Kalendārs

Intervija LNT rīta raidījumā “900 sekundes” (05.04.2011.)

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētjs Aivars Lembergs sniedz interviju LNT rīta raidījumam “900 sekundes” vadītājiem Kristīnei Garklāvai un Ģirtam Tomrotam.

Get the Flash Player to see this content.

Kristīne Garklāva, raidījuma vadītāja: “Bet ko starptautiskajiem aizdevējiem grib teikt Zaļo un zemnieku savienība?”

Ģirts Timrots, raidījuma vadītājs: “To šodien jautāsim mūsu studijas viesim, Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam.”

K.Garklāva: “Labrīt!”

Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs (ZZS): “Labrīt!”

Ģ.Timrots: “Labrīt! Jūs gribējāt tikties ar aizdevējiem vai viņi ar Jums?”

A.Lembergs: “Nē, tā vēsture ir tāda. Man pirms apmēram pirms mēneša bija preses konference, un tur es rādīju dažādus slaidus un stāstīju, kādi bija mani un no Zaļo zemnieku savienības iesniegtie priekšlikumi Vilka kungam, finanšu ministram, kā vajadzētu mazināt valsts budžeta deficītu, un, un, kuri tika noraidīti. Un viņi bija iepazinušies ar šīs preses konferences ierakstu, kas bija internetā redzams, un tad viņi griezās pie manas vietnieces Kristīnes Krasovskas un teica, ka viņi vēlētos tikties, lai pārrunātu jautājumus, kas skar par aizdevumu, konsolidāciju..”

Ģ.Timrots: “Tie viņi ir Starptautiskā Valūtas fonda vai Eiropas Komisijas pārstāvji?”

A.Lembergs: “Nē, Eiropas Komisijas.. Eiropas Komisijas pārstāvji. Tā kā tas notika pēc viņu iniciatīvas. Es, protams, teicu, ka laipni lūdzu, es esmu gatavs. Tas ir, ja viņiem interesē, tad.. un kaut ko es varu pateikt prātīgu, laipni lūdzu! Tā kā tas ir pēc viņu iniciatīvas, un es, protams, tam piekritu. Šobrīd formāts ir plašāks. Tad piedalīsies visu četru partiju vadītāji, kas.. ar kuriem tā apvienība Zaļo zemnieku savienība.”

K.Garklāva: “Jūsuprāt, par ko liecina tas, ka viņi vēlas runāt, piemēram, tieši ar Jums?”

A.Lembergs: “Nu, tas viņiem jājautā, ja. Nu, ja viņiem interesē, es esmu gatavs, ja. Es esmu gatavs, bet, protams, es gribu uzreiz pateikt, ka es nevedu sarunas valdības vārdā un sarunas valdības vārdā ved finanšu ministrs un, protams, premjers. Līdz ar to šī saruna, ko es izdaru, tā ir tāda, nu, viedokļa paušana, pozīcijas paušana un vienlaicīgi arī, nu tā teikt, politiskais redzējums, ja, bet tās nav sarunas, kā es te dzirdu, ka, lūk, Lembergs tiksies un ta lai viņš sarunā! Man nav mandāta, es neko nevaru sarunāt. Es neesmu ne finanšu ministrs, ne premjers.”

Ģ.Timrots: “Bet, Jūsuprāt, Jums ir iespēja par kaut ko pārliecināt, par kādu lietu šos aizdevējus?”

A.Lembergs: “Es domāju, ka vismaz es to centīšos pārliecināt un tās būs vairākas tēmas. Viena no tēmām, ko es jau priekšvēlēšanu kampaņā, ko LNT arī studijā pie Jums tiešraidē gan citā vietā, atceraties bija diskusija, es tur biju vienīgais, kas teica, ka vajag prasīt.. nevis prasīt, bet ierosināt un pārliecināt aizdevējus, lai viņi pagarina aizdevuma termiņa atgriešanu no vidēja termiņa uz ilgtermiņu, ja. Es teicu, nu, tur 20-tais gads vismaz vai pat uz 20 gadiem u.tml..”

Ģ.Timrots: “Nupat arī finanšu ministrs nāca klajā ar līdzīgu ierosinājumu.”

