Kalendārs

Latvija ir perspektīvākā valsts pasaulē (Dienas Bizness, 05.08.2011.)

Foto: F64 / Andrejs Terentjevs

Ventspils ar solījumiem nemētājas. 1000 jaunu darba vietu piecos gados ir ambiciozs, taču realizējams plāns. Aivars Lembergs uzskata, ka arī valsts ambīciju latiņa ir jāceļ augstāk. Daudz augstāk. Radikālām pozitīvām pārmaiņām jānotiek vienas paaudzes ietvaros – tā, kā tas noticis Ventspilī.

Jūsu piekoptā ekonomiskā politika jau ilgstoši atšķiras no tās, ko īsteno caurmērā Latvijā. Kāpēc tieši šogad Ventspils izpelnījusies tādas greizsirdības lēkmes?

– Sākotnēji arī mani tas izbrīnīja. Ventspilniekiem pārmet, ka viņi divdesmit neatkarības gados nodrošinājuši savas pilsētas izaugsmi. Ventspils ir cēlusies kā Fēnikss no pelniem, un tas sasniegts ar ļoti smagu darbu. Pirms 20 gadiem ventspilniekiem bija neērti teikt, ka viņi ir no Ventspils. Te bija lētākās garāžas, jo cilvēki devās prom uz neatgriešanos… Tagad ventspilnieki lepojas ar savu pilsētu. Viņi uztver to kā personīgo panākumu, un tas ir ļoti pareizi.

Bet par ko pārmetumi?

– Acīmredzot visiem jābūt vienādi sliktiem. Tas ir kā tajā stāstā: vienam kaimiņam nomirst govs, otrs priecājas. Mums pārmet, ka Lembergs, oligarhs, izsitis naudu no Eiropas fondiem – visvairāk no visiem. Bet viņi jauc Eiropas naudu ar PSRS valsts plānu. Jā, tai laikā es izsitu valūtu pilsētai, jā, es tad izsitu arī vara skārdu pilsētai – tā ir taisnība! Bet tas bija 1989.–1990. gadā un tie laiki sen ir pagājuši. Eiropas fondu naudu nevar izsist! Lai saņemtu Eiropas naudu, ir jāuzraksta labāks projekts nekā citiem. Lai Zatlers pasaka, cik naudas viņš ir dabūjis Latvijas attīstībai. Cik? Neko viņš nav dabūjis – ne konkursa kārtībā, ne izsitis. Četrus gadus noslinkojis. Bet tie, kas nav sēdējuši, rokas klēpī salikuši, ir tie sliktie? Pie tam ir vesela virkne projektu, ko esam ieguvuši pa tiešo no Eiropas Savienības. Tas ir kas slikts? Vai labāk tā nauda būtu aizgājusi uz Grieķiju, Spāniju, Poliju vai Lietuvu? Ja valsts vadītāji uzskata, ka veiksmes stāsts – tas ir slikti (nu, tad kā valstī var būt savādāk kā tikai reāli slikti), tad viņi apzināti kultivē neticību valstij! Ja es stāstīšu ventspilniekiem, ka te nekā nebūs, mūciet visi pēc iespējas ātrāk prom, nu, skaidrs, ka viņi muks. Es jau nesaku, ka no Ventspils neviens nebrauc projām, neesam jau vientuļa sala – puse Valsts policijas ir ārzemēs.

Caurmēra alga, kā liecina statistika, Ventspilī tomēr ir augstāka, arī pensijas.

– Valstī vidējā pensija ir 183 lati, mums – 210 lati, starpība gandrīz 30 latu mēnesī. Tas ir viens kārtīgs rēķins, ko ik mēnesi var nomaksāt. Cilvēkam ar savu darbu jāvar nopelnīt tādu pensiju, no kuras var iztikt! Zatlera runasvīrs Ķīlis propagandē, ka pareiza valsts politika ir atteikties no pensiju sistēmas un visiem maksāt vienādus vecuma pabalstus. Tas pēc būtības ir aicinājums: brauciet pēc iespējas ātrāk prom! Meklējiet valsti, kur vecumdienās būs, no kā pārtikt.

