Kalendārs

LR1 raidījuma “Krustpunktā” intervija ar A.Lembergu un K.Šadurski (08.04.2011.)

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un partiju apvienības “Vienotība”  valdes locekli Kārli Šadurski intervijē LR1 raidījuma “Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons.

Aidis Tomsons, raidījuma vadītājs: “Studijā esmu es, Aidis Tomsons. Šodien nākamajā stundā esam aicinājuši valdošās koalīcijas partneru, nu to, kuriem valstī šobrīd ir reāla vara. No partiju apvienības “Vienotība” un Zaļo zemnieku savienības. nu runāsim par naudu, politiku, Valsts prezidenta vēlēšanām, strīdiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Ko darīt, lai visiem kļūtu labāk, nevis sliktāk. Nu, mēģināsim saprast, par ko tad tie, kam ir vara, spēj vienoties, par ko acīmredzot arī strīdēties turpinās. Lai nebūtu tā, ka “Krustpunktā” studijā vieni un tie paši, tad no “Vienotības” še deleģēts šodien ir apvienības valdes loceklis Kārlis Šadurskis. Sveicināti!”

Kārlis Šadurskis, apvienības “Vienotība” valdes loceklis: “Labdien!”

A.Tomsons: “Savukārt Zaļo zemnieku savienību pārstāv vienas no apvienībā esošo partiju vadītājs, kuri daudzi uzskata par ZZS patieso vilcējspēku, Ventspils mērs Aivars Lembergs. Labdien!”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labdien!”

A.Tomsons: “Aktualitāšu, protams, netrūkst. Mēs iespēju robežās centīsimies pārrunāt tas, kas ir iespējams, ņemot vērā, ka pēc tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par budžetu publiski runāts diezgan daudz, arī mana kolēģa Jāņa Dombura raidījumā sabiedriskajā televīzijā, mēs tam pievērsīsimies mazāk, nekā to būtu darījuši citādi, bet nu daži jautājumi arī būs par šo. Varu teikt arī klausītājiem – apmēram pēdējās 15 minūtes Jums ar zvaniem, jautājumiem būs iespējams iesaistīties šajā te sarunā. Varbūt vienīgais sākumā, lai mēģinātu saprast, nu tās Jūsu savstarpējās attiecības, kā Jūs īsti raksturojat, es domāju Jūsu divu partiju, attiecības šobrīd? Tās ir tā kā draugi, tā kā konkurenti, tā kā tādi, es nezinu, nu, greizsirdīgi partneri, kuri viens otram neuzticas? Šadurska kungs!”

K.Šadurskis: “Nu, patiesībā šajā jautājumā Jūs jau arī ietvērāt atbildi. Gan draugi, gan konkurenti, gan partneri. Par uzticību, neuzticību, nu, tās ir vairāk tādas cilvēciskas jūtas, kurām varbūt politikā mazāk vietas, bet, nu, protams, mēs skatāmies, ko partneri dara, kā viņi reaģē uz mūsu ierosinājumiem, viņi skatās, kā mēs reaģējam uz viņu ierosinājumiem. Nu, un ja koalīciju veido divas partijas, tad faktiski šeit vairs nav lielas nozīmes, cik katrā partijā.. nu cik katrā frakcijā ir deputātu, kopā mums Saeimā ir 55 balsis, bet nu ir viens lēmums, teiksim tā, viena balss “Vienotībai”, viena balss Zaļo Zemnieku savienībai. Tā kā mēs esam šai ziņā līdzvērtīgi partneri, vienādi atbildīgi par visām lietām. Kopā jāstrādā, pretējā gadījumā koalīcijas nav.”

A.Tomsons: “Kā Jūs to dēvētu?”

A.Lembergs: “Jā, vispār, vispirms par “Latvijai un Ventspilij” statusu Zaļo zemnieku savienībā. Tad mēs neesam, kā Jūs teicāt, apvienības locekļi. Apvienībā ietilpst Zemnieku savienība, Zaļā partija. Mums ar ZZS ir sadarbības līgums. Tas būtu tā precizitātei. Ja runājam par tādu sadarbību, tad, protams, ir divas apvienības, nevis divas partijas, kā Jūs teicāt, un šo sadarbību raksturotu kā.. kā reālistisku, konstruktīvu, kurā ir diezgan daudz domu dažādība, bet kuras.. kur dialoga rezultātā dzimst.. dzimst kādi kompromisi un nonāk pie kādiem kopsaucējiem. Es domā.. es te ļoti augstu vērtēju, nepārspīlēšu šoreiz noteikti, Dombrovska kunga lomu, jo viņš tik tiešām cenšas meklēt to, to, to konstruktīvo pusi un to saskares punktu un to attīstīt, un savukārt to domstarpību tā neizcelt, ja, un arī, arī, arī.. nu, protams, viņš arī ir faktiski šīs te koalīcijas līderis, jo, jo koalīcija ir veido.. bāze ir veidojusies, veidojot valdību. Lūk! Ir, protams, vesela virkne domu dažādību un skatījums tai skaitā varbūt arī uz personālijām atsevišķām, ja, bet jebkurā gadījumā vienmēr tas gala rezultāts tiek adresēts premjeram, ja. Un viņš vienmēr saka faktiski to, to gala vārdu.”

A.Tomsons: “Premjeram, kā zināms, opozīcija pārmet grāmatvedisku, nūģisku, es nezinu, kādu vēl teikt, epitetu lietot, pieeju. Jūs nepiekrītat tam?”

A.Lembergs: “Katram cilvēkam ir savas stiprās puses un ir arī kādas vājās puses, ja, un.. un katram tāpat arī Dombrovska kungs, ir, ir sevī apkopojis daudz ko labu un ir arī, protams, viņam vājākas puses, ja. Nu, bet kopumā, es domāju, viņa personība šajā krīzes brīdī ir tāds pietiekami veiksmīgs.. veiksmīga apstākļu sakritība, ka viņš tika nominēts par šo te premjera kandidātu, un tāpēc es uzskatu, ka viņa pozīcija kā premjera ir stabila un nav nekāda pamata runāt par kaut kādu nestabilitāti. Un man lūgums, es gribu pasvītrot vienu, tas, ka, piemēram, ir kādiem, nu, piemēram, partneriem pie tam, kur ir vienā 33 deputāti, otrā ir 22 deputāti, vienā ir trīs partijas, otrā ir divas partijas, plus vēl divas un tur gaidīt, ka, apsēžoties pie galda uzreiz visi tā kā absolūti vienādi un, un urrā! Tā nemēdz būt. Ja Jums būs jābrauc no radio kolektīva uz pirti, un Jums vajadzēs to lemt, teiksim, pieciem cilvēkiem, es domāju, Jūs tur kādus stundu padebatēsiet, a varbūt arī divas dienas, pareiz?”

A.Tomsons: “Jautājums tikai tā, vai viens otru apvainojot, beigās nesastrīdas tā, ka nespēj otram roku dot.”

K.Šadurskis: “Nē, nē! Es domāju, ka mums, kā katru pirmdienu, mums notiek koalīcijas sadarbības padomes. Es teikšu, tā, tur diskusija bieži vien ir ļoti asa, bet tā ir argumentu sadursme un beigās jau tas.. Kādreiz mēs nenonākam uzreiz pie lēmuma, mēs atliekam to uz nedēļu. Diskutējam vēl, diskutējam darba grupās, vācam argumentus, un beigās jau šis lēmums ir.”

A.Tomsons: “Vai Jūs gribat teikt, ka Jūs visu darāt atklāti, vai tomēr, nu, ir lietas, kuras Jūs tā, nu, nesakiet partneriem tā pa kluso tā, tā, tā skatāties uz viņiem, nu, tā ar tādu šķību aci?”

K.Šadurskis: “Nē, nu, šķība acs ir viena lieta. Protams, ka ir kaut kādi taktiskie zīmējumi, ko mēs nesakām partneriem, kādus argumentus mēs gribam lietot nākamajā diskusijā, bet tad, kad šīs diskusijas laiks pienāk, tad mēs tos ceļam galdā un tad skatāmies, kurš ir vairāk un veiksmīgāk sarūpējis.”

A.Tomsons: “Ja būtu cits premjers, pieņemsim, būtu iespējams grūtāk veidot šādu koalīciju?”

A.Lembergs: “Nu, kurš?”

A.Tomsons: “Nu, es nezinu. Es vienkārši jautāju to personības loku. Man nav ideju.”

A.Lembergs: “Nē, nē! Nē, nē!

A.Tomsons: “Man nav ideju.”

