Kalendārs

“Kas notiek Latvijā?”: Kas notiek sarunās ar aizdevējiem par budžeta konsolidāciju? (06.04.2011.)

LTV1 diskusiju raidījums “Kas notiek Latvijā?” par starptautisko aizdevēju misiju Latvijā un tās sasniedzamajiem rezultātiem.

Get the Flash Player to see this content.

Get the Flash Player to see this content.

Get the Flash Player to see this content.

Jānis Domburs, raidījuma vadītājs: “Labvakar, cienījamie televīzijas skatītāji! Kalendārā 6.aprīlis 2011.gadā, kārtējais trešdienas vakars, kad šeit, Latvijas Televīzijas studijā tiešraidē debates “Kas notiek Latvijā?”. Latvijā ir nedēļa, kad pēc ilgāka pārtraukuma, ir ieradusies starptautisko aizdevēju misija, kas liek aizdomāties par to, ka jau, jau ceturtais gads rit, kad Latvija ir starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros vai droši vien var lietot arī dažādus citādus vārdus. Un šobrīd jau ir runa par to, kāds būs šīs starptautiskās aizdevuma programmas noslēgums saistībā ar to, kāds taps 2012.gada Latvijas Republikas valsts budžets kontekstā ar tiem nosacījumiem, kādi līdz šim ir bijuši un šobrīd ir paredzēti starptautiskā aizdevuma programmā. Kā publiski jau ir teikts un, kas atbilst starptautiskā aizdevuma šiem līdzšinējiem spēles noteikumiem, tuvākās mazliet vairāk kā nedēļas laikā, ir jātop tiem plāniem, kas tiek ietverti dokumenta formā memoranda papildu, nodomu vēstuļu papildinājumi Eiropas Komisijai un Starptautiskajam Valūtas fondam par to, kā Latvijas valsts turpinās savas budžeta konsolidācijas reformas un visas pārējās lietas, par ko ir runa. Līdz ar to, ja nu ir mazliet vairāk kā nedēļa līdz nākamās nedēļas beigām un divas dienas jau ir bijušas tādas, kurās politiķi un arī nepolitiķi tiekas ar aizdevējiem, šis nu būtu īstais brīdis, lai Latvijas sabiedrībai būtu kāda lielāka skaidrība par Latvijas pozīciju, kopīgu Latvijas pozīciju vai vairākām iespējamām Latvijas pozīcijām, kas top, un par to pamatojumu atbilstoši jebkura cilvēka interesēm. Šai kontekstā man jāpiebilst, ka tā pirmā reakcija, kas interneta komentāros nāca šodien vēl aizvien bija gana simptomātiska, nu, formulējumi bija dažādi – gribam dzirdēt konkrētību, gribam dzirdēt reālas stratēģijas, apnicis klausīties ūdens liešanu. Visas iespējas būs šovakar sarunas dalībniekiem šīs lietas novērst. Aicinātie sarunas dalībnieki ir šovakar tikai to divu valdošās koalīcijas veidojošo politisko spēku pārstāvji, kuru nu tad mandāts un iespējas šīs nedēļas laikā un mazliet vairāk kā nedēļas laikā, ir veidot Latvijas pozīciju, tātad – “Vienotības” un ZZS pārstāvji. Lai aptveru amatus, politisko spektru, līderus un par nozarēm atbildīgos, tika aicināti no katras puses pa trim pārstāvjiem. Un šīs sarunas dalībnieki līdz ar to ir “Vienotības” pusē – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.”

Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents, politisko partiju apvienība “Vienotība”: “Labvakar!”

J.Domburs: “Finanšu ministrs Andris Vilks.”

Andris Vilks, finanšu ministrs, politisko partiju apvienība “Vienotība”: “Labvakar!”

J.Domburs: “Un Parlamenta Saeimas frakcijas “Vienotība” priekšsēdētāja vietniece Ilze Viņķele.”

Ilze Viņķele, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece, politisko partiju apvienība “Vienotība”: “Labvakar!”

J.Domburs: “Zaļo un zemnieku savienības apvienību un apvienības partnerpartijas pārstāv sarunu pēdējo dienu līderis, tā varētu nosaukt, no ZZS puses Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.”

Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku savienība: “Labvakar!”

J.Domburs: “Labklājības ministre Ilona Jurševska.”

Ilona Jurševska, labklājības ministre, Zaļo un zemnieku savienība: “Labvakar!”

J.Domburs: “Un par trešo dalībnieci man ir jāsaka atkāpe, jo vakar, kad mēs runājām ar Brigmaņa kungu, Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, tad viņš tā kā definēja, ka viņš būs trešais šajā trio. Šodien ZZS puses liecības mainījās, un, lai gan atzīšos, ka uzstāju uz loģiku, ka būtu jābūt pārstāvētam ZZS arī parlamenta līmenī, bet izrādījās, ka pārstāvniecība ir cita, un deleģējums no Brigmaņa kunga puses bija cilvēks, kura nav vēlētos amatos, bet ir amatos kā izglītības un satiksmes ministru, divu ministru, padomniece Kristīne Krasovska.”

Kristīne Krasovska, izglītības un satiksmes ministru padomniece, Zaļo un zemnieku savienība: “Labvakar!”

J.Domburs: “Tā kā Lemberga kunga partija pārstāvēta ar diviem cilvēkiem.”

A.Lembergs: “Es atvainojos, jā, Kristīne Krasovska ir partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāja vietniece.”

J.Domburs: “Jā.”

A.Lembergs: “Politiski viņa ir pārstāvēta.”

J.Domburs: “Pārstāvēta no ZZS puses. Kā mēs redzam deleģējums vienai partijai ir dubulti. Jums, cienījamie skatītāji, aicinājums dalīties iespaidos vai dot aicinājumu politiķiem, es nosauktu to tā. Aptaujā tas jautājums ir: ko Jūs īpaši sagaidāt šajās sarunās ar, šīs pārskata misijas ietvaros ar politiķiem. Tur ietvertas lietas gan par kurām ir runa pēdējās dienās, gan lietas, par kurām esam runājuši faktiski vairāku gadu garumā. Vai Jūs īpaši sagaidāt politiķu, koalīcijas politiķu nestrīdēšanos, šīs koalīcijas, protams, vai aizdevuma termiņa pagarināšanu – tas ir viens karogs, kas ir izvirzīts vai “sarkano līniju” striktu turēšanu vai noteikšanu, kas arī ir tāds formulējums, kas bieži tiek lietots vai lielāku atklātību. Atklātības trūkums ir bieži pārmests starptautiskā aizdevuma un pārskata misiju un plānu laikā. Iedodiet savu šo deleģējumu politiķiem!

Interaktīvā aptauja:
Ko īpaši sagaidāt no politiķiem sarunās ar aizdevējiem šajā pārskata misijā?
Koalīcijas partneru nestrīdēšanos
Aizdevuma termiņa pagarināšanu
“Sarkano līniju” striktu noteikšanu
Lielāku atklātību nekā līdz šim

Mēs, protams, ka runāsim, nu, mēs mēģināsim izrunāt, cik nu jūs gribat paust sabiedrībai gan par tām lielajām makro, es teiktu, bildēm, par to, cik konsolidējam, kāpēc konsolidējam, ar kādu mērķi, gan, kurās nozarēs, virzienos, jomās, jā vai nē. Bet man liktos, ka loģiski pēc tā, kas ir ietverts drusku tai pirmajā atbildes versijā, man liktos, ka būtu loģiski sākt ar tādu politisku jautājumu. Viens video dosjē formātā sagatavots – atskats uz pēdējo pāris mēnešu dažiem spilgtajiem, pat ne visiem spilgtākajiem citātiem starp dažiem klātesošajiem šajā gadījumā kungiem. Video.”

2011.gada 26.janvārī LNT
Valdis Dombrovskis: “Zaļo un zemnieku savienība savā retorikā pēdējā laikā sāk uzvesties, kā savulaik to darīja Tautas partija. Viņi ir izvēlējušies sarunas stratēģiju aktīvi komentēt dažādus jautājumus publiski, nevis konstruktīvi strādājot.”
2011.gada 25.februārī LETA
Aivars Lembergs: “Finanšu ministrija virza mūsu valsti pa nepareizu sociālekonomiskās attīstības ceļu. ja Dombrovskis turpinās iet Finanšu ministrijas – Latvijas ekonomiskās politikas kaprača – vadībā, realizējot budžeta politiku, tas aizvien vairāk ievedīs Latvijas tautu dziļā nabadzībā, bezdarbā un bēgšanā no valsts.”
2011.gada 25.februārī LETA
Andris Vilks: “Uz politiskās skatuves Latvijā ir radies jauns tēls – “Minhauzens no Ventspils”, kura vārdi tā arī nesakrīt ar darbiem. Lembergs ir muldēšanas čempions, kuru neviens vairs nevar pārsniegt.”
2011.gada 1.martā Latvijas Avīze
Valdis Dombrovskis: “Mēs redzam, ka faktiski jau kopš jaunās koalīcijas izveides sadarbība ar ZZS ir apgrūtināta. Gan savā retorikā, gan uzvedībā viņi kļuvuši grūtāk prognozējami un agresīvāki.”
2011.gada 6.aprīlī Diena.lv
Aivars Lembergs: “Vilks aiziet uz sarunām, parunā pusstundu par tēmu un domā, ka, ja nav panācis rezultātu, plinte jāmet krūmos. Es domāju, ka šādiem plintes metējiem krūmos ir jāmaina darbs.”

J.Domburs: “Es atgādinu vēlreiz – šie ir politiskie partneri, kuri pāris mēnešos ir viens otram veltījuši šīs frāzes. Šobrīd mēs runājam par kopēju koalīcijas pozīciju Latvijas valsts sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kā ir tagad? Nu, vispirms droši vien, ka premjeram un arī finanšu ministram vārds. Vai mēs šobrīd runājam ar partneriem, kuri, nu, uzvedas tā, kā tika teikts pirms pāris mēnešiem, kuri ir grūti prognozējami un agresīvi, kas tika teikts pirms mēneša, kuru līderis ir muldētājs un Minhauzens, vai kā citādāk?”

V.Dombrovskis: “Jā, tātad nu šī retorika tiešām ir bijusi. Nenoliegsim. Es nedomāju, ka tagad būtu jāsāk tur analizēt retoriku. Kas attiecas uz Latvijas pozīciju sarunās ar aizdevējiem, tad Latvijas pozīcija ir noformēta gan koalīcijas sanāksmēs, gan arī valdībā, nu, iedodot tādu kā mandātu Finanšu ministrijai sarunu vešanai. Tā kā, nu, te es gribētu teikt, ka pozīcija ir noformēta, atbilstoši šai pozīcijai mēs arī vedam sarunas.”

J.Domburs: “Bet Jums tomēr.. nu, retorika ir interesanti, ja mēs uz to skatāmies kā uz šovu, bet, ja mēs skatāmies uz konkrētu vēstījumu vēlētājam, tad viņam tomēr, man liekas, būtu interesanti saprast, vai Jūs kā premjers sakāt, ka Jūsu koalīcijas partneris vairāk komentē un mazāk konstruktīvi strādā un viņš ir kļuvis grūtāk prognozējams un agresīvāks, vai arī tas ir pagājis un šobrīd ir labāk?”

V.Dombrovskis: “Nu, es domāju, tas varbūt uz šo brīdi ir pagājis, bet gan jau kādus komentārus jaunus mēs sagaidīsim. Es arī tagad negribētu apgalvot, ka koalīcijā ir pilnīga vienprātība un nevienā jautājumā nav nekādas domstarpības, ja, bet tātad nu šai misijai mēs esam sagatavojušies, viedokli mēs esam noformulējuši. Galu galā arī par 2011.gada budžeta grozījumiem, kas ir šīs misijas faktiski pamattēma, kas mums koalīcijā smagi gāja vairāku mēnešu garumā, un no turienes arī visa šī retorika, tomēr arī par 2011.gada grozījumiem mēs vienošanos esam panākuši, valdībā apstiprinājuši un šodien jau Saeima ir sākusi strādāt ar šo.. šiem budžeta grozījumiem.

J.Domburs: “Vilka kungs? Kā ar muldēšanu un Minhauzenu?”

A.Vilks: “Nē, nu ja mēs paskatāmies situāciju, kāda bija janvārī un kāda aprīlī, skaidrs, ka liela atšķirība, un tur pa vidu bija tā saucamā retorika, bet, ja mēs paskatāmies to retoriku daudzās valstīs, es zinu, ka tori ar leiboristiem Lielbritānijā diezgan atklāti runā. Bet jautājums tāds, nu, manuprāt, tas, ko mēs janvārī arī norādījām, ka šī te papildus konsolidācija jāveic, nu, tas nav nekāds strupceļš, kur Latvija iet. Patiesībā mēs redzam, ka mēs par to esam vienojušies tagad. Vienkārši mēs laiku zaudējām, jo mēs nekur nekādās maldugunīs nevedām valsti.”

J.Domburs: “Muldētāju vairs nav?”

A.Vilks: “Nu, es .. Attiecībā es domāju par, par pēdējo dienu retoriku, varbūt to var padomāt par citām lietām, ja, bet skaidrs par to konsolidācijas apjomu, par ko bija sākotnējie strīdi, vai tas ir vajadzīgs Latvijai, vai nē – par to jau bija problēmas, jo partneri uzskatīja tomēr – tas nebūtu vajadzīgs Latvijas interesēs, bet mēs redzam – kredītreitingi apstiprina, tas ir mūsu interesēs bijis un mēs to izdarījām.”

J.Domburs: “Lemberga kungs, “Vienotības” kungi, nu, tā diplomātiski tā paņēma divus soļus atpakaļ. Jūs faktiski turpinājāt, nu burtiski šodien, tas pēdējais citāts ir šodienas citāts, nu, kas saka, nu, būtībā skaidrā tekstā: finanšu ministram jāmeklē cits darbs. Jūs tad uzturat šo kareivīgo un arī pārmetošo stāstu par to, ka Dombrovskis kopā ar Vilka kungu ved mūs pa nepareizu sociālekonomiskās attīstības ceļu, vai kaut kas mainās?”

A.Lembergs: “Jā, nu es tur Dombrovska kungu, starp citu, nepieminēju. Otrkārt, tajā intervijā..”

J.Domburs: “Tas ir precīzs citāts no Jūsu preses konferences.”

A.Lembergs: “Pa, pa, pa! Bez tam tajā televīzijas raidījumā, kas šorīt no rīta, kuru es te komentēju žurnālistes uzstādītu jautājumu, tur arī par Dombrovska kungu es neko nepateicu. Taisni otrādi, es teicu, ka ar viņu mēs esam daudz sarežģītus jautājumus risinājuši un atrisinājuši. Tā kā es to.. es pie šīm domām palieku. Kas attiecas, teiksim, par, par.. par citu stāstu, tad faktiski tas jāskatās kontekstā. Tur bija runa par to, ka mans uzstādījums jau pirms vēlēšanām bija un konsolidācijas ekonomiskā jēga jau nav budžeta deficīts, tur samazināšana, tur cits termiņš jālieto. Konsolidācija nozīmē īstermiņa saistības pārvērst ilgtermiņa vai beztermiņa saistībās, un es vienmēr esmu runājis, ka tas saistību termiņš, kāds mums ir, kādā mums jāatdod kredīts, ir ārkārtīgi īss, tikai nu pamatā pieci gadi un ka viņu vajag pagarināt.”

J.Domburs: “Bet tas ir tas ceļš, kas ir nepareizais?”

A.Lembergs: “Un es uzskatu, ka nu mums vajag cīnīties par to, lai uz Latvijai izdevīgiem noteikumiem saņemtu piekrišanu no aizdevējiem pagarināt izsniegtos kredītus nevis uz pieciem, bet vēl vismaz kādiem pieciem, vēlams vēl vairāk gadiem.”

J.Domburs: “Bet tikai tāpēc Jūs saucāt Finanšu ministriju par kapraci?”

A.Lembergs: “Nē, tur bij.. Nē, tas bija cits. Es tagad komentēju šīs dienas rīta plinti.”

J.Domburs: “Labi. Plinta, plinte..”

A.Lembergs: “Jā.”

J.Domburs: “Bet to Jūs uzturat, ja?”

A.Lembergs: “ja .. pabeig.. nu..”

J.Domburs: “Labi.”

A.Lembergs: “Saprotat, tas ir.. tas ir, nu, tas ir diskusija par to, kā risināt jautājumus, ja. Nu, lūk! Un, un, jo mani faktiski izbrīnīja mazliet, ka finanšu ministrs pirmdien teica, ka vajag šo jautājumu risināt un pēc vienas dienas pēkšņi izrādās tikšanās..”

J.Domburs: “To mēs tūlīt pēc mirkļa iesim detaļās..”

A.Lembergs: “.. Tikšanās.. Es vienkārši gribu..”

J.Domburs: “.. bet kopumā?”

