Kalendārs

“Bez cenzūras”: Intervija ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu (26.04.2011.)

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu intervē TV5 raidījuma “Bez cenzūras” vadītājs Andrejs Mamikins.

Get the Flash Player to see this player.

Get the Flash Player to see this player.

Andrejs Mamikins, raidījuma vadītājs: “Gaišas visiem Lieldienas! Labvakar vēlreiz! Šī ir TV5 kanāla tiešraide. Andrejs Mamikins, ziņu dienests saka Jums visiem labvakar! Kā jau solījām tuvākās stundas laikā mūsu un Jūsu ekrānos Ventspils mērs Aivars Lembergs. Labvakar! Laipni aicināts!”

Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Labvakar!”

A.Mamikins: “Mani vienmēr ir interesējis politiķi vai nav politiķi, vai Jūs, piemēram, Lieldienas svinat kā ģimenes svētkus vai tur draugu lokā? Ja jā, tad kā?”

A.Lembergs: “Jā, tādā veidā, es atzīmēju. Parasti tās ir ar ģimeni vai labiem draugiem. Tā ir vienkārša procedūra. Vajag kaut kā olas nokrāsot, tagad tas ir ļoti vienkārši, var visu nopirkt, bet vienalga tā ir procedūra. Brokastīs ir trīs četras olas, un vienmēr es ar nožēlu skatos, tik daudz skaistas olas, kas viņas ēdīs?!”

A.Mamikins: “Jūs, tā teikt, savā ēdienkartē esiet izvēlīgs?”

A.Lembergs: “Jā, protams, jā, jā! Tad kur ej, dāvini, dāvini, dāvini, tev dāvina.”

A.Mamikins: “Kaujaties ar olām?”

A.Lembergs: “Noteikti.”

A.Mamikins: “Lembergs uzvar ar Lieldienu olām vai zaudē?”

A.Lembergs: “Šoreiz es visu nedēļu biju Vācijā, pa ceļam “Sky” nopirkām olas, no 30 gabalām, ko nopirkām, puse jau izrādījās bojātas uzreiz, kad vārījām, jau pirms vārīšanas, pēc vārīšanas tās, kas palika, tās jau nav māju, tā kā tur uzvarēt citus bija mazas izredzes.”

A.Mamikins: “Par valsts lietām. Par interaktīvo balsojumu. Pēc sekundes jautājums izlemts. Lembergs nepiedalīsies Valsts prezidenta vēlēšanās. Jā vai nē?”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Mamikins: “Kāpēc? Es tagad iedomājos, cik daudz skatīju tajā ekrāna pusē ar rūgtumu sāka kost pirkstos un jautā, kāpēc ne Lembergs un kāpēc ne tagad?”

A.Lembergs: “Nu, laikam daudzi nav lasījuši šo daļu Satversmē, varbūt vairāk par cilvēktiesībām, nekā, kas ir Valsts prezidents, kādas viņam ir tiesības un pienākumi. Kad tika rakstīta mūsu konstitūcija 20-to sākumā, tas jau ir pirms 80.. 90 gadiem, tad jautājums bija tāds, tas Valsts prezidents ir izpildvara kā Savienotajās valstīts vai tā ir parlamentāra valsts, vai vajadzīgs Valsts prezidents vispār, un, ja ir viņš, tad, kas viņš ir. Principā mūsu konstitūcijā ir ierakstīts, ka viņam ir reprezentatīva, pārstāvniecības funkcija un viņam ir ievērojami mazas reālas funkcijas. Un, lai viņš nesaskartos, ja viņš uz sevis ņem kādu iniciatīvu par kādu centrālo varu, Satversmē ierakstīts, galvenais cilvēks ir premjers. Tas ir tāpat kā Vācijā, piemēram, Merkeli principā zinām, bet kas ir Vācijas prezidents?”

A.Mamikins: “Es atceros bija Horsts, kaut kāds Horsts, bet pēc tam..”

A.Lembergs: “Ja, bet kas bija kanclers, kad bija?”

A.Mamikins: “Helmuts Kols.”

A.Lembergs: “Lūk, redziet! Tas ir piemērs. Jūs taču par politiku interesējaties un Jums grūti uzreiz nosaukt, vai ne?”

A.Mamikins: “Tādēļ, ka viņš tikai pusotru vizīti veic pasaulē savā..”

A.Lembergs: “Lūk, viņam tāpat kā mūsu Valsts prezidentam ir tieši tādas pašas funkcijas. Es sevi tomēr pieskaitu pie darījuma cilvēkiem, kuri uzņemas atbilstību un mēģina kaut ko darīt. Sanāk, nesanāk, man par to nespriest, par to spriež vēlētāji. Lai dzīves otrā pusē nesanāktu atrasties ar karoga kātu tornī, tādu variantu neizskatu.”

A.Mamikins: “Pārbaudīsim Jūsu vārdus! Uzliksim sabiedrības mērītāju. On-line balsošanas jautājums: kāpēc Aivars Lembergs negrib kļūt par prezidentu? Trīs atbilžu varianti. Ja Jūs uzskatā, ka viņš baidās, ka netiks galā, tad 90501301 ir tālrunis Jums. Ja Jūs uzskatāt, ka prezidentam nav reālas varas un valsts labā prezidents neko reālu izdarīt nevar, 90501302, tas ir tālrunis Jums. Ja Jūs uzskatāt, ka Lemberga laiks patiesībā vēl nav pienācis un tas vēl ir priekšā, tad 90501303 tas ir tālrunis Jums. Pagaidām ir nulles, kura pozīcija uzvarēs, es Jums vēlāk obligāti pateikšu un Jūs nokomentēsiet.”

A.Lembergs: “Paldies. ”

A.Mamikins: “Man vienmēr ir interesējis, kāpēc Jums piedēvē tik lielu ietekmi? Ieiesi Saeimas pīpētavā, var atnest publikācijas par Lembergu mēnesim uz priekšu, man liekas, Jūs tikai zvaigznes nebīdāt. Tas tiešām ir jūsu PR, veiksmīgi izveidots, to pat atzīst Jūsu politiskie konkurenti, vai tā ir intelektuāla spēle, jo lai piedalītos procesā vajag kontrolēt ar savu prātu, vai trešais variants, Jūs tiešām esat tik ietekmīgs, esiet visas Latvijas politikas pelēkais kardināls, ka par Lembergu nevar nerunāt?”

