Kalendārs

Kallass bojā Baltijas valstu un Krievijas attiecības (Eesti Päevalehe, 08.08.2011.)

Foto: Valda Kalniņa / AFI

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga intervijas Igaunijas laikrakstam “Eesti Päevalehe” tulkojums. Autors – žurnālists Andres Reimer.

Jūs apbalvoja 1991. gadā ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Kad Jūs nokāpsiet no barikādēm?

Manas barikādes tiešām ir vēl lietošanā. Pret mani ierosināja 3 krimināllietas: 2 tieši un viena netieši. Valsts tiesā zaudēja. Dažu politiķu varā ir policija, prokuratūra, kā arī pretkorupcijas komiteja KNAB. Politiskie pretinieki ar šo institūciju palīdzību mani cenšas noslīcināt, bet es turos virs ūdens, un kļūstu arvien stiprāks.

Vai Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu, lai Jums atriebtos?

No sākuma bija tikai viens prezidenta kandidāts – amatā esošais prezidents Zatlers. Aprīļa beigās viņš runāja par sadarbību ar politiķiem, un ko plāno darīt nākošajos 4 gados. Par oligarhu ietekmi un cīņu pret viņiem nebija ne vārda. 17. maijā Andris Bērziņš uzsāka sarunas parlamentā, lai rastu atbalstu kā prezidenta kandidāts, un 19. maijā paziņoja par savu kandidēšanu. 20. maijā KNAB ierosināja kriminālizmeklēšanu tā saucamo triju oligarhu lietā. Divi no viņiem ir parlamenta dalībnieki un trešais esmu es. 25. maijā organizēja desmitiem kratīšanu. 26. maijā Saeima nedeva atļauju veikt kratīšanu parlamenta dalībnieka Aināra Šlesera dzīvoklī. Visiem ir skaidrs, ka tā bija tikai izrāde, jo kratīšanai nebija gaidītā efekta. 28. maijā prezidents paziņoja, ka visu Latvijas nelaimju cēlonis ir trīs oligarhi. Zatlers, kam nebija cerību tikt ievēlētam atkārtoti, četras dienas pirms jaunām vēlēšanām kļuva par tautas varoni, paziņojot par referendumu par Saeimas atlaišanu. Galvenais sitiens bija ZZS un man, jo no mūsu pulka ir otrais kandidāts, un Zatleru atpakaļ neievēlēja. Tagad Zatlers neies vēsturē kā prezidents, kuru atkārtoti neievēlēja, bet kā prezidents, kurš Latvijas vēsturē pirmais atlaida Saeimu.

Pret kādām Jūsu personiskajām ambīcijām Zatlers iestājas?

Zatlers apvainoja Saeimu, ka tā septiņu mēnešu laikā ir pieņēmusi manas personīgās intereses aizstāvošus likumus. Bet viņš pats tos likumus taču parakstīja, ar to būdams līdzdalībnieks. Viņš nevarēja nosaukt nevienu tādu likumu.  Beigās Zatlers teica, ka Ventspils OC (Olimpiskais centrs ‘’Ventspils’’) no valsts ieguva kredītu bāzu paplašināšanai. Es ar smailīti nebraucu, futbolu spēlēju pirms 40 gadiem. Sākas cīņa, kas atgādina Ķīnā kultūras revolūcijas laikā veikto zvirbuļu iznīcināšanas kampaņu, pēc kā ēdienu trūkums nesamazinājās, bet palielinājās.

Vai Jūs vēlēšanās izvizīsiet savu kandidatūru?

Socioloģiskie pētījumi rāda, ka par manu ZZS sarakstu ir gatavi balsot 38% vēlētāju. 20% vēl domājot.

Ja pētījumi parādīs, ka mans saraksts saņems vairāk kā 50% balsu, tad es piedalīšos vēlēšanās. Kļūt par Saeimas locekli un tur 4  gadus sēdēt man nešķiet kā sevišķi efektīvs laika izlietojums.

Vai Jūs būtu ar mieru strādāt par ministru vai tikai premjerministra amatā?

Latvijā visa vara pieder premjerministram, kas var parādīt, ka Latvija ir pasaules perspektīvākā zeme. Mūsu lielākā problēma ir tā, ka mums trūkst ambīciju. Latvijas politiskā elite ir pieradusi ilgus gadus tikai izpildīt no kaut kurienes nākušas pavēles. Tādēļ Latvija vēl nav iestājusies NATO.

Kādā ziņā?

Kad Latvija ietilpa Varšavas paktā, tad tā bija integrēta militāri rūpnieciskā kompleksā. NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā mēs neesam integrēti. Bez tās esam kā negrimstoša lidmašīnu platforma jeb lielgabalu gaļa, bet varbūt tikai karogs Afganistānā.

Ko Latvija šajā ziņā varētu darīt vairāk?

