Kalendārs

Aivara Lemberga un Andra Vilka duelis LNT rīta raidījumā “900 sekundes” (08.09.2011.)

Get the Flash Player to see this content.

Vai Latvija var atļauties indeksēt pensijas? Ko valstij iesākt ar “airBaltic”? Kā trūkst “Vienotībai”? Un kas trūkst Zaļo un zemnieku savienībai? Politiskajā duelī šorīt viens otram pretī stāsies finanšu ministrs Andris Vilks no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības virzītais premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs. Savu viedokli vai atbalstu šiem kandidātiem varat izteikt arī jūs, zvanot pa ekrānā norādīto tālruni, atgādināšu vien, ka maksa par zvanu ir 10 santīmi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Šai rītā dueli vadīs Ģirts un tūlīt arī vārds viņam.

Ģirts Timrots, raidījuma vadītājs: “Labrīt, skatītāji! Labrīt, kungi!”

Aivars Lembergs, ZZS premjera amata kandidāts: “Labrīt!”

Andris Vilks, finanšu ministrs (“Vienotība”): “Labrīt!”

Ģ.Timrots: “Sāksim ar Zaļo un zemnieku savienības solījumu, to, ka vajag palielināt pensijas, vajag palielināt sociālos pabalstus. Kādēļ jūs iebilstat?”

A.Vilks: “Mēs iebilstam, jo patlaban mēs to nevaram atļauties, mums ir pēdējā konsolidācija palikusi priekš nākamā gada budžeta, un ja mēs kaut ko palielinām, tad attiecīgi ir jāpalielina konsolidācijas apjoms. Un otrs ir jautājums par inflāciju, inflācija ir samazinājusies, un nākamgad viņa būs starp 2 un 3%, tas arī nav arguments. Bet pie pensiju palielināšanas, indeksācijas mēs varētu atgriezties, visticamāk, skatoties uz 2014.gada budžetu, tam, manuprāt, varētu 2014.gadā parādīties iespēja.”

Ģ.Timrots: “Tātad šobrīd mums jātaupa nauda.”

A.Lembergs: “Jā, nu es varu atbildēt, ja? Nu, pirmkārt, jau tāds solījums bija ne tikai no Zaļajiem zemniekiem, bet no praktiski visām politiskajām partijām, kas startēja vēlēšanās pirms 11 mēnešiem, kad pensijas nedrīkst samazināt. Un šai gadījumā manā izpratnē nesamazināt pensijas, ir nesamazināt to pirktspēju un tātad tas nozīmē, ka pensionāriem jākompensē inflācija jeb, citiem vārdiem, cenu pakalpojumu un tarifu pieaugums. Par resursiem. Es jau Vilka kungam rakstīju gada sākumā, kad bija runa par 2011.gada budžeta grozījumiem, ka nedrīkst palielināt valsts budžeta kārtējos izdevumus, salīdzinot ar 2010.gadu. Diemžēl mūs neklausīja un par 51 miljonu palielināja kārtējā budžeta izdevumus, tai skaitā darba samaksas fondā par 21 miljonu latu. Tālāk- komandējumiem par 1 miljonu, pat īres maksām palielināja izdevumus. Ja tā saimnieko, tad nekādas naudas jums nebūs. Tātad rezumē- pirmkārt, jāpilda vēlētājiem dotos solījumus un nevar tā, ka nevar nesolīt, un, otrkārt, nauda ir..”

Ģ.Timrots: “Par to, ka nauda ir un kur tā ir iztērēta!”

A.Lembergs: “Es trešo pateikšu, Vilka kungs, Jūs jau labi zināt. Pensionāram, kad pieliks tagad tos dažus latus, viņš nebrauks tos tērēt uz Šeišelu salām, viņš tērēs tepat uz vietas veikalā, nomaksās PVN, ja kāds pīpē, arī akcīzi.”

Ģ.Timrots: “Jā, bet ja tas būtiskākais, tad valdība ir iztērējusi algās un tamlīdzīgi.”

