Kalendārs

Intervija ar Aivaru Lembergu LZK raidījumā “15 karstās minūtes” (25.01.2011.)

Get the Flash Player to see this content.

Andrejs Filipovs, raidījuma vadītājs: “Labvakar, vēlu Jūsu mājās! Jūs skatāties Latvijas Ziņu kanāla informatīvo raidījumu “15 karstās minūtes”. Mūsu šī vakara studijas viesis Aivars Lembergs. Labvakar!”

Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs: “Labvakar!”

A.Filipovs: “Kāds Jums ir nosakņojums, dzīvojot šajā valstī, katru dienu medijos un valdībā dzirdot par budžeta konsolidāciju, par to, kur mehāniski stāsta, ka jānoņem, lai atkal ietaupītu? Nav tā kā depresīvāk?”

A.Lembergs: “Nu tā ir dzīves ikdiena, nu kāda depresija tur. Pie tam tagad jau es skatījos rīts ir par 20 minūtēm ātrāk, kas man ļoti priecē, jo es cenšos katru rītu slēpot. Un, kad es sāku slēpot, ir pirms plkst. 7.00, tad vēl ir nakts un pa mežu slēpot naktī nu ta ne visai patīkami. Un tagad es gaidu, kad nu jau pirmā, pirmā mazliet bezdelīga gaismas parādās. Tā kā tas manī vieš lielu optimismu, un es gaidu, kad atlidos pirmie gājputni un, un sāks no rītiem jau čivināt, un tad būs vispār pasaka.”

A.Filipovs: “Bet, ja pie valsts problēmām ķeramies, konsolidācija – vārds?”

A.Lembergs: “Nu tā mana pozīcija pietiekami vienkārša. Tātad Latvijai ar Valūtas fondu un Eiropas Komisiju uz 2011… par 2011.gadu, tātad šogad vienošanās ir tāda, ka deficīts nedrīkst būt.. deficīts ir 6%. 6% no IKP. Apstiprinātajā Latvijas valsts budžetā ir 5,4%. Starpība 0,6%. Deficīts ir mazāks, nekā varētu būt. Šie 0,6% dod 50.. nē, meloju! 79 miljoni latu.”

A.Filipovs: “Ko tas nozīmē?”

A.Lembergs: “Nu tas nozīmē, ka, ja, ja deficītu iestrādā budžetā 6%, tad parādās brīva nauda 79 miljoni. Bet it kā vajagot konsolidēt 50. Līdz ar to problēma ir atrisināta. Bez tam budžetā ir iestrādāts, ka jāsamazina ir pabalsti vecākiem par bērniem. Tātad tur vēl paliek pāri 29 miljoni latu. Atkal tur vot nekādus pabalstus neaiztikt. Es vispār uzskatu, es arī aicināju zaļo zemnieku vadītājus, konkrēti uzrunāju Augustu Brigmani, ka Zaļo zemnieku valdei vajag pieņemt lēmumu, kas aizliedz ministrei, labklājības ministrei vispār domāt par šo te pabalstiem atvēlētās naudas samazināšanu. Es.. var būt, var būt runa par to, kuri vecāki, atkarībā no viņu tās situētības saņem cik lielu atbalstu, ja. Jo varbūt ir tādi vecāki, kas saņem šos te 8 latus vai, vai tur 12 latus, bet viņiem ir tur 2000 latu ieņēmumi vai.. un atkal ir tādi, kas ir maznodrošinātie. Es jau uzskatu, ka pabalsti vispār būtu jāsaņem tādiem, kas ir nu trūcīgi vai maznodrošināti, nu kāda nu būtu tā, tā.. kas pie ta būtu pieskaitāms, arī tāds diskutējams jautājums. Bet katrā gadījumā bērnu pabalstus par bērniem nedrīkst noņemt, jo demogrāfiskā krīze mums ir ārkārtīgi smaga. Tātad tas ir pirmais, tātad 6% un 5,4% – 79 miljoni. Otra lieta, es visu laiku aicinu premjeru un valdošo koalīciju veikt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, nu jau gads ir pagājis kā es to daru, un vienoties par to, lai tie kredīti, kas ir izsniegti Latvijai, būtu nevis vidēja termina, tur apmēram pieci gadi, kā tagad tas ir, bet būtu ilgtermiņa, nu teiksim, 20 gadi. Nu, un šogad, ja es pareizi atceros ir Latvijai jāatdod no pamatsummas 220 miljoni. Ja šo termiņu pagarina uz 20 gadiem, ja, kredītu, nu tad šogad būtu jāatdod 1/5 daļa no 220 jeb 55 miljoni. Nu starpība 220 – 55 = 165. Nu tad atkal brīva nauda. Tad citiem vārdiem, nu es, es redzu šādu risinājumu. Cita lieta, ka jautājums, teiksim, par augstākās izglītības efektivitāti, un kur es redzu galveno problēmu, augstākā izglītība Latvijā nedod kvalitatīvas zināšanas..”