A.Lembergs: “.. pateikt, ka ir, ir kaut kāda, protams, loģika tai.. tam, tam teicienam, bet vienlaicīgi, es domāju, ne tas ir svarīgākais. Man liekas, svarīgākais ir tas rezultāts, kas ir šobrīd koalīcijā panākts uz šo brīdi, un tas tika panākts burtiski dažas stundas atpakaļ. Mani kolēģi piedalījās, es pats nebiju. Un, man liekas, ka Ministru prezidents ne ar vienu vārdu te neko nesagrozīja, ka tik tiešām tas redzējums un tas rezultāts ir ļoti tuvs tam, ar ko jau var iet un, tā teikt, piedāvāt aizdevējiem, un ko var iesniegt.. iesniegt iekšā tajā, nu kā viņu sauktu, mandātu vai vienošanās, ja..”

J.Domburs: “Memorandi un vēl kaut kas tur tāds.”

A.Lembergs: “.. un kur aizdevēji at..”

J.Domburs: “Respektīvi šodien Jūs esat satuvinājušies?”

A.Lembergs: “..aizd.. aizdevēji. Piedodiet, vienu sekundi! Aizdevēji piekritīs un ir ļoti liela vienprātība. Pie tam, kas ir būtiski. Ka jā, strīdos, tur vienā vai otrā replikā, kas vienmēr ātri paiet vēsturē ir atrasti.. risinājums, neuzkāpjot uz tiem asajiem.. šķautnēm, kuras mūsu ceļā bij, ja. Tas skar..”

J.Domburs: “Labi, bez lirikas!”

A.Lembergs: “.. tos jūtīgos jautājumus.”

J.Domburs: “Vai, vai.. pirms mēs runājam par 12-to gadu, vai par 11-to gadu, kur tomēr vēl darba devēji vakar ir tikušies ar aizdevējiem un izvirzījuši pretenzijas par nodokļiem, par akcīzes nodokļiem. Vēl Saeimā opozīcija saka, ka, nu, kaut kā mēs.. mums daudzas lietas nepatīk. Vai Jūs sēžat un sakāt, ka, draugi mīļie, Jūs varat teikt, ko gribat, un 11-tā gada budžeta grozījumi, kā viņi ir valdībā akceptēti, tā viņi iet uz priekšu, mēs vairs.. nu viņus, lai man piedod jēdzienu, bet balsošanas mašīna nobalso, vai tas vēl ir atvērts šīs nedēļas, divu nedēļu diskusiju jautājums.”

V.Dombrovskis: “Jā, nu te situācija sekojoša. Tātad, nu, budžeta grozījumi, šie budžeta grozījumi un pasākumi tādi, kā pašreiz, nu šodien jau Saeimā arī ir nodoti komisijām un atbalstīti pirmajā lasījumā?”

J.Domburs: “Nē, nodoti komisijām.”

I.Viņķele: “Nodoti. Pirmajā komisijā izskatīti un nodoti pirmajam lasījumam.”

V.Dombrovskis: “Skaidrs. Tad nodoti komisijām. Šie pasākumi, nu, faktiski ir saskaņot.. provizoriski saskaņoti ar starptautiskajiem aizdevējiem, un es nedomāju, ka mums būs grūtības panākt misijas līmeņa vienošanos par šiem pasākumiem.”

J.Domburs: “Jā, bet opozīciju un sabiedrību..”

V.Dombrovskis: “Ir tiešām.. Nē, ir tiešām vairākas nianses, kas attiecas uz atsevišķām akcīzes nodokļa pozīcijām, kur finanšu ministrija ar valdības sociālajiem partneriem ir vedusi sarunas un šis jautājums arī ar aizdevējiem ir uzrunāts. Tā kā kaut kādas nelielas korekcijas vēl ir iespējams.”

J.Domburs: “Ir versijas vēl? Var konkretizēt, kādas korekcijas un, vai es nezinu, vai Saeimā jau par to runā, vai tikai ministrijā par to runā?”

A.Vilks: “Nē, nu.. Nu tas.. tā skar pozīciju attiecībā par akcīzi tabakai un alkoholam. Un te tiešām šo te asociāciju pārstāvji tikās arī ar aizdevējiem, un te ir tas jautājums attiecīgi, ja, iespējams, ka varētu būt koriģēts šis te.. šis te pasākums, ja, pieņemsim, to es nevaru pateikt , bet aizdevēji patlaban.. viņi pārspriež, vai tas ir iespējams vai nav attiecībā, vai attiecībā, ja mēs atsakāmies uz kādu brīdi pacelt akcīzes nodokli, vai tas neietekmēs šo te konsolidācijas apjomu. Nu, konkrēti..”

J.Domburs: “Tātad lems aizdevēji? Tā iznāk par šo jautājumu.”

A.Vilks: “Viņi lems, vai šī te pakete, kas mums ir iesniegta, lai tur nebūtu mazāka summa dēļ tā, bet mēs meklējam risinājumu.”

J.Domburs: “Tas ir vienīgais?”

A.Vilks: “Jā.”

J.Domburs: “Ko Jūs apskatāt. ZZS pozīcija – līdzīga, atšķirīga? Jeb nav pozīcijas vispār nekādas?”

I.Jurševska: “Es domāju, ka šī ir pozīcija, kurai Zaļo un zemnieku apvienība arī varētu piekrist attiecībā uz 11-tā gada budžetu šo te nepieciešamo papildus konsolidāciju.”

J.Domburs: “Piekrist kam? Ka jāmazina tā akcīze..”

I.Jurševska: “Finanšu ministra teiktajam.”

J.Domburs: “.. vai tam, ka kā aizdevēji teiks, tā būs?”

V.Dombrovskis: “Nē, nu kolēģi, tātad, te es, te es tomēr gribu nedaudz arī tomēr to procedūru paskaidrot. Tātad, ir budžeta grozījumi, par kuriem ir vienošanās koalīcijā, kas ir iesniegta Saeimā, ar kuriem Saeima strādā. Tad tiešām, diskutējot ar nozari, diskutējot ar sociālajiem partneriem, ir identificējušās iespējams korekcijas šajos priekšlikumos. Mēs, protams, šīs korekcijas varam pieņemt, jautājums ir par konsolidācijas apjomu. Vai tādā gadījumā tad mums jādod priekšā kāda cita..”

J.Domburs: “Kaut kas cits.”

V.Dombrovskis: “.. alternatīvie pasākumi. Tā kā tas ir.. tas, nu, jautājums, kas pašreiz ar aizdevējiem tiek skaņots un Finanšu ministrija pie šī jautājuma strādā. Izdosies panākt vienošanos, ka mēs to varam darīt, teiksim, bez citu konsolidācijas pasākumu iesniegšanas, jo 2012.gada konsolidācijas apjomi būtībā šīs korekcijas neietekmē, tad mēs ar šo jautājumu varētu virzīties uz priekšu.”

J.Domburs: “Jā.”

A.Vilks: “Tas ir jautājums par to, vai visnotaļ spēcīgie argumenti, kas nāk no asociācijas puses, būs pietiek.. pietiekoši pārliecinoši aizdevējiem, lai viņi izvēlētos šo alternatīvu. Tas skaitļa jautājums ir.”

J.Domburs: “Labi, tas ir tik daudz, cik ir. Skatāmies tālāk uz priekšu, uz 2012.gadu, kas pēdējās divās dienās tagad sarunās, kur tiekas gan valdības puses, gan ZZS šodien, skan jautājumi par budžeta deficīta apjomu nākamajā gadā, par summu, kāda ir konsolidācija, par termiņiem, Lemberga kunga jau pieminētajiem, atkal viens Video dosjē, kur šis jautājums ir drusku attīts uz atpakaļu izejas punktos, kādi bija sākotnējā aizdevuma programmā, un daži būtiskākie cipari un tēzes, kas iz izskanējuši pēdējā laikā un pavisam pēdējās dienās. Video!”

2008.gada beigās aizsāktā Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdevumu programma sākotnēji izvirzīja mērķi līdz 2011.gadam samaināt budžeta deficītu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un pēc iespējas ātrāk iestāties eiro zonā. Vēlāk, krīzei padziļinoties, aizdevuma programmai un 3% budžeta deficīta sasniegšanai termiņš tika pagarināts līdz 2012.gadam, paredzot lielāko daļu aizņēmuma atdod 2013.-2015.gadā. Līdzšinējie valdības plāni paredz nākamgad 2,9% lielu deficītu. Martā un aprīļa sākumā izskanēja ziņas, ka aizdevēji norādījuši – deficīta mērķim jābūt ambiciozākam, iespējams 2,5%. Konsolidējamo summu martā finanšu ministrs Andris Vilks novērtējis starp 100 un 150 miljoniem latu. Aprīļa sākumā Aivars Lembergs izteica viedokli, ka summa varētu būt 130 miljoni latu vai vēl mazāk. Ilze Viņķele presē izteicās, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem tā būs starp 130 un 150 miljoniem. Īsi pirms aizdevēju misijas finanšu ministrs arī paziņoja, ka Latvija sāks sarunas par starptautiskā aizdevuma atdošanas termiņa pagarinājumu par trīs līdz pieciem gadiem. Jau nākamajā dienā pēc pirmajām sarunām ar aizdevējiem, ministrs nostāju mainīja un apgalvoja, ka pagarinājums tomēr nav valsts interesēs. Zaļo un zemnieku savienība kā vienu no galvenajiem jautājumiem pirms tikšanās ar aizdevējiem nosauca sarunas par termiņa pagarinājumu un arī pēc tikšanās Aivars Lembergs paziņoja, ka “šo sarunu vajag turpināt”.

J.Domburs: “Kas te tagad ir saprotams, kas ir jau definēta, vienota pozīcija un kas ir atšķirīgas pozīcijas – 2,9 vai mazāk, 130, 150 cik miljoni un sarunas turpinām par to aizdevuma termiņa pagarināšanu vai tā kā vairs nav jēga vai vairs nav valsts interesēs?”

V.Dombrovskis: “Jā, tātad, ja mēs runājam par visiem šiem jautājumiem: budžeta deficīta līmenis, konsolidācijas apjoms, visi šie jautājumi. Tātad šajās dienās vakar, šodien notika sarunu ar starptautiskajiem aizdevējiem pirmais raunds, kur būtībā tika pieteiktas pozīcijas gan attiecībā uz budžeta deficīta līmeni, gan attiecībā uz iespējamo konsolidācijas apjomu, nu, no mūsu puses arī tātad nu attiecībā uz aizdevējiem, bet tas, kas pašreiz notiks, ja mēs runājam par konsolidācijas apjomu, tad šīs nedēļas laikā Finanšu ministrijas eksperti kopā ar misijas ekspertiem, tātad Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem, nu, nāks kopā ar saviem novērtējumiem un centīsies panākt vienošanos par to, kāds tad ir provizoriskais konsolidācijas apjoms. Tā kā tas ir tieši patreiz notiekošo sarunu jautājums un šīs nedēļas laikā, es domāju, mēs nonāksim līdz zināmai skaidrībai par konsolidācijas apmēru.”

J.Domburs: “Tas ir loģiski par summu. Tur ir gudriniekiem jāstrādā..”

V.Dombrovskis: “Par.. jā.”

J.Domburs: “Bet šis te 2,9%?”

V.Dombrovskis: “Par budžeta deficīta līmeni. Te faktiski ir arī, nu tie argumenti ir no abām pusēm zināmi. Zināms ir arī tas, par ko mēs esam panākuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem iepriekš, ka 2012.gadā budžeta deficīta līmenim ir jābūt zem 3% no iekšzemes kopprodukta. Jūs paši to video rādījāt, tad tas ir skaidri atrunāts. Tagad ir diskusija, nu, cik daudz zem, un..”

J.Domburs: “Kas ir Latvijas pozīcija?”

V.Dombrovskis: “Tātad Latvijas sākotnējā pozīcija, ar ko mēs arī ejam uz sarunām, ir, ka mēs ejam uz 2,9%, kas citu starpā nozīmē, ja mēs skatāmies strukturālo budžeta deficītu, ņemot vērā arī ciklisko budžeta komponenti, kas ir -0,4, tad strukturālais budžeta deficīts nākošgad ir 2,5% no iekšzemes kopprodukta.”

J.Domburs: “Ko tas nozīmē cilvēkiem vienkāršā valodā? Jo viņiem, es domāju, nu tie, kas rūpīgi seko un lasa varbūt drusku pat starp rindām, ir ātri pamanāms, ka nu aizdevēji dod mājienus, ka Igaunija knapi ierullēja eirozonā, ja, un, ja mēs nepaņem kaut kādu rezervi, tad mēs ar saviem 2,9 varam noriskēt.”

V.Dombrovskis: “Tieši tas ir tas arguments, kas ir no aizdevēju puses un tieši par šo jautājumu mēs vēl turpinām sarunas. Tieši to viņi saka, ka nu, izvēloties šādu stratēģiju, tātad, ejot uz 2,9% budžeta deficītu, pastāv risks, ka nu Latvijas finanšu ilgtspēja, kaut kādi citi aspekti netiks novērtēti, kā nu pietiekoši stabili, pietiekoši ilgtspējīgi, kā rezultātā, nu, pastāv risks, ka pie tādas nu knapas Māstrihta kritēriju izpildes mūs zonā.. eirozonā var arī neuzņemt.”

J.Domburs: “Respektīvi, Jūs sakāt, ka Latvijas pozīcija varētu šajā jomā vēl mainīties sarunu procesā.”

V.Dombrovskis: “Nu, sarunas šodien ir uzsāktas. Šodien mēs faktiski esam..”

J.Domburs: “Vakar.”

V.Dombrovskis: “Nu vakar Finanšu ministrija, šodien man bija pirmā tikšanās attiecīgi, nu esam nofiksējuši sarunu starta pozīciju.”

V.Dombrovskis: “Viņķeles kundze, tas, ko Jūs pateicāt, Jūs sakāt, nu, presē vairāk nekā premjers, premjers nesauc konkrētās summas. Jūs bijāt pateikusi 130-150, tas ir tā kā nu mums jātic, ka eksperti minētie runās tajos ietvaros, mums par to ir jādomā, vai arī tas bija tāds cipars, nu, kuram pārāk lielu uzmanību pievērst nevajag?”

I.Viņķele: “Jūs domājat eksperti Latvijas Finanšu ministrijas cilvēkus?”

J.Domburs: “Nu, es saprotu, ka nu Dombrovska kungs runāja, vai nu Finanšu ministrijas eksperti, vai Latvijas Bankas eksperti, vai es nezinu, kuri vēl eksperti.”

I.Viņķele: “Jā, nu, pirmkārt, gan Finanšu ministrijas ekspertiem, gan arī Latvijas Bankas ekspertiem nav kaut kāds mandāts, kas pastāv pats par sevi. Tātad Finanšu ministrijas eksperti balstās uz makroekonomikas scenārijiem, kas ir skatīti valdībā, līdz ar to tādas savas spēles Finanšu ministrijas ekspertiem nav. Šeit ir jārunā par to, ka nedaudz atšķiras Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas novērtējumi..”

J.Domburs: “Un tur ir tā delta?”

I.Viņķele: “Tur ir.. Jā, tur ir tā delta. Jā, bet..”

J.Domburs: “Nu, respektīvi, Jūs, Jūs uzturat to, ka nu, piemēram, šovakar mūs skatās, es pieņemu sociālo partneru, darba devēju, darba ņēmēju, tādu šādu pašvaldību cilvēki, nu viņi grib uzzināt, nu cik tie cipari, vai ne, ir reāli un par ko vispār ir saruna tuvākās nedēļas laikā. Jūs sakāt, ka šis 130-150, tā ir, nu, realitāte. Tas ir tuvu precīzam rezultātam potenciālam.”

I.Viņķele: “Tā ir realitāte, ar ko ir jārēķinās, un es domāju, ka šobrīd neviens eksperts līdz latam precīzi šo summu nevarēs nosaukt.”

J.Domburs: “Protams, bet par amplitūdu. Cik ZZS? Par 2,9 vai citu procentu tēmu, cik tāl’ par summas apjomu? Nu, parakstās zem šī, neparakstās, redz versijas par Latvijas pozīciju?”

A.Lembergs: “Nē, nu, protams, ja ir tie.. tas izvēli ir izdarīt par to, ka 14-tajā gadā ir jāiestājas eiro zonā, tad tur ir savas konsekvences, un, protams, ka jābūt zem 3% šis deficīts, un tas, ka šodien premjers apstiprināja izejas pozīciju 2,9%, tas ir.. tas ir pareizi un korekti, jo šī te apņemšanās jāsabalansē ar budžeta deficīta samazināšanu, uz kā rēķina, jo tas jau nav tik vienkārši. Nav vienkārši cipari. Aiz tā stāv daudz kas dzīvi ļoti..”

J.Domburs: “Dzīvi cilvēki, protams.”

A.Lembergs: “Ļoti, ļoti dzīvs, ja, lūk, un, protams, vienlaicīgi ir šobrīd jau ir tās jaunās prognozes un tikai tāpēc ir tie cipari pavisam citi. Tie 130, vēl, ja mēs skatāmies novembra prognozi par tautsaimniecības attīstību, tai skaitā inflācija, IKP pieaugums un citi, tie bija nu tādi lēnāki un līdz ar to arī deficīts veidojās lielāks. Es personīgi pieņemu, man liekas, ka inflācija būs lielāka šogad nekā ir prognozē ielikts, ja, un man liekas, ka izaugsmei vajadzētu būt arī lielākai, līdz ar to oktobrī apmēram, kad vajadzēs vēl vienreiz veidot prognozi 12-tajam gadam, uz kā pamata tiks jau gatavots konkrēts 12-tā gada budžets, man liekas, ka tas cipars vēl varētu samazināties.”