A.Lembergs: “Jā, nu tai brīdī man finanšu ministrs Repše pateica, ka tas ir bezcerīgi. Premjers arī bija ļoti, ļoti skeptisks, ta, ka es to teicu pirms mēneša tai pašā preses konferencē, tad Vilks mani nosauca par Minhauzenu, muldoņu, un vārdsakot veltīja citus ļoti argumentētus epitetus, apzīmējot, ka es esmu aprobežots un stādu šādus jautājumus. Tagad es aizvakar dzirdu, vakar un aizvakar pēkšņi Vilks.. ir apgaismība nākusi un viņš piekrīt manai šai te pozīcijai, kas man ir dienas kārtībā ierakstīts kā pirmais jautājums par aizdevuma termiņa pagarināšanu. Kāpēc viņam tāda apgaismība nākusi tam Vilkam?! Ne tāpēc, ka vilks lapsu satika, bet tāpēc, ka izrādās Grieķijai bija iedots aizdevums uz trim gadiem, bet viņi ir panākuši uz septiņiem. Tātad tas stāsts, ka to nekādā gadījumā nevar panākt, tas ir tāda savas nevarēšanas apliecināšana. Zināt, kas ir mūsu vadoņiem par vainu? Viņi nestāda it kā brīžiem mazliet utopisku, bet viņi nestāda sev tādu nu augstu mērķi, ko vajag sasniegt sarunās, ja, un, ja tu nestādi tādu augstu mērķi sev izdevīgu pozīciju sasniegšanā, nu tā kā karā – tev jāiekaro kaut kādi ierakumi, savādāk tu nevari neko vinnēt, nu tad arī tu neko nesniegsi, jo neviens jau tev aizdevējs neteiks: sakiet, lūdzu, Vilka kungs, vai Jūs nevēlaties? Mēs Jums gatavi pagarināt uz 20 gadiem izsniegto aizdevumu. Nu tak tā nav, pareiz?”

Ģ.Timrots: “Bez atmaksas pagarināšanas, kuras vēl tās lietas?”

A.Lembergs: “Nu otrs, ko tur svarīgi zināt, protams, aizdevējiem tādu politisko uzstādījumu, ka pensijas pensionāriem samazināt nedrīkst, un tiem, kas saņem šobrīd piemaksas pie pensijām, kuras arī ir nopelnītas, arī nedrīkst. Tas ir svarīgi politisks uzstādījums, un to, protams, paudīs Zaļo zemnieku savienība, to jau viņi saka ne pirmo dienu, un tas ir nu pilnīgi neapšaubāmi un, un nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt. Nākošais jautājums ir, nu, Finanšu ministrijas banku kontos guļ 600 miljoni eiro gatavībā, lai dzēstu kādu ugunsgrēku banku sektorā. Tur jau guļ ne pirmo mēnesi, par to tiek maksāti procenti, bet tā nauda netiek izmantota..”

Ģ.Timrots: “Tieši Finanšu ministrijas kontos?”

A.Lembergs: “Jā, jā! Tas i aizdevēji iedevuši naudu kā nodrošinājumu, ja būs kaut kāda krīze banku sektorā. Nu šobrīd tak nav pamata uzskatīt, ka Latvijas banku sektorā būs kaut kāda krīze un tur vajadzība būs 600 miljoni eiro. Bet kāpēc maksāt naudu par.. naudu par aizņemto naudu? Nu, vai nu viņu vajag atdot atpakaļ jeb arī, es domāju, ka viņu varētu izmantot ekonomikas sildīšanai, t.i., uzņēmējdarbības atbalstam.”

K.Garklāva: “Tas ir jārunā, Jūsuprāt, ar aizdevējiem vai to vajadzētu runāt ar premjeru arīdzan?”

A.Lembergs: “Nē, aizdevējiem tāpēc, ka tas ir mērķa kredīts, tātad banku sektoram. Tā kā bez aizdevēju piekrišanas to nekādā veidā nedrīkst izmantot citiem mērķiem. Tā kā tā arī ir tēmas.. tēma, par ko obligāti būtu jau jārunā. Nu, vēl es domāju runāt, un es domāju, ka tas arī valdības tāds būtisks uzdevums, bet man liekas, ka tas – nezinu, kāda aizdevējiem varētu būt pozīcija – redzat Latvija eksportē un eksportē darbaspēku, un Latvija eksportē darbaspēku par velti. Jūs iedomājaties, ja alus ražotājs eksportētu alu uz Vāciju par velti?! Vai uz Angliju? Nu, kas notiek? Nu ta tā ir kas? Subsīdija, dotācija, dāvinājums? Nu ekonomikā tā neviens nedara, bet Latvija kā sagatavo darbaspēku un eksportē tur uz citiem darbaspēka tirgiem, bet par velti. Un man liekas, ka tā ir liela tautsaimniecības mūsu problēma. Te neiet runa par ierobežotu cilvēku pārvietošanās brīvību vai izbraukšanas brīvību, vai darba meklēšanas brīvību, tas ir cits stāsts. Iet runa faktiski par to, lai tad tie, kuri saņem šo te Latvijā sagatavoto darbaspēku, lai tomēr Latvijā ienāktu atpakaļ tās izma.. atpakaļ kompensētu izmaksas, kas tiek saņemtas par darbaspēka sagatavošanu.”

