Kalendārs

Intervija Radio Baltkom (04.08.2011.)

Mihails Gubins, raidījuma vadītājs: “Labrīt! Esiet sveicināti!”

Marina Škoda, raidījuma vadītāja: “Labrīt, cienījamie radio klausītāji! 4.augusts, šodien ceturtdiena. Marina Škoda, Mihails Gubins Jūs sveicina. Būsim kopā ar Jums tuvāko divu stundu laikā. Palīdz mums mūsu brīnišķīgais skaņu režisors Konstantīns Rosts. Un mēs ceram, ka Jums ar mums būs ļoti interesanti. Kādēļ? Tādēļ, ka pie mums šodien ļoti interesants un ļoti spilgts viesis. Nu, Miša, pasakiet kurš?!”

M.Gubins: “Jā, mums šodien ir viesis, jau atnāca un drīz būs – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, pilsētas mērs, Ventspils mērs, tas pats slavenais oligarhs Lembergs.”

M.Škoda: “Jā, par to, vai viņš sevi uzskata par oligarhu, mēs, protams, par to pajautāsim šodien, bet patiešām Aivars Lembergs atnāks pie mums tūliņ, tūliņ. Uzdosim viņam dažādus āķīgus jautājumus.”

M.Gubins: “Ar Jūsu palīdzību.”

M.Škoda: “Protams. Ja Jums ir kaut kādi jautājumi, Jūs variet mums zvanīt uz studiju – 67212939. Uzreiz gribas teikt, ka zvanu droši vien būs ļoti daudz, tādēļ neapvainojieties, ja mēs Jūs neatskaņosim ēterā. Tas var notikt ne jau mūsu vainas dēļ patiešām, kad ir tik daudz radioklausītāju zvanu, ne visus zvanus izdodas uzklausīt, jo mums ir laika limits. Bet tomēr ceram, ka varēsiet uzdot savus jautājumus. Turklāt ir arī alternatīva – SMS īsziņas 939 tad ziņojuma tekstu jānosūta uz 144. Tas ir maksas pakalpojums un maksā 10 santīmus. Tā kā, ja gadījumā neizdodas sazvanīt – rakstiet īsziņas. Īsziņas mēs pacentīsimies arī obligāti izlasīt. Kamer Lemberga kungs dodas uz mūsu studiju, tuvojas, es pateikšu pāris vārdus par laika prognozi šodienai.”

(..)

M.Škoda: “Bet pa šo laiku, kā jau mēs teicām, Ventspils mērs Aivars Lembergs jau atnācis pie mums uz studiju. Labrīt!”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labrīt!”

(..)

M.Gubins: “Lemberga kungs ir atnesis.. Ko Jūs esat atnesis, pastāstiet!”

A.Lembergs: “Itālijā bija starptautiskais konkurss labākajiem arhitektūras darbiem, tur bija iesniegti ap 700 darbi. Šis ir konkursa katalogs un Ventspils ieguva 70.labāko vietu par Pārventas bibliotēkas ēku. Mēs tikām finālā, Grand Prix saņēma milzīgs BMW centrs Minhenē. Tas bija pa visu pasauli.”

M.Gubins: “”Skaisti! No Latvijas bijāt vienīgie, ja?”

A.Lembergs: “Jā, jā!”

M.Škoda: “Kāds Rīgas objekts arī tika?”

A.Lembergs: “Nē, nē! Neviens cits nebija ne no Latvijas, ne Lietuvas, ne Igaunijas. Tuvākie darbi bija no Polijas, viens bija no Krakovas, tas pat saņēma apbalvojumu. Tur bija pārstāvēta visa pasaule. 2009.gadā bibliotēka jau saņēma balvu Latvijā un izrādās, ka tā ir laba ne tikai lauku, bet arī pasaules līmenī. Mēs varam lepoties ar Latviju un Ventspili.”

M.Škoda: “Nu pagaidiet, uzcels Gaismas pili, tad paskatīsimies, ar ko viss beigsies! Gribas uzreiz pāriet pie politiskiem jautājumiem, kas satrauc mūsu klausītājus. Par pilsētu parunāsim vēl nedaudz vēlāk. Un lūk, viens no galvenajiem jautājumiem, kas satrauc mūs un mūsu radio klausītājus – kas balotēsiet Saeimas vēlēšanās? Mēs zinām, ka Jūs it kā esat prasījis paturēt sev vietu Rīgas reģionā, bet jautājums paliek atklāts.”