A.Lembergs: “Nē, redziet, es to salīdzinātu ar tādu piemēru, kad vecākiem nepietiek argumentu, lai tiktu galā ar saviem apgādājamiem audzināšanas darbos, tad sāk viņu biedēt ar policistiem vai kaut kādiem tādiem argumentiem, jo viņiem nav citu argumentu. Un kad tagadējie vadītāji, pārsvarā “Vienotības” pārstāvji, protams, tā ir opozīcija, kad viņiem vajag atrast iemeslus savai nespējai strādāt pozīcijā vai opozīcijā, viņi meklē slikto policistu, kas traucē. Opozīcija saka, ka Dombrovskis ir nulle, dara visu, ko saka Lembergs, bet “Vienotība” saka, Lembergam ir kolosāla nozīme, lai kaut kā attaisnotos par savu darbnespēju ne visos, bet virknē jautājumu. Tā sanāk, ka es esmu tāds izdevīgs sliktais policists, kas visiem traucē, un sanāk, ka, ja nebūtu Lemberga, kā teica Josifs Staļins, dzīve būtu jautrāka.. Kā tur bija?”

A.Mamikins: “Dzīve kļuva labāka, dzīve kļuva jautrāka. Vilna kļuva plānāka, bet garāka.”

A.Lembergs: “Jautrāka, jā. Tā kā viņš ir, tā teikt, tad tautas ienaidnieks.”

A.Mamikins: “Bet Jūs piekrītat, Lemberga uzvārdu nosauc kā sliktā un labā policista, ne Šķēles, ne Šlesera, ne Dusju Ivanovu, ne Jautru Kārļa meitu, bet tieši Jūsu uzvārdu sauc.”

A.Lembergs: “Loģiski, jo šodien divu partiju apvienība rada valdošo koalīciju, un tur, protams, var pieņemt tos vai citus likumus Saeimā vai pat valdībā, ja abas puses saskaņoti balso. Ja tā visa nav, tad tas netiek pieņemts. Tad, kad tiek teikts, ka Lembergs vada Zaļos zemniekus, kaut tā nav, viņš nosaka, kā balsot, tad iznāk, ka viņa loma ir tāda milzīga, ka, ja abas puses var pieņemt lēmumu, bet, ja viens nebalso vai balso pret, nevar, tad sanāk, ka viņš vada. Nav svarīgi vairāk vai mazāk – 33 balsis vai 22, jebkurā gadījumā viņam jebkurā gadījumā ir liela ietekme. Tas gan ir absolūti izdomāts. Es Jums varu pastāstīt vairākus piemērus, kad es teicu, ka vajag darīt tā vai tā, gan Zaļajiem zemniekiem, gan Dombrovska kungam, Vilka kungam vai citiem ministriem, bet viņi ignorēja manu viedokli un darīja pēc sava prāta, un notika tā, kā viņi vēlējās, nevis tā, kā es uzskatīju par pareizu.”

A.Mamikins: “Dažiem ministriem, konkrēti vienam ministram Jūs nesen ieteicāt tīrīt ielas.”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Mamikins: “Jūs esat cilvēks, kas bieži saka skarbus vārdus saviem oponentiem vai, tā teikt, sarunu biedriem, vai Jūs mēģināt noturēt savas emocijas, vienmēr ieturēt diplomātisko formu?”

A.Lembergs: “Es sevi nepieskaitu pie lieliem diplomātiem, kaut, ja ir vajadzība, es varu būt tik ieturēts, cik vajag, lai iegūtu rezultātus. Ja tu esi politiķis, tev ir jākontrolē sevi un situāciju. Un, kad situācija atļauj, tu vari atļauties, es gan neteiktu skarbus, bet spilgtus izteicienus. Kas attiecas uz ielu slaucīšanu, tad es to pateicu attiecībā uz finanšu ministru, jo viņš attiecās pārrunās ar Valūtas fondu un Eiropas Komisiju no kredīta atmaksas termiņa pagarināšanas, tātad Komisijai un Valūtas fondam, pat nesāka pārrunas, bet vadīt izdevīgas pārrunas, lai Latvija varētu dzīvot un strādāt, un tas gada laikā dotu aptuveni 100 miljonus latu, viņš atsakās pildīt savus tiešos pienākumus, tad tādā situācija es tādu epitetu, novēlējumu izteicu, lai kaut kā uz to pievērstu uzmanību, pirmkārt, viņš pats, ja viņam preses monitorings ir, tad viņš to redzēs, un varbūt apkārtējiem, cik ļoti vieglprātīgi mēs pieejam pārrunām, mums bieži pietrūkst drosmes argumentēt, ka mēs kā mazi bērni domājam, ka, ja mēs mammai pateiksim, mammu, es gribu, nezinu, ābolu un mamma neiedeva, tad bērns atkāpsies. Viņš, starp citu, ne tik bieži atkāpjas, bet gan iemanās kaut kā izmantot savus talantus un iemācās, kā dabūt to, ko vēlas. Bet šeit runa ir par milzīgu naudu, ļoti svarīgiem nosacījumiem mūsu valstij, bet pusstundu parunāja, atteicās. Varu sniegt vēl piemēru, Grieķijas premjers 10 mēnešus vadīja pārrunas, lai pagarinātu kredīta atdošanas termiņu no 3 gadiem uz 7,5 un lai samazinātu procenta likmi no 5% gadā uz 4%. 10 mēnešus. Mūsu pusstundu, izkāra balto karogu un teica, tas nav iespējams, tas nav izdevīgi, mēs to nedarīsim. Tāpēc es uzskatu, ka, ja cilvēks ir tādā amatā, viņam nav talanta vadīt pārrunas, būt uzstājīgam, argumentēt, utt., tad viņš neatbilst savam amatam. Viņš ir kļūdījies.”

A.Mamikins: “Labi. Jūs arī tikāties ar starptautiskajiem aizdevējiem. Jums izdevās, tēlaini izsakoties, uzsist ar dūri uz galda un parādīt, kā latvieši saka, mugurkaulu jeb pozīciju un pārliecināt, ka viņiem nav taisnība, ka vajag darīt tā, kā to redzat Jūs?”

A.Lembergs: “Jā. Pirmkārt, vajag saprast, ka ar šiem aizdevējiem – Valūtas fondu un Eiropas Komisiju – no valdības puses pārrunas vada premjers un finanšu ministrs, vēl valsts bankas prezidents Rimševics, vēl finanšu kontrolieris..”

A.Mamikins: “Finanšu un kapitāla tirgus Krūmane Irēna?”

