Kalendārs

Ventspilij ir izcila nākotne (Ventas balss, 06.08.2011.)

Foto: Juris PresņikovsVentspils svin 721. dzimšanas dienu. Pilsētā valda kārtība un mājo ziedu pilnība, ir vairāk darba, ir arī naudas – pilsētas naudasmakā glabājas vairāk nekā 15 miljonu latu. Svētku reizē par dzīvi šeit un tagad sarunā ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Kādas dāvanas pilsētai un ventspilniekiem šogad tapušas gada garumā no pagājušajiem Pilsētas svētkiem līdz šiem?
– Ļoti būtiska dāvana ir komunālo mašīnu ražotnes paplašināšana – kompānija Bucher Schoerling Baltic, ar kuru kopā realizējām šo projektu, un Dendrolight Latvia jaunās ražošanas ēkas būvniecība. Uzstādīta jaunas trenažieru iekārtas Aizsaules un Saules ielas stūrī, rekonstruēta Džungļu taka Jūrmalas parkā. Jaunas bērnu rotaļu iekārtas tagad ir Katoļu, Šķērsu ielā un Sarkanmuižas dambī. Ir jaunas tūristu norādes. Gada nogalē atklāsim Ventas paceļamā tilta apgaismojumu. Pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi siltinās 15 daudzdzīvokļu mājas. Uzsākta Livonijas ordeņa pils otrā stāva un citu objektu restaurācija un ekspozīcijas iekārtošana, ko redzēsim nākošgad.
Renovētas 55 ielas vai ielu posmi, kopējais plānotais darba apjoms ir vairāk nekā 11 miljoni latu. Šogad izbūvēsim 23 km veloceliņu – tagad jau ir 9 km. Jauna poliklīnika būs nākošgad. Ārkārtīgi populāra ir ziedu skulptūra Zaķu ģimene, kuru tikko nodevām. Lielā, skaistā puķudobe pretī Tobago.
Svētku dienās par godu 100 gadu jubilejai, kopš Ventspils novada mežos brīvībā tika palaisti staltbrieži, atklāsim autentisku briežu bulli. Bronzas skulptūru darinājis Gļebs Panteļejevs.

Ventspils neapšaubāmi 20 gados spērusi milzīgu attīstības soli, izaugot no nožēlojamas, pelēkas pilsētas ar izrakņātām ielām un nekoptiem parkiem līdz ziedošai pilsētai ar jaunām ražotnēm. Šogad pilsētas labiekārtošanā investīciju ziņā sasniegts rekords. Vai tā ir?
– Jā.

Vai kādreiz varēs teikt, ka Ventspils beidzot ir gatava?
– Viena no galvenajām šā gada dāvanām ir jau tradicionāli lielais darbu apjoms, izbūvējot ūdensvada, kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas tīklus un attiecīgi ielas, trotuārus, apgaismojumus. Šogad darba apjoms ir rekordliels. Vienai daļai ventspilnieku tas nav pamanāms. Darbi notiek nevis centrā, bet vietās, kur parasti cilvēki neapgrozās, izņemot tos, kas paši tur dzīvo. Mēs faktiski 20 gadus – no 1989. līdz 2009. gadam – pilsētas attīstībā un sakārtošanā realizējam konceptu – kompakta pilsēta. Padomju laikā pilsēta strauji gāja plašumā, aizmirstot to, kas jau ir, proti, ne vecais vairs bija kārtībā, ne jaunais. Pēdējo 2 gadu laikā esam sākuši izbūvēt ielas, kur varētu notikt privātā apbūve, lai ventspilniekus stimulētu būvēt privātmājas. Viņi tad kļūtu arī par nodokļu maksātājiem. Nav šaubu, ka pilsēta gatava nebūs nekad, jo cilvēka vajadzības visu laiku aug gan kvantitātē, gan kvalitātē – varbūt ne vienmēr personīgi pret sevi, bet pret varu neapšaubāmi! Mēs to uztveram kā pašu par sevi saprotamu, tāpēc noskaņojums ir – tikai uz priekšu!

