jaunalksne: “Ļaujiet atbildēt, ja Jūs uzdevāt jautājumu!”

A.Lembergs: “Nevajag. Jūs esat premjers un, kad Jūs taisāt muti vaļā un Jums nav faktu, tad labāk viņu pieturiet aizvērtu, ja?”

I.Jaunalksne: “Lemberga kungs, bet Jūs uzdevāt jautājumu!”

A.Lembergs: “Paga, paga, paga!”

I.Jaunalksne: “Sagaidīsiet atbildi?”

A.Lembergs: “Nevajag izplatīt, nevajag izplatīt..”

V.Dombrovskis: “Nu ko Jūs te stāstāt!”

A.Lembergs: “Cik es esmu ziedojis ZZS?”

V.Dombrovskis: “Cik Jūs oficiāli esat ziedojis ZZS, es nezinu.”

A.Lembergs: “Vot slikti! Ieejiet mājas lapā, tur redzams, cik es ziedojis.”

V.Dombrovski: “Nu to varētu apskatīties, jā.”

A.Lembergs: “Nu apskatāties, pirms sākat runāt! Otrkārt, cik es ziedojis neoficiāli?”

V.Dombrovskis: “Nu to Jūs droši vien zināt labāk.”

A.Lembergs: “Bet, ja Jūs nezināt, tad nav ko te publiski runāt. Tas ir punkts pirmais.”

I.Jaunalksne: “Jautājums, ko Lemberga kungs mēģināja Jums uzdot ir, kā Jūs varat pamatot savu izteikumu par to, ka ZZS ir atkarīgs no, no viena oligarha un acīmredzot Jūs domājāt ar to Lemberga kungu.”

V.Dombrovskis: “Es domāju mēs to pietiekami daudz praktiskajā politikā esam redzējuši. Ir trīs, tā saucamās, oligarhu partijas Latvijā – tas ir ZZS, Šlesera Reformu partija un nu, jā, bijusī Tautas partija. Nu tās ir ikdienā arī tās partijas, kas tiek uzskatītas par oligarhu partijām. Vienmēr var strīdēties par oligarhu definīciju, vai tur Lembergs ir oligarhs pēc kaut kādas definīcijas vai nav, vai Šlesers ir, vai Šķēle ir, bet, protams, par to vienmēr var strīdēties, bet es domāju, mēs labi zinām, par ko mēs runājam.”

I.Jaunalksne: “Lemberga kungs, Jums būs vēl, ja kas, iespēja pēc tam uzdot savstarpējus jautājumus.”

N.Ušakovs: “Jūs uzskatāt, ka Lemberga kungs pārskaita naudu ZZS, tiek minēts, ka viņš neoficiāli pārskaita naudu politiskam spēkam, kas pēc būtības ir kriminālnoziegums, ja es nemaldos.”

A.Lembergs: “Ir kriminālnoziegums, jā.”

N.Ušakovs: “Vai Jūs esat arī nākamajā parlamentā gatavi strādāt ar Zaļo un zemnieku savienību?”

V.Dombrovskis: “Tātad, kas attiecas uz to, ar kurām partijām mēs strādāsim. Tieši tā, mums tādas izvēles ir bijušas, kad tiešām ir jāizvēlas, vai mēs sēžam tādā vientulībā un sakām, ka mums pārējās partijas nav gana labas vai tomēr mēs strādājam ar tām partijām, kas reāli ir ievēlētas Saeimā. Un tādā gadījumā, protams, mums ir jāiet uz dažādiem kompromisiem, jāmeklē kopīgi risinājumi, bet tajā pašā laikā mēs ļoti daudz ko tieši šajos tiesiskuma jautājumos esam panākuši gan attiecībā uz partiju finansējuma caurspīdīgumu, gan uz priekšvēlēšanu tēriņu griestiem, gan tagad uz politisko partiju publisko finansējumu, uz kriminālatbildību par partiju finanšu pārdali. Par kriminālatbildību, starp citu, vēl pat nav iestājusies, manuprāt, likums vēl pat nav izsludināts, bet drīz būs, jā.”

I.Jaunalksne: “Bērziņa kungs gan jau ka izsludinās. Gaidīsim, vēl pāris dienas viņa rīcībā ir. “Saskaņas centrs” tātad diezgan skaidri atbildēja mums visiem uz jautājumu, ka “Saskaņas centrs” ir gatavs atteikties no privātā ziedotāja. Kā ir ar ZZS?”

A.Lembergs: “Pēc manām domām, tā naudas sadale, kāda ir partijām šobrīd, ir absolūti netaisnīga, nelikumīga un neatbilst Satversmei. Kāpēc? Tāpēc, ka šādu finansējumu saņem tikai tās partijas, kuras ir ievēlētas Saeimā, bet bez šīm piecām partijām, oligarhu partijām, ja, kuras saņem no lielākā oligarha- valsts, naudu, vēl ir daudzas citas partijas, kuras strādā.. startē vēlēšanās. Vienu sekundi, vienu sekundi! Kas startē arī pašvaldību vēlēšanās, un tās nesaņem nevienu kapeiku. Tāpēc viņi nobalsojuši priekš tam, lai viņi saņemtu, un pārējie konkurenti nesaņemtu, tāpēc es uzskatu, šis likums ir absolūti nedemokrātisks un diskriminējošs pret tām partijām, kuras nav pārstāvētas Saeimā vai kuras nestartē Saeimas vēlēšanās, bet kuras startē, piemēram, pašvaldību vēlēšanās.”

V.Dombrovskis: “ZZS arī nobalsoja par.”

A.Lembergs: “Es neesmu ZZS.”

V.Dombrovskis: “Jūs esat ZZS premjera kandidāts.”

I.Jaunalksne: “Bet Jūs šeit esat kā ZZS kandidāts.”

A.Lembergs: “Premjera kandidāts nenodarbojas ar partijas finansēšanu. Ja jūs nodarbojaties, es absolūti nenodarbošos, ja?”