J.Domburs: “Tāpēc Jūs sakāt, ka 130 vai mazāk?”

A.Lembergs: “Tāpēc es saku 130 vai mazāk, ja, bet, protams, ir ļoti daudz atkarīgs no.. lielākā daļa ir atkarīga faktiskine no Latvijas, bet no starptautiskajiem finanšu tirgiem, ekonomikas attīstības, Vācija, tur eirozona, amerikāņi, neapšaubāmi, Ķīna utt., mēs nenosakām pasaules ekonomikas dinamiku.”

J.Domburs: “Protams, bet, šodien tiekoties ar aizdevējiem, par kuru cipariem, vēl aizvien te klīst, un viens otrs politiķis arī te izplata, nu, daudz lielākus ciparus, nu 200, virs 200, nu tādi briesmu stāsti skan, ja. Nu, ko Jūs sadzirdējāt, ar viņiem tiekoties? Viņi piekrīt Jūsu versijai, ka būs zem 130 jeb viņi saka, Lemberg, Jūs esat pārāk optimistisks?”

A.Lembergs: “Nē, mēs.. absolūtais cipars netika saukts, bet mēs pateicām tos pašus 2,9. Un mēs teicām par to, ka ir jābūt ļoti, ļoti pamatots, kāpēc būtu zemāk..”

J.Domburs: “Bet Jūs pieļaujat, ka var būt zem..?”

A.Lembergs: “Mēs pieļaujam, bet redzat, uzreiz jautājums ir, uz kā rēķina budžeta deficīts samazinās, saprotat. Ja tas uz izaugsmes rēķina, ja, tas ir viens stāsts, ja tas uz griešanas rēķina, nu, un tā, ignorējot sociālo situāciju, tas atkal nav derīgs. Bet šī izejas starta pozīcija, man liekas, tā ir korekta, tā ir pareiz.. nodefinēja arī premjers, ja, un, un tas ir sarunu rezultāts.”

J.Domburs: “Vai ar šo..”

A.Lembergs: “Un viņš balansēsies ar to, vai viņi pieņems, ka šodien nu pa lielam ir novienošanās, vai nepieņems, kā tas tiks pasniegts, aizstāvēts utt..”

J.Domburs: “Vai ar šo..”

A.Lembergs: “Mēs šodien centāmies gludināt valdības pozīciju ar to, ka mēs teicām, tas ir ļoti svarīgi un tas ir ļoti svarīgi, lai tā teikt viņi nenospiestu uzreiz uz tiem 2,5, vai ne!”

J.Domburs: “Lemberga kungs, vai ar šo Jūs tagad sakāt vienu lietu, kas faktiski drusku atšķiras no tā, ko Jūs teicāt priekšvēlēšanu kampaņās. Priekšvēlēšanu kampaņās Jūs teicāt, nu, eiro taču nav pašmērķis, var taču uz vienu gadiņu atlikt varbūt, nu, ja grūta dzīve tiem dzīvajiem cilvēkiem. Vai ar šo Jūs tagad pasakāt, ka Jūs parakstāties un ZZS parakstās šodienas sarunās visi zem tā, ka ejam uz to 2014. un eiro kā programmas plānā, vai Jūs turpināt palikt pie versijām, ka nav pašmērķis, ka varam atlikt?”

A.Lembergs: “Jā, viss redzat, nevar, nevar valstī pieņemt lēmumus un veido sociālekonomisko politiku pēc principa – mērķis attaisno līdzekļus. Tas neder, tā nav rūpnīca. Un aiz tā visa ir ļoti daudz, ļoti miljoniem dzīvu cilvēku un viņu likteņu. Un es saku tā, ka, sasniedzot eiro, mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu valsts tautas upuri ir lielāki, nekā japāņiem no zemestrīces, cunami un enerģētiskās.. tās kodolkrīzes kopā ņemot.”

J.Domburs: “Bet.. bet nu tuvāk pie realitātes, nu, Lemberga kungs!”

A.Lembergs: “A, tā ir realitāte! Tā ir realitāte.”

J.Domburs: “Nē, nu, mums nav Fukušima! Pie realitātes tuvāk.”

A.Lembergs: “Nu kā? Tā..”

J.Domburs: “Ir?!”

A.Lembergs: “Ja, Jūs domājat, ka nav?”

J.Domburs: “Kur ir?”

A.Lembergs: “Cilvēku zudumi ir lielāki nekā tur?”

J.Domburs: “Nē, bet kā Jūs mērīsiet un kurā mirklī tad Jūs sakāt ar šo, ka Jūs vienā dienā varat pateikt: nē – es nepiekrītu un ZZS nepiekrīt eiro 14-tajā gadā?”

A.Lembergs: “Jūs saprotat, šobrīd tā tautsaimniecības attīstība un tas, kā var veidot šo te budžeta deficīta samazināšanu, ja, tā rāda, ka var to sasniegt bez tiem.. bez pensiju aiztikšanas, piemaksu aiztikšanas utt..”

J.Domburs: “Tie ir jau līdzekļi, es par mērķi. Vai Jūs parakstāties zem tā mērķa?”

A.Lembergs: “Pie šīs.. pie tā, kā veidojās tā situācija, es domāju, ka to mērķi vajag stādīt šobrīd.”

J.Domburs: “Un Jūs zem viņa parakstāties?”

A.Lembergs: “Un viņš ir sasniedzams..”

J.Domburs: “Un Jūs zem viņa parakstāties?”

A.Lembergs: “.. un, ja viņš ir sasniedzams bez nepamatotiem upuriem, bez nepamatotiem..”

J.Domburs: “Un ir sasniedzams, Jūs parakstāties?”

A.Lembergs: “Es domāju, ka viņš ir sasniedzams. Jā.”

J.Domburs: “Un Jūs parakstāties?”

A.Lembergs: “A, kāpēc nē?!”

J.Domburs: “Labi. Finanšu ministram par šīm prognozēm, versijām, optimismiem piebildes, iebildes?”

A.Vilks: “Runājot par Latvijas pozīciju, tad tā tiešām ir tāda, kā mēs šeit dzirdējām apmēram, tas konsolidācijas apjoms. Prognozes, pieņemsim, Finanšu ministrijai bija augstākas, bet mums jārēķinās arī ar Latvijas Bankas prognozi un arī ar starptautisko aizdevēju prognozēm, jo..”

J.Domburs: “Vai taisnība, ka aizdevēji sarunas sāk ar ciparu, kas ir tuvu 200?”

A.Vilks: “Nē, mēs par cipariem neesam runājuši. Varam varbūt tikai minēt, ka, un arī, zinot iepriekšējo pieredzi, ka tās amplitūdas atšķiras sākotnēji, viņas pēc tam tuvinās, bet ir skaidrs, ka nav absolūti nekādi iemesli runāt par kaut kādiem spekulatīviem līmeņiem 300 – 400, kā ikdienā varēja dzirdēt pēdējo dienu laikā.”

J.Domburs: “Bet 130 mēs varam ņemt par objektīvu orientieru?”

A.Vilks: “Tā ir Latvijas pozīcija, bet ir jārēķinās ar to faktu, vai mēs nepieliksim saviem bāzes izdevumiem kaut ko klāt, un arī vai mēs.. kā uz dažādiem potenciāliem riskiem skatīsies aizdevēji – iekšējiem, ārējiem. Viņi joprojām grib nodrošināties. Tāpēc jau viņu pozīcija ir tuvāk 2,5, nevis 2,9 – par to jau iet stāsts, minot Igauniju, kura arī virzījās uz eiro ar.. nevis ar 3% deficītu, bet ar 1,7 – ar ļoti lielu rezervi. Tur ir tā lielā atšķirība ir, bet nu mēs šo..”

J.Domburs: “Bet mēs vēl domājam?”

A.Vilks: “Mēs šoreiz esam tuvāk, manuprāt, savās pozīcijās, nekā iepriekšējos gadus, jo ir redzams, ka Latvija līdzšinējos gados ir izpildījusi programmu labi un aizdevējiem arī mazāk jābūt šaubām par turpmāko.”

J.Domburs: “Labi. Par to termiņu turpin.. par to termiņa pagarināšanu. Vai tad sarunas, kā Jūs iznācāt ārā šodien pēc tikšanās un teicāt – sarunas jāturpina, Vilka kungs vakar pēc savas tikšanās iznāca ārā un, ka nav jēga neko turpināt un tas nav valsts interesēs. Nu mēģiniet iedot publikai argumentāciju!”

A.Vilks: “Es biju dzirdējis, ka šis temats pēdējā laikā tiek cilāts, un es uzrunāju arī aizdevējus, vai tiešām šāda iespējamība pastāv, ka parāda atdošana tiek pagarināta..”

J.Domburs: “Atlikt, respektīvi, 13-tā, 14-tā, 15-tā gada lielās summas.”

A.Vilks: “Jā, pārlikt.. pārlikt uz kādu laiku. Un te bija skaidrs signāls jau vakar, ko šodien arī Ministru prezidents dzirdēja kopējā sēdē tad – mēs to varam darīt, bet tas mums izmaksās krietni vien dārgāk..”
J.Domburs: “Cik?”

A.Vilks: “Nu, ja mēs skatāmies, ja līdzšinējā programma mums maksāja 2,5 līdz 3,5%, ja mēs paskatāmies par cik, kā.. par kādām procenta likmēm patlaban Īrija, Portugāle, Grieķija aizņemas, tas ir reiz divi un vēl vairāk. Tā kā mēs saprotam, ko mēs sagaidītu. Jaunu programmu, līdzīgu striktu skatīšanos, kā mēs tuvākos gadus pildām tā kā līdz šim un procentu likme reiz divi un vairāk. Mēs, protams, labāk izvēlētos, tātad no šīs programmas iziet un paši aizņemties un mums būtu lielākas iespējas pašiem sav.. savas finanses noteikt un arī uzticība tirgū būtu atgūta.”

J.Domburs: “Ko turpināt? Kādu sarunu turpināt?”

A.Lembergs: “Jā. Nu, redzat, ja Jūs sarunas sākat ar to, ko viņi saka par to, ka pagarināt, tad tas ir garām. Sarunas jāsāk ar to, ka mums sakarā ar to, ka mē.. tā, tā, tā, tā, tā, tā, vajag obligāti pagarināt. Ja to neizdarīs, nu tad būs tas, tas, tas, būs šausmas.”

J.Domburs: “Nu, to Jūs šodien pateicāt.”

A.Lembergs: “Jā! Jūs saprotat, nu, jautājums ir par pozīciju. Tātad, vot, Papandreu es lasīju. Viņš saka, ka viņi 10 mēnešus veikuši sarunas, lai pagarinātu aizdevuma atgriešanas termiņu no trim gadiem un panāca septiņi ar pus gadus. 10 mēnešu sarunas, ne pusstundu. Otrkārt, viņi panāca, ka viņiem procentu.. aizdevuma procentu nomazina no pieci komats, ja nemaldos divi uz četri. Par vienu procentpunktu zemāk. Tā Īrijai aizdevums. Īrijai aizdevums – viņiem ir uz desmit gadiem ar atdošanas sākuma termiņu četri gadi. Nu, pagaidiet, kāpēc tad mums nevar būt 10 gadi vai 7,5 gadi un aizdev.. aizdevuma procents..”

J.Domburs: “Šodien to visu pateicāt?”

A.Lembergs: “Es to pateicu, un aizde..”

J.Domburs: “Un?”

A.Lembergs: “.. aizdevuma procents, atvainojiet, nav reiz divi, un, ja mēs varam aizņemties no Starptautiskā Valūtas fonda un komisijas uz pagarinājuma rēķina pēc būtības 4%, piemēram, nu tagad ir 3 būtu 4, tas apmēri ir 2%, 2,5.. nu mēs neesam izgājuši tirgū, mēs nezinām, kāda ir tā reālā cena, pareiz, Latvijai? Kad ieplānots? Vasarā, man liekas, pirmais, ja, nu un tad redzēsim. Tas ir tomēr starpība. Protams, tas, kas aizdod, viņš stādīs kaut kādus noteikumus. Vārdsakot iet runa par to, ka, mīļie, mana pozīcija ir tāda – vajag līdz pēdējam elpas vilcienam cīnīties par labāku pozīciju, nekā ir tagad..”

J.Domburs: “Bet, ko Jums atbildēja šodien pārstāvji?”

A.Lembergs: “Viņi teica, tā.. ir sarunu jautājums, bet jautājums ir par noteikumiem, ja. Jā, Jūs domājat, ka viņi tagad teiks, jā, mēs pagarināsim uz 20 gadiem, varbūt vispār nav, ko atdod, Jūs tādi forši čaļi te visi sanākuši kopā, Jūs mums te pusstundu paskaloj..”

J.Domburs: “Nu, uz vēlēšanām Jūs jau teicāt, ka vajag norakstīt.”

A.Lembergs: “Jā, pusstundu sanācāt, paskalojāt smadzenes un mēs ļoti piekritām. Vārdsakot, saprotat, ja Jūs gribat dabūt rezultātu, pie tā ir jāpastrādā. Zināt, nekas netiek tā..”

J.Domburs: “Un Jums šķiet, ka nestrādā?”

A.Lembergs: “Pagaidiet, nu es nesaku, ka nestrādā!”

J.Domburs: “Nu, met plinti krūmos, to Jūs sakāt.”

A.Lembergs: “Es vienkārši.. Jūs saprotat, katram ir savs varbūt redzējums, un nevajag, nevajag taisīt, teiksim, es uzskatu, ka mums pie tā jautājuma jāpiestrādā. Ja mums ir izdevīgi noteikumi, pagarinām, ja viņi neiet uz mums izdevīgiem noteikumiem, bet diskriminē mūs, salīdzinot ar grieķiem un īriem, viņi diskriminē tādā gadījumā, tad ir jautājums..”

J.Domburs: “Paldies!”

A.Lembergs: “.. kāpēc Latviju soda?”

J.Domburs: “Kungi, kungi, atbildam, lūdzu!”

V.Dombrovskis: “Jā, kolēģi, manuprāt, te ir drusku arī fundamentālāks jautājums. Tātad jautājums tiešām ir arī uzrunāts sarunās ar aizdevējiem. Par procentiem, termiņiem droši vien varētu diskutēt kaut vai 10 mēnešus, bet ir nu pāris fundamentālas lietas, un tās izskatās, ka nevarēs diskutēt 10 mēnešus, un pirmā ir tāda: ja mēs tagad ejam pie Eiropas Komisijas, tad pamatā te iet runa par Eiropas Komisijas aizdevumiem, nevis par valūtas fonda aizdevumiem, tam ir savi iemesli, tad, ja mēs ejam pie Eiropas Komisijas un sakām, mums vajag garāku aizdevuma termiņu, tas nozīmē, ka vai nu mums ir jāpagarina esošā starptautiskā aizdevuma programma – pirmā opcija, vai nu jātaisa jauna programma. Tātad tas ir nosacījums, lai mēs tagad, nu, jau jaunās vai pārskatītās programmas ietvaros aizņemtos citus līdzekļus uz, uz citiem termiņiem utt., jo eso..”

J.Domburs: “Jūs sakāt, ka nav tā vērts?”

V.Dombrovskis: “Es, es saku, ka nav tā vērts galvenokārt tā iemesla dēļ, ka mēs abi zinām, ko nozīmē starptautisko aizdevēju programma. Tas nozīmē, ka ik pa vairākiem mēnešiem starptautiskie aizdevēji ierodas Latvijā un pēta, kā mēs te budžetu veidojam un māca: šis pasākums ir ilgtspējīgs, tas pasākums nav ilgtspējīgs..”

J.Domburs: “Negribētu to vairāk, ne, piedzīvot?

V.Dombrovskis: “.. šo pasākumu mēs ieskaitām, to pasākumu mēs neieskaitām. Nē, jautājums, vai mēs arī kā valsts gribam to piedzīvot, un arī, runājot par nosacījumiem, tieši tā – mūs pret Īriju vai Grieķiju neviens nediskriminēs, mēs dabūsim ļoti līdzīgas likmes. Īri aizņemas kaut kur pie 6%. Šādas likmes, jā, mēs varam aizdevuma programmu ietvaros dabūt, neviens mūs nediskriminēs, bet tur, ja mēs paskatāmies tās likmes, ko mēs varam dabūt tirgū, tad var izrādīties, ka viņas ir stipri vien līdzīgas, un, otrkārt, caur to, ka mēs aizejam starptautiskajos finanšu tirgos, nofinansējam savu deficītu, pārfinansējam pakāpeniski savus parādus, mēs, nu, ļaujam, dodam iespēju paaugstināt arī mūsu valsts kredītreitingus un uzlabojam kredītu pieejamību Latvijas uzņēmējiem, kas..”

J.Domburs: “Vilka kungs!”

V.Dombrovskis: “.. programmas ietvaros varētu būt problemātiskāk.”

A.Vilks: “Nu, es arī te repliku, vienkārši domāju, Jūs tak arī, Lemberga kungs, negribētu uz kakla vēl piecus gadus līdzīgā.. līdzīgā veidā aizdevējus, jo tas tak ir gan pašvaldībām, gan biznesam, nu tomēr zināmā mērā traucēklis.”