A.Filipovs: “Ko nozīmē nedod kvalitatīvas zināšanas?”

A.Lembergs: “Redzat, kas ir par lietu. Latvijā tātad notiek mācību programmu akreditācija un tas process ir gana tāds izstrādāts. Tur tiek piesaistīti starptautiskie eksperti un tā. lūk, un, ja mēs skatāmies uz papīra pēc tās programmas, tad programma ir.. nu atbilst starptautiskajiem kritērijiem. Bet atšķirībā no vidusskolas beidzēja, kurā ir centralizētais eksāmens un kur visi liek vienādu eksāmenu, līdz ar to tiek novērtēt, ko tad viņš tur ir iemācījies tai vai citā priekšmetā, augstskolu beidzot, šāda te nu novērtējuma nav. To vērtē katra augstskola, katrs tur pasniedzējs, kad nu pieņem viņš tur to eksāmenu tā ir. Un līdz ar to tā zināšanu kvalitāte, tas profesionālisms, ar kādu beidz mūsu studenti, diemžēl viņš diezgan bieži, es atļaušos teikt, atšķiras no tā, kādam viņam vajadzētu būt pēc apstiprinātās studiju programmas, ja. Pēc akreditētās studiju programmas. Un tā, es redzu, ir galvenā problēma. Otra, protams, ir jautājums, kur ir valsts pasūtījums un kur nav, kuras profesijas Latvija tur valsts.. tātad subsidē vairāk, kuras mazāk, nu tas ir vienmēr diskutabls jautājums.”

A.Filipovs: “Mums ir par daudz ekonomistu, juristu, citu humanitāro nozaru speciālistu?”

A.Lembergs: “Oi, jā! Nu droši vien, ka.. es domāju, ka ilgu laiku, it īpaši 90-tajos gados milzīgs uzsvars bija uz humanitārajiem, un arī šobrīd faktiski mēs redzam, ka vidusskolu beidzēji tomēr nu ļoti vēlas stāties humanitārajos. Atceramies, 90-tajos gados, nu tas bija Piebalgs, kas faktiski pārgāja no obligātās tur matemātikas, fizikas, ķīmijas mācīšanās, kā tas bija manā laikā. Ja, tu nevarēji nemācīties. Ja tu nevarēji nokārtot eksāmenu un beigt vidusskolu ar pozitīvu atzīmi kādā no dabas zinātnēm, cauri tu nebeidzi vidusskolu! Pēc tam uztaisīja, ka tā – gribu mācos, gribu nemācos. Līdz ar to, bet, ja tu neesi mācījies fiziku, tu nevari būt inženieris vai matemātiku.. Līdz ar to milzīgs cilvēku skaits tika vienkārši nopļauts no šīs, no šīs te, no šīs tālākās izglītības un profesionālās darbības. Cita lieta vēl viena ir, redzat, mēs jau varam saražot, labi, arī kvalitatīvus tos, tos.. speciālistus tajā augstskolā, a jautājums, kuram darbaspēka tirgum? Kuram? Labi, arī sagatavosim inženierus. Kuram darbaspēka tirgum? Latvijas? Inženieri vajadzīgi industrijā.”