I.Jaunalksne: “Tad Lemberga kungs, Jūs uzskatāt, ka 95 000, kas saskaņā ar pagājušās Saeimas vēlētāju izvēli, tātad tik daudz cilvēku- 190 000 balsis tika nodotas par ZZS. 95 000 ir par maz no valsts naudas, ja?”

A.Lembergs: “Paklausieties mani! Es ar ZZS finansējumu absolūti nenodarbojos. Es nodarbojos ar partijas “Latvijai un Ventspilij” finansēm. Un mums pietiek gadā apmēram 4 000- 5000 latu. Punkts.”

I.Jaunalksne: “Nu, bet Jūs teicāt, ka ir netaisnīgi sadalījies.”

A.Lembergs: “Jā, mēs.. mūsu partija no valsts nez kāpēc nesaņem nevienu santīmu. Kāpēc? Ar ko mēs esam sliktāki nekā “Vienotība” vai “Saskaņas centrs”, vai citas te partijas? A kāpēc tā? Jūs uzskatāt, ka tas ir taisnīgi?”

I.Jaunalksne: “Sprūdža kungs, Jūs varētu zināmā mērā piekrist Lemberga kunga viedoklim, jo jūs esat jaundibināta partija un, protams, ka Saeimas vēlēšanās vēl nestartējusi partija, viņai tiešām līdzekļu nav. Ko Jūs domājat par pašreizējo regulējumu?”

E.Sprūdžs: “Jā, es domāju, ka regulējums ir kaut kāds kompromiss. Nu, var diskutēt par viņu, pabīdīt tur tos procentus šurpu turpu. 2%, manuprāt, ir normāls kompromiss un jāņem vērā arī, ka šis lēmums tika pieņemts pie tām budžeta iespējām, kas tobrīd bija. Nu un ja budžeta iespējas mainās, iespējams, ka arī šo lēmumu var pārskatīt. Man liekas gan, ka svarīgāki ir pašas partijas principi kā partija pati par sevi vispār skatās uz ziedojumiem un tas, ko Zatlera Reformu partija ir definējusi jau no paša sākuma ir tas, ka mūsu mērķis ir saņemt daudz mazu ziedojumu, kas nozīmē, ka mēs nekad neesam atkarīgi no viena liela ziedotāja vai vairākiem lieliem ziedotājiem kaut kādos balsojumos. Mums ir arī ļoti strikts reglaments, ja tā drīkst viņu saukt, par to, kā mēs pieņemam ziedojumus, ko mēs par viņiem darām un ko mēs pret viņiem solām vai nesolām, kas nosaka to, ka nu nav nekādu iespēju nevienam saņemt konkrētus, nu, partijas pakalpojumus, ja vēlaties par ziedojumiem, un arī ētikas kodekss ir ļoti stingrs un līdz ar to tā sistēma darbojas, Zatlera Reformu partijai tā sistēma darbojas, mēs esam piesaistījuši nu šobrīd pietiekamus līdzekļus tādai vidēja lieluma kampaņai, es teiktu, un tas ir no ļoti daudziem maziem ziedojumiem.”

I.Jaunalksne: “Bet jūs esat Reformu partija, jūs atteikties no ziedojumiem neesat gatavi?”

E.Sprūdžs: “Šobrīd.. nu.. Man ir grūti, man nav tik lielas pieredzes ar partijām, man nav tā kā ir šobrīd šīm vēlēšanām ar, nu mēs jau nezinām, cik mēs balsis iegūsim..”

I.Jaunalksne: “Sagaidīsiet vēlēšanu rezultātus un tad skatīsimies. Apmēram tā. Labi! Bērziņa kungs, mēs nedzirdējām Jūsu viedokli partiju finansēšanas jautājumos!”

G.Bērziņš: “Paldies! Es esmu atstāts pēdējais, es saprotu uz Nacionālo apvienību šis jautājumu loks mazāk attiecas. Nedaudz palūkojoties vēsturiski, gribu teikt, ka jau 2007.gadā, ja es nemaldos, Tieslietu ministrija kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izstrādāja informatīvo ziņojumu, kura pamatbūtība bija tieši valsts finansējums politiskajām partijām. Toreiz šo ideju neatbalstīja, kā viens no argumentiem bija tas, ka nu būtu nelietderīgi tērēt līdzekļus no valsts budžeta. Šodien mēs esam atgriezušies pie šī jautājuma, manuprāt, pamatoti, tikai gribu vērst uzmanību, arī šajā ziņojumā tika vērtētas citas valstis un faktiski tā būtība laikam gluži nebija tāda, ka partijām vispār nevar tikt, tiek liegts pieņemt ziedojumus, bet runa ir droši vien par ziedojumu apmēriem. Tātad lai šo partiju nepadarītu atkarīgu no kāda konkrēta politiska, konkrētas personas, tad, kas ir šis te lielais ziedotājs. Šis jautājums cita starpā paralēli tika skatīts ar tā saucamā lobiju reģistra ieviešanu, kas arī netika atrisināts līdz galam, bet raugoties attiecībā uz šo jautājumu, jā, mēs ļoti pozitīvi vērtējam šo. Un es domāju, ka varbūt atstājot tādas nelielas iespējas partiju atbalstītājiem, kas ir gatavi varbūt ziedot 5,10, 20, 30 latus, par summu var diskutēt, idejas vārdā šāds regulējums būtu visnotaļ pieņemams.”

I.Jaunalksne: “Paldies Jums par atbildēm! Mēs turpinām ar premjera amata kandidātu savstarpēju izvaicāšanu.”

J.Krēvics: “Mēs turpinām premjeru debates “Pēdējais vārds” un nu ir pienācis brīdis, lai dotu vārdu katram no kandidātiem ar iespēju uzdot vienu jautājumu vienam konkurentam. Tikai lūgšu kungi, esiet precīzi, kodolīgi un īsi gan jautājot jautājumus, gan arī atbildot.”

I.Jaunalksne: “Pirms raidījuma tika izlozēta secība, līdz ar to arī jums savstarpēji ir zināmi spēles noteikumi. Pirmais savu jautājumu uzdod Gaidis Bērziņš. Kam Jūs jautāsiet?”