J.Domburs: “Respektīvi tāds maksātnespējas administrators bišķi sēž uz kalka tač, vai ne?”

A.Vilks: “Un otrs jautājums un, starp citu, es gribu pateikt arī, tieši grieķi ir tie, kas skatās, kāpēc viņi tiek diskriminēti attiecībā pret Latviju, kurai ir tik lēta nauda. Starp citu, jā, tas tiek runāts..”

J.Domburs: “Pareizi, jā!”

A.Vilks: “Kāpēc Latvija? Viņi zināmā mērā ir.. jūtas aizskarti griķi un portugāļi, un spāņi..”

J.Domburs: “Bet Jūs sakāt, ka ejam starptautiskajos tirgos neatkarīgi no tām likmēm vai likmju starpības?”

A.Vilks: “Likmes ir krītošas. Mums ir jāiet tirgos, lai sevi apliecinātu kā patstāvīgi esošu valsti, nevis programmā.”

J.Domburs: “Par jebkuru cenu?”

A.Vilks: “Nē, nē! Tikai par..”

V.Dombrovskis: “Īstenībā..”

A.Vilks: “.. sakarīgu cenu. Mēs neiesim par jebkuru cenu.”

V.Dombrovskis: “.. ir vēl viens aspekts, kas arī nav mazsvarīgs, kas arī parādījās sarunās ar aizdevējiem, tad par šo konkrēto jautājumu – par aizdevuma termiņa pagarināšanu. Tātad, ja mēs pagarinām programmu, pieņemsim, mēs tur gribam ietaupīt varbūt procentpunktu +/- uz kredīta aizņemšanās rēķina, tāpēc mēs esam gatavi pagarināt programmu. Ir otrs vēl nosacījums, ja mēs 2012.gadā esam programmā, jo esošā programma beidzas šī gada 22.decembrī. Ja mēs pagarinām kaut vai uz 2012. gadu vai pat ilgāk, tad periodā, kurā mēs esam programmā, šis periods nekādā veidā nevar tikt uzskaitīts par atskaites periodu, lai pievienotos eirozonai, nu tur ir skaidri redzam loģiska pretruna, ja mēs no vienas rokas sakām, ka ziniet, nu tirgos mēs..”

J.Domburs: “Respektīvi, mums jābūt brīviem no aizdevējiem, lai mūs sāktu novērtēt par iestāšanos.”

V.Dombrovskis: “Tieši tā. Jo, ja no vienas puses mēs sakām, ka, ziniet, nu mēs paši neesam īsti spējīgi pārfinansēties vai par saprātīgām likmēm neesam spējīgi pārfinansēties, tāpēc, lūdzu, pagariniet programmas un no otras puses tad sakām, ziniet, bet mēs esam finansiāli pilnīgi stabili, uzņemiet mūs eiro, nu neiet tur kopā!”

J.Domburs: “Vēl mazu piebildi?”

I.Viņķele: “Jā. Maza replika. Tas gan neizskanēja Jūsu videomateriālos šodien, bet priekšvēlēšanu laikā diezgan bieži tika lietota retorika par finanšu okupāciju, ar to domājot starptautiskos aizdevējus gan Valūtas fondu, gan Eiropas Komisiju, un šobrīd mēs esam tik tālu, ka mēs no..”

J.Domburs: “Neturpināt okupāciju, jā!”

I.Viņķele: “.. šo okupantu jūga varam tikt vaļā. Mums ir gan 11-tā gada budžets tūlītās kārtībā un visas indikācijas liecina, ka mēs varēsim vienoties arī par 12-tā gada budžetu, tad īstenībā, ja mēs varam šo okupācijas jūgu, tā sākto, nokratīt, tad ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem, lai to nedarītu.”

V.Dombrovskis: “Vai prasīt to pagarināt.”

J.Domburs: “Ir argumenti, vai ne? Vesela rinda.”

A.Lembergs: “Tie.. tie nav argumenti.”

J.Domburs: “Neviens?!”

A.Lembergs: “Neviens. Pirmkārt, arguments nav tāds, ka neuzsākot sarunas un tās nenovedot līdz kaut kādai zināmai kondīcijai, izkārt balto karogu. Otrkārt, šobrīd es domāju, ka..”

J.Domburs: “Bet runājam ar kādu mērķi? Jo te jau tika teikts, ka mērķa nav.”

A.Lembergs: “Kā nav mērķis?”

J.Domburs: “Nu, ka Jū.. Jū..”

A.Lembergs: “Mērķis ir..”

J.Domburs: “.. jo mērķis tipiski ir tikai naudiņa.”

A.Lembergs: “Es atbildēšu! Nē, kā tikai?! A, Jums teiksim 60 miljoni latu gadā mērķis nav mērķis? Jums te kaut kā.. Mēs te par 50 miljoniem cik mocīj..”

J.Domburs: “Nē, bet, ja 60 miljonu cenu ir tas eiro jautājums.”

A.Lembergs: “Nav tā cena! Vot tam es nepiekrītu. Kopš kura laika tas, ka Eiropas Komisija ir aizdevusi kādam naudu, tas ir par šķērsli uzņemšanai Eiropas.. eirozonā. Otrkārt, neiet runa par to, ka vispār nestartēt un nemēģināt aizņemties brīvajā privātajā tirgū, bet, ja.. mēs jau šodien neesam vispār startējuši. Es uzskatu, ka vajadzēja ātrāk startēt, lai redzētu, par cik te ir gatavi mums aizdod naudu. Ja tie, pieņemsim ir 4%, tad es noņemu savu jautājumu. Ja tie ir 5% – varbūt. Bet, ja tie ir 7% un starpība ir, pieņemsim, 3%, un tad mums iet runa par.. kā tad darīt? Jūs saprotat. Mana pieeja ir tāda, nevajag izkārt balto karogu pirms tu neesi izdarījis visu, ko tu vari dabūt, lai ieekonomētu tai skaitā naudu..”

J.Domburs: “Pat, pat kopā ar okupantiem turpinot, tā teiksim, dzīvot, ja?

A.Lembergs: “Paga, jautājums, ko nozīmē okupanti?”

J.Domburs: “Nē, nē. Tā saka Viņķeles kundze!”

A.Lembergs: “Mums.. mums 40% likumu tiek pieņemti, pamatojoties uz Briseles lēmumiem, nu ta kā Jūs..

J.Domburs: “Tagad vairāk! Tagad vairāk.”

A.Lembergs: “Nu, tagad vēl vairāk. A, ko ta Jūs te domājat! Mēs te esam..”

J.Domburs: “Lūdzu, otrreiz atbildam!”

V.Dombrovskis: “Jā, nu, tātad, runājot par šo eiro aspektu, nu tā diemžēl ir realitāte, ka teišām, ja mēs būsim, nu, šajā Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas programmā arī 2012.gadā, tad nu šis periods nekādi netiks vērtēts pret iespējām iestāties eirozonā..”

J.Domburs: “Tā saistība kaut kādos ECOFINos vai kur tur priekšrakstos, tas ir atrakstīts?”

V.Dombrovskis: “Nu, es pat nezinu par priekšrakstiem, bet, ja mēs iepriekš runājām par, nu, 2,9% vai mazāk procentiem tāpēc, nu, lai iespējams pārliecinošāk izpildītu Māstrihtas kritērijus, bet tur es esmu gatavs argumentēt, ka..”

J.Domburs: “Mhm.”

V.Dombrovskis: “Pat, ja budžeta deficīts 2,9, struk.. strukturālais deficīts ir 2,5, nu tur ir argumenti. Tad attiecībā uz šo, nu tur nav argumentu mums stāstīt, ka mēs esam finansiāli stabila valsts, nu jā, tikai nevaram nofinansēties, tikai Valūtas fonda programmā..”

J.Domburs: “Respektīvi, neviens to uz eirozonu neņems vērā. Labi.”

V.Dombrovskis: “Neviens.. Nu, te vēl pēdējā piebilde..”

J.Domburs: “Jā.”

V.Dombrovskis: “.. pie šī. Vienkārši, nu kāpēc šī debate par to, nu vai 2,9 ir vai nav pietiekami parādījās? Tāpēc, ka tiešām arī igauņiem, kuriem deficīts bija 1,9 bija problēmas, un cita starpā viņi saņēma negatīvu Eiropas Centrālās bankas viedokli. Un tie ir igauņi, kuriem krīzes.. izejot no krīzes, budžeta deficīts bija 1,9 un valdības parāds 8% no IKP. Nu tur nav ko salīdzināt ar Latviju, ja. Tā kā mums būs vēl ļoti nopietni pie tā jāstrādā.”

J.Domburs: “Labi. Par likmēm, par procentiem, par procentpunktiem?”

A.Vilks: “Es.. es domāju par to.. es domāju par to, ka mēs šo jautājumu pacēlām un atrisinājām viņu kopīgi..”

V.Dombrovskis: “Nu, nebij tas nē.”

A.Vilks: “.. izpratne bija kopīga ar aizdevējiem. Es domāju, tas.. tas ar nav slikti. Jautājums par to, vai mēs..

J.Domburs: “Vai Jums šeit nav kopīga izpratne – tas jau tas jautājums.”

A.Vilks: “.. vai mēs varējām.. jā, vai mēs varējām iepriekš aizņemties ar tādu kredītreitingu, kāds mums bija pirms dažiem mēnešiem. Mēs varējām tikai caur žogu kaut kur skatīties, nu, teiksim, austrumu vai kurā virzienā. Neviens tur vispār neie.. nedomātu dot tādai valstij..”

J.Domburs: “Nu, bet tagad Jūsu septiņi, seši, pieci, nu, kas.. kas ir tās perspektīvas?”

A.Lembergs: “To jau parādīs tikai prakse praktiski tirgos.”

J.Domburs: “Nē, nu, bet prognozes jau ir kaut kādas, nu?!”

A.Vilks: “Nu..”

J.Domburs: “Nu, tautā runā, ka Latvijas Banka prognozē 6%.”

A.Lembergs: “Nu, tā ir, jā.”

A.Vilks: “Es redzu tagad iekšējā tirgū ir pa 6,3, 6,5..”

A.Lembergs: “Man liekas, ka tas diezgan optimistiski.”

A.Vilks: “.. krītošas likmes, ir ārējie tirgi, tas ir, un citi apjomi vēl mazinātu šo likmi.”

J.Domburs: “Vēl bija piebildes?”

K.Krasovska: “Nu, jā. Faktiski, es gribēju arī grafiski parādīt, ko nozīmē starptautiskā aizdevuma atdošana, ja. Un mēs redzam, ka 14-tais, 15-tais gads, tie ir ārkārtīgi lieli apjomi, un mēs nerunājam ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka vajadzētu.. teiksim..”

A.Lembergs: “14-tais, 15-tais.”

K.Krasovska: “.. nu, ka viņu uzraudzība turpināsies tik ļoti būtiska un diktēs mums, teiksim nosacījumus, kā mums konsolidēt budžetus pēc 12-tā gada, pēc, nu, faktiski tā gada, kad mums tā konsolidācija ir jāveic. Mēs runājam par to, ka šie te lielie apjomi, viņi varētu tikt laikā garāki pavilkti.”

J.Domburs: “Protams.”

A.Lembergs: “2,3 miljardi.”

K.Krasovska: “Un jāatzīmē..”

J.Domburs: “Bet premjers Jums saka, ka tā ir jauna programma.”

K.Krasovska: “Bet jāatzīmē, ka šodien starptautiskie aizdevēji neteica, ka nav iespējams pagarināt šo atdošanas termiņu. Viņi norādīja uz zināmiem riskiem, bet viņi neteica, ka tas būs šķērslis..”

A.Lembergs: “Jā, nebij.”

K.Krasovska: “.. eirozonas iestāšanās.”

A.Lembergs: “Mums nebij ne..nekas no tā stāsta, ja. To, ko te stāsta, bet saprotat, redzat, ja Jūs jau pirms kaut kāda darba veikšanas sakat..”

J.Domburs: “Metat plinti krūmos!”

A.Lembergs: “Nu, nē, nu tā, nu tā, nu tā, nu tad nekādu virsotni Jūs dzīvē nesasniegsiet. Pilnīgi skaidrs.”

J.Domburs: “Bet, respektīvi, Jūs sakāt, prasāt mandātu dod valdībai, respektīvi, dodat šai valdībai, kurā ZZS piedalās, turpināt, uzturat, prasāt līdz nākamās nedēļas piektdienai, tirgojieties, nu, da jeb ko darāt. Tas ir uzstādījums, vai ne?”

A.Lembergs: “Nākošpiektdien nebeidzas dzīve.”

J.Domburs: “Nē, nē, bet beidzas pārskata misija.”

K.Krasovska: “Misija.”

A.Lembergs: “Nu, labi, labi. Tas jau varbūt sarunu tālākais.. tālākais jautājums.”

J.Domburs: “Bet, respektīvi, Jūsu prasība ir to uzturēt un Vilka kungam un Dombrovska kungam..”

A.Lembergs: “Mani.. Ko nozīmē prasība?! Mans ir.. mana, mana pozīcija ir tāda: ja kaut ko var dabūt priekš Latvijas labāk, nu tad par to vajag cīnīties un punkts. Es visu mūžu tā esmu.. mana pieeja bijusi.”
J.Domburs: “Un Jūs neredzat, nu, reālu jēgu vai loģiku cīnīties?”

V.Dombrovskis: “Nu, es piekrītu tajā sadaļā, ka.. aizdevēji tiešām arī mums neteica, ka tas nav iespējams. Nu, nebija uzreiz tādas atbildes: nē, tas absolūti nav iespējams. Tas ir iespējams, lūdzu, pagariniet programmu ar visām no tā izrietošajām sekām. Tur jaut..”

J.Domburs: “Izklausās, ka katram ir teikuši kaut ko citu, vai ne?”

A.Lembergs: “Nē, nē, nē! Apmēram.. redzat, kas par lietu. Ko nozīmē, turpināt programmu. Viņi teica: jā, tad būs kaut kādi nosacījumi.”

J.Domburs: “Nu, ja.”

A.Lembergs: “Nu, loģiski..”

J.Domburs: “Nu, ja.”

A.Lembergs: “.. kreditors, protams, ka ir nosacījumi.”

J.Domburs: “Nu, ja.”

A.Lembergs: “Bet jautājums ir tāds: viņi”

J.Domburs: “Kādi?”

A.Lembergs: “Paga, paga! Ko viņi šobrīd diktē? Viņi jau faktiski.. viņi mums šobrīd, tā ir ļoti liela atšķirība, kā viņi stādīja jautājumus pirms diviem gadiem un kā viņi stāda tagad, ja. Un man liekas, ka tos jautājumus, ko viņi šobrīd stāda, teiksim, man ar viņiem nav domstarpību tādā ziņā, ka uzlabot to, uzlabot šito utt., utt..”

J.Domburs: “Nē, labi, labi..”

A.Lembergs: “Un mēs diemžēl..”

J.Domburs: “Bet Jūs nedzirdējāt nosacījumus. Nu nedabūjāt Jūs šodien tos iespējamos nosacījumus, kā varētu pārskatīt, vai ne?”

A.Lembergs: “Nu, proti.. nu, pagaidi! Mēs par to jautājumu runājām piecas minūtes..”

J.Domburs: “Skaidrs.”

A.Lembergs: “.. nu, mīļie cilvēki, nu jāpastrādā!”

V.Dombrovskis: “Un mēs pusstundu.”

J.Domburs: “Un Jūs pusstundu, un izrunājāt tālāk!”

A.Lembergs: “Jā, jā!”

J.Domburs: “Labi, neieciklēsimies visas sarunas garumā..”

A.Lembergs: “Redz, es uzminēju, tu pusstundu

J.Domburs: “.. Mēs dzirdējām divus dažādus argumentus.”

V.Dombrovskis: “Nē, tas bija iepriekšējās.. Iepriekš arī bija pusstunda.”

A.Lembergs: “O.k! Labi!”

V.Dombrovskis: “Kopumā stundu.”

J.Domburs: “Divi argumenti. Droši vien, ka turpmākās nedēļas, nu tad būs līdz galam šie argumenti jāiedod. Sāksim iet virzienos! Ja mēs nofiksējam tā vai citādāk, ka 130 miljonu konsolidācija 12-tajā gadā, vai 2,9 vai 2,7 vai kāds budžets, bet tas ir atskaites punkts. Ap to vienalga tā saruna griežas. Tad mēģināsim saprast, cik tālu ir pozīcija par vai pret, kur tā konsolidācija ir iespējama vai gluži otrādi, kur ir “sarkanās līnijas”, kur viņa nav iespējama. Izejot tieši no šī te neiespējamības principa, ņemot vērā, ka sociālā sfēra un sociālie jautājumi pensiju, pabalstu jautājumi ir īpaši pēdējā laikā pieminēti, sāksim tieši ar šo izdalīt to sadaļu un jautājumu par to, cik tālu tas ir virziens vai nav virziens. Vēl viens video dosjē, kur ir salikti vairāki fakti, vairākas faktoloģijas kopā, kas ir skanējušas pēdējā, vai mazliet vairāk nekā pēdējā laikā un noslēdzas ar vienu bildīti, ar vienu grafiku, kas ir, nu, kā mēs pirms ētera vienojāmies, Labklājības ministrijas, nu, visjaunākie modeļi vai visjaunākās prognozes. Video!”