A.Lembergs: “Nu, nevar būt abstrakts premjers. Premjers var būt tikai konkrēts.. konkrēts vārds uzvārds, tēva vārds, dzimšanas gads.”

A.Tomsons: “Bet tas jautājums ir tāds, ja būtu.. nu, ka diezgan lielu lomu nospēlē koalīcijā tieši premjers?”

A.Lembergs: “Jā, nu šaubu nav.”

K.Šadurskis: “Es teiktu tā par premjeru: jā, es varu piekrist Lemberga kunga dotajam raksturojumam. Dombrovskis noteikti nav tas, nav tas.. nu tas “šovmeņa” tips, kas uzrunās lielu sapulci un gūs milzu ovācijas. Varbūt viņa runa būs sausāka un pragmatiskāka, kā mēdz kādreiz teikt, ka viņam pietrūkst harizmas, bet tas varbūt premjeram ir taisni labi no darba viedokļa, jo mēs redzam skaidri nospraustus mērķus un to strukturēto eju.. ceļu uz šo mērķi, un to, manuprāt, premjers šajā koalīcijā nodrošina sekmīgi.”

A.Tomsons: “A Jūs savus ministrus vērtējat? To, cik viņi ir labi, slikti? Un vai Jūs apsverat kādreiz nopietni, cik Jums pareiz izvēle, vai nevajag kaut ko mainīt?”

K.Šadurskis: “Nē, nu, protams, ka mēs vērtējam kā savus ministrus tā Zaļo zemnieku ministrus..”

A.Tomsons: “Un?”

K.Šadurskis: “.. katram ir savas stiprās puses, katram ir savas kļūdas..”

A.Tomsons: “Un pēc tam, ko tālāk darāt, kad izvērtējat?”

K.Šadurskis: “Tad, kad mēs, kā mums rodas iespaids, ka mēs novērtējam kādu sava ministra kļūdu, tad mēs to, protams, neejam ar to uz radio, bet mēs to izrunājam savā starpā un cenšamies rast risinājumu, un savukārt, ja mēs uzskatām, ka kāds no Zaļo zemnieku ministriem rīkojas, kā mums šķistu labāk varētu rīkoties šajā situācijā citādi, to mēs runājam sadarbības padomē.”

A.Tomsons: “Un nu Jums nav bijusi tāda sajūta, ka kādam varbūt tomēr vajadzētu mainīt darbu?”

K.Šadurskis: “Nu, viens ministrs noteikti mainīs darbu jūnijā. Tā būs Linda Mūrniece.”

A.Tomsons: “Nu, viņa pati izvēlējās..”

K.Šadurskis: “Jā.”

A.Tomsons: “Jums pašiem tā.. lūdz šim sarunās nav bijusi tāda sajūta?”

K.Šadurskis: “Nē, nu runā jau par daudz ko un dažādi.”

A.Tomsons: “Nē, es Jums jautāju.”

K.Šadurskis: “Ja man ir jāsaka mans tīri subjektīvais viedoklis, tad es nevaru norādīt ne uz viena ministra, nu, tādām acīmredzamām kļūdām, kur būtu uz līdzenas vietas jāatkāpjas un jāmēģina mainīt. To, ka sekmīgāk varētu atsevišķos jautājumos darboties kā Satiksmes ministrija, kā Ekonomikas ministrija, nu, tā tas ir.”

A.Tomsons: “Lemberga kungs, Jūs vērtējat ministriju darbu un ministru darbu savā vidē?”

A.Lembergs: “Nu, jāsaka, mana pieeja jebkurā gadījumā un arī, vai tas ir Ventspilī, vairāk gan tur, ka ļoti svarīgs ir sabiedrības novērtējums amatpersonas darbam. Un arī ne tikai tā vienkārši pozitīvi/negatīvi, bet arī, kā vērtē – kādi ir labie darbi, kādi ir sliktie darbi, un, protams, šajā te otrajā Dombrovska valdībā četri ministri ir jauni. Un no tiem.. no tiem tikai vēl no jaunajiem Augulis vēl ir bijis pirms tam ministrs, ja, arī ne salīdzinoši ilgi, bet vēl trīs ir vispār nekad nav bijuši ministri ļoti smagās nozarēs, ļoti atbildīgās nozarēs un kļūt par valdības locekli, ja, jo.. ministru, tas nenotiek vienā dienā, vienā stundā, un galvenā.. galvenais vērtējums jau ir jautājums par to, kāds ir progress. Progress ministram kā vadītājam, kā administratoram, kā stratēģim un taktiķim, kā ideju realizētājam, kā plānu organizētājam un pildītājam, un ar katru dienu šī te prasību latiņa viņam pieaug. Un, ja viņš parāda šo progresu, tad, tad viņš arī tiek pozitīvāk vērtēts. Pirmkārt, jau svarīgi no sabiedrības, un arī, protams, Zaļo zemnieku vidū. Tā kā, tā kā mēs uz to skatāmies ar ļoti atvētām acīm. Un, protams, galveno vērību pievēršam, varbūt ne skaļi, bet tieši Zaļo zemnieku ministriem. Protams, nevar paslīdēt garām skats arī, arī kaimiņiem, jā. Un, un varbūt tos mēs vienā otrā gadījumā mazāk skaļāk novērtējam, ja..”

A.Tomsons: “Tas ir skaļāk.. jā.”

A.Lembergs: “Es.. varbūt es šai ziņā vairāk izceļos, nekā mani kolēģi. Man arī vieglāk to darīt, jo mums ir tikai sadarbības līgums. Ja to darītu Vējonis vai, vai Brigmanis, tad tas mazliet savādāks.. pieskaņa būtu, ja. Bet man liekas, ka zināt, ja tā kritika ir, ir pareiza un, un konstruktīva un lietišķa, viņa jau palīdz, nevis kaitē. Būt politiķim un ministram un gaidīt, ka Tevi glaudīs pa spalvu, nu, tas ir.. tas ir diezgan bezcerīgi.”

K.Šadurskis: “Tā nenotiek!”

A.Lembergs: “Jā, tā nenotiek. Un es tik ilgi – 23 gads man ir, ja, politikā, nu, es, es esmu tā pieradis pie tā, ka tevi sit, tad tas ir tik normāli, ka tev jābūt diskomfortabli, ja tevi nesit.”

A.Tomsons: “”Par labu Latviju” vienkārši uzskata, ka tie pašreizējie ministri tādi nekompetenti, tā viņi arī sacījuši, gaužām, un rosinās likuma grozījumus, lai tad Saeimai mandāts tikai premjeram un ministrus tad mainīt varētu pats premjers bez jebkāda Saeimas mandāta, nu ,dot it kā lielāku rīcības brīvību premjeram. Ko Jūs sakāt par šo ideju?”

K.Šadurskis: “Nu, tā nav lielāka rīcības brīvība premjeram, jo beigu beigās tāpat premjeram ir jārēķinās ar to Saeimas mandātu, kas ir viņam. Tā kā tā ir tikai būtībā kompetences pārnešana šī paša mandāta ietvaros, bet, ja šāds ierosinājums nāk, es teiktu tieši otrādi. Tas opozīcijai dod mazāk iespējas ietekmēt procesu, jo tad viņi vairs nevar izteikt neuzticību vienam ministram. Un, un, ja kāds ministrs ir kļūdījies vai, vai rīkojies neprofesionāli un Saeimas vairākums uzskata, ka viņš ir jānomaina, tāpēc jau neies uzreiz manīt premjeru. Tā kā es domāju, tā ir vairāk tāda spēle uz sabiedrību. Nu, ja nezina, ko darīt, tad ir jādara opozīcijai vismaz kaut kas, lai rastos iespaids, ka kaut ko dara.”

A.Tomsons: “Piekrītat, ja?”

A.Lembergs: “Es pilnīgi piekrītu Šadurska kunga viedoklim.”

A.Tomsons: “Pagājušajā nedēļā.. pagājušajā piektdienā “Krustpunktā” studijā bija ekspremjers Ivars Godmanis, mazliet vēl par budžetu runājot, kurš teica, ka viņš neredz iespēju budžetā griezt tik, cik aizdevēji grib, un viņš pieļāva iespēju nepabeigt programmu vispār ar starptautiskajiem aizdevējiem un pārtraukt to. Vai, Jūsuprāt, ir vērts vispār izvērtēt šādu iespēju, Lemberga kungs?”