A.Lembergs: “Jā, tagad man ir rezervēta brīva vieta Rīgas sarakstā, tiesa- priekšpēdējā.”

M.Škoda: “Tātad ne pirmā?”

A.Lembergs: “Jā, ne pirmā. Bet galīgo lēmumu, vai es būšu Zaļo un zemnieku savienības premjera amata kandidāts un vai es būšu sarakstā, pieņemsim pirmdien, 16:00 sāksies sēde Zaļo un zemnieku savienībai. Un varbūt es uzreiz pateikšu, kāpēc tāda spēle.”

M.Škoda: “Jā, tas ir ļoti svarīgs jautājums!”

A.Lembergs: “Es vienmēr lielu vērību piegriežu tam, ko domā sabiedrība. Un vienmēr ir tādi, kas ar savām personīgajām domām runā sabiedrības vārdā. Es tā nekad neesmu uzskatījis- sabiedrība ir ļoti dažāda un tāpēc ir nepieciešama socioloģija. Un divu nedēļu socioloģija rāda, ka par Zaļo un zemnieku savienību, ja tās sarakstā būtu Lembergs, balsotu 38% respondentu, 20% nezina, nav izlēmuši un attiecīgi 42% nebalsotu par šo sarakstu. Un lūk, jautājums ir, vai tas ir daudz vai maz.”

M.Škoda: “Es domāju, ka tas ir daudz.”

A.Lembergs: “Vai pie šāda sabiedrības viedokļa man vajag iet sarakstā, jo es nevēlos vienkārši iet un strādāt par Saeimas deputātu. Šajā jomā es nejūtos spēcīgs- esmu pietiekami izglītots, pieredzējis un citāds pēc rakstura.”

M.Škoda: “Tas nav interesanti.”

A.Lembergs: “Jā. Es visu mūžu esmu strādājis reālu darbu, kurā es jūtos labi. Jo sarežģītāk, jo labāk es jūtos. Un īpaši labi es jūtos, ja ir kāda problēma, krīze. Un vēl labāk, ja tādu ir daudz- tad ir ļoti interesanti dzīvot.”

M.Gubins: “Tad jau Jums tieši jāiet Saeimā!”

A.Lembergs: “Nu jā, taisnība. Jāiet par premjeru. Bet, lai kļūtu par premjeru, nepietiek vienkārši uzvarēt, vajag uzvarēt absolūti. Ja socioloģija parādītu, ka balsot gatavi 50% vai tuvu tam..”

M.Škoda: “Nu 38% plus tie, kas vēl nav izlēmuši veido šos aptuveni 50%.”

A.Lembergs: “Nu tas nav tā. Pat uz tiem, kuri saka, ka balsotu, nevar pilnībā cerēt. Cilvēku domas mainās. Tos 20% noteikti nedrīkst skaitīt, labākajā gadījumā skaitīt var pusi no tā. Un es domāju, ka pat mazāk. Burtiski šodien vai rīt būs jaunākā socioloģija, paskatīsimies, kā mainās vēlētāju domas. Ja vēlētāju atbalsts būs lielāks par 38%, varbūt pat 48%, tad es iešu sarakstā, ja vēlētājiem tas ir tik būtiski. Ja tā nebūs, tad man nav jēgas cerēt, ka mani izvēlēsies un ka es būšu Saeimā. Ne slavas, ne naudas dēļ nav vērts iet par deputātu, ir vērts iet tikai, ja var izdarīt ko labu un to es varu izdarīt, manuprāt, tikai izpildvarā. Tādas ir manas pārdomas, tās nav saistītas ne ar ko citu.”

M.Gubins: “Un kā ar juridisko aspektu? Tā saucamā Lemberga lieta neko neietekmē?”

A.Lembergs: “Protams, ka ne. Tā neko nemaina. Tur es varu būt mierīgs.”