Politika, ko mēs sekmīgi realizējam Ventspilī, radikāli atšķiras. Tā ir Ventspils industrializācija. Kopumā nepilnos 10 gados atvērti 20 jauni uzņēmumi. Protams, arī viņus skāra krīze un, ja pirms krīzes tur bija ap 1300–1400 darba vietu, tad krīzes brīdī saglabājās ap 800. Tagad tās atkal atjaunojas. VEF, kas bija praktiski apstājies, tagad kopā ar skandināvu investoriem nopircis jaunu rūpnīcu un nākamajā gadā sāks ražot 3D tehnoloģijas. Malmar, metālapstrādes rūpnīca, arī sāk būvēties. Ir arī mazākas ražotnes. Mans ilgtermiņa mērķis, kas Ventspilij būtu ļoti liels izaicinājums, ir piecos gados 1000 jaunu darba vietu rūpniecībā.

Tad Ventspilī būtu mazākais bezdarbs valstī. Jau šobrīd Ventspils ir otrajā zemākajā pozīcijā!

– Ventspilī ir svārstveida migrācija, un tas migrācijas saldo, protams, ir par labu iebraukušajam darbaspēkam. Ventspils dod darbu praktiski visam Ventspils novadam, arī Kuldīgas un Talsu novadam. Turklāt iebraukušais darbaspēks ir aktīvāks, agresīvāks darba tirgū un diezgan bieži pat izkonkurē ventspilniekus.

Bet iebraucēji ar laiku kļūst par ventspilniekiem…

– Protams, un tas ir tas pozitīvais! Būtu ļoti labi, ja cilvēki, kas nolemj braukt prom no Latvijas – uz Vāciju, Lielbritāniju, Īriju –, pārdomātu un izvēlētos Ventspili. Bet, lai tā notiktu, Ventspilij vajag labi apmaksātas darba vietas un valstī – saprātīgu politiku. Taču šobrīd, būdams vienas, kaut arī spēcīgas, pašvaldības vadītājs, es nevaru valsts vārdā apsolīt, ka pensijas tiks saglabātas, ka būs pabalsti, augstskolās – budžeta vietas. Es nevaru atbildīgi noraidīt Zatlera un viņa cilvēku idejas. Viņi četrus gadus noteica politiku un pēc vēlēšanām to grasās darīt atkal.

Ventspilī tomēr tiek īstenota lokāla politika.

– Nu jā, bet, ja valstī nolemj, ka pensijas nav vajadzīgas, tad Ventspils pašvaldība tur neko nevar darīt. Taču ir lietas, ko varam ietekmēt! Pats sarežģītākais ir sabalansēt attīstību atbilstoši cilvēku vajadzībām. Paņemam, piemēram, vienu ģimeni – divi vecāki un trīs dažāda vecuma bērni. Tātad pirmām kārtām ir vajadzīgs bērnudārzs, un Ventspilī mums rindu uz bērnudārzu nav. Skolēnam vajag modernu skolu, ar iespēju sportot, ar teicamu Jaunrades namu! Studentam Ventspils Augstskolā jāmācās pie labiem pasniedzējiem, modernās laboratorijās. Tas viss mums ir. Ja bērni ir laimīgi un abiem vecākiem ir labi apmaksāts darbs, ģimenei vajadzīga arī kopīga atpūta. Tāpēc mums ir laba pludmale. Tāpēc dotējam profesionālās mākslas izrādes. Cilvēks Ventspilī nedrīkst justies kā provincē!

Netieši tas ir āķis arī investoriem. Ja viņi redz Ventspilī sakoptu vidi un apmierinātus cilvēkus, ir lielāka motivācija te palikt.

– Protams, viņi redz un salīdzina mūsu pilsētu ar citām. Tāpēc Ventspils kritērijs ir šāds: mums jābūt ne sliktākiem kā Šveicei, ne sliktākiem kā Vācijas Bavārijai. Kā labākajām Francijas un citu valstu pilsētām. Jā, mēs nevaram nomainīt Hruščova laika arhitektūru – tas nav mūsu spēkos, bet uzlabot varam un tā arī rīkojamies.