Ģ.Timrots: “Ko tad starptautiskie aizdevēji mums tagad palīdzēs?”

A.Lembergs: “Nu, ta nozīmē, ka mums faktiski jāpieiet darbaspēka sagatavošanas izmaksu fiksēšanai un, un attiecīgi ekonomisko attiecību veidošanai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Nu, t jāmaina ir pieejas filozofija. Mēs nevaram būt lēta darbaspēka sagatavošanas vieta Vācijai, Īrijai, Lielbritānijai utt.. Tas ir vecajām dalībvalstīm.”

Ģ.Timrots: “Nu droši vien, piemēram,..”

A.Lembergs: “Mēs ar Jums esam pārāk nabadzīgi!”

Ģ.Timrots: “.. Īrija varētu teikt, ka viņi novērš kaut kādas sociālas problēmas šai valstī, ļaujot cilvēkiem nopelnīt pie sevis.”

A.Lembergs: “Viņi neko nenovērs. Viņi izmanto mūsu darbaspēka tātad, lai ražotu Īrijā nodokļus, bet, lai, jo, jo.. atbrauc darbaspēks. Viņš ir sagatavots, bet tas darbaspēks tak ira jāsagatavo, viņam jāizaug. viņš tiek, viņš tiek.. iet bērnudārzā, iet skolā, augstskolā, profskolā..”

Ģ.Timrots: “Bet tad šīs valstis mums maksās par šiem cilvēkiem?”

A.Lembergs: “Nu, valstis, protams, nemaksās, bet tie, kas.. bet tie, kas darbaspēka tirgū piedalās un kādu darbaspēku paņem, protams, tas ir jautājums, kā šī norēķināšanās varētu notikt, ja. Es neizslēdzu arī kaut kādas attiecības starp valstīm, bet tas ir būtisks jautājums, kas, protams, Latvijai pašai būtu jāizstrādā sava politika, jānoformulē un, protams, jāmēģina to realizēt. Šobrīd es nerunāju par gatavu recepti. Es runāju par filozofiju. Piemērs, piemērs, nu, piemēram, Lauksaimniecība akadēmijā, tagad viņu sauc par Universitāti, tur gatavo, piemēram, vetārstus. Vetārsti eksāmenā liek tā, ka viņi iegūst Eiropa starptautisko sertifikātu. Citiem vārdiem, viņi uzreiz var iet strādāt jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī. Tātad mēs ar Jums kā nodokļu maksātāji nofinansējam viņa sagatavošanu, nu viņi aizbrauc tur strādāt, nu?”

Ģ.Timrots: “Bet tad tā ir izglītības politikas un finansējuma jautājums, nevis starpvalstu jautājums.”

A.Lembergs: “Arī starpvalstu jautājums, jo tā ir starpvalstu politikas jautājums? Ja jau Vācijā ir 400 000 brīvas darba vietas, ja..”

Ģ.Timrots: “Bet tad kāpēc mēs par valsts līdzekļiem apmācam cilvēkus, kuri mēs paši nespējam nodrošināt darbu?

A.Lembergs: “Jā, tā, protams, ir. Tas ir medaļas divas puses. No vienas puses, mēs sagatavojam darbaspēku. Uzreiz jautājums, kādam tirgum? Ja mēs viņu eksportējam par velti, tad tas nekam neder. Savukārt, lai nebūtu eksports, ja, bet cilvēki paliktu uz vietas, jābūt ir darbavietām, ja, un tāpēc, protams, ja mēs paskatāmies arī tos sagatavoto dokumentu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad tur ir ļoti, ļoti maz.. maza daļiņa ieskicēta ražotājspēka attīstībai un uzņēmējdarbības attīstībai, kas būtu.. kas būtu, protams, nu kritizējami savā ziņā, un tāpēc es arī aizdevējiem piedāvāšu..”

Ģ.Timrots: “Ir tādas lietas, par kurām Jūs aizdevējiem kritizēsiet šā brīža valdības vadītāju?”