A.Lembergs: “Jā, Krūmane, viņa vēl pārstāv. Jā, viņi ir tie, kas vada pārrunas. Šajā situācija man nebija nekādas pilnvaras vest pārrunas, no tā izrietot, es to nedarīju. Kādu es uzstādīju uzdevumu šajā tikšanās reizē? Turklāt tā bija aizdevēju iniciatīva, nevis mana. Mans uzdevums bija, pirmkārt, pārliecināt, ka nedrīkst aiztikt pensijas, jo tas bija gan aizdevēju, gan Finanšu ministrijas dienas kārtībā.”

A.Mamikins: “Pārliecinājāt uzreiz?”

A.Lembergs: “Pārliecinājām. Šis jautājums tika noņemt. Mēs to pierādījām ar konkrētu piemēru. Lūk, rīdzinieks, vientuļš pensionārs saņem vidējo pensiju mēnesī 183 latu, dzīvo, es teicu Ķengaragā, vienistabas dzīvoklī, uztaisiet viņa mēneša budžetu. Ieņēmumi ir skaidri – 183, izdevumi, lūk, kādi tur sanāk. Mēs parādījām, lūk, viņam nepietiek, pat 1 latu viņš nevar tērēt apģērbam, apaviem, kaut kādiem koncertiem, kino, teātriem utt., viņam nepietiek naudas arī medikamentiem, tāpēc nedrīkst. Jautājums par piemaksu noņemšanu tika atcelts.”

A.Mamikins: “Labi, pirmā pozīcija sociālā. Kāda bija otrā šajās sarunās?”

A.Lembergs: “Tas ir pirmkārt. Otrkārt, es runāju, ka 600 miljoni eiro ir Finanšu ministrijas kontos kā nodrošinājuma nauda banku sektoram. Es uzdevu jautājums par to, vai tiešām Jūs Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija neuzticaties Latvijas banku sistēmai, ka uzskata, ka tā sabruks, un tādēļ vajag turēt 600 miljonus, Latvijai maksāt procentus, labi kaut vai 3%, tie ir 18 miljoni eiro gadā, un gaidīt, kad kaut kas notiks, ka tas nav pareizi, ka tādas situācijas nav un ka šo naudu vajag atdot aizdevējiem vai piedāvāju otru variantu, kas ir nozīmīgāks, lai šo naudu varētu laist apgrozībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbības attīstību, jaunu darba vietu izveidošanu. Tiešām, viņi teica jā, tas ir pamats pārrunām, viņi tam piekrīt. Un beigās tika panākta vienošanās, ka šī nauda šogad pa posmiem tiek atbrīvota, bet tikai tiek atdota atpakaļ. Nedrīkst to tērēt attīstībai. Tas bija otrais. Trešais, kas attiecas uz sociālo budžetu, tā bija nauda no Pasaules Bankas, kas tika tērēta medicīnai – 34 miljoni, izglītībai, kopumā 70 miljoni tika tērēti tādām vajadzībām. Kādām? Medicīnā uzreiz pateikšu – tagad, kad maznodrošinātais guļ slimnīcā, viņam daļu nevajag maksāt, par viņu maksā valsts. Tā ir Pasaules Bankas nauda. Nākamgad šī nauda beigsies. Saskaņā ar projektu bija tā, ka šo trūkstošo summu maksā maznodrošinātais. No kurienes viņš ņems naudu? Mums jau tā Eiropas Savienībā ir lielākais naudas īpatsvars, ko mēs maksājam no savas kabatas. 39%. Nekur tā nav. Mums taču bezdarbs strauji nesamazināsies, pensijas nepalielināsies, tādējādi naudas, ko maksāt par slimnīcu no savas kabatas nav. Ko tas nozīmē? Cilvēki neizmanto primārās veselības aprūpes iespējas, bet jau ar lielām komplikācijām tiek nogādāti ar ātro palīdzību slimnīcās. Tas beigu beigās maksās gan pašam cilvēkam dārgāk no veselības viedokļa, gan arī valsts budžetam, tas gan būs bez maksas, bet jau ar lielām komplikācijām. Te arī vienojāmies, ka šo programmu neaiztiks, šo daļu. Mēs to pierādījām. Mēs piekritām, ka ir atsevišķi jautājumi, par kuriem var diskutēt, kas vēlāk arī tika izdiskutēti, bet lielos vilcienos pierādījām. Vai, piemēram, noņemt naudu piecgadīgo un sešgadīgo apmācībām. Vai tad mēs no 2012.gada piecgadīgos, sešgadīgos bērnus negatavosim skolai? Nauda bija tieši no šīs Pasaules Bankas. Tā mēs runājām. Vai arī, piemēram, ka nedrīkst aiztikt 6 miljonus, kas paredzēti zemniekiem, jo Latvijā ir vismazākie maksājumi par 1 hektāru. Mums vidēji ir 60 lati. Vis, vis, vis. Bet ja atņems vēl sešus miljonus, tad saņems vēl mazāk. Un tad visi pārējie Eiropas Savienības zemnieki saņem vairāk, mūsējie zemnieki ar savu produkciju tirgū augstās pašizmaksas dēļ nevar vairs konkurēt, tās uzreiz ir darba vietas, nodokļi, un atkal mēs arvien vairāk atpaliekam no Eiropas Savienības. Galvenos sarunu jautājumus es jau minēju. Es teikšu tā, ka aizdevēji bija atvērti sarunai, viņi bija, es teikšu, viņi bija ļoti labi sagatavojušies, un man pat saruna normāli patika. Es uzreiz gribu teikt, protams, ja vest sarunas par kredīta atdošanas termiņa pagarināšanu, es tur piedāvāju kaut vai līdz 10 gadiem, jo Latvijai jāatdod 2014.,2015.gadā 2,3 miljardi latu, un, ja to neatdod, tad jāaizņemas finanšu tirgos, privātos finanšu tirgos. Privātos tirgos tas maksās 7% gadā. Tagad mums iedeva 3%. Starpība ir 4 procentpunkti, bet gadā tas ir gandrīz 100 miljonus latu, tā, protams, ir milzīga nauda. Protams, tad viņi noteiks kaut kādas prasības, uz kādām pagarinās. Viņi teica, par to var runāt. Man bija svarīgi dzirdēt, ko viņi saka. Par to var runāt. Viņi neteica nē, nē, vēlreiz nē.”

A.Mamikins: “Sanāk, ka to teica Vilks uzreiz pēc 20 minūtēm..”

A.Lembergs: “Jā, viņš uzreiz, uzreiz. Kā es teicu, viņš izmeta bisi. Neaizejot līdz mežam, viņš bisi iemeta krūmos. Bet vilku ar kailām rokām ir grūti noķert.”