Loģiska redzama visās jomās – arī izglītība tiek jūgta kopā ar industriju. Tiek audzināts kvalificēts darbaspēks.

– Protams. Mēs pieminējām elektroniskās rūpniecības attīstību Ventspilī. Augstskola mums nodrošina augstāko izglītību elektronikā un zinātni, vienlaikus attīstām profesionālo arodizglītību šajā jomā, un mums ir ražošana – tas ir savstarpēji mijiedarbojošs komplekss. Tas pats arī mašīnbūvē, kur nepieciešama metināšana, un arodskola gatavo metinātājus. Un, pabeidzot skolu, viņiem jāvar ražot pasaules mērogā konkurējošs produkts.

Mums pārmet, ka esam veiksmīgi piesaistījuši ES naudu, bet, lai to izdarītu, vajag sagatavot labus projektus, tātad – apmācīt cilvēkus, piesaistīt labus konsultantus, iekrāt naudu līdzfinansējumam. Jāveido laba komunikācija ar Eiropas Komisijas cilvēkiem un ierēdniecību Latvijā. Pirms sākat mūs kritizēt, iepazīstieties, kāpēc rīkojamies tā un ne citādāk! Mēs visu laiku mācāmies. Katru gadu dodamies uz dažādām Eiropas pilsētām un skatāmies, kas tur ir labākais, interesantākais.

Un uzņēmējus jūs tāpat makšķerējat – uzrunājat konkrētus cilvēku, kas varētu te investēt?

– Protams. Katrs investors tiek piesaistīts milzīgā konkurencē. Neviens nav bijis tāds, kas būtu uzreiz gatavs brauktu uz Ventspili. Katram ir alternatīvas – Klaipēda, Liepāja, Rīga, Tallina, Helsinki… Šai ziņā visas pilsētas, visas ostas ir konkurentes.

Kā pašlaik klājas Ventspils ostai? Pēdējā pusgada statistika parādīja kāpumu, tomēr par vairākiem termināļiem jūs visai kritiski izteicāties.

– Nu jā, kāpums ir gandrīz miljons tonnu – vairāk par sešiem procentiem. Taču, analizējot konkrētu termināļu veikumu… Nu, ņemsim, piemēram, Ventbunkeru, kur esmu akcionārs! Menedžments ir ļoti vājš, akciju sabiedrības padome nekontrolē valdes darbu, komercdarbība klibo. Ventbunkeram pirmajā pusgadā vajadzēja pārkraut vismaz par pusotru miljonu tonnu mazuta vairāk. Visi konkurenti, kas atrodas uz ziemeļiem no Ventspils, bija aizsaluši. Taču Ventbunkers šo iespēju neizmantoja, jo atradās konfliktā ar klientiem. Līdzīgi arī Ventspils tirdzniecības ostai vajadzēja būt krietnākam pieaugumam, arī Baltic Coal Terminal.

Kā ostas darbība ietekmē pašvaldības budžetu?

– Nu, ja tagad dzird runājam, ka Ventspils pati neko nav sasniegusi, ka viņiem tur ir caurule ar naftu, tad jāatgādina, ka naftas cauruli aiztaisīja ciet vēl 2002. gadā. Un daudzi toreiz sludināja, ka Ventspils bez tās caurules nomirs. Nenomira! Mēs būtiski aktivizējām darbu, piesaistot industriālos investorus, un cilvēki no termināļiem pārgāja strādāt uz reālo ražošanu. Eiropas struktūrfondu izmantošanas laiku mēs sagaidījām ar 15 miljoniem latu brīvas naudas pašvaldības kontos. Šobrīd mums ir 10 brīvi miljoni. Tas nozīmē, ka varam paņemt struktūrfondus 100 miljonu latu apmērā!

Tas ir arī spilvens ārkārtējiem gadījumiem.