A.Vilks: “Ja būtu vēlēšanas katru gadu, ZZS solītu indeksēt pensijas katru gadu, pat ja būtu deflācija mums, sāksim ar to.”

A.Lembergs: “Tā ZZS nedarītu, nevajag!”

A.Vilks: “Mēs jau budžetā tērējam 30, gandrīz 35% izdevumus tieši pensijām, sociālajām vajadzībām, tad mēs varam tērēt arī 45-50%, nauda jau budžetā ir, tikai tad mums pārējām sfērām nebūs ko dot. Mēs esam čempioni šajā jomā Eiropā.”

Ģ.Timrots: “Vai būtībā inflācijas palielinājumu var uzskatīt par pensiju samazinājumu, jo pirktspēja tiešām krīt?”

A.Vilks: “Pirktspēja krīt, bet inflācija praktiski visās pasaules valstīs, reti kurai valstij nav inflācijas, tad jau mums katru gadu, vai tad darba algas arī katru gadu, valsts iestādēs arī to dara. Ja mēs paskatāmies par valsts izdevumiem administrācijā, tur jau mēs ar nodarbināto skaitu esam atpakaļ uz 1998.gada līmeni un atalgojuma fonds arī ir ļoti būtiski krities, tā kā tur jau mēs atkal esam čempioni. Eiropas līmenī neviens nekur tik daudz nav griezis šajā jomā.”

Ģ.Timrots: “Jūsuprāt, šeit vairs nav kur samazināt?”

A.Vilks: “Te nē. Katrā ziņā skatāmies tālāk, kā ekonomika aug, ja ir inflācija tiešām 5-6%, tad ir jāatrod argumenti indeksēt, bet inflācija kritīsies, jūs jau redzat, kas notiek pasaulē, tur jau vairs nav tie..”

Ģ.Timrots: “Un pie 2-3% nav jāindeksē?”

A.Vilks: “Ar 2-3% mēs nevaram atļauties šajā gadījumā, kad mums ir konsolidācija. Nākamgad, ja mums pieņemsim ir situācija kā Igaunijā, plus budžets mums jau varbūt 2013.gadā ir plusos.”

Ģ.Timrots: “Bet, ņemot vērā demogrāfijas prognozes, mēs arvien mazāk varēsim atļauties.”

A.Vilks: “Protams, mums jāskatās ilgtermiņā, tieši tāpēc jau es saku- mēs nevaram atļauties sociālajā šajā te daļā tērēt no valsts budžeta vairāk nekā 30-40-50%, it kās tagad virzāmies, ja?”

A.Lembergs: “Jā, bet tomēr, ja, kāpēc tāda attieksme pret pensionāriem? Tad, kad vajadzēja pielikt algas paša Vilka pakļautajiem darbiniekiem, kopā valsts pārvaldē pagājušā, šajā gadā pret iepriekšējā gada faktu, tad tas 21 miljons atradās. Tagad, kad šogad vajadzētu apmēram 7 miljoni pensionāriem, tādas nav, saprotat? Tad kāpēc tāda attieksme?”

A.Vilks: “Tagad bija ziņa, ka sabiedriskajā sektorā ir augušas algas un izrādās, tās pārsvarā ir pašvaldības, arī Lemberga kungs palielinājis un tieši kapitālsabiedrības pašvaldību, tas ir tas, kas dzen uz augšu. Skolotāji un tiesneši- tās ir tās jomas, kas arī tos miljonus rada.”

A.Lembergs: “Nu, protams, mēs, pašvaldība, mūsu darbiniekiem indeksējām atbilstoši inflācijai algas, tāpēc, ka mūsu, mūsu, mēs uzskatām, ka tālāka darba samaksas samazināšana vienkārši mūs atstās bez darbiniekiem, un tad mēs nevarēsim veikt tās funkcijas, ko mums uzliek par pienākumu vēlētājs, tas ir- apkalpot ventspilniekus. Bet, bet man lūgums tomēr- vajag kolēģim mainīt attieksmi pret pensionāriem, 7 miljoni.. Mēs tūlīt runāsim par “airBaltic”, jums 50 miljoni uzreiz ir nauda.”