M.Škoda: “Atgriezīsimies pie jautājumiem. Ir radies jautājums- ja Jūs nebūtu Zaļo un zemnieku savienības sarakstā, cik procenti balsotāju tad būtu gatavi atdot savas balsis par šo sarakstu? Tādu datu nav?”

A.Lembergs: “Jā, tāds jautājums nav bijis.”

M.Škoda: “Bet interesanti būtu zināt.”

A.Lembergs: “Jā varbūt. Mani gan vairāk interesē atbildes, ja es būtu sarakstā. Ja nebūtu, tad nebūtu.”

M.Škoda: “Jebkurā gadījumā interesanti, cik daudzi atdod balsis Jūsu dēļ.”

A.Lembergs: “Ir vēl tāda socioloģija- cik no tiem, kuri gatavojas balsot par Zaļo un zemnieku savienību, novērtē manu kandidatūru sarakstā, tur bija labs cipars, vairāk kā 80%.”

M.Škoda: “Lemberga kungs, man vēl radās tāds jautājums- Jūs izlēmāt balotēties vai vēl domājat par startēšanu Saeimā pēc tam, kad esat balsojis pret tās atlaišanu. Tāds paradokss sanāk.”

A.Lembergs: “Jā. Ziniet, es sevi neuzskatu par tādu cilvēku, kam jāpakārtojas citiem, populārām idejām, vairākumam. Man ir savs skatījums, ko es cenšos izskaidrot. Ja es palikšu malā, dzīve parādīs, kuram bija taisnība. Es domāju, ka šis balsojums nebija par 10. Saeimu. Tas bija par 20 bezjēdzīgi pavadītiem Latvijas neatkarības gadiem, neizmantojot tās attīstības iespējas. Tie ir 20 gadi neizmantotu iespēju. Un vienkārši ir apnicis gaidīt to brīnumu, kad neatkarība atnesīs labklājību, demokrātiju, integrāciju pasaules saimniecībā, bet katrs grib dzīvot labāk. Ja vēlētājs salīdzina, kā bija pirms 20 gadiem un kā ir tagad, tad, protams, redzam, ka iespēju šodien ir daudz vairāk, bet paralēli redzam, ka lielās rūpnīcas “Alfa” vietā tagad ir liels veikals, kāda toreiz nebija. VEFa vietā arī ir liels veikals. Būs arī Radiotehnikas vietā?”

M.Škoda: “Es domāju, ka būs!”

A.Lembergs: “Reālā rūpniecība ir nomainīta ar tirdzniecību. Šīs vietas neko jaunu neražo, tikai tirgo jau saražoto. Un bez reālas ekonomikas nebūs attīstības. Ja vidējā alga ir 183 lati. Kad es tikos ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem, skatījāmies, kādi ir vidējā rīdzinieka, pensionāra, kuram ir divistabu dzīvoklis izdevumi. Tad naudas, ko pirkt sev apģērbu, iet uz kino, teātri, nepaliek. Viņš izdzīvo, nevis dzīvo. Un šāda pensija ir 85% pensionāru. Lūk, arī Jums balsojuma rezultāts. Principā es uzskatu, ka tauta nobalsoja par izmaiņām Satversmē un pāreju no parlamentāras uz prezidentālu republiku. Principā šī ir jau otrā reize, pirmo reizi to izdarīja Ulmanis 34.gadā, kad arī sabiedrībā bija ļoti slikta nostāja pret parlamentu un tagad tas pats. Un šī attieksme pret parlamentu, tā nemainīsies pēc vēlēšanām.”

M.Gubins: “Tie paši būs.”

A.Lembergs: “Pat ja visi būtu pilnīgi jauni, tam nav nozīmes. Attieksme var izmainīties tikai, ja pie varas būs viena konkrēta partija, kura realizēs skaidru un saprotamu politiku, kad galvenais lozungs nebūs cīņa ar kaut ko, bet darbs PAR. Un nevis tur cīņa ar oligarhiem, no kuriem pirmais, protams, ir Lembergs un tad divi citi. Un tad es atceros kultūras revolūciju 66.gadā Ķīnā un tur cīnījās ar zvirbuļiem, kas apēd graudus, tiem neļāva nekur nosēsties, bet zvirbuļi nespēj ilgstoši lidot, tad tie krita zemē un nomira, jo pārstāja darboties sirds. Tad šos beigtos zvirbuļus ar pilnām kravas mašīnām aizveda. Un izrādījās, ka pēc šīs cīņas graudu nepalika vairāk, jo uzradās dažādi kukaiņi. Ķīna tad pieņēma lēmumu, ka cīņa ar zvirbuļiem un kultūras revolūcija nenes labumu. Tagad mēs redzam, kurš ceļš ir pareizāks- cīņa ar zvirbuļiem vai oligarhiem, vai precīzs un pamatīgs darbs.”

