Kalendārs

Es novēlētu visai Latvijai tikai tik daudz problēmu, cik Ventspilij (07.07.2011.)

Esmu Ventspils gide un piedalījos 1.jūlija ekskursijā. Neuzskatu, ka tas ir publicitātes pasākums. Zinot Lemberga perfekcionista dabu, nebrīnos, ka laikā, kad gidiem var tikt (un tiek) uzdoti dažādi jautājumi šodienas aktualitāšu sakarā un par pilsētas attīstību, ir svarīgi izprast pašvaldības darbu, jo kā vienkārši pilsētas iedzīvotāji mēs jau par šīm lietām ikdienā nedomājam un ne īpaši sekojam līdz.

Mums svarīgi ir, lai mājās būtu elektrība, ūdens, siltums, uz ielām – droši, lai bērni var attīstīt savus talantus, lai uz teātri nav jābrauc uz Rīgu utml. Un, protams, lai būtu darbs. Šī bija gidiem noderīga ekskursija, jo katram pašvaldības īstenotam projektam ir kāda motivācija, priekšvēsture (kāpēc tieši šis projekts, bet ne cits), problēmas un problēmu risinājumi. Bez tam, uz Ventspili strīpām brauc dažādas pašvaldības un ne tikai no Latvijas, tāpēc arī mums der iepazīties ar mēra viedokli un ieraudzīt attīstību likumsakarībās.

Par iedzīvotāju skaitu. Laiks rādīs. Pats par sevi saprotams, ka ja Latvijā ir “pazuduši” 300 tūkstoši + ~200 tūkstoši zināmo aizbraukušo, tad loģiski, ka šie procesi ir skāruši arī Ventspili. Cik – to uzzināsim rudenī jeb ziemā. Bet ir arī ģimenes, kuras atgriežas no ārzemēm, piemēram, mani priecē Zaļā namiņa īpašnieki.

Bet tā kā Ventspilī ir augstskola, kura strauji attīstās, tad ir cerība, ka Ventspils Augstskolas beidzēji radīs arī Ventspilī uzņēmumus, pēc arodskolas modernizēšanas šos uzņēmumus varēsim nodrošināt ar labiem strādniekiem – dzīve turpināsies. Un tur jau nav nekas briesmīgs, ka mainās cilvēku skaits. Ventspils vēsturē arī Ulmaņlaikos vienu gadu bija 15000 iedzīvotāju, citu – 2000 jau klāt. Viss atkarīgs no ekonomiskajām aktivitātēm.

Es par gidu strādāju arī padomju laikos. Arī tad tūristi jautāja, kur cilvēki, kāpēc viņi nestaigā pa ielām? Nu neslīpē Ventspilī neviens vienkārši tāpat ielas. Ne agrāk, ne tagad. Ja grib pastaigāties, tad staigā pilsētas parkos vai pie jūras. Vairāk uz ielas cilvēki uzturas Pārventā. Cita mentalitāte.

Kultūras pasākumu apmeklētība neko par iedzīvotāju skaitu neliecina. Pati biju „Menueta” koncertā. Godīgi sakot, biju šokēta, bet acīmredzot nepareiza reklāma, daudzi nezināja par šo koncertu. Sanāca Ventspilī mazās Imantdienas. Toties šlāgeraptauju apmeklēja 4000. Var jau būt, ka tas liecina par ventspilnieku gaumi. Jaunā Rīgas teātra izrādei „Ziedonis un Visums” būs pat papildizrāde. Bet jo vairāk nopietnas mākslas būs, jo labāka gaume veidosies.

Kas attiecas uz komentāriem „Ventas Balss” portālā, man ir sajūta, ka daudzi komentētāji nemaz nav no Ventspils. Galvenais – noriet. Ko var teikt par komentētāju, kas raksta, ka Pārventas bibliotēka ir sliktā vietā?! Kur tad jābūt pārventnieku bibliotēkai, ja ne Pārventas centrā?

Vispār esmu bēdīga, ka Latvijā tiek sarīdīti dažādi novadi, apgalvojot, ka viena pilsēta attīstās uz citu rēķina. Vai kāds vispār ir iedziļinājies ESF sadalīšanas principos? Vai ir nosaukts kāds konkrēts projekts, kur būtu pretendējušas divas pašvaldības un tai citai pašvaldībai bija labāks projekts, bet naudu iedeva Ventspilij? Un vēl – vai nav smieklīgi, ka Latvijas pašvaldību vadītāji ir spiesti staigāt no vienas partijas uz otru, lai saņemtu finansējumu savu pilsētu, pagastu attīstībai (varam atcerēties JL un TP)? Un ko lai dara pašvaldība, kuras darbinieki nav nevienā Latvijas partijā?

Es novēlētu visai Latvijai tikai tik daudz problēmu, cik Ventspilij.

Publicēts lapā: 7.07.2011