Ģ.Timrots: “Par “airBaltic” turpināsim pēc brīža, tagad vēl par sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vienošanās esot jāpārskata. Kādēļ?”

A.Lembergs: “Es tā nu.. Pirmkārt, es uzskatu tā, ka tas, kas ir parakstīts, tās saistības ir arī jāpilda, vienlaicīgi arī Vilka kunga vadītās ministrijas pienākumos, valdības rīcības plānā ir, ja nemaldos, 107.punkts, tur ir ierakstīts, ka vajag pārskatīt aizdevuma nosacījumus. Vilka kungs, starp citu, tur nekas nav ierakstīts, ka jūs kaut kur būtu kaut pirkstu pakustinājuši. Un es pavasarī aicināju Vilka kungu un Dombrovska kungu, ka ar aizdevējiem vajag pārrunāt jautājumu par to, ka pagarināt aizdevuma atdošanas termiņu, jo..”

Ģ.Timrots: “Tas nozīmē nepildīt to, par ko ir parakstījušies.”

A.Lembergs: “Vienoties, vienoties nevis nepildīt.”

A.Vilks: “Tas parāda valsts vājību, turpināt programmu kā slimniekam.”

A.Lembergs: “Tūlīt mēs nonāksim. Mums jāatdod 2014., 2015.gadā kopā 2,3, vairāk pat, miljardi latu no šī aizdevuma. Un es teicu, vajag pagarināt pat līdz tur 20-30 gadiem. Man teica, ka tas nav iespējams. Es, kad tikos ar Valūtas fonda pārstāvjiem, viņi teica, ka tās sarunas ir iespējamas. Tagad pagājis ir pusgads..”

Ģ.Timrots: “Tā nekur mēs tālu netiksim..”

A.Lembergs: “Paga, paga, paga. Es atrodu, tā nav vēsture, Eiropas Savienības padomes dokumentu saistībā ar Grieķiju, un ko jūs domājat, Grieķijai bija aizdevums uz 7,5 gadiem, un te rakstīts: pagarināt vismaz līdz 15 un līdz 30 gadiem, ar 10 gadu ilgu labvēlības..”

Ģ.Timrots: “Un Grieķija būtu tas labs piemērs, kā mums būtu jādzīvo?”

A.Lembergs: “Bet kāpēc mēs nevaram izdevīgus noteikumus izcīnīt Latvijai, Jūs saprotat? Jo, piemēram, viņš teica, ka aizņemsimies..”

Ģ.Timrots: “Nu labi, tad Vilka kungam vārds. Kādēļ mums nevienoties par labākiem nosacījumiem?”

A.Vilks: “Nevajag salīdzināt ar tik, salīdzinoši bezcerīgām valstīm kā var teikt, diemžēl jāsaka. Jo kāpēc mums jāpalielina, kāpēc mums jāuzliek papildus važas? Jo ir ļoti grūti, tas tomēr prasa ļoti lielus resursus un nervus, strādāt ar aizdevējiem. Kāpēc mums jāpalielina šī programma, kāpēc mēs nevaram būt neatkarīgi savos budžeta lēmumos?”

Ģ.Timrots: “Jāpārfinansē taču tik un tā mums šis aizdevums.”

A.Vilks: “Mums nav problēmas, es pats devos sarunās ar starptautiskajiem investoriem, Latvijai naudu piedāvā vairāk nekā patlaban mums ir nepieciešams, procentu likmes krītas. Jaunajā līgumā, ja mums būtu ar Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, mums tie procenti nebūtu tā kā tagad Grieķijai, nolaida uz leju, sāka ar 6-7%, beigās palaida zemāk, mums viņi būtu 5,5-6%.”

A.Lembergs: “3,5.”

A.Vilks: “Jā, bet tas nozīmē ļoti striktus noteikumus un būt patiesībā nepārtrauktā kontrolē valsts.”

Ģ.Timrots: “Kāpēc doties pie šiem aizdevējiem, ja var lepni pacelt galvu..”