M.Gubins: “Bet kāpēc piemin tikai trīs oligarhus? Vaira Vīķe-Freiberga teica, ka oligarhu skaits ir krietni lielāks par 3 un deva mājienus, ka citiem no viņiem ir krieviski uzvārdi. Varbūt vajag nosaukt visus šos uzvārdus? Visu laiku tikai trīs, varbūt vēl kādu varam piepulcināt, padalīties atbildībā.”

A.Lembergs: “Nu ziniet, es nopietni apvainojos uz Zatleru. Pirmā cīņa ar oligarhiem bija 2007.gadā, kad mani pat ielika cietumā, uzlika mājas arestu, tā bija cīņa ar oligarhu Lembergu, kurš visiem traucē dzīvot. Paturēja mani cietumā, pēc tam mājas arestā. Taču labums nekāds neradās, tieši pretēji- sākās krīze. Tāds rezultāts. Toreiz es biju viens, un izrādās, ka no 2007.gada līdz 2011.ir radušies vel divi. Un viņus radīja Zatlers.”

M.Škoda: “Pieņemsim zvanu, kāds cenšas mūs sazvanīt! Labrīt!”

Radio klausītājs: “Labdien! Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā pielīdzinu savulaik Padomju Savienībai, tāpat bija līderi, bija pretinieki. Kādas ir Jūsu domas? Vai tā ir tāda demokrātija? Manuprāt, tā ir tāda pati okupācija kā Padomju Savienība.”

