Kalendārs

Intervija LR4 raidījumam “Darbojošās personas” (08.04.2011.)

Aivars Lembergs sniedz interviju LR4 raidījumā “Darbojošās personas” žurnālistiem: Valentīnai Artjomenko, Aleksandrai Gluhinai, Atim Rozentālam.

Valentīna Artjomenko, žurnāliste: “Labdien! Latvijas Radio 4 programma “Darbojošās personas”. Pie mikrofona žurnāliste Valentīna Artjomenko, iekasta skaņas operators Mārcis Bērziņš. Šodien svarīgi notikumi valstī. Mēs runājam ir zināmu politiķi Latvijā un tai pat laikā vienkārši Ventspils mēru, partijas “Ventspilij un Latvijai” vadītāju Aivaru Lembergu. Labdien!”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labdien!”

V.Artjomenko: “Studijā ar mums strādā žurnālisti Atis Rozentāls no avīzes “Diena” un Aleksandra Gluhiha “Telegraf”. Labdien, visiem!”

Atis Rozentāls, žurnālists: “Labdien!”

V.Artjomenko: “Pirmais jautājums, protams, jūsu pārrunas ar mūsu aizdevējiem, cik tās bija veiksmīgas. Ļoti daudz runāja par to, ko jūs no viņiem gribat iegūt – aizdevuma atdošanas termiņa pagarināšanu, likt mierā pensijas un droši vien bija vēl kādas idejas. Vai izdevās kaut kas? Sakiet pats, kā vērtējat?”

A.Lembergs: “Pirmkārt, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem vada valdība, dotajā brīdī Dombrovska kungs, Vilka kungs un citi, ko viņi aicina. Es nekādas sarunas nevedu un nevaru vest, nekāda mandāta nav. Tā kā šo lietu uzreiz vajag nošķirt. Lai gan Zaļie zemnieki ir vadošajā koalīcijā, tas viņiem nedod tiesības vest oficiālas pārrunas valdības vārdā vai par kaut ko vienoties. Tikšanās mērķis, saruna notika pēc pašu aizdevēju iniciatīvas. Sākumā tiku aicināts es, bet es uzskatīju, ka būtu pareizi, ja piedalītos visas četras partijas, kuras sadarbojas Zaļo zemnieku koalīcijā un tāds formāts tika izveidots. Ja runā par sarunas saturu, tad pirmais mūsu mērķis bija principā, teiksim tā, mēs nostādījām mērķi iepazīstināt ar Zaļo zemnieku pozīciju jūtīgos jautājumos par valsts budžeta deficīta samazinājumu un otrs, mēs piedāvājam veselu rindu piedāvājumu, kā mēs redzam valsts budžeta samazināšanas deficītu un starptautiskā aizdevuma atdošanu, un mēs pacēlām jautājumu, finanšu ministrijā stāv 600 miljoni banku sistēmas stabilizēšanai, kur tiek maksāti procenti, bet tā nauda guļ, un mēs uzskatām, ka nav dotajā brīdī pamata gaidīt kaut kādu banku krīzi Latvijā. Bija mums sagatavoti slaidi, mēs aizskārām ap 15 tēmu. Mūsu prezentācijai bija apmēram 40 minūtes laika. Uzstājās visi par to tēmu, kā bijām vienojušies.”

V.Artjomenko: “Ar to lieta beidzās? Jūs prezentējāt savu versiju, bet nekas nemainās, paliek..”

A.Lembergs: “Kāpēc? Pirmkārt, uz šo dienu Zaļo un zemnieku pozīcija bija, ka nedrīkst aiztikt pensijas un pensiju piemaksas un šis jautājums tiešām nestāv kā valsts budžeta deficīta samazināšanas avots.”

V.Artjomenko: “Tas nebija arī bez jūsu tikšanās.”