A.Lembergs: “Mans mērķis nav kritizēt šī brīža valdības vadītāju. Dombrovska kungs cenšas. Varbūt viņam labāk būtu bijis pieņemt par finanšu ministru nu ne vilku, bet lāci, un tad varbūt tās lietas būtu labākas..”

Ģ.Timrots: “Kuru lāci?”

A.Lembergs: “Vienalga kuru! Bet tādu nu..!”

K.Garklāva: “Bet, piemēram, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ir izteicies un apšauba, ka Zaļo zemnieku savienība spēs mainīt aizdevēju doma, jo viņš – tiešs citāts: “ja būtu iespējams aizdevēju domas mainīt, Dombrovskis to jau būtu izdarījis,” – tā domā Reirs. Vai Jums ir pārliecība, ka Jums tomēr varētu izdoties ietekmēt domas?”

A.Lembergs: “Redzat, Reirs uzskata, ka nevajag runāt, nevajag aģitēt, nevajag pārliecināt, bet, ja Jūs nerunājat, neaģitējat, nepārliecināt, tad Jums uz zelta paplātes neviens labklājību un pozīciju un izdevīgumu neatnesīs. Tā ir klasiska sulaiņa domāšana, kas ir ļoti tipiska Latvijas vadītājiem, ja. Tādiem cilvēkiem jāiet ielas slaucīt. Viņi nevar pārstāvēt valsts intereses un par tām cīnīties. Mans uzdevums ir palīdzēt Dombrovskim. Mans uzdevums ir palīdzēt tam pašam Vilkam. Mans uzdevums ir vadīt pēc iespējas labāku pozīciju sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai veicinātu Latvijas izaugsmi..”

Ģ.Timrots: “Vai Zaļo un zemnieku savienība saskaņos savus viedokļus pirms tikšanās ar aizdevējiem ar koalīcijas partneriem?”

A.Lembergs: “Nē. Tie nav saskaņoti, bet tie visi ir diskutēti. Tie visi ir arī pirms tam, pirms tam pozicionēti. Nu, piemēram, mēs jau otro gadu aicinām Finanšu ministriju sastādīt valsts budžetu tā, lai tas būtu caurskatāms, precīzi – es arī Jums te esmu stāstījis, ja – lai mēs redzam, ja cik.. ka, ja pērk kompjūterus kāda iestāde, tad cik, kādus, ja krēslus, galdus tur, ja komandējumiem, tad kur, kādi, kas ir ieplānoti. Es arī runāšu par to, ka nu.. Un diemžēl mēs no Finanšu ministrijas šādu izvērstu budžetu, skaidru budžetu neesam saņēmuši, līdz ar to budžets nav caurskatāms, un līdz ar to tā izpilde nav kontrolējama, un līdz ar to naudas plūsma nav kontrolējama. Un, ja Jūs savā ģimenes budžetā..”

Ģ.Timrots: “Bet tūlīt nākamā gada..”

A.Lembergs: “.. nekontrolēsiet savu naudas maku, tad Jūs aiziesiet uz veikalu un atklāsiet, ka tur nav naudiņa, pareiz?”

Ģ.Timrots: “Bet tūlīt nākamā gada budžets jāsāk gatavot.”

A.Lembergs: “Jā.”

Ģ.Timrots: “Tas notiks tāpat? Bez šīs informācijas?”

A.Lembergs: “Nu, nākamā gada budžeta.. budžeta visas tās galvenās aprises tiks iezīmētas šajā sarunu raundā, kurš sākas šobrīd ar Eiropas Komisiju un Valūtas fondu, un, un, protams, arī šajā kontekstā notiks arī šī te saruna, ja. Jo, piemēram, virkne, virkne sociālo izdevumu, tai skaitā tādās nozarēs kā labklājība, kā izglītība, kā veselības aizsardzība, tika finansēta līdz šim vairākus gadus no Pasaules Bankas kredīta. Bet šis Pasaules Bankas kredīts beidzas, bet faktiski šie izdevumi valsts budžetā, kas tika finansēti, tie pēc būtības ir pamatbudžeta izdevumi. Tie nav tādi – gribu daru, gribu nevaru. Nu, piemēram, piecgadīgo un sešgadīgo apmācība, lai sagatavotos skolai. Mēs tak nevaram pēkšņi pieņemt, ka to nedarīs. Taisnība, valdība ir pieņēmusi, ka šis izdevums iet pamatbudžetā, bet, piemēram, zāles tika 100% finansētas, šis te maksājums, tā bija, tā arī no Pasaules Bankas naudas. Nu, ko tad – bezmaksas zāles vispār nebūs?”