A.Lembergs: “Jā, paldies! Nu es nerunāšu par vēsturi, tad mēs aiziesim pavisam citā virzienā. Es personīgi balsoju par iestāšanos Eiropas Savienībā, jo es uzskatu, ka Latvijas atrašanās Eiropas Savienībā ir ļoti laba iespēja stimulēt Latvijas Republikas attīstību, izmantot tās iespējas, kādas ir Eiropas Savienībā. Bet diemžēl pirms 10 gadiem, kad notika gatavošanās iestājai Eiropas Savienībā, Latvijas tālaika valdība bija gatava iestāties pie jebkuriem noteikumiem, par katru cenu, svarīgs bija pats fakts atrasties tur. Bet tas, kāds labums no tā būs, kā tas stimulēs Latvijas attīstību, tam nebija nozīmes. Galvenais bija karogs uz jumta. Es uzskatu pavisam citādi, es domāju, ka ļoti būtiski ir nosacījumi, bet tos jau šobrīd vairs nevar izmainīt. Vilciens jau ir aizgājis. Otrs, kā izmantot iespējas, kādas ir Eiropas Savienībā, bet Eiropas Savienībā iespējas, ticiet man, ir lielas. Bet neviens no turienes, no Eiropas Komisijas nebrauks te uz Latviju ar zeltu rokās, jautājot, vai negribat iztērēt naudu. Tāda nav un nebūs. Arī tagad- es biju spiests griezties pie premjerministra ar diviem jautājumiem- pirms gada es un Zaļie zemnieki vērsāmies pie premjera, ka Latvijai vajag steidzami izstrādāt nacionālās attīstības plānu 2014.-2020.gadam, jaunajam Eiropas Savienības budžeta periodam, lai zinātu, ko Latvija grib, kā tā plāno attīstīties. Un tad strādāt uz to, lai meklētu, kā mūsu plāns saskan ar Eiropas Savienības programmu un kā varam tajā iekļauties, lai aizstāvētu Latvijas intereses. Pēc gada tādu pašu vēstuli rakstīju vēlreiz, atkal ir pagājis laiks un joprojām nav ķērušies pie nacionālās attīstības plāna izstrādes. Tikai pirms pāris nedēļām pēc manas uzstāšanas bija sanāksme, kurā aicināja sākt strādāt pie šī plāna izstrādes. Tas labākajā gadījumā tiks pabeigts nākamā gada beigās. Bet kaut kas vismaz būs un Latvija zinās savu nostāju. Otrs- 28.jūlijā ārlietu ministram bija jābrauc uz Briseli un jāaizstāv pirmo reizi mūsu pozīciju. Plāna nav, bet pozīciju izstrādā Eiropas lietu komisija parlamentā. Šīs komisijas vadītājs Lieģis no “Vienotības” aizbraucis atpūsties uz Spāniju līdz septembrim un nesasauc komisiju. Un tad es zvanu mūsu Saeimas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai un prasu, kad atbildīgais būs? Viņa atbild: Septembrī! Tad tu sasauc to komisiju! Un viņa varēja no 19 deputātiem sasaukt 10, bet pozīciju izstrādāt nepaspēja, jo pārstāvjiem jau bija jālido prom uz Briseli. Bet uz Briseli vajadzēja braukt ārlietu ministram, kurš arī ir uz mēnesi atvaļinājumā. Kad runa iet par miljoniem, viens ir Spānijā, otrs vēl kaut kur, bet miljardi nav svarīgi. Mēs taču viņu vietā šo darbu izdarīt nevaram. Un, ja viņi tā strādā, mēs nekad nedzīvosim labāk. Viņi tur attaisnojās, ka vieta braukuši kaut kādi klerki, bet viena lieta ir, ja brauc ārlietu ministrs, cita- ja klerks. Ja tajā grāmatiņā, kas ir izstrādāta, mēs visam piekrītam, tad var braukt kaut kaķis, bet ja kaut kas mūs neapmierina, tad ir jābrauc maksimāli augstākajā līmenī. Es cenšos tā atbildēt radio klausītājam uz jautājumu – Eiropas Savienība un Latvija. Kas attiecas uz NATO – es piekrītu – Latvija NATO ir uzņemta absolūti formāli. Es uzskatu, ka de facto Latvija nav pieņemta NATO. Latvija neatrodas NATO, jo kas ir NATO? NATO tā ir kara rūpniecības apvienība. Un Latvija nav integrēta kara rūpniecības kompleksā. Kad bija Varšavas vienošanās valstis, mēs zinājām, ka, piemēram, 7% iekšzemes kopprodukta veidoja kara rūpniecības produkcija, tagad tas ir 0. Un pats sliktākais, ka Latvijas valdība, kad stājās NATO, šādu jautājumu neaktualizēja un joprojām neaktualizē. Un, protams, amerikāņiem tas ir izdevīgi- par savu jau tā niecīgo budžetu mēs pērkam tehniku, maksājam naudu, viņi mums ražo- viss ir skaisti. Viņiem tas ir ļoti izdevīgi, bet mums- ne. Kad nav prāta pareizi uzstādīt uzdevumu, nav drosmes šo pareizi uzstādīto uzdevumu aizstāvēt, tad nav uz ko apvainoties – ne uz Obamu, ne Ameriku. Mēs paši esam vainīgi. Valsts vadītāji bez iniciatīvas.”

M.Škoda: “Jūs aizskārāt tēmu par Eiropas Savienību, teicāt, ka Latvija bija gatava jebkuriem nosacījumiem, lai tikai iestātos. Man tas atgādina pašreizējo situāciju par iestāšanos Eirozonā. Jums nav tāda sajūta? Arī tur mēs ļoti gribam, bet ir jautājums, vai mums tas ir vajadzīgs tik ļoti, kā runā?”