A.Mamikins: “O, jā. Es nepateicu, 67357431 ir tālrunis ēterā. Pjotrs, ne no Ventspils, bet Aizkraukles mūs ir sazvanījis. Pjotr, ja Jūs mūs dzirdat, runājiet. Labvakar!”

Pjotrs, skatītājs: “Labvakar! Mazliet precizēšu, pensionārs ar 37 gadu darba stāžu, pensija nevis 180, bet 120, lai Lembergs būtu lietas kursā.”

A.Mamikins: “Jums, Pjotr?”

Pjtors: “Jā, man.”

A.Mamikins: “120 pat sanāk.”

Pjtors: “Jā 120.”

A.Mamikins: “Labi, bet Aizkraukle nav Rīga, tā ir nedaudz lētāka pilsēta. Vai Jūs varat dzīvot ar saviem 120 latiem Aizkrauklē, vai tā ir izdzīvošana, nevis dzīvošana?”

Pjotrs: “Izdzīvoju. Es tagad nesūdzēšos. Man ir recepte, kā izvest valsti no krīzes. Ļoti interesanta. Starp citu, tādam kareivim kā Lembergs Suvorovs iedotu divus. Tā kā viņam vajag būt par Ministru prezidentu, bet Sudrabai noteikti jābūt Valsts prezidentam, tā kā viņai izglītība atļauj, tas ir viens. Otrs, kā nomaksāt parādus, paskaitīt miljonāriem, cik viņiem ir miljonu, un paņemt no viņiem pa miljonam. Es personīgi 10 latus no savas pensijas atdošu. Es te runāju ar cilvēkiem, pat vairāk atdotu. Un, lūk, paņemtu šo naudu un atdotu visus parādus, un sāktu visu no baltas lapas. Tāds ir mans piedāvājums.”

A.Mamikins: “Sakiet, Pjotr, Jūs Lembergam uzticētu savus 10 latus no pensijas?”

Pjotrs: “Uzticēšu!”

A.Mamikins: “Bet Vilkam finanšu ministram?”

Pjotrs: “Nē!”

A.Mamikins: “Skaidrs, paldies! Tagad mēs uzticēsim laiku reklāmas devējiem. Pēc mirkļa atgriezīsimies.”

(…)

A.Mamikins: “Aivars Lembergs, Ventspils mērs vēl gandrīz pusstundu TV5 tiešraidē. Vēlreiz, labvakar, Lemberga kungs!”

A.Lembergs: “Labvakar!”

A.Mamikins: “Vēlreiz..”

A.Lembergs: “Es vēlos.. Atvainojos!”

A.Mamikins: “Jā, jā.”

A.Lembergs: “Es vēlos Pjotram paskaidrot precīzāk.”

A.Mamikins: “Par pensiju.”

A.Lembergs: “Es teicu. Es runāju par 183 latiem – tā ir vidējā pensija Latvijā ar piemaksu, jo bez piemaksas šī pensija ir vēl aptuveni par 20 latiem mazāka. Tādējādi Pjotrs saņem pensiju, kas ir zem vidējā Latvijas līmeņa.”

A.Mamikins: “Nu, jā, tas.. Nu, jā, skatītāji, ziniet, vienkāršam pensionāram ir vienalga ar piemaksu vai bez, tas tiek saukts vienkārši..”

A.Lembergs: “Jā, protams. Jā, jā.”

A.Mamikins: “Skatieties, ko raksta dažādi cilvēki. Lūk, no Sergeja e-pasts pienācis. Divi jautājumi: Maizītis nav ģenerālprokurors. Jūs esat apmierināts vai vīlies par to?”

A.Lembergs: “Man pat kaut kā grūti atbildēt. Es nekad tā nedomāju, ka tas ir labi vai slikti. Nu, teikšu tā, man ir izdevīgi, kad prokurors ir profesionālis un nav politiķis, kad ģenerālprokurors ir profesionālis, bet nav politiķis, kad neizpilda politiskos pasūtījumus. Tas attiecas gan uz tiesnešiem, gan izmeklētājiem un prokuroriem. Kad viņi.. lūk, ir likums un viņi ir izglītoti un tā un tā pieņem tos lēmumus, kas ir viņu kompetencē. Maizītis bija politiķis vairāk nekā ģenerālprokurors. Ne velti viņu uz otro.. uz trešo termiņu izvirzīja tie paši politiskie spēki. Lūk, uz trešo termiņu viņu virzīja.. virzīja “Jaunais laiks” un “Vienotība”, jo tas, ko viņš darīja, viņš darīja saskaņā ar konkrēta politiskā spēka politiskajām interesēm. Jūs teiksiet, Lembergs muld. Tā teikt, sevi attaisno, jo.. Bet es Jums sniegšu trīs ļoti īsus piemērus. Pirmkārt, man prokuratūra izvirzīja apsūdzības tā saucamajā Grīnberga lietā, ka es izdarījis smagu noziegumu. Mani tiesāja pirmā instance, otrā, trešā. Atzina, ka es neesmu vainīgs, bet jau pirmā instance lēma, ka man kompensācijā jāsaņem 10 000 latu par morālo kaitējumu un vēl citas izmaksas, ko sedz valsts, ja. Maizītis zaudēja. Var teikt, ka tas ir nejauši, kuram negadās kļūdīties.”

A.Mamikins: “Var.”

A.Lembergs: “Var. Arī Jūs kļūdāties, es, protams, kļūdos. Visi taču ir normāli cilvēki. Labi. Bet tad izvirzīja lietu, ka es laikus neiesniedzu deklarāciju. Ierosināja lietu, nosūtīja uz tiesu. Tiesa izskatīja pirmajā instancē, otrā atmeta atpakaļ, pateica, ka ir pārkāptas tiesības, tur nav pamata, un šī lieta noklusa. Otro lietu zaudēja. Tas ir viens un tas pats divu gadu laikā. Tas ir kā? Sagadīš.. tas ir nejauši vai arī kāda likumsakarība.”

A.Mamikins: “Pareizi, bet bija arī trešā lieta!”

A.Lembergs: “Bija trešā lieta..”

A.Mamikins: “Cilvēks it kā Lemberga labā spiegoja. Augstu stāvošs.”