A.Filipovs: “Attīstot industriju.”

A.Lembergs: “Nu, jā! Bet redzat, tam jau jāiet roku rokā, bet ar vieniem inženieriem arī par maz. Vēl jau vajadzīgi ir profesionālās vidusskolas. Jeb tagad, nu ja veidos kompetences centrus, lai tur izglītība būtu, šī profesionālā izglītība, šiem beidzējiem, kuri tad strādātu par tiem strādniekiem, lai viņa būtu augstā līmenī. Ko nozīmē augstā līmenī? Teiksim, es Ventspilī stādu, ka Ventspils Profesionālajai vidusskolai, viņi šobrīd to, to tā nevar pateikt, ka viņi tā.. tāds līmenis ir, viņai jāatbilst pēc sagatavotā produkta, tas ir pēc tiem skolas beidzējiem, viņiem jābūt ir labam Vācijas līmenim. Vārdsakot vācu profskolas beidzējs un, un, un Latvijas vai Ventspils viņiem jābūt abiem diviem konkurētspējīgiem. Vēlams, lai mūsējais būtu labāks.”

A.Filipovs: “Kad būs reforma šajos visos jautājumos? Gan augstākās izglītības sistēmā, gan arī arodskol..”

A.Lembergs: “Nē, nu arod.. arodu es gribētu teikt, ka šobrīd faktiski reforma notiek, ja. Jo notiek profesionālo vidusskolu konsolidācija, tiek veidoti kompetences centri. Nu, protams, tur bija dažādi iespaidi.. politisks spiediens no malas. Šis tas varbūt neizdevās tā kā, tā kā varbūt vajadzēja. Šobrīd ir kompetences centriem piesaistīti lieli Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. Līdz ar to profesionālās vidusskolas spēs būtiski uzlabot materiāltehnisko bāzi, bet ir, kā vienmēr māca ne dzelži, māca pedagogi. Un, un šobrīd, protams, jautājums par pedagoģiskiem kadriem, tai skaitā profesionālajā izglītībā, kur ir vēl grūtāk atrast cilvēkus un viņu samaksu, nu tas ir jautājums atkal nr.1. Jums var būt moderni dzelži, bet, ja tie pedagogi nav attiecīgā līmeņa, attiecīgā kalibra, tad gala rezultātā arī nebūs šī produkta. Bet nu profesionālā vidusskolu sistēma tomēr, nu, man liekas, ja tur piestrādās līdz galam, viņam vajadzētu uzlaboties tai produktam, ja. Tā kā tas viss ir kopumā, viņu Jūs jau nevarat.. Savukārt, lai profesionālā vidusskolā būtu labi, vajag vispārējo vidējo izglītību labā līmenī, ja. Un vispār vidējo izglītību vajag labā līmenī, ja Jūs gribat, tad Jums vajag pirmskolas sagatavošanas līmeni, ja. Nu, viss tas iet cēloņseku sakarībā. Nav tik vienkārša tā lieta.”

A.Filipovs: “Kā vērtējiet domu daudzas augstskolas apvienot? Piemēram, Mūzikas akadēmiju ar Mākslas akadēmiju.”