A.Lembergs: “Cik maksā tā lepnība? Vot, vajag pa priekšu padomāt, pirms tā teikt. Un čigāns saka: kaut tu lepns paliktu! Tā kā ar to vajag vienmēr vērtēt. Tātad pirmais- mums šobrīd ir aizdevuma procents ir no nepilni 3 līdz mazliet pāri pa 3, nu 3,2 tas lielākais ir, ja? Tikko viņi aizņēmās, Latvija, 200 miljoni dolāru, par cik jāatdod ir eiro, tad tā cena tās naudas ir 7%.”

Ģ.Timrots: “Tad aizņemties citur mums būtu dārgāk?”

A.Lembergs: “Ja pārrēķina.. Pagaidi! Es runāju par reālu aizņēmumu, kas tika aizņemts jūlijā.”

Ģ.Timrots: “Tas varētu būt reāls priekšvēlēšanu solījums, par kādu naudu jūs varētu aizņemties nākamgad?”

A.Lembergs: “Lepnība tā maksā 100 miljonu latu, pensionāriem vajag nākošajam gadam 31. Tad, kad vajag 31, tad naudas nav.”

Ģ.Timrots: “Cita nauda, kuru mēs varam dabūt ir dārgāka vai nav?”

A.Vilks: “Protams, ka ir. Tagad šis aizdevums nebūtu iesējams, jo pasaulē naudas cena ir daudz dārgāka tagad, jo, redzot kas notiek, neviens nevar šādas summas vairs dabūt. Tik bezcerīgā gadījumā kā Grieķija, kur tiešām ir pilnīgi bezcerīga situācija patlaban, viņi ir samazinājuši to summu patlaban. Latvija nav nekāda bārenīte, mēs esam parādījuši, ka mēs izejam starptautiskajā tirgū, reti kura valsts patlaban ir izgājusi.”

A.Lembergs: “Mūsu valsts dzīvo nabadzībā, ko Jūs te lielāties?”

Ģ.Timrots: “Bet tad vienojoties par citiem nosacījumiem ar šiem aizdevējiem, mēs nevaram dabūt labāku cenu?”

A.Vilks: “Nevaram, mums būtu tādas pašas likmes kā tagad tām valstīm, kas iestājas programmā. 5-6-7%.”

A.Lembergs: “Bet tad, kad es runāju ar viņiem, viņi teica, ka var, tikai jārunā, bet Jūs pat neuzsākat sarunas, Jūs saprotat?”

Ģ.Timrots: “Mēģinājums vienoties ir..”

A.Lembergs: “Nu kā Jūs varat pierunāt meiteni, ja jūs ar viņu nerunājat, mīļais cilvēk!”

A.Vilks: “Valūtas fonds un Eiropas Komisija par to sarunu izteicās, ka viņi īsti nav sapratuši, ko Lemberga kungs gribējis viņiem izstāstīt un ko prasīt. Man tad bija viņiem jāizstāsta tas fons, jo tas jau principā, es tieši otrādi gribēju nu redzēt, lai tā saruna būtu tāda, ka Lemberga kungs izrastu tos likumus un tās likumsakarības, bet beigu beigās iznāca tā.”

A.Lembergs: “Īrijai pagarināja?”

A.Vilks: “Mums nav pārmetumu.

Ģ.Timrots: “Lai nu paliek starptautiskā nauda! Tagad.. ir pārmetums! Pensionāriem naudu neatradāt, “airBaltic” aviokompānijai atradāt. Ko teiksiet?”

A.Vilks: “Ar “airBaltic” vēl nav teikts, kas notiks, jo kas ir šeit- valsts ilgstoši maldināta no privāto akcionāru puses nepamatoti. Tas no buldozera ēras diemžēl šis te, šīs te ļoti negatīvās mums sekas. Valsts var ieguldīt tikai tad šajā kompānijā, kad mēs tiešām caurspīdīgi saprotam, kas notiek ar privāto akcionāru.”

Ģ.Timrots: “Šeit pamatā lēmums ir, ka atbalstīs, ieguldīs.”

