Kalendārs

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja intervija LZK (11.07.2011.)

Get the Flash Player to see this content.
Dace Ķezbere, Jūrmalas televīzijas žurnāliste: “Sveicināti. Sveicināti Jūrmalā, sveicināti Zemgalē, Kurzemē, Vidzemē un Latgalē. Dace Ķezbere, esmu Jūrmalas televīzijas žurnāliste un turpinu Valmieras televīzijas iesākto sarunu par reģioniem. Un studijā mans viesis – Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.
Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Sveicināti visā Latvijā.”
D.Ķezbere: “Lemberga kungs, man ir tāda pārliecība, ka, ja Lāčplēša spēks bija viņa ausīs, tad Latvijas spēks ir reģionos. Kā Jūs domājiet, vai mēs esam spēcīgi reģionos?”
A.Lembergs: “Es atceros vienu sarunu ar kultūras ministri, Demakovas kundzi, es tagad netaisos viņu kritizēt nekādā veidā. Un saruna bija tāda: reģioni. Un es teicu, bet zināt, Latvijā ir nu tie reģioni. Rīga ir reģions.”
D.Ķezbere: “Jā, protams.”
A.Lembergs: “Un mēs nekādi nevarējām vienoties, ka Rīga, Pierīga, Jūrmala, ir reģions. Tas tā apmēram tā, ka, ka tā pieeja tāda, kad ir Rīga, un tā ir Latvija, un tad Latvijai, tas ir Rīgai, ir reģioni. Un tāda attieksme, ka ir Latvija, un viss, kas Rīgā, ir nacionāls, valstiskas nozīmes. Un viss, kas ir ārpus Rīgas, nu, tas ir nu reģionāls, nu, vārdsakot, province, nu, kaut kur, kaut kur aizkadrā, nu, tad kādreiz atceras, kādreiz nē. Un, un, un tā ir liela, ilglaicīga problēma, ar kuru faktiski, kura ir smadzenēs, domāšanā un tautsaimniecības plānošanā. Un, starp citu, tikko ir pieņemts dokuments par plāna, nacionālā attīstības plāna izstrādi, tur kārtību 2014. – 20.gadam, un es paskatījos, atkal tur ir nozaru princips, nozaru princips. Tātad, Latviju redzēt nozarē, bet neredzēt to kopsakarībās, kur galvenais ir cilvēks, kas dzīvo konkrētā vietā – Zilupē, Aucē, Talsos, ok, arī Rīgā, ja. Un tā ir milzu problēma, un, ja mēs neredzam šo te, šādu kompleksu pieeju, ja, un arī šo te nozaru teritoriālo griezumu, tas ir absolūti nepieņemami, jo… Tad es viņiem vienmēr jautāju, sakiet, Ķezberes kundze, Jūs kurā nozarē dzīvojat? ”
D.Ķezbere: “Jebkurā nozarē Jūrmalā.”
A.Lembergs: “Nē, Jūs nedzīvojat nozarē, jūs dzīvojat konkrētā pilsētā, ja.”
D.Ķezbere: “Nu, protams, protams. ”
A.Lembergs: “Un tā ir mūsu valsts milzīga problēma, ka 20 gadus pieeja tāda: Rīga – valsts, un viss pārējais ir province.
D.Ķezbere: “Ziniet, man liekas, ka šajā nedēļā mēs mainām prezidentus, un man liekas, ļoti simptomātiski un jauki tas, ka jaunais prezidents Andris Bērziņš savā pirmajā darbības dienā dosies uz Nītauri, uz savu pirmo skolu. Varbūt, ka šāda pieeja ir pareiza un tā pavērš tomēr mazliet citu skatu uz šo te nomali vai reģionu.”
A.Lembergs: “Nu, tas pirmais žests, protams, tas ir žests, viņš ir neapšaubāmi pareizs un simpātisks. Bet, nu, redzēsim, vai Andris Bērziņš, kā mēs sakām, no Vidzemes, vai viņš atcerēsies ne tikai savu, bet arī citas skoliņas un doktorātus un tā tālāk, un tā tālāk visus četrus gadus. Tas, protams, būtu ļoti simpātiski, tas tā būtu..Es atceros uz inaugurāciju, kad mani…es esmu tur piedalījies, arī Vaira Vīķe-Freiberga bija. Ak, Dievs, tur bija pusotru stundu jāstāv rindā, lai paspiestu to roku, ja. Un tad bija piebāzta Rundāles pils ar cilvēkiem, un tad tur spēlēja, un tur bija ļoti karsts, un vismaz es biju ļoti nelaimīgs, ka es tur biju. No otras puses – tā kā neparādīt tādu uzaicinājumu, neatsaukties tā kā nepareizi, tā kā man arī ir liels atvieglinājums, kad nav šī te pompozā, dārgā milzīgi inaugurācijas balle.”