A.Lembergs: “Spiegoja.. Drošības policijas. Spiegoja manās interesēs. Šo nabaga Indriksonu, policijas apakšpulkvedi, sodīja, ka viņš kukuļņēmējs, ka viņš tur.. Vispār vairāki smagi panti. Prasīja viņam piespriest piecus gadus ar mantas konfiskāciju. Pirmā instance attaisnoja, otrā attaisnoja, trešā attaisnoja. Izrādījās nevainīgs. Bet vispār viņam uzbruka manis dēļ, ja, jo, ja viņu notiesātu, tas būtu pret mani. Ģenerālprokurors Maizītis trīs gadu laikā Lembergam zaudēja trīs lietas. Tā ir nejaušība vai likumdošana.. likumsakarība?”

A.Mamikins: “Es saprotu, bet aiz šīm juridiskajām cīņām vienmēr slēpjas vienkāršā cilvēka uztvere. Lūk, es kā trešo gadu krimināli vajāta persona neticu, ka Jums nenotrīcēja neviens muskulis un neviens nervs neuzvilkās. Tagad ceturtā Ventspils amatpersonu lieta.”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Mamikins: “Tā arī tiesā. Lūk, no Sergeja otrais jautājums: kas Jums bija cietumsods un vai tas jums savā ziņā nekļuva par mācībstundu Jūsu personīgajā dzīvē Jūsu personīgajām pārdomām?”

A.Lembergs: “Redziet, tā politiskā situācija, kā tā veidojās 2006.gadā, Saeimas vēlēšanu rezultāti 2006.gadā, tas, kā veidojās valdība. Tajā ietilpa arī zaļo zemnieku savienība, es biju premjera amata kandidāts, bet tiesa gan Vaira Vīķe-Freiberga nosauca Kalvīša kungu, ja. Vis šīs politiskais process parādīja, ka viņa saprata, ka mani godīgās vēlēšanās pārspēt nevar. Pirms tam bija pašvaldības. Tur bija liela kampaņa saistīta ar Grīnberga lietu, ja. Viņi atkal tur zaudēja. Un es saliekot, kā attīstījās kampaņa, kā viss.. es jutu, ka viņi uzsāks kādus radikālus pasākumus..”

A.Mamikins: “Pa kluso?”

A.Lembergs: “Nē, divus: fiziska iznīcināšana, ar to man ir jārēķinās, vēl joprojām man ar tādu variantu ir jārēķinās. Bet otrs variants nav fiziska iznīcināšana, bet ieslodzīt cietumā, izolēt no masu medijiem. Mamikins nevar uzaicināt, ja!”

A.Mamikins: “Nevaru. Es pat rakstīju prokuroram iesniegumu!”

A.Lembergs: “Jā, jā! Viņi taču nelaida!”

A.Mamikins: “Nelaida.”

A.Lembergs: “Nevienu nelaida, lūk, pie manis uz interviju, nedz arī lai būtu sarakste, neko neļāva. Pēc tam viens raidījums, otrs, trešais. Kāds viņš noziedznieks. Ziniet stāsta, bet tu nevari nevienu vārdu pateikt. Un, lūk, viņi izvēlējās šo otro ceļu, un tagad, kad es redzu, kā šie notikumi attīstījās, kādas liecības kurš sniedza pret mani, ja, cik nepamatots bija mans cietumsods, tas man nebija pārsteigums. Man tas nebija pārsteigums. Man pat tajā rītā bija variants viņus paķircināt. Domāju, braukšu nevis pa Rīgas ceļu, bet braukšu pa cietiem apkārtceļiem uz Rīgu..”

A.Mamikins: “Jūs jau zinājāt, ka..”

A.Lembergs: “Es nezināju, es jutu.”

A.Mamikins: “Intuīcija, ja?”

A.Lembergs: “Jā, intuīcija, jā!”

A.Mamikins: “Mednieka!”

A.Lembergs: “Jā, jā. Es domāju, lūk, domāju, tagad no rīta papeldēšu, pēc tam kādu laiku nevarēsū peldēt. Saģērbos es tā. Man līdzi bija jau kaut kādas lietas, kuras es.. Nauda bija līdzi, jo ir svarīgi, lai cietumā būtu nauda. Es tiesa gan šo procedūru nezināju līdz tam. Vispār morāli es biju gatavs. Tas ir pirmkārt. Tas ir ļoti svarīgi. Tev, kā politiķim jābūt gatavam, ka tevi ieslodzīs. Ja tu tam neesi gatavs, tad tev.. nu tu neesi īsts politiķis. Bet, otrkārt, jau cietumā mana pieeja bija tāda: nu, kā – 37-tais, 38-tais gads. Piecos no rīta savāc ne tikai tevi, bet arī visu ģimeni, spīdzināšana, tev ir jāatzīstas. Es domāju, ka spīdzināšanas nebūs, un tik tiešām tās arī nebija, ja. Atzīšanās. Ja tu atzīsties, tevi nošaus, ja tu neatzīsies, tevi iespējams nenošaus. Sliktākajā gadījumā tu nokļūsi Sibīrijas gulagā, kuru, protams, nevar salīdzināt ar cietuma apstākļiem, kādi ir Latvijā. Tiesa gan es baidījos, ka mani ievietos kopā ar kādiem “krutiem” noziedzniekiem, ja, un kā man tur klāsies. Bet mani ievietoja vieninieku kamerā, un es tam piegāju tā, ka cilvēki piedzīvojuši ciešanas, kas ir nesalīdzināmi smagākas, nekā mana atrašanās cietumā. Nu, labi, vieninieku kamerā, bet tomēr pat ar televizoru, ledusskapi un to, ka es varu tur nopirkt bufe.. veikalā, ne pats varu, bet uzrakstu, ko man atnes, es varu kaut ko tur nopirkt – šokolādi vai vēl kaut ko.”

A.Mamikins: “Labi sēdējāt!”

A.Lembergs: “Nē, visi vienādi! Visi vienādi. Vispār, es domāju, ka man jāpierāda.. Man ir taisnība. man ir taisnība. Man ir jāpierāda sava taisnība un man ir jāizrāda tikai izturība, un viņu lielākā uzvara būs tad, kad es padošos. Viņi man divreiz piedāvāja padoties, vienoties un no manis noņems visu. Man tikai jāuzrāda konkrētās personas, ka es viņiem kukuļus esmu devis, viņi ņēma un kaut kādus lēmumus manā labā pieņēma. Es tad būtu brīvs, bet viņi būtu apsūdzētie. Es uz tādu neģēlību neparakstījos. Es domāju, sevi parādīju, nu, cik centos – kā pieklājīgu cilvēku. Es, kā teikt, nevienu neaprunāju. Kā tas ir krievu valodā?”

A.Mamikins: “Hе оговоривал.”

A.Lembergs: “”Hе оговоривал, jā.”