A.Lembergs: “Nu, redzat, ko nozīmē apvienot? Nu uztaisīja augstskolu, ka tā ir.. nu principā augstskola ir autonoma. Viņai ir sava satversme utt.. Viņai ir savs īpašums un tā. Apvienot, nu, ja tās ir valsts augstskolas un viņām ir absolūti vienāda, vienāda profila, ja viņas saņ.. tiek finansētas pilnā apjomā no valsts budžeta, nu tad, protams, tas, kas dod naudu, tas var runāt par optimizāciju. Normāli tas būtu. Nu, ja Jūs finansējat, nu ta Jūs sakāt: paga, nē es nefinansēšu Jūs šitādi. Ja Jūs.. es finansēšu tad, ja Jūs būsiet tādi, pareiz? Bet, ja Jūs nefinansējat, vai finansējat ļoti maz, bet lielāko daļu no tās naudas nopelna pati augstskola, piemēram, ja, a ir augstskolas, kuras vispār pašas pelna tikai, kuras vispār no valsts budžeta neko nesaņem, ja. Nu tad viņi ir autonomi. Nu tad viņi arī lemj, kā viņi.. Ja viņi ir konkurētspējīgi šajā tirgū, viņi spēj piesaistīt studentu, students ir gatavs maksāt par šo izglītību, nu ko, nu ko.. Nu, sacenšaties. Tā kā es personīgi domāju, ka te vēl tā ideja ir, ka apvienot visus vienā lielā Latvijas augstskolā, nu es domāju, ka tas noteikti nu nav pareizi , noteikti nav pareizi. Es minēšu konkrēti, Ventspilī bija Tehniskajai universitātei filiāle. Visu cieņu Tehniskajai universitātei. Mēs ar viņiem sadarbojamies, ja un tā. Gan ar Knēta kungs bija kad rektors, gan es domāju arī tagad jaunais rektors, kas šodien laikam tiek stiprināts. Viss ir kārtībā. Bet tās filiāles bija tādas galīgi nīkuļojošas. Viņiem tās bija kaut kur 200 km no Rīgas. Ne tur mācību, nekā. Tad, kad mēs uztaisījām savu augstskolu, un tā bija pašvaldība, kas šo te visu iniciēja, un faktiski par pašvaldības naudu tika izveidota. Te ir pilnīga cita vilkme. Šodien mums ir turpat 900 studentu, mums ir 650 vietas kopmītnēs viņiem nodrošinātas, modernas ar aprīkojumu un tā, stipri labākas nekā, kad es biju students, nesalīdzināmi labākas. Ir inženierpētniecības centrs, ir radioastronomijas centrs, kas darbojas globālā tirgū, globālā zinātnē, gan fundamentālā, gan pielietojamā. Tā kā es esmu pret to, ka salikt visu vienā lielā, es teiktu, kolhozā. Tas nav pareizi. Es arī saprotu, ka tā doma ir kāda, ka mūsu augstskolas tik mazas, tur tik maz to zinātnieku, relatīvi maz, ka tādā starptautiskā salīdzinājumā, it kā milzīgi nesalīdzināmas lietas. Bet es šajā sakarā iedomājos, atbrauc pie mums Ķīnieši tur par ostas sadarbību, saka, o, taisām sadarbības pilsētu, jūsu osta, bet mūsu osta pēc kā salīdzināma pēc kravas apgrozījuma Ķīniešu osta, es neatceros to nosaukumu, sadraudzības pilsētas. Es saku, nu tā varbūt, varbūt nē, mēs tomēr nē, es teiktu paskatīsimies, paskatīsimies. Kāpēc es tā saku? Tā pilsēta, viņiem ir 3,5 miljoni iedzīvotāju. Kāda sadraudzība ar Ventspili, kur ir 40 mazliet pāri? Saprotat? Bet tas jau nenozīmē, ka Latvija ir jātaisa par vienu pilsētu, lai mēs varētu salīdzināt Latvijas pilsētu, kas ir viena pilsēta, bet visas pilsētas ir viena pilsēta, ar vienu Ķīnas pilsētu. Tāpat arī izglītībā, mehāniski kaut kādi veidojumi, tādi administratīvi veidojumi, viņiem nav nākotnes.”