G.Bērziņš: “Sprūdža kungam, ja drīkst. Mēs beidzām ar tiesiskumu, un mans jautājums būs par tiesiskumu. Jūs zināt, ka prezidenta rīkojums Nr.2 pamatā balstījās uz to, ka netika ievēroti šie tiesiskuma principi, par kuriem arī runāja Dombrovska kungs. Sakiet, lūdzu, vai jūs būtu gatavi sadarboties nākamajā valdībā ar “Saskaņas centru”, ņemot vērā, ka “Saskaņas centrs” faktiski bija tas, tikai ne Ušakova kungs nē, jo Ušakova kungs nebija šajā te Saeimas sastāvā, vai jūs būtu gatavi sadarboties ar “Saskaņas centru”, ņemot vērā šos te apstākļus, ka “Saskaņas centrs” ir balsojis vai nu pret vai nu atturoties?”

E.Sprūdžs: “Es domāju, ka tas ir labs jautājums. Tad, ja mēs līdz šim jautājumam nonāktu, jo ar “Saskaņas centru” ir daudz citi grāvji, kuri vēl jāpārkāpj pirms mēs varam sadarboties, bet tajā brīdī, kad mēs nonākam līdz šim jautājumam, tad pie sarunu galda mēs saprastu, vai “Saskaņas centrs” ir gatavs izvirzīt, respektīvi, vai “Saskaņas centrs” ir gatavs uzturēt un palīdzēt īstenot tās reformas, ko Zatlera Reformu partija piedāvā tiesiskuma nostiprināšana vai nē.”

I.Jaunalksne: “Vai atbildi saņēmāt?”

G.Bērziņš: “Daļēji.”

J.Krēvics: “Sprūdža kungs, tagad kārta Jums! Kuram Jūs uzdosiet?”

E.Sprūdžs: “Jā. Es varētu jautāt abiem kungiem.”

J.Krēvics: “Izvēlaties vienu!”

E.Sprūdžs: “Tādā gadījumā Lemberga kungam. Mani interesētu tieši kādas, jo man liekas mēs nepabeidzām jautājumu par “airBaltic” īsti, un mani interesētu, kādas tieši darbības jūsu ministri, esot valdībā, ir darījuši līdz Zatlera rīkojumam? Es saprotu, ka tagad kaut kāda kustība notiek, nu vismaz kaut kas tiek darīts. Bet līdz Zatlera kunga rīkojumam Nr.2, mēs taču zinājām, ka “airBaltic” ir problēmas, mēs netiekam galā ar mazākumakcionāru. Kādas konkrēti darbības jūs esat veikuši, lai šo situāciju vērstu valstij par labu?”

A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, es neesmu satiksmes ministrs. Otrkārt, otrkārt.. pacietību! Otrkārt, tātad atbilstoši akcionāru līgumam, valstij, lai arī ir pāri pa 50% balsu, tātad kompānijas pārvaldē viņai nav nekādu praktiski tiesību, visu nosaka akcionārs, kuram ir, ja nemaldos, 48 vai 49% balsu. Līdz ar to visa tā runāšana par to, ka valsts tur var iespaidot kādus lēmumus pieņem valde, tas ir tukša salmu kulšana. Un ja mazākumakcionārs nepiekrīt, tā kā tas līgumā ierakstīts, ja viņš nepiekrīt mainīt šos līguma nosacījumus, tad viņš arī turpina pieņemt lēmumus, saprotiet? Un tā ir objektīva patiesība, un tur Jūs varat rādīt kādus kulakus gribat, ja jūs kaut ko darīsiet, pārkāpjot to līgumu, kā es saprotu kā tur ir rakstīts, kā man stāstīja, tādā gadījumā Jūs.. valsts zaudēs tiesā. Tā kā tur ir tikai variants vienoties uz labticīgiem principiem. Bet, ja tas privātais negrib, tad nekas nenotiek. Tāpēc es arī uzskatu, ka nav ko tur valdībai mocīties, vēl pie tam guldīt iekšā kompānijā, kurā nekontrolē, vēl 50 miljonus, atdosim labāk pensionāriem un bet, protams, tad kad paraksta šo te, nu piekrīt, tur sapulces lēmums vajadzīgs, to gan bez valsts nevar izdarīt, bet kad piekrīt palielināt kapitālu un to apmaksā privātais, tad ierakstīt zināmas saistības.”

I.Jaunalksne: “Sprūdža kungs, vai Jūs saņēmāt atbildi?”

E.Sprūdžs: “Nē.”

I.Jaunalksne: “Labi, acīmredzot pēc diskusijas jums būs iespēja turpināt. Dombrovska kungs, kam uzdosiet jautājumu Jūs?”

V.Dombrovskis: “Ušakova kungam.”

N.Ušakovs: “Paldies!”

V.Dombrovskis: “Ušakova kungu kaut kā arī iepriekšējās debatēs diezgan daudz uztrauc jautājums, kāpēc “Vienotība” neizslēdz nākamajā Saeimā sadarbību nu ne ar vienu politisko spēku, balstoties, protams, uz konkrētiem principiem, un tai skaitā neizslēdz arī sadarbību ar ZZS. Jūs šis jautājums nezinu kāpēc visu laiku uztrauc. Vai drīkstu uzdot pretjautājumu – vai Jūs tad izslēdzat sadarbību ar ZZS vai arī Jūs neizslēdzat sadarbību ar ZZS nākamajā Saeimā?”

N.Ušakovs: “Nē u katru reizi, kad ir debates kur piedalās Dombrovska kungs un Lemberga kungs, es nevaru vispār saprast, kā jūs varat sadarboties vienā valdības ietvaros.”

V.Dombrovskis: “Piestutējat viņus, kad vajag, ja?”

N.Ušakovs: “Jā, paldies par repliku, bet saprast man izdevies nav joprojām un līdz ar to es vienkārši mēģinu saprast – Jūs to pieredzi esat gatavi pārnest arī uz nākamo valdību vai jūs neesat gatavi to pārnest? Līdz ar to es tāpēc Jums to jautājumu. Bet atkārtošu vēlreiz – mūsu pozīcija ir, nu acīmredzot mums ar “Visu Latvijai!” nebūs viegli kaut kādā veikt sarunas, bet ar tiem pārējiem spēkiem, kas tiks ievēlēti, Zaļie zemnieki, Zatlera Reformu partija un, proti, jūsu “Vienotība”, mēs esam gatavi runāt.”