A.Lembergs: “Nē, bija. Bija viennozīmīgi. Un pat finanšu ministrijas piedāvājumā, ko piedāvāja šo pirmdien apspriežot ar Zaļajiem zemniekiem, tur bija jautājums ne par pašām pensijām, bet piemaksām. Veselu virkni jautājumu mēs aizskārām, piemēram, zemnieku dotācijas par laukiem, uz 1 hektāru tie ir 6 miljoni, šodien šī nauda netiek aiztikta. Par veselību arī. Es neteikšu, ka mēs vienojāmies, bet mēs vienkārši atzīmējām savu pieeju, mēs ne tikai runājām par šo pieeju ar Valūtas fonu un Eiropas Komisiju, bet mēs runājām, protam, arī ar Dombrovska kungu, Vilku un “Vienotību”, kad tās pašas dienas vakarā notika konsultācija. Lūk! Jāsaka, ka šodien, kas attiecas uz 2012.gadu, tad koalīcijas rāmjos ir vienošanās par apmēram 100 miljoniem valsts budžeta deficīta samazināšanai. Tas, protams, nav galīgais, jo tur savu gala vārdu vēl teiks starptautiskie aizdevēji. Protams, jautājums par aizdevuma atdošanu Eiropas Komisijai, Valūtas fondam un Pasaules Bankai šis jautājums ir aktuāls, jo Latvijai ir jāatdod visa veida kredīti, 2014.un 2015.gadā 2.3 miljards latu. Tā ir ļoti liela summa, un es visu laiku saku, ka vajag paildzināt šo kredītu, lai tas būtu ilgstošs. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka kredītprocents ir vidēji 3%, kas ir izdevīgs. Mani šajā lietā neviens neatbalstīja, es uzstāju, ka šādām sarunām ir jānotiek, jo vairāk tāpēc, ka Grieķijai tika iedots aizdevums uz 3 gadiem, viņi panāca pārrunu ceļā pusgadu.”

V.Artjomenko: “Un procenti?”

A.Lembergs: “Viņi pagarināja no 3 gadiem uz 7, viņiem bija 5%, viņi panāca samazinājumu uz 4. Pat ja mēs panāktu samazinājumu uz 4%, tas būtu minimums 2 kredītpunkti zemāk kā pieļaujamie starptautiskajos privātajos tirgos. 2% no 2.3 miljardiem, tie ir 46 miljoni latu gadā. Gadā. Bet ja aizņemtos uz 10 gadiem, tad 46 uz 10 ir pusmiljards latu. Ja man kāds saka, ka par pusmiljardu latu nevajag cīnīties un viņš ir tik bagāts, tad lai no savas kabatas izņem šo dāvanu latviešu nodokļu maksātājiem. Es pabeigšu. Un ko es dzirdēju, mēs dzirdējām no Valūtas fonda, no Eiropas Komisijas, ciņi teica, jā, jā. Saruna par šī kredīta pagarinājumu ir iespējama, bet tas, protams, ir noteikumu jautājums. Par to neviens nešaubījās, ka tieši tādi nosacījumi, protams, nebūs. Bet ja jūs gribat panākt labākas pozīcijas pārrunās, ja jūs nevada pārrunas, tad jūs neko nevarat panākt.”

V.Artjomenko: “Vakar izskanēja kaut kāds procents. Kā jūs sapratāt, ja notiktu pārrunas būtu šis 1%, vai tomēr nāktos pielikt līdz 2%?”

A.Lembergs: “Es vēlreiz saku, es neminēšu. Grieķijai pagarināja līdz 7 gadiem par 4%, bet Latvija nevadīja pārrunas. Ja jūs nevadāt pārrunas, saprotiet, jūs nevar ne par ko vienoties. Ja jūs ar savu partneri neesat vienojusies par kāzām, jūs nevarat spēlēt kāzas, elementāri. Ja jūs nevienojaties iet uz kino, jūs taču neejat uz kino. Ja jūs nepirksiet biļeti, jūs netiksiet uz teātri. Ja jūs neskujaties, jūs paliksiet matains. Kas notiks?”

V.Artjomenko: “Viņi apsola citus variantus. Un ja izrādīsies, ka vairāk procentu, to taču Dombrovskis un Finanšu ministrija saka, ka viņi varēs dabūt 4%.”

A.Lembergs: “Saderam, ka nedabūs.”

V.Artjomenko: “Varbūt.”

A.Lembergs: “Saderam.”

V.Artjomenko: “Es nederēšu.”

A.Lembergs: “Uz 100 latiem.”

V.Artjomenko: “Es šeit klausos viņus, es šeit klausos jūs.”

A.Lembergs: “Tās ir muļķības, par 4% ilglaicīgu kredītu viņi nedabūs. Tie ilglaicīgie vērtspapīri, kas bija pārdoti, viņi ņēma ap 6,4% gadā. Es vēlreiz saku, ja kādam apmēram 40 -57 miljoni gadā nav ekonomika, tad tas cilvēks ir garīgi nevesels.”

A.Rozentāls: “Kāpēc tad jums koalīcijā neizdodas aizstāvēt savu viedokli?”

V.Artjomenko: “Ja tas ir tik izdevīgs?”