A.Lembergs: “Es uzskatu, ka Godmaņa kungs ir Briselē, tas nozīmē ne tikai fiziski, bet arī, arī informatīvā telpā, un.. Nē, tas neatbilst situācijai, kā tādai. Latvija ir ļoti tuvu, lai pabeigtu šo sadarbības ciklu, ļoti smago. Šobrīd aizdevēju pozīcija noteikti nav diktējoša. Viņa, pēc manām domām, ir stipri liberālāka nekā tā bija kaut kur kādus divus gadus atpakaļ. Nu, cik es esmu redzējis, es jau tieši sarunās neesmu bijis. Un Latvija var, es saku vēlvienreiz, sekmīgi pabeigt šo sadarbību un, pēc manām domām, tas, kā notiek dialogs, ko es esmu redzējis, un, nu, vairāk dokumentāli varbūt un arī tagad, kad bija saruna, viņi faktiski šobrīd mums darbojas kā eksperti, kas iesaka, kur, ko varētu pilnveidot, uzlabot un tā. Un faktiski tas ir tāds.. viņi tādi palīgi, pēc manām domām, premjeram arī tai skaitā, koalīcijai tai skaitā, ka ar saktu no malas pasaka kaut ko priekšā. Tas nenozīmē, ka, teiksim, Zaļie zemnieki arī viņiem visur piekrīt, par to nav jautājumi, ja, un to mēs arī tagad paudām sarunā, bet mēs arī tādu pašu pozīciju paudām arī “Vienotībai” un, starp citu, tie, tie ļoti jūtīgie jautājumi, viņi tika nolikti malā un meklēti.. meklēts, meklēta nauda tur, kur veidojas kopsaucēji, un viņi, starp citu, arī tika, jāsaka, pat var mazliet pabrīnīties, diezgan, diezgan veiksmīgi un viegli, relatīvi viegli, ja, šonedēļ atrasti koalīcijā. Tas vēl nav pabeigts, jo viena puse, ko sarunā “Vienotība” ar Zaļiem zemniekiem, protams, arī aizdevēji vērtē par ilglaicīgumu un tā. Tā kā es nevaru piekri..”

A.Tomsons: “Jūs..”

A.Lembergs: “Es nevaru.. Es nevaru piekrist! Es nevaru piekrist Godmanim šajā!”

A.Tomsons: “Jūs viņus par finanšu okupantiem neuzskatāt kā citi saukā tagad?”

A.Lembergs: “Nē. Es, es. .es viņu ļoti cieti vērtēju 8-tā gada beigās, ja, un 8-tā gada beigās tad, kad bija pirmais tas, tas bija grūtākais brīdis, ta Latvija šo krīzes kārti izspēlēja, pēc manām domām, ļoti, ļoti, ļoti vāji. Un šobrīd viņu otrreiz Latvija izspēlēt vairāk nevar. Un tad viņu piegājiens bija savādāks, bet arī mums vajadzēja būt savādākam. Nu, bet tā ir.. tas jau ir tādai vēsturei.”

A.Tomsons: “Labi. Šadurska kungs!”

K.Šadurskis: “Nu, es teiktu tā, ka Dombrovska, un tagad Dombrovska un Vilka sarunas ar aizdevējiem rit nenoliedzami sekmīgāk, nekā savulaik tas bija Godmanim, jo tās saistības, ko Godmaņa valdība, nu, tiesa arī tad bija daudz smagāks brīdis, jo tad bija tiešām bankrota priekšvakars. Tā kā Godmanim.. Godmanis bija spiests iet uz daudz smagākiem solījumiem aizdevējiem nekā tagad mēs to varam panākt sarunās, un ilgtermiņā jau Latvijas valsts attīstības intereses un aizdevēju intereses sakrīt, jo aizdevējs normāli grib dabūt savu naudiņu atpakaļ un savukārt mūsu ekonomikai ir jābūt tādai, ka mēs varam kārtot savas saistības, ka mēs varēsim pārkreditēt šo kredītu un, un, jau aizņemoties biznesa struktūrās, nu, normāli izveidot šī te aprāda dzēšanas grafiku. Un, protams, ka mums ir jābūt pietiekami lielai uzticībai no starptautiskajiem aizdevējiem, jo ir milzu starpība, vai mēs aizņemamies naudu uz 3 un 3,5%, kā to dara Igaunija vai uz 6, 6,5 vai vēl vairāk..”

A.Tomsons: “Sakot, nav vērts.. nav vērts apsvērt šo ideju.”

K.Šadurskis: “Nē, nē. Nu tā kā, tā kā es domāju, ka šeit viss notiek normāli un būtībā tiešām es varu vērtēt aizdevējus kā zināmu ekspertu un zināmu palīgu, jo, nu kaut vai tīri subjektīvi. Kādreiz ir – nu, jā, bet mums vajag.. mums aizdevējiem, mēs esam programmā. Mums tā vajag, mēs savādāk nevaram. Bet nekad nav bijis tā, ka aizdevēji būtu ļoti stingri iecirtušies uz to vai citu pasākumu, jo, ja mēs varam atrast alternatīvus pasākumus un pierādīt, ka tie ir ilgtspējīgi, tad viņi vienmēr ir akceptējuši šo izvēli.”

A.Tomsons: “Vēl par budžetu tikai runājot, Eiropā spriež par to, kā nodrošināt vispār fiskālo disciplīnu visās tajās dalībvalstīs un viens no tiem rosinājumiem ir to, ka vajadzētu ierakstīt visu valstu konstitūcijās tagad nepārsniegt kaut kāda noteikta deficīta līmeni, un Latvijā tas arī būtu Satversmē ierakstāms.”

K.Šadurskis: “Nē, nu šāds projekts arī ir un Finanšu ministrija strādā pie šī fiskālās disciplīnas normu nostiprināšanas Satversmē, jo pēc mūsu likumdošanas īpatnībām vienmēr mūsu valsts budžeta likums būs prioritārs par jebkuru citu likumu šajā ziņā, izņemot Satversmi.”

A.Tomsons: “Esat par to, ka ieraksta to Satversmē?”

K.Šadurskis: “Es domāju, ka tas būtu jāieraksta Satversmē.”

A.Tomsons: “Mhm. Lemberga kungs?”

A.Lembergs: “Nu, te mums viedoklis atšķiras, jo, es paskaidrošu kāpēc. Redzat, Latvijas neatkarības gados ir bijušas trīs krīzes. Trīs. Atceramies, pirmā bija lielā 90-to gadu vidū, kad nobruka pēc kārtas tur padsmit bankas, un.. nu, redzamākā bija “Banka Baltija”, bet tā nebija vienīgā un kopumā tās pārējās veido lielāku problēmu, nekā tā “Banka Baltija”. Nākošā lielā ekonomiskā krīze Latvijā bija saistīta ar vērtspapīru tirgus nobrukumu Krievijā un arī banku sektorā viņa atkal ienāca iekšā, atceramies ļoti labi! Ka..”

A.Tomsons: “98-tais gads.”

A.Lembergs: “Jā, “Komercbanka” un pārējiem, nu, un šī krīze – šī krīze ir arī finanšu krīze. Tātad banku sektora un vērtspapīru tirgus krīze, pirmkārt, ko radīja ASV, otrkārt, Eiropā, un pie mums viņa atnāca kā tikai, nu, cunami trešais vilnis. Un mēs esam šo te banku un vērtspapīru tirgus ļoti sliktas uzraudzības mazi upuri. Un tas spilgtākais piemērs jau ir “Parex banka”. Viņa jau neaizgāja par burbuli tikai tāpēc, ka Kargins ar Krasovicki bija slikti baņķieri. Vienkārši viņi paļāvās uz ASV vērtspapīru tirgu, ka tur ražo.. ka tur, ka tie vērtspapīri ir ar, ar trim A vai tur simts A, tā teikt, visvisvisdrošākie, un tie izrādījās absolūti nedroši. Vienā dienā viņi pārvērtās par faņtikiem, ko mēs te kādreiz skolā spēlējām no konfektēm, un uzreiz parādījās Latvijai miljards latu caurums. Un atšķirība bija tikai tā, ka Latvijā parādījās, un, teiksim, Igaunijā, Lietuvā neparādījās. Ja viņiem būtu nobrukušas abiem diviem otra lielākā banka, es gribētu redzēt, kādu dziesmu dziedātu tie paši igauņi vai lietuvieši. Un šobrīd ir jautājums tāds, vai mūs negaida ceturtā banku un finanšu krīze Latvijā un kad viņa varētu iestāties un jautājums ir tāds, ko darīt, lai viņa neiestātos. Un savukārt tas fiskālās disciplīnas likums, viņš jau banku sektoru vispār neaptver. Viņš jau tikai aptver valdības darbību, ja. Jūs saprotat. Tas jau.. tas jau neko nedod. Bankas, teiksim ,ņem kaut kādus kredītus, viņas strādā citām bankām. Bankas izsniedz viņiem kaut kādas garantijas, viņas izlaiž.. kaut kādi fondi izlaiž vērtspapīrus. Tie vērstpapīri kalpo kā nodrošinājums kredīta izsniegšanai, bet tie vērtspapīri izrādās, teiksim, nekam nederīgi un tad tā banka iet par burbuli. Ja banka iet par burbuli, Jūs varat 100 reiz ierakstīt konstitūcijā, kad. .kad būsim disciplinēti. Saprotat? Un tas, ka Jūs iztērēsiet tur miljonu vairāk vai mazāk, tas ir svarīgi, vienmēr, ja. Bez miljona nebūs 10 miljoni, bet tā kā es domāju, visaptverošai sistēmai jābūt un Latvija, atrodoties pasaules ekonomikas absolūti reālā ikdienas apritē un 100% atkarībā, ja, nevis no mums atkarīga pasaule, bet mēs no lielās pasaules. Tā kā pati ideja, ka disciplīna un kārtība un ilgtermiņa budžets utt. Tas viss ir pareizi, ja, bet ieraksti Satversmē vai, vai kādā likumā, tas neko neaizl.. nemaina. Atnāk bezatbildīga publika un to visu nomaina, saprotat? Tas.. Ja kāds grib nodzert algu, tad viņš to izdarīs.”