I.Jaunalksne: “Atbildi saņēmāt?”

V.Dombrovskis: “Saņēmu.”

J.Krēvics: “Nākamais jautājumu uzdod Lemberga kungs. Lemberga kungs, kam Jūs jautāsiet?”

A.Lembergs: “Ļoti vieglu jautājumu Dombrovska kungam. Kā mēs atceramies, 28.maijā tā laika prezidents Valdis Zatlers pamatoja, ka vajag atlaist Saeimu, jo, lūk, Dombrovska, tas ir Jūsu vadītā valdība 10. Saeimas laikā ir to vien darījusi kā strādājusi Aivara Lemberga personīgās interesēs. Nu Jums vairākas reizes šo jautājumu uzdeva, jūs tā īsti tikai vienreiz tā skaidri atbildējāt “Krustpunktos”, bet es tā nesapratu, tad ja jau Jūs strādājāt manās personīgās interesēs, ja, un tad jau iznāk, ka mums bija totāli laba sadarbība, kur tad vēl tālāk un tad jau jāturpina, ja? Un man tā teikt katru vakaru jālūdz..”

J.Krēvics: “Lemberga kungs, kāds ir precīzi jautājums!”

A.Lembergs: “Jautājums tāds: kurus konkrēti, Dombrovska kungs, Jūsu vadītā valdība lēmumus pieņēma Aivara Lemberga, ja patīk – oligarha, personīgās, privātās interesēs? Paldies!”

V.Dombrovskis: “Nu te es gribētu uzsvērt, ka valdībā “Vienotībai” ir vairākums..”

A.Lembergs: “Taisnība.”

V.Dombrovskis: “Ir bijis arī visu laiku vairākums. Tā kā, protams, tur kaut kādas īpašas intereses izbīdīt praktiski nebija iespējams. Tā kā valdībā mēs nevienu lēmumu konkrēti Lemberga interesēs vai oligarhu interesēs kopumā pieņēmuši neesam. Cita lieta Saeimā, ka tur tiešām bija izveidojusies alternatīvā koalīcija – ZZS, PLL un “Saskaņas centrs”, kas tiešām bieži vien balsoja oligarhu interesēs gan šajā Šlesera kratīšanas gadījumā, gan tiesneša Judina gadījumā, gan galu galā arī nepārvēlot prezidentu Zatleru, kas arī acīmredzot bija oligarhiem netīkams kandidāts.”

A.Lembergs: “Bet Zatleru ielika divi oligarhi, kā tad Zatlers pret viņu interesēm?”

V.Dombrovskis: “Es nezinu.”

J.Krēvics: “Lemberga kungs, Dombrovska kunga atbilde Jūs apmierināja?”

A.Lembergs: “Jā, apmierināja. Neviena lēmuma manās interesēs nebija. A tā es meklēju, meklēju, nevarēju atrast.”

I.Jaunalksne: “Ušakova kungs! Jūs esat palicis pēdējais šajā raundā, kuram ir iespēja uzdot jautājumu. Kam vaicāsiet?”

N.Ušakovs: “Ja drīkst, es arī Dombrovska kungam uzdošu jautājumu. Mūsu programmā ir uzrakstīts, ka mēs piedāvājam moratoriju, ka trīs gadu laikā netiek virzītas likumdošanas iniciatīvas jautājumos saistītos ar vēstures problemātiku vai, piemēram, ar nacionāli jūtīgu problemātiku. Vai “Vienotība” plāno virzīt kaut kādas likumdošanas iniciatīvas, kas būtu saistītas ar atsevišķu Latvijas iedzīvotāju grupu tiesisko statusu vai ar valodas lietošanu, vai, piemēram, ar pilsonību?”

V.Dombrovskis: “Te es gribētu uzsvērt, ka jau pirms gada, kad es faktiski biju pirmais ministru prezidents, kas oficiāli izteica “Saskaņas centram” vest sarunas par pievienošanos valdībai, jau toreiz es diezgan skaidri nodefinēju, ka nevajadzētu virzīt nekādas iniciatīvas, kas būtu vērstas uz latviešu valodas kā vienīgās valsts un oficiālās valodas statusa pārskatīšanu, uz esošās integrācijas naturalizācijas programmas pārskatīšanu, uz ārpolitiskā kursa pārskatīšanu un tā tālāk, un tā joprojām. Tā kā tas bija tieši mans piedāvājums šāda veida iniciatīvas nevirzīt..”

N.Ušakovs: “Tad es pareizi saprotu, nekādas likumdošanas iniciatīvas, kas būtu domātas par labu vienai vai otrai pusei.”

V.Dombrovskis: “Bet.. Tieši tā. Tas bija mans piedāvājums jau pirms gada. Tā kā cits jautājums ir šis jautājums par okupācijas fakta atzīšanu, kas, kā zināms, izvērtās par zināmu problēmu, bet no turienes jūs kaut kā mēģināt biedēt savu vēlētāju, stāstot, ja jūs atzīsiet okupācijas faktu, tad momentā kāds mēģinās mainīt, nezinu, nepilsoņu tiesiskumu..”

I.Jaunalksne: “Jūs vel arī tāpat kā Sprūdžs ar Lembergu turpināsiet pēc raidījuma šīs debates vēl.”

V.Dombrovskis: “Mēs neko tādu neplānojām un nepiedāvājām. Tos principus sadarbības esam skaidri nodefinējuši.”

N.Ušakovs: “Pēc būtības Jūs de facto esat gatavs piekrist moratorijam to, ko mēs piedāvājam.”

V.Dombrovskis: “Lasiet manu piedāvājumu, ko es pirms gada jau izteicu!”

I.Jaunalksne: “Paldies par šo jautājumu- atbilžu sēriju, kā redzat, daži pāri turpinās diskusijas arī pēc šīm debatēm.”