A.Mamikins: “Vai tiešām Ventspils amatpersonu lieta ilgs pat 50 gadus – tādu jautājumu pētīja mana kolēģe Skirmante Baļčiute. Vārds viņai.”

Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllieta ir 160 sējumi. Katrā no tiem ir 200 lappuses. Kopā ar viņu uz apsūdzēto sola ir viņa dēls Anrijs Lembergs, kā arī Ventspils tranzītbiznesa vadītājs Ansis Sormulis. Šīs tiesas laikā Ventspils vadītājs pusgadu pavadīja cietumā un vēl gadu mājas arestā. Šis unikālais process kļuvis par paraugprocesu. Tādas lielas lietas, kurā prasītājs – valsts, apsūdzētais – oligarhs, bet liecinieki miljonāri Latvijā vēl nav bijis. Prokuratūra vēlas pierādīta, ka tai Lembergs ir uzveicams, bet pelēkais kardināls – Zaļo un zemnieku savienība veiksmīgi šo procesu izmanto reklāmai.

Ekspertu domas šajā ziņā dalās. Vieni uzskata, ka Lemberga tiesāšana vairākus gadus ir tikai veids kā oponenti vēlas viņu noturēt grožos.

Filips Rajevskis, politologs: “Visu laiku parādījās informācija, ka tas viss ir motivēts ar politiskām vai ekonomiskām interesēm, ka krimināllieta ir tāds pavadošs elements. Un izskatās tā, ka šī lieta nekur nevirzās, ka tas vairāk vai mazāk būtu taisnība, ka šai lieta nav nekāda īpaša fundamentāla pamata.”

Citiem ir pretējs viedoklis – ka Lembergs ir tas, kurš spiež uz visām savām politiskajām svirām, lai izvairītos no atbildības, jo pret viņu izvirzītās apsūdzības nav joka lieta. Kukuļdošana īpaši lielos apmēros, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, naudas atmazgāšana. Darījumi tika veikti vēl 90-tajos gados. Pierādījumus izmeklētāji vākuši visā pasaulē.

Inese Voika, sabiedrības par atklātību “Delna” padomes priekšsēdētāja: “Tie materiāli, kuri ir šajā lietā un kuri šobrīd jau ir pieejami sabiedrībai un ir publicēti, neļauj mums šaubīties, ka šīs lietas notika, ka Lembergs mūsu tautai naudu vienkārši nozaga, ietekmēja mūsu politisko sistēmu, ka tā ir kļuvusi pavisam gausa jau desmitiem gadu. Jautājums ir tikai par to, – tiesa nepierādīs – krimināllieta ir kaut kas cits, bet šaubu par to, ka tas ir noticis, nav.”

Visvairāk “Delnas” vadītāju pārsteidz tas, ka tautai Lembergs simpatizē, ar viņa viedokli rēķinās, viņš personīgi tiekas ar starptautiskajiem aizdevējiem, viņu pat virza premjera amatā.

I.Voika: “Kaut kas noticis un mēs domāja, ka tas nav labi, jau bumbas lido, lidmašīna lido.. Mēs ar pārāk, pārāk lielu neuzticību skatāmies uz visiem šiem procesiem, tādēļ, ka mēs tik daudz korupcijas no politiķu puses esam redzējuši, ka mēs vairs nevienam neticam, un mēs domājam, ka viss, kas notiek, tas notiek Lemberga vārdā. Es domāju, ka tieši viņa fenomens mums tagad ir kā uzdevums katram Latvijas iedzīvotājam, it īpaši tiem, kuri aptaujās – vai viņš būtu labs Ministru prezidents – atbild: jā! Ja viņu notiesās, tad skatīsimies.”

Tagad Aivars Lembergs uz tiesu iet kā uz darbu, sēdes saplānotas turpmākajam gadam, krimināllietu izskata trīs reizes nedēļā: pirmdienās, otrdienās un ceturtdienās.

Ventspils mēra Aivara Lemberga darījumus izmeklēt sāka vairāk nekā pirms desmit gadiem. Viņa krimināllieta ilgst jau sešus gadus. Nesen saeima pieņēmusi likumu, saskaņā ar kuru sodu var mīkstināt vai pat pārtraukt krimināllietu, ja tā ilgst pārāk ilgi. Pagaidām gan nav skaidrs, vai šis likums attiecas uz Aivaru Lembergu.

Pārāk ilgo krimināllietu dēļ Latvija vairākas reizes zaudējusi Eiropas tiesā. Jaunajam likumam vajadzētu stingrāk noteikt apsūdzības un tiesas procesus saīsināt un padarīt izprotamākus, bet ir problēma, jo nekādi konkrēti termiņi likumā nav atrunāti – cik mēnešus vai gadus var tikt izskatīta viena vai otra krimināllieta izlemj tiesnesis. Advokāti pieprasīt lietas izskatīšanas pārtraukšanu pagaidām negrasās.

Jānis Rozenbergs, zvērināts advokāts: “Ierosināt es jau varu, bet lēmumu vienalga pieņems tiesa. Šobrīd man tāda plāna nav – vērsties ar tādu lūgumu pie tiesas ar kaut kādām prasībām, bet paies laiks, tad skatīsimies.”

Vairākus mēnešus advokāts veltījis tam, lai ieskanētu 160 sējumus un ierakstītu cietajā diskā, tagad viņam nav nekādu problēmu tiesas laikā atrast vajadzīgo lappusi. Saskaņā ar Rozenberga prognozēm, šī lielā lieta var ieilgt uz desmitiem gadu.”

J.Rozenbergs: “Matemātika ir vienkārša. Lieta tiesā atrodas divus gadus. Mēs esam nopratinājuši četrus lieciniekus. Šajā lietā kopumā ir aptuveni 100 liecinieki, tātad kaut kur 50 gadi. Tas gan ir vairāk kā joks. Es ceru, ka mēs lietu izskatīsim, ka tiesa lietu izskatīs daudz ātrāk.”

Tiesa gan iespējams, ka Lembergs lietu pret sevi varēs pārtraukt arī pats. Finanšu ministrija gatavojas nodokļu amnestijai, tas ir, iedzīvotāji varēs legalizēt ienākumus, kurus iepriekš slēpuši. Lai visu uzsāktu no baltas lapas pietiks par negodīgi iegūto samaksāt 10% nodokli. Masu medijos jau izskanējušas prognozes par to, ka amnestiju varētu izmantot arī Lembergs un tad vairākus gadus ilgusī tiesa var beigties. Prokurori gan tagad pieprasa, lai Finanšu ministrijas koncepcijā būtu atruna, lai negodīgā ceļā iegūto legalizēt varētu tikai mazie mahinatori, bet ne kādā gadījumā tādas “lielas zivis” kā Aivars Lembergs.