2010.gada vasarā (jūlijs) parakstītajā aizdevuma memorandā Latvijas puse solīja līdz novembra beigām iesniegt Saeimā konkrētus 2011.gadā īstenojamus priekšlikumus ar mērķi saglabāt pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspējību un piemērotību nākotnei. Novembrī valdība atbalstīja Labklājības ministrijas koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, bet neatbalstīja divus finansiāli ietilpīgākos priekšlikumus ap 200 miljonu latu gadā – pensiju piemaksu un vecāku pabalstu pārcelšanu uz pamatbudžetu jau no šā gada (2011.gada). Decembrī, pieņemot šā gada budžetu, tika noteikts, ka ģimenes valsts pabalstu no 1.jūlija izmaksās tikai trūcīgām personām, tādējādi ietaupot 11,2 miljonus latu. Februārī Labklājības ministrija paziņoja, ka neīstenos nevienu no pieciem izstrādātajiem pabalstu reformas variantiem un izmaiņu šogad (2011.gadā) nebūs, bet vēlāk ministre paziņoja par ieceri no nākamā gada (2012.gada) pabalstus aizstāt ar nodokļu atvieglojumiem un sociālo palīdzību. Martā vairāki “Vienotības” politiķi, tai skaitā premjers pieļāvuma formā izteikušies par izdevumu samazināšanas nepieciešamību sociālajā budžetā. Labklājības ministre pieļāvusi, ka diskusija varētu būt vienīgi par pensiju piemaksu samazināšanu, bet citi ZZS politiķi ir kategoriski noraidoši. Marta beigās Labklājības ministrijas aktualizētās prognozes par sociālās apdrošināšanas budžeta perspektīvām (Sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrātā rezerve pie dažādiem ekonomiskās attīstības scenārijiem, miljons latu) liecina, ja pensiju piemaksas un vecāku pabalstus turpinās maksāt no sociālā budžeta un ja nenotiks īpaši strauja un optimistiska ekonomiskā attīstība, no 2013.gada sociālais budžets nonāks mīnusos uz vairāk nekā 10 gadiem un dziļākajā punktā sasniegs -853 miljonu latu deficītu. (2020.gads – -1781 milj. latu)

J.Domburs: “Jurševskas kundze, Jūs gandrīz esat mini.. vismazāk tikusi pie vārda līdz šim. Tagad droši vien, ka Jums jāsāk ir. Tā bildīte, kas tika parādīta, nu, internetā kaut kā noklusis arī bijusi, mediju lielu uzmanību nav izpelnījusies, ne kāpēc, nu te ir tā bedrīte. Tas jautājums ir, un tas ir tas, par ko premjers šorīt vēl no rīta teica, gaidīsim Labklājības ministrijas aprēķinus, viņi ir – viņi vairs nav jāgaida!”

V.Dombrovskis: “Precizētos. Mēs esam jaunus priekšlikumus arī atbalstījuši..”

J.Domburs: “O.k.”

V.Dombrovskis: “Tā kā viņi jāprecizē.”

J.Domburs: “Labi, bet šobrīd.. šobrīd izejas pozīcija, Jurševskas kundze? Jurševskas kundze, piedošanu! Vai šī bedrīte, kas ir krietna bedrīte – 800 miljoni, vai Jūs šo bildi saucat par ilgtspējīgu bildi, vienkārši, kura ir jānofinansē 10 gados, vai Jūs sakāt, ka nu šī nav ilgtspējīga, ko mēs pagājušogad runājām un te kaut kas ir jādara un jāmaina.”

I.Jurševska: “Nu viennozīmīgi.. vispirms jau jāsaka labdien! Viennozīmīgi, ka tie Labklājības ministrijas..”

A.Lembergs: “Labvakar!”

I.Jurševska: “Ir jau vakars!”

A.Lembergs: “Bija gara diena.”

I.Jurševska: “Vakars, tiešām gara diena bijusi! Tie Labklājības ministrijas eksperti, kuri strādā, kuru tiešie darba pienākumi ir saistīti ar šīs sociālās apdrošināšanas sistēmas jeb speciālā budžeta monitoringu, pārraudzību, uzraudzību, seko tam nepārtraukti, nemitīgi, un to, ka šāda bedre izveidosies, tas nav vakardienas vai šodienas konstatācija vai fakts, par to jau mēs zinājām gadu un divus atpakaļ, un, protams, tiek jau ļoti nopietni domāts ilgākā laika periodā, kādā veidā šo bedri mazināt. Un tādēļ, strādājot kopā gan ar Finanšu ministrijas ekspertiem, gan ar dažādiem savas jomas speciālistiem, demogrāfiem, makroekonomikas speciālistiem un virkni citu speciālistu, kur šīs prognozes jeb pieņēmumi tiek arī saskaņoti, tiek zīmēti dažādi scenāriji. Tiek zīmēts gan pesimistiskais scenārijs, gan optimistiskais scenārijs, gan arī bāzes scenārijs. Šie scenāriji regulāri tiek saskaņoti dažāda līmeņa ekspertu sanāksmēs. Tātad faktiski..”

J.Domburs: “Bet ir bāzes scenārijs ar mīnusi. Ekspertu sanāksmēs, es pieņemu, vairāk vai mazāk saskaņots, vai ne?”

I.Jurševska: “Tieši tā! Ir saskaņotas prognozes un..”

J.Domburs: “Ko darām ar viņu?”

I.Jurševska: “.. pieņēmumi. Ko darām ar viņu? Jautājumi ir par ilgtermiņu. Jautājumi ir par ilgtermiņu, kādā veidā mēs šo bedri varam samazināt..”

J.Domburs: “Bet Jūs sakāt..”

I.Jurševska: “.. tiek izstrādāts pasākumu komplekss, kas..”

J.Domburs: “Jā.”

I.Jurševska: “.. ir vērsts uz to, lai pēc iespējami īsākā laikā šī bedre būtu mazāka un budžets sāktu strādāt ar pluss zīmi.”

J.Domburs: “Bet Jūs sakāt, ka bedre var palikt. Tas ir ilgtspējīgi un nav jāaiztiek, un nākamā gada 130 miljonu konsolidācijā šeit nav jāgriež nevienam pensionāram un nevienam pabalsta saņēmējam?”

I.Jurševska: “Bedre ir jālāpa, bedre ir jāber ciet, bet es šeit gribētu atgriezties pie šī vakara jau mūsu pusē izskanējušās retorikas, ir jādomā par līdzekļiem, ar kādiem mēs ejam uz mērķi.”

J.Domburs: “Bet no šejienes 130 miljonus nemeklējam?”

I.Jurševska: “Mēs runāsim ilgtermiņā. Šīs ir ilgtermiņa, teiksim, prognozes. Ja mēs runājam par 2012.gada budžetu, tad ir viens stāsts, ja mēs runājam par sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā, tad sākas cits stāsts.”

J.Domburs: “Bet, kāds ir tas stāsts par 12-to gadu? Kas ir Jūsu stāsts?”

I.Jurševska: “Stāsts ir par 12-to gadu tas, ka arī iepriekš piedāvātie Labklājības ministrijas priekšlikumi attiecībā uz šī budžeta ilgtspēju nebija plānoti tādā veidā, ka šo problēmu atrisinās 12-tajā, 13-tajā gadā. Es pat teiktu, ka galvenie pasākumi sākas tikai ar 2016.agdu.”

J.Domburs: “Bet Jūsu priekšlikums – nav neko mazināt? To es gribu izspiest, ja.”

I.Jurševska: “Attiecībā uz pensijām un piemaksām, patiešām šī ir tā “sarkanā līnija”, kuru mēs joprojām uzturam. Bet runa nav jau tikai par pensijām un piemaksām. Sociālās apdrošināšanas budžetu veido arī citi izdevumi, un šeit varētu būt stāsts, sākties saruna par to, kas notiek attiecībā uz 2012.gadu. Stāsts par to, kādā veidā mēs šodien runājām un kādā veidā mēs redzam, ka sarunas var sākties attiecībā uz 12-tā gada budžetu.”

J.Domburs: “Bet var sākties.. nu par ko Jūs esat norunājuši?! Nu mēģināt pavērt tautai priekškaru!”

I.Jurševska: “Nu pavērsim tautai tādu priekšrakstu.. varbūt mēs varētu minēt kādu aptuvenu pat ciparu, par ko gāja runa..”

J.Domburs: “Jā.”

I.Jurševska: “.. attiecībā uz 12-tā gada budžetu. Attiecībā uz 12-tā gada budžetu mēs pieņēmām, ka sociālās apdrošināšanas budžetā, kas kopumā ir, teiksim, tuvu miljardam, pensijas tur ir miljards un daži citi speciālie, teiksim, pabalsti, kas tiek izmaksāti no šī speciālā budžeta, kopā tie ir 1,4 miljardi gadā, tātad, mēs paskatījāmies, kādā veidā mēs varētu savu pienesumu konsolidācijai sniegt no šīs vislielākās izdevumu pozīcijas 12-tajā gadā.”

J.Domburs: “Un pienesums iespējamais ir?”

I.Jurševska: “Un iespējams pienesums, tā kā, teiksim, varētu teikt, līdzekļi attaisno mērķi, ir tas, ka mēs mēģināsim, protams, tas laikam nav tas pareizākais gājiens, pievilkt līdz šiem 100 miljoniem summu. Šobrīd es nevaru pateikt, kas tā būs par pozīciju, bet es varu pateikt, teiksim, kur es redzu finanšu avotu. Tas varētu būt aptuveni 20 miljoni lati, ko mēs varētu ieraudzīt uz kontingenta izmaiņām. Ko tas nozīmē? Speciālais budžets tiek prognozēts atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajiem makroekonomiskajiem dažādiem rādītājiem, pēc kuriem tiek, teiksim, prognozēts pakalpojumu saņēmēju skaits..”

J.Domburs: “Vienkāršā valodā – vairāk nomirs, mazāk piedzims, kontingents samazinās, kam maksāt. Nu tā rupji runājot.”

I.Jurševska: “Apmēram tā. Tas ir kontingents samazinās un, otrs, pakalpojuma apmērs samazinās. Pensiju apmērs jaunpiešķirto samazinās, bezdarbnieku pabalsta apmērs samazinās..”

J.Domburs: “Un tur vinnējam bāzē 20 miljonus.”

I.Jurševska: “Mēs ļoti ceram, ja mums ir šāds uzstādījums no Finanšu ministrijas dots, ka mēs uz šo te, teiksim, vairāk ieplānoto, teiksim, kontingentu un apmēru, varētu šos 20 miljonus arī..”

J.Domburs: “Gari, bet nonācām līdz ciparam un konkrētam formulējumam. Finanšu ministrijas, “Vienotības” redzējumi? Vai Jūs vienojāties par šīm lietām šodien?”

I.Viņķele: “Īsu komentāru..”

J.Domburs: “Jā.”

I.Viņķele: “Nu, pirmkārt, tā nav.. Šis dalījums, manuprāt, ir nepareizs. Mēs nevaram runāt par to, ka Finanšu ministrija prasa Labklājības ministrijai atrast skaitli, kas it kā ir vajadzīgs tikai Finanšu ministrijai, nu varbūt arī premjeram vēl mazliet.”

J.Domburs: “Valstij vispār tā kā vajag.”

I.Viņķele: “Jā, tas ir vajadzīgs valstij kopumā, līdz ar to tās reālijas ir tādas, cik nu gari un plaši mēs runājām, jā tā summa ir iezīmēta – 20 miljoni latu, un ir šo sociālo izdevumu pozīcijā vairāki neslēpti jautājumi. Tas ir arī jautājums par ģimenes valsts pabalstiem, kas ir tomēr jārisina, jo šogad tad mēs to atliekam, visticamāk to risinājumu. Tas gan neattiecas uz sociālo budžetu un sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai tad ir tie vairāki Labklājības ministrijas priekšlikumi, kur viens no tiem paredz, ne gan nākošgad piemaksu par darba stāžu pensijām, pārcelšanu uz pamatbudžetu.”

J.Domburs: “Jā, bet tās pārcelšanas.. tur summa no saskaitāmo skaita nemainās.”

I.Viņķele: “Nemainās. Tieši tā! Un tas, ko es gribēju teikt, ka faktiski..”

J.Domburs: “Tas jautājums ir, ka šodienas koalīcijas – piedošanu – vienošanās ir nemazināt neko pensijās vai pabalstos, bet ir jaunums, ka Jūs esat noskaidrojuši, ka dzimst mazāk, tāpēc mazāk pabalstos jāmaksā. Es ļoti ciniski. Un mirst vairāk, piedošanu, tāpēc mazāk pensijas jāmaksā. Nu tā izklausās!”

I.Viņķele: “Nē, tur, tur par kontingenta izmaiņām ir runa arī par bezdarbnieku naudu.”

A,Vilks: “Bezdarbnieku.”

J.Domburs: “Labi.”

I.Viņķele: “Es domāju, ka ša..”

J.Domburs: “Respektīvi, mazāk maksāsim pabalstu un pārējie dzīvos uz mini.. uz garantētā iztikas minimuma.”

V.Dombrovskis: “Kolēģi, varbūt te neliels komentārs.”

J.Domburs: “Jā.”

V.Dombrovskis: “Kas attiecas uz 2012.gada budžeta pasākumiem, nu mēs pašreiz esam tiešām ļoti agrā.. nu, sarunu stadijā, jo nu misijas arī pamatjautājums tomēr ir 2011.gada budžeta grozījumi, bet skaidrs, ka mums ir jāiezīmē galvenie virzieni..”

J.Domburs: “Nu, nav pamatjautājums 11-tā gada budžeta grozījumi.”

V.Dombrovskis: “Nu, ir, ir.”

J.Domburs: “Nu, nav.”

V.Dombrovskis: “Nē, nu šo.. Nē, nē, es atvainojos, šī ir misiju.. misija, kura tiek slēgta, balsoties uz 2011.gada budžetu. Šī nav misija uz 2012., kurš to būs jau..”

J.Domburs: “Nu, bet memorandā, kurš taps jau nedēļas nogalē, būs runa par virzieniem..”

V.Dombrovskis: “Virzieniem.”

J.Domburs: “.. kur mēs 12-tā gadā..”

V.Dombrovskis: “Tieši tā. Tieši tā.”

J.Domburs: “.. kaut ko darām.”

V.Dombrovskis: “Virzieniem, bet galvenais būs vērtējums par 11-to gadu. Mums būs..”

J.Domburs: “Bet sociālā sfērā virziens ir..?”

V.Dombrovskis: “.. vēl viena misija rudenī par 12-to gadu. Tā kā par to mums vēl būs runa..”

I.Jurševska: “Jā, jā! Es gribētu tomēr to plānu..”

V.Dombrovskis: “.. bet, tātad tas, kas, tas, kas ir būtiski. Šodien mēs koalīcijā šīs sarunas uzsākām. Mēs esam nu par vairākiem desmitiem miljonu latu tur Finanšu ministrija pieprecizējusi kaut kur starp 70 – 80 miljoniem latu kopumā par dažādiem pasākumiem, nu, panākuši koalīcijā vienošanos. Protams, tas ir arī tāda, nu, starta pozīcija, runājot par pasākumiem, arī no aizdevēju puses tur parasti parādās nu stāsti, kaut ko ieskaita, kaut ko neieskaita..”

J.Domburs: “Protams, bet 20 no tiem ir šie minētie? Tie ir 20 sociālajā sfērā, nemazinot nevienu piemaksu, nevienu pabalstu.”

V.Dombrovskis: “Tai skaitā 20, bet skaidrs ir arī tas, ka tajā brīdī, kad mēs būsim nonākuši līdz provizoriskajam konsolidācijas apjomam, nu tajā brīdī arī mēs, nu, nopietnāk..”

J.Domburs: “Precizēsim.”

V.Dombrovskis: “.. diskutēsim par to summu. Pašreiz ir nu tādas iestrādes, bet tās vēl nav par pilnu summu.”

J.Domburs: “Jā, vēl piebildes?”

I.Jurševska: “Jā, noteikti! Es gribētu precizēt vienu ļoti būtisku lietu. Tad, kad mēs runājam par kontingentu, mēs nevaram vērtēt šeit tādās kategorijās vairāk nomirs, mazāk piedzims.”

J.Domburs: “Piedošanu.”

I.Jurševska: “Es tomēr gribētu pabeigt – stāsts ir par sociālās apdrošināšanas budžetu. Tas ir Labklājības ministrijas uzstādījums, un šī budžeta, teiksim, ilgtspēja ir atkarīga no cilvēku uzticamības šim budžetam. Ir runa par sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju uzticību sistēmai. Lūdz ar to jautājums – kāpēc mēs tik vienkārši, tik ļoti, tā vienkārši izsakoties, meklējam pārpalikumus kaut kādā speciālā budžeta konta atlikumos. Tāpēc, ka mēs neredzam iespēju šobrīd vēl vairāk mazināt nevienu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu. Viss ir samazināts līdz minimumam, sākot no demograntiem, kas ir maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts, bezdarbnieku pabalsts ar 1.janvāri atgriežas vecajās sliedēs atkarībā no darba stāža utt. Šie pabalsti ir samazināti. Līdz ar to te mēs varam runāt tikai par atlikumiem, kas mums parādās kontos tekošā budžeta gada bilancē.”