A.Vilks: “Atbalstu ir zināmā mērā teikusi valdība, bet ne finanšu ministrs. Ja nav auditētu datu un nav skaidrs, kas notiek ar privātu akcionāru, valsts, teiksim, un valdes locekļiem šajā kompānijā, mēs nekādā ziņā nevaram šeit dot naudu, tā ir stratēģiska nozare.”

A.Lembergs: “Vai tad finanšu ministrs nav valdības loceklis?”

A.Vilks: “Man ir savi iebildumi, es viņus esmu uzturējis un tas ir viss redzams, visos protokolos. Tā kā šeit nevar dot kā Augulis, ministrs Augulis nāca dienu un nakti virsū: lūdzu, man, Dombrovskim dodiet naudu, guldiet iekšā, tāpat kā iepriekš- nāca virsū valdībai, valdība deva. Šoreiz tā nebūs.”

A.Lembergs: “Nu nekas talmlīdzīgi..

Ģ.Timrots: “Nu, vajag mums “airBaltic” ieguldīt naudu?”

A.Lembergs: “Augulis.. Pagaidiet, vienu sekundi! Augulis gāja ar trijiem variantiem, ja. Es uzskatu, ka nav jāiegulda neviens santīms šajā te kompānijā..”

Ģ.Timrots: “Tagad par satiksmes ministru varbūt ka vairāk nē. Par “airBaltic”.”

A.Lembergs: “Es tagad stāstu. Atbilstoši akcionāru līgumam, ko pēdējo reizi akceptēja Dombrovska valdība 2009.gadā, valsts ir pasīvais finanšu investors un nepiedalās kompānijas pārvaldē. Līdz ar to viņa cer, ka kompānijas vērtība ieaugs. Un viss, ar to ir cauri. Šobrīd ieguldīt naudu kompānijā, kurā, kā es saprotu, ir privātie investori, kuri ir gatavo valsts vietā ieguldīt šo te nepieciešamo papildus kapitālu. Ir. Tad priekš kam tur bāzties valstij un riskēt ar savu naudu, pie tam, kad naudas neesot?”

Ģ.Timrots: “Tad par šo jautājumu jūs varat vienoties, ka mums nevajag ieguldīt naudu “airBaltic”?”

A.Lembergs: “Pilnīgi nepareiza politika, es tādu neatbalstu. Un, ja Vilks neatbalsta to, tad nu, es neesmu valdības loceklis, bet ja viņš būtu mans finansu ministrs, tad mēs ietu kopā valdībā un pierādītu- nevienu santīmu kapitāla palielināšanai, lai to dara privātie.”

A.Vilks: “Tur jau tā lieta, ka nav nekādas pilnīgi informācijas, ka privātinvestoram būtu nauda. Mēs iepriekšējo ieguldījumu nezinām, vai viņš bijis ir valstij. Tātad šeit var ieguldīt tikai tad, ja ir pilnīgs caurspīdīgums. Es šaubos, vai tuvākās dienās mēs to redzēsim, kompānija pat nav auditēta.”

A.Lembergs: “Bet lai privātie risina, ko jūs par viņiem cepaties?”

A.Vilks: “Privātam investoram jau nav nekādas, pirmkārt, naudas, otrkārt, šis te biznesa modelis zaudē jēgu, ja šeit nav valsts iekšā ar lielāko akcijas daļu.”

A.Lembergs: “Kāpēc?”

A.Vilks: “Šai te kompānijai ir izdevīgi dot valsts vāju kontroli pār uzņēmumu. Valsts ir nepieciešama..”

A.Lembergs: “Valstij vispār nav kontroles..”

Ģ.Timrots: “Par “airBaltic” arī mums jābeidz. Nākamais jautājums ir nu jau diezgan tēlains. Par oligarhiem un par iespējamo jūsu sadarbību pēc vēlēšanām, turklāt “Vienotības” programmā ir rakstīts- novērst oligarhu un naudas ietekmi uz lēmējvaras, tiesu varas un citiem lēmumiem. Šis ir viens no oligarhiem.”