A.Lembergs: “Es Jums piekrītu. Tiešām vienmēr ir jāuzdod jautājums: kāpēc tas ir vajadzīgs. Ir tā, ka piemēram, 4 gadus atpakaļ jums tiek dots kāds uzdevums un termiņš, kurā tas jāizpilda. Normāls cilvēks visu laiku analizē, situācija var pamainīties. Tagad ir skaidrs, ka Eirozonā ir milzīga krīze, tā ir arī daudzās valstīs atsevišķi. Latvijai nav ko iet tādā nestabilā Eirozonā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mums tad no Latvijas budžeta būs jādod nauda, lai glābtu grieķus, spāņus un tā tālāk. Ja es pareizi atceros, vajadzēs 70-100 miljonus eiro. Es domāju viena lieta ir, kāda mums ir inflācija, kāds ir budžeta deficīts, kāds ir valsts iekšējais parāds un ko gribam panākt. Bet iestāties riska zonā- es domāju, ka šo lēmumu vajag ļoti rūpīgi izvērtēt. Es atturētos.”

M.Škoda: “Mums tagad ir jāpārtrauc dēļ īsām ziņām. Palieciet ar mums, sarunu turpināsim!”

(..)

M.Škoda: “Vēlreiz labrīt! Turpinām programmu “Baltkom Rīts”. Atgādinu, ka mūsu viesis šodien ir Ventspils mērs Aivars Lembergs. Kamēr gaidām klausītāju zvanus, uzdošu vēl vienu jautājumu. Lemberga kungs, vai Jūs zināt, ko par katastrofu sauc mūsu iekšlietu ministrs?”

A.Lembergs: “Nezinu.”

M.Škoda: “Zaļo un zemnieku savienības un “Saskaņas centra” koalīciju. Viņam tas tiešām ir šausmīgi – krievvalodīgo apvienošanās ar oligarhiem. Varbūt varat ko teikt? Varbūt tiešām Zaļo un zemnieku savienība ir gatava veidot koalīciju ar “Saskaņas centru””.

A.Lembergs: “Pirmkārt, “Vienotībai”, kuru pašlaik vada Kristovskis, līdere Āboltiņa teica, ka viņiem ar “Saskaņas centru” viss jau ir sarunāts. To pašu teica arī Zatlers. Kad tur jau divi stāv priekšā, domāju, ka nav īpašas jēgas cīnīties ar dūrēm. Ja runājam nopietni, Zaļo un zemnieku savienība vienmēr ir bijusi pragmatiska. Bet līdz šim nekad viņi vēlēšanās nav uzvarējuši. Iepriekšējās vēlēšanās, kā atceramies, uzvarēja “Vienotība” ar Kristovski, Āboltiņu un Dombrovski priekšgalā. Bija iespēja veidot koalīciju ar “Saskaņas centru” un šiem diviem kopā būtu 62 balsis, principā neviens partneris nav vajadzīgs. Bet viņi sāka tur rīkot vēstures eksāmenus un arī par citiem jautājumiem, principā sāka pazemot “Saskaņas centru” un līdz ar to arī viņu vēlētājus. Bet pareizi izdarīja Urbanovičs un Ušakovs, kad viņi pateica: “Paldies, uzredzēšanos!” Un es nedomāju, ka viņiem, “Vienotībai” šī vēlēšanās pazuda, cita lieta, ka es domāju, viņi grib būt valdībā jebkurā gadījumā, iemānīt šajā tīklā “Saskaņas centru” un pēc tam jau, esot valdībā, vadīt eksāmenu no turienes, lai diskriminētu “Saskaņas centru” un viņu premjeru. Tā kā tur slikti nolūku, kaut kādas konstruktivitātes nav. Tā kā viņi grib būt obligāti pie siles, tad, protams, viņi cīnīsies par atrašanos valdībā, es domāju, ar visiem. Zaļo un zemnieku savienība strādāja Saeimā kopā ar “Vienotību” un ir skaidrs, kas tas ir. Pats Kristovskis tur ir nulle, Pabriks arī nav ministrs, Ēlerte ir pats vājākais kultūras ministrs, kāds jebkad bijis. Tā kā viņi noteikti grib būt atklātībā, viņi noteikti cīnīsies par atrašanos valdībā. Ja viņi ir kopā ar “Saskaņas centru”, tas ir labi, bet ja Zaļie zemnieki- tad slikti. Katrs to paskaidro ar argumentiem. Bet tagad bērnus un vecīšus biedēt ar oligarhiem- tā ir, kad nav argumentu. Dodiet argumentus! Plikus apgalvojumus var izteikt jebkurš.”

