Kalendārs

Lembergs: Nākamā gada valsts budžetu un tā izstrādes gaitu nevar nosaukt par veiksmes stāstu (nra.lv, 22.12.2010.)

Šonedēļ Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto 2011.gada valsts budžetu un tā izstrādes gaitu, pēc Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) domām, nevar nosaukt par veiksmes stāstu.

Lembergu neapmierina vairākas problēmas, nepilnības un trūkumi, ko budžeta izstrādes gaitā būtu vajadzējis novērst, – šodien preses konferencē informēja Ventspils mērs.

Pirmkārt, Lembergs par kļūdu uzskatu to, ka darbs pie budžeta veidošanas tika sākts tikai novembrī. “Ja šis budžets būtu iesniegts vai nu tā, kā opozīcija prasīja – 1.septembrī, vai tā, kā prasīja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 1.oktobrī, tas būtu devis iespēju pie šī budžeta strādāt apzinātāk, detalizētāk, izvērstāk un līdz ar to arī efektīvāk,” sacīja Lembergs.

Otrkārt, pēc Ventspils mēra domām, nepareizi esot tas, ka nav informācijas par to sarunu saturu, kas notika starp premjeru Valdi Dombrovski (“Vienotība”), finanšu ministru Andri Vilku (“Vienotība”) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF). “Sarunas, pēc manām domām, ir bijušas neveiksmīgas, un mēs tagad no tā ciešam. Jo, pirmkārt, visu laiku bija runa un arī vienošanās ar SVF un Eiropas Komisiju (EK), ka budžeta deficīts būs 6%,” sacīja Lembergs.

Kā ziņots, saskaņā ar pieņemto budžetu budžeta deficīts nākamgad būs 5,5% no iekšzemes kopprodukta.

“Es pirms vēlēšanām teicu un arī tagad uzskatu, ka 6% vispār nebija nekādu problēmu aizstāvēt tāpēc, ka tas ir līgumā ierakstīts, tā ir vienošanās”. Lembergs uzskata, ka budžeta deficīts varēja būt augstāks, jo valstīs, kas nosaka Latvijas ekonomiku, pašlaik esot pietiekami laba ekonomikas attīstība un arī ekonomikas prognozes.

“Diemžēl, kā es saprotu, tad ne Dombrovskis, ne Vilks neveica sarunas ar SVF un EK par piešķirtā kredīta atdošanas termiņa būtisku pagarināšanu. Pirms aizbraukšanas SVF pārstāvji un EK pārstāvji piekrita tikties ar ZZS pārstāvjiem, konkrēti tur piedalījās Kristīne Krasovska, mūsu [Ventspils domes] izpilddirektora vietniece. Tad viņa šo jautājumu uzstādīja, un viņas priekšlikums netika noraidīts. Vienlaikus man jāsaka, ka es šo jautājumu uzstādīju atkārtoti premjeram, un premjers solīja, ka tad, kad būšot atkārtota EK un SVF misija Latvijā, par šo tēmu runās,” sacīja Lembergs.

“Nākamais, kas mani ļoti neapmierina, ir sagrauta pašvaldību finanšu sistēma,” sacīja Lembergs. Viņš skaidroja, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā naudu iemaksā gan valsts, gan turīgākās pašvaldības, tai skaitā Ventspils, Rīga, Jūrmala. “Tad pēc zināmas formulas tā nauda tiek sadalīta tām pašvaldībām, kuras ir šīs dotācijas saņēmējas. Bet tagad pēkšņi, apejot šo finanšu izlīdzināšanas sistēmu, tika piešķirta mērķa dotācija četrām pilsētām, apejot finanšu izlīdzināšanu. Līdz ar to tas ir jau politisks lēmums. Tiek lemts individuāli par konkrētām pilsētām. Līdz ar to tas dod iespēju šodien iedot, rīt neiedot. Pie daudzpartiju sistēmas tas ir absolūti nepieļaujami, ka pašvaldības sāks finansēt atkarībā no politiskās piederības,” sacīja Lembergs.

Motivācija tam esot tāda, ka šīm četrām pilsētām ir viszemākie ienākumi pēc finanšu izlīdzināšanas. “Tā problēma ir tāda tāpēc, ka pirms gada nepamatoti tika pieņemts lēmums, kā sadalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus starp pilsētām un novadiem,” sacīja Ventspils mērs, skaidrojot, ka, lai gan pilsētās dzīvo 51% iedzīvotāju, tām atvēl tikai 47% šo ieņēmumu.

Ļoti būtiska problēma, pēc Ventspils mēra domām, ir arī tas, ka valdībai jāmeklē iespējas vēl 50 miljonu latu konsolidācijai.

“Nākamais ārkārtīgi liels trūkums ir tāds, ka budžets tiek veidots no augšas. [..]Jā, tas ir jādara tādā veidā, bet budžets vienlaikus jāstāda “no apakšas”. Citiem vārdiem, budžeta sastādītājiem un pieņēmējiem ir jābūt iespējai iedziļināties budžetā “no apakšas”, no katras budžeta iestādes. [..] Tas viss ir jāredz līdz detaļām – cik tur ir mobilie telefoni un kādi tiem ir limiti, un cik ir mašīnas, un cik viņas vecas, un cik tām ir nobraukšanas gada limits, un kā tas ir mainījies. Budžeta sastādīšana – tā ir tāda liela revīzija,” sacīja Lembergs. Vienlaikus viņš atzina, ka šāda budžeta sastādīšana “no apakšas”, protams, prasītu laiku. “Premjers nevar to visu izanalizēt, finanšu ministrs arī nevar izanalizēt, nav šaubu. Bet viņam un jebkuram citam, kurš balso par šo budžetu, ir jābūt iespējai, ja viņš grib, aiziet līdz detaļām,” sacīja Lembergs.

Avots: www.nra.lv

Publicēts lapā: 23.12.2010