A.Filipovs: “Ja mēs, Lemberga kungs, sākām runāt par izglītību un jaunu cilvēku izglītošanu, vai jaunam cilvēkam šodien Latvijā ir vieta, vai Latvijai vajadzīgs viņš, vai viņam jāraugās Rietumu, Dienvidu vai kādā citā virzienā, kur viņš var nopelnīt cienīgus iztikas līdzekļus, kā arī veidot savu karjeru, gan strādnieks, gan profesors, gan jaunais zinātnieks?”

A.Lembergs: “Jā. Redzat, tad, kad Latvija stājās Eiropas Savienībā uz tiem noteikumiem kādi nu tur bija atrunāti, un tas mums, teiksim tā, tika mums pateikts kādi tie būs, un mēs varējām vai nu parakstīt vai neparakstīt, vai arī varējām cīnīties, ka kaut ko mainīt, tad mēs arī zinājām, kāda situācija būs darba tirgū. Ar vienu spalvas vilcienu darbaspēka tirgus no Latvijas tapa par stipri lielāku darba tirgu. Šogad atvēra Vāciju un līdz ar to Latvija darbaspēka tirgus ir nevis 2,3 miljoni iedzīvotāju tajās robežās, kurās mēs dzīvojam, bet šobrīd darbaspēka tirgus jau šogad tas ir gan Lielbritānija, gan Vācija, gan daudzas citas valstis 100 miljonu iedzīvotāju, pie tam, kuriem IKP uz vienu iedzīvotāju vidēji ir divas reizes vairāk nekā mums. Jautājums, kur ies darbaspēks, uz kuru vietu, kur mazāk maksā vai vairāk maksā, kur ir sociālā sistēma ir bagātāka, labvēlīgāka vai mazāk? Jūs redziet…”

A.Filipovs: “Protams, uz Rietumu pusi, bet kā Latvijai attīstīties, iziet no recesijas, atdot parādu, attīstīt ražotni?”

A.Lembergs: “Jūs saprotiet, Jūs pirms kaut kur lienat, saprotat, Jums vajag novērtēt, vai Jūs tur varat izdzīvot vai nevarat, es par to gribu Jums pateikt.”

A.Filipovs: “Jūsu vārdiem sacīt ielīst vietā.”

A.Lembergs: “Jā. Tagad aizbrauciet uz Ventspili, mums ir atklātā jūra, un jums vajag novērtēt, vai jūsu veselība atļauj ielīst tai jūrā 4 grādu vai tur 3 grādu temperatūrā un pusstundu uzturēties jeb arī jūs ar aukstām kājām izcels jau ūdenslīdēji. Tāpat arī tā Latvija, ielīda tajā Eiropas Savienībā neizvērtējot visus riskus. Saprotat? Mēs ielīdām 4 grādu temperatūrā darbaspēka tirgus un pēc tam tagad brīnāmies, kāpēc brauc prom. Savukārt, lai nodrošinātu labi jaunatnei, lai viņa te paliek strādāt, viņai, pirmkārt, jāpiedāvā darbs, otrkārt jāpiedāvā perspektīva, jāpiedāvā progress. Ja mūsu valsts to nevar izdarīt, tad nevajag brīnīties, ka kāds brauc prom. Tā ir absolūti normāla parādība. Iedomājaties, ja 1991.gadā būtu atvērtas visas robežas un no Latvijas varētu izbraukt visi kur grib strādāt, šodien te nebūtu pat miljons iedzīvotāju. Tā kā vienmēr vajag tā ļoti uzmanīgi tā teikt pieņemt lēmumus iestājoties kaut kādās lielās struktūrās. Vienmēr tur ir kādi plusi un vienmēr mīnusi. Ir jādomā par to, kā šos mīnusus, kādi ir gaidāmi, kā viņus mazināt. Kad mēs stājāmies Eiropas Savienībā šo jautājumu vispār neviens pat neanalizēja valdībā, nevērtēja, jo tiem priekšniekiem, kas tu Vaira Vīķe-Freiberga un tā, viņiem bija svarīgi parakstīties un ieiet vēsturē, ka viņi zem Eiropas Savienības karoga kaut ko paraksta.”