J.Krēvics: “Un pēc šīs garās diskusijas ir palikuši jautājumi, uz kuriem atbildes tā īsti nav rastas, tāpēc šeit šajā vietā aicināsim mūsu kolēģi Ediju Bošu ar nākamo jautājumu raundu.”

Edijs Bošs, debašu vadītājs: “Labvakar kungi! Man te tāds nedaudz brīvklausītāja statuss, tāpēc es burtiski pieķeršos dažiem jautājumiem, kas man iekrita prātā, klausoties to, ko mēs iepriekš dzirdējām. Ja es ar Ušakova kungu varētu sākt. Sandijs Jums te bišķi iepriekš prasīja, viņš konstatēja it kā faktu, viņš teica – “Saskaņas centrs” neatzīst okupāciju. Un Jūs atbildējāt: “Tā ir jūsu interpretācija.” Tad es gribēju precizēt, Jūs esat gatavs šeit, šodien pateikt: 1940.gadā notika kas? Es domāju, varbūt mēs kādu ziņu dabūnam no Jums ārā, ja Jūs tik strikti norādījāt Sandijam, ka viņš pats kaut ko fantazē.”

N.Ušakovs: “Es domāju, ka tie notikumi, kas bija 1940.gadā nekādā veidā nevar tikt nosaukti par ziņu. Atkārtošu vēlreiz..”

E.Bošs: “Mēs..”

N.Ušakovs: “.. es atvainojos! Dombrovska kungs, ar visu cieņu pret viņu, nav tā persona, kas var eksaminēt mani un uzdot jautājumus par okupāciju. Es neesmu tā persona, kas par okupāciju ir tiesīga atbildēt. Runa ir par vēsturiskiem faktiem.”

V.Dombrovskis: “Bet žurnālists jau uzdeva jautājumu.”

E.Bošs: “Tas ir pavisam vienkārša lieta, Ušakova kungs!”

N.Ušakovs: “Pateikšu vēlreiz – mums nevienam no tiem politiķiem, kas veido “Saskaņas centru”, nav šaubu par to, kas ir noticis 1940.gadā – vardarbīgi Latvija tika pievienota Padomju Savienībai, un tā neatkarība bija sagrauta, un tam sekoja Staļina režīma noziegumi. Punkts. Nākamais jautājums!”

E.Bošs: “Un nav iespējams..”

N.Ušakovs: “Nākamais jautājums!”

E.Bošs: “Šo vārdu pateikt- “okupācija”.”

N.Ušakovs: “Nākamais jautājums, Boša kungs!”

E.Bošs: “Es varu Jums uzdot nākošo jautājumu, jā. Rīga ir viena lieta.. Es pat nekorektu jautājumu, politnekorektu jautājumu, drīkst?”

N.Ušakovs: “Droši!”

E.Bošs: “Rīga ir, protams, viena lieta, bet vai jums ir sajūta, ka Latvija ir gatava premjerministram krievam? No tā, ka jūs aizbraucat parunājat ar cilvēkiem, tas, kā Jūs jūtat šo valsti un šo nāciju un šo tautu. Latvija ir gatava premjerministram krievam?”

N.Ušakovs: “To vēlētāji pateiks pēc 6 dienām.”

E.Bošs: “Jums nav viedokļa tajā jautājumā.”

N.Ušakovs: “Es varu prognozēt, bet eventuālu rezultātu jau mēs redzēsim 18.datumā.”

E.Bošs: “Paldies! Dombrovska kungs! Jūs triumfējāt iepriekšējās vēlēšanās, uzvarējāt pagājušās vēlēšanās, “Vienotība” ir lielākā frakcija, Jums premjera amats, atgriežoties šai amatā, deviņus mēnešus vēlāk jūs atlaiž, nu faktiski jūs atlaiž kopā ar visu Saeimu, ar tikpat lielu blīkšķi, kā jūs triumfējāt vēlēšanās, ar tikpat lielu blīkšķi jūs atlaiž. Jums nebija nekādas morālas dilemmas pieņemt lēmumu kandidēt vēlreiz?”

V.Dombrovskis: “Nu te tad vēlreiz jāatgriežas pie tā pamatojuma, uz kuru tika balstīts rīkojums Nr.2, kāpēc tika atlaista Saeima. Lielā mērā tāpēc, ka izrādījās, ka bieži vien 10. Saeima ir balsojusi oligarhu interesēs. Un tas, manuprāt, ir būtiskākais jautājums šajā Saeimā- panākt, lai tiem spēkiem, kas ir balsojuši oligarhu interesēs – ZZS, PLL, “Saskaņas centrs” – lai šiem spēkiem nākošajā Saeimā nebūtu vairākuma. Un tas ir tas, par ko “Vienotība” arī skaidri iestājās, jau no paša sākuma šo rīkojumu Nr.2 ir atbalstījusi.”

E.Bošs: “Es lietošu Ušakova kunga terminoloģiju gandrīz vai – tā ir Jūsu interpretācija par to, kas notika referendumā, bet tā interpretācija var būt arī tāda, ka visa, faktiski, politiskā elite tika patriekta ar lielu blīkšķi. Tas bija tas jautājums, ko es gribēju prasīt, vai visa šī situācija jums tiešām nekādu dilemmu nerada par to, vai turpināt politikā vai neturpināt politikā pēc referenduma.”

V.Dombrovskis: “Nu es domāju to lielā mērā noteiks nākošie vēlēšanu rezultāti, bet es uzskatu, ka tas būtu faktiski pat nekorekti pret “Vienotības” vēlētājiem, pateikt, ka tagad mēs ejam prom, mēs zinām, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma vēl līdz galam nav pabeigta vēl līdz 22.decembrim mums iet starptautiskā aizdevumu programma un es esmu nācis ar skaidru mērķi šo Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu pabeigt, un virzīt valsti uz stabilu attīstību. Tas ir arī mūsu piedāvājums šajās vēlēšanās.”