J.Domburs: “Paldies. Korekts precizējums. Tagad man jāsaprot, vai “Vienotība” ar to šodien koalīcijā ir atsaukusi visas versijas, tai skaitā Viņķeles kundze šeit pirms pāris mēnešiem runāja, jāatver vaļā saruna par pensiju piemaksu mazināšanu, Finanšu ministrijai bija gada sākumā visās tajās tabulās ar tur, nu, versiju līmenī, kur var būt kaut ko var sociālajā budžetā aiztikt. To mēs esam izņēmuši ārā šodien?”

V.Dombrovskis: “Kolēģi, runāt par versiju piesaukšanu vai versiju atsaukšanu mēs varēsim tad, kad mēs jau reāli, nu, finiša stadijā runāsim par 2012. gada budžetu, un tas ir paredzēts šī gada augusta otrajā pusē. Jo pašreiz mums būs tikai provizorisks konsolidācijas apjoms, kas vēl var mainīties līdz augustam..”

J.Domburs: “Bet tas nozīmē, Dombrovska kungs, ka mainīties var politika.”

V.Dombrovskis: “.. iezīmēti virzieni.”

J.Domburs: “Tas nozīmē, ka šodien mēs pasakām: mūsu politika ir viena, un augustā mēs pasakām: nē, mūsu politika ir savādāka.”

V.Dombrovskis: “Manīties var pasākumu apjoms un no pasākumu apjoma arī izriet, cik daudz un kādus pasākumus būs jāveic. Ļoti vienkārši. Jo mazāka konsolidācija, jo mazāk problēmu.”

J.Domburs: “Finanšu ministriju piesauca. Jums ir tie uzstādījumi daudzi pieminētie, kam Labklājības ministrija nepiekrīt, jeb šis ir tāds resora, resora futbols, nu, kas ir uzpūsts.”

A.Vilks: “Nē, nu te man tāds mazāks grafiks. Nav tā kā Lemberga kungam! Mums ir konsolidācija ministrijā, bet te var redzēt to stabiņu..”

J.Domburs: “Izdevumu īpatsvars.”

I.Jurševska: “Galvenais stabiņš mums.. Tas Kampara kungam patīk ļoti.”

A.Vilks: “Jebkurā gadījumā izdevumu.. izdevumu īpatsvars. Un skaidrs, ka mēs labklājības jomā redzam vislielāko joprojām posteni, kur ir 33 un vairāk procenti.”

J.Domburs: “Un Jūs redzat, ka tas 20 miljoni ir par maz?”

A.Vilks: “Nu, būtu jādiskutē par šo pozīciju, protams, jo mēs citās esam sakonsolidējuši ļoti nopietni iepriekšējos gados un šī pozīcija, kura tiešām ir mazāk līdz šim skarta. Tā kā te ri arī atkarīgs no tā, kas notiks Latvijas ekonomikā trīs mēnešu laikā.”

I.Jurševska: “Mhm! Es tieši iedomājos šo stabiņu arī vajadzētu..”

J.Domburs: “Protams, bet mēs visi saprotam, lai arī kāda būtu pasaka, vieni 100 miljoni vienalga 12-tajā gadā tai budžetā ir jāmazina. Nu, viņi ir jāmazina. Ja Dombrovska kungs šovakar ir tikko nu paziņojis jaunumu 70-80 miljoni apmēram.”

V.Dombrovskis: “Nu tas ir provizorisks apjoms.”

J.Domburs: “Provizorisks apjoms, kas ir šodien akceptēts. Vai drīkst, lūdzu, šo priekškaru pavērt drusku vairāk tautai, par ko vienojāties?”

V.Dombrovskis: “Tā..”

A.Lembergs: “Drīkst es par pensijām?”

J.Domburs: “Par pensijām arī varam pabeigt.”

V.Dombrovskis: “.. es varbūt par priekškaru, un pēc tam par pensijām.”

J.Domburs: “Vispirms par priekškaru un pēc tam pensiju īpatsvars.”

V.Dombrovskis: “Par, par priekškaru mēs arī tomēr koalīcijā vienojāmies, ka, ņemot vērā, ka šīs ir provizoriskās sarunas, ar kurām mēs arī, nu, tikai vēl iesim runāt ar aizdevējiem, tad pašreiz mēs nekomentējam konkrētos pasākumus. Mēs izejam nākošo sarunu raundā. Nākošā sarunu raundā mums arī būs lielāka skaidrība par konsolidācijas apjomu, būs zināmas kaut kādas aizdevēju reakcijas uz iespējamajiem virzieniem, pie kuriem mēs strādājam. Nu tas var prasīt arī zināmas korekcijas, nu, tajos pasākumos vai virzienos, par kuriem mēs šodien koalīcijā esam vienojušies, un, nu tikai pēc tam mēs sāksim to publiski komentēt.”

J.Domburs: “Premjera kungs, ja mums ir cilvēki, kuri vispirms saka nestrīdaties un pēc tam viņi saka – dodiet vairāk atklātības. Ja Jūs rīt, nu, būsim godīgi, Jūs rīt no rīta, nu, sāksies darba diena, lai runātu ar aizdevējiem. Vai ir godīgi šobrīd publikai neteikt, ar ko Jūs rīt iesiet kā Latvijas valdības pozīcija, kuros virzienos mēs piedāvājam tos 70-80.”

I.Jurševska: “Neviens jau neko neslēpj.”

J.Domburs: “Kāpēc nē, kāpēc nepasaka?”

I.Jurševska: “Kas saka, ka mēs nepasakām. Mēs esam gatavi runāt..”

J.Domburs: “Runājiet!”

I.Jurševska: “Kāpēc Jūs.. kāpēc Jūs šeit veidojat tādu aizplīvurotību?”

J.Domburs: “Es neveidoju, es jautāju. Nosauciet! Premjera kungs saka: nesaucam.”

I.Jurševska: “Mēs runājam par konkrētiem cipariem un mēs varam runāt tālāk. Viņķeles kundze pieminēja sociālo sfēru, te tiešām nav nekas noslēpumains.”

J.Domburs: “Labi.”

I.Jurševska: “20 miljoni tā ir viena izdevumu pozīcija..”

J.Domburs: “Labi.”

I.Jurševska: “.. par ko mēs tikko runājām. Nākamā izdevumu pozīcija ir 24 miljoni, tas ir ģimenes valsts pabalsta reformas, kas arī publiski izskanēja video klipā. Tur mēs patiešām, būs grūti, kā es jau minēju, bet redzam kādā veidā mēs šo pabalstu varam reformēt, lai viņš joprojām tiktu saglabāts visām šīm pabalsta saņēmēju grupām. Un mēs redzam..”

J.Domburs: “Respektīvi, tā Jūsu versija, noņemt 8 latus kā.. visiem vienādi.”

I.Jurševska: “Kā sociālās palīdzības pabalstu, kā valsts pabalstu..”

J.Domburs: “Ielikt neap.. neapliek.. ielikt neapliekamā minimuma apjomā un trūcīgo.”

I.Jurševska: “.. vienai daļai tas iet caur neapliekamo minimumu, pārējie aiziet saņem caru pašvaldību dienestiem, tiem, kuri, teiksi, neatrodas darba tirgū vai tas, teiksim, ienākuma alga nav tik liela, ja ģimenē ir trīs četri utt. bērnu, lai šī pabalsta ekvivalentu jebkurā gadījumā saņemtu.”

J.Domburs: “A kur vinnējam 24 miljonus?”

I.Jurševska: “Jautājums ir par mehānismu. 24 miljonus mēs vinnējam uz izdevumu bāzes, jo šobrīd tie ir valsts pamatbudžeta izdevumi.”

J.Domburs: “Ā, ja kāds..”

I.Jurševska: “Nevinnēs pašvaldības caur ienākumu.. ienākumu, ienākumu nodokli, protams, būs saruna ar pašvaldībām..”

J.Domburs: “Tieši par to ir runa.”

I.Jurševska: “.. būs ļoti nopietna saruna. Mēs jau šodien ar finanšu ministru arī runājām, ka acīmredzot būs vajadzīgs dialogs arī starp pašvaldībām un valsti, attiecībā uz proporciju pārdali iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalei. Iespējams, ka šeit būs šeit būs kaut kāds dīls jātaisa pret ģimenes valsts pabalsta reformu, ko es redzu, bet te ir reāli tātad tie 24 miljoni, ko mēs piedāvājam.”

J.Domburs: “20+24. Nu, labi. Paldies, par priekškaru!”

I.Jurševska: “Tad nākamais.. Klausieties, nākamais vēl ir.. Es varu turpināt, Jūs man devāt vārdu.”

J.Domburs: “Paldies!”

I.Jurševska: “Nākamais.. sociālā joma ir ļoti plaša, un tieši tāpat sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumi, kas gadā mums prasīja apmēram 80 miljonus, mēs nekādā veidā nepieļaujam, ka šie pasākumi jau beidzās 12-tajā gadā, bet mēs redzam iespēju, ka šie pasākumi ar samazinātu intensitāti līdz 14-tajam gadam turpinās, un šodien kā sarunu viens no, teiksim, vienošanās objektiem bija, ka mēs arī tur aptuveni 7 miljonus latu uz 12-to gadu varam ietaupīt.”

J.Domburs: “Labi, paldies! Varam turpināt tālāk? Ļoti interesanti.”

I.Jurševska: “Nu, es domāju, ka sociālā joma šobrīd..”

J.Domburs: “Trīs punkti.”

I.Jurševska: “.. ir diezgan daudz jau teiksim skarta un..”

J.Domburs: “Paldies.”

A.Vilks: “Te ir galvenais arī krīzes laikā, kā Jūs redzējāt bija, teiksim, ieviests tāds postenis kālīdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kas arī, protams, krīzei mazinoties, dažādiem neparedzētiem gadījumiem arī, protams, šī te summa būtu jāsamazina. Tas ir arī viens no tādiem.. Tāpat ir arī..”

J.Domburs: “Tur, kur visas aproperācijas tur staigāja starp resoriem un visi tie brīnumi.”

A.Vilks: “Jā, jo tas.. Nu, protams, nav, nav vajadzība turēt šādu pozīciju. Tomēr tas ir pietiekoši liels.”

J.Domburs: “Nu jā, bet tā pozīcija beidzās tad, kad oktobrī atnāca slimnīca un saka, ka, draugi mīļiem, mums bija slimo vairāk nekā Jūs plānojāt.”

A.Vilks: “Viņa nebūs 0. Viņa samazināsies pakāpeniski.”

J.Domburs: “Labi. Un pietiks slimnīcām samaksāt, pārvadātājiem, ja viņi atnāks.”

A.Vilks: “Nu, slimnīcām, ja tur, kā jau es ceru, ka tur arī kaut kādas reformas tomēr arī ies uz priekšu, nu diezin vai paliks tā, kā līdz šim bijis.”

J.Domburs: “Labi, uz to mēs cik vinnējam, uz to samazinājumu kaut kādi padsmit tur droši vien ir?”

A.Vilks: “Nu, tas ir atkarīgs, cik mēs tālu aiziesim. Tie, tie var būt līdz 20 miljoniem un vairāk.”

J.Domburs: “Labi, ir vēl kaut kas jeb ar šo mēs jau 80 saskaitām jeb tur vēl kaut kas cits ir?”

A.Vilks: “Ir vairākas citas pozīcijas, bet es.. es gribēju ko uzsvērt, ka šeit nav pozīcijas, kas skartu uzņēmējdarbību un negatīvā veidā nav paredzēti nodokļu pieaugumi vai nodevu. Tas netiek izskatīts šobrīd.”

J.Domburs: “Vai ir vienošanās kaut kāda par mūžam staipīto vienu nodokli – nekustamā īpašuma nodoklis. Jo vasarā, pagājšvasar vēl bija runa par pusprocentu no IKP, kas ir veseli 60 miljoni, tagad kaut kur skan, ka Finanšu ministrija runā par 7 miljoniem, kas it kā sīkums, bet tomēr, nu sadalot uz galviņām arī ir cipars.”

A.Vilks: “Mēs runājām par šiem 7 miljoniem. Tas ir saistībā ar šo te kadastrālo vērtību sistēmas pārmainīšanu. Apmēram tā summa varētu būt tāda, jā.”

J.Domburs: “Bet to jau neviens vēl nezin, kā mainīsies kadastri. Tur pirms vēlēšanām bija interesantas visādas diskusijas, kādiem tur industriālajiem un neindustriālajiem objektiem kādi kadastri. Tur ir brīnumu brīnumi.”

A.Vilks: “Gada vidū būs redzams. Gada vidū būs redzams piedāvājums. Tur būs pietiekams laiks izsvērt..”

J.Domburs: “A kā Jūs 7 miljonus tagad sarēķināt?”

A.Vilks: “Nu, tur attiecībā nedaudz pieaug likme vidējā uz dzīvojamās platības nodokli, tas ir viens, arī uz pārējo vērtību pārrēķināšu.”

J.Domburs: “Un tam arī šodien ir vienošanās par to? Par to nav?”

I.Jurševska: “Par to šodien runa nebija.”

K.Krasovska: “Nē.”

J.Domburs: “Ā, par to nav. Labi, labi.”

A.Vilks: “Tā bija pozīcija, kas tika pieteikta jau pagājušogad, patiesībā.”

V.Dombrovskis: “Nu, par šo es gribētu teikt..”

J.Domburs: “Jā.”

V.Dombrovskis: “.. mums ir vienošanās jau nedēļas sākumā un arī, nu, šajā valdības apstiprinātajā sarunu sākuma pozīcijā šis aspekts ir iekšā. Tā kā, nu, tie 7 miljoni tur ir iebudžetēti vairāk vai mazāk.”

J.Domburs: “Bet vienošanās vēl nav. Dāmas un kungi, ievelkam elpu divu minūšu reklāmas pauzē un tiekam skaidrībā, cik var pavērt priekškaru par to, kas šodien ir nolemts un par to, kurš ir vienojies un nav, un drusku paverampriekškaru uz to, kas var notikt turpmākās nedēļas laikā vai varbūt, skatoties uz ilgtspēju, kas ir mērāma vairākos gados. Reklāma.”

(…)

J.Domburs: “Cienījamie skatītāji, mēs esam atpakaļ tiešraidē un turpinām arī šeit aizkadrā runāt par to, kas būtu maināms Latvijas valsts budžetā, domājot par konsolidāciju, jo budžeta deficīta mazināšana 2012.gadā. Aizvadītajās minūtēs pavērām vairākus priekškarus, lēna garā par tēmu 20 miljoni kontingentam mazinoties, 24 miljoni, bet ar kompensācijām pašvaldību virzienā, ģimenes valsts pabalstiem, vēl varbūt tur pāris 10 miljoni neparedzētajiem izdevumiem mazinot, par nekustamā nodokli gan te palika tā, ka īsti tas 7 miljoni palielinājums īsti bez aprēķiniem nav akceptēts. Varam vēl kaut ko pavērt kaut kādos virzienos jeb tas jau viss jau sastāda?”

V.Dombrovskis: “Es domāju, jau diezgan daudz pavērts.”

J.Domburs: “Jā, vēl piebildes bija par to sociālo vai nesociālo?”

K.Krasovska: “Jā, faktiski par sociālo budžetu. Nu, tā kā arī finanšu ministrs rādīja grafikus, mums ir viņi bišķiņ krāsaināki, un tas ir tas, ko mēs arī šodien..”

J.Domburs: “Rādījāt aizdevējiem.”

K.Krasovska: “.. parādījām aizdevējiem, kāpēc pensijas un piemaksas pie pensijām nevar mazināt. Pirmām kārtām, šai grafikā mēs redzam, ka 80% no visiem pensionāriem saņem minimālo pensiju, kas ir līdz simtu.. nu 200 latiem mēnesī..”

V.Dombrovskis: “Tā nav minimālā.”

K.Krasovska: “.. bet tas iekļauj piemaksu.”

J.Domburs: “Tā nav minimālā, tieši tā.”

K.Krasovska: “Labi, minimālais..”

A. Lembergs: “Līdz minimālajai algai, teiksim tā.”

J.Domburs: “Tas jau kaut kas cits.”

K.Krasovska: “Minimālais iztikas minimums, mēs redzam, ka valstī ir noteikts 172 lati..”

J.Domburs: “Nu, bet mēs zinām, ka tas iztikas minimums gan vienreiz vajadzētu visām ministrijām sadoties rokās un likvidēt viņu, nu tāpēc, ka tas 90.. Godmaņa laika 90-tā gada tas ārprāts ar to aprēķinu, nu. Nu viņš ir, man liekas, jēdziens, ko vispār vajadzētu aizliegt lietot, nu, vajadzētu tos nabadzības kaut kādus sliekšņus, es atceros mums statistiķi jau pirms pāris gadiem te bij studijā, nu, ka vajadzētu, nu, izrēķināt, vai ne? Ministre man piekrīt, kaut kā tur jārēķina savādāk tas jēdziens. Bet citādāk jā, taisnība.”

