Kalendārs

Dombrovskis & Co tērē uzticības kredītu (NRA, 18.03.2011.)

Līdz ar premjeru Valdi Dombrovski pirms vēlēšanām un tajās saņemto uzticības kredītu strauji tērē arī viņa partijas biedri valdībā.

Lielāko popularitātes kritumu piedzīvojis ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kā arī Par labu Latviju deputāts Guntis Ulmanis, bet lielāko kāpumu – Valsts prezidents Valdis Zatlers, Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) un Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij). Joprojām populārākā amatpersona ir valsts kontroliere Inguna Sudraba, liecina SKDS veiktais pētījums.

Premjers, kam vēl pirms nepilna gada bija pozitīvs reitings (plus 6), nu tiek uzlūkots vairāk skeptiski (mīnus 9) – puse iedzīvotāju viņa darbu vērtē negatīvi. Pilsoņu vidū aina nav daudz labāka: 47,9% vērtē negatīvi, 44,2% – pozitīvi. Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs to saista ar sabiedrības apnikumu pārtikt no nepildītiem solījumiem un “pļāpām”, bet politologs Juris Rozenvalds teic, ka tā vēl ir maiga atmaksa par solījumu nepildīšanu un konsekvences trūkumu.

Premjers uz savas ādas arīdzan izbauda rezultātu Vienotības starppartiju intrigām valdības izveidē, un nu viņa grimšanas procesu būtiski sekmē arī vairāki viņa ministri. Lai gan tradicionāli ārlietu ministra postenis bijis sabiedrībā visai pozitīvi vērtēts un tā turētāji gozējušies saulītē, šī amata aura nav pavadījusi Ģ. V. Kristovski. Vai, drīzāk, viņa aura bijusi daudz spēcīgāka, liekot vēl pērn pavasarī daudzu pretrunīgi vērtētajam Rīgas domniekam no mīnus 8 punktiem ministra veidolā novelties līdz mīnus 32 punktiem, piezemējoties līdzās jau izsenis par sabiedrības peramajiem zēniem kronētajam Šlesera–Šķēles–Godmaņa trio. Viņam piebiedrojusies pusdemisionējusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Pretēji ārlietu ministram iekšlietu ministra amata publiskā nasta apriori ir smagāka, ko vēl vairāk uz leju vilka virkne traģisku, ar nozari saistītu notikumu un pašas ministres kļūdas.

Ar realitāti nesaskan ekonomikas ministra redzējums par panākumiem ekonomikas sildīšanā: Arta Kampara negatīvo vērtētāju skaits dubultojies. Neraugoties uz centieniem aktīvi pozicionēties kā cīnītājam pret tiesnešu alkatību, pieaudzis tieslietu ministra Aigara Štokenberga kritiķu pulks, gaužām bēdīgi kā kultūras ministrei klājas S. Ēlertei (mīnus 16 no plus 1), kuras iepriekšējie ideāli un kritiskās pozīcijas kā Dienas vadītājai kapitulējušas politikā. Mīnusos ir arī Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Dz. Zaķis, par kuru joprojām nav dzirdējusi teju puse Latvijas iedzīvotāju.

No Vienotības politiķiem pozitīvs reitings ir vienīgi eiroparlamentārietei Sandrai Kalnietei, arī aizsardzības ministram Artim Pabrikam, bet šīs mērījums veikts vēl pirms viņa bēdīgi slavenā izteikuma par muļķiem, kas strādā par simt latiem.

Lai arī valdības sociālie partneri un mediji daudz kritizējuši valdības darba stilu, neinformējot sabiedrību, partnerus, nekonsultējoties ar viņiem, jo īpaši budžeta izstrādes laikā, nav indikāciju, ka tas varētu tikt mainīts. Gluži otrādi, Dz. Zaķis teic, ka apspriest lēmumus, pirms tie pieņemti, nav pareizi. Acīmredzot pie šādas politikas arī pieturējies finanšu ministrs Andris Vilks. Paradoksāli, ka laikā, kad nepārtraukti un ilgstoši politikā un medijos runā lielākoties par budžeta konsolidāciju, par A. Vilku nav dzirdējuši 40,9% iedzīvotāju un 38,6% pilsoņu.