Kur slēpjas Ventspils veiksmes atslēga? Kādreiz teica, ka Ventspils laime meklējama naftas caurulē, taču izrādījās, ka bez tās dzīve nebeidzas!
– Jā, bija propagandas stāsts, kas plaši tika propagandēts Krievijā un arī Latvijā, ka, ja naftas cauruli aiztaisīs, tad mirs Ventspils un mirs arī Latvija. Naftas caurule bija izdevīga divām uzņēmējsabiedrībām: LatRosTrans un AS Ventspils nafta. Peļņa nebija Ventspils pašvaldībai. Kopš naftas caurules aizvēršanas pagājuši 9 gadi, bet mūsu attīstība nav apstājusies. Taisni otrādi – mūs tas būtiski stimulēja. Kad bija skaidrs, ka tādi draudi pastāv, sākām realizēt Ventspils industrializācijas politiku. Kopš tā brīža Ventspilī darbu sākuši 20 jauni rūpniecības uzņēmumi un vesela virkne termināļu – 4 jauni ostas termināļi; drīzumā vēl viens tiks nodots ekspluatācijā.

Bet kur slēpjas tā veiksme? Citās pilsētās arī ir uzceltas rūpnīcas.
– Rūpnīca pati par sevi laimi nenes; tā dod darbu cilvēkiem. Ir daudzi ļoti būtiski faktori, to gribētu salīdzināt ar dzīvi laukos. Divas zemnieku saimniecības atrodas blakus: vienā govs dod 3000 l piena gadā, bet otrā – 6000 l. Vienāda zemes auglība: vienā graudu raža ir 25 centneri no hektāra, otrā – 50. Potenciāls ir vienāds, bet dažādi saimnieki. Tādi piemēri ir ne tikai laukos, bet arī pilsētā: vienam pagalms ar usnēm aizaudzis, citam krāšņi zied puķes. Pensijas abiem vienādas. Tas pats attiecināms gan uz pašvaldību, gan uz pilsētu, gan uz valsti. Kas tad ir nepieciešams? Vajadzīga ir uzcītība – ļoti daudz ir jāstrādā, vajadzīga izdoma, mērķtiecība, neatlaidība, zināšanas, prasme un pieredze. Visu izšķir cilvēki. Ventspilī ir ļoti daudz izcilu piemēru, cik labi ventspilnieki prot strādāt. Tikko bija Puķu svētki. Paskatieties, kā ventspilnieces (pārsvarā tās ir sievietes) rada puķu dobes, puķu piramīdas, ziedu arhitektūru. Ņemsim citu jomu – celtnieki. Vai kāds kādreiz varēja iedomāties, ka Ventspils celtnieki, kas padomju laikā diemžēl bija slaveni ar savu zemo darba kvalitāti, tik labā kvalitātē izpilda darbus, sākot ar restaurāciju un beidzot ar dažādu sarežģītu izglītības un kultūras objektu būvi, protams, arī ar rūpniecisko, industriālo objektu būvi. Ventspils Augstskola. Studenti lepojas, ka viņi mācās Ventspils Augstskolā un beidz augstskolu ne tikai ar labām zināšanām, bet arī ar labām atmiņām par mācību iestādi un pilsētu. Radioastronomijas centrs – tas ir integrējies Eiropas kosmosa sistēmā. Pirms 6 gadiem tas knapi vilka dzīvību, cīnījās par to, lai tur neizzog. Visiem interesentiem ir pieejami Ventspils pašvaldības bērnudārzi, nevajag maksāt lielu naudu par privātajiem. Kas varēja iedomāties, ka Ventspilī pasaules mēroga koncerns ražos pasaules klases komunālās mašīnas – tur taču strādā ventspilnieki! Vai kāds varēja iedomāties, ka viena pienācīga orķestra bedre ir Nacionālajā operā, bet otra – Jūras vārtos, kur tikko notika operas izrāde Jevgeņijs Oņegins ar Maiju Kovaļevsku un Akimovu titullomās. Neiedomājami! Mēs bijām pirmie, kas izveidoja Olimpisko centru! Šobrīd augstskola mums ir izveidota vienotā kompleksā, kurā ir mācību telpas, laboratorijas, kopmītnes, ēdnīca, bibliotēka. Kam vēl tāds ir? Tas viss ir veidots soli pa solim nemitīgā progresā. Valsts augstākās amatpersonas atļaujas ventspilniekus nosodīt par šo progresu, uzkurina melnas skaudības kaislības, pretstatot vienu novadu otram, vienu pilsētu otrai, nevis stāstot pasaulei, kādi Latvijai ir sasniegumi, bet apmelojot savu valsti un tautu!