Mums vajag Maršala plānu. Latvija nav sliktāka par pēcfašisma Vāciju. Pati Latvija taču nepiedalījās holokaustā. Bet atšķirībā no pēckara Vācijas Amerikas Savienotās Valstis Latvijas ekonomikā nav ieguldījušas ne centu. Latvijas valstij nav attīstības plāna. Kad es pagājušā  gada sākumā kritizēju Dombrovska valdību, tad tikai pirms mēneša nolēma par tāda plāna sastādīšanu, kuru labākajā gadījumā tikai 2012. gadā būs iespējams pieņemt. Eiropas Savienības attiecīgais plāns tad jau būs pieņemts, un mums būs jāpielāgojas, līdzīgi Igaunijai un Lietuvai. Tagad, vasarā, kad ministriem vajadzēja Eiropā cīnīties par Latvijas pozīcijām, viņi devās atvaļinājumā, jo valdībai nav darba plānošanas.

Latvijai ir visas iespējas būt Baltijas lokomotīvei. Kur pazudušas šīs ambīcijas?

Rīga jau cara laikā bija svarīgākais ekonomikas un kultūras centrs. Tallina un Viļņa to nesasniegs nekad. Bet priekšrocību realizēšanai nepieciešama galva un darbojošās organizācijas, ar ko Latvija līdz šim nekad nav varējusi lepoties. Pat Padomju laikā kaimiņi savus ne tik labos apstākļus izmantoja daudz labāk, piemēram, Olimpiskā regate Tallinā un Lietuvas lieliskie ceļi.

Kā Jūs plānojat pamodināt Latviju no miega?

Latvijai nav draugu, ir tikai intereses. Vienam līderim ir jāsapulcē domubiedri. Mums jābeidz karot ar ierēdņiem. No 1997. gada risinās cīņa, un ir uzskats, ka ierēdņi ir visu nelaimju cēlonis, ka tie ir jāslāna, to algas jāsamazina vai pat jāatlaiž. Valsts nedrīkst pazemot savus labākos palīgus un cerēt, ka viņi sāks strādāt radoši. Tagad ierēdņi meklē mazāku risku un baiļu dēļ nestrādā.

Vai tad tagadējie Latvijas valsts vadītāji nespēj izmantot izdevības?

Tieši tā. Tallinas osta 1998. gadā attīstījās uz Latvijas rēķina, kad mūsu tautas revolūcijas vadītāju vainas dēļ Krievija Latvijas dzelzceļa pārvadājumiem noteica ļoti augstus tarifus. Igaunija tolaik attīstījās ļoti strauji. Ventspils naftas vada slēgšana arī attiecas uz to pašu. Bet tagad, pateicoties bronzas karavīram, apstākļi ir uzlabojušies, un mēs ļoti nepārdzīvojam. Jūs būtu varējuši to bronzas karavīru jau 1999. gadā pakustināt – labsajūta uz vienu mirkli, bet tautai bēdas uz desmitgadēm.

Vai Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja nesenā tikšanās  ar Latvijas prezidentu ir nesusi pārmaiņas?

Pēdējo trīs gadu laikā starp Latviju un Krieviju risinās dialogs. Zatlera vizītei Maskavā arī bija labi rezultāti. Nākamās tikšanās parādīs prezidentu Bērziņu kā pragmatiski domājošu personu, kas pieļauj kontaktu turpināšanu augstākajos līmeņos. Mums jārunā par Latvijas un Krievijas  integrāciju Eiropas Savienībā. Mēs esam laba robežvalsts. Mums nav jāmāca kaimiņi – Krievija un Baltkrievija –  kā tām jādzīvo. Mums pašiem vēl ir daudz, ko mācīties. Ja mēs to sapratīsim, labumu no tā gūs visa Eiropas Savienība.

Kuru Jūs domājat?

Igaunijai Eiropas Komisijā ir tikai viens pārstāvis – Sīms Kallass.

Par ko peļams Kallass?

Virkne Kallasa izteikumu ietekmē Baltijas valstu izolāciju no Eiropas Savienības un dialoga ar Krieviju. Viņš kā mūsu partneri piedāvā tikai Somiju. Latvijas situācija nav spīdoša, proti, ja mēs paši attiecības veidojam normālas, kāds no Eiropas Komisijas visu sabojā.

Kas Kallasa rīcībā ir bijis slikts vai nepareizs?

Es nevaru piekrist, ka Baltijas ekonomiskajā telpā galvenā darbošanās ass ir starp Somiju un veco Eiropu. Kad man stāsta, ka Igaunijas saimnieciskais potenciāls nav savienojams ar Krieviju, un tādēļ galvenās transportartērijas nav jāveido austrumu-rietumu, bet gan ziemeļu-dienvidu virzienā, un tie ziemeļi sākas Helsinkos, tad man to ir grūti pieņemt. Manuprāt, visu nosaka politika – saimnieciskā izaugsme tiek upurēta politiskiem lēmumiem.

Vai Latvijā visi ir vienisprātis, ka Rail Baltic Latvijai nav izdevīgs?