Skirmante Baļčiute, Vadims Petrušins, TV5

A.Mamikins: “Lemberga kungs, kad žurnālisti Jūs dēvē par oligarhu, kā Jūs šo epitetu uztveriet? Jūs esat oligarhs?”

A.Lembergs: “Lai sauc kā vēlas. Žurnālistiem ir brīva profesija un viņi lai sauc, kā vēlas. Jautājums, ziniet, tas ir kā ar policistiem, par kuriem mēs runājam. Ja nav argumentu, sāk apsaukāties. Ja viņiem Aivars nepatīk, Roberta dēls vēl sliktāk, bet Lembergs vispār pretīgi, tad lai sauc par oligarhu. Es neapvainojos. Bet kas attiecas, lūk, tur “Delna” uzstājās?”

A.Mamikins: “Jā, “Delna”, protams!”

A.Lembergs: “”Delna”, ja. Lūk, Voika un viņas kolēģe ilgi strādāja “Delnā”, tur vadīja un runāja gadiem, arī tā komentēja manas lietas, tāda Čigāne.”

A.Mamikins: “Lolita Čigāne.”

A.Lembergs: “Lolita Čigāne. Vēlāk izrādījās, ka.. viņa tagad ievēlēta par deputāti no “Vienotības”, un kas atklājās, ka tad, kad viņa visus mācīja, kā pareizi dzīvot, viņu noķēra par kontrabandu un pie rokas pieķēra. Viņa tika sodīta un viņa ir kontrabandiste. Lūk, šī Voika un Čigāne.. Redziet, pasaki, kas ir tavs draugs.. Čigāne Voikai – kontrabandiste. Un sanāk, ka kontrabandiste mums lasa lekciju, ja.”

A.Mamikins: “Klausieties, kontrabandiste Čigāne ar Jums ir vienā koalīcijā, nu, nevis personīgi ar Jums, bet ar Zaļajiem zemniekiem, ar kuriem sadarbojas arī partija “Latvijai un Ventspilij”. Viņa ar Jums vienā valdības komandā.”

A.Lembergs: “Jā, jā. Pareizi. Viņa vēlēšanās noslēpa, ka viņa ir kontrabandiste, un es domāju, ja tauta būtu zinājusi, tad viņu neievēlētu. Man vienkārši ir pretīgi skatīties, kad šie sorosisti, kuri “barojas” ar miljardiera un pasaules mēroga oligarha naudu, māca šeit vietējos iezemiešus – mūs ar Jums, kā mums dzīvot. Un tur šī organizācija, manuprāt, tur ir pieci vai seši cilvēki kopumā, ja, bet aiz viņiem ir liela nauda, viņi pērk tur “Dienu”, citus masu medijus un tā izvirzās un kļūst it kā par kaut kādiem argumentiem. Bet tas mani.. tas mani neuztrauc. Viņi pelna naudu, kā vēlas..”

A.Mamikins: “Labi, par..”

A.Lembergs: “Un vēl par amnestiju es vēlos pateikt, ja.”

A.Mamikins: “Labi.”

A.Lembergs: “Man amnestija neder.”

A.Mamikins: “Tikai attaisnojošs spriedums?”

A.Lembergs: “Nu, kā? Ja mani tagad apsūdz, ka es no miljonāra Kokaļa 1993.gadā – cik daudz laika ir pagājis – pirms 18 gadiem, es no viņa esmu izspiedis kukuli.. nevis izpied.. jā, izspiedis kukuli 20 latu vērtībā. Un, labi, man tam ir jātic, maniem advokātiem tam ir jātic un tam ir jātic arī, arī visai progresīvajai cilvēcei, ja. Nu, cilvēki nav muļķi. Kur tad tas Kokalis un visi.. un citi tur Krastiņš, Gulbis, Jūlijs Krūmiņš, visi miljonāri. Izspiedu kukuli pirms 17, 18 gadiem. Kur viņi bija šos 17 gadus, kāpēc viņi neatnāca 94-tajā, 95-tajā, 6-tajā, 7-tajā, 8-tajā.. Viņi atnāca pēkšņi! Ziniet, kad viņi uzradās?! 2000.. vairums no viņiem 2007.gadā, kad es biju cietumā. tad viņi sāka atcerēties, ka Lembergs.. sākotnēji, ka viņi deva kukuli, bet pēc tam, ka es izspiedu kukuli. Nu kurš tam tic? Nu, ko Jūs! Nu, kāds, protams, tic.”

A.Mamikins: “Bet Jums bija kaut kādas draudzīgas attiecības ar tiem cilvēkiem, kuri šobrīd ir apsūdzības liecinieki?”

A.Lembergs: “Jā.”

A.Mamikins: “Partneru?”

A.Lembergs: “Protams.”

A.Mamikins: “Bet kāpēc šīs draudzīgās attiecības izjuka un kādēļ tagad cilvēki, ar kuriem.. kuriem jūs uzticējāties, ar kuriem Jūs sadarbojāties – tur kopējs bizness bija, kaut kādas sabiedriskas aktivitātes, kāpēc visi šie cilvēki iestājās pretējā pusē. Kā Jums liekas?”

A.Lembergs: “Nu, viņu, pirmkārt, nav tik daudz, un tie, kuri neiestājās, tie nav cietušie! Tā kā es domāju, ka manā 20 gadu politiskajā darbībā un vairāk nekā 20 gadiem biznesā tas ir nedaudz. Nu, piemēram, Vladimirs Krastiņš, ja, mans vecs draugs, mēs kopā strādājām Ventspils ostas rūpnīcā. Es jauns atnācu no universitātes, viņš jau vadīja Kontroles un automātikas nodaļu, ja es pareizi atceros, un viņš vēl 2006.gada decembrī uz prokurora Mežsarga jautājumu – tas ir protokolā – kādas Jums ir bijušas un ir tagad attiecības ar Lembergu, viņš atbildēja: draudzīgas. Draudzīgas. Pēc gada un viena mēneša viņš pēkšņi atcerējās, ka es viņam izspiedu kukuli, apdraudēju dzīvību, veselību, pildot savus dienesta pienākumus. Es vēlējos noskaidrot, kā es, pildot mēra pienākumus, varu viņam atņemt veselību un dzīvību. Manos pienākumos nav tādu iespēju. Es negriežu. Apendicīts viņam tur vai kardioloģija kaut kāda – tas nav manās funkcijās. To es līdz šim nesaprotu, ja. Un kādēļ pēkšņi tādas pārmaiņas. Tā sastāv no divām daļām. Pirmkārt, cik es zinu, viņš pats to ir teicis, nu, ne man personīgi, bet citiem cilvēkiem. Viņam teica: vai trīs gadi cietumā, vai pats saproti.”

A.Mamikins: “Lūk, viņš pats saprata.”

A.Lembergs: “Lūk, viņš pats saprata. Plus arī iespēja kaut ko, tā teikt, naudā iegūt. Lūk, cilvēks strauji mainīja savas liecības no acīmredzami draudzīgām uz acīmredzami noliedzošām. Es Jums teikšu Vladimirs Jāņa dēls, viņa tēva vārds tāds, viņš ir Sibīrijas latvietis, es viņu nenosodu. Viņam patiešām bija infarkts, ja. Viņam jau drīz būs 70, ja. Un es viņu saprotu, viņš saka: lai man pasaka, Aivar, piedod, es nomiršu cietumā, es neesmu tik stiprs kā tu, es tur salūzīšu. Un es viņu nenosodu. Protams, man no tā nav jautrāk, ja. Bet ne visi cilvēki var būt spēcīgi. Ko lai dara.”

A.Mamikins: “Labi, paredzēsim nākotni. Uzvarējāt Jūs šo lietu, Jūs pēc tam Vladimiram, Jāņa dēlam padosiet roku, kad uzvarēsiet, pierādīsiet savu taisnību?”

A.Lembergs: “Es domāju, ka jā.”

A.Mamikins: “Jūs variet visiem saviem ienaidniekiem padot roku?”

A.Lembergs: “Nu, kā, mums bija.. kādas attiecības mums bija ar Šķēli? Ar Šleseru? Lūk, Danu Titavu nesen satiku – pelēkais kardināls, labā kreisā Repšes roka, kāja, bez viņa ziņas nekas nenotika ne “Jaunajā laikā”, ne.. Dans Titavs pilnībā kontrolēja “Jauno laiku” un Repšes valdību. Satiku uz ielas, padevu roku, kā klājas, tas un tas. Es saprotu, bija tāda situācija, viņš bija, nu,.. politiskā cīņa.. viss. Metodes varbūt ne pārāk skaistas. Es kaut kā nepaturu tādas.. Es gan nevaru saprast, kā var advokāts, piemēram, mans personīgais advokāts, kurš saskaņā ar likumu nav tiesīgs neko izpaust, viņš, viņš.. nu, viņš zvērējis, zvērējis. Viņš ne tikai vienkārši saka taisnību, bet vēl arī saka to, ko apsūdzībai jāsaka, viņš to saka, lai maksimāli izmantotu pret mani viņa pierādījumus.”

A.Mamikins: “Par ko Jūs šobrīd domājat, sakiet?”

A.Lembergs: “Es domāju Gintu Laiviņu-Laivinieku, ja. Viņš tiešām ilgi bija mans advokāts. Bet tur viltīgi viņi izdarīja. Viņi viņu hops! un izvirzīja apsūdzības, ka viņš atmazgājis tur naudu, tas ir līdz 12 gadiem cietumā, tas un tas, viņam pateica, vai tu sniegsi liecību, kāda izmeklēšanā ir vajadzīga, vai, vai, tā teikt, sēdēsi uz apsūdzēto sola un sēdēsi cietumā. Ar viņu tajā laikā runāja arī tāds Berķis, arī Mežsargs, prokurors. Divatā, tā teikt, viņu “apstrādāja”. Viņš izvēlējās starp advokāta zvērestu, no vienas puses, un naudu un brīvību, no otras, izvēlējās brīvību un naudu. Manuprāt, tad vai Latvijā vispār var paļauties uz ginekologu, ārstu, uz, uz.. mācītāju, advokātu. Var vai nevar? Un saprotiet, tas viss izdodas. Lūk, advokāti, advokāti, viņu tūkstošiem, viņiem ir sava organizācija. Viņi nekādā veidā nereaģē, ka viņu kolēģis rupji pārkāpj likumu. Ja tas būtu Šveicē, tas būtu kriminālnoziegums, starp citu.”

A.Mamikins: “Pēdējais jautājums, droši vien. Mazāk nekā divas minūtes ir palikušas. Runājot, par Inesi Voiku, Jūs tikko pat atļāvāties tādu frāzi: dzīvo, “barojas” ar Sorosa naudu. Sakiet, ir tādi cilvēki, kuri “barojas” ar Lemberga naudu.”

A.Lembergs: “Nav tādu, kuri “barotos” ar manu naudu tiešā nozīmē. Nu, bērni dzīvo patstāv.. Man principā nav tādu tagad. Ar manu naudu “barojas” divi kaķi, suns Bella – pirms divām dienām palika gads, jā, viņa par manu naudu, es pats par savu naudu ēdu, bet tā.. es taču.. Saprotiet, viņi vēlas sasaistīt, ka es uzpērku politiķus. Pagaidiet, kāpēc man ir jāuzpērk politiķi, ja vidējo vēlētāju atbalsts, paņemiet reitingus, otrādāk, viņiem man ir jāmaksā, ka es, es viņu atbalstu, manuprāt, otrādāk. Bet es to daru, man nav jāmaksā!”

A.Mamikins: “Par velti!”

A.Lembergs: “Jā, par velti!”

A.Mamikins: “Pilnīgi par velti veselu stundu ēterā bija Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas mērs. 121 balss par 2.pozīciju – prezidentam nav varas, tādēļ maz ko var izdarīt valstij. 58 cilvēki uzskata, ka Lemberga laiks vēl ir priekšā, bet 7 cilvēki pārliecināti, ka Lembergs baidās, ka netiks galā ar Valsts prezidenta pienākumiem. Liels paldies Jums par stundu garo interviju.”

A.Lembergs: “Paldies!”

A.Mamikins: “Atvainojos Eduardam no Rīgas – nedzirdējām Jūs ēterā, un visiem tiem, kuru e-pastus es šodien neizlasīju. Rīt, mēs parunāsim par to, kā šogad pirmo reizi bez valsts atbalsta notika krievu valodas olimpiāde skolēniem. Palieciet kopā ar TV5!”

Interaktīvā aptauja:

Kādēļ Aivars Lembergs nevēlas kļūt par prezidentu?

Baidās, ka netiks galā – 7

Prezidentam nav varas, neko valsts labā neizdarīs – 121

Lemberga laiks vēl nav pienācis. Tas vēl priekšā – 58

Publicēts lapā: 26.04.2011