Cik lielā mērā Ventspilij attīstīties traucē tieši Latvijas valsts mazspēja? Jo, kā zināms, ar valsts lēno attīstību neviens nav apmierināts.
– Protams, būtiski traucē. Ļoti dziļas 3 banku krīzes – tās skāra gandrīz katru ventspilnieku un pilsētas uzņēmumu. Valsts un pašvaldībā strādājošajiem algas tika mazinātas visā Latvijā, ne tikai Ventspilī – piespiedu kārtā. Latvija centās iestāties Eiropas Savienībā – ar devīzi par katru cenu, nevis maksimāli izdevīgi. To pašu var attiecināt uz NATO. Latvija pat nav pacentusies, lai tās tautsaimniecība būtu integrēta NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā. Ja Latvijas ārlietu ministrs uzskata par svarīgāku savu atvaļinājumu, nevis aizstāvēt Latvijas intereses jautājumā, cik miljardus dabūs no Eiropas Savienības no 2014. līdz 2020. gadam, tad nauda, kas neatnāks uz Latviju, neatnāks arī uz Ventspili. Ja Latvijai nav izpratnes un gribas formulēt un aizstāvēt Eiropas Savienībā savas valsts stratēģiskos attīstības projektus, tad to Latvijas valdības vietā Ventspils pašvaldība nevar izdarīt. Valdība tikai pēc tam, kad es neatlaidīgi uzrunāju valdības vadītāju, ka vajag izstrādāt Latvijas nacionālo attīstības plānu, tikai šā gada jūlijā izdeva pirmo rīkojumu, ka to vajag uzsākt darīt. Ventspils pašvaldība pirms mēneša apstiprināja savu attīstības plānu. Valstī vienā vietā neizdara jeb izdara par vēlu, otrā, trešā, tā veidojas tie neatgriezeniskie zaudējumi.

Jūs joprojām esat viens no populārākajiem Ministru prezidenta kandidātiem. Kādi ir jūsu personīgie izaicinājumi? Vai jūs nevēlaties savu vadītāja pieredzi apliecināt arī valsts mērogā?
– Kad 1988. gadā strādāju Rīgā, man bija četristabu dzīvoklis un ļoti labas perspektīvas tur. Man piedāvāja atgriezties Ventspilī un uzņemties vadīt pilsētu. Kad es tam piekritu, mani draugi un kolēģi bija izbrīnīti, par manu soli izteica ārkārtīgi lielu neizpratni, jo viņiem tas izskatījās pēc pilnīga absurda un dulla lēmuma. Tad, kad neviens neticēja Ventspils nākotnei, uzskatīju, ka Ventspilij ir izcila nākotne. Tāpat ir ar Latviju!

Jūsu draugi uzskatītu par dullu lēmumu, ja jūs ietu uz Rīgu?
– Absolūti! Jā, protams, viņi uzskatītu par dullu lēmumu. Bet, lai ietu uz Rīgu, man jābūt pārliecībai, ka man būs iespēja strādāt, nevis plēsties un pieļaut, ka valdībā un valsts pārvaldē ir cilvēki, kas aizņem vietu, nevis profesionāli, ar izdomu pilda pienākumus. Un, lai es ietu, man jābūt pārliecībai, ka man būs iespēja vismaz 3 gadus strādāt, pēc tam vēlētāji lai vērtē! Un to var noteikt tikai Saeimas vēlēšanu rezultāti – esmu sarakstā vai neesmu. Svarīgi, lai saraksts, no kura esmu nominēts kā premjera kandidāts, iegūst ja ne 51 balsi Saeimā, tad tuvu. Ar pilnīgi skaidru un izšķirošu pārsvaru, kas izslēdz partiju ķīviņus, kas izslēdz darba imitāciju.

Ko jūs novēlat ventspilniekiem Pilsētas svētkos?
– Būt maksimāli viesmīlīgiem pilsētas saimniekiem, būt maksimāli labiem gidiem saviem ciemiņiem. Šajā ziņā par ventspilniekiem esmu dzirdējis ļoti labas atsauksmes. Tiem, kas uzņem viesus tiešā nozīmē – ēdina, guldina –, jāparāda Ventspils skaistumam atbilstoša klase, lai dažu neizdarības vai nemākulības dēļ nav jāsarkst pārējiem.

Saka, ka Lembergs prot ne tikai strādāt un naudu pelnīt, bet arī labi atpūsties. Kā jūs svinēsiet Pilsētas svētkus?
– Uzņemšu savus radiniekus – tradicionāli viņi brauc pie manis ciemos. Un, protams, man ir jāpiedalās daudzos pasākumos, kur obligāti ir jābūt. Pārējā laikā būšu tāds pats kā visi ventspilnieki – saimnieks un gids visas 3 dienas.

Autors: Gundega Mertena

Avots: Ventas balss

Publicēts lapā: 8.08.2011