Ja Somija nākamajā desmitgadē cilvēkresursu un zemes bagātības ziņā sasniegs Krievijas līmeni un tai būs robežas ar Ķīnu un Japānu, tad es piekristu transporta infrastruktūras attīstībai ziemeļu-dienvidu virzienā. Igaunijai, protams, ir izdevīgi attīstīt Rail Baltic pa veco dzelzceļu, jo tas neiet ziemeļu-dienvidu virzienā, bet tieši austrumu-rietumu virzienā. Ar Lietuvu ir tāpat – runā par Rail Baltic, bet domā tranzītu austrumu virzienā. Nav ne viena metra no Rail Baltic, kas Latvijai nestu peļņu un dublētu austrumu-rietumu virziena kustību.

Ko Jūs domājat par jaunu Eiropas dzelzceļa platumu Rail Baltic?

Šo ideju virzītājiem iesaku ārstēties psihiatriskajā slimnīcā. Latvijas atpalicība no vecās Eiropas, sākot ar apvienošanos ar Eiropas Savienību, arvien pieaug. Vecā Eiropa Latviju uzskata par savu koloniju. Ņemot to vērā, jauna Rail Baltic celtniecībai nav nekādu cerību.

Kur vajadzētu būvēt sašķidrinātās gāzes termināli?

Ventspils bija viena no alternatīvām, un tādēļ esmu lietas kursā par visiem Latvijas gāzes krātuvju un cauruļvadu lietošanas juridiskajiem noteikumiem. Valdības komisijai bija rūpīgi jāizanalizē vietas izvēle. Par nožēlu, Latvijas glupākais ministrs Artis Kampars noslēpa Latvenergo veikto pētījumu rezultātus. Sakarā ar to jūsu ekonomikas ministra kritika par termināļa būvēšanu Latvijā var izrādīties bez pamata. Lai gan dažiem izteikumiem es piekrītu.

Juhans Parts baidījās, ka esošie līgumi var traucēt Latvijā glabātās gāzes tirgošanu trešajām valstīm.

Tās ir pamatotas bailes. Teorētiski gāzes krātuve eksistē, bet, ja Latvijas Gāzi privatizēja tā, ka papīros lietas izskatās citādi, nekā tas ir reāli.

Vai Latvijas valdība ir spiesta gāzes cauruļvadus no īpašniekiem atpirkt?

Tie ir jāatpērk vai sarunās jāpanāk rezultāts. Tikai tādēļ, ka, kādreiz privatizējot monopolu, pieļautas muļķības, nevar taču  atņemt īpašumu. Bet Latvija, Lietuva un Igaunija par šo jautājumu nekad nevienosies, jo jau 20 gadus ne par ko nav varējušas vienoties. Igaunija un Latvija karoja par brētliņām – labi, ka nevienai nav armijas. Latvijai ir robeža ar Krieviju, bet ar Lietuvu mēs par robežu neesam spējuši vienoties.

Vai Jums ar Igauniju ir bijuši kādi ekonomiski sakari?

Pirms 7 gadiem es piedāvāju sadarbības? modeli naftas tranzītā, kas nestu peļņu kā Latvijai, tā Igaunijai. Tas apvienotu Latvijas un Igaunijas termināļu pūliņus. Tolaik Igaunija Krievijai bija laba, bet Latvija slikta, turklāt Maskava nepiekrita maniem priekšlikumiem.

Fonā: Bagātākais latvietis

  • Ventspils mēru Aivaru Lembergu uzskata par bagātāko cilvēku Latvijā, kura bagātība, kā lēš eksperti, sastādot 1,4 miljardus eiro.
  • Oficiāli varenākā oligarha un tranzītbiznesmeņa bagātība ir 21 miljona eiro vērta.
  • Lemberga bizness ir saistīts ar Ventspils Naftu, Ventbunkeru un Latvijas Naftas tranzītu.
  • Biznesa partneri līdz šai dienai tiesājas ar Lembergu, apvainojot viņu tranzītuzņēmuma akciju piesavināšanās, ar Igaunijas tranzītuzņēmuma ”Gild” palīdzību.
  • Lembergs ir ZZS premjerministra kandidāts. Šodien viņš paziņos savu lēmumu, vai viņš kandidēs septembrī notiekošajās parlamenta vēlēšanās. Kandidēšana parādītu Lemberga pārliecību būt par premjerministru.
  • Latvijas pretkorupcijas birojs apvainoja Lembergu Rīgas vicemēra iespaidošanā, lai nominētu viņam vajadzīgu personu. Viņu apsūdz ofšorfirmu izmantošanā, lai panāktu slēptu dalību Latvijas ekonomikai svarīgos uzņēmumos.
  • Pats Lembergs cīņu pret ofšoriem sauc par PR triku, jo tādi uzņēmumi darbojas visur pasaulē. Pēc viņa vārdiem, vēlēšanu laikā cīņa pret ofšoriem ir ļaunuma sinonīms; tas tautai patīk.
  • Kļūstot par premjerministru, Lembergs Latviju vadītu tāpat, kā viņš vada Ventspils pilsētu, proti, valdībai būs rīcības plāns, ministriem – izmērojami uzdevumi un premjerministrs pārbaudīs uzdevumu izpildi.
  • Lembergam izdevies pierādīt, ka Ventspils ir Latvijas perspektīvākā vieta, un viņš vēlas pierādīt, ka Latvija ir pasaules perspektīvākā vieta.

Publicēts lapā: 9.08.2011