E.Bošs: “Paldies, Dombrovska kungs! Sprūdža kungs! Jūs ar Zatlera kungu esat šajās vēlēšanās tie, kas ir ar lielo balto zirgu atjājuši. Pēc reitingiem izskatās, ka uz jums tiek patiešām lielas cerības liktas. Vai ņemot vērā to, un es nedomāju, ka Jūs to noliegsiet, ņemot vērā Jūsu pieredzes neesamību politikā, vai Jūs nebaida, ka Jūs pievilsiet turpmākajos mēnešos ārkārtīgi daudzus cilvēkus?”

E.Sprūdžs: “Baida, nav īstais vārds. Tai pat laikā mēs ļoti labi apzināmies to atbildību un šobrīd gan mana pārliecība, gan manu partijas biedru pārliecība ir tāda, ka politiskā, iepriekšēja politiskā pieredze Latvijā šobrīd nav tikums. Nu tāds, kam obligāti būt jāpiemīt tiem cilvēkiem, kas kaut ko grib mainīt valstī. Viņas neesamība ir lielāka priekšrocība, jo tas mums ļauj būt brīviem no tiem aizspriedumiem, vai precīzāk, no tiem ierobežojumiem, kurus bauda tie cilvēki, kuri kādu laiku ir pabijuši Latvijas politikā.”

E.Bošs: “Vai Jums nav pārāk vienkāršota attieksme pret valsts pārvaldi, kur vajag vairāk labas motivācijas un iedvesmas nekā pieredzes?”

E.Sprūdžs: “Nu ziniet, kā- viss sākas ar labu motivāciju un iedvesmu, un idejām, bet tai pat laikā ir pietiekami daudz partijā cilvēku, kuri ļoti labi izprot valsts pārvaldi un, un, un kuriem ir liela pieredze, analizējot citu valstu pārvaldi. Nu mums nav tā, ka mums trūktu resursu, kam būtu idejas, kas ir balstītas tai skaitā pieredzē. Bet viņi nav saistīti ar esošo valsts pārvaldi tādā ziņā ar skeletiem skapjos, ar pirmo privatizāciju un tamlīdzīgām lietām.”

E.Bošs: “Un pavisam īsi ja varētu. Jums ir liela ticība tai jūsu partijai, Jūs esat tāds patiešām īsts premjera amata kandidāts? Nebūs tā, ka pēcvēlēšanu nākošajā rītā Jūs atstās kaut kur aiz stūra, Jūsu partijas biedri vienosies par kaut ko pavisam citu?”

E.Sprūdžs: “Nē. Par to es esmu pilnīgi pārliecināts. Tas jautājums ir, protams, vai mums tiešām būs iespēja veidot valdību, vai mums būs iespēja nominēt savu premjera kandidātu, vai Valsts prezidents apstiprinās šo kandidatūru un no tāda viedokļa mēs neejam politikā ar kaut kādu ļoti konkrētu ambīciju uz kaut kādiem amatiem, no tāda viedokļa tur es nesaskatu ļoti lielu problēmu. Bet, ja šāda iespēja būs, tad, protams, visa partija ir kopā ar mani un mani atbalstīs.”

E.Bošs: “Paldies! Lemberga kungs, viena lieta ir, kad Jūsu politiskie oponenti saka, ka Lembergs premjerministrs nav laba doma, bet nupat pēdējā laikā izskatās, ka diezgan daudzi Jūsu politiskie sabiedrotie arī liek manīt, ka varbūt Lembergs ministru prezidents nebūtu pārāk laba doma. Raimonds Vējonis ir izteicies, ka no ētiskās puses Jūsu kļūšana par premjeru, tas nebūtu īsti labi. Faktiski vēl lielāka kalibra cilvēki kaut ko līdzīgu liek saprast. Jūsu Zaļzemnieku prezidents Andris Bērziņš, Gundars Daudze, viņa kanceleja, viņi pieņem darbā kancelejā Jāni Maizīti, bijušo ģenerālprokuroru, kurš droši vien varētu būt viens no Jūsu lielākajiem ienaidniekiem. Izskatās, ka arī viņi liek saprast, Jūsu politiskie sabiedrotie liek saprast- Lembergs ministru prezidents nav laba doma. Varbūt viņiem taisnība?”

A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, Andris Bērziņš nav Zaļzemnieku prezidents, pie tam viņš nekad nav bijis Zaļo un zemnieku partijā..”

E.Bošs: “Viņš tika ievēlēts no ZZS.”

A.Lembergs: “To pārmest nav ne mazākā pamata, jaunais cilvēk. Tā kā es domāju, ka Jums arī tādu pierādījumu nav. Otrkārt, kas attiecas uz Daudzi, tad viņu tur uzaicināja prezidents, kā es saprotu, kā profesionālu cilvēku un neatkarīgi no tā, un es domāju, ka tas, ka viņš nāk no Ventspils, bijis galvenais ārsts un deputāts no Zaļajiem zemniekiem, tas nav pamats, lai viņu diskriminētu darba tirgū.”

E.Bošs: “Jā, jā, pilnīgi piekrītu!”

A.Lembergs: “Un, treškārt, ja runājam par Maizīti..”

E.Bošs: “Jūsu politiskie sabiedrotie.”

A.Lembergs: “Ja runājam par Maizīti, tad viņš man nav nekāds ienaidnieks, vienkārši viņš bija diezgan vājš profesionālis, profesionāli vājš galvenais ģenerālprokurors, kurš skrēja atskaitīties ASV vēstniecībai un pildīt tās pasūtījumus, bet par viņu tā ir prezidenta Andra Bērziņa izvēle, un tas uz mani neattiecas. Un, kas attiecas uz premjerēšanu un Zaļo un zemnieku savienību, tad, kad pacēlās jautājums par to, ka gaidāmas vēlēšanas, tad, protams, jautājums bija arī par to, kas varētu būt premjera kandidāts. Un es pats teicu, ka, visiem klātesot, ka, lūdzu, vērtējiet, ir Zatlera kunga atriebības plāns, tā teikt, ka viņu nepārvēlēja, un toreiz es esmu galvenais uzbrukuma objekts, ka tas dos savu mīnusu neapšaubāmi. Ir, ir, es nosaucu arī divas kandidatūras, ko es domāju, kas varētu pildīt premjera pienākumus- tas ir Jānis Dūklavs un Uldis Augulis. Visas, cik es zinu, ZZS un arī Zaļajiem, apsprieda to jautājumu organizācijās, viņu lēmums bija par Lembergu. Tad, kad pieņēma lēmumu par to, ka premjera kandidāts – Lembergs, Vējonis man sēdēja blakus un arī nevienu vārdu neteica par kaut kādiem iebildumiem jeb arī ka viņš pats par tādu vēlas, premjera kandidātu būt.”