K.Krasovska: “Jā, bet citādi mēs šo grafiku atspoguļojām viņiem..”

J.Domburs: “Jā.”

K.Krasovska: “.. un tanī pat laikā parādījām, ko tad par šiem 183 latiem..”

J.Domburs: “Dabā var izdarīt.”

K.Krasovska: “.. dabā cilvēks var izdarīt.”

J.Domburs: “Jā.”

K.Krasovska: “Un mēs redzam, ka lielākās pozīcijas sastāda visi tie komunālie maksājumi, ja. Un tas, ko nenosedz šīs izmaksas, ja, ir, protams, apģērbs normāli, veselības aprūpi un sociālo integrāciju, ja. Un, mūsuprāt, līdz ar to..”

J.Domburs: “Jā, bet Jūs līdz ar to skatāt arī tās, tās “resnākās” pensijas un piemaksas, nu, tur tas augšgals tās arī neaiztiekam jeb tur tomēr..”

I.Jurševska: “Augšgals ļoti mazu kopējo efektu fiskalidācijas..”

J.Domburs: “Maziņš viņš ir, jā.”

A.Lembergs: “Virs 300 latiem..”

K.Krasovska: “Jā.”

A.Lembergs: “.. ir 4%.”

K.Krasovska: “4%. Re kur, arī..”

J.Domburs: “Bet, nu, tie ir tūkstoši.”

A.Lembergs: “Nu!”

I.Jurševska: “Bet, vai aizskarot, teiksim, to lielo, jāsaka, galu, kur ir pensijas virs 300 latiem mēs esam izrēķinājuši visus ekonomiskos ieguvumus, ja mēs vēl nevaram droši atbildēt..”

J.Domburs: “Nē, nē! Ir runa par principu.”

I.Jurševska: “.. Satversmes tiesas lēmumu. Mums ir bijuši grābekļi, kad mēs esam mēģinājuši aiztikt..”

J.Domburs: “Taisnība.”

I.Jurševska: “.. lielās pensijas, ja, ir bijuši Satversmes tiesas lēmumi, kurus šobrīd es nezinu, vai kāds var droši pateikt, ka, ja, tas būs pozitīvs un ka mums šīs pensijas būs jāatgriež atpakaļ.”

J.Domburs: “Bet Jūs arī tur nesakāt nē. Tādu striktu nē Jūs nepasākāt šajā brīdī.”

I.Jurševska: “Es domāju, ka tas fiskālais ieguvums, ko varētu šādā veidā, tā diezgan brutāli nogriežot šīs pensijas, panākt, nav to vērts..”

J.Domburs: “Nē, nē! Ne nogriežot, nu varbūt apliekot ar..”

I.Jurševska: “.. lai atkal tādu sociālo mieru sētu..”

J.Domburs: “.. nodokli.”

I.Jurševska: “Ar nodokli..”

J.Domburs: “Nu, tās versijas jau ir dažādas.”

A.Lembergs: “Pagaid, pagaid..”

I.Jurševska: “Runa ir par ieguvumu pretim. Runa ir fiskāli, kas tur pretī seko, un Satversmes tiesas iespējamais lēmums.”

J.Domburs: “Jā, bet mēs nezinām, kāds viņš ir. Un “Vienotība” turpina teikt, ka par to ir jādiskutē? Es tā sapratu, ja, no tā.. pirms reklāmas tās epizodes. Vai ne?”

I.Viņķele: “Nu, Satversmes riski ir novēršami, protams, pirmkārt, tas ir.. mēs nerunājam par rīcībām, kas būtu rīt, parīt vai tuvākā pusgada laikā, tā, ka Satversmes tiesas riski ir novēršami, un jautājums ir par to, vai.. cik ilgi mēs varam noturēt šo pozīciju, ka diskusija par pensiju piemaksām lielajām pensijām ir visādā ziņā tabu tēma.”

J.Domburs: “Tas jautājums ir saistībā ar priekškaru.”

I.Viņķele: “Tas..”

J.Domburs: “Ja mēs tagad izrunājām līdz kādiem 70 miljoniem vai, vai 80 varbūt, nu drīzāk 70 tagad pavērām, ja, un ja pienāk tie 130 tai augustā vai oktobrī, tad ja ne pensijas, tad kas cits?”

I.Viņķele: “Kā Dombrovska kungs teica, šie pieņēmumi būtu jāsagaida, jāizsaka tad, kad mums ir precīzāk zināma konsolidējamā summa.”

J.Domburs: “Un mājasdarbu gatavot nevajag? Un tad pēdējā naktī?”

I.Viņķele: “Es domāju, ka mājasdarbs ir jāgatavo un šī ir viena no priekškara atvēršanas sadaļām. Un, protams, ka šeit mums ir jārunā par to, ka viens miljons sociālajā budžetā mums visādā ziņā emocionāli ir daudz dārgāks un daudz sarežģītāk atrodams nekā, piemēram, 700 000, kas netiek atvēlēti pirmo klašu skolniekiem angļu valodas mācīšanai.”

J.Domburs: “Protams, bet es domāju, vai mēs šovakar.. Tas mans jautājums ir absolūti primitīvs, cilvēkiem šovakar saprotot, ka turpmākās nedēļas laikā taps tas memorands, nu, vai mēs varam pateikt: mēs esam par to, ka izglītībā ir jāatgriežas pie tā jautājuma un memorandā mēs rakstam iekšā atgriezties tur pie, nezinu, nu, bērnu skaits pret vienu skolotāja slodzi vai neatgriežamies, valsts pārvaldē strādājošo skaits, atgriežamies pie viņu mazināšanas vai nemaz.. neatgriežamies, valsts atlāgojumi pārvaldē, atgriežamies, neatgriežamies. Nu, ko rakstam iekšā, vai ne, tāds būtu jautājums?”

A.Lembergs: “Es gribētu pateikt līdz galam par tām pensijām, ja. 4% saņem virs 300 latiem un mana pozīcija un es viņu aizstāvēšu, tā ir mana pārliecība, pensionāri nomaksājuši savu sociālo nodokli un liekiet pensionāriem mieru.”

J.Domburs: “Super! Liekam!”

A.Lembergs: “Viens. Viss..”

J.Domburs: “Kur liekam citur miljonus meklējam? Respektējam pozīciju. Ko citu?”

A.Lembergs: “Jā, vot. Aizmirstiet pensionārus!

J.Domburs: “Aizmirstam. Ko citu?”

A.Lembergs: “Tādā ziņā, ka viņu nauda, ja. 300 latu, kurš no klātesošajiem dzīvo uz 300 latiem mēnesī uz papīra?! Bet cik.. un te vēl runā, ka tas ir kaut kas tāds, nu, atņemams, tāpēc, ka viņiem daudz. Es domāju, ka..”

J.Domburs: “Aizmirstam.”

A.Lembergs: “.. vismaz šodien tāda saruna, pareiz, nebija? Pareizi, premjera kungs, nebija?”

V.Dombrovskia: “Šodien, nē.”

A.Lembergs: “Un es domāju, ka arī nebūs. Jā.”

J.Domburs: “Labi. Jūsu alternatīvas?”

A.Lembergs: “Jā. Nu, alternatīvas. Tur ir varianti, kas ir jārunā, nu, tas ir zināms. Un es domāju, pareiza pozīcija, ka šobrīd notiek diskusija par arī citiem variantiem, ja, un.. un šodien viņi ir.. nav izdiskutēti, pēc manām domām, cik es saprotu.”

J.Domburs: “Bet kas ir varianti? Kas ir tie varianti, par kuriem diskutēt?”

A.Lembergs: “Nē, nu, piemēram, nu, te nepieminēja, es nezinu kāpēc. Ja analizējam, cik ir pašvaldībām aizņemšanas, tas limits, tad tur Finanšu ministrijas priekšlikumā ir pa 20 miljoniem šo limitu samazināt. Kad es paskatījos, man arī te ir analīze, cik tad ir izmantots šis limits, nu, kopā. Tas limits nav izmantots, nu, tad tas nozīmē, ka viņi var tos 20 miljonus..”

J.Domburs: “Uz papīra faktiski.”

A.Lembergs: “.. nu, noņemt, un līdz ar to veidojas..”

V.Dombrovskia: “Tas reāls deficīta samazinājums.”

A.Lembergs: “.. reāls deficīta samazinājums, ja. Nu kā.”

J.Domburs: “Jā, labi.”

A.Lembergs: “Un ja, un ja, un ja pašvaldība mazliet mazāk, nu tad, nu, saprotat, nu tā kā. Atkal 20 miljoni, tas jau, lūdzu, Jums ir tie 100. Paliek tie 30. Nu pie tiem ir jāstrādā, pie tiem ir jāstrādā.”

J.Domburs: “Vai, vai Jums ir ārpus sociālās jomas un ārpus subsīdijām zemniekiem, kas bija diezgan skaļi pateikts, vai vēl ir kaut kas, kur jūs sakāt, liekam viņus mierā un aizmirstam jeb visu pārējo runājam?”

A.Lembergs: “Nu, starp citu, šodien, cik es saprotu, tad par tiem 6 miljoniem, pēdējie 6 miljoni, kas ir palikuši zemniekiem, šobrīd es saprotu koalīcijā nebija uzstādījums, ka tas būtu jāņem nost, tieši otrādi, to nolika malā, ka to aiz.. aiz..”

J.Domburs: “Noliekam to malā. Bet par citām jomām neliekam malā? Pārējās visas atveram uz galda?”

I.Jurševska: “Kaut kādā mērā ir diskusijas pieļaujamas, tāda bija šodien vienošanās.”

J.Domburs: “Ja, tā ir?”

V.Dombrovskis: “Tieši tā.”

J.Domburs: “Un vairāk priekškaru nevaram pavērt?”

V.Dombrovskis: “Nu, es domāju..”

J.Domburs: “Nē, nē, plānojiet pajautāt!”

V.Dombrovskis: “.. ka priekškars ļoti daudz atvērts un jārēķinās, ka šī bija, nu, pirmā saruna koalīcijā par iespējamiem konsolidācijas pasākumiem un virzieniem, pat vēl nu nezinot provizorisko konsolidācijas apjomu, par kuru tiks panākta vienošanās ar misiju.”

J.Domburs: “Labi. Tas ar nav maz, tas ar nav maz. Bet tagad..”

A.Lembergs: “Un es atvainojos, es, es gribētu uzsvērt vēl vienreiz, ko premjers īsi pirms tam teica: šobrīd jāiezīmē virzieni aizdevējiem, kur strādāt. Tā nav apņemšanās tādā izpratnē, ka tas ir tieši budžets. Tas ir rudens jautājums. Pareizi es saku?”

V.Dombrovskis: “Tieši tā, jā.”

J.Domburs: “Ļoti labi. Bet tagad ir jautājums, kas notiek turpmākajās šajās astoņās vai deviņās dienās, līdz aizdevēji aizbrauc prom, un, ja es pareizi saprotu, labojiet, ja es kļūdos, tad top dokuments, viņu pēc tam aiznākamā nedēļā akceptē valdībā, respektīvi, memoranda grozījums un nodoma protokol.. nodoma vēstules Valūtas fondam grozījums, un pēc tam viņš iet uz akceptu parlamentā, vai ne, pēc vecā formāta?”

V.Dombrovskis: “Tātad šeit vajadzētu saprast precīzu procedūru. Tātad misijas rezultātā, tieši tā, top faktiski divi dokumenti – nodomu vēstule Valūtas fondam un papildus saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju. Tā tad tie ir tie divi dokumenti, kas misijas rezultātā top un kas ir, nu, misijas pārskata dokumenti. Vai šie dokumenti ies, nu, valdībā jebkurā gadījumā būs, par to nav šaubu, vai šie dokumenti ies arī apstiprinājumā uz parlamentu, atkarīgs no šo dokumentu satura. Tad, ja mēs tur ierakstīsim precīzi lietas, ko mēs apņemsimies, kas prasīs likumu izmaiņas, tātad Saeimas kompetenci aizskars, tādā gadījumā, nu, tieši tā, vajadzēs saņemt Saeimas akceptu, bet Saeima formāli neakceptē šos dokumentus, kurus atbilstoši starptautiskā aizdevuma uzstādījumiem mēs nemaz nedrīkstam publiskot līdz brīdim, kamēr tie nav apstiprināti, piemēram, Valūtas fonda valdē, bet Saeima balso par tādā gadījumā finanšu ministra ziņojumu, kurā ministrs informē par tiem punktiem, nu, kas skar Saeimas kompetenci.”

J.Domburs: “Nu, kā savulaik Repšes ziņojumā faktiski bija viens pret vienu pārrakstīti..”

V.Dombrovskis: “Jā, tātad.. nu..”

J.Domburs: “.. tie paši punkti. Nu, tā bij.”

V.Dombrovskis: “Bet.. Prakses ir bijušas dažādas. Pirmo vēstuli Valūtas fondam vēl Godmaņa valdība parakstīja, vispār ar Saeimu nekonsultējoties.”

J.Domburs: “Nē, mēs to zinām. Un pēc tam iejaucās tiesību eksperti..”

V.Dombrovskis: “Pēc tam bija Satversmes.. jā, jā!”

J.Domburs: “.. un teica, ka, draugi mīļie, parlamentārā valdība dara savādāk.”

V.Dombrovskis: “Tieši tāpēc jau nākamā vēstule bija, ko bija tā laika finanšu ministra Repšes ziņojums, par ko Saeima balsoja, savukārt iepriekšējo vēstuli, kas mums ir bijusi tagad pēdējā vēstule, mēs uz Saeimu nesūtījām, jo tur nebija neviena punkta, kurā, nu, Saeimai bija kaut kādi uzdevumi.”

J.Domburs: “Nu, nesauksim to tā. Citi cilvēki teiks, ka tā bija priekšvēlēšanu vasara un tāpēc nesūtījām.”

V.Dombrovskis: “Nē!”

J.Domburs: “Bet, bet lai būtu. Es jau to jautāju savādāk. Jautājums ir tagad, kas ir tā procedūra un kur pa vidu iespraucās tā sabiedrība. Kur pa vidu iespraucās sabiedriskās organizācijas, kur pa vidu iespraucās šajā procesā pašvaldības, kur pa vidu iesprauksies darba devēji, darba ņēmēji, nozaru asociācijas, lobētāji par nodokļi un nenodokļi trūcīgajiem un netrūcīgajiem? Kur šajā milzu intensīvajā grafikā tas tagad notiks?”

V.Dombrovskis: “Tātad tajā laikā, kad starptautisko aizdevēju misija ir Latvijā, viņiem regulāri ir tikšanās gan ar sociālajiem partneriem, gan ar pašvaldību savienību..”

J.Domburs: “Jā.”

V.Dombrovskis: “.. gan ar daudzām, nu, citām..”

J.Domburs: “Jā.”

V.Dombrovskis: “.. institūcijām, organizācijām, nu, kuras pārstāv..”

J.Domburs: “Tas ir viņiem.”

V.Dombrovskis: “.. noteiktus viedokļus un kur tieši tā, tad ir iespējams, nu, šos jautājumus ar aizdevējiem diskutēt.”

J.Domburs: “Bet es jau jautāju, kas diskutēs ar Latvijas politiķiem, ar Jums. Kur ar Jums varēs padiskutēt tie, kuri gribēs? Es pirms šī raidījuma speciāli, nu, vakar vēl runājos, ja, visi saka, mēs saka.. viņi saka, mēs ko mēs nāksim uz šitādu raidījumu, ja tu mūs pat aicināsi, mums nav ko teikt, mēs neko nezinām. Mums rītā ir reformu vadības grupa būs, ja, mēs nezinām, ko mēs īsti tur apspriedīsim, kādas reformas. Respektīvi, mēs gaidām, kad mums būs tas materiāls diskutēt. Un es jautāju, vai pēkšņi tas materiāls žviks nedēļas laikā tagad neaizbrauks un viņiem nebūs iespējas vispār izrunāties.”

I.Jurševska: “Es varu pakomentēt varbūt par savu jomu. Ir ļoti nopietni uzsākts, teiksim, šis te grafiks, un jau ceturtdien, respektīvi, rītdien esmu aicinājusi uz sarunu “Māmiņu klubu”, teiksim viedokļu līderi arī šajā jomā, kas attiecas uz ģimenes valsts pabalstu. Esmu uzrunājusi arodbiedrības un ļoti saspringtā grafikā, piemēram, attiecībā uz sociālajām lietām tiek veiktas šīs te pārrunas, iezīmējot virzienus, kādā veidā mēs gatavojamies. 12-tā gada budžetam.”

J.Domburs: “Bet tas būs sistēm.. Tā ir sistēmiski plānots kaut kā šis darīt?”

A.Vilks: “Es arī esmu uzsācis intensīvu dialogu ar uzņēmējiem gan ar Zemnieku saeimu, gan ar dažādām uzņēmēju organizācijām un skaidroju gan 11-tā gada konsolidācijas pasākumu, gan 12-tā gada, kā turpmāk būs. Tā informācija ir, es domāju, daudz saprotamāka tagad. Kā jau es teicu, attiecībā uz nodokļiem mēs negatavoju, negrasāmies mainīt tuvāko trīs gadu laikā. Tā kā tas ir pietiekoši spēcīgs signāls uzņēmējiem.”