Jāteic, uz vairākām publiskajām diskusijām zem ambrazūras viņa vietā sūtīta ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele.

Pērn aprīlī absolūti negatīvāk vērtētais politiķis bija toreizējais finanšu ministrs Einars Repše, bet V. Dombrovska reitings bija augsts. J. Rozenvalds abu reitingu atšķirības, neraugoties uz solidāri pieņemtajiem nepopulārajiem lēmumiem, tolaik skaidroja ar abu pastāvīgajām domstarpībām, kuru dēļ abi netika asociēti kā komplekts, bet politkonsultants Mārcis Bendiks norādīja ideālo lomu dalījumu no publiskās komunikācijas viedokļa, kad viens ir labais, otrs sliktais. No šī viedokļa V. Dombrovskim ļoti pietrūkst Repšes, kuru sitienu absorbētspējas ziņā A. Vilks nespēj aizstāt.

Popularitātes kritums tā neskar ZZS līderus. Reitings uzlabojies frakcijas šefam Augustam Brigmanim un pēc Saeimas spīkera amata zaudēšanas arī Gundaram Daudzem. No visiem ministriem vispozitīvāk vērtētais ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, otrais aiz viņa – Raimonds Vējonis. Vieglos mīnusos tikusi ZZS labklājības ministre Ilona Jurševska (mīnus 2,2) un satiksmes ministrs Uldis Auglis (mīnus 3,9). Izglītības ministrs Rolands Broks (mīnus 4,4) ir melnākais zirdziņš – 68,6% iedzīvotāju (65,6% pilsoņu) par tādu nav dzirdējuši. Negatīvāk novērtētais ZZS ministrs ir veselības ministrs Juris Bārzdiņš, kuram, tāpat kā I. Jurševskai un U. Augulim, nekaitētu padomāt par komunikāciju un atpazīstamību.

Krasās ZZS un Vienotības ministru reitingu atšķirības A. Brigmanis arī izmanto kā argumentu apvienības ministru nomaiņas nepamatotībai. Baumas par I. Jurševskas, R. Broka, kā arī Ģ. V. Kristovska un A. Kampara iespējamu nomaiņu gan neviens oficiāli neapstiprina. Dz. Zaķis runas par ministru nomaiņu dēvē kā “mirkļa emociju uzbangojumu, pīli, no kuras mēģināts modelēt kādu iespējamību”. A. Brigmanis spriež: “Ja premjers saka, ka neko tādu nekad nav teicis, tad jautājums, kas un kāpēc kas tāds tiek darīts aiz premjera muguras? Mērķis bija parādīt sabiedrībai, ka Vienotība ir kārtīgi strādātāji, bet mūsu ministri – sliktie, kas bremzē darbu? Bet reitingi rāda, ka sabiedrība domā pretēji. Bet varbūt Vienotība grib tikt vaļā no saviem nepopulārajiem ministriem, un kompānijai vajag pavilkt kādu līdzi?”

J. Urbanovičam “runas par ministru maiņu atgādina joku par trim aploksnēm, ko iepriekšējais priekšnieks atstājis pēcnācējam, kuras jāatver, sākoties problēmām. Pirmajā rakstīts: “Gāz visu uz mani!” (Dombrovskis vaino visus iepriekšējos premjerus), otrajā: “Maini komandu!” (runas par ministru nomaiņu), trešajā aploksnē, kuru viņš vēl nav atvēris, bet neizbēgami atvērs: “Raksti trīs aploksnes!”.”

Dz. Zaķis brīdina, ka ekonomikas augšupeja (ja tāda tiešām ir) ir laiks, kad opozīcija vēlas nokļūt pie varas, savukārt A. Brigmanis valdības stabilitātes risku nesaista nedz ar reitingiem, nedz ekonomikas rādītājiem, bet vienīgi ar 2012. gada budžeta izveidi. ZZS iebildīs pret jebkādu pensiju samazināšanu, tostarp to piemaksu. Iespējams, ka plaisas koalīcijā varētu parādīties jau visai drīz, jo jau aprīlī Eiropas komisijai jāiesniedz 2012. gada budžeta vīzija, kurā, iespējams, jau jāiezīmē arī konkrētas sadaļas, piemēram, sociālā joma, kur tiks konsolidēti līdzekļi.

***

KĀ SKAIDROJAMAS REITINGU IZMAIŅAS?

Juris Rozenvalds, politologs:

– Izteikti ieguvēji, dažādos variantos, ir I. Sudraba, A. Lembergs, V. Zatlers, arī N. Ušakovs: nekādas lielas kļūdas viņš nav pieļāvis, neticīgie pārliecinājušies: rekur ir viens krievs, un – normāls!

V. Dombrovska un Vienotības ministru reitinga kritums ir pat samērā maiga atmaksa par solījumu nepildīšanu, konsekvences un valdības vienotības trūkumu. Uzticības kredīts pakāpeniski rūk.

Uz ZZS ministriem tas tik lielā mērā neattiecas, jo atslēgas posteņos tomēr ir Vienotība, turklāt ZZS arī konsekventi strādā uz publiku: pensijas neļausim samazināt, izglītībai budžetu nesamazināsim!

Augusts Brigmanis, ZZS:

– Ļoti daudz tomēr atkarīgs no pašiem ministriem. Labklājības, veselības jomā tāpat netrūkst problēmu. Manuprāt, mūsu ministriem izdodas prasmīgāk sarunāties ar sabiedrību, argumentēt nekā Vienotības ministriem, kuri nereti sapinas vārdos, pasaka vienu, tad mēģina taisnoties. Mūsu ministru zemā atpazīstamība skaidrojama ar to, ka lielākoties viņi ir jauni ministri, jaunienācēji publiskajā politikā.

Jānis Urbanovičs, SC:

– Raugoties uz reitingiem, nāk prātā pasaka par karaļa tērpu, kurā visi apbrīno karaļa tērpu, kaut gan karalis ir pliks – patiesībā nekas netiek darīts. Nesen reformu grupas sēdē tika runāts par darba sākšanu pie struktūrreformām – par to jau divus gadus tik vien kā runā! Dombrovskis atnāca kā cerība, bet tā netiek pamatota ar darbiem, viņš ir tāds pats pļāpa kā visi citi, kurus pats nozākā. Diemžēl tas puisītis, kas pateiktu, ka karalis ir pliks, un kas nāktu no Dombrovska svītas, vēl nav parādījies. Var gadīties, ka par to kļūst starptautiskie aizdevēji. Runa ir par Dombrovski kā cerību un viņa komandu. ZZS nav viņa komanda, tāpēc viņiem piedod.

Dzintars Zaķis, Vienotība:

– Valdība spiesta rīkoties glābšanas, nevis attīstības režīmā. Varbūt arī ir pietrūkusi spēja pasniegt pietiekami saprotami un plaši to kripatiņu, kas tomēr ir izaugsme. Nepiekrītu, ka vajadzētu plašāk diskutēt par lēmumiem to sagatavošanas stadijā. Tas ir nepareizi, jo nevalstiskais sektors, mediji, politiķi tos cenšas kariķēt, pavērst sev par labu, un tas nenoved pie pareiza lēmuma.

Ja ekonomika ies uz augšu un nebūs ārkārtas kolapsu, cilvēki sāks domāt pozitīvāk. Bet parasti šādos brīžos opozīcijai ir vislielākā motivācija domāt par nokļūšanu pie varas.

Avots: www.nra.lv

Publicēts lapā: 18.03.2011