E.Bošs: “Lemberga kungs, es gribēju precizēt vienu lietu.”

A.Lembergs: “Šobrīd par vēlu par to runāt.”

E.Bošs: “Jā, jā! Vienu lietu. Es tikai gribēju saprast, vai Jūs nepaliekat viens, vienkārši pat Jūsu politisko sabiedroto kompānijā ar visu to retoriku par to, ko ārzemes un Starptautiskais Valūtas fonds un Amerika dara ar mums. Jo, paskatieties, Jūsu politiskie sabiedrotie nonāk prezidenta kancelejā, valsts augstākajos amatos, un viņi patur darbā tieši tos pašus cilvēkus, par ko Jūs tik ļoti dusmojaties, kuri iet kaut ko ziņot ASV vēstniecībai. Viņi tur strādā, es runāju par prezidenta ārlietu padomnieku. Acīmredzot viņu darbs ir novērtēts kā profesionāls. Jūs paliekat viens. Tas ir tas, ko es gribēju teikt. Jūs tā nejūtaties?”

A.Lembergs: “Man nekāda sakara ar prezidenta padomnieku ārlietu jautājumos nav. Es viņu dzīvē neesmu redzējis un man viņš neinteresē. Es tikai redzu, ka viņš nodarbojas ar dzimtenes nodevību, bet ja tagadējam prezidentam tas ir pieņemams, tad tā ir viņa izvēle, es tai lieta nevaru ietekmēt nekādā. Un, atklāti sakot, man ir pietiekami daudz ar ko nodarboties, lai es aizkavētu vairāk kā par 2 sekundēm sava laika, domājot par kaut kādiem prezidenta padomniekiem tur Zatlera vai tagadējiem. Lai viņš pats strādā ar saviem cilvēkiem.”

E.Bošs: “Paldies!”

A.Lembergs: “Zināt, es Jums pateikšu tā par atbalstu. Socioloģija rāda, ka manu darbu vērtē pozitīvi 50% no Latvijas iedzīvotājiem. Vai tas ir maz vai daudz, es skatos, bet otri 50% nevērtē pozitīvi, un tas ir slikti. Ventspilī manu darbu vērtē pozitīvi 83% un negatīvi 4%, vai tas ir labi vai slikti, mani interesē, kāpēc tie 4% vērtē negatīvi. Un es centīšos strādāt pēc iespējas labāk. Es ceru, ka man tas izdosies, ja man tāda iespēja būs. Bet, protams, ja Saeima turpinās būt par politiskās tarkšķēšanas vietu, tad mēs Latvijas labā neko prātīgu neizdarīsim.”

E.Bošs: “Paldies Jums, Lemberga kungs! Jums pēdējo vārdu iedos vēl.”

A.Lembergs: “.. cilvēki, un mācīsies par valsts budžeta naudu miljardiem vērtībā, tad mēs būsim tikpat nabagi kā līdz šim.”

E.Bošs: “Paldies, Lemberga kungs! Jums būs iespēja pēdējā vārdā vēl izpausties. Bērziņa kungs, Jūs pats, ja nemaldos, esat izteicies, ka viens otrs pat no šeit klātesošajiem, iespējams, pat būtu labāks premjers nekā Jūs. Un tā vien liekas, ka partija Jūs izvirzīja faktiski tāpēc, ka nebija kur likties, jo Roberts Zīle ir kaut kā nogājis no skatuves. Tā kā varbūt, atvainojiet, ja es kļūdos un nosaucu Jūs par nejaušu premjera amata kandidātu, bet vai tas viss nenozīmē, ka faktiski Nacionālā apvienība vel nav izaugusi līdz tam, lai viņai varētu uzticēt atbildību par valsti. Jūsu nejaušā persona- premjera amata kandidāts, vai tas nenozīmē, ka Nacionālā apvienība nav gatava vienkārši vēl.”

G.Bērziņš: “Nu par nejaušību vai par kādu citu apstākli droši vien es negribētu runāt, manuprāt, tas nav pamatoti, kas attiecas uz manu kandidatūru, tad manu kandidatūru izvirzīja Nacionālās apvienības valde, arī Zīles kungs bija viens no tiem, kas ieteica manu kandidatūru, un es neapšaubāmi piekritu, par cik es saņēmu valdes 100% atbalstu. Kas attiecas uz Nacionālo apvienību, tad es varu teikt pilnīgi droši, ka Nacionālā apvienība ir gatava vadīt Ministru kabinetu, un ir gatava uzņemties vadīt arī valsti kopumā.”

E.Bošs: “Paldies jums, kungi, par šo raundu!”

J.Krēvics: “Līdz vēlēšanām ir atlikušas sešas dienas, tas nozīmē, ka pēc nedēļas beigsies solījumi un sāksies darbs, vismaz tiem, kurus vēlētāji izvirzīs darbam Saeimā.”

I.Jaunalksne: “Mēs šovakar Jums dodam pēdējo vārdu, pēdējo vārdu, lai pateiktu ne tikai aizbraukušajiem, bet arī šeit vēl palikušajiem iedzīvotājiem. Atbildi uz jautājumu: kāpēc vara būtu uzticama jums?”

J.Krēvics: “Un pirmais pēdējais vārds Lemberga kungam!”