J.Domburs: “Respektīvi, vēstījums ir, ka līdzi nākamās nedēļas beigām nevis partijas savos politbirojos, bet partijas un amatpersonas šo partiju apņemas..”

I.Jurševska: “Tieši tā.”

J.Domburs: “.. ar visiem nozaru, lielo organizāciju visiem ļaudīm diskutēt un mēģināt rast konsensusu. Tas ir publisks vēstījums, ka tas notiks, ja? Ar premjeru priekšgalā? Rīt reformu vadības grupā tai skaitā.”

V.Dombrovskis: “Rīt mums ir reformu vadības grupa, kur, protams, arī par, par šo jautājumu ar sociālajiem partneriem runāsim. Sarunas pamattēma gan tiešām ir par tām strukturālajām reformām, kuru plānu mēs iezīmējām jau februārī.”

J.Domburs: “Labi, ļoti skaisti! Ar to arī varētu beigt.”

A.Lembergs: “Ziniet, viena tēmiņa bija vēl.. palika.”

J.Domburs: “Lemberga kungam vēl ir ko piebilst.”

A.Lembergs: “600 miljoni valsts kasē, jūs zināt, eiro.. 600 miljoni eiro banku stabilizācijas nauda..”

V.Dombrovskis: “Tas ir izrunāts.”

A.Lembergs: “Un arī šodien es uzrunāju aizdevējus, ka vai nu to naudu tad atdodam jeb mēs tā kā..”

J.Domburs: “Un nemaksājam procentus, respektīvi.”
A.Lembergs: “.. nemaksājam procentus. Vai arī mans otrs variants bija, iedodiet mums viņu kā ilgtermiņa kredītu taisni uzņēmējdarbības stimulēšanai, lai būtu lielāka nodarbinātība, vairāk nodokļu, un tā līkne, ko Jūs rādījāt, būtu savādāka, ja. Nu, viņi pateica, ka tas jautājums ir atvērts un ka viņiem jārunā ar valdību, ja..”

V.Dombrovskis: “Jā.”

A.Lembergs: “.. es domāju, ka Jums jau arī diskusijas par šo jautājumi ir bijušas.”

J.Domburs: “Nu, viņiem ir atvērts, cik es esmu dzirdējis, apstipriniet “Citadeles” pārdošanas plānu, “Hipotēku zemes bankas” restrukturizācijas plānu, tiekam galā ar tām bankā, un tad. Nē?!”

A.Vilks: “Uzņēmējdarbībai viņa nav domāta jebkurā gadījumā, veicināšanai. Šī programma pavisam citādāk..”

A.Lembergs: “Tas ir šobrīd nav domāta!”

A.Vilks: “Nē.”

A.Lembergs: “Vilka kungs, Jums jāpārliecina, ka viņu vajag pārlikt citam virzienam..”

A.Vilks: “Jūs.. Ne grieķiem..”

A.Lembergs: “Jums kabatā ir nauda, pagaidām viņu nevar tērēt tur, kur mums viņu vajag, Jūs sarunājat, saprotiet..”

A.Vilks: “Tad paņemam visus trīs miljardus un atdodam uzņēmējiem..”

A.Lembergs: “.. un Jums premjers iedos prēmiju, nu!”

A.Vilks: “Tad jau ņemam visus..”

A.Lembergs: “Likums atļauj.”

V.Dombrovskis: “Neatbilst valsts pārvaldēm.”

A.Lembergs: “Likums atļauj.”

A.Vilks: “Ņemam visus trīs miljardus un dodam uzņēmējiem.”

J.Domburs: “Labi, respektīvi, tas ir vēl viens jautājums, kas palika pie sarunām, vai ne?”

A.Lembergs: “Jā, jā. Tas paliek uz sarunām. Tas ir liels, liels cipars.”

J.Domburs: “Labi, pie tā, cik mēs pavēruši esam priekškarus, paldies par to, tas ir svarīgi. Es gribu noslēgt ar vēl vienu.. vēl vienu jautājumu, kas man liekas svarīgs, domājot nu tādās drusku plašākās kategorijās, par tiem četriem gadiem, par to krīzi un par to programmu, kas ir bijusi krīzes pārvarēšana, nu, kas vēl nav beigusies, bet tomēr, nu, es gribētu cerēt, ja, ka kaut kāda krīzes pārvarēšana ir. Visa šī saruna un šī dzīšanās pēc miljoniem, simtiem miljonu konsolidācijām, vēl viņa ir, nu, tāda, nu, finansiāli tehnokrātiska, lai man piedod, bet viņa ir tāda drusku matemātiski grāmatvediska. Protams, ar ideju, protams, ar dzīviem cilvēkiem. Tas mans jautājums, ko es gribu beigās pajautāt un, un, man liekas, ka sabiedrībai vajadzētu dzirdēt tās atbildes, cik lielā mērā Jums šķiet, ka šobrīd ar šo programmu vai ar kaut kādām pilnīgi citām politikām mēs novēršam tos cēloņus, kuru dēļ Latvija iebrauca tai krīzē? Un es domāju, ka mēs labi saprotam, ka mēs runājam par politekonomiski tiesiski morāliem jautājumiem. Mēs runājam par tām kategorijām, par kurām “Vienotība” teiksim, nu, deklarēja augstus karogus par principiem, politisko kultūru un tagad “Vienotībai” pārmet, ka Jūs to visu nedarāt un necīnāties par daudzām lietām. Mēs runājam par tām lietām, kuru rezultātā ir, nu, noslāņošanās vai, vai valsts kases apiešana, kur Lemberga kungam ir daļa ir fani un atbalstītāji, citi saka, ka Lemberga kungs, būdams ar savu ģimeni bagātākais cilvēks valstī un ofšoru un trasta speciālists, nu, piedalās pie tās valsts nozagšanas procesa, kas varēja būt valsts krīzes iemesli. Cik tālu mēs šobrīd esam novērsuši vai novēršam cēloņus, un kas mums paliek vēl mājas darbs ārpus sarunām ar aizdevējiem?”

V.Dombrovskis: “Jā, tātad, nu, pavisam nodalām divas lietas. Ja mēs runājam par starptautiskā aizdevuma programmu, tad ar starptautiskā aizdevuma programmu mēs nenovēršam cēloņus, bet cīnāmies ar sekām. Pilnīgi skaidrs. Tātad bija bezatbildīga finansiāli ekonomiskā politika, kuras rezultātā mēs nonācām bankrota priekšvakarā un ar šo krīzi mēs cī.. ar, ar šo programmu mēs cīnāmies ar sekām. Lai nenonāktu vēlreiz tik pat smagā situācijā un lai, nu, nākotnes politiķiem būtu mazāk iespēju uzvesties tik bezatbildīgi kā politiķiem saucamajos “treknajos” gados, tad mēs pašreiz strādājam pie fiskālās disciplīnas likuma un esam nākuši arī ar priekšlikumu šos fiskālās disciplīnas principus iestrādāt arī Satversmē, skaidri nosakot, nu, vienkāršas lietas it kā, ka tad, kad ir ekonomiskā izaugsme, budžets ir jāsabalansē, un tad, kad ir strauja ekonomiskā izaugsme, jāiet uz budžetu ar pārpalikumu. Tas, kas..”

J.Domburs: “Fiskālā disciplīna Satversmē, tas novērš cēloņus?!”

V.Dombrovskis: “Tas novērš vienu no šīs krīzes cēloņiem, kas bija fiskālā bezatbildība “treknajos” gados. Tieši tā.”

I.Viņķele: “Tas nozīmē kārdinājumu..”

J.Domburs: “Vēl kas cits?”

I.Viņķele: “.. vismaz.”

A.Vilks: “Naudas dalīšana. Jo tomēr disciplīna neļauj šādas te naudas dalīšanu, kas paveras.”

J.Domburs: “Vēl kas cits bez šī?”

V.Dombrovskis: “Nu pārējās lietas, ja mēs runājam par tādām lietām kā godīga valsts pārvalde, naudas un oligarhu lomas mazināšana politikā, šādas lietas nav, manuprāt, viņas nav tieši saistāmas ar starptautiskā aizdevuma programmu. Nu tās..”

J.Domburs: “Protams. Es tieši tāpēc saku. Ārpus tā.”

V.Dombrovskis: “Ārpus, tā tad mēs zinām, ka “Vienotība” vienmēr ir iestājusies par stingrāku partiju finanšu kontroli, lielāku caurspīdīgumu partiju finansēs. Ne vienmēr mums sakrīt viedokļi šajos jautājumos ar koalīcijas partneriem, bet ne tiki ar šiem koalīcijas partneriem, bet arī dažāda veida iepriekšējiem koalīcijas partneriem, bet tad tas ir vieziens, par kuru mēs..”

J.Domburs: “Lielu problēmu cēloņi jaunu problēmu, citu problēmu cēloņi ir novērsti?”

V.Dombrovskis: “Varbūt varat precīzāk to jautājumu formulēt?”

J.Domburs: “Nē, viņš ļoti atvērts. Lemberga kungs, Jums ir versija, cik tālu mums ir kaut kas novērsts vai nav?”

A.Lembergs: “He. Tā tāda naiva saruna es Jums pateikšu tāda. No kurienes tad mums atnāca tā krīze, kas tad mums viņu uzdāvināja? To uzdāvināja kas? – Amerika. Jā.”

J.Domburs: “Mēs paši nebijām vainīgi?”

A.Lemebrgs: “Paga, pagaid. Vot, nevajag te pa.. pūst pīlītes lielā mērā. Amerikāņi mums uzdāvināja, par ko viņi rakstīja, viņu ekonomisti 10 gadus pēc kārtas, jo viņi uzpūta vērtspapīru tirgus burbuli, pie reizes nekustamā īpašuma burbuli lielākā pasaules ekonomika un nogāzās, un viņi arī nogāza “Parex banku”, kas mums radīja miljonu.. miljardu caurumu, ja kas. Un tā kā tēvocis Sems mums jebkurā brīdī var uzdāvināt vēl vienu tādu caurumu, un visi ieraksti mūsu Satversmē un likumos neko nedod, jo, ja mums nobruks, teiksim, viena liela banka, ta viss sāksies no gala. Lai cik te godprātīgi viss būtu sarakstīts un lai cik mēs būtu nogriezuši galvas cik pensionāriem, ja. Tā kā nevajag te domāt, ka mēs te tagad ieekonomēsim 10 miljonu un tā. Tā kā tā ir viena lieta un mēs neviens no šīs lietas neesam pasargāti, jo visa vērtspapīru tirgus uzraudzība, pirmkārt, Amerikas Savienotajās Valstīs nav sakārtota, jo tā ir.. viņi ir virsvalsts finanšu oligarhija, un jau 100 gadus tas tā ir. Un tas pats ir arī lielā mērā Rietumeiropā, jo no turienes sākas tas centrs, un mēs esam tikai mazs tāds.. tāds mazs.. skudriņa, kuru nevar redzēt, ja. Tas ir punkts pirmais. Punkts otrais, tas, ka var saimnieciskāk valsts dzīvot un varbūt, ka šī programma, ko realizē šie te sadarbības partneri, viņa iemāca varbūt pareizāk raudzīties uz procesiem un tos kontrolēt, es domāju, ka tas nāk par labu valsts pārvaldei. Bet cik ilga būs šī atmiņa, vot tas vēl liels jautājums. Es Jums pateikšu tā, pirmā valsts.. saistība man bija ar valsts budžeta sastādīšanu caur pašvaldības prizmu1988.gadā. Es Jums varu pateikt, Latvijas PSRS laikā, kad visu uz skaitīkļiem skaitīja un ar roku rakstīja, budžeta caurspīdīgums un precizitāte bija nesalīdzināmi augstāka. Mēs esam to pazaudējuši laikā, kad mums ir programmatūra, kad mēs jebkurā brīdī varam visu uztaisīt tā, ka premjers no jebkuras vietas uz pasaul.. uz pasaules, ka pat lidmašīnā, viņš var jebkurā brīdī jebkuru jautājumu noskaidrot. Mums tas šobrīd diemžēl tas tā nav..”

J.Domburs: “Paldies! Un ko Jūs..?”

A.Lembergs: “Pa, pa, paga. Un kas mums to traucē? Tad par oligarhiem. Nu, par cik ir viens oligarhs palicis, ja, tā kā..”

J.Domburs: “Es nezinu, vai Dombrovska kungs runāja, vai par vienu vai par vairākiem.”

A.Lembergs: “Jā, un, protams, kā tad bez viņa pieminēšanas, ja. Tā, pirmkārt, es neko neesmu nozadzis, ja kas. Ja mēs runājam par ēnu ekonomiku, tad atvainojiet, jo Jūs vairāk celsiet nodokļus, jo lielāka būs ēnu ekonomika. Un Jūsu visu panākum.. pasākumi būs skurstenī ierakstīti. Jo zemāki nodokļi, jo izdevīgāk viņus maksāt. Es liekas nepateicu absolūti neko tādu jaunu, ja. Un tas, ka cilvēki mēģina optimizēt nodokļus, tas ir absolūti normāli. Un es Jums pateikšu, ja izvietojot kapitālu caur Maltu, var.. nevis 25% jāmaksā, bet ir jāmaksā 5%, un tā ir pilnīgi legāla shēma, un ja kāds to izmanto, un tad Jūs to pārvedat, lai valsts pati to dara, saprotiet? Tā kā neva..”

J.Domburs: “Ar to Jūs.. Mēģināsim rezumēt!”

A.Lembergs: “Nevajag, nevajag valsts nemākulību saimniekot novelt uz uzņēmējiem tai skaitā.”

J.Domburs: “Mēģināsim rezumēt. Jūs ar to pateicāt, ka lielā vaina, cēlonis, vietējā vaina, necaurspīdīgums budžeta saimniecībā, citu vietējo cēloņu saimniecībā nav un viņu nav jānovērš.”

A.Lembergs: “Nē. Ar cēloņiem, vot, vajag uztaisīt atsevišķu raidījumu. Pirmkārt, neveiksmīga agrārā reforma, punkts pirmais. Neveiksmīga denacionalizācija, tie, kuri gadi. Otrkārt, neveiksmīga banku sistēmas veidošana un lielā pirmā banku kļūd..”

J.Domburs: “Neveiksmīga privatizācija!”

I.Viņķele: “Kā kuram.”

A.Lembergs: “Jā. Absolūti neveiksmīga privatizācija, kur galvenā metode ir nevis..”

J.Domburs: “Taisīsim atsevišķi, labi!”

A.Lembergs: “.. nevis, ka letiņš kļūst par īpašnieku..”

J.Domburs: “Labi.”

A.Lembergs: “.. bet, ka to uzņēmumu likvidē. Tas, ka “Alfas” vietā ir veikals, nevis ražošana, lūk, kur ir tā problēma, saprotat? Nevis, ka “Alfas” īpašnieks būtu, nezinu, Jānis Domburs, a mums jau galvenais, ka tik..”

J.Domburs: “Sadarbībā ar militāro komp.. Ļoti labi, es sapratu!”

A.Lembergs: “.. ka tik.. mums, ka tik Janka nebūtu īpašnieks, saproti. Tur jau tā nelaime.”

J.Domburs: “Labi, labi, labi, labi! Viņķeles kundze?”

I.Viņķele: “Bet, ja mēs pārejam pie globāliem mērogiem tēvoča Sema atpakaļ uz Latviju, tad, es domāju, viens no cēloņiem krīzei bija naudas ietekme uz politiku. Un, ja Jūs jautājat, ko mēs esam mēģinājuši šobrīd darīt, tad esam mēģinājuši, diemžēl tas nav guvis atbalstu Saeimā, tas ir partiju melno kašu kriminalizēšana, tas nav izdevies. Tas, pie kā mēs strādājam, mēs strādājam šobrīd arī pie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem, kas samazina nepieciešamību partijām savākt naudu dažādos veidos priekšvēlēšanām, tostarp televīzijas reklāmām. Vēl ļoti nopietns arī ierosinājums, redzēs kā ar to veiksies, ir būtiski ierobežojumi valsts un pašvaldību uzņēmumu, tostarp arī pilsētu reklāmām televīzijā un citos masu saziņas līdzekļos, kas..”

J.Domburs: “Es domāju, ka visi saprata, kurš par ko runāja. Paldies! Mēs esam pārtērējuši laiku, bet es domāju, ka varbūt bija vērts, jo priekškaru pavērām daudzās jomās, un, es domāju, arī definējām, kuri izteikumi bijuši kāda retorika pēdējos mēnešos un kas nē un kas varētu notikt turpmākajā nedēļā pārskata misijas laikā. Paldies, dāmas un kungi! Paldies skatītājiem par viedokli ar aicinājumu beigt kašķēties un dot lielāku atklātību. Turpinām pēc nedēļas. Arlabvakaru!”

Interaktīvā aptauja:
Ko īpaši sagaidāt no politiķiem sarunās ar aizdevējiem šajā pārskata misijā?
Koalīcijas partneru nestrīdēšanos – 352
Aizdevuma termiņa pagarināšanu – 26
“Sarkano līniju” striktu noteikšanu – 60
Lielāku atklātību nekā līdz šim – 164
Kopā: 602

Publicēts lapā: 6.04.2011