A.Vilks: “Es teiktu, oligarhs, ja tā paskatās, Latvijā pārāk lepni skan. Es teiktu- tādi izmanīgi cilvēki.”

A.Lembergs: “Nu redz, es tā cerēju!”

A.Vilks: “Oligarhs ir lielās valstīs.”

A.Lembergs: “Es tūlīt sākšu raudāt.”

A.Vilks: “Oligarhs ir Krievija, Latīņamerikas valstis, to es saprotu, tas ir pārāk glauni teikts. Bet ietekme ir redzama cilvēkiem, jo arī, skatoties, kā ministri strādā, tomēr ir redzams, ka tā kontrole no Lemberga arī citās partijās tomēr ir ļoti liela un man, tā ienākot politikā, bija stipri dīvaini to redzēt, kas ir tik liela tā vēlēšanās.”

Ģ.Timrots: “Kā Lemberga kungs kontrolē, piemēram, Ministru kabineta lēmumus?”

A.Vilks: “Es redzēju, kas notika budžetu pieņemot, man jau to ministru žēl cilvēcīgi, jo viņiem daudz jākonsultējas ar Lemberga kungu par visiem jautājumiem, par skaitļiem, jo tas kaut kā neierasti, jo es, privātā biznesā strādājot, redzēju cik liela pašnoteikšanās ir katram līmenim.”

Ģ.Timrots: “Katram ministram ir jāatskaitās Jums pirms lēmumu pieņemšanas?”

A.Lembergs: “Viņš ir bijis klāt, nu pasakiet? Tās ir Vilka kunga fantāzijas. Es esmu piedalījies Zaļo un zemnieku savienības valdes sēdēs, kur piedalās četru partiju un plus vēl arī valdes locekļi un tā tālāk, un izskatīja valsts budžeta projektu 2011.gadam, arī budžeta grozījumus. Pie tam nelaime jau kāda- viņi iedod valsts budžeta projektu un jums tas jautājums ir jāizskata vienas, vidu dienu laikā- pilnīgi nejēdzīga prakse. Un, protams, lai aizstāvētu nozares- medicīnas nozari, labklājības nozari, izglītības nozari, satiksmi- un viņi grib padarīt plikus, par cik viņiem nav šīs nozares atbildībā, protams, tur ir vajadzīga politiskā aizstāvība, ne jau no manis, bet no Zaļo un zemnieku frakcijas, tādā gadījumā, ja nav frakcijas balsis Vilka budžetam, tādā gadījumā Vilks paliek par jēru.”

Ģ.Timrots: “Tas, ka konsultējas ar savas partijas frakciju, tas jau..”

A.Lembergs: “Tā ir normāla prakse. Un, Vilka kungs, es vadu partiju no 1994.gada- septiņpadsmit gadus, jūs neesat vadījis nevienu partiju nevienu dienu, tā kā es esmu publiskā politikā.”

A.Vilks: “Es uzskatu, ka cilvēki savās jomās orientējas. Nu Bārzdiņš tomēr pats var pieņemt vai Jurševska lēmumus, kāpēc viņiem ir jāzvana par katru jautājumu?”

A.Lembergs: “Viņi arī pieņem, bet jūs jau nedodat..”

A.Vilks: “Es redzēju, es divas grāmatas pie Dombrovska pāršķirstīju biezas, kamēr viņi runāja ar Lemberga kungu par tiem skaitļiem, es biju pārguris septiņas stundas budžetu veidojot. Labi, ka Dombrovska kungam bija grāmatas.”

A.Lembergs: “Un ziniet, par ko mēs runājām? Par to, ka nedrīkst atkāpties un piekrist samazināt naudu stipendijām, noņemt pensijām piemaksas, kā jūs gribējāt..”

A.Vilks: “Atcelt PVN.”

A.Lembergs: “Paga, paga, paga. Noņemt nost skolotājiem piemaksas. Jā, par to! Un mums bija vienošanās, ka veselībai neņems nost, un tad jūs kopā ar Dombrovski gribējāt veselībai noņemt nost. Jau tā ir lielākais līdzmaksājums.”