K.Garklāva: “Vai šobrīd..?”

A.Lembergs: “Tāpatās, kur tie cilvēki nokļūs? Tie cilvēki nokļūs slimnīcā. Tas būs lētāk vai dārgāk, ja? Tā kā šis jautājums šobrīd ir ļoti aktuāls, un ir svarīgi, lai starptautiskie aizdevēji saprastu šo cēloņseku sakarību, jo šobrīd jau Latvijai Eiropas Savienībā ir vislielākais īpatsvars no medicīnas pakalpojumiem, ko sniedz klients. Tas ir 39%. Iznāk, ka mūsu iedzīvotāji visbagātākie Eiropas Savienībā..”

Ģ.Timrots: “Tad par cik lielu naudas daudzumu mums būs mazāk tai brīdī, kad beigsies šis Pasaules Bankas kredīts?”

A.Lembergs: “Nu ta ir.. Tātad soc.. tikai medicīnā vien tas ir 30 miljoni. Jā, tikai medicīnā.”

K.Garklāva: “Vai ir zināma aptuvenā..”

Ģ.Timrots: “Un nākamgad vairs nebūs?”

A.Lembergs: “Nē, viss, viss. Un tagad ir jautājums, ko no tā likt pamatbudžetā, un to, ko neieliek pamatbudžetā, ko darīt? Atteikties? Nu tas ir ļoti, ļoti uzmanīgi jāizvērtē, ja. Un te nevar tā vienkārši, nu, griezt, varbūt tā kā liekas tur kādam, kādam, kādam, tā teikt, bijušam bankas.. bankas ierēdnim vai nu darbiniekam.”

K.Garklāva: “Jūsuprāt, cik reāli tas, ka konsolidējamā summa varētu būt aptuveni 300 miljoni?”

A.Lembergs: “Es domāju, ka tas ir absolūti nereāli. Tie aprēķini veikti pie pilnīgi citām Latvijas ekonomikas attīstības prognozēm. Šobrīd es domāju pilnīgi skaidrs, ka, nu, man vismaz liekas, ka tas ir pietiekami skaidrs, ka šogad inflācija būs ap 4%. Tur bija ielikt 1,1%. Līdz ar to IKP pieaugams būs ievērojami lielāks tekošā gada cenās. Ja ir iesaldētas pensijas, darba algas un vispārējais, līdz ar to reālā darba alga un pensija samazinās, līdz ar to veidojas arī pavisam cita budžeta ieņēmumu-izdevumu struktūra un, protams, arī šī te proporcija starp iekšzemes kopproduktu un budžetu. Un līdz ar to es..”

Ģ.Timrots: “Un tad konsolidācijas apjoms – nevis 300 miljoni, bet?”

A.Lembergs: “.. es domāju, ka tā prognoze kaut kādi šobrīd, kas ir 130, es domāju, ka tas ir, pēc manām domām, ka tas ir vispār maksimums. Es pat domāju, ka tā varētu būt mazāka. Pie tam tur lufte ir, jo mūsu apņemšanās ir, lai būtu 3%, ja. Un šobrīd tiek līdz 2,9. Viņi it kā prasa tur 2,5, bet tur ir iespējas.. iespējas runāt. Tā kā es domāju, tā izejas pozīcija Latvijai nav traģiska. Svarīgi, redzat, kas ir, svarīgi, lai Latvija virzītos.. nu tās ieteikumi kādi viņi ir, jāsaka, ka viņi ir lielā mērā pareizi, ja. Man tur grūti kaut ko teikt, ko tie aizdevēji, ko viņi te prasa. Tas viss ir nepareizi. Mēs tā teikt gudrāki, nu, jā, nu, jā, viņiem ir lielā mērā taisnība. Un viņi, protams, grib, lai mēs parādām progresu. Visās tajās dzīves jomās, faktiski visās dzīves jomās, faktiski visās dzīves jomās. Un, ja mēs to varam parādīt, tad, protams, ir vieglāk ar viņiem vienoties. Varbūt mazliet pielaidīgākiem cipariem tai budžeta deficītā, nekā tas veidojas tad, ja viņi neredz progresu.”

Ģ.Timrots: “Paldies Jums par sarunu!”

K.Garklāva: “Paldies!”

A.Lembergs: “Paldies! Visu labu!”

Ģ.Timrots: “Un veiksmi Jums sarunās ar aizdevējiem!”

A.Lembergs: “Paldies!”

Publicēts lapā: 5.04.2011