A.Lembergs: “Es jums teikšu tā, katrs cilvēks pēc savas pieejas dzīvei, pēc savas problēmu risināšanas pieejas ir ļoti dažāds. Es redzu, ka mūsu finanšu ministrs nez kāpēc domā, ka, ja pusstundu parunāja par tēmu kā pagarināt 2,3 miljardu aizdevuma atdošanas laiku un uz kādiem nosacījumiem un nesaņēmām uzreiz piekrišanu, un ka tāpēc var patraukt sarunas, viņš ir ļoti neadekvāts kā finanšu ministrs, kā teikt pat vadītājs. Ja jūs gribat panākt kaut ko izdevīgu sev, tad tas vienmēr prasa lielu piepūli, argumentus, nekaunību un tā tālāk. Jums neviens tur neko uz zelta paplātes, miljardus. Ja kāds domā, ka 50 miljonus latu Latvijai kāds uzdāvinās vienkārši tāpat no labas sirds, Valūtas fonds, Eiropas Komisija, aizmirstiet. Mums draugu nav.”

V.Artjomenko: “Tad tāds jautājums. Ja šajā valdībā ir tik neadekvāti ministri, kāpēc jūsu politiķi, jūsu partija tajā strādā? Kritizēt vieglāk opozīcijā.”

A.Lembergs: “Redziet, mēs izsakām savu viedokli, mēs pievēršam premjera uzmanību uz to, ko var darīt labāk, kā darīt labāk. Premjers izvēlējās savu finanšu ministru. Es nevaru nepiekrist jūsu piedāvājumam, ka ja viņš nemāk vadīt pārrunas, nav viņam tādas zināšanas, nav tāda pieredze, es pat teiktu nav viņam tāds raksturs, ka uzreiz jāgāž Dombrovska valdība, brīdī, kad notiek sarunas. Ziniet, pat uzdot jautājumu , vai sieviete ir laba, tas ir pietiekami nepieklājīgs. Bet uzdot jautājumu, vai valdība ir laba, es teiktu, ka tas pat nav loģiski.”

V.Artjomenko: “Bet tāda lieta, jūs taču strādājat valdībā. Ja viņi pēc jūsu vērtējuma pieļauj tik rupjas kļūdas, atbildība arī uz jums gulstas.”

A.Lembergs: “Redziet, es nekad neesmu piedalījies pārrunās kā Dombrovskis vai Vilks, Es to vienkārši nevaru novērtēt. Tagad pirmoreiz es sastapos ar situāciju, faktiem, tikāmies pirmo reizi starptautiskajiem aizdevējiem, parunājam pusstundu par aizdevuma pagarinājuma tēmu, to teica Dombrovskis kungs – pusstundu, 30 minūtes – neieguvām piekrišanu, un uzreiz pateica, mēs pārtraucam sarunas par šo tēmu. No šiem faktiem es secinu, tā nevada pārrunas.”

A.Rozentāls: “Jūs tikāties ar šiem cilvēkiem, Jums radās iespaids, ka var ar viņiem runāt.”

A.Lembergs: “Man radās iespaids, ka ar viņiem var runāt, tas nebūs viegli, jo viņi nav atbraukuši dāvināt miljonus.”

Aleksandra Gluhiha, žurnāliste: “Grieķijas defolts Eiropas Komisiju biedē vairāk kā lata, jo Grieķija ir eirozonā, ja tā var salīdzināt.”

A.Lembergs: “Redziet, jūs arī. Jūs esat kādreiz vadījusi pārrunas, lai ekonomikai dabūtu vismaz miljonu? Nē! Redziet, meitenīt, es jums teikšu tā, ja jūs ejat klanos un jau pie kalniem Jūs sev sakāt, es nevarēšu, es nokritīšu, tas ir šausmīgi, neejat kalnos. Ja Jūs ejat uz pārrunām, Jums nav tiesības sev teikt, es ne par ko nevienošos, viņi neko nedos.”

A.Gluhiha: “Ja pie viņiem reizē atnāk divi cilvēki ar dažādām pozīcijām, droši vien būs grūti saprast, ka sājā valdībā viss ir kārtībā. Jautājums nav par to. Es gribēju prasīt, kā jūs vērtējat alternatīvu procesu parāda atdošanai, varbūt vajag kaut ko pārdos no valsts īpašuma?”