M.Škoda: “Bet, ja kas, Zaļo un zemnieku savienība nerīkos “Saskaņas centram” vēstures eksāmenu?”

A.Lembergs: “Es atkal domāju, ka ir jāzina, ko domā tauta. Visiem nav iespējams paprasīt, tad ir jāizmanto socioloģija. Noformulējam jautājumu un veidojam aptauju. Ja pielietota pareiza metodika, rezultāti būs reprezentatīvi. Mēs Ventspilī regulāri veicam aptauju ar jautājumu: ko vajag darīt pilsētas pašpārvaldē? Un es varu droši pateikt- pirmais ir darbs, otrais- darbs, trešais- sociālā palīdzība. Un tas ir 95% tautas ikdienas darba kārtībā. Bet jautājums par 40-tā gada vēsturi vispār nefigurē. Mēs šo vēsturi izmainīt nevaram. Jautājumi par vēsturi ir vēsturniekiem. Valdībai un Saeimai ir jāstrādā šodienas tautas labā, jārisina šodienas problēmas un nekā citādi. Bet, ja valdība nodarbojas ar vēsturi, tad vēsturnieki nebūs vajadzīgi, bet kas nodarbosies ar tautsaimniecību tad? Nevajag iet svešā dārzā. Es domāju, ka jautājums par vēsturi nav aktuāls.”

M.Škoda: “Ziniet, daudzi uzskata, ka galvenie Zaļo un zemnieku savienības konkurenti nav “Vienotība” vai Zatlera partija, bet gan “Saskaņas centrs”. Jo krievvalodīgajiem tā ir iespējama kā alternatīva. Vai Jūs pieņemat, ka krievvalodīgie kaut kādā mērā ir Jūsu balsotāji?”

A.Lembergs: “Jā, ir socioloģija, kas rāda, ka daļa auditorijas, kas mani atbalsta, ir, kā Jūs sakāt, krievvalodīgie. Bet tas nav vairākums, vairākums ir par “Saskaņas centru”. Bet saistība ar manu uzvārdu arī ir. Bet tas ir labi- mums ir liela daļa latviešu auditorijas, daļa krievvalodīgo, tas nozīmē, ka ja mēs nolemsim veidot koalīciju ar “Saskaņas centru”, tas neizsauks negatīvu reakciju sabiedrībā. Tiesa, iepriekšējās vēlēšanās “Saskaņas centrs” no Ventspils reģiona ieguva 3 vietas.”

M.Škoda: “Pieņemsim vēl zvanu. Uzlieciet, lūdzu, austiņas! Labrīt Runājiet, lūdzu!”

Radio klausītājs: “Man ir tāds jautājums Lemberga kungam: masu informācijas līdzekļos tiek ziņots, ka Londonā notiek kaut kāda tiesa par kaut kādiem finansu līdzekļiem. Varat paskaidrot, kas tas ir?”

A.Lembergs: “Jā, varu paskaidrot, jā. Prasība ir par to, ka ir noslēgts kuģniecībai neizdevīgs darījums ar 5 kompānijām, kuras saņēma līdzekļus. Latvijā nav pabeigta lieta pret šiem cilvēkiem un, kad Stepanovs deva liecību Londonas advokātiem, tā ir komerctiesa. Viņš tiesā pateica, ka es nodarbojos ar kuģu fraktēšanu. Es ar fraktēšanu nekad neesmu nodarbojies, neesmu bijis ne valdes loceklis, ne padomes loceklis. Nekādas saistības šeit nav. Bet tagad, kad “Vitol” prasīja, lai es atrisinu dažus jautājumus Saeimā viņu interesēs par naftas cauruļvadiem, kas, manuprāt, ir valsts īpašums, tad viņi teica, ka tā kā ir tāda informācija, ka es tur piedalos, izvirzīja pret mani prasību Londonas tiesā. Bet tur lieta vienkārša- iesniegta prasība, tad Londonas tiesa pieprasīja arī nodrošinājumu. Tiesa apskatīja un noteica ierobežojumus, ka vērtība nedrīkst pazemināties. Tur ir aktīvi, kas pieder manai meitai, dēlam, bet šobrīd Londonā nav tā stadija, kad iedziļinās pēc būtības. Iet cīņa, viņi grib, lai es dotu kaut kādu zvērestu, Latvijā tādu zvērestu nav, es esmu Latvijas pilsonis. Tāda ņemšanās ap šo prasību. Tā kā jautājums tur neskatās pēc būtības, es normāli pat aizstāvēties nevaru. Bet kad sāksies lietas izskatīšana pēc būtības, pagaidām vēl nav zināms. Advokāti saka, ka diez vai tas būs vēl šajā gadā.”