Ģ.Timrots: “Parunāsim par nākotni. Aivars Lembergs ir Zaļo un zemnieku savienības premjera amata kandidāts. Ja Lemberga kungs būs premjers, ministri varēs ar viņu konsultēties bez nekādiem pārmetumiem. Kādēļ Lemberga kungs būtu slikts premjers, Jūsuprāt?”

A.Vilks: “Kā ļoti harizmātisks un cilvēks, kuram patīk kontrolēt procesus, protams, es pilnīgi spēju iedomāties šo te modeli. Bet jautājums tāds, vai viņš tiešām pieņemtu šādu te amata piedāvājumu un ja būtu koalīcijā ar “Saskaņas centru”, ar Šlesera Reformu partiju, cik bieži dotos ārvalstu vizītēs un kuras būs tās pirmās valstis. Un cik jūs aktīvi, tā ka Kubiļus brauktu investoriem pakaļ, tiktos ar kaut kādām valstīm konkrētām, tas tieši tas veids.”

A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, Zaļo un zemnieku savienība bijusi nevis ar “Vienotību” valdībā vai ar Šlesera Reformu partiju, bet gan ir bijusi ar “Vienotību” kopā valdībā un Dombrovska valdības stūrakmens un balsts ir bijusi Zaļo un zemnieku savienība un neviena cita. Tā kā nevajag runāt muļķības, Jūs pats esat bijis tikai tajā valdībā, kur ir bijuši arī Zaļie zemnieki un Zaļie zemnieki neuzmeta valdību atšķirībā kā “Vienotība” vienā otrā gadījumā tagad cenšas uzmest savus stabilākos un drošākos partnerus. Tas, ka mēs strīdamies par kaut kādiem jautājumiem- pagarināt aizdevumu, nepagarināt aizdevumu un tādiem, tas taču ir normāli. Jūs jau domājat tā- lielā “Vienotība” pateiks mazajiem Zaļajiem zemniekiem: tā, būs tā! Nē, jūs pierādiet, kāpēc tā ir labi, kāpēc tā valstij ir izdevīgi. Jo es saprotu, ka 100 miljoni tā ir nauda.”

Ģ.Timrots: “Šī sadarbība ir laba- “Vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība?”

A.Lembergs: “Bet viņa ir nodrošinājusi valdības stabilitāti un pietiekami konsekventu reformu realizāciju, jā, smagu, jā, nežēlīgu, mēs esam strīdējušies, bet, mīļie cilvēki, ja divi normāli izglītoti cilvēki sanāk savā starpā, viņiem tak savs viedoklis jāsaskaņo. Jūs pat ģimenē..”

Ģ.Timrots: “Kur ir problēma?”

A.Vilks: “Problēma ir tā, ka jābūt krietni lielākai pašnoteikšanās arī ministriem un tomēr, ja vienam cilvēkam ir tik liela koncentrēta vara un padomu došana, tas modelis ir diezgan tāds neierasts.”

A.Lembergs: “Ministriem ir jādod atbalsts.”

Ģ.Timrots: “Pietiks arī par ministriem, mums šajā rītā arī jābeidz. Ārkārtas vēlēšanas ir jau nākamnedēļ, mēs ceram, ka palīdzējām arī jums pieņemt lēmumu ar to, kā balsot nākamās nedēļas vēlēšanās. Paldies jums, ka šorīt atnācāt! Vēl par vēlēšanu rezultātiem šajā rītā.”

Daina Lipeniece, raidījuma vadītāja: “Jā, paldies jums par piedalīšanos. Tātad skatītāji šajā rītā daudz lielāku atbalstu izteikuši Zaļo un zemnieku savienības pārstāvim- gandrīz, pat vairāk kā 1400 balsis par to atdodot, savukārt Andris Vilks ieguvis 600, gandrīz 600 skatītāju lielu atbalstu. Turpinām ar citām ziņām šajā rītā!”

Aptaujas rezultāti: Andris Vilks – 571; Aivars Lembergs – 1448

Publicēts lapā: 8.09.2011