A.Lembergs: “Otrs variants, protams, ir tikai otrs variants kā pēdējais sevišķi 2014., 2015.gadā 2.3 miljardi latu, tas, protams, mēģināt dabūt aizdevumu privātajos valūtas tirgos. Iespējams, es domāju, ka tas ir iespējams, būs dārgāk, bet tad nav jārunā ne ar Valūtas fondu, ne komisiju. Tā kā es strādātu divos virzienos un izvēlētos to variantu, kas būtu izdevīgākais. Neatteiktos ne no viena varianta, kamēr nebūtu skaidrības kāds ir viens, kāds otrs, jo, piemēram, es saprotu, ka es nevadu pārrunas par savu personīgo naudu, bet runa ir par tautas naudu. Tā tautas un tautai man ir jāpaskaidro, kāpēc tā, nevis tā.”

A.Gluhiha: “Tātad privatizācijas varianti netiek skatīti?”

A.Lembergs: “Ja runā par privatizāciju, tad, piemēram, mēs Ventspilī nevienu kapeiku no privatizācijas iegūtās naudas paši neesam tērējuši. Mēs to esam tērējuši tikai pašam privatizācijas procesam, tā nav liela nauda, un tālāk tikai investīcijām. Man pieeja, ja tagad, piemēram, ja tagad pārdodas “Telia”, “Lattelecom” un “Latvijas Mobilais telefons”, es domāju to var darīt atkarībā no cenas, tad šai naudai vajag atsevišķu fondu un šo naudu vajag aktivizēt uzņēmējdarbībā, lai mazinātu bezdarbu, lai cilvēki saņemtu algu, vairāk maksātu nodokļus un tad nebūs jautājumu par budžeta deficīta samazināšanu vai kā saka konsolidācija.”

A.Gluhiha: “Var par jūsu sarkanajām līnijām? Jūs visu laiku atkārtojat, ka pensijas nedrīkst samazināt. Es saprotu, ka tautā tā ir ļoti populāra ideja. Jums nešķiet, ka Jūs mānāt sabiedrību, jotā ilgi nevar turpināties, ja neko nemainīs?”

A.Lembergs: “Jā, jautājums, ko mainīt. Jums līdz pensijai vēl 60 gadi un jums tas vēl ir ļoti tālu un jums tas liekas, kas tas tāds. Es nezinu kāda jums ir alga, bet iedomājaties, vidējais pensionārs saņem 183 latu, droši vien jums ir vairāk. Un tad, ja viņam atņems 10 latus, jau šodien tie 183 lati, ja viņš dzīvo Rīgā un ir vientuļš, nav pa kabatai. Viņam nesedz apģērba iegādi, medikamentus un citām sociālām vajadzībām. Lielas pensijas, es jums pateikšu, virs 100 latiem saņem 3-4%. Tur galvenais ir kas cits. Galvenais ir tas, ka pensionāri savus nodokļus ir samaksājuši . Viņi zina, ka 90.gados tika pieņemta sociālās apdrošināšanas sistēma un viņi varēja rēķināties kādus pensiju viņi saņems. Mēs visi gribam, lai maksā nodokļus. Lūk! Viņi maksāja nodokļus un rēķinājās ar kaut kādu pensiju, atkarībā no to apjoma. Un pēkšņi, neatkarīgi no tā ko kas ir maksājis būs vienlīdzība. Tas velk uz Padomju Savienību, tas velk uz komunistisku domāšanu, uz boļševismu. Esmu pret tādu boļševismu. Ir jāiet cits ceļš. Tas ir ļoti vienkāršs, citu alternatīvu nav. Tā ir uzņēmējdarbības stimulēšana, bezdarba mazināšana un strādājošs cilvēks maksā nodokļus, tai skaitā sociālo. Un tad jūs šo deficītu, kas šodien ir sociālajā budžetā, jūs to sedzat no iestāšanās. Šodien bezdarbs ir 15%. Ja jums izdosies samazināt bezdarbu līdz 7%, jūs to deficītu nosegsiet. Un ja jūs veļ stimulēsiet darba vietu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību, kur nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks, tad šī alga nebūs liela, un iestāšanās šajā pensiju fondā būs liels. Nav citas alternatīvas. Ticiet man. Un, protams, tagad arī tiek pieņemti mēri, tie nav populāri, starp citu, tie personīgi skar mani, man 58 šogad un spriežot pēc visa es neaiziešu pensijā, kā varētu cerēt. Vienkārši notiks pensijas vecuma paildzināšana. Tādi mēri tiek pieņemti visā Eiropas Savienībā, dažās valstīs tagad ir 65, ir kut 67, un šī disproporcija starp tiem, kas nopelna, tam arī vajag saņemt, diemžēl tauta noveco.”

A.Rozentāls: “Jūs pats esat skaitījis, cik jums būs pensija?”

