Kalendārs

Nav jātaupa uz iedzīvotāju rēķina (NRA, 18.02.2011.)

Valsts joprojām nespēj pienācīgi sekot līdzi saviem tēriņiem, mēģinot taupīšanu īstenot galvenokārt uz iedzīvotāju rēķina, bet šogad gandrīz par miljonu latu pieaugs komandējumu izdevumi, par 25 miljoniem – izdevumi precēm un pakalpojumiem, par diviem miljoniem – telpu īres tēriņi.

Šādu viedokli vakar medijiem pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Koalīcijas spēku – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – sadarbības partnera partijas Latvijai un Ventspilij līderis A. Lembergs neslēpj neizpratni par valsts nespēju prātīgi saimniekot un sekot līdzi liekiem tēriņiem. Kā piemēru A. Lembergs min 27 miljonu latu pieaugumu atlīdzības fondā, kas saistīts ar valdības gatavību piešķirt ievērojamas summas Eiropas Savienības (ES) naudas apguvei, kas savukārt paredz papildu izdevumus darbinieku algošanai. Nenoliedzot, ka, sildot ekonomiku, valstij jāmēģina apgūt pēc iespējas lielāki ES līdzekļi, A. Lembergu tomēr izbrīna, kāpēc šā procesa dēļ kādam ierēdnim būtu jāpalielina atalgojums. Tāpat Ventspils pašvaldības vadītājā neizpratni raisa šogad plānotais 25 miljonu latu lielais pieaugums preču un pakalpojumu iegādei, lai gan valsts pārvaldē nodarbināto cilvēku skaits ir sarucis gandrīz par ceturto daļu.

Jau otro gadu aug valsts pamatbudžeta tēriņi komandējumiem. Treknajā 2008. gadā komandējumiem tika izlietoti 17,75 miljoni latu, bet 2009. gadā šie izdevumi saruka līdz 6,28 miljoniem. Taču jau 2010. gadā atsākās tēriņu augšupeja, kad valsts komandējumiem atvēlēja 6,67 miljonus, bet šogad tie varētu būt jau 7,66 miljoni. “Ierēdņi nenoturējās, tomēr gribas braukt,” ironiski atzina A. Lembergs, piebilzdams, ka šāda politika ir klaji negodīga, piemēram, pret pedagogiem, kuriem tiek piedāvāts samazināt jau tā niecīgās piemaksas par papildu pienākumiem.

Ne mazākus pārmetumus Ventspils mērs veltīja arī plānotajam divu miljonu pieaugumam par ēku, telpu īri un nomu. 2008. gadā šim mērķim tika atvēlēts 31 miljons latu, 2009. gadā – 27 miljoni, 2010. gadā – 26 miljoni, bet šogad jau 28 miljoni, kas praktiski nozīmē atgriešanos trekno gadu līmenī. A. Lembergs atgādināja, ka īres cenas ir sarukušas gandrīz uz pusi, turklāt valsts pārvaldē strādā daudz mazāk cilvēku.

Ņemot vērā visus argumentus, A. Lembergs uzskata, ka šā gada valsts budžets būtu pārstrādājams, mazāk ceļot nodokļus, bet kārtīgāk veicot revīziju valsts izdevumos. Ventspils mērs arī norādīja, ka Latvijai būtu jāpanāk starptautiskā aizdevuma pārstrukturizēšana no vidējā uz ilgtermiņa aizdevumu. Tam par pamatu esot aprēķini, ka 2012. gadā Latvijai būšot jāatdod 320 miljoni latu, 2013. gadā – 515 miljoni, bet 2014. gadā jau 1,2 miljardi, kas esot milzīgs lēciens. Partijas Latvijai un Ventspilij līderis ir pārliecināts, ka līdzekļu atdošanas grafiks šobrīd ir pārāk smags un Latvija tam nav gatava.

A. Lembergs izteica savu viedokli arī par šā brīža koalīciju un tās stabilitāti. Pēdējā laika notikumi, tostarp ķildas ap tiesībsarga kandidatūru, viņam ir likuši secināt, ka apvienības Vienotība iekšienē pastāvot spēcīgs strāvojums, kas cenšas gāzt Valda Dombrovska valdību. Ventspils mērs arī uzskata, ka ZZS nekļūs par koalīcijas izjukšanas iemeslu, jo V. Dombrovska valdība pastāvēs tik ilgi, kamēr Vienotības iekšējās opozīcijas spēki negūs virsroku. Lai gan A. Lembergs nekonkretizēja, kas tieši ir domāts ar Vienotības iekšējiem strāvojumiem, viņš uzskata, ka Vienotībā ir spēcīga sponsoru ietekme un tieši viņu dēļ savulaik ārpus valdības palika nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK.

Avots: www.nra.lv

Preses konferenci un prezentāciju par valsts budžeta izdevumiem ir iespējams apskatīt šeit.

Publicēts lapā: 18.02.2011