D.Ķezbere: “Mums jūrmalniekiem šajā nedēļā ir tāda iniciatīva, ka iesniegt Saeimā vairāk kā trīs ar pusi tūkstošus jūrmalnieku parakstītus iesniegumus par to, ka Latvijā ir nepareiza nekustamā īpašuma nodokļa politika. Mēs to jūtam ļoti sāpīgi. Kā Jūs domājat, kā šo nekustamā īpašuma vērtēšanu varētu mainīt, jeb varbūt kaut kā tomēr padarīt tādu, lai vietējiem iedzīvotājiem tā būtu pieņemama, saprotama.”
A.Lembergs: “Jā, kā lai Jums atbild? Redzat..”
D.Ķezbere: “Kā Latvijas iedzīvotājam nevis kā.. ”
A.Lembergs: “Paga, paga. Tad es..tad man uzreiz sāk darboties ekonomists. Un ir tā saucamā diferencētā zemes rente, atkarībā no tā, kur viņa atrodas, cena mainās un tā tālāk. Un, ja Jūs pārdodat vienu kvadrātmetru, vai labi, ok, ne vienu, bet simt… tūkstots kvadrātmetrus zemes gabalu, pārrēķinot uz vienu kvadrātmetru, Piltenē viņš maksās 3 lati, Jūrmalā – 300 lati. Savukārt, protams, ja nodoklis ir procentos, tad viens procents…vai viens…nu, teiksim, viens procents no trim latiem ir pavisam, pavisam mazs cipariņš, un savukārt no 300 latiem ir ļoti nopietns cipars. Es Jums pateikšu tā, mums Ventspilī un arī jebkura pašvaldība var pieņem saistošos noteikumus, kuri noteikti atbilstošām iedzīvotāju kategorijām, cik varbūt atlaides iedot.”
D.Ķezbere: “Nu tādas jau ir visur, jā.. ”
A.Lembergs: “Pag, pag, atlaides var būt pat līdz deviņdesmit procentiem. Un principā tādu atlaidi nodoklim Jūrmalas pilsētas pašvaldība var iedot kaut vai visiem iedzīvotājiem, ja. Un tad, ja jums jāmaksā 100 lati, tad 90 procentu atlaide, tad jums jāmaksā 10 lati .Saprotat?
D.Ķezbere: “To es saprotu.”
A.Lembergs: “Un tad iznāk tas maksājums jau stipri pielīdzināms, nu Aucei, vai, vai, kur man tas piemērs bija, Piltenē vai kam. Tā kā, es domāju, ka šobrīd pašvaldībām ir ļoti lielas manevra iespējas, cita lieta, vai viņas, šīs pašvaldības, šis iespējas izmanto.”
D.Ķezbere: “Nu jā, vēl jau ir jautājums par izlīdzināšanas fondu, kur gan Ventspils, gan Jūrmala, gan citas lielās pilsētas, kuras ir turīgākas tomēr ir jāmaksā sava daļa.”
A.Lembergs: “Jā, jā, bet, ja mēs dodam kādam dāvinājumu, atlaidi, tad mums jārēķinās, kad šī, šī vispārnacionālā funkcija, kāda arī Ventspilī, Jūrmalā un citām bagātākām pašvaldībām, nu tā ir goda lieta, tā nauda ir jānomaksā, tur neko nevar darīt. Mēs jau, mēs pa visiem gadiem esam nomaksājuši, ja nemaldos, kaut kur 30 miljonu latu citām pašvaldībām, bet nu, es domāju, tā ir, es jau teicu, tā ir kopēja lieta.”
D.Ķezbere: “Tagad ir vasara un cilvēki labprāt pavada laiku jūrmalā, visā garajā Latvijas jūrmalā es teiktu, ne tikai pie mums. Kā ir ar šo te laika pavadīšanu ar ostām, ar svētkiem, ar tuvojošiem Zvejnieksvētkiem, un Jūrnieku svētkiem, Jūras svētkiem, pareizāk?”