A.Lembergs: “Es pagaidām neesmu skaitījis. Pensija man es domāju, ka būs pietiekami liela, jo es pagājušajā gadā nopelnīju vairāk kā 300 000 latu un nomaksāju sociālo nodokli, neatceros, varu kļūdīties ap 100 000 latu.”

V.Artjomenko: “Tad jums jātiek tajos 4%, kur augstāk par 180?”

A.Lembergs: “Jā, 100%.”

A.Rozentāls: “Tāpēc jūs aizstāvat šos 4%.”

A.Lembergs: “Nē, es aizstāvu pašu principu, ka tam, kas maksā nodokļus ir jāpaļaujas uz spēles noteikumiem, uz attiecībām, kuras ir noteikusi valsts. Valstij nav jābūt melei, tas ir elementāri.”

A.Gluhiha: “Kādas alternatīvas jūs piedāvājat. Labi, es sapratu pensijas neaiztikt, bet pensijas tā ir trešdaļa budžeta tēriņi . Jūs teicāt samazināt bezdarbu no 15 – 7%. Bet kā?”

A.Lembergs: “Nu, lūk, tā. Jūs uzdevāt jautājumu par privatizāciju. Tiešām tas ir normāls gājiens, kad, piemēram, “Lattelecom”, “Latvijas Mobilais Telefons” pārdotu. Tas varētu dot papildus apmēram pusmiljardu eiro, es tā pieļauju. Ja nauda aizietu uzņēmējdarbības stimulēšanai, tā stimulētu jaunu darba vietu izveidošanu.”

A.Rozentāls: “Pensijā jūs tagad neviens nesūta. Cits jautājums, visu laiku ir spekulācija par to, vai jūs varat kļūt par prezidentu, vai jūs varat kļūt par premjeru.”

V.Artjomenko: “Tā, šeit mēs taisām pauzi. Atgādināšu jūs klausāties Latvijas Radio 4 programmu “Darbojošās personas”. Tajā piedalās Ventspils mērs Aivars Lembergs un žurnālisti Atis Rozentāls no avīzes “Diena” un Aleksandra Gluhiha no avīzes “Telegraf”. Mainām tēmu. Kā saprotu pārejam no budžeta problēmām pie praktiskām. Lūdzu, pabeidziet savu jautājumu!”

A.Rozentāls: “Par to, par lieliem valsts posteņiem. Vai jums ir ambīcijas, dažkārt jūs sakāt, ka nevēlaties būt premjers, ka negribat kļūt par prezidentu, tomēr visu laiku Jūsu vārds uzpeld. Kad un pie kādiem apstākļiem jūs varētu teikt jā, piemēram, kļūt par premjeru?”

A.Lembergs: “Kas attiecas uz premjeru, šo jautājumu lemj vēlētāji, reizi četros gados ievēlot Saeimu. Un jūs atceraties, divas vēlēšanas pēc kārtas, uzvarētāji, pat trīs reizes pēc kārtas 12 gadu laikā bija Tautas partija. Pēc tam vienu reizi uzvarēja “Jaunais laiks” un , kad uzvarēja Tautas partija, tā ieguva premjera krēslu, kad uzvarēja “Jaunais laiks”, viņi ieguva, tiesa netīšām tur iekļuva arī Emsis, bet pēc tam atkal Kalvītis. Viņi uzvarēja, Kalvītis palika. Pēdējās vēlēšanās uzvaru ieguva “Vienotība”. Viņi uzvarēja pārliecinoši, pārliecinoši, manuprāt, ieguva vienu trešdaļu mandātu. Loģiski, ka zaļie zemnieki to pieņēma, ka viņiem ir pirmās rokas tiesības meklēt koalīciju, ali būtu vairāk par 50% balsu. Un loģiski, ka Dombrovski aicināja prezidents Zatlers par premjeru un tagad strādā.”

A.Rozentāls: “Kombinācijas var taču mainīties. Jūs taču esat vispieredzējušākais no šiem cilvēkiem. Jums ir lieliska taktika.”

V.Artjomenko: “Jautājums jāuzdod labāk savādāk. Vai jūs esat gatavs kļūt par prezidenta kandidātu?”