A.Lembergs: “Jā, godātie vēlētāji, kas skatās šo raidījumu, es aicinu vērtēt cilvēkus pēc viņu reālajiem padarītajiem darbiem. Otrkārt, es aicinu nevērtēt tiesiskumu pēc tā, kā tiek finansētas politiskās partijas, bet vērtēt pēc tā, kā jūsu tiesības jūs varat realizēt visā tiesību sistēmā Latvijas Republikā, lai nebūtu tā, ka Latvijas valstij katru gadu jāmaksā Eiropas Cilvēktiesību tiesā piespriestie spriedumi par to, ka tiek Latvijā rupji pārkāptas cilvēktiesības. Balsojiet par tiem, kas ir par cilvēktiesību ievērošanu neatkarīgā, demokrātiskā it kā valstī. Nākošais. Nebalsojiet par tiem, kas sola zelta kalnus un vīna upes, viņi melo. Visbeidzot atceraties – vadīt, tā ir tāda pati māka kā skaisti dziedāt tam, kam ir balss, ka būt lieliskam dakterim, kuram ir talants šajā jomā. Vadīt nevar katrs garāmgājējs. Paldies!”

I.Jaunalksne: “Paldies! Nākamais- Valdis Dombrovskis.”

V.Dombrovskis: “Jā, “Vienotība” vada valsti jau 2,5 gadus, šajā laikā esam izvedusi valsti no ļoti dziļas ekonomiskās un finanšu krīzes, esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, esam pārstrukturējuši ekonomiku, daudz lielāku uzsvaru liekot uz ražošanu un eksportu, un tas ir arī “Vienotības” tālākā piedāvājuma pamatā. Tātad “Vienotības” plāns stabilai Latvijas attīstībai, liekot uzsvaru uz ražošanas attīstību, uz jaunu darbavietu radīšanu, izmantojot esošos Eiropas fondu instrumentus, eksportkredītu garantijas, izmantojot virkni citu instrumentu, realizējot profesionālās un augstākās izglītības reformu, sasaistot to ar darba tirgus pieprasījumu, pārņemot labāko no tādām valstīm kā Vācija, Somija, Igaunija dažādās jomās un nodrošinot stabilu Latvijas attīstību un labklājības pieaugumu. Mēs esam strādājuši jau 2,5 gadus, tā kā vēlētāji var vērtēt arī mūsu darbu, un mums ir skaidrs piedāvājums turpmākajiem gadiem.”

J.Krēvics: “Paldies! Kā trešais iespēju teikt pēdējo vārdu izlozēja pirms raidījuma Gaidis Bērziņš. Lūdzu!”

G.Bērziņš: “Paldies! Izmantojot šo iespēju un atgādinot to, ko es teicu jau iepriekš, ka Nacionālā apvienība ir gatava vadīt šo valdību, Nacionālā apvienība ir gatava vadīt šo valsti. Mūsu pamatprincipi ir latviskums, labklājība, taisnīgums un drošība. Kā to visu sasniegt? Mums ir komanda, cilvēki, kas strādā ideālu dēļ, mums ir jauni un pieredzējuši profesionāļi un politiķi. Mēs esam gatavi strādāt mūsu pārliecības dēļ un mūsu pamatu pamatā, mūsu darba pamatā ir mūsu programma, kuru mēs esam īstenojuši, daļēji esam īstenojuši jau esot Saeimā iepriekšējā opozīcijā, tāpēc, ja jums ir svarīgi sasniegt šos mērķus, balsojiet par Nacionālo apvienību!”

J.Krēvics: “Paldies!”

I.Jaunalksne: “Paldies! Pēdējais vārds Ušakovam!”

N.Ušakovs: “Latvijas cilvēkiem ir nepieciešama ne tikai ekonomiskā izaugsme, bet viņiem ir nepieciešama arī sociāla stabilitāte, cilvēkam ir vajadzīga alga, bet viņam arī ir vajadzīgas garantijas, ja viņš kaut kādu iemeslu dēļ nevar strādāt, viņš saņems atbalstu no valsts vai no pašvaldības. Tas ir svarīgi. Un politika ir jautājums par prioritātēm, jautājums par to, ja tiek griezts budžets, vai ir iespējams atrast 100 miljonu privātai kompānijai vai daļēji piederošai privātai kompānijai, bet nav iespējams atrast 25 miljonus pensiju indeksācijai. Jautājums par prioritātēm, kas ir svarīgi- cilvēks vai abstrakti statistiskie rādītāji. Tas to, ko mēs piedāvājam, domāt par cilvēku.”

J.Krēvics: “Paldies! Sprūdža kungs, Jūs izlozējāt iespēju teikt pēdējo vārdu pēdējais.”

E.Sprūdžs: “Jā. Jūlija vidū daudzi teica, ka mēs neizveidosim partiju. Mēs izveidojām partiju, spēcīgu partiju jau šobrīd. Daudzi teica, ka mēs netiksim galā ar kampaņu, mēs nesavāksim nepieciešamo finansējumu. Mēs tikām galā ar kampaņu, mēs savācām nepieciešamo finansējumu. Tagad daudzi saka, ka mēs netiksim galā ar valsts vadīšanu. Medijos šobrīd notiek nu varbūt masīvākā kampaņa pret kaut ko, kāda līdz šim Latvijā ir redzēta, tomēr mēs ejam uz priekšu, mēs esam gatavi vadīt valdību, mums ir jāturpina Zatlera kunga iesāktais. Es aicinu visus cilvēkus balsot, šogad jums ir par ko balsot. Un dosim Latvijai jaunu sākumu!”

J.Krēvics: “Paldies, Sprūdža kungs!”

I.Jaunalksne: “Paldies par diskusiju visiem šī vakara premjera amata kandidātiem, paldies arī jums, skatītāji!”

J.Krēvics: “Šovakar redzējām piecas populārākās, pēc socioloģisko aptauju datiem, partijas. Ir atlikušas vel arī astoņas ar saviem premjera kandidātiem. Tā kā jums būs iespēja no kā izvēlēties.”

I.Jaunalksne: “Esiet atbildīgi un izmantojiet šīs ārkārtas Saeimas vēlēšanas un dodieties balsot!”

J.Krēvics: “Tiekamies nākamsestdien vēlēšanu iecirkņos!”

I.Jaunalksne: “Visu labu!”

J.Krēvics: “Visu labu!”

Publicēts lapā: 11.09.2011