M.Škoda: “Starp citu dzirdama informācija, ka Jūs vēl neesat izlēmis, vai balotēties vēlēšanās, jo gaidāt tiesas lēmumu.”

A.Lembergs: “Nē. Mums vakar un šodien ir tikšanās. Viņi pieprasa, lai es dodu to zvērestu. Tiesa jau otro reizi ir likusi man dot zvērestu, ko es nedodu. Par to šodien iet runa- zvērests vai ne zvērests. Bet priekš kam tur vēlēšanas?”

M.Škoda: “Bet baumas klīst..”

A.Lembergs: “Nu jā, jā. Tās baumas es arī dzirdēju, tās nāk no advokātiem. Tas tiek izmantots priekšvēlēšanu kampaņās. Skan skaļi- prasība par 135 miljoniem dolāru. Es būtu priecīgs saņemt tādu naudu. Viss nav tā. Notiek politiskā cīņa un šis process, kas principā ir pret Stepanovu. Bet par Lembergu visiem vienmēr ir interesantāk. Un varbūt tas kaut kādā veidā ietekmē vēlētāju noskaņojumu.”

M.Škoda: “Ir atlikušas 3 minūtes, un mēs Jūs palūgsim pastāstīt par 3 dienām Ventspilī, kad notiks pilsētas svētki. Ko tur varēs apskatīt, kā iepriecināsiet cilvēkus, kuri turp dosies?”

A.Lembergs: “Kā vienmēr pilsētas svētki – tā ir pilsētas dzimšanas diena, kad pilsētas vadība atskaitēs apmeklētājiem, ko vadība ir izdarījusi pilsētas labā pa šo gadu. Tas ir mūsu atskaites periods. Tas ir pirmais uzdevums. Otrais uzdevums- lai visi varētu atpūsties- gan ventspilnieki, gan atbraucēji. Svētki mums jau ir sākušies, mums bija opera Jevgēņijs Oņegins uzstājās lieliskais krievu dziedātājs Akimovs, varbūt ziniet, Maija Kovaļevska, kura ir pasaules zvaigzne un šobrīd uzstājas tikai ārzemēs. Svētki sākas piektdien, programma ir ļoti, ļoti bagāta. Un tā ir veltīta, lai mūsu viesi justos labi. Akcents, ka vienmēr, ir uz bērniem, lai viņi būtu nodarbināti, tad nodarbināti būs arī viņu vecāki. Pagājušā gadā svētkos pilsētu apmeklēja ap 70-80 tūkstoši viesu, tas ir daudz vairāk nekā Ventspilī ir iedzīvotāju- iedomājieties, ka uz Rīgas svētkiem ierastos 2 miljoni cilvēku! Mēs visi kopā tikām gala ar tik plašu viesu skaitu. Es aicinu visus, nebūs garlaicīgi, būs interesanti, pilsēta ir ziedos un fontānos, te ir bērnu pilsētiņa un tā tālāk. Aicinām visus- gan tuvus, gan tālus.”

M.Škoda: “Vajag labus laika apstākļus!”

A.Lembergs: “Es cenšos, cenšos!”

M.Gubins: “Vai govis vēl tur stāv uz ielām?”

A.Lembergs: “Jā. Nākamgad mums ir jubileja – 10 gadi, kopš aizsākās šī akcija, un mēs tagad domājam, kā to atzīmēt. Pagaidām vēl neizlēmām, bet laiks jau spiež.”

M.Škoda: “Nu izstāstīsiet mums pēc tam noteikti! Paldies Lemberga kungs, ka šorīt ieradāties!”

20110804_Radio_Baltkom_Rita viesis_1.mp3

Publicēts lapā: 4.08.2011