A.Lembergs: “Ja zaļie zemnieki būtu uzvarējuši pēdējās vēlēšanās, tad es, protams, man būtu zināmas tiesības, zaļajiem zemniekiem tiesības izvirzīt savu premjeru un meklēt parlamenta atbalstu un prezidenta. Tas nebija, tā kā nav ko par to runāt. Kas attiecas uz kombinācijām, es nenodarbojos ar kombinācijām. Būt par premjeru, tas nav pašmērķis. Es domāju, ka tagad Dombrovskim vajag un ir jāturpina strādāt, un nav mums jautājums par viņa nomaiņu. Pagaidām tas ir mans skaidrs redzējums. Kas attiecas uz prezidentu, es jau daudzas reizes esmu teicis, ka es personīgi neredzu sevi šajā amatā. Vienlaicīgi es stāstu savu pozīciju. Manuprāt, būtu pareizi, ja būtu divi prezidenta kandidāti, ka katrs no viņiem virzītu savu programmu, kā un ko viņi darīs 4 gadus, tā kā Zatlers ir izvirzīts, oficiāli nav, bet neoficiāli izvirzīts kā “Vienotības” prezidenta kandidāts, viņam būtu pareizi atskaitīties, ko viņš ir izdarījis 4 gadu laikā, pateikt, protams, ko nav izdarījis, un publiskas debates radio, televīzijā.”

A.Rozentāls: “Kurš būs cits?”

A.Lembergs: “Nezinu.”

A.Rozentāls: “Jums ir idejas? Inguna Sudraba?”

A.Gluhiha: “Es atceros, ka Zaļie zemnieki veica sabiedrības aptauju, divi populārākie cilvēki jūs u Inguna Sudraba. Kāpēc jūs tā Sudrabas kundzi negribat izvirzīt?”

A.Lembergs: “Jautājums, ko izvirzīt Zaļajiem zemniekiem teikšu atklāti pagaidām nav apspriests. Notiek tāda iekšēja viedokļu apmaiņa. Es zinu, ka Brigmaņa kungs veica deputātu aptauju, kā viņi uzskata. Šī aptauja rādīja, ka ne visi deputāti atbalsta Zatlera kunga kandidatūru. Es neizslēdzu, ka kāds no deputātiem vai deputātu grupa, tajā skaitā Zaļie zemnieki, var izvirzīt kādu kandidatūru. Es vēlreiz saku, trīs prezidenti ir ievēlēti absolūti haotiski, bez programmas vai kaut kādas normālas loģikas, bez kaut kādas normālas diskusijas, ne tauta zināja, ko viņi darīs šajā amatā, ne deputāti. Šo lietu vajag pārtraukt. Mana pozīcija ir tāda. Es domāju, ka Zatlera kungs ir absolūti gatavs debatēm, viņam ir ko teikt, ko viņš ir izdarījis. Es domāju, ka viņš māk izstāstīt, ko viņš darīs, vienkārši to vajag darīt publiski, normāli kā demokrātiskā valstī jābūt tradīcijām.”

A.Gluhiha: “Sudraba būtu laba prezidente? Jūsu subjektīvais viedoklis.”

A.Lembergs: “Es cienu Sudrabas kundzi. Es atceros kā viņa strādāja par valsts sekretāri Finanšu ministrijā, strādāja ļoti profesionāli. Viņa ļoti ilgi vada, tūlīt otrs termiņš beigsies, Valsts kontroli. Pa šo laiku viņa ir nostiprinājusies. Es domāju, ka viņa varētu būt prezidente, varētu būt. Bet vienlaicīgi būtu vēlams redzēt kāda programma visos galvenajos jautājumos, jūs ziniet, ka tie savāksies vesela kaudze. Un tad debates, žurnālisti viņu, Zatlera kungu, neteikšu mocītu, nevajag mocīt cilvēku pie mikrofona, bet uzdod jebkurus jautājumus. Nav sliktu jautājumu, ir sliktas atbildes.”

A.Rozentāls: “Kā jūs uzskatāt, ir izskanējusi vēl viena versija, ka var atgriezties Vaira Vīķe-Freiberga?”

A.Lembergs: “Es domāju, ka Vaira Vīķe-Freiberga arī varētu būt kandidāte, ja viņu izvirzītu kāds no deputātiem. Tiesa, viņa ir nostrādājusi divus termiņus bez programmas. Viņas pirmais darba termiņš atšķiras no otrā. Par pirmo termiņu es teiktu pašus labākos vārdus. Viņa ļoti iedziļinājās tautsaimniecības jautājumos, tiesa, vairāk starptautiskā plānā un aktīvi lobēja Latvijas uzņēmēju intereses, to es noteikti varu teikt. Otrs termiņš, viņa strādāja uz savu starptautisko imidžu, lai tiktu kādā svarīgā amatā kādā starptautiskā organizācijā. Viņas mērķis bija kļūt par NATO ģenerālsekretāri. Tam bija pakārtots viss viņas darbs, nevis valsts interesēs, bet sava imidža. To es kritizēju, tas nav pareizi. Ja tu vari uzlabot savu imidžu, tas ir labi, bet ja imidžs ir mērķis, bet darba rezultāts tā teikt nav svarīgs, tāpēc tāds rezultāts, viņa beidza savu darbu un valsts nokļuva dziļā krīzē. Kurš nosauca Kalvīti? Viņa nosauca, viņa deva viņam zaļo gaismu, viņa viņam teica kādas prioritātes, viņa atbalstīja. Tā kā tur viņa nekur nevar aizbēgt no atbildības kopā ar Kalvīti. Kopā ar Kalvīti viņai ir jāsēž uz tā ne visai ērtā kritikas sola.”