– Protams, ja amerikāņi uzdāvinās mums vēl vienu krīzi, daļa no tiem 10 miljoniem būs amortizējošs spilvens pilsētai. Turklāt jāsaprot, ka struktūrfondu naudas ieplūšana Latvijas ekonomikā būtiski samazināsies 2013. gadā. Nākamais plānošanas periods sākas 2014. gadā, taču Latvija nebūs tam gatava. Gaidāmi divi tukši gadi – bedre starp diviem plānošanas periodiem, kas noēdīs mūsu uzkrājumus. Jau pašlaik plānojam, kādi būs pašvaldības pasūtījumi, lai bremzētu kritumu. Starp citu, es par šo gaidāmo bedri ar Aigaru Kalvīti vēl 2006. gadā runāju. Brīdināju, ka valstij vajadzētu uzkrāt šim mērķim kādus divus miljardus latu…

Šobrīd Latvijas ārējais parāds ir četri miljardi!

– To situāciju ar ārējo parādu gan nevajag pārspīlēt. Ja parāds ir vienmērīgi sadalīts un jāatdod kādi 5% no gada ieņēmumiem, tas nav smags. Sarunā ar Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem es personīgi aktualizēju šo jautājumu – Latvijai kredīta atdošanas termiņš jāpagarina vēl vismaz uz 10 gadiem. Šobrīd 2014. un 2015. ir pīķa gadi, kad Latvijai jāatdod 2,5 miljardi, un ir pilnīgi skaidrs, ka to nevar izdarīt. Bet, ja aizņēmuma procents ir 3 līdz 3,2%, tad tā ir pietiekami lēta nauda, lai pacīnītos par pagarinājumu. Protams, valdībai par to vajadzēja runāt 2009. gadā, kad visa pasaule mums juta līdzi.

Varbūt to parādu var vienkārši neatdot?

– Mans priekšlikums jau bija runāt par parāda daļēju norakstīšanu. Sarunas ar Grieķiju uz to pusi jau virzās. Taču Latvijas bāleliņi mani apsauca – kā es drīkstu vispār tādas domas ņemt galvā, kā kreditoram var kaut ko neatdot. Diemžēl sulainisms valda pār Latvijas politisko eliti, un ar šādu domāšanu sekmes nevar gūt, nekad!

Perspektīvā skatoties, kas tomēr ir galvenās nozares, kas varētu izvilkt Latviju?

– Reālā ekonomika sintēzē ar izglītību. Visas nozares, kurās nāk iekšā investors. Nedrīkst šķirot, kā to dara Kampars. Viņš bija kategoriski pret kokapstrādes rūpniecības attīstību Latvijā. Kaitniecība! Ar milzu grūtībām oligarhs Lembergs – izmantojot zaļo zemnieku veto tiesības – panāca, ka kokapstrāde ir atbalstāmā rūpniecība.

Izskatās, ka Saeimas vēlēšanās oligarha Lemberga vārds tiks bagātīgi ekspluatēts.

– Nu jā. Man pat bail skatīties spogulī un ieraudzīt tā cilvēka seju, kura dēļ tiek atlaista Dombrovska valdība un pirmoreiz Latvijas vēsturē – arī Saeima! Ja teikšu, ka tas ir pārspīlēts gods, nepateikšu neko. Jā, es esmu ļoti neērts, tā ir taisnība. Šobrīd es rosinu zaļajiem zemniekiem panākt pensiju indeksāciju, jo inflācija ir 5%. Budžeta ieņēmumiem ir jābūt vismaz par 9% lielākiem, ja normāli iekasē! Jā, šobrīd es saku, ka nekavējoties jāsāk izstrādāt iekavētais nacionālās attīstības plāns. Jā, vajag cīnīties par 200 eiro platībmaksājumos un izvirzīt stingru nostāju jautājumā par Latvijas daļu Eiropas Savienības budžetā. Tāpat es uzskatu, ka līdz 16. augustam jābūt gatavam valsts budžeta projektam – lai visiem ir skaidrs, ko Dombrovskis un Vilks piedāvās konsolidēt pēc vēlēšanām. Zaļajiem zemniekiem stingri uz to jāpastāv vai arī jāparāda Dombrovska valdībai sarkanā kartīte. Ja šī mana nostāja ir pretvalstiska, tad es esmu pretvalstisks cilvēks.

Avots: Dienas Bizness

Publicēts lapā: 5.08.2011