A.Filipovs: “Bet tagad ir sekas, kā viņas novērst?”

A. Lembergs: “Un tagad mēs visi peldamies Baltijas jūrā 4 grādu temperatūrā un brīnāmies, ka mums baigi auksts. Mēs neesam baltie lāči, saprotiet. Bet nu atkal, es tagad runāju tā kā apmēram viss fatāli, nekas tamlīdzīgs. Jāizmanto, tagad mums nav citi varianti, jāslauc tā govs, ko sauc par Eiropas Savienību mūsu valsts interesēs, mūsu attīstības interesēs. Saprotiet, jāslauc tā govs. Tā kā mēs slaucām, labāk sliktāk PSRS plānu, es pats braucu un prasīju tur fondus un to, dabūju valūtu un skārdu, cinku, vis kaut ko, mainījāmies viss un valūtu, un tad pirkām un tā. Tāpat mums arī te Latvijā, jūs saprotiet.”

A.Filipovs: “Bet vai ir cilvēki, kas māk, vai to cilvēku nav deficīts, laba cilvēka, kas prot vadošu amatu?”

A.Lembergs: “Labu vadītāju deficīts ir visā pasaulē jebkurā valstī, jebkurā firmā. Jūs uzprasiet jebkuras firmas vadītājam un neviens jums neteikts, vai man ir tik labi visi vadītāji, man viss kārtībā, man nevienu nevajag. Nekas tamlīdzīgs. Tā ka vienmēr tā ir problēma un es domāju, ka arī šobrīd mūsu problēma. Iedomājieties, ASV mūsu stratēģiskais partneris, cik viņi mums palīdz attīstībā, naudas ziņā, cik? Nulli.”

A.Filipovs: “Bet Norvēģija?”

A.Lembergs: “38 miljoni.”

A.Filipovs: “Bet kādēļ?”

A. Lembergs: “prasiet viņiem kādēļ. Ja viņi mums atbalstītu mūsu problēmu risināšanā un attīstībā tik, cik Norvēģija, tad viņiem vajadzētu mums periodā līdz 2013.gadam, tas būtu analogi pēc iedzīvotāju skaita, apmēram 2,5 miljardi eiro dot dāvinājumu. Jums būtu 2,5 miljardu eiro dāvinājumu un viņš būtu novirzījis, piemēram, industrijas attīstībā ar augstu pievienoto vērtību, tad mēs ātri vien nonāktu normālā telpā. Bet mēs strādājam, vergojam amerikāņiem par pliku velti. Saproti? Ielas meita zina, ka par viņas pakalpojumiem ir jāmaksā. Mēs neprotam iejusties pat ielas meitas lomā. Nu, šausmas! Es godīgi sakot, es atvainojos par tādiem salīdzinājumiem.”

A.Filipovs: “Kāda pašlaik situācija ir koalīcijā? Mēļo, ka koalīcija nav stabila, ir pretrunas, ir domu daudzveidība, diskusijas. Kā tālāk attīstīsies?”

A.Lembergs: “Nē, nu tikai aitu bars iet vienam pakaļ un tad tā teikt, neburkšķ. Ja kāds domā no “Vienotības”, ka es nevaru izteikt savas domas un pakritizēt kādu ministru, kamparu vai kādu citu, tad viņi neizprot tā teikt sadarbības partneru lomu un vietu. Šobrīd ir domu daudzveidība, domu dažādība kā jūs teicāt, mēs visu laiku aicinām uz diskusiju, lai atrastu labāku risinājumu, tai skaitā par tiem pašiem jautājumiem, ko jūs teicāt par konsolidāciju, par kādiem personāla jautājumiem, par kādiem likumiem, piemēram, es nesaprotu priekš kam Satversmi grozīt, lai ierakstītu jautājumus par kaut kādu fiskālo disciplīnu, kāds tam sakars ar Satversmi, pilnīgs, es to neatbalstu. Bet tā ir diskusija, nekas no tā tāpēc, ka diskutē, meklē labāko, ja kāds to uzskata par apdraudējumu koalīcijas stabilitātei, tad viņš ir ļoti, totalitāri domājošs cilvēks.”