V.Artjomenko: “Gribētu tomēr no jums dzirdēt, ja deputāti izvirzīs jūs, jūs esat gatavs justies cienīgs, lai diskutētu, debatētu, pamocīties tur, kur žurnālisti mocīs?”

A.Lembergs: “Diskutēt es esmu gatavs, es jau teicu, ja arī kāds izvirzīs, savu kandidatūru atsaukšu. Es nespēlējos.”

V.Artjomenko: “Kāpēc?”

A.Lembergs: “Tā ir mana pozīcija.”

V.Artjomenko: “Paskaidrojiet kāpēc.”

A.Lembergs: “Tāpēc, ka man ir ar ko nodarboties, otrkārt, tie pienākumi, kuri ir prezidentam, tur ļoti daudz ir prezentatīvas funkcijas, tas nav priekš manis.”

A.Rozentāls: “Bet varbūt pēc pāris gadiem mainīsies konstitūcija, varbūt tauta varēs vēlēt prezidentu. Tad ja tas viss mainīsies, būs tautas vēlēts prezidents un jūs izvirzīs, jūs pēc četriem gadiem varat teikt jā?”

A.Lembergs: “Pirmkārt mana pozīcija ir tāda, ka prezidentu ir jāvēl tautai, tas ir noteikti. Tagad kad prezidenta darba devējs ir parlaments, tad viņam ir jāatskaitās parlamentam, tā ir ierakstīts konstitūcijā, viņš nevar būt virs parlamenta. Tā kā es esmu par tautas vēlētu prezidentu. Ja viņš tiek vēlēts no tautas, tad viņam ir jābūt pienākumiem un tad tas ir cits amats, gribētu teikt.”

V.Artjomenko: “Jūs esat gatavs?”

A.Lembergs: “Tad es neko nesaku, jo nav tautas vēlēts prezidents, un nav saprotams kādi viņam būs pienākumi. Tā kā es tagad palieku Ventspilī, mani mīļie.”

V.Artjomenko: “Bet ir zināms, ka Latvijā iedzīvotāji pozitīvi novērtē Ventspils mēra Aivara Lemberga darbību. Nav saprotama atteikšanās pozitīvi iedarboties uz valsti.”

A.Lembergs: “Es nedomāju, ka man var pateikt, ka es neko nedaru, lai valsts attīstītos. Es domāju, ka es daudz vairāk varu izdarīt tajos darbos, kurus es pildu tagad, nekā būdams prezidents. Katram cilvēkam ir kaut kāda sava, ko viņš var izdarīt labāk ko sliktāk. Es nevaru sacenties, piemēram, ar Vairu Vīķi-Freibergu, vienkārši tas nav pa manam. Es no garlaicības nomiršu. Es gribu veļ ilgi dzīvot.”

V.Artjomenko: “Šorīt LNT programmā Ingrīda Ūdre, jūsu partijas biedre.”

A.Lembergs: “Nē, viņa nav manā partijā.”

V.Artjomenko: “Apvienības partnere. Viņa kaut kā viennozīmīgi teica, ka jūsu ietekme uz politiku, valdību, tā ir visstiprākā. Kā jūs pats vērtējat savu politisko ietekmi?”

A.Lembergs: “Tiem, kas tā apgalvo, vajag vienmēr pajautāt, sakiet konkrēti, lai viņa konkrēti pasaka, ko valdība ir izdarījusi tā, kā ir gribējis Aivars Robertovičs Lembergs. Tad diskutēsim, vai tas ir labi, vai slikti. Tas viss ir tāda liela migla, daudz bija pļāpu un sarunu. Ūdre nevarēs pateikt nevienu piemēru, to es noteikti varu teikt.”

A.Rozentāls: “Nedaudz mainot tēmu. Latvijas Satiksmes ministrija arī Zaļie un zemnieki, jūs atbalstāt kuru dzelzceļa virzienu, to kas uz Maskavu vai “Rail Baltic”? Uldis Augulis arī no jūsu apvienības, viņš pieņem kaut kādus lēmumus, viņš teica, vai mums pietiks līdzekļu, ja jāizvēlas viens. Kādu ceļu jūs viņiem ieteiktu?”