A.Lembergs: “Jā, nu mums ir Jūrnieku, citiem Zvejnieksvētki. Jā, mums tāda tradīcija, mēs esam to ļoti centušies izkopt un tā ir tāda, nu, visas Ventspils nopietna, vieni no lielākajiem svētkiem mums tie ir. Un tie notiek, jau ieskaņa ir piektdienā, un tad visa sestdiena, tātad, un pēc tam attiecīgi atkal arī svētdienā kādi pasākumi. Tā kā šogad arī ļoti forši svētki, es aicinu uz Ventspili, lai apciemotu.”
D.Ķezbere: “Vai Jūs ar kaut ko pārsteigsiet tos, kas būs atbraukuši pie Jums?”
A.Lembergs: “Nu, tur ļoti daudzveidīga programma, ja, tur ir, tur internetā var iepazīties, tā kā es domāju, mēs cenšamies, lai būtu visām gaumēm, bet galvenais uzsvars mums ir uz ģimeni. Mums vispār tas moto – pilsēta ģimenei, ja. Un ģimenei, kas ir galvenais?”
D.Ķezbere: “Bērni.”
A.Lembergs: “Bērni. Ja bērniem būs labi, tad tie vecāki pie bērnu rociņas tecēs pakaļ tur, kur tie bērni liek, un tad mēs esam savu sasnieguši.”
D.Ķezbere: “Un kā ar jauniem Ginesa rekordiem Ventspilī? ”
A.Lembergs: “Nu, katru gadu nesanāk, ja, mums Mehiko, starp citu, lielā milzu Mehiko atņēma mums šo te rekordu, bet, nu, mēs viņu sasniedzām. Šogad mēs, starp citu, mums būs Puķu svētki, ja, pilsētā, mēs tur atklāsim ļoti skaistu tādu lielu, lielu puķu dobi, un arī visi puķu draugi Ventspilī tiekas šogad, un mēs atklāsi arī tādu skulpturālu puķu, puķu elementu “Zaķu ģimene” – tēvs, māte un mazais zaķēns, bet tas zaķis lielais ir kaut kur pie trīs metri lielumā. Viss no dzīvām puķēm, pievadīts viss, viss, viss, jākopj, tā kā mums būs vēl viens tāds elements vairāk. Tā kā brauc ciemos. 23.jūlijā.”
D.Ķezbere: “To noteikti izdarīsim.”
A.Lembergs: “Es atvainojos par reklāmu, ja.”
D.Ķezbere: “Protams, ļoti jauki. Vēl, Ventspils nodeva stafeti Jūrmalai, Jūrmalā bija Latvijas Jaunatnes olimpiāde. Un ziniet, kas mani izbrīnīja, ka, faktiski tā labā ziņa, ka jaunieši ir pulcējušies, faktiski neizskanēja gandrīz nemaz. Tad pēdējā, pēdējais mans jautājums: kā Jums liekas, kāpēc šīs labās ziņas ir tik reti Latvijas medijos?”
A.Lembergs: “Jā, es Jums pateikšu, mums atklāja jaunu rūpnīcu, 100 jaunas darba vietas, komunālo mašīnu, tātad mašīnbūve, milzīgs pasaules koncerns, kurā strādā 7000 cilvēku. Un, kad man parādīja monitoringu, kuros medijos atspoguļots, nu, tikpat kā, ļoti, ļoti maz. Valsts televīzija nav un tā, vispār pozitīvā ziņa, un arī par olimpiādi, par cik es arī skatījos līdzi, vietējā jau, protams, ataino, jo mūsu komanda otro vietu izcīnīja, bet tā diemžēl tik tiešām, kaut kā sabiedrība tiek audzināta tā kā negācija, ja kaut kas labs, tā kā negācija. Mēs Ventspilī cenšamies, lai ventspilnieki būtu optimisti, lai viņi lepotos ar savu pilsētu, ielu, māju, dārzu, skvēru un tā tālāk, ar savu skolu, bērnudārzu, un tas rada tādu uzticību un tādu pozitīvu skatienu nākotnē. Un tā ir mūsu, man liekas, liels trūkums varbūt arī mediju darbā.”
D.Ķezbere: “Tātad, labosim šo trūkumu un domāsim pozitīvi. Paldies Jums, ka skatījāties. Uz tikšanos gan Ventspils svētkos, gan citos pilsētas svētkos visā Latvijā. Paldies.”
A.Lembergs: “Uz saredzēšanos!”

Publicēts lapā: 11.07.2011