A.Filipovs: “Jūsu plāns šajā gadā panākt valsts labā ko?”

A.Lembergs: “Ja runājam valsts labā, tad sekojošs. Pirmais, jau no pērnā gada rudens es, cik nu es varu iestāstīt, koalīcijā vadoņiem, ka šobrīd Eiropas Komisija izstrādā naudas tēriņa plānus, tā vienkārši saku, 2014.-2020.gadam. Pirmais, mums jānoformulē mūsu intereses, mums jānoformulē mūsu stratēģiskie projekti, kuru mēs gribam, lai Eiropas Savienība mums par uzdāvinātu naudu.. mēs varam realizēt, ja. Diemžēl mēs šobrīd neesam noformulējuši līdz galam šo te. Kārtīgi tas jautājums nav izdiskutēts. Vārdsakot, mēs šajā jautājumā atpaliekam no tā darba ritma, kā strādā visa Eiropa. Ja mēs nogulēsim, tad mums iedos attīs.. iedos kaut kādu naudu, bet iedos varbūt ne tiem attīstības virzieniem un tiem akcentiem, kādi būtu.. atbilstu Latvijas interesēm. Mēs nedrīkstam nogulēt. Vot, cik man ir spējas ietekmēt šo procesu, tas, es uzskatu, par nr.1., jo ir liels Eiropas Savienības katls, tur miljardiem, un mums vajag tos miljardus paņemt pēc iespējas vairāk tajos pielietojuma virzienos, kādus mēs uzskatām par pareiziem, ja. Un mūsu vietā šo mājas darbu neviens nedarīs. Tas ir, tas ir nr.1. Otrs jautājums ir, protams, efektīvi apgūt Eiropas Savienības to naudu, kas mums ir iedalīta, arī citu palīdzības naudu. Tas ir, tas ir nr.2. Nr.3 – nu es uzskatu, ka Latvijas industrializācija bez tās.. tikai modernā izpratnē, ne tur 18. vai 19.gs. izpratnē, tas ir nākošais ļoti būtisks darbības virziens, ko, ko Latvijā pamazām viņš iezīmējas, ja, un šobrīd šajā virzienā valdība strādā aktīvāk, nekā tas ir bijis, teiksim gadi divi varbūt jau vēl atpakaļ, ja. Un es ceru, ka tas dos arī kādu pienācīgu rezultātu. Tai skaitā tādu rezultātu, kad augstskolu un profskolu beidzējiem nebūs jāmeklē darbs ārzemēs, bet viņi varēs atrast to darbu tepat savā dzimtajā Latvijā.”

A.Filipovs: “Noslēgumā vēlreiz vaicāšu, vai Jūs nepieļausiet, lai samazina ģimeņu pabalstus un citus pabalstus, ko saņem cilvēki, kam tiešām vajag, kurus viņi tērē tepat Latvijā.”

A.Lembergs: “Nu, es izdarīšu visu, kas no manis atkarīgs, lai tādi pabalsti netiktu samazināti, ja. Un es jau esmu uzrunājis Brigmani, aicinājis, ka, lai Zaļo zemnieku valde pieņem lēmumu, ka aizliedz ministrei par šo tēmu vispār.. par samazinājumu – izņemt naudu ārā vispār domāt.”

A.Filipovs: “Paldies, par šo vakara sarunu! Palieciet kopā ar Latvijas Ziņu kanālu. Ar labvakaru!”

Publicēts lapā: 25.01.2011