A.Lembergs: “Tātad dzelzceļa celtniecība Ziemeļi-Dienvidi, tas ir no Tallinas uz Varšavu, tas ir politisks projekts. Ja kādam ir nauda, Eiropas Savienībai un viņi mums naudu iedotu pilnā apmērā šāda dzelzceļa celtniecībai, tad kāpēc necelt par citu naudu.”

A.Rozentāls: “Tas nav ekonomisks projekts?”

A.Lembergs: “Tas nekādā gadījumā nav ekonomisks projekts. Dzelzceļa savainojums Igaunija, Latvija, Lietuva, tāds ir, nevajag pat neko celt, tas strādā. Es jums pateikšu, tur kravu apjomi ir apmēram 3 miljoni gadā, bet kravu apjoms Rietumi-Austrumi, ja runā par Krievijas virzienu, tad, ja atmiņa neviļ, tās ir kaut kur 46 miljoni tonnas. Tie ir vienkārši nesalīdzināmi skaitļi. Jautājums, vai var sasniegt kravu apjomus Ziemeļi-Dienvidi tādā apjomā, kas ir Rietumu-Austrumu, vai 46 tonnas. Atbildu, nē. Atbildu kāpēc. Tāpēc, ka Somija, Igaunija nekad nekļūs par Krieviju, ne iedzīvotāju skaita ziņā, ne iekšējā kopprodukta apjuma dēļ. Tas nav iespējams, es domāju, ka visi tam piekritīs. Tā kā man ir tāda ļoti vienkārša atbilde. Šodien kravu apjomi starp Rietumiem un Austrumiem strauji aug. Krievija šī gada beigās atcels visus tos nodokļus, kas bija Krievijas ostām un jaut tagad strauji palielinās kravu apjoms.”

V.Artjomenko: “Jūs to zināt, droši vien?”

A.Lembergs: “Tas ir 100%. Vakar mēs pie viena galda sēdējām kopā ar Levitina kungu, satiksmes ministru, tā bija pati jaukākā ziņa, 15 gadus es to gaidīju, tas ir arī pateicoties ļoti labiem Zatlera kunga un Medvedeva un Putina kunga sarunu rezultātiem. Tas, protams, ir ļoti, ļoti svarīgi. Un tagad caurlaidība Krievijas dzelzceļa uz Latviju un no Latvijas, tā ir 100% noklāta. Un tagad ir neliela rezerve kravas apjomiem caru Baltkrieviju. Ja tā turpināsies, jau nākamā gada sākumā arī tur visas iespējas būs slēgtas. Saprotiet. Un tad vajag. Viss! Mums ir darbs, bet mēs to nevaram paņemt, jo nav attīstīts dzelzceļš starp Latviju un Krieviju, Latviju Baltkrieviju. Tai pat laikā ir brīvas vietas Ziemeļi-Dienvidi, kas nav noslogoti, bet kas vēl grib kaut ko celt. Es jums teikšu tā, Padomju Savienībā bija, kad notika politiski projekti. Ja mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, kas ir gatava tērēt miljonus eiro politiska projekta celtniecībai, esmu ļoti sarūgtināts. Tad kad viņi saka, ka jums pensionāri labi saņem un vienlaicīgi ir gatavi izgrūst simtiem miljonus eiro uz nevajadzīgu dzelzceļu, tas ir vienkārši neprāts.”

V.Artjomenko: “Kas notiks reāli?”

A.Lembergs: “Tur Zatlera kunga stingra pozīcija ir ekonomiskās attiecības un transporta sistēmas Rietumi-Austrumi attīstība. Tāda pati pozīcija ir jāieņem Dombrovska kungam un mums ir jāsaka Eiropas Komisijai, ka ir jārisina tā ekonomiskās problēmas, kas ir reālas.”

V.Artjomenko: “Paldies! Paldies visiem par ļoti interesanto sarunu. Ceru, ka tās noslēgums ir pozitīvs arī viesim klausītājiem. Liels paldies par šo sarunu. Atgādināšu, šī bija programma “Darbojošās personas”. Tajā piedalījās partijas “Ventspilij un Latvijai” vadītājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs un žurnālisti Atis Rozentāls no avīzes

“Diena” un Aleksandra Gluhiha no avīzes “Telegraf”. Raidījumu vadīja Valentīna Artjomenko, Latvijas Radio 4.”

Publicēts lapā: 8.04.2011