K.Šadurskis: “Nē, nu tāpēc jau tas jāieraksta Satversmē, lai bezatbildīga publika to nevarētu, bet es daļēji varu piekrist, daļēji nē. Protams, ka šis fiskālās disciplīnas, šī likuma normu, būtiskāko normu ierakstīšana Satversmē neglābs mūs no pasaules banku krīzes, ja tāda vēl nāks, bet lielā mērā tas atvieglotu mūsu situāciju, jo vismaz mums būtu ļoti stingri ierobežojumi attiecīb.. atkarībā no ekonomikas izaugsmes tempa, kādam ir jābūt vai nevar būt budžeta deficīts. Tas tomēr..”

A.Tomsons: “Nu, Satversmē varbūt var ierakstīt kāda tā.. es nezinu, nu tad jāsāk izdomāt, kāda ir apstākļi, kāpēc var vai nevar!”

K.Šadurskis: “Nē, nē! Tur ir.. tur ir ļoti konkrētas normas. Pie viena ekonomikas izaugsmes tempa var būt tāds budžeta deficīts, pie cita cits, un tās normas, nu, varbūt viņas nav mūsu Satversmes garā, jo mums tomēr ir vispārīgāki šie formulējumi, nu, bet, ja juristi saka, ka citādi nevar, nu tad varbūt, ka tā.”

A.Lembergs: “Nu, bet aiziet “Swedbank” banka Zviedrijā par burbuli, piemēram, nu tad ko?”

K.Šadurskis: “Nu, jā, bet, piemēram, Zviedrijas..”

A.Lembergs: “Nu, tad ko?”

K.Šadurskis: “.. valdība varēja savas bankas atbalstīt, nu..”

A.Lembergs: “Nu, šoreiz varēja. A, ja nākošreiz nevarēs? Nu ko?”

K.Šadurskis: “Jā, nu.. nu mūsu valdība savu banku arī bija spiesta atbalstīt.”

A.Lembergs: “Jā, un atkal te ir cits stāsts – kāpēc privātas bankas, kuras tad, kad viņiem bija peļņa un dalīja dividendes, ar mums.. mēs ar Jums un visa Latvijas tauta nesaņēma nevienu santīmu. Arī Jūs, Tomsona kungs, pareizi? Jūs varbūt saņēmāt. Nesaņēmāt, pareizi, dividenžu naudu, a ta ka viņi švaki uztaisa biznesu un iet par burbuli, tad Latvijas nodokļu maksātājiem tā sistēma jāglābj. Tāpēc es uzskatu, ka banku un vērtspapīru tirgus uzraudzība vispār rietumu pasaulē ir absolūti zem katras kritikas. Nu, protams, šobrīd kaut ko cenšas darīt, tā ir taisnība. Gan nevar teikt, ka viss palicis tā kā bij, bet līdz tam vēl ļoti tālu, un, ja mums atnāks atkal kārtējā banku krīze, vai tas būtu Zviedrijas, vai, vai nezinu, tur ASV, noskalos mums un atkal mēs būsim pliki un nabagi, lai cik mēs būtu bijuši taupīgi.”

A.Tomsons: “Skatos pēc pulksteņa, ko mēs varam paspēt pārrunāt, lai lietas, kuras noteikti jāpārrunā par Valsts prezidentu solīju, ka runāsim. Ko nozīmē īsti tas “Vienotības” pastais atbalsts tagad Valdim Zatleram kā Valsts prezidenta kandidātam? Vai tas nozīmē, ka..?”

K.Šadurskis: “Nu, patiesībā to arī nozīmē.”

A.Tomsons: “Tātad citu kandidātu nemeklē.”

K.Šadurskis: “Nē, nemeklējam.”

A.Tomsons: “Mēģināsiet tagad pārliecināt Lemberga kungu un visus pārējos kandi.. savus sadarbības partnerus – vajag atbalstīt Zatleru.”

K.Šadurskis: “Jā. Un, ja mums izdosies pārliecināt, nu tātad mūsu 33 balsis, un, ja mēs atradīsim vēl dzirdīgas ausis, nu tad būs pārsvars.”

A.Tomsons: “Kā Jums veicas ar pārliecināšanu? Kā Jums pašam šķiet tagad?”

K.Šadurskis: “Ziniet, grūti ir pārliecināt to, kurš īpaši nepauž citu viedokli.”

A.Tomsons: “Lemberga kungs, Jūs nepaužat citu viedokli?”

A.Lembergs: “Nu, mans viedoklis sekojošais: nav šaubu ne mazāko, ka Zatlera kungs ir sevi apliecinājis, kā.. kā prezidents un neapšaubāmi viņš ir.. es gribētu, šobrīd neapšaubāmi pirmā.. pirmais kandidāts. Vienlaicīgi man liekas, ka tā sistēma, kādā veidā nonāk prezidents savā amatā, viņa ir pārāk tehnokrātiska, statistiska, es grib.. Pieņemsim, trīs iepriekšējie prezidenti. Nevienam nebija nekāda darbības programma, neviens ne reizi nekur nav atskaitījies, ko viņš ir darījis, ko nav darījis, ja, un tāpēc mana doma tāda, ja Zatlera kungs ir kandidāts, ja nav par to šaubu, viņam tomēr vajadzētu neapšaubāmi sniegt atskaiti par savu darbu, kas..”

A.Tomsons: “Nu, atskaitīties viņš atskaitīsies. Jūs jau zināt, ko viņš ir darījis. Diezin vai tā atskaite Jūs pārliecinās par to, ka viņš ir bijis slikts prezidents.”

A.Lembergs: “Nē, nē! Pa, pa, pagaidiet! Atskaite, tas ir, pirmkārt, tu pats savācies, kas ir izdevies, kas nav..”

A.Tomsons: “Labi.”

A.Lembergs: “.. un tas ir pirmais darbs, lai stādītu..”

A.Tomsons: “Piekrītu.”

A.Lembergs: “.. nākotnes programmu. Nākotnē viņam vajag uzlikt savu darbības programmu, kā viņš to redz, ja. Droši vien varbūt “Vienotība” to zin. Zaļie zemnieki neapšaubāmi nezin, ja, un tad tiek vērtēta šī programma. Nākošais, kas ir obligāti, pēc manām domām, jānotiek ir publikas.. publiskas debates, ja ir vairāki kandidāti, būtu vēlams, ka būtu vēl vismaz viens. Publiskas debates. Ja ir tikai viens, tad vienalga tiešajā ēterā iztaujā tādā gadījumā žurnālisti varbūt vēl kādi sabiedrības pārstāvji, un lai iziet tās dzirnavas, kādas, piemēram, tās bija tad, kad bija priekšvēlēšanu laiks Saeimas vēlēšanām. Tai skaitā premjera.. premjera amata kandidāti visi bija kā uz delnas, visi varēja, redzēja, kā kurš uz.. kā kurš uzvedas, kā kurš jautājumus atbild utt., utt.”

A.Tomsons: “Varbūt labi. Zatlera kungu varbūt dabū tad uz radio beidzot.”

A.Lembergs: “Un tad.. un tad, jā.”

K.Šadurskis: “Kāpēc nē?!”

A.Lembergs: “Un tā. Pie tam tādā tiešajā ēterā, nevis, nevis tā.”

A.Tomsons: “Jā, tiešajā. Ļoti labprāt.”

A.Lembergs: “Un arī televīzijā. Un man nav šaubu, ka Zatlera kungs ir pilnīgi tam gatavs, un viņš tikai no tā vinnētu. Un tad, ja šādu debašu beigās programmu un to visu vērtējot tiek pārliecināta Latvijas sabiedrība, ja, otrkārt, deputāti, kuri iespējams ir tādi, kas šobrīd šaubās, es domāju, ka tad tas rezultāts ir vismaz.. vismaz viņš ir saistīts ar cēloņseku sakarību kaut kādu.. kaut kādu loģiku.”

A.Tomsons: “Un, ja viņš nepārliecina, tad meklēt steidzami citu kandidātu?”

A.Lembergs: “Ak, Dievs! Neviens.. neviens krēsls nav palicis tukšs, jā!”

K.Šadurskis: “Jā, kas attiecas uz debatēm, absolūti piekrītu Lemberga kungam. Ļoti gribu šīs debates un visticamāk jau arī, ka būs vairāk nekā viens kandidāts, tā kā es domāju, ka debates, un šeit gribu ļoti aicināt Latvijas Radio..”

A.Tomsons: “Vai koalīcija varētu vienoties par vēl viena kandidāta izvirzīšanu?”

K.Šadurskis: “Nē, es domāju, ka tas nebūtu tā dabiski, bet nu mums jau arī ir opozīcija.”

A.Tomsons: “Jūs tagad uz opozīcijas kandidātu. Jūs teicāt, būtu labāk nekā viens.”

A.Lembergs: “Redziet, es neizslēdzu, Ir 100 deputātu, katrs var izvirzīt. Jūs jau nevarat. Un tā kā tas ir aizklāts balsojums un zaļo zemnieku atsevišķi deputāti publiski ir pateikuši, uz to brīdi, kad viņi to teica tas vija vēl marts, viņi apteica, ka Zatlera kungu neatbalsta.”

A. Tomsons: “Kas nozīmē, ka ZZS arī varētu izvirzīt kandidātu.”

A.Lembergs: “Vai ZZS varētu izvirzīt, šobrīd par to nav spriests, bet es neizslēdzu, ka, piemēram, varētu arī atsevišķu deputātus.”

K.Šadurskis: “Jebkurā gadījumā, es arī esmu dzirdējis, ka Brigmaņa kungs ir apstiprinājis, dažiem Zaļo zemnieku deputātiem ir cits viedoklis, neviens jau viņiem neliedz izvirzīt kandidātu.”

A.Tomsons: “Jūs tā neuztrauksieties, ka tā būs kaut kāda koalīcijas likuma pārkāpšana, atceramies tiesībsargu.”

K.Šadurskis: “Bet ja to izvirza atsevišķi deputāti. Ja, piemēram, Zaļo zemnieku frakcija, ja mēs ar Zaļo zemnieku frakciju koalīcijā vienojamies, ka mums ir vienots kandidāts, neviens jau nevar aizliegt, atbilstoši Saimes kārtības ruļļa normām, rīkoties deputātam kā viņš uzskata par pareizu. Bet es personīgi vērtēju Zatlera kungu pēc trīs pazīmēm, viens ir, kur man saskan ar Lemberga kungu viedoklis, kur viņš runāja par ministriem kāda ir izaugsme. Es domāju, ka Zatlera kungs ir ļoti audzis šajos četros gados. Otrs kritērijs, es redzu, nemaz neredzu, ka viņš kādreiz būtu rīkojies asimetriski tā vai cita politiska spēka interesēs. Es domāju, ka viņš ir demonstrējis neatkarību. Un trešais, brīdī, kad mēs rāpjamies no krīzes laukā un uzsākam ekonomikas izaugsmes periodu, tad kad ir ļoti svarīga valstī stabilitāte, tad es domāju, cik nu ir mūsu Satversmē noteiktas prezidenta kompetences, Zatlers varētu nodrošināt šo stabilitāti no prezidentūras viedokļa.”

A.Tomsons: “Teiksiet kaut ko? Par KNAB. Kāds īsti ir jūsu viedoklis, Lemberga kungs, tāgad pat to, kas notiek apkārt ar tām visām disciplinārlietām, komisijām, pārbaudēm?”

A.Lembergs: “Nu, es tikai spriežu no tā, kas ir publiskajā telpā un no tā, kas ir publiskajā telpā esmu pats izlasījis vai varbūt redzējis kādu interviju, vairāk man citas informācijas nav. Līdz ar to mans vērtējums varētu būt nepilnīgs, viņš ir noteikti nepilnīgs, bet cik lielā mērā, to man grūti spriest. Man pieeja šiem jautājumiem ir sekojoša, tātad konkrētai amata personai, valsts amatpersonai, Vilnīša kungam, Saeima, Saeimas pārliecinošs vairākums ir devis mandātu, uzdevumu, pienākumu vadīt KNAB. Un līdz ar to viņam ir konkrēti pienākumi un konkrētas tiesības. Un tas, ka viņš realizē savas tiesības, to dara, ka kādam tas nepatīk, tai skaitā šai iestādei, ko viņš vada tur neko nevar darīt, tāpēc, ka var iestādi vadīt viens nevis kaut kāds kolhozs. Lūk! Cik viņš tur pareizi dara, tiesiski, es to nevaru vērtēt absolūti nemaz, absolūti nemaz. Bet, ko es redzu ilgā laika posmā un kāds man ir radies priekšstats, ja runājam teiksim par Strīķes kundzi, Juraša kungu zināmā mērā, bet man liekas, ka mazākā mērā Vilka kungu, man tāds radies iespaids, ka ir vesela grupa KNAB darbinieku, kuri uzskata, ka viņi ir tā kā, nu, privatizējuši KNAB un ja te atnāk kāds vadītājs, kam ir Saeimas uzticība un nedara tā kā viņi, šis kolhoza sapulcē nobalsots, tad šis kolhoza priekšnieks ir jāpārvēl. Kolhoza statūtos tāda teorētiska iespēja pastāvēja, tur gan reāli bija cita kārtība. Bet, bet tas man liekas, ka nav pareizi. Tā man tā lieta izskatās. Es neesmu iepazinies.. nezinu kas bija rakstīts tajā ziņojumā, ko parakstījis ģenerālprokurors Kalnmeiers, bet uzreiz te gribu piebilst, zinot vienas daļas prokuroru politisko angažētību, zinot uz savas ādas arī nekompetenci, arī nekompetenci, jo viņi tomēr ir zaudējuši trīs lietas man, tas tomēr ir no trijām trīs zaudētas, tas norāda uz nekompetenci tomēr, ne tikai uz politiku. Bet es pieņemu, ka varbūt šajā gadījumā tur tā kompetence ir tomēr bijusi. Un es, protams, nezinu kā strādā komisija. Pēc manām domām, jāpagaida, kad komisija beigs darbu, bet, protams, tas, ka tāda operatīvās darbības iestāde, izmeklēšanas iestāde, kurai ir milzu tiesības, represīva iestāde notiek šitāda veida, es teikšu tā, brīnumi, tie ir vienkārši brīnumi, tie ir nepieļaujami brīnumi, tas ir ārpus normālas vadības prakses kā tādas, ja, nu..”

A.Tomsons: “No tāda viedokļa jūs atzīstat, ka patiesībā kaut kā ar to vadīšanu tur netiek galā, tādā gadījumā, ja tas iet gadu garumā.”

A.Lembergs: “Bet man atkal no otras puses izskatās, vai tomēr netiek traucēts vadīt, jo, ja tomēr tas vadītājs uzskata, ka jādara, es teiksim sapratu, ka viņš gribēja veidot reģionālās KNAB iestādes, tad kā viņam kāds var liegt to darīt, nu, ja viņš budžeta ietvaros, viņš var darīt tā, kā uzskata par pareizu, jo viņam ir Saeimas mandāts, saprotiet. Es domāju, ka tā ir iestāde, ka nevar būt, teiksim, četri, pieci vadītāji, četri, pieci priekšnieki.. nu jebkurā iestādē nevar būt pieci priekšnieki.”

A.Tomsons: “Šadurska kungs!”

K.Šadurskis: “Jā, nu, mēs varētu izvirzīt vairākas hipotēzes. Nu, viena hipotēze, ka kolhoza priekšsēdētājs Vilnītis ir balsts un pūkains, bet tie brigadieri dumpojas un negrib. Varam pieļaut. Varam arī domāt arī otrādi, atnācis kolhoza priekšsēdētājs un brigadieri redz, ka velk purvā. Lielākie korupcijas riski nenoliedzami ir tur, kur ir lielākā nauda, un tas noteikti ir Rīgā, un noņemt izmeklētājus, no Rīgas..”

A.Tomsons: “Nevis reģionos, piemēram, Ventspilī.”

K.Šadurskis: “.. un reģionos tur tvarstīt kaut ko, es domāju, ka arī lielākā daļa Ventspils naudas ir ļoti cieši saistīta ar procesiem Rīgā un tamlīdzīgi. Tā kā varbūt, ka brigadieriem ir sava veida taisnība. Bet līdzīgi kā Lemberga kungs es arī varu balstīties tikai uz to publisko informāciju, kas ir bijusi pieejama, tāpēc nekādā gadījumā šeit nederu par tiesnesi. Bet ja Ģenerālprokuratūra ir uzskatījusi, ka tikai ir jāizveido komisija un jāvērtē priekšnieka atbilstība amatam, nu man jāsaka arī ģenerālprokurors Kalnmeiers tieši tāpat guvis Saeimas vairākuma uzticību, tad arī viņam ir šis Saeimas dotais mandāts. Līdz ar to es gidīšu šīs komisijas darba rezultātus, un tos es domāju, ka nebūs pamata nerespektēt.”

A.Tomsons: “Būs pamata.. Jūs pieļaujat varbūtību, ka varētu nerespektēt, vai tomēr kā komisija teiks tā darīs?”

A. Lembergs: “Tas jautājums nav ne vērtēts, spriests ne kā. Tās komisijas sastāvā ir nacionālās drošības komisijas vadītājs arī Gundars Daudze, tā kā, ja tur būtu tikai “Vienotības” pārstāvji, tad, protams, tas būtu..”

K.Šadurskis: “Nē, nu tā jau ir profesionālā komisija, kur var teikt no politiķiem ir tikai Dauzde un tieslietu ministrs.”

A.Lembergs: “Saprotiet, viss jāvērtē faktos, kopsakarībās, savstarpējā saistība un tā. Šobrīd kaut ko zīlēt, es domāju, nav nekāda pamata, nekāda pamata”

A.Tomsons: “Tas, ka premjers pagaidām neiejaucas ir pareizi? Kalnmeiers šodien sacījis, ka pareizi, ka premjers pagaidām neiejaucas.”

K. Šadurskis: “Es domāju, ka ļoti pareizi.”

A.Lembergs: “Nu, šodien Kalnmeiers vairākas lietas pateica ļoti būtiskas. Pirmkārt, viņš pateica, ka Jurašs un Strīķe ir melojuši, un es domāju, ka..”

K.Šadurskis: “Nu tā gluži viņš laikam nepateica.”

A.Lembergs: “Nu, melojuši, viņš nepateica vārdu, bet es pateicu, tā kā nekas..”

A.Tomsons: “Ka nav guvuši pierādījumus.”

K.Šadurskis: “Nav gūts pierādījumu ne vienā pusē ne otrā.”

A.Lembergs: “Paga. Nu, viņi ir operatīvās darbības amatpersonas. Viņi kā izmeklētāji labi zina, ja ir fakti, tad tas ir pierādījums, ja nav faktu, tad tie ir tikai pieņēmumi, un tik atbildīgas amatpersonas mētāties bez pierādījumiem, tad vajag paturēt mēli aiz zobiem. Un tas tikai norāda uz viņu tādu neatbilstību amatam. Jo ja tu esi amatā un tev nav pierādījumi, tad tu paklusē un savāc pierādījumus un tad par kaut ko runā. Un otrs, ko pateica..”

K.Šadurskis: “Tā tāda interesanta filozofija.”

A.Lembergs: “Nē, nu bez pierādījumiem neviens pat nevar uzsākt.. pateikt kāda ir vaina. Otrs..”

K.Šadurskis: “Mēs visi zinām, ka šodien ir piektdiena. Lemberga kungs, pierādiet to.”

A.Lembergs: “Paskatieties kalendārā.”

K.Šadurskis: “Tas nav pierādījums. Kalendārs var būt viltots.”

A.Lembergs: “Es pabeigšu. Varbūt Jūsu kalendārs ir viltots, tad es Jums jūtu līdzi. Manējais pilnīgi droši un Tomsona arī nav, jo mēs bijām sarunājuši piektdienā, bet Jūs arī esat te, tā kā mēs zinām, ka Jūsu kalendārs arī ir pareizs. Un otra lieta, ko pateica ģenerālprokurors ir tas, ka tomēr izrādās, kam ja iestādes vadītājs kādu atstatīs no amata pienākumus pildīšanas, tad tas ir šīs amatpersonas kompetencē un premjers te nevar iejaukties. Vēl ko pateica, līdz ar to tāpēc arī Dombrovska kungs šobrīd pareizi dara, ka neturpina šo kļūdu. Un ko vēl pateica, ka Kalnmeiera kungs pilnīgi pareizi, arī mēs esam ar to saskārušies, ko nozīmē pārraudzība, ka tas jautājums nav pietiekoši detalizēti likumdošanā atrunāts..”

K.Šadurskis: “Nē, tas ir tiesa.”

A.Lembergs: “..Un arī mums te ir bijuši strīdi, tajā sakarā Jums arī kādas iestādes, kas ir pārraudzībā, un tas, protams, jau likumdevēju dārziņā pamatots aizrādījums, kas būtu jānovērš man liekas.”

A.Tomsons: “Ļausim ļaudīm iesaistīties sarunā. Kā jau es solīju pēdējās 15 minūtes arī klausītāji var iesaistīties ar saviem jautājumiem, vai arī es nezinu, ko Jūs vēlaties pateikt. Šobrīd studijā kā jau es teicu ir Ventspils mērs Aivars Lembergs un “Vienotības” valdes loceklis Kārlis Šadurskis. Mums te viens telefona numurs 67225599, elektroniski, ja rakstāt krustpunkti@latvijasradio.lv vai var nosūtīt ziņojumu caur mūsu mājas lapu. Pirmais jautājums atnācis ļoti praktisks un ļoti vienkāršs, vai tas twitter lietotājs, kam ir konts ar nosaukumu Aivars Lembergs ir tiešām Ventspils mēra veidojums.”

A.Lembergs: “Vot, to gan es nezinu.”

A.Tomsons: “Jūs nelietojat twitter?”

A. Lembergs: “To es gan.. man tam nav laika.”

A.Tomsons: “Tā kā Jūs ziniet, ka tas nav nekādā veidā Jūsu. Jums ir kāds viltvārdis.”

A.Lembergs: “Cik mani ir informējuši, tad tādu gan portālu, gan twitteru tur ir sataisīts tik daudz, ka es.. es vairs..”

A.Tomsons: “Jums nav ne blogu, ne twitteru, ne kā no tā.”

A.Lembergs: “Es vairs neorientējos.”

K.Šadurskis: “Kāds tur brīnums, ja tautskaitē mums bija daudz valsts prezidentu un nesalīdzināmi vairāk nekā 100 Saeimas deputātu.”

A.Tomsons: “Lemberga kungs, brīnos, kāpēc Jūs nevēlaties būt par Valsts prezidentu. Domāju, ka saprātīgāku cilvēku nevar atrast. Man ir jautājums, kāda ir Jūsu attieksme pret prezidenta vēlēšanas tautas balsojumā?”

A.Lembergs: “Paldies par labiem vārdiem. Es esmu pilnīgi par to, ka tiešās, aizklātās vispārējās vēlēšanās tiek ievēlēts Valsts prezidents un to atbalstīšu, cik tas būs atkarīgs no manis. Protams, man liekas, ka tādā gadījumā jābūt prezidentam arī plašākas pilnvaras tādā ziņā gan no pienākumu viedokļa, gan no tiesību viedokļa. Bet tas jāizdara pēc iespējas ātrāk un visas tās runas, ka, lūk, tauta tur kaut ko nepareizi ievēlēs un viņa tā teikt jāskolo kaut kur tālāk, nav mūsu tauta sliktāka kā amerikāņu tauta, kur ir sabraukuši no visas pasaules un nekas, kaut kā tiek galā.”

A.Tomsons: “Ko “Vienotība” atbalstīts?”

K.Šadurskis: “”Vienotība” atbalsta tautas vēlētu prezidentu, es nezinu vai visa “Vienotība” kopumā, vismaz “Pilsoniskās savienības” programmā ir šīs punkts, saglabājot vienlaikus parlamentāru, nevis veidojot prezidentālu republiku un tas ir saistīts ar veselu virkni dažādu normatīvo aktu grozījumu precizējot prezidenta funkcijas, bet viena ļoti būtiska lieta pirms mēs pārejam pie tautas vēlēta prezidenta, ko mēs atbalstām, ir sakārtot likumu.. Vēlēšanu likumu. Proti, arī aģitācijas, jo mums tūlīt ir aģitācijas kampaņa pirms prezidenta vēlēšanām un tur es gribētu, lai sacenšas viedokļi.”

A.Tomsons: “Skaidrs, jā. Hallo!”

Radio klausītāja: “Hallo! Ziniet, Lemberga kungs, gribas normālu vilcienu uz Eiropu.”

A.Tomsons: “Nu, ko lai Lemberga kungs dara šajā lietā?”

Radio klausītāja: “Nu, lai viņš paskaidro savu viedokli, ka tur Augulis kaut ko bremzējot.”

A.Tomsons: “Nu par “Rail Baltic” tas attiecībā uz..”

A.Lembergs: “”Rail Baltic”, jā. Tātad projekti faktiski iedalās ekonomiskajos un politiskajos projektos. Projekts, savienojums Dienvidi-Ziemeļi, par ko mēs runājam “Rail Baltic”, tas ir šobrīd politisks projekts. Kāpēc? Tāpēc, ka kravu plūsma Ziemeļi-Dienvidi šobrīd ir kopumā nepilni 3 miljoni tonnas, kravu plūsma Rietumi-Austrumi, tur ir, šodien vienā citā radio teica 46, mazliet kļūdījos 50 miljoni tonnas. Tie gan bija 2009.gada dati. Šogad tie pieaugumi ir būtiski lielāki, tieši Austrumi-Rietumi. Otra lieta, jautājums tāds, cik Dienvidos no Tallinas apkārtnē dzīvo iedzīvotāju, mēs zinām, nav pat, stipri maz, vārdsakot. Līdz ar to kaut kāda cilvēku plūsma šajā virzienā Ziemeļi-Dienvidi viņa nav paredzama un nav pārskatāmā nākotnē paredzams, ka pēkšņi Igaunijā dzīvos tur 100 miljoni iedzīvotāji un tamlīdzīgi. Bet ja Eiropas Savienībai ir brīva, lieka nauda un izveidot vēl vienu līniju, uzbūvēt no jauna, kaut gan šobrīd savienojums jau ir gan ar Tallinu, gan Rīgu, gan tālāk uz dienvidiem ar Varšavu. Tāds jau ir. Jautājums par šo sliežu platumu. To šobrīd var tehniski risināt arī nemainot sliežu platumu, starp citu, tādi vagoni un vilcieni ir, tehniski tas ir iespējams, kādreiz tas nebija iespējams. Bet tur cilvēku un kravu plūsma nav un nekad nebūs, tāpēc, ka ļoti mazs iedzīvotāju skaits ziemeļos un tāpēc, ka arī ļoti maza ekonomika ir ziemeļos. Savukārt, kas attiecas uz savienojumu Austrumi-Rietumi, kurš baro Latviju, kurš Latvijā veido pozitīvu ārējo maksājumu bilanci, tātad preču apgrozījumu, imports eksports mums rada negatīvu, labāk vai sliktāk, bet vispār jau negatīvu, pakalpojumi rada pozitīvu, bet šobrīd šis savienojums ar teiksim Latvija–Krievija, šī dzelzceļa savienojuma jauda ir izsmelta. Ir izsmelta. Un šobrīd Latvija varētu vairāk strādāt un vairāk nopelnīt un pieaugtu IKP un līdz ar to būtu ievērojami labāki tautsaimniecības rezultāti, bet vienkārši dzelzceļa jauda ir pārslogota. Bija brīvas jaudas Baltkrievijā un kravas no un uz Krieviju gāja caur Baltkrieviju, šobrīd tieši lielākā daļa iet caru Baltkrieviju, bet arī šī jauda, ja turpinās pieaugt kravu apjoms kā šogad tas ir, un es prognozēju, ka viņš pieaugs, jo Krievija ir atcels līdz gada beigām visus diskriminējošos tarifus, tad būs tā, ka mums pie Latvijas vārtiem klauvēs, vai negribat strādāt, vai negribat nopelnīt, vai negribat darbu, un sakarā ar to, ka jaudas nav, mēs teiksim nē, dodat šo darbu Igaunijai, dodat šo darbu Lietuvai, dodat šo darbu Sanktpēterburgai, Latvija negrib. Un tagad krīzes laikā tāda situācija, tas ir ļoti slikti. Vakar es biju pusdienās, man blakus sēdēja Krievijas transporta ministrs, mēs šos jautājumus pārrunājām. Jāsaka, ka pēc Zatlera kunga vizītes ir ļoti būtiski uzlabojies politiskā dialoga un īpaši saimnieciskā sadarbības klimats starp mūsu valstīm, un es te redzu tādu iespēju izaugsmei un arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmei kopumā. Un te Latvija kopumā ar savām trim ostām, ar visu tranzīta sistēmu var būtiski vairāk nopelnīt. Ja var attīstīt paralēli divus virzienus, vienu par Eiropas naudu Ziemeļi-Dienvidi, otru tā teikt komerciālas Rietumi-Austrumi, ļoti labi, bet es to apšaubu.”

A.Tomsons: “Īsi, ja var.”

K.Šadurskis: “Nu, protams, Rietumu–Austrumu virzienā tur ir lielas ekonomiskas intereses un atdeve šim te projektam, bet kā Lemberga kungs sacīja, tiesa gan dalot politiskas un ekonomiskas, es teiktu, ka “Rail Baltic” ir gan politisks, gan ekonomisks, jo ja mēs runājam par pasažieru plūsmas neesamību, tad, protams, kur lai viņa būtu, jo nav jau infrastruktūras pasažieru plūsmai. Es domāju, ka platumus arī var atrisināt, kaut vai ar trim sliedēm nodrošinot gan vienu, gana otru variantu un, ja pasažieriem būs ļoti ērta iespēja caur Tallinu, Rīgu, Viļņu nonākt Rietumeiropā, tad mēs pieslēdzam tur klāt arī Somijas iespējamos pasažierus un Rietumeiropas un ņemam vērā kaut vai to, ka tūrisma attīstība mums ir bezgala interesanta un vajadzīga.”

A.Tomsons: “Lai paliek dažādie viedokļi.”

A.Lembergs: “Es tūlīt pateikšu. Tas prasīs apmēram no valsts budžeta gadā dotāciju, lai būtu pieņemama biļete, konkurētspējīga, apmēram 20 miljonus latus. Dotāciju.”

K.Šadurskis: “Bet to, ka satiksmes ministram vajadzētu mazliet parosīties vistuvākajā laikā, lai mēs neizkrītam no šī projekta, tas arī būtu, jo politiski tas arī būtu ļoti bēdīgs signāls, ja Latvija neizpildītu savu mājas darbu.”

A.Tomsons: “Divi jautājumi, gandrīz par vienu un to pašu tematu. Barbara jautā un arī Arnis, nu, daudz runā par ekonomikas ministru, kurš ticis pie 27 000, ko sieva dāvinājusi, bet neviens nerunā par Lemberga kunga bērniem. Kā Barbaras kundze raksta, šobrīd ir tā, vienā no raidījumiem Lemberga kungs uz jautājumu par deklarāciju atbildēja, ka aizņēmies miljonus no saviem bērniem. Kā bērni var tikt pie šādas naudas un kur tad viņi nopelna šādu naudu?”

A.Lembergs: “Jā. Es par bērniem tā kā negribētu atbildēt. Es varu atbildēt, protams, jo viņi man ir, viņiem ir pāri par 30 gadiem, viņiem ir savas ģimenes un viņi ar savu ģimenes budžetu rīkojas pastāvīgi. Jā, mēs tā izveidojām teiksim mūsu.. mūsu ekonomiskās attiecības, ka es esmu bērniem parādā. Tas bija izdarīts pietiekami apzināti. Ja pienāks laiks, protams, viņi man jebkurā laikā to parādu tā kā varētu dzēst.”

A.Tomsons: “Kā to saprast, apzināti?”

A.Lembergs: “Nu tādā ziņā, ka es aizņemos, nevis veidoju kaut kā savādāk šo aizņēmumu, ja.”

A.Tomsons: “Jums vajadzēja viņu aizdot?”

A.Lembergs: “Jā, man vajadzēja. Viņi bija gatavi aizdot, un savukārt es aizņemto naudu kaut kur ieguldīju. Starp tēvu un bērniem jau attiecības varbūt veidojas ne tā kā starp banku un aizņēmēju, vai ne, pavisam savādāk. Kas attiecas uz naudas pelnīšanu, jūs varat paskatīties manā amatpersonas deklarācijā, es biju īpašnieks tādai kompānijai “LSF holdings”, kurai bija vesels koncerns un šai kompānijai bija vairāk kā par 10 miljonu peļņa katru gadu. Un daļa no šīs peļņas tika izmaksāta dividendēs. Tā arī tika pie šīs naudas. Nu nekas tur.. Dievs dod..”

A.Tomsons: “Bērni tā tika.”

A.Lembergs: “No sākuma es, pēc tam es šīs daļas atdevu bērniem.”

A.Tomsons: “Jūs viņiem uzdāvinājāt, viņi tagad Jums aizdeva.”

A.Lembergs: “Jā, kāpēc nē? Paldies viņiem.”

A.Tomsons: “Sarežģītas Jums tās ģimenes attiecības.”

A.Lembergs: “Nav sarežģītas, labas!”

A.Tomsons: “Raidījuma beigās, es saprotu, te ir garāka vēstule, attiecībā par pensionāriem tas viss raidījuma beigās, saprotu par televīzijas raidījumu, Lembergam nebija kauns ciniski paziņot, ka optimizēt savu saimniecisko darbību, slēpjot to ārzonās, ir normāli un pareiza rīcība, lai gan pirms tam viņš deklarēja, ka viņš cīnās Latvijas labā un cīnīsies, pieliekot visus spēkus.”

A.Lembergs: “Jā, tur uzmanīgi vajag paklausīties ko es teicu. Redzat, tur iet runa par to kā cīnīties ar pelēko ekonomiku un tā tālāk. Jo Jūs ceļat augstāk nodokļus, jo faktiski diemžēl ekonomika pāriet pelēkajā zonā. Un savukārt, jo mazāki nodokļi, jo bezjēdzīgāk to darīt. Ja mēs runājam par nodokļu politiku un šajā gadījumā es runāju par nodokļu politiku kā tādu, Latvijai, atrodoties Eiropas Savienības zonā, katrs tās pilsonis var izmantot to nodokļu politiku, kādu piekopj tā vai cita Eiropas dalībvalsts. Un ja tu vienā valstī nomaksā nodokļus, tad citā tie tiek ieskaitīti. Un šajā gadījumā es šajā raidījumā tikai teicu to, ja Latvijas skrūvē augšā nodokļus un sacenšas šajā ziņā ar Zviedriju un Vāciju, tad blakus ir citas valstis, Eiropas Savienības dalībvalstis, kur par vienu un to pašu darbību nodokļi ir teiksim piecas reizes zemāki.”

A.Tomsons: “Vai es pareizi saprotu, tātad jūs izmantojat šīs ārzonas, lai nebūtu jāmaksā tik lieli nodokļi Latvijai?”

K.Šadurskis: “Ir milzīga starpība, starp citu, Eiropas Savienības dalībvalstu un ārzonu. Protams, izvietojot biznesu jebkurā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pakļaujas tai likumdošanai kāda tur ir nodokļu ziņā. Bet ar ārzonām tas ir mazliet savādāk. Tur ir Latvijas normatīvā bāze ir tāda, ka legalizējot vai ienesot Latvijā jebkuras ārzonā gūtās dividendes par to tāpat ir jāmaksā nodokļi un ne ļoti mazi. Tā kā ārzonu biznesam bieži vien ir arī vēlme saglabāt anonimitāti.”

A.Lembergs: “Ja Jūs runājat par zemu nodokļu zonu, kuras ir izveidojušas bagātās Eiropas Savienības valstis un arī Amerikas Savienotās Valstis, jā, to nav izveidojuši ķīnieši vai tur Nigērija Āfrikā, tad es uzreiz gribu pateikt, ja runājam par naudu saņemt fiziskai personai ir absolūti neizdevīgi no šīm te zema nodokļu zonām, jo tur ir lieli nodokļi jāmaksā.”

K.Šadurskis: “Tieši tā.”

A.Lembergs: “Es runāju šajā gadījumā par pilnīgi legālu un skaidru naudas saņemšanu atkarībā no tā kādi ir teiksim uzņēmuma ienākuma nodokļi tai vai citai valstīji.”

K.Šadurskis: “Nē, nē, tāpēc es saku, ka šī ri liela starpība ārzona un citu Eiropas Savienības dalībvalstu..”.”

A.Lembergs: “Protams, un tikai muļķis no zemas nodokļu zonas centīsies paņemt naudu uz savu personīgo kontu, jo vienkārši tad ir jāmaksā ļoti lieli nodokļi.”

K.Šadurskis: “Varbūt kādreiz tieši tā anonimitāte ir ļoti svarīga.”

A.Lembergs: “Ja runājam par anonimitāti, tad mēs ļoti labi zinām, ja investīcijas Latvijā izdarīs jebkurā vietā kāds letiņš, un jo vairāk, ja viņš būs saistīts ar kaut kādu publisku darbību, tad kādi pieliks visas pūles, lai viņa uzņēmējdarbību vienkārši nogalinātu. Ja te atnāks viens melns vai balts, bet ārzemnieks Džons vai Īsāks, vai Ādolfs, tad, protams, viss ir baigi labi, viss ir ļoti skaisti. Un tāpēc ir vesela virkne uzņēmēji, kas nebūt necenšas sevi parādīt, ka viņi ir tie investori, kas realizē to vai citu projektu. Diemžēl tāda ir sabiedrības vienas daļas, gan nelielas daļas attieksme, īpaši politiķu attieksme un īpaši valsts varas attieksme. Un visa tāda darbība, viņa it absolūti, starp citu, legāla, tur nav absolūta nekā nelegāla, un šobrīd es pats nodarbojos ar uzņēmējdarbību ļoti maz, bet es Jums gribu pateikt vienu, ka, protams, tas, ka tika palielināti šādā veidā tik būtiski nodokļi, stipri vājina Latvijas konkurentspēju kapitāla piesaistei pasaules tirgos. Jo ja Jums ir nauda, ja Jums ir miljons, Jūs uzreiz varat paskatīties uz visu pasauli, kur viņu ieguldīt. Un jo vairāk Jūs iepazīsiet varbūt kaut kādas citas valstis ar to biznesa vidi, Jums var rasties vēlēšanās ieguldīt tur. Tas ir ļoti, ļoti slikti. Tāpēc šajā starptautiskajā konkurencē, Latvijai vienmēr jāatceras, ka viņa nav kaut kāds uzņēmums ārpus konkurences, ārpus telpas. Bet jāatceras, ka teiksim vācietis, viņš grib investēties, lai atnāktu uz Latviju viņam tagad ir mazāk argumentu nekā tas bija pirms trim gadiem. Un tas ir ļoti slikti.”

K.Šadurskis: “Nu jā, ja atmiņa mani neviļ, tad mūsu partneri Zaļie zemnieki pie budžeta konsolidācijas strādājot savilka diezgan daudz “sarkanu līniju”, ka varbūt tas vienīgais, kas bija ārpus “sarkano līniju” jomas bija nodokļu celšana. Es arī uzskatu, ka mums šajos budžeta grozījumos vajadzēja likt ievērojami lielāku akcentu uz tēriņu samazinājumu nevis uz nodokļu celšanu, piekrītu Lemberga kunga argumentācijai par ekonomikas labāku izaugsmi zemāku nodokļu apstākļos un mums būtu arī vieglāk bijis, ja mēs būtu vairāk samazinājuši tagad. Nākamajā gadā būs vieglāk.”

A.Tomsons: “Jābeidz. Es atvainojos klausītājam, kurš gaidīja un netika pie jautājuma. Padies visiem, kas zvanījuši, jautājuši. Mums vairāk ar nav laika. Paldies, ka atnācāt šeit uz studiju.”

A.Lembergs: “Paldies!”

A.Tomsons: “Ventspils mērs Aivars Lembergs, no “Vienotības” valdes loceklis Kārlis Šadurskis.”

